Valsts kontroles revīzijai pakļautās revidējamās vienības:

•   valsts iestādes;
•   valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības likuma "Par valsts un pašvaldību daļām un kapitālsabiedrībām" izpratnē;
•   pašvaldības un to izveidotās iestādes un komercsabiedrības;
•   citas komercsabiedrības, biedrības, nodibinājumi un fiziskas personas, ja to rīcībā vai glabāšanā ir valsts vai pašvaldību līdzekļi, tās tiek finansētas no valsts vai pašvaldību līdzekļiem un tās pilda valsts vai pašvaldību iepirkumus;
•   Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirto un valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļauto līdzekļu lietotāji.

Revīziju plānošana

   –   Revīzijas tiek veiktas saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada plānu.
   –   Revīziju gada plānu izstrādā, pamatojoties uz Valsts kontroles apstiprinātām revīziju prioritātēm, tajā nosakot:
        •   konkrētas revīzijas tēmas;
        •   revīzijai plānoto kalendāro laiku;
        •   plānotās cilvēkstundas;
        •   revīzijai nepieciešamo budžetu.

Revīziju standarti

   –   Valsts kontrole veic revīzijas atbilstoši Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem:
        •   INTOSAI (International Organization of Supreme Audit Institutions), kas norāda, ka katrai augstākajai kontrolējošai organizācijai ir jāizlemj, kā nosaka būtiskumu un revīzijas pārliecības līmeni;
         •  IFAC (International Federation of Accountants), kas ir Starptautiskās grāmatvežu federācijas standarti.

Revīzijas risks

Pārliecinātības līmenis, saskaņā ar kuru strādā Valsts kontrole, ir 92%. Līdz ar to revīzijas risks ir 8%, savukārt būtiskuma līmenis ir 0,5% apmērā no finanšu pārskata kopējiem izdevumiem, kurā tiek konsolidēti četri un vairāki finanšu pārskati, un 1% apmērā pārējām finanšu pārskata revīzijām.

Revīziju veidi

Valsts kontrole veic triju veidu revīzijas:

    1. Finanšu revīzijas, kuru ietvaros revidenti izvērtē:
        –   vai finanšu pārskatos nav būtisku kļūdu vai neatbilstību,
        –   vai finanšu pārskats sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un grāmatvedības standartiem, un izsaka atzinumu par finanšu pārskatiem.

Valsts kontroles atzinumi var būt:
   •   bez iebildēm - ja revidents secina, ka finanšu pārskati kopumā sniedz patiesu un skaidru priekšstatu saskaņā ar finanšu pārskatiem izvirzītajām prasībām;
   •    ar iebildēm - ja revidents secina, ka nevar sniegt atzinumu bez iebildēm, vai domstarpības ar revidējamās vienības vadību vai revīzijas apjoma ierobežojumi tik būtiski un dziļi neietekmē finanšu pārskatus, lai būtu nepieciešams sniegt negatīvu atzinumu vai atteikties sniegt atzinumu;
   •   negatīvs - ja revidents secina, ka domstarpību ietekme uz finanšu pārskatiem ir tik būtiska un ietekmējoša, ka atzinums ar iebildēm nav piemērots, lai skaidrotu finanšu pārskatu maldinošo vai nepilnīgo raksturu;
   •   atteikums sniegt atzinumu - to izmanto tad, kad revīzijas kompetences ierobežošanas iespējamais galarezultāts ir tik būtisks un ietekmējošs, ka revidents nav varējis iegūt pietiekami daudz piemērotu revīzijas pierādījumu un tāpēc nevar sniegt savu atzinumu par finanšu pārskatiem.

    2. Likumības revīzijas, kuru ietvaros revidenti veic pārbaudes par revidējamo vienību darījumu un darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un plānotajiem rezultātiem.

    3. Lietderības revīzijas, kuru mērķis ir sniegt informāciju par to, cik lietderīgi tiek izlietoti valsts un pašvaldību līdzekļi un apsaimniekota manta. To ietvaros revidenti veic pārbaudes par revidējamo vienību darbības ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti.

Revīzijas posmi

Veicot revīzijas, tiek ievēroti šādi secīgi revīzijas posmi:
   •   revīzijas plānošana, kuras laikā izveido tādu revīzijas pieeju, kas nodrošina atbilstošu, pietiekamu un ticamu revīzijas pierādījumu iegūšanu, lai varētu sniegt atzinumu par gada pārskatu. Šajā posmā izstrādā revīzijas plānu un detalizētu revīzijas programmu, nosaka darbu sadali starp revīzijas grupas locekļiem un laika resursus. Revīzijas plānošanas posmā revidents iegūst izpratni par revidējamās vienības darbību un grāmatvedības iekšējās kontroles sistēmām, kā arī nosaka būtiskumu un identificē būtiskus riskus. Valsts kontroles revīzijas plānošanas process nodrošina vienotu pieeju, kas garantē, ka revīzijas tiek veiktas saskaņā ar vieniem un tiem pašiem revīzijas standartiem un sasniedz noteikto revīzijas pārliecības līmeni;
   •    revīzijas pierādījumu iegūšana, kuras laikā iegūst un apkopo atbilstošus, pietiekamus un ticamus revīzijas pierādījumus, lai izteiktu revīzijas atzinumu. Revīzijas pierādījumus var iegūt, izmantojot dažādas metodes un revīzijas procedūras (kontroles procedūru pārbaude, detalizētas pārbaudes un paļaušanās uz citu revidentu darbu);
   •   revīzijas noslēgums, kura laikā izvērtē iegūtos rezultātus, apkopo konstatējumus, izdara secinājumus, sagatavo ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai, kā arī sagatavo un apstiprina revīzijas ziņojumu un sniedz atzinumu.
Revīzijas nobeigumā tiek veikta revidējamā vienībā konstatēto trūkumu novēršanas uzraudzība, kuras laikā revīzijas grupas vadītājs seko revidējamās vienības ziņošanas par ieteikumu ieviešanu laika grafika izpildei.

Revīzijas darba organizēšana

Revīzijas darbs Valsts kontrolē ir sadalīts starp revīzijas departamentiem, kuri sastāv no revīzijas sektoriem. Revīzijas darba veikšanai tiek izveidotas revīzijas grupas.

Revīzijas departamenti -> Revīzijas sektori -> Revīzijas grupas konkrēto revīziju veikšanai.

Sektora vadītājs:
   –  nosaka revīzijas grupas vadītāju un revīzijas grupu;
   –  pārbauda un apstiprina katru revīzijas plānu;
   –  pārrauga revīzijas pierādījumu iegūšanas procesu;
   –  ja nepieciešams, iesaistās revīzijas veikšanā;
   –  pārbauda un apstiprina revīzijas ziņojuma projektus pirms to nosūtīšanas revidējamai vienībai paskaidrojuma sniegšanai;
   –  regulāri informē revīzijas departamenta direktoru.

Revīzijas grupas vadītājs vada revīziju.

Revidējamai vienībai ir tiesības rakstveidā izteikt savu viedokli par revīzijas ziņojuma projektu, kā arī sniegt paskaidrojumus.
Revīziju slēdz, pieņemot revīzijas departamenta lēmumu par revīzijas ziņojuma, atzinuma un revidējamās vienības ziņošanas par ieteikumu ieviešanas laika grafika apstiprināšanu.
Apstiprinātos dokumentus Valsts kontrole nosūta revidējamai vienībai. Pēc dokumentu spēkā stāšanās Valsts kontrole nosūta arī informatīvu materiālu par revīziju un revīzijas ziņojuma kopiju nozares ministram un finanšu ministram.
Ja Valsts kontrole revīzijā atklātos trūkumus uzskata par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem, tiek sagatavota un nosūtīta informācija tiesībaizsardzības iestādēm un Valsts kontroles darbinieki seko šo organizāciju veiktajām darbībām.

Revīziju kvalitātes kontrole

Valsts kontrole, lai nodrošinātu revīziju darba un rezultātu kvalitāti, ir noteikusi standartizētu pieeju revīziju kvalitātes kontroles nodrošināšanai.

Valsts kontrole revīzijas kvalitātes kontroles ietvaros veic:
   •   kvalitātes veicināšanas pasākumus, kas ietver revīzijas darba dokumentu izvērtēšanu revīzijas laikā un metodoloģiskas palīdzības  sniegšanu revidentiem;
   •   kvalitātes kontroles pārbaudes slēgtām revīzijām.
Kvalitātes kontroles pārbaužu rezultātā ir iespējams novērtēt revīzijas darba organizāciju un identificēt labāko praksi.