2006. gadā Valsts kontroles revidenti pabeidza 28 likumības revīzijas un divas lietderības revīzijas.
Likumības un lietderības revīzijas tika veiktas šādās galvenajās jomās:
• Par Eiropas Savienības finansējuma administrēšanu;
• Kultūras, izglītības un zinātnes nozarē;
• Sabiedriskās kārtības un drošības nozarē;
• Sociālās un veselības aizsardzības nozarē;
• Satiksmes nozarē;
• Zemkopības nozarē;
• Pašvaldībās;
• Par valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumiem.
Pēc 2006. gadā veiktajām likumības un lietderības revīzijām Valsts kontrole ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm sniedza 404 ieteikumus, kuru izpildei tiek sekots atbilstoši laika grafikam par Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu.
Eiropas Savienības finansējuma saņemšana
Pārskata gadā šajā Valsts kontrolei prioritārajā jomā revidenti veica četras likumības revīzijas, tai skaitā vienu apvienoto revīziju.
Apvienotā revīzija „Eiropas Savienības struktūrfondu (Eiropas Reģionālās
attīstības fonds, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds
un Zivsaimniecības vadības finansēšanas fonds) projektu vērtēšanas
un apstiprināšanas sistēmas vērtējums”
Revīzijas mērķis – novērtēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (turpmāk – ELVGF) un Zivsaimniecības vadības finansēšanas fonda (turpmāk – ZVFI) projektu vērtēšanas un apstiprināšanas sistēmu.
Revīzija ir veikta 10 Eiropas Savienības struktūrfondu administrēšanā iesaistītajās institūcijās, un ir sagatavoti septiņi revīzijas ziņojumi.
Revīzijā konstatēts, ka Eiropas Savienības struktūrfondu projektu vērtēšanas sistēmas darbību negatīvi ietekmē Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas dokumentu tulkojumu nepieejamība latviešu valodā; nepilnības vienotās informācijas sistēmas darbībā un informācijas apkopošanā; neskaidri projekta vērtēšanas kritēriji, kā arī necaurskatāms projekta vērtēšanas process un lēns lēmumu pieņemšanas process.
Finanšu ministrija nav ievērojusi valsts valodas prasības un nav nodrošinājusi Programmas papildinājuma tulkojumu latviešu valodā, savukārt Latvijas Attīstības plāns bija pieejams tikai kā tulkojuma projekts, kas ierobežoja ieinteresēto personu tiesības iepazīties ar plānošanas dokumentiem. Tika konstatēts, ka Finanšu ministrija plāno izstrādāt normatīvos aktus nākamajam programmēšanas posmam 2007.–2013. gadam līdz ar tā sākšanos, tāpēc visas ieinteresētās puses nespēs laikus iepazīties ar izvirzītajām prasībām un laikus tām sagatavoties.
Līdz 2006. gada martam Finanšu ministrija nebija izpildījusi Padomes Regulas prasības par tādas informācijas sistēmas izveidošanu, kas apkopo uzticamu finanšu un statistikas informāciju par saņemtās palīdzības īstenošanu, jo Vienotā informācijas sistēma spēja nodrošināt tikai 47% no nepieciešamajām atskaitēm.
Grantu shēmas projektu pieteikumu vērtēšanai un atsevišķām atklātā konkursa aktivitātēm netika nodrošināts projektu konkurss, jo izšķirošais faktors nepietiekamu līdzekļu gadījumā ir projektu pieteikumu reģistrācijas secība. Galarezultātā projekti, kas nodrošinātu visefektīvāko Latvijas Attīstības plāna mērķu sasniegšanu, var nesaņemt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.
ERAF Vadības komiteja nav ievērojusi Ministru kabineta noteikumu prasības, ka struktūrfondu nacionālajās programmās iekļauj projektus, ņemot vērā Uzraudzības komitejā apstiprinātos projektu kvalitātes un specifiskos vērtēšanas kritērijus. Vairākās nacionālo programmu aktivitātēs iekļauti arī projekti pirms specifisko vērtēšanas kritēriju apstiprināšanas Uzraudzības komitejā, tāpēc pastāv iespēja, ka projekti Vadības komitejā izskatīti formāli un, vērtēšanas kritērijiem atšķiroties no Uzraudzības komitejā apstiprinātajiem, iespējama atkārtota projektu atlase.
Revīzijā konstatēts, ka atklātu konkursu projektu vērtēšana un lēmuma par projekta apstiprināšanu pieņemšana ir ilgusi pat astoņus mēnešus. Pastāv risks, ka ilgās projektu vērtēšanas un apstiprināšanas dēļ projekti zaudē savu aktualitāti un to izmaksas sadārdzinās.
Revīzija „Eiropas Sociālā fonda līdzekļu apsaimniekošana Izglītības
un zinātnes ministrijā un Profesionālās izglītības attīstības aģentūrā”
Revīzijas mērķis – pārbaudīt, vai Izglītības un zinātnes ministrijas un Profesionālās izglītības attīstības aģentūras darbība atbilst Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvo aktu, kas regulē Eiropas Sociālā fonda ieviešanu, uzraudzību un kontroli, prasībām, kā arī, vai Izglītības un zinātnes ministrijas un Profesionālās izglītības attīstības aģentūras izveidotās iekšējās kontroles sistēmas nodrošina Eiropas Sociālā fonda administrēšanu.
Revīzijā konstatēts, ka Izglītības un zinātnes ministrijā atklāto konkursu projektu pieteikumu vērtēšanas kritēriju izvērtēšanas un lēmuma par projekta pieteikuma atbilstību kritērijiem pieņemšanas process aizņem sešus līdz deviņus mēnešus, kas ir viens no galvenajiem kavējošiem faktoriem savlaicīgai līgumu noslēgšanai ar atklāto konkursu projektu pieteicējiem, tāpēc pastāv risks, ka noteiktajos termiņos netiks pilnībā apgūti visi pieejamie Eiropas Sociālā fonda finanšu līdzekļi.
Izglītības un zinātnes ministrija nav laikus veikusi projektu ieviešanas gaitas analīzi, nav informējusi Uzraudzības komiteju un Finanšu ministriju par nepieciešamo finanšu līdzekļu pārdali starp aktivitātēm, līdz ar to ir kavēts Eiropas Sociālā fonda apguves process un pastāv risks, ka noteiktajos termiņos netiks apgūti visi pieejamie Eiropas Savienības finanšu līdzekļi.
Revīzija „Par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu administratīvās, tehniskās
un finanšu vadības atbilstību normatīvo aktu prasībām 2005. gadā Vides ministrijā”
Revīzijas mērķis – gūt pārliecību, ka Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu administratīvā, tehniskā un finanšu vadība Vides ministrijā atbilst normatīvo aktu prasībām.
Revīzijā konstatēts, ka Ministru kabinetā nav apstiprināts Kohēzijas fonda plānošanas dokuments, tāpēc Latvijā nav normatīvo aktu, kas detalizēti regulētu no Kohēzijas fonda finansējamo projektu mērķus, to sasniegšanas veidus un projektu atlases kritērijus, tāpēc pastāv risks, ka var apstiprināt Eiropas Savienības noteikumiem neatbilstošus projektus. Projektu vadības vadlīnijās un Projekta ieviešanas rokasgrāmatā nav paredzēta kārtība, kādā pēc projektu pabeigšanas, kas finansēti no Kohēzijas fonda, tiks izvērtēta ieguldīto resursu izmantošana, efektivitāte un lietderība.
Par projektu sagatavošanu un īstenošanu Vides ministrijā atbild valsts sekretāra vietnieks – Investīciju departamenta direktors, bet nav atbildīgā projekta vadītāja, kurš sekotu visai projekta gaitai, sākot no projekta pieteikuma sagatavošanas līdz pilnīgai līguma saistību izpildei.
Vides ministrijā nav izveidota elektroniskā datu bāze, kas nodrošinātu atbildīgās iestādes un amatpersonas ar vienotu informāciju par projekta īstenošanu visos tā posmos, tai skaitā par aktivitātēm pēc projekta pabeigšanas.
Revīzija „Uzraudzības nodrošināšana pār
Šengenas konvencijas finanšu programmu izpildi”
Revīzijas mērķis – gūt pārliecību, ka Šengenas konvencijas finanšu programmas vadošā iestāde veic atbilstošu uzraudzību un finansējuma saņēmēji ievēro spēkā esošos normatīvos aktus.
Revīzijā konstatēts, ka laika posmam no 2005. līdz 2007. gadam Šengenas konvencijas finanšu programmai paredzētie līdzekļi līdz 2006. gada 1. jūlijam bija apgūti tikai 11,1% apjomā.
Atklāti būtiski pārkāpumi Šengenas konvencijas finanšu programmas Vadības komitejas darbā, jo Vadības komiteja pieņēmusi lēmumus bez balsojuma un dokumentāra pamatojuma, kas apliecinātu līdzekļu pārdales nepieciešamību indikatīvā plāna prioritāšu finansējumam, tā nenodrošinot Vadības komitejas lēmumu pieņemšanas likumību.
Revīzijā konstatēts, ka projektu aprakstos, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu projektu ieviešanas uzsākšanu, bieži ir veiktas izmaiņas, kas liecina, ka sākotnēji tie nav bijuši izstrādāti kvalitatīvi un projektu plānotie budžeti neatbilst faktiski nepieciešamajam līdzekļu apjomam. Tāpat finansējuma saņēmēji nav ievērojuši projekta progresa pārskatu iesniegšanas termiņus.
Kultūra, izglītība un zinātne
Izglītības nozarē pārskata gadā pabeigtas četras likumības revīzijas.
Revīzija „Par Valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Radio”
2005. gada saimnieciskās darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām”
Revīzijas mērķis – pārbaudīt Valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Radio” (turpmāk – Radio) 2005. gada saimnieciskās darbības darījumu un darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, veicot saimnieciskās darbības ieņēmumu no reklāmas pakalpojumu pārdošanas un darba samaksas sistēmas uzskaites likumības revīziju.
Revīzijā konstatēts, ka nav izveidota normatīvo aktu bāze, kas reglamentētu iepirkuma procedūru piemērošanas kārtību, tajā skaitā attiecībā uz maiņas darījumiem; 2005. gadā veikti iepirkumi maiņas darījumiem, neievērojot likumā „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” noteikto iepirkumu veikšanas kārtību, kā arī cenu un atlaižu politika netiek piemērota atbilstoši izstrādātajai kārtībai un tiek noslēgti maiņas līgumi, piešķirot būtiskas atlaides.
Revīzijas laikā tika konstatēts, ka Radio tiek plānota un pārraidīta reklāma, neievērojot Radio un televīzijas likuma prasības, kas nosaka, ka nacionālā pasūtījuma ietvaros veidotajās programmās un raidījumos reklāmai atvēlētais laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 10%, kas ir sešas minūtes stundā.
Revīzijā tika konstatēts, ka Radio pastāv komplicēta un necaurskatāma materiālās stimulēšanas piemaksu uzskaites sistēma un ģenerāldirektoram izmaksātās materiālās stimulēšanas prēmijas ir pretrunā ar Radio Statūtiem un normatīvajos aktos paredzēto.
Revīzija „Par Valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību
„Latvijas Televīzija” 2005. gada saimnieciskās darbības atbilstību
normatīvo aktu prasībām”
Revīzijas mērķis – pārbaudīt Valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Televīzija” (turpmāk – Televīzija) 2005. gada saimnieciskās darbības darījumu un darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, veicot darba samaksas sistēmas uzskaites, saimniecisko darījumu, kuros norēķinu kārtība un izpilde tiek veikta atbilstoši preču vai pakalpojumu apmaiņas darījumiem, un ar tiem saistīto debitoru parādu uzskaites likumības revīziju.
Revīzijā konstatēts, ka Televīzijā nav pievērsta pietiekama uzmanība maiņas darījumu slēgšanai, uzraudzībai un izpildei un reglamentējošo normatīvo aktu aktualizācijai, tāpēc pastāv iespēja, ka izveidotās iekšējās kontroles procedūras neatklās krāpšanās risku; 2005. gadā veikti iepirkumi maiņas darījumiem, neievērojot likumā „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” noteikto iepirkumu veikšanas kārtību, turklāt, noslēdzot maiņas līgumus un piešķirot 60% atlaides, Televīzija ir rīkojusies pretrunā ar likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasībām, kas nosaka, ka manta nododama par iespējami augstāku cenu.
Revīzijā tika konstatēts, ka noslēgtajos darba līgumos ietvertie noteikumi nedod iespēju iegūt skaidru priekšstatu par noteiktajām darba attiecībām starp līgumslēdzējpusēm, noslēgtie autorlīgumi pēc būtības ir papildu vienošanās pie esošajiem darba līgumiem un izmaksātās summas ir noteiktajā kārtībā apliekamas ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu.
Revīzija „Par pētījumu projektu, kas finansēti no Izglītības un zinātnes
ministrijas 2004. un 2005. gada valsts budžeta programmas „Zinātne”
līdzekļiem, izvērtēšanas un finansēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām”
Revīzijas mērķis – iegūt pārliecību par pētījumu projektu, kas finansēti no Izglītības un zinātnes ministrijas 2004. un 2005. gada valsts budžeta programmas „Zinātne” līdzekļiem, izvērtēšanas un finansēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Revīzijā konstatētas vairākas būtiskas nepilnības. Izglītības un zinātnes ministrija nav nodrošinājusi Zinātniskās darbības likumā noteikto normatīvo aktu, kas saistīti ar fundamentālo, lietišķo pētījumu un tirgus orientēto pētījumu projektu izvērtēšanu un finansēšanu, izdošanu likumā noteiktajā termiņā.
Izglītības un zinātnes ministrija ir pieļāvusi astoņu projektu finansēšanu no tirgus orientētajiem pētījumiem paredzētajiem līdzekļiem, lai gan tie nav tirgus orientēto pētījumu projekti, bet gan darbi valsts vajadzībām, tāpēc finansējami no attiecīgās valsts budžeta programmas. Līdz ar to ir pārkāpts Likums par budžetu un finanšu vadību, kā arī nav ievērota likumā „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” noteiktā kārtība.
Latvijas Zinātnes padome un Izglītības un zinātnes ministrija nav uzskaitījusi un apkopojusi pētījumu projektu paredzamos rezultātus līgumu par pētījumu veikšanu noslēgšanas stadijā un attiecīgo pētījumu faktiskos rezultātus pēc to pabeigšanas, Izglītības un zinātnes ministrija nav nodrošinājusi kvalitatīvu tirgus orientēto pētījumu projektu izvērtēšanu un finansēšanu, nav veikusi tirgus orientēto projektu finansēšanas kontroli, kā arī nav nodrošinājusi normatīvajiem dokumentiem atbilstīgu projektu analīzi.
Izglītības un zinātnes ministrija nav arī nodrošinājusi, ka līgumā par projekta īstenošanu tiktu noteiktas par valsts budžeta līdzekļiem radīto un iegādāto materiālo un nemateriālo vērtību īpašuma tiesības – nereti projekta izpildes galarezultātā radītā un iegādātā materiālā un nemateriālā vērtība paliek pie projektu veicējiem, līdz ar to valsts zaudē tai piekrītošo īpašumu. Pastāv risks, ka budžeta līdzekļi netiek izlietoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
Revīzija „Rīgas Stradiņa universitātes darbības, nodrošinot
studiju procesu, atbilstība normatīvo dokumentu prasībām”
Revīzijas mērķis – pārbaudīt un gūt pārliecību, vai Rīgas Stradiņa universitātes (turpmāk tekstā – RSU) darbība, nodrošinot zobārstniecības studiju procesu, atbilst normatīvo dokumentu prasībām.
Revīzijā konstatēts, ka RSU nav ievērojusi Izglītības un zinātnes ministrijas noteikto no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu skaitu – 2005. gada faktiskais vidējais par valsts budžeta līdzekļiem studējošo skaits ir lielāks par ministrijas noteikto, kā arī RSU nenodrošina no valsts budžeta finansēto Stomatoloģijas fakultātē studējošo klīnisko mācību procesu ar mācību līdzekļiem.
RSU nav nodrošinājusi grāmatvedības izdevumu analītisko uzskaiti, un revīzijas gaitā nebija iespējams iegūt pārliecību par zobārstniecības studiju procesa nodrošināšanai piešķirtās valsts budžeta dotācijas izlietojumu atbilstoši tās piešķiršanas mērķim.
Sabiedriskā kārtība un drošība
Šajā jomā Valsts kontrole veikusi vienu likumības revīziju.
Revīzija „Pašu ieņēmumu iekasēšanas likumība
un pilnīgums budžeta programmā „Valsts policijas darbība””
Revīzijas mērķis – gūt pārliecību, ka budžeta programmā „Valsts policijas darbība” ieņēmumu iekasēšana atbilst spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un Valsts policijā darbojas uzraudzība un kontrole, kas nodrošina pašu ieņēmumu iekasēšanas pilnīgumu.
Revīzijā konstatēts, ka Valsts policijas struktūrvienības – apvienības „Apsardze” – darbība neatbilst likumu normām un esošā kontroles sistēma nenodrošina ieņēmumu par maksas pakalpojumu veikšanu iekasēšanas pilnīgumu plānotajā apjomā.
Apvienības „Apsardze” Rīgas un teritoriālo nodaļu pārvalde darbojas privāto tiesību jomā, veicot komercdarbību, nevis sniedzot publiskos pakalpojumus, tāpēc tās darbība neatbilst Valsts pārvaldes likumam. Tā neatbilst arī Komerclikumam, jo saskaņā ar Komerclikumā noteikto komercdarbību var veikt komersants, kas reģistrēts Komercreģistrā.
Valsts policijā maksas pakalpojumi tiek sniegti bez Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā apstiprinātiem cenrāžiem, izņemot divus ieņēmumu veidus – transporta līdzekļu vadītāju pārbaudi ar alkohola kontroles aparātu un lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadājumu pavadīšanu.
Valsts policijā netiek ievērotas normatīvajos aktos norādītās prasības, jo nav apstiprināts pakalpojumu sniegšanas procesa apraksts par transportlīdzekļu izmantošanu lielgabarīta un smagsvara transportlīdzekļu pavadīšanai un netiek veikta uzskaite par izmantotā autotransporta faktiski nobrauktajiem kilometriem un izlietoto degvielu.
Valsts policija, neņemot vērā, ka 2005. gada 10. maijā stājās spēkā izmaiņas likumā „Par policiju”, kas paredzēja pašu ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā, nepamatoti ieskaitījusi savos ieņēmumos 2708 latus.
Sociālā un veselības aizsardzība
Sociālās un veselības aizsardzības jomā Valsts kontrole 2006. gadā veica četras likumības revīzijas.
Revīzijas „Centralizētai medikamentu iegādei novirzīto valsts budžeta
līdzekļu administrēšanas atbilstība normatīvo dokumentu prasībām
un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai”
Revīzijas mērķis – pārbaudīt centralizētajai medikamentu iegādei novirzīto valsts budžeta līdzekļu administrēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām un veselības pakalpojumu pieejamībai. Ņemot vērā, ka 2005./2006. gada sezonā tika rīkota no valsts budžeta apmaksāta pretgripas vakcinācijas kampaņa, revīzijā tika pārbaudīta arī veselības aizsardzības atbildīgo institūciju darbība vakcīnu un finansējuma plānošanā, kā arī piešķirto līdzekļu administrēšanā.
Revīzijas laikā tika pārbaudīta Veselības ministrijas, valsts aģentūras „Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra” (turpmāk – VOAVA) un valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūra” (turpmāk – SVA) darbība.
Revīzijā konstatēts, ka nepilnības normatīvajos aktos kavē efektīvu centralizēti iepirkto medikamentu plānošanu, iepirkšanas organizēšanu un kontroli, jo ne visām medikamentu grupām ir noteikta kārtība, kādā iestādēm plānot ārstniecības līdzekļu daudzumu.
Normatīvie akti nenosaka un VOAVA nav izstrādājusi kārtību, kādā plānot nepieciešamo ārstniecības līdzekļu daudzumu visās medikamentu grupās atbilstoši tehniskajām specifikācijām, tāpat nav izstrādāta vienota iepirkuma pieprasījuma veidlapa. VOAVA nav nodrošinājusi arī veselības aprūpes datu informācijas sistēmas darbību, kurā tiktu ievadīti dati par finanšu līdzekļu izlietojumu, kas saistīti ar veikto iepirkumu.
Plānojot nepieciešamo vakcīnu daudzumu, SVA nav izvērtējusi vakcīnu krājumus noliktavā, radot risku, ka iepirkumam var tikt izlietots nepamatoti daudz budžeta līdzekļu. Iegādājoties vakcīnas, kuras fasētas pa 10–15 devām vienā flakonā, liela daļa iestāžu tās nevar pilnībā izlietot ierobežotā lietošanas termiņa dēļ. Šā iemesla dēļ 2005. gadā norakstītas daļēji izlietotas vakcīnas gandrīz Ls 70 tūkst. vērtībā, kas ir vairāk nekā 4% no budžetā piešķirtā finansējuma vakcīnu iegādei.
Attiecībā uz valsts apmaksāto vakcināciju pret gripu 2005.–2006. gada sezonā Veselības ministrijas un VOAVA darbībā konstatēti šādi trūkumi: nav izstrādāts normatīvais akts, kas nosaka kritērijus epidemioloģiskās situācijas izvērtēšanai; pretgripas vakcīnu skaita plānošanas posmā tika palielināts vakcinējamo personu loks; plānotais finansējums par vakcinācijas pakalpojuma izcenojumu neatbilda tiesību aktos noteiktajiem tarifiem; budžeta līdzekļu pieprasījums pretgripas vakcinācijas nodrošināšanai nepamatoti palielināts par Ls 298 900.
Revīzija „Ārstniecības nozares reģistru atbilstība to izveidošanas mērķim”
Revīzijas mērķis – pārbaudīt ārstniecības reģistru atbilstību izveidošanas mērķiem un normatīvo dokumentu prasībām.
Revīzijā konstatēts, ka ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu vienots reģistrs nav izveidots un tā vietā pastāv 12 ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistri, kurus uztur dažādas iestādes, un to dati nav precīzi un pilnīgi. Piemēram, cukura diabēta pacientu reģistrā dati tiek aktualizēti, izmantojot ārstniecības personu sniegto informāciju, bet revīzijā konstatēts, ka 2004. gadā ārsti nav snieguši ziņas par 28,9% pacientu. 2005. gadā dati nebija aktualizēti par 25% pacientu no revīzijas izlases kopas. Savukārt psihisko traucējumu un psihisko slimību reģistrs apkopo 44 ārstniecības iestāžu (no pastāvošajām 92 iestādēm) sniegtās informācijas datus.
Revīzijā konstatētas arī vairākas neatbilstības Ārstniecības iestāžu reģistra un Ārstniecības personu reģistra uzturēšanā: netiek nodrošināta publiski pieejamās informācijas pieejamība; daļa reģistrā iekļautās informācijas ir neprecīza un nepilnīga; pastāv pretrunas normatīvajos aktos. Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra nav noteikusi šo reģistru uzturēšanas kārtību, tā pārkāpjot iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas pamatprasības.
Revīzija „Kompensējamo medikamentu apmaksai novirzīto
valsts budžeta līdzekļu izlietojuma atbilstība normatīvajiem aktiem”
Revīzijas mērķis – pārbaudīt un novērtēt, vai zāļu iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas darbība un tās nodrošināšanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošana 2005. gadā ir bijusi organizēta un notikusi saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Revīzijas laikā tika sagatavoti atsevišķi revīzijas ziņojumi Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai, Zāļu cenu valsts aģentūrai, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Dziedniecība” un Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas Austrumu slimnīca”.
Revīzijā tika konstatēts, ka ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas darbības nodrošināšanā un normatīvajā regulējumā pastāv būtiskas nepilnības, turklāt spēkā esošie normatīvie akti nenosaka kompensējamo zāļu apmaksai paredzētā finansējuma administrēšanai izmantojamo rādītāju aprēķināšanas (ieguves) kārtību, valsts budžeta līdzekļu sadales shēmu, kritērijus jaunu diagnožu iekļaušanai zāļu iegādes kompensācijas sistēmā; nav veikta sistēmas izveides sākumposmā (1998. gadā) iekļauto diagnožu izvērtēšana, lai gan ir attīstījušās medicīnas tehnoloģijas un dažos gadījumos, iespējams, mainījies speciālistu viedoklis attiecībā uz dažādu ārstēšanas veidu izmaksu efektivitāti ilgtermiņā.
Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra nav arī noteikusi kompensējamo zāļu apmaksai piešķirto valsts budžeta līdzekļu plānošanas un sadales kārtību, tāpēc pacientiem nav nodrošināta vienāda un taisnīga kompensējamo medikamentu pieejamība visos valsts reģionos un visām diagnožu grupām.
Attiecībā uz Zāļu cenu valsts aģentūras darbību tika konstatēts, ka normatīvie akti skaidri nenosaka kritērijus jaunu zāļu nosaukuma iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā, nav arī normatīvā akta, kas regulētu zāļu reģistrācijas apliecību turētāju piedāvāto zāļu cenu apmēra izvērtēšanu un apstiprināšanu.
Revīzija „No Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu summu
un likumisko procentu piedziņa no parādnieka un no iesniedzēja, kurš nepamatoti
pieprasīja un saņēma uzturlīdzekļus”
Revīzijas mērķis – pārbaudīt, vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas darbība, piedzenot no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu summas un likumiskos procentus, ir tiesiska un efektīva.
Revīzijā konstatēts, ka no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu summu un likumisko procentu piedziņas process valstī ir vērtējams kā neapmierinošs. 2005. gada deviņos mēnešos no plānotajiem regresa kārtībā atgūstamajiem līdzekļiem atgūti tikai 10 procenti.
Zvērināti tiesu izpildītāji uzturlīdzekļu piedziņas procesā parādnieku mantas un ienākumu pārbaudes veic neregulāri vai nepilnīgi, un tagadējais zvērinātu tiesu izpildītāju darbības uzraudzības mehānisms ir neefektīvs.
Arī uzturlīdzekļu piedziņas procesu regulējošajos normatīvajos aktos ir neprecizitātes un nepilnības attiecībā uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas un zvērinātu tiesu izpildītāju savstarpējo sadarbību un pienākumiem. Arī tiesiskais regulējums attiecībā uz parādnieku mantas un ienākumu pārbaudēm uzturlīdzekļu piedziņas procesā ir nepilnīgs, jo nenodrošina savlaicīgu un pilnīgu informācijas apriti starp uzturlīdzekļu piedziņas procesa dalībniekiem.
Satiksme
Pārskata gadā Valsts kontrole ir veikusi četras likumības un vienu lietderības revīziju, kuras laikā tika izvērtēta valsts iestāžu darbība ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanā.
Revīzija „Satiksmes ministrijas nekustamā īpašuma uzskaites un novērtēšanas
atbilstība normatīvo aktu prasībām, to apsaimniekošanas efektivitāte”
Revīzijas mērķis – izvērtēt Satiksmes ministrijas nekustamā īpašuma uzskaites un novērtēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām un to apsaimniekošanas efektivitāti.
Revīzijā konstatēts, ka kopumā Satiksmes ministrijā valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un pārvaldīšanas mehānisms nav efektīvs, jo nepastāv vienota pieeja īpašumu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.
Satiksmes ministrija nav ievērojusi normatīvajos aktos noteikto aizliegumu nodot valsts mantu bezatlīdzības lietošanā un ir nodevusi valsts akciju sabiedrībām „Centrālā reģiona ceļi”, „Kurzemes ceļi”, „Vidzemes ceļi”, „Latgales ceļi” un „Valsts informācijas tīkla aģentūra” nekustamo īpašumu bezatlīdzības lietošanā. Nav ievērota arī normatīvo aktu prasība iznomāt nekustamo īpašumu par iespējami augstāku cenu.
Revīzija „Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām) līdzekļu
administrēšanas un izlietošanas atbilstība normatīvo aktu prasībām”
Revīzijas mērķis – noskaidrot, vai rīcība ar valsts mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām) līdzekļiem ir tiesiska un efektīva, pārbaudot Satiksmes ministrijas un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” darbību mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām) administrēšanā un kontrolē un pašvaldību rīcību šīs mērķdotācijas izlietošanā.
Revīzijā konstatēts, ka vairākas pašvaldības nav ievērojušas normatīvajos aktos noteikto un izlietojušas mērķdotācijas bez pašvaldības apstiprinātas autoceļu fonda izlietojuma programmas.
Revīzija „Par valsts iestāžu darba efektivitāti ceļu satiksmes
negadījumu skaita samazināšanā”
Revīzijas mērķis – noskaidrot, vai valsts institūciju darbība satiksmes drošības jomā veicina satiksmes negadījumu skaita samazināšanos un ceļu satiksmes dalībnieku drošības līmeņa paaugstināšanos.
Šīs revīzijas ietvaros tika pārbaudītas Ceļu satiksmes drošības padomes, Satiksmes ministrijas, Iekšlietu ministrijas un to institūciju un Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās aktivitātes ceļu satiksmes drošības veicināšanā, kā arī izvērtēta ceļu rekonstrukcijas un celtniecības projektu efektivitāte ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanā “melnajos punktos”, ceļu drošības auditu loma, kā arī izvērtēta pieejamo policijas resursu izmantošana satiksmes uzraudzības nodrošināšanā.
Vērtējot Ceļu satiksmes drošības padomes darbu, konstatēts, ka, lai gan 2005. gadā panākta būtiska ceļu satiksmes drošības statistisko rādītāju uzlabošanās, līdz 2006. gada beigām par Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas izpildi atbildīgās institūcijas nespēs sasniegt galveno mērķi – samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu līdz 300; Izglītības un zinātnes ministrija nav nodrošinājusi satiksmes drošības apmācības sistēmas izveidi izglītības iestādēs; atbildīgās institūcijas nav nodrošinājušas detalizētu ceļu satiksmes negadījumu iemeslu analīzi pēc ceļu rekonstrukcijas projektu īstenošanas.
Revīzija „Par valsts autoceļu fonda līdzekļu valsts autoceļu pārvaldīšanai,
uzturēšanai un atjaunošanai izlietošanu atbilstīgi normatīvo aktu prasībām”
Revīzijas mērķis – noskaidrot, vai rīcība ar valsts autoceļu fonda līdzekļiem ir tiesiska un efektīva.
Revīzijā konstatēts, ka Satiksmes ministrija valsts budžeta programmas „Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana” ietvaros ir izveidojusi rezervi pašvaldību programmu līdzfinansēšanai gandrīz miljons latu apmērā. Tas neatbilst budžeta programmas mērķim, bez tam pašvaldību ceļiem (ielām) ir paredzēti valsts budžeta līdzekļi budžeta apakšprogrammā „Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām)”. Satiksmes ministrija rezerves līdzekļu piešķiršanai nav izstrādājusi noteikumus, līdzekļus piešķir dažādām vajadzībām tikai uz satiksmes ministra rīkojumu pamata.
Satiksmes ministrijas bilancē valsts ceļi ir uzrādīti nepareizā vērtībā – par aptuveni Ls 4,6 mljrd. mazāk, nekā ir to patiesā vērtība.
Valsts iepirkuma konkurss par darbiem valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai veikts formāli, iestrādājot nosacījumus par labu esošajiem ceļu uzturētājiem – valsts akciju sabiedrībām, neatstājot iespējas piedalīties privātā sektora uzņēmumiem; nepilnības konstatētas arī konkursu uzvarētāju noteikšanas kārtībā.
Revīzija „Budžeta programma „Sabiedriskais transports””
Revīzijas mērķis – noskaidrot, vai budžeta līdzekļi, kas paredzēti budžeta programmai „Sabiedriskais transports”, izlietoti, ievērojot normatīvo aktu prasības.
Revīzijā konstatēts, ka Satiksmes ministrija pietiekamā mērā nav veikusi auto dotācijas līdzekļu izmantošanas likumības, lietderības un pareizības kontroli, un vairākās pārbaudītajās pašvaldībās konstatēti dažāda veida pārkāpumi dotāciju piešķiršanas un sadales procesā, arī akcīzes nodokļa daļas kompensāciju un dotāciju aprēķinos, ko veic Satiksmes ministrijā, pieļautas neprecizitātes.
Satiksmes ministrija dzelzceļa pasažieru pārvadājumu valsts pasūtījumu līgumā ar pārvadātāju uzņēmumu a/s „Pasažieru vilciens” ir noteikusi, ka uzņēmumam pēc iespējas jāsamazina valsts pasūtījuma izpildes izdevumi, bet ieekonomētie līdzekļi jānovirza ritošā sastāva remontam un modernizācijai, bet nav izstrādāta kārtība, kādā uzņēmums atskaitās par ieekonomēto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Zemkopība
Pārskata gadā šajā jomā Valsts kontrole ir veikusi vienu likumības revīziju.
Revīzija „Par Pārtikas un veterinārā dienesta darbības atbilstību normatīvo dokumentu
prasībām, realizējot Zemkopības ministrijas programmu „Drošas, nekaitīgas
un kvalitatīvas pārtikas aprite””
Revīzijas mērķis – gūt pietiekamu pārliecību par Pārtikas un veterinārā dienesta darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, pildot Zemkopības ministrijas programmu „Drošas, nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas aprite”.
Revīzijā konstatēts, ka Pārtikas un veterinārā dienesta iekšējā audita struktūrvienības darbība neatbilst Iekšējā audita likumā noteiktajām prasībām, kā arī atsevišķu Pārtikas un veterinārā dienesta veikto iepirkumu rīkošana neatbilst likuma „Par iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasībām.
Pašvaldības
Valsts kontrole ir veikusi astoņas revīzijas pašvaldībās, revīzijās iekļaujot vairākas pašvaldības.
Revīzija „Par pašvaldību derīgo izrakteņu apsaimniekošanas efektivitāti”
Revīzijas mērķis – pārbaudīt, vai pašvaldību rīcība ar zemi, kuras dzīlēs atrodas bieži sastopamie derīgie izrakteņi, atbilst normatīvo aktu prasībām un vai pašvaldības gūst labumu, apsaimniekojot tām piederošos derīgos izrakteņus.
Kopumā sagatavoti un iesniegti revīzijas ziņojumi 26 pašvaldībām.
Pašvaldības apsaimnieko 232 atradnes, no kurām 127 atradnes izmanto pašas, bet 105 atradnes iznomā juridiskām un fiziskām personām. Valsts kontrole izlases veidā pārbaudīja 34 no iznomātajām atradnēm.
Revīzijā konstatēts, ka pašvaldību rīcība ar iznomāto zemi, kuras dzīlēs atrodas derīgie izrakteņi, kopumā neatbilst normatīvo aktu prasībām un pārbaudīto pašvaldību negūtais labums no derīgo izrakteņu apsaimniekošanas 2004. un 2005. gadā ir aptuveni Ls 255 tūkst. Normatīvajos aktos noteiktās prasības nav ievērojušas 18 pašvaldības un par iznomāto īpašumu nav noteikušas iespējami augstāku nomas maksu; zemes nomas līgumos nav paredzēta nomas nosacījumu pārskatīšana atkarībā no tirgus situācijas izmaiņām; 12 pašvaldības ir izsniegušas derīgo izrakteņu ieguves atļaujas bez maksas, kā arī pašvaldību vadītāji paši ir noteikuši maksu par nekustamā īpašuma iznomāšanu, tā pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto, ka tikai pagasta padome var apstiprināt maksu par nekustamā īpašuma lietošanu.
Vienlaikus konstatēts, ka pašvaldības nav veikušas arī paredzēto nomas maksājumu saņemšanas kontroli un nav saņēmušas ienākumus atbilstoši līgumos noteiktajam Ls 30 tūkst. apjomā.
Revīzija „Par Baltijas jūras piekrastes pašvaldību rīcību ar nekustamajiem īpašumiem”
Revīzijas mērķis – pārbaudīt, vai pašvaldības rīcība ar nekustamo īpašumu tā iegādes, atsavināšanas un privatizācijas procesā ir bijusi likumīga un atbilstoša normatīvo aktu prasībām.
Revīzijas laikā veiktas pārbaudes un iesniegti revīzijas ziņojumi desmit pašvaldībām.
Revīzijā konstatēts, ka nekustamā īpašuma uzskaite, iznomāšana vai atsavināšana neatbilst normatīvo aktu prasībām, septiņās pašvaldībās nav veikta mežaudžu inventarizācija un to vērtība nav iekļauta attiecīgo pašvaldību bilancēs.
Nekustamo īpašumu iznomāšanā nav ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības – nav ievērots, ka nekustamais īpašums jāiznomā par iespējami augstāku cenu un aizliegts to nodot bezatlīdzības lietošanā, kā arī nav ievērots normatīvajos aktos noteiktais, ka tikai pašvaldības padome var noteikt maksu par pašvaldības nekustamā īpašuma iznomāšanu.
Divās pašvaldībās nekustamā īpašuma privatizēšana ir veikta, neievērojot likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” prasības, ka par privatizācijas procesu Ekonomikas ministrijā jāiesniedz dokumentu kopums, kurš apliecina pašvaldības darbības likumību objekta privatizācijā, un informācija par to, kam un ar kādiem nosacījumiem privatizēts objekts.
Revīzija „Par koģenerācijas staciju izmantošanu Latvijas pašvaldībās”
Revīzijas mērķis – pārbaudīt, vai pašvaldību un pašvaldību kapitālsabiedrību lēmumi un rīcība, kas attiecināma uz koģenerācijas stacijas iegādi, būvniecību un izmantošanu, atbilst normatīvo aktu prasībām un ir ekonomiski pamatota.
Revīzija veikta sešās pašvaldībās, kurām iesniegti attiecīgi revīzijas ziņojumi.
Revīzijā konstatēts, ka vairākas pašvaldības nav pietiekami izvērtējušas koģenerācijas stacijas izbūves finansēšanas avotus, koģenerācijas staciju uzstādīšanas nepieciešamību, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nav nodrošinājusi normatīvajos aktos noteikto koģenerācijas staciju darbības uzraudzību, kas ļāva pašvaldībām noteikt pazeminātu siltumenerģijas tarifu patērētājiem.
Revīzija „Rīgas pašvaldības īpašumā esošo
graustu pārvaldība un apsaimniekošana”
Revīzijas mērķis – gūt pārliecību, ka Rīgas pašvaldības īpašumā esošo graustu pārvaldība un apsaimniekošana atbilst normatīvajos aktos noteiktajam.
Revīzijā konstatēts, ka Rīgas pilsētas teritorijā esošo graustu pārvaldību un apsaimniekošanu regulējošie normatīvie akti ir nepilnīgi. Rīgas pašvaldība nav ievērojusi Ministru kabineta noteikumus, kas paredz savā īpašumā esošo graustu inventarizāciju dabā un savlaicīgu nojaukto graustu izslēgšanu no grāmatvedības uzskaites. Tā kā Īpašuma departaments nav veicis inventarizāciju, laikus netika konstatētas ēkas, kuras ir nelietojamas, un netika pieņemti atbilstīgi lēmumi tālākai rīcībai. Īpašuma departaments kā Rīgas pašvaldības īpašumā esošo graustu valdītājs nav arī turējis būves tādā stāvoklī, lai nodrošinātu sabiedrisko drošību, kā to nosaka Civillikums.
Spēkā esošie normatīvie akti un tajos noteiktā kārtība neveicina Rīgas pašvaldības īpašumā esošo graustu operatīvu nojaukšanu, atjaunošanu un Rīgas pilsētas teritorijas sakārtošanu, jo tie neparedz veicamo darbību izpildes termiņus.
Revīzija „Rīgas pilsētas pašvaldības pakalpojumu
apmaksas sistēma un pašvaldības pasūtījumu piešķiršana”
Revīzijas mērķis – pārbaudīt un novērtēt, vai Rīgas pilsētas pašvaldības iepirkumi un pašvaldības pasūtījumu piešķiršana veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī, vai pašvaldības saņemto pakalpojumu apmaksas sistēma ir bijusi organizēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Revīzijā konstatēts, ka Rīgas pilsētas pašvaldībā nav ieviesta vienota iepirkuma sistēma, kā arī pieļautas nepilnības iekšējās kontroles sistēmā – konstatēti trūkumi iepirkuma procedūru piemērošanā.
Konstatēts, ka, noslēdzot līgumus un veicot samaksu par pakalpojumu saņemšanu, priekšapmaksa pārsniedz 20% no kopējās līgumcenas, tā pārkāpjot likuma „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” prasības.
Vairākos gadījumos, kad iepirkumu komisijas funkcijas uzdots pildīt pilnvarotai personai, pašvaldības pasūtījumi pakalpojumu saņemšanai ir piešķirti vienīgajam pretendentam, nepiemērojot likumā „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” noteikto cenu aptaujas procedūru. Revīzijā konstatētie pārkāpumi saistās arī ar neatbilstošas iepirkumu metodes izvēli.
Nepilnības konstatētas arī iepirkumu komisijas darbības dokumentēšanā, jo vairāku pašvaldības iestāžu iepirkumos individuāli aizpildāmo dokumentu noformējums un saturs neatbilst Ministru kabineta noteikumu prasībām.
Revīzija „Par Rīgas pašvaldības nekustamā īpašuma
uzskaites atbilstību normatīvajiem aktiem”
Revīzijas mērķis – gūt pārliecību, ka Rīgas pašvaldības nekustamais īpašums ir apzināts un tā uzskaite atbilst normatīvo aktu prasībām.
Revīzijā konstatēts, ka zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda ir ierakstīti tikai 47,5% no Rīgas pašvaldībai piederīgajiem un piekritīgajiem zemes īpašumiem. Rīgas pašvaldības īpašumā esošie 63 zemes īpašumi ar kopējo platību 692 ha nav ņemti grāmatvedības uzskaitē un nav nodoti Rīgas meža aģentūras pārvaldījumā, kas pieļauj korupcijas risku, nav arī izveidota uzskaite par zemi, kurai nav noskaidrota piederība, kā arī Rīgas pašvaldības grāmatvedības uzskaitē nav uzrādītas pašvaldībai piederošās 565 ēkas, par kuru piederību Valsts zemes dienestā ir apliecinoši dokumenti.
Valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumi
Valsts un pašvaldību ieņēmumu jomā pārskata gadā veiktas trīs revīzijas.
Revīzija „Par ziedojumu, kas ziedotājiem dod tiesības samazināt uzņēmuma
ienākuma nodokļa maksājumus valsts budžetā, izlietojuma likumību laika posmā
no 2002. līdz 2005. gadam nevalstiskajā organizācijā „Latvijas Kultūras fonds””
Revīzijas mērķis – pārbaudīt Latvijas Kultūras fonda saņemto ziedojumu, kas ziedotājiem dod tiesības samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus valsts budžetā, izlietojuma likumību un atbilstību Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.
Revīzijā konstatēti būtiski pārkāpumi.
Latvijas Kultūras fonda grāmatvedības uzskaite neatbilst likuma „Par grāmatvedību” prasībām. Netiek ievēroti ziedojumu līgumos paredzētie termiņi atskaišu iesniegšanai, kā arī mainīti ziedojumu līgumos paredzētie izlietojuma mērķi. Izsekot lielākajai daļai ziedojumu darījumu no to sākuma līdz beigām grāmatvedības jautājumos kompetentai trešajai personai ir sarežģīti vai pat neiespējami.
Tika konstatēti gadījumi, ka, ziedojot Latvijas Kultūras fondam, faktiskais ziedojuma saņēmējs ir kāda cita fiziska vai juridiska persona un Latvijas Kultūras fonds savas darbības nodrošināšanai ietur procentus no ziedojumu summas. Revīzijas laikā nevarēja gūt pārliecību, ka ziedojumi tiek izlietoti atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, jo ziedojumu izlietojuma atskaites ir formālas un tām nav pievienoti attaisnojoši dokumenti.
Atsevišķi ziedotāji ar Latvijas Kultūras fonda starpniecību ir ziedojuši valsts budžeta iestādēm. Ziedotāji atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesīgi samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli par 85% no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm. Ziedojot ar Latvijas Kultūras fonda starpniecību, veidojas daudzpakāpju sistēma, kas ir grūti pārredzama. Pastāv risks, ka valsts budžeta iestādes šos ziedojumus var nesaņemt.
Veicot Latvijas Kultūras fonda naudas plūsmas analīzi, konstatēti gadījumi, ka ziedotājs un ziedojuma saņēmējs ir saistītas personas vai pat ziedotājs un ziedojuma saņēmējs ir viena un tā pati persona.
Latvijas Kultūras fonda valde ir pārkāpusi Sabiedriskā labuma organizāciju likumu un Latvijas Kultūras fondam
ziedotos finanšu līdzekļus ir izmantojusi bezprocentu aizdevumu izsniegšanai saviem darbiniekiem, kā arī veikusi citas savtīgas darbības, kuras Valsts kontrolei liedz izpaust Fizisko personu datu neaizskaramības likums.
Revīzija „Valsts budžeta apakšprogrammas „Akcīzes nodokļa
par dīzeļdegvielu atmaksāšana zemniekiem” izpildes likumība un pareizība”
Revīzijas mērķis – pārliecināties, ka akcīzes nodoklis par lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei izlietoto dīzeļdegvielu zemniekiem tiek atmaksāts atbilstoši likumā „Par akcīzes nodokli” noteiktajam apjomam un Ministru kabineta 2004. gada 6.aprīļa noteikumos Nr. 247 „Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu (gāzeļļu)” paredzētajā kārtībā.
Revīzijā konstatēts, ka normatīvo aktu vienveidīga piemērošana Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās ir nepilnīga, jo revīzijas laikā tika identificēti dažādi zemniekiem atmaksājamo akcīzes nodokļa summu aprēķināšanas algoritmi. Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās nav izstrādāta vienota datorprogramma zemniekiem atmaksājamā akcīzes nodokļa par izlietoto dīzeļdegvielu uzskaitei un kontrolei un notiek tikai manuālā uzskaite.
Valsts ieņēmumu dienestā nav nodrošināta likuma „Par grāmatvedību” izpilde, jo budžeta apakšprogrammas izdevumu uzskaitē netiek ievērots uzkrāšanas princips – Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās iestādes uzskaita izdevumus pēc naudas plūsmas un izdevumi tiek attiecināti uz laiku, kad notikusi atmaksa, nevis uz laiku, kad dīzeļdegviela iegādāta.
Revīzija „Par Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes nekustamā īpašuma
un iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanas, kā arī citu nodokļu un nenodokļu
ieņēmumu pamatotību un atbilstību normatīvajiem aktiem”
Revīzijas mērķis – pārbaudīt un izvērtēt, vai nodokļu un nenodokļu ieņēmumu administrēšana Rīgas pašvaldībā 2005. gadā atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, novērtēt nodokļu un nenodokļu administrēšanas procedūras un kontroles sistēmu Rīgas pašvaldībā.
Revīzijā konstatēts, ka nav ievērotas likuma „Par nodokļiem un nodevām” prasības – iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādu summas tiek norakstītas bez Rīgas domes lēmuma; nav ievērotas likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” prasības – ne visos gadījumos nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam tiek nosūtīts maksāšanas paziņojums līdz taksācijas gada 15. februārim, kā arī pārkāptas likuma „Par grāmatvedību” prasības – kārtējā gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda summas netiek iekļautas pārskata gada bilancē. |
uz augšu
drukāt lapu