Sākumlapa » Aktuālā informācija » Jaunumi » Par Iekšlietu ministrijas nekustamo īpašumu revīzijas un finanšu revīzijas ietvaros konstatēto pārkāpumu dienesta pārbaudēm

Par Iekšlietu ministrijas nekustamo īpašumu revīzijas un finanšu revīzijas ietvaros konstatēto pārkāpumu dienesta pārbaudēm

13/08/2018 Drukāt šo rakstu

Vai mazākais iespējamais algas samazinājums uz teju īsāko iespējamo termiņu, ko saņēmis VUGD priekšnieks, nav signāls citām amatpersonām un sabiedrībai, ka iespējams tikt cauri ar simbolisku sodu, pat pieļaujot ilgstošu valsts mantas izmantošanu medību kluba vajadzībām, turklāt iesaistoties vadošām dienesta amatpersonām? Iekšlietu ministrijai būtu jāskaidro sabiedrībai, kā pieņemts lēmums par disciplinārsodu VUGD priekšniekam saistībā ar medību kluba atrašanos Ķeipenes ugunsdzēsēju depo telpās.

Disciplinārsoda mērķis ir sodīt vainīgo amatpersonu un panākt, lai tā un arī citas amatpersonas ievēro dienesta disciplīnu un atturas no pārkāpumiem, rīkojoties ar valsts līdzekļiem.

Ar ko šāds salīdzinoši maigs soda apmērs ir pamatots? Vai tas atturēs citas amatpersonas no pārkāpumiem un veicinās dienesta disciplīnas ievērošanu? Vai, vērtējot amatpersonas disciplināratbildību, patiešām ņemti vērā visi pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, raksturs un radītie zaudējumi?

Lietvedību par Ķeipenes posteņa komandiera iespējamiem Interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumiem ir uzsācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Taču nav informācijas, ka būtu uzsākta līdzīga lietvedība par VUGD augstāko amatpersonu – ģenerāļu VUGD priekšnieka, VUGD koledžas direktora un VUGD priekšnieka vietnieka iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Iekšlietu ministrijas publiski paustajā arī norādīts: dienesta pārbaudē netika gūti pierādījumi, ka VUGD vadība līdzekļus, kas piešķirti amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojuma palielināšanai, daļēji izlietojusi, palielinot atlīdzību pārējiem darbiniekiem, tāpēc dienesta pārbaude izbeigta. Valsts kontrole tam nevar piekrist. Skaitļi acīmredzot tiek “pielaboti”, kā kurā brīdī izdevīgāk. Iekšlietu ministrija atrada pamatojumu naudas pārdalei no it kā ieekonomētajiem līdzekļiem, taču tas neatbilst realitātei. Iekšlietu ministrijas rīcībā esošajā VUGD sagatavotajā atskaitē norādīts, ka  ekonomija uzrādītajā budžeta pozīcijā nevarēja veidoties.

Uzziņai:

Valsts kontrole revīzijas ziņojumu par iekšlietu jomas nekustamo īpašumu pārvaldību publicēja šā gada maijā.  Valsts kontroles ieskatā Iekšlietu ministrija un Nodrošinājuma valsts aģentūra nav rīkojušās pietiekami, lai nozares nekustamos īpašumus pārvaldītu efektīvi un likumīgi. Neatbilstošs, iepriekš neplānots finansējuma izlietojums ugunsdzēsēju depo būvniecībā, valsts mantas lietošana privātām vajadzībām, nesakārtota dienesta dzīvokļu piešķiršanas kārtība, neatbilstošas nomas maksas un plānošanas trūkums ir dažas no gadiem nerisinātām problēmām, kas atklātas revīzijas laikā.

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *