Sākumlapa » Aktuālā informācija » Jaunumi » Lai katrs Valsts kontroles darbā ieguldītais eiro nestu labumu sabiedrībai

Lai katrs Valsts kontroles darbā ieguldītais eiro nestu labumu sabiedrībai

18/07/2018 Drukāt šo rakstu

Mums nereti jautā – kāds labums no Valsts kontroles darba, no regulārās ziņošanas par konstatētām nepilnībām valsts un pašvaldību iestādēs, no sniegtajiem ieteikumiem, kam revidētās iestādes piekrīt, bet nereti vairās atzīt savu atbildību publiski. Katram mūsu darbā ieguldītajam eiro ir jānes atdeve valsts budžetā un, protams, caur ietaupījumu budžetā, caur racionālu naudas lietošanu un nelietderīgu vai nelikumīgu tēriņu novēršanu – valsts ekonomikai. Caur valsts ekonomiku ilgtermiņā, caur godprātības stiprināšanu valsts pārvaldē – visai sabiedrībai.

Pārtulkots eiro, revīzijas ziņojums tiek pārtulkots sabiedrībai saprotamu ieguvumu valodā. Tāpēc jau vairākus gadus mēs Valsts kontrolē attīstām un pilnveidojam savu prasmi aprēķināt revīziju rezultātā panākto ietekmi naudas izteiksmē – papildu ieņēmumus un ietaupījumu sabiedrībai, ko mūsu revidētās iestādes var panākt, ieviešot revidentu ieteikumus. Mūsu mērķis ir vienmēr, kur vien tas iespējams, sniegt ieteikumus ar plašāku ietekmi, ieguvumiem sabiedrībai un valsts ekonomikai.

Šovasar sadarbībā ar ASV augstākās revīzijas iestādes Revīzijas izcilības centra ekspertu Lorenu Jēgeru (Loren Yager) esam strādājuši pie revīziju ieteikumu ietekmes novērtēšanas. Šai ziņā varam būt pamatoti lepni – nav nemaz tik daudz revīzijas iestāžu pasaulē, kas rēķina finanšu un ekonomisko ietekmi, bet mūsu revidenti sadarbībā ar profesionālajā vidē augsti vērtētās ASV augstākās revīzijas iestādes speciālistu gatavo metodisko materiālu, no kura pēc viņa atzinuma mācīties varēs arī daudzas citas pasaules valstis.

Pēc eksperta domām Valsts kontrole ir ļoti labā pozīcijā, lai ietekmes noteikšanā paplašinātu pieeju un turpinātu attīstīt prasmes: “Valsts kontrole ir uzkrājusi vērtīgu pieredzi revīziju veikšanā, kā arī sagatavojusi un jau pašlaik izmanto labas vadlīnijas finanšu ietekmes noteikšanai. Jūs esat moderna audita iestāde, kas spēj elastīgi piemēroties augošajām prasībām publiskā sektora revīziju jomā. To papildina gan Valsts kontroles vadības stingra pārliecība un atbalsts attīstībai, gan spējīgi darbinieki. Ņemot vērā šos panākumu faktorus – pieredzi, darbinieku profesionalitāti un vadības ieinteresētību, tagad ir ļoti piemērots laiks, lai paplašinātu revīziju ietekmes vērtēšanu, aptverot arī ekonomisko ietekmi un ieguvumus sabiedrībai. Domāju, ka pēc mūsu kopīgā darba metodikas pilnveidē reāli un saprotami rezultāti ir sagaidāmi jau pavisam drīz – tuvāko divu līdz četru gadu laikā.”

Dažādas pieejas un rezultāti, viens mērķis

“Protams, starp Latvijas un ASV augstākajām revīzijas iestādēm ir lielas atšķirības. Mums ir vairāk nekā 3000 darbinieku un ilgstoša pieredze finanšu ietekmes noteikšanā. Latvijas augstākās revīzijas iestādes galvenais klients  ir visa sabiedrība, iedzīvotāji; mēs ļoti daudz strādājam ASV Kongresa uzdevumā, kas savukārt ir mūsu iestādes galvenais klients. ASV budžets ir ievērojams, un audita iestādes uzdevums ir meklēt iespējas samazināt budžeta izdevumus vai palielināt ienākumus. Budžeta izstrādes procesā mūsu atklātie trūkumi tiek ņemti vērā, tāpēc tas kļūst arvien efektīvāks un labāk kalpo sabiedrībai. Jūsu darba saturs ir vairāk orientēts uz sabiedrību kā klientu, tāpēc arī ietekmes novērtēšanai nepieciešama cita pieeja,” situāciju ASV un atšķirības ar Latviju iezīmē Lorens Jēgers. Viņš arī piebilst, ka ir gandarīts savās zināšanās dalīties ar Valsts kontroli, jo ir iespaidots par Latvijas augstākās revīzijas iestādes pieredzi un novērtē mūsu atpazīstamību starptautiskajā augstāko revīzijas iestāžu kopienā.

Lorens Jēgers arī atzīmē, ka Latvijas Republikas Valsts kontroles kā iestādes izmērs ir ļoti piemērots pārmaiņu vadībai, jo darbinieku skaits ir optimāls, lai  elastīgi un ātri ieviestu jaunus risinājumus. “Manuprāt ļoti daudz pasaka arī tas, ka ASV un Latvijas augstākās revīzijas iestādes šīs metodikas attīstīšanai sadarbību uzsāka pēc valsts kontrolieres iniciatīvas, nevis tādēļ, ka kāds ārējs vērtētājs būtu rekomendējis procesus pārskatīt.”

Ne visās revīzijās un jomās ir iespējams ar samērīgu ieguldījumu aprēķināt ieviesto Valsts kontroles ieteikumu naudisko ietekmi. Piemēram, ir ļoti sarežģīti naudā izteikt vērtību cilvēka dzīvībai, pieaugošai nacionālajai drošībai un tamlīdzīgi. Tomēr jebkuri augstākās revīzijas iestādes centieni un spējas veicināt nodokļu maksātāju naudas jēgpilnu un likumīgu izlietojumu sekmē kopējo valsts pārvaldes godprātību. Spēcīga un kompetenta augstākā revīzijas iestāde ir labs motivators ne tikai revidētajiem novērst konstatētos trūkumus, bet arī pamudinājums citiem sakārtot savu darbu vēl pirms revidentu ierašanās. Turklāt, kā uzskata eksperts, jo labāka ir augstākās revīzijas iestādes reputācija, jo spēcīgāk tā veicina revidējamo iestāžu pašregulāciju. Ņemot vērā, ka revidenti pārbauda tikai relatīvi nelielu daļu no revidējamo institūciju darbības, šādai brīvprātīgai pašregulācijai ir ļoti liela nozīme.

Solis tālāk – revīziju ieteikumu ietekme uz ekonomiku un ieguvumi sabiedrībai

“Valsts kontrole veic revīzijas sabiedrībai nozīmīgās jomās, kur tiek identificēti vislielākie riski. Revīzijās sniegtie ieteikumi ne tikai ietekmē valsts budžetu, bet rada ietekmi arī uz ekonomiku un ietekmē sabiedrības ieguvumus. Kopā esam paveikuši lielu darbu, gatavojot metodiku, lai turpmāk varētu noteikt arī revīziju rezultātā radīto ietekmi uz ekonomiku un arī precīzāk parādīt, ko iegūst Latvijas cilvēki,” saka Lorens Jēgers.

Līdz šim noteiktā finanšu ietekme ir samērā vienkārši aprēķināma, jo nepieciešami salīdzināmi dati par situāciju pirms revīzijas un pēc ieteikuma ieviešanas. Piemēram, vērtējot līdzekļu izlietojumu karavīru sociālo garantiju nodrošināšanai, atklājās līdzekļu šķērdēšana medikamentu iegādēm, jo daļa no tiem tika norakstīti derīguma termiņa beigšanās dēļ. Ieviešot Valsts kontroles ieteikumu, Aizsardzības ministrija ir uzlabojusi medikamentu aprites kontroli un ir ievērojami samazinājusies lieku medikamentu iegāde, ietaupot ap 120 000 eiro gadā. Tātad Valsts kontrole palīdz samazināt tēriņus un ietaupītos līdzekļus izmantot citām svarīgām lietām, kur līdz revīzijas veikšanai, iespējams, nāktos vien noplātīt rokas, jo naudas nepietiek.

Ja ar esošajiem budžeta līdzekļiem izdodas paveikt vairāk, tas ietekmē visu sabiedrību. Taču Valsts kontroles revīzijās ieteikumi bieži vien cilvēkus ietekmē vēl tiešāk un ātrāk par valsts ekonomisko ieguvumu ilgtermiņā. Piemēram, pakalpojumi, ko vairums lieto ikdienā. Siltumapgāde, atkritumu apsaimniekošana ir daļa no jomām, kur Valsts kontrole ir konstatējusi nepilnības pakalpojumu maksas aprēķinos, kā rezultātā iedzīvotāji pārmaksā, apmaksā neatbilstošus izdevumus vai vienkārši nevar būt pārliecināti, par ko tieši maksā. Piemēram, SIA “ZAAO” atkritumu apsaimniekošanas rēķinos nekorekti iekļāva dabas resursa nodokli, bet Valsts kontroles ieteikuma ieviešanas rezultātā rēķinos iekļauj izmaksas tikai par apglabāto atkritumu daudzumu.

Noteikt ieteikuma ieviešanas rezultātā radīto ietekmi uz ekonomiku ir sarežģītāk, ir vajadzīgi citi aprēķini, lai veiktu pēc iespējas precīzāku aplēsi. Piemēram, Valsts kontrole secināja, ka iedzīvotāji pilda kurjera funkciju, jo būvniecības ieceres saskaņošanai un būvatļaujas saņemšanai cilvēkam jāvēršas pie katras iesaistītās puses atsevišķi. Būvniecības informācijas e-saskaņošanas funkcionalitātes attīstība pozitīvi ietekmē gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus, gan pašvaldības. Šajā gadījumā ir iespējams aprēķināt dažādus ekonomiskās ietekmes aspektus, jo laiku un līdzekļus ietaupa visi.

“Šie piemēri parāda, ka Latvijas Republikas augstākās revīzijas iestādes darbs ir būtisks jauninājums pat pasaules līmenī. Esmu pārsteigts, cik strauja ir Valsts kontroles spēja apgūt jaunas lietas un pašiem būt par inovatoriem. Salīdzinoši nesen jūs vēl tikai mācījāties, ko nozīmē būt progresīvai revīzijas iestādei. Tagad varat ne tikai kvalitatīvi augstā līmenī izpildīt pienākumu pret Latvijas sabiedrību, bet spējat savus labākos profesionāļus sūtīt palīgā citām revīzijas iestādēm pasaulē. Nebūs jāgaida pārāk ilgi, līdz Latvijas revidenti mācīs citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm, kā noteikt revīzijas ieteikumu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību,” ir pārliecināts Lorens Jēgers.

Vienojamies ar ekspertu, ka mūsu izpratnē revīzija nebeidzas ne ar ziņojuma publicēšanu un pat ne ar ieteikumu ieviešanu. Revīzija beidzas ar tādām pārmaiņām valstī, kas audzē sabiedrības labklājību.

Ar Lorenu Jēgeru sarunājās
Zita Zariņa, Valsts kontroles padomes locekle

Reinis Grāvītis, sabiedrisko attiecību speciālists

Par ekspertu:

  • Lorens Jēgers – politoloģijas zinātņu doktors un revīzijas eksperts ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi ASV augstākajā revīzijas iestādē (GAO). 16 gadus  vadījis GAO Starptautisko attiecību un tirdzniecības jomas revīziju departamentu. Kopš 2016. gada konsultē ASV Valsts departamentu publiskā sektoru finanšu līdzekļu uzraudzības un kontroles jautājumos, kā arī turpina darbu GAO izveidotajā Revīzijas izcilības centrā. Pieredze gan revīziju darba koordinēšanā, nodrošinot vismaz 50 revīzijas ziņojumu sagatavošanu ik gadu, gan bijis iesaistīts arī GAO iekšējo procedūru un vadlīniju izstrādē un pilnveidošanā

Uzziņai:

  • Valsts kontrole ir vienīgā institūcija, kura nodokļu maksātājiem sniedz iespēju gūt patiesu, neatkarīgu, objektīvu priekšstatu par valsts un pašvaldību budžetu resursu lietderīgu izmantošanu.

  • 2017. gadā Valsts kontroles aprēķinātā sniegto ieteikumu finanšu ietekme bija gandrīz 10 miljoni eiro, tai skaitā
    • 3,8 miljoni ietaupīti publiskajā pārvaldē,
    • par 1,54 miljoniem eiro palielināti ieņēmumi,
    • 4,5 miljonu eiro ietaupījums sabiedrībai, novēršot nepamatotus maksājumus.

Ilustrācijai:

Ietaupījumi, piemēram:

  • neatbilstoši piešķīruma mērķim vai prettiesiski izlietoto līdzekļu atmaksa valsts budžetā;
  • nepamatotu izdevumu novēršana;
  • samazinātas iepirkumu izmaksas.

Papildu ieņēmumi, piemēram:

  • atbilstošu nodokļu likmju piemērošana;
  • atbilstošu maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšana;
  • tirgus situācijas izvērtēšana.

Ietaupījumi sabiedrībai, piemēram:

  • nepamatotu maksājumu iekasēšanas novēršana;
  • samērīguma principa ievērošana maksājumu noteikšanā.

 

Papildu informācija:
Reinis Grāvītis
Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas
sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: 67017544
e-pasts: Reinis.Gravitis@lrvk.gov.lv

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *