Sākumlapa » Par Valsts kontroli

Par Valsts kontroli

Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde, būtiska finanšu sistēmas sastāvdaļa, kas darbojas sabiedrības interesēs, nodrošinot uzraudzību valsts un pašvaldības līdzekļu lietderīgai un efektīvai izmantošanai.

Valsts kontrole ir viens no Satversmē noteiktajiem valsts varas orgāniem.

Vīzija
– Valsts kontrole veicina finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu, panākot to ekonomiju un uz konkrētu rezultātu sasniegšanu vērstas valsts pārvaldes darbību.

Misija
Sekmēt:
– efektīvu un likumīgu nodokļu maksātāju naudas izlietojumu;
– finanšu pārvaldības attīstību un atbildību par izlietotajiem līdzekļiem;
– godīgu un caurskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu publiskajā sektorā.

Vērtības
– Atbildība
– Atklātība
– Attīstība

Uzdevumi
Valsts kontrole ar savu rīcību:
– sekmē finanšu kontroles sistēmas attīstību valstī;
– sekmē likumu ievērošanu;
– mazina kļūdu un pārkāpumu risku;
– sekmē iekšējā audita attīstību un iekšējo revīzijas dienestu atbildības palielināšanos;
– veicina likumu un citu normatīvo aktu pilnveidošanu, pamatojoties uz revīzijās izdarītajiem secinājumiem.

Valsts kontrole:
– katru gadu sniedz Saeimai un finanšu ministram atzinumu par finanšu ministra iesniegto saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetu finansiālo stāvokli;
– katru gadu sniedz atzinumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu gada pārskatu sastādīšanas pareizību;
– iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam ziņojumu:
a) par finanšu revīzijām tajās revidējamās vienībās, kurām sniegti Valsts kontroles atzinumi ar piezīmēm, negatīvi atzinumi vai atteikts sniegt atzinumu,
b) par visām Valsts kontroles veiktajām lietderības revīzijām,
c) par īpaši svarīgiem un nozīmīgiem konstatējumiem;
– ziņo valsts iestādēm par konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbību, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem;
– sadarbojas savas kompetences ietvaros ar Eiropas Savienības institūcijām un citām starptautiskām organizācijām vai institūcijām.

Sadarbība ar Saeimu
Publisko izdevumu un revīzijas komisija izskata Valsts kontroles ziņojumus un uzrauga konstatēto trūkumu novēršanu.
Valsts kontroles iesniegtā informācija Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai par revidējamo vienību rīcību, ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, tiek izskatīta šajā komisijā Valsts kontroles, revidējamās vienības un attiecīgās nozares ministrijas pārstāvjiem klātesot un sniedzot informāciju par to, kā Valsts kontroles konstatētie trūkumi novērsti.
Valsts kontrole sadarbojas arī ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, Juridisko komisiju un citām Saeimas komisijām.
Valsts kontroles darbība nav attiecināma uz Latvijas Republikas Saeimu.

Kas revidē Valsts kontroli
Valsts kontroles gada finanšu pārskata revīziju veic zvērināts revidents (zvērinātu revidentu komercsabiedrība), kuru konkursa kārtībā izraugās Saeima.
Valsts kontrole savu gada finanšu pārskatu kopā ar zvērināta revidenta (zvērinātu revidentu komercsabiedrības) atzinumu iesniedz Saeimai, kā arī Valsts kasei saimnieciskā gada pārskata sastādīšanai.

Valsts kontroles tiesības
– Valsts kontrolei ir tiesības saņemt Saeimā un Ministru kabinetā izskatāmo normatīvo aktu projektus un sniegt par tiem atzinumus, ja normatīvie akti var ietekmēt valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus vai paredzēt rīcību ar valsts mantu, kā arī Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirtajiem līdzekļiem.
– Valsts kontroles pilnvarotās personas ir tiesīgas ar padomdevēja tiesībām piedalīties valsts instritūciju, organizāciju un pašvaldību institūciju sēdēs.
– Valsts kontrolieris, valsts kontroles padomes loceklis, revīzijas departamenta sektora vadītājs un valsts kontroliera pilnvaroti darbinieki, netraucēti apmeklēt iestādes un uzņēmumus (komersabiedrības) neatkarīgi no to pakļautības un īpašuma piederības un pieprasīt visu nepieciešamo informāciju, ja tas nepieciešams Valsts kontroles uzdevuma veikšanai.
– Pēc Valsts kontroles pieprasījuma bankām un citām kredītiestādēm ir pienākums Kredītiestāžu likumā noteiktajā apmērā un kārtībā sniegt Valsts kontrolei tās pieprasītās ziņas par revidējamo vienību kontiem un veiktajiem darījumiem, ja tas nepieciešams revīzijas veikšanai.