Sākumlapa » Jaunumi » Iekšējās robežas sakārtošanā maksāts par nepadarītiem un neizdarāmiem darbiem

Iekšējās robežas sakārtošanā maksāts par nepadarītiem un neizdarāmiem darbiem

08/01/2020 Drukāt šo rakstu

Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas robežas joslas uzturēšanā vismaz miljons eiro budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski. Pie šāda secinājuma nonākusi Valsts kontrole, paralēli valsts ārējās robežas joslas būvdarbu revīzijai vērtējot arī Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas robežas joslas uzturēšanas izmaksas.

Valsts kontrole uzskata, ka Valsts robežsardzes un Nodrošinājuma valsts aģentūras rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem nav bijusi nedz tiesiska, nedz efektīva. Valsts robežsardzes pārraudzībā turklāt veikta samaksa par darbiem, kuri vispār nav veikti vai kuru veikšanas nepieciešamība ir apšaubāma.

Iekšlietu ministrija, kuras funkcijās ir Latvijas valsts robežas apsardzības politikas izstrādāšana un īstenošana, kā arī Valsts robežsardze, kuras uzdevums ir uzturēt valsts robežas joslu, ir tieši atbildīgas par normatīvā regulējuma izstrādāšanu Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas valsts robežas joslas uzturēšanai.

Šobrīd valsts iekšējās robežas uzturēšanas darbu veidus, kas būtu jānosaka Ministru kabinetam, savā iekšējā normatīvajā aktā ir noteikusi Valsts robežsardze. Vienlaikus iekšējās robežas uzturēšanas iepirkumu tehniskajās specifikācijās Valsts robežsardze ir izvirzījusi tādas prasības, kas neizriet ne no normatīvajiem aktiem, ne no starpvalstu līgumiem, kas noslēgti ar Lietuvu un Igauniju. Valsts kontrole izvirzītās prasības vērtē kā nesamērīgas, jo pie iekšējās robežas nav jāveic tādi valsts robežas apsardzības pasākumi kā pie ārējās robežas. Turklāt tādi darbi kā – atbrīvot zemes virskārtu no apauguma, safrēzējot, nozāģējot, nocērtot vai nopļaujot kokus, krūmus, celmus, to atvases, – laika posmā no 2016. gada līdz 2019. gadam pasūtīti un apmaksāti vairākus gadus pēc kārtas. Pilns darbu apjoms attiecināts arī uz tiem robežas posmiem, kas iet pa upēm vai ūdenstilpēm.

Iekšlietu ministrijas saskaņotā Valsts robežsardzes kārtība neparedz to, ka būtu veicami darbi vietās, kur robeža iet pa upēm vai ūdenstilpēm. Tomēr Valsts robežsardze iepirkumu specifikācijās tādus ir paredzējusi. Apmaksājot šādus darbus, Valsts robežsardze ir pieļāvusi prettiesisku  valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un nodarījusi valstij zaudējumus vismaz 680 626 eiro apmērā.

Būtiski, ka nevienā no iepirkumiem, kas organizēti laika posmā no 2016. gada līdz 2019. gadam, Valsts robežsardze nav definējusi konkrētos robežas posmos veicamos darbus un to apjomus. Lai izteiktu piedāvājumu, pretendentam patstāvīgi bija jāapseko robežas josla un jāiepazīstas ar apstākļiem, kādos būs jāstrādā. Piedāvājumu pretendenti izteica kopējā summā, atbilstoši savai izpratnei par veicamo darbu apjomu, bet nenorādot konkrēti, kādi darbi no tehniskajā specifikācijā ietvertajiem un kādā apjomā tiks veikti konkrētajā robežas posmā. Līdz ar to darbu pieņēmējiem – Valsts robežsardzes amatpersonām – īsti nav skaidrs, kādi darbi un kādā apjomā katrā robežas posmā jāpaveic. Būtībā Valsts robežsardze apmaksā jebkuru rēķinu, ko iesniedz darbu izpildītājs.

Revidenti, veicot izlases veida pārbaudes, konstatējuši, ka par faktiski neizpildītiem darbiem, nodarot zaudējumus valstij, samaksāti vairāk nekā 27 tūkstoši eiro. Piemēram, Valsts robežsardze samaksājusi par augsnes virskārtas attīrīšanu no kokiem un to saknēm Ipiķos, lai gan teritorijas apsekošanas laikā revidenti joprojām konstatēja koku celmus. Faktiski neizpildītus darbus Valsts robežsardze apmaksājusi arī Zvārtavas robežas posmā un daļā Valkas pagasta posma, kur robeža iet pa Gaujas vidu aptuveni 25 kilometru garumā. Šajā robežposmā nebija nepieciešams atbrīvot augsnes virskārtu no apauguma un to frēzēt.

Latvijas un Igaunijas robežas joslā Valsts robežsardzes amatpersonas ir rīkojušās nolaidīgi un nodarījušas valstij zaudējumus, nenodrošinot valsts mantas uzskaiti. Revīzijā nebija iespējams noteikt, cik daudz kokmateriālu kopumā ir iegūti, veicot iekšējās robežas ierīkošanas darbus, bet apsekotajā valsts robežas posmā Ipiķos, kur revīzijas laikā vēl bija konstatējami koku celmi, atklājās, ka uzskaitē nebija ņemti un ir pazuduši kokmateriāli vismaz 3612 eiro vērtībā.

Lai veiktu veco robežzīmju nomaiņu uz iekšējās robežas, 2018. gadā Nodrošinājuma valsts aģentūra rīkoja atklātu konkursu. Pārkāpjot normatīvo aktu un konkursa nolikuma prasības par to, ka vienīgais vērtēšanas kritērijs ir lētākā cena, no diviem iespējamajiem piedāvājumiem iepirkuma priekšmeta daļā “Robežzīmju nomaiņa uz Latvijas Republikas – Igaunijas Republikas robežas” par uzvarētāju ir atzīts par 327 081  eiro dārgāks piedāvājums. Tā valstij ir nodarīti zaudējumi un ir pārkāpts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktais, ka publiskas personas rīcībai ir jābūt likumīgai un tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu.

Vai valsts budžeta līdzekļi Latvijas Republikas robežas joslas infrastruktūras būvniecībai un uzturēšanai ir izlietoti likumīgi, sasniedzot izvirzītos mērķus un rezultātus?

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *