Sākumlapa » Ārpus revīzijas » Konceptuālā ziņojuma izstrāde – pirmais solis ceļā uz mērķtiecīgu ugunsdrošības situācijas uzlabošanu

Konceptuālā ziņojuma izstrāde – pirmais solis ceļā uz mērķtiecīgu ugunsdrošības situācijas uzlabošanu

Ilze Grīnhofa, Valsts kontroles padomes locekle

Ministru kabinetā nesen atbalstītais konceptuālais ziņojums par valsts politiku ugunsdrošības jomā tika sagatavots, ieviešot Valsts kontroles ieteikumus pēc ugunsdrošības uzraudzības sistēmas revīzijas, un šī attīstības plānošanas dokumenta izstrādi Valsts kontrole kopumā vērtē atzinīgi. Tas ir nozīmīgs pirmais solis, lai sāktu mērķtiecīgu situācijas uzlabošanu ugunsdrošības jomā Latvijā. Ar to būs jāturpina strādāt gan atbildīgajai Iekšlietu ministrijai, gan pašam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, lai gan tiešā, gan pārnestā nozīmē mazinātu nelaimīgas situācijas, kad ugunsnedrošā kombinācijā satiekas trīs galvenie degšanai nepieciešamie faktori – gaiss, temperatūra un degošs materiāls.

Ugunsnedroša kombinācija

Valsts kontrole, 2016. gadā pabeidzot revīziju par ugunsdrošības uzraudzības efektivitāti, bija negatīvā nozīmē izbrīnīta: lai arī ugunsdrošības situācija valstī neuzlabojas, nav izvirzīti konkrēti mērķi un sasniedzamie rezultāti situācijas uzlabošanai. Turklāt un VUGD kā atbildīgā institūcija pamatā orientējas tikai uz ugunsgrēku dzēšanu, bet tā veiktie preventīvie pasākumi ugunsdrošības uzraudzībai nav pietiekami. Papildus tam konstatējām, ka iedzīvotāju zināšanas par ugunsdrošības prasībām ir vājas un motivācija tās ievērot – zema.

Valsts kontroles vērtējumā, pieaugot ugunsgrēku skaitam, VUGD reaģēšanai uz ugunsgrēkiem būs nepieciešams aizvien vairāk resursu, tāpēc liela nozīme ir visu valstī pieejamo resursu – brīvprātīgo ugunsdzēsēju, pašvaldību un iestāžu izveidoto ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu – iesaistei gan preventīvo pasākumu veikšanā, gan ugunsgrēku dzēšanā. Tāpat revidentu vērtējumā ugunsdrošības uzraudzības sistēmā būtu jāietver risku analīzē un esošās situācijas izvērtējumā balstīti prevencijas pasākumi un efektīvi kontroles mehānismi situācijas uzlabošanai.

Revīzijā konstatēts, ka Latvijā ugunsgrēku skaits, ugunsgrēkos bojā gājušo un cietušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir aptuveni divas reizes lielāks nekā citās Eiropas valstīs. Turklāt valstī ir 17 tā sauktie “baltie plankumi”, kur attālums no ugunsdzēsības depo līdz notikuma vietai ir par lielu, lai ugunsdzēsēji notikuma vietā ierastos Ministru kabineta noteikumos paredzētajā laikā.

Kas jāmaina?

Revidentu ieteikumi galvenokārt paredzēja ugunsdrošības jomā valstī noteikt prioritātes, konkrētus mērķus un sasniedzamos rezultātus VUGD preventīvajai darbībai, kā arī izvērtēt iespējas vairāk iesaistīt pašvaldību ugunsdzēsēju un brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības.

Nupat atbalstītajā konceptuālajā ziņojumā paredzēts turpmāk VUGD preventīvo darbību un ugunsdrošības pārbaudes plānot, balstoties uz risku analīzi. Lai uzlabotu situāciju dzīvojamā sektorā, plānots normatīvajos aktos noteikt ugunsdrošības prasību īstenošanu dzīvojamās mājas koplietošanas daļās kā vienu no obligātajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām, kā arī sagatavot informāciju māju un dzīvokļu īpašniekiem par veicamajiem pasākumiem un to periodiskumu ugunsdrošības prasību ievērošanai.

Pozitīvi vērtējams, ka Iekšlietu ministrija un VUGD ir atzinis nepieciešamību atbalstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu attīstību, iesaistot brīvprātīgos gan ugunsdzēsībā, gan preventīvajā darbībā. Paredzēts īstenot pilotprojektu, lai izvērtētu labāko iespējamo VUGD un brīvprātīgo ugunsdzēsēju sadarbības modeli.

Tomēr Valsts kontroles vērtējumā brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu iesaiste pilotprojektā varētu būt plašāka. Jau konceptuālā ziņojuma projekta saskaņošanas laikā Valsts kontrole pievērsa amatpersonu uzmanību tam, ka nav attaisnojams lēmums pilotprojektā iesaistīt tikai piecas brīvprātīgo komandas, jo tā netiek aptverti pat visi “baltie plankumi” un uz vairākiem gadiem tiek atlikta problēmas risināšana tajās valsts teritorijās, kur VUGD nespēj pilnvērtīgi pildīt savu funkciju.

Finansējums ir pieejams, nepieciešama tālredzīga rīcība

Pēc Iekšlietu ministrijas aprēķiniem piecu brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienību atbalstam gadā ir nepieciešami 43 tūkstoši eiro. Iekšlietu ministrija ir norādījusi, ka savā budžetā nevar atrast vairāk līdzekļu, tādēļ vairāk brīvprātīgo komandu iesaistīt nav iespējams. Valsts kontroles vērtējumā šāds apgalvojums nav pamatots un finansējums plašākai brīvprātīgo ugunsdzēsēju iesaistei ir atrodams. Veicot valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu 2019., 2020. un 2021. gadam, tika lemts ik gadu Iekšlietu ministrijas budžetā atstāt ap 2,6 miljoniem eiro, kas nebūs nepieciešami sākotnēji paredzētiem mērķiem, un pašas Iekšlietu ministrijas ziņā tika atstāta lēmumu pieņemšana par šī finansējuma izlietošanu citu aktuālu problēmu risināšanai. Mūsu ieskatā iedzīvotāju drošība ugunsnelaimju situācijās daudzviet Latvijā joprojām ir prioritāri risināma problēma.

Tāpat Valsts kontroles vērtējumā nav risināts jautājums par pašvaldību iesaistīšanu ugunsdrošības situācijas uzlabošanā savā teritorijā. Valsts kontroles ieskatā būtu jādomā par plašākām VUGD un pašvaldību sadarbības formām ugunsdrošības jomā, ko varētu vērtēt vienlaikus ar pilotprojekta rezultātu izvērtēšanu.

Pilotprojekta rezultāti un turpmākā rīcība brīvprātīgo ugunsdzēsēju attīstībai Iekšlietu ministrijai ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2021. gada 1. maijam, un mēs turpināsim sekot, kā norit atbildīgo institūciju darbs.

Valsts kontroles vērtējumā konceptuālā ziņojuma izstrāde ir tikai pirmais solis ceļā uz attīstību. Pēc šī pirmā attīstības posma ir jāseko kompleksam īstenoto pasākumu efektivitātes izvērtējumam, lai pieņemtu izsvērtus lēmumus par tālāko ugunsdrošības jomas attīstību. Konceptuālajā ziņojumā izvirzītie sasniedzamie rādītāji, piemēram, attiecībā uz ugunsgrēku skaita samazināšanu dzīvojamā sektorā, Valsts kontroles vērtējumā varēja būt ambiciozāki, nevis atstāti praktiski tajā pašā līmenī, kādā tie ir šobrīd.  Vai ar to būs pietiekami valsts ugunsdrošības situācijas uzlabošanai? Dokumenta uzrakstīšana pati par sevi situāciju neuzlabos. Labajām iestrādēm un idejām ir jāseko labam izpildījumam iedzīvotāju interesēs.