Sākumlapa » Aktuālā informācija » Jaunumi » Būtiski jāmaina pašvaldību deputātu atlīdzības sistēma

Būtiski jāmaina pašvaldību deputātu atlīdzības sistēma

18/10/2018 Drukāt šo rakstu

Latvijas pašvaldību deputātu atlīdzības sistēmā nepieciešamas pārmaiņas, padarot to taisnīgāku, vienkāršāku un skaidrāku un mazinot administratīvo slogu pašvaldībās. Valsts kancelejai, kas no Finanšu ministrijas ir pārņēmusi atbildību par publiskā sektora atlīdzības politikas jautājumiem, jāizvērtē iespēja mainīt pastāvošo smagnējo atlīdzības noteikšanas kārtību.

To Valsts kontrole secinājusi revīzijā par 2017. gada saimnieciskā gada pārskatu. Tās ietvaros, izlases veidā veicot revīzijas 30 pašvaldībās, konstatēti dažādi pārkāpumi deputātu atlīdzības noteikšanā. Arī citu valstu pieredzes analīze liecina, ka Latvijas pašvaldību deputātu atlīdzības sistēmā nepieciešami uzlabojumi.

Valsts kontrole piedāvā izmaiņas

Lai atlīdzības sistēmu pilnveidotu, veicinot vietējo demokrātiju, un vienlaikus to padarītu vienkāršāku, Valsts kontrole piedāvā valsts līmenī likumā noteikt skaidrus pašvaldības deputāta amatalgas noteikšanas principus un maksimālā un minimālā apmēra ierobežojumus, ņemot vērā pašvaldības iedzīvotāju skaitu un citus darba apjomu ietekmējošus faktorus, piemēram, teritorijas platību vai pagastu pārvalžu skaitu, budžeta vai nodokļu ieņēmumu apjomu un citus. Vienotā ietvara piemērošana vietējai situācijai būtu atstājama katras pašvaldības kompetencē.

“Skaidra, viegli piemērojama un vietējai situācijai atbilstoša deputātu atlīdzības sistēma mazinātu šķēršļus iedzīvotāju aktīvākai iesaistei pašvaldības pārvaldē. Vienlaikus tā veicinātu pašvaldības darbības atklātību un vairotu iedzīvotāju uzticēšanos pašvaldībai kā vietējai varai,” pārmaiņu nepieciešamību skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Deputāta pienākumu veikšanai ir specifisks raksturs: no vienas puses, vairumā gadījumu tas tiek apvienots ar citu pilna laika darbu, no otras – prasa neierobežota laika iesaisti. Deputātu atlīdzības kārtību katrā pašvaldībā nosaka dome, tomēr pašvaldības domei pašvaldības deputātu atlīdzības noteikšanā ir jāievēro Atlīdzības likuma normas, tai skaitā nostrādātā laika uzskaite.

Valsts kontrole piedāvā atteikties no administratīvi sarežģītā un pašvaldības deputāta pienākumu būtībai neatbilstošā darba laika uzskaites pienākuma deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē. Tā vietā varētu tikt piemērots pašvaldības domes noteikts deputāta atlīdzības apmērs un tajā ietilpstošo standarta pienākumu uzskaitījums, kas ir pamatots ar objektīvu nepieciešamās slodzes (darba un laika) novērtējumu.  Savukārt šī pamatsumma varētu tikt samazināta, ja deputāts neveic savus pienākumus, piemēram, neapmeklē domes vai komitejas sēdes.

Nepilnīga vai nepatiesa laika uzskaite

Revīzijā konstatēts, ka piecās no revidētajām pašvaldībām nav veikta deputātu darba laika uzskaite pilnā apmērā. Tādēļ Valsts kontroles revidenti neguva pārliecību, vai šo pašvaldību izdevumi gandrīz 550 tūkstošu eiro apmērā atbilst normatīvo aktu prasībām.

Atšķirīga likuma interpretācija – nepamatoti aprēķināts atalgojums

Pašvaldības arī atšķirīgi interpretē Atlīdzības likumā noteiktos atlīdzības apmēra ierobežojumus deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē. Valsts kontrole konstatējusi, ka no likuma izrietošais maksimālās stundas likmes ierobežojums tiek ievērots septiņās revidētajās pašvaldībās, bet tiek pārsniegts 19 pašvaldībās. Nepiemērojot likumā noteiktos ierobežojumus jeb nosakot neatbilstoši augstu stundas likmi, šajās pašvaldībās kopā deputātu atalgojumā nepamatoti izmaksāta summa ir vismaz 368 tūkstoši eiro  un vēl gandrīz 87 tūkstoši eiro samaksāti kā darba devēja VSAOI.

Nepamatotas naudas balvas

Pārkāpjot Atlīdzības likumā noteiktos ierobežojumus, astoņas pašvaldības ir piešķīrušas un izmaksājušas domes deputātiem prēmijas un naudas balvas vismaz 5000 eiro apmērā. Lai gan par naudas balvu neatbilstošu piešķiršanu pašvaldībām jau aizrādīts iepriekšējo gadu revīzijās, valsts revidenti joprojām pašvaldībās konstatē to izmaksāšanu bez pamatojuma par amatpersonas ieguldījumu institūcijas mērķu sasniegšanā.

Revīzijā par pašvaldību budžetiem Valsts kontrole šogad bija iekļāvusi 30 pašvaldības: sešas lielās pilsētas – Daugavpili, Jelgavu, Jūrmalu, Liepāju, Rīgu, Ventspili, kā arī 24 novadus – Aizputes, Aknīstes, Alūksnes, Amatas, Baltinavas, Cesvaines, Ērgļu, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Jaunpils, Lubānas, Nīcas, Ogres, Olaines, Raunas, Rucavas, Sējas, Skrīveru, Vārkavas, Vecpiebalgas, Ventspils un  Zilupes.

Par Latvijas Republikas 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem

Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (kopsavilkums)

Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem Pašvaldību budžetu daļa

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *