Sākumlapa » Par Valsts kontroli » Normatīvie akti » Latvijas Republikas Satversme

Latvijas Republikas Satversme

Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi:

7.nodaļa
Valsts kontrole

87.  Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde.
88.  Valsts kontrolierus ieceļ un apstiprina amatā tādā pat kārtībā, kā tiesnešus*, bet tikai uz noteiktu laiku, kurā viņus var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Valsts kontroles iekārtu un kompetences nosaka sevišķs likums.
*Skatīt Latvijas Republikas Satversmes 6. nodaļu “Tiesa”

6.nodaļa
Tiesa

82. Tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā – arī kara tiesas.
(15.10.1998. likuma redakcijā)
83. Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.
84. Tiesnešus apstiprina Saeima, un viņi ir neatceļami. Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata var Saeima vienīgi likumā paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.
(04.12.1997. likuma redakcijā)
85. Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
(19.09.2013. likuma redakcijā)
86. Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētā kārtībā. Kara tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata.

Valstij pilsoņu kopuma interesēs ir jānosargā valsts manta, finanses un labums, kā arī jārūpējas par tās pārvaldīšanu. Šo pienākumu valsts vārdā īsteno Valsts kontrole, kura seko, lai valsts (plašā nozīmē) manta un finanšu līdzekļi tiek izmantoti likumīgi un lietderīgi. Valsts kontrole atšķirībā no virknes citu neatkarīgu iestāžu (Latvijas Bankas, Satversmes aizsardzības biroja u.c.t) ir nostiprināta Latvijas Republikas Satversmē. Mūsu valsts pamatlikums ir ārkārtīgi lakonisks un izteiksmes ziņā skops dokuments. Satversmes VII nodaļa ’’Valsts kontrole’’ ir Satversmes īsākā nodaļa, kas sastāv vien no diviem pantiem 87 un 88.panta, kuri plašāk skaidroti Satversmes komentārā.