Sākumlapa » Jaunumi » Elektroautomobiļu uzlādes tīkla zaudējumu mazināšanai jādomā par tīkla izmantošanas palielināšanu

Elektroautomobiļu uzlādes tīkla zaudējumu mazināšanai jādomā par tīkla izmantošanas palielināšanu

17/05/2019 Drukāt šo rakstu

Valsts kontroles 2018. gada finanšu revīziju redzeslokā tika iekļauti elektrotransportlīdzekļu (ETL) uzlādes infrastruktūras nodrošināšanas pasākumi, kam no valsts budžeta  jau iztērēti 3,5 milj. eiro.

Vērtējot uzlādes staciju tīkla pirmo sešu mēnešu darbības  rezultātus, Valsts kontrole secināja, ka faktiski ETL uzlādes tīkla darbības rezultāti ir sliktāki, nekā sākotnēji tika  prognozēts, – tikai 12 % no visām uzlādēm tiek veiktas ETL uzlādes staciju tīklā un šīs uzlādes 90% apmērā apmaksā no valsts budžeta.

2016. gadā Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāka īstenot ES projektu “ETL uzlādes infrastruktūras izveidošana”, kura ietvaros līdz 2021. gadam Latvijā plānots uzstādīt 139 ETL ātrās uzlādes stacijas, no kurām 70 uzsāka darboties 2018. gada jūlijā. No projekta sākuma līdz 2018. gada beigām ETL uzlādes tīkla izveidei ir izlietoti 3,3 milj. eiro, bet ETL uzlādes tīkla uzturēšanas izmaksu segšanai CSDD no valsts budžeta 2018. gadā saņēma gandrīz 188 tūkstošus eiro.

Valsts kontrolei pēc revīzijas nākas atzīt, ka ETL uzlādes tīkla darbības rezultāti pirmajos sešos mēnešos norāda uz risku, ka bez papildu atbalsta pasākumiem ETL izmantošanas veicināšanai un ETL lietotāju paradumu maiņai izveidotās infrastruktūras uzturēšana ilgtermiņā valsts budžetam var izmaksāt dārgāk, nekā sākotnēji prognozēts. Tas  ilgtermiņā radīs būtisku slogu valsts budžetam.

2018. gadā vienas ETL uzlādes stacijas fiksētās izmaksas bija vidēji 2837,67 eiro un vienas ETL uzlādes izmaksas bija 29,32 eiro, no kuriem 26,43 eiro jeb 90 % tiek finansētas no valsts budžeta. Šo salīdzinoši augsto ETL uzlādes pakalpojuma pašizmaksu galvenokārt ietekmē Latvijā mazais reģistrēto ETL skaits un fakts, ka tikai aptuveni 12 % no visām uzlādēm tiek veiktas ETL uzlādes staciju tīklā.

Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka absolūtais vairākums ETL vadītāju uzlādei izvēlas vietas, kas atbilst viņu ikdienas ritmam un paradumiem, nevis  projekta ietvaros  uz TEN-T ceļiem un lielākajās apdzīvotajās vietās izveidotajās ETL uzlādes stacijās. Pamatā tas notiek mājās, pie iestādēm vai iepirkšanās centriem, kur jāpavada laiks, nevis dīkstāvē jāgaida, kad auto uzlādēsies. Līdz ar to veidojas augstas ETL uzlādes staciju dīkstāves izmaksas, jo uzturēšanas izmaksas (piemēram, apdrošināšanas, interneta pieslēguma, zemes nomas, elektroenerģijas pašpatēriņa, informācijas vadības sistēmas u.c. izmaksas) ir jāsedz neatkarīgi no tā, vai uzlādes stacijas tiek izmantotas.

Eiropas valstīs ETL izmantošanas veicināšanai tiek sniegti dažādi valsts un pašvaldību finansēti atbalsta pasākumi. Izplatītākie ir tie, kas padara lētāku ETL iegādi (piemēram, ETL iegādes subsīdijas, ETL iegādes un ekspluatācijas nodokļu atlaides), vai sniedz ETL lietotājiem priekšrocības pilsētu infrastruktūras lietošanā (piemēram, bezmaksas stāvvietas un tiesības lietot sabiedriskā transporta joslas).

Lai gan Latvijā ETL vēl nav ļoti izplatīti (2018. gada beigās bija reģistrēti vien 460 ETL), arī mūsu valstī ETL lietotājiem ir pieejamas atsevišķas priekšrocības, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēju automobiļu lietotājiem. Piemēram, bezmaksas autostāvvietas, sabiedriskā transporta joslu izmantošana un nodokļu atlaides, iegādājoties un lietojot ETL.

Infografika – elektroauto uzlādes tīkls

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *