Sākumlapa » Aktuālā informācija » Jaunumi » Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo Pašvaldību kongresa delegācijas vizīte Valsts kontrolē

Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo Pašvaldību kongresa delegācijas vizīte Valsts kontrolē

14/09/2017 Drukāt šo rakstu

Šī gada 13. septembrī Valsts kontroli apmeklēja Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa (CLRAE) pārstāvji. Monitoringa vizītes mērķis ir novērtēt Eiropas Vietējo pašvaldību hartas ieviešanu Latvijā. Tikšanās laikā tika pārrunātas aktualitātes saistībā ar pašvaldību finansējumu, darbības uzraudzību un atbildību.

Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins skaidroja, ka finanšu revīziju rezultāti pašvaldībās izgaismo vairākas problemātiskas jomas. Kā piemēru minot 2015. gadu, pašvaldībās konstatēta nepamatoti noteikta aktīvu vērtība un iekšējās kontroles trūkums. Savukārt likumības un lietderības revīzijās konstatēts, ka pašvaldības bieži ar līdzekļiem rīkojas neekonomiski, īsteno brīvprātīgās iniciatīvas, kaut arī finansējums kritiski nepieciešams pamatfunkciju nodrošināšanai, kā arī neuzskaita sniegto pakalpojumu izmaksas.

CLRAE pārstāvjiem īpaši interesēja pašvaldību finanšu vadības uzraudzības kārtība, uzzinot, ka budžeta plānošana pašvaldībās ne visur ir saistīta ar attīstības plānošanu, turklāt tā mēdz būt tik necaurspīdīga, ka iedzīvotājiem un pat opozīcijai nav pilnīgas skaidrības par plānotajiem tēriņiem. Valsts kontrolieres padomniece stratēģiskos jautājumos  Marita Salgrāve skaidroja, ka Latvijā ir decentralizēta finanšu vadības politika, līdz ar to paši iestāžu vadītāji ir atbildīgi par finanšu plānošanu un kontroles mehānisma izvēli. Tāpēc arī Valsts kontroles viena no stratēģiskajām prioritātēm ir atbildības stiprināšana.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka “revīzijas ziņojuma galvenā pievienotā vērtība ir sniegtie ieteikumi, bet būtiski ir novērst problēmas cēloni. Valsts kontrole ir ieguldījusi lielu darbu, lai revidētās vienības tiešām to analizētu. Piemēram, pēc Valsts kontroles iniciatīvas ir veikti grozījumi likumā, kas nosaka revidējamai vienībai pienākumu sešu mēnešu laikā pēc revīzijas pabeigšanas sniegt informāciju par atbildības izvērtējumu. Protams, jāsaprot, kāds ir pārkāpuma apmērs un iemesls – ja kļūda radusies darbinieka zināšanu trūkuma dēļ, tad varbūt nepieciešama kāda apmācība, savukārt nolaidība vai neizdarība prasa daudz nopietnāku rīcību. Gadījumos, kad revīzijās konstatējam nelikumīgu rīcību, mēs par to ziņojam tām tiesībaizsardzības iestādēm, kuru kompetencē ir atklāto pārkāpumu izskatīšana. Diemžēl joprojām saskaramies ar gadījumiem, kad amatpersonas nākas tiesāt par klaji nelikumīgu rīcību ar publiskiem līdzekļiem, piemēram, naudas pārskaitījumiem privātām personām, to slēpjot ar nepatiesiem ierakstiem grāmatvedības uzskaitē”.

Atbildības jautājums arī ir būtisks saistībā ar pašvaldību pieeju nacionālajam kapitāla tirgum, ko paredz šobrīd Latvijas neratificētais Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 9. panta 8. punkts. Valsts kontroles ieskatā šis jautājums ir skatāms kontekstā gan ar atbildības jautājumu, gan finanšu vadības kvalitāti, gan nepieciešamību modernizēt budžeta plānošanu – budžetu gatavot, pamatojoties uz izmaksu analīzi, nevis iepriekšējiem budžetiem, kā arī nodrošināt ciešāku budžeta sasaisti ar attīstības plānošanu, mērķiem un rezultātiem.

Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir viena no Eiropas Padomes institūcijām līdzās Ministru Padomei un Parlamentārajai Asamblejai. CLRAE mērķis ir veicināt demokrātiju vietējā un reģionālā līmenī un stiprināt vietējās pašvaldības. Īpašu uzmanību CLRAE pievērš Eiropas vietējo pašvaldību hartai, pārliecinoties, vai tajā noteiktās tiesības un iespējas pašvaldībām tiek garantētas 47 CLRAE dalībvalstīs, līdz ar to vairāk kā 200 000 pašvaldībās.

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *