Sākumlapa » Par Valsts kontroli » Normatīvie akti » Valsts kontroles likums

Valsts kontroles likums

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu

Spēkā esošs no 12.06.2002.

Grozījumi:
09.12.2004. likums (L.V., 20.dec., nr.202; Ziņotājs, 2005, nr.2)
22.06.2005. likums (L.V., 6.jūl., nr.104)
12.12.2008. likums (L.V., 23.dec., nr.200)
17.09.2009. likums (L.V., 6.okt., nr.158)
01.12.2009. likums (L.V., 15.dec., nr.196)

25.11.2010. Satversmes tiesas spriedums (L.V., 30.dec., nr.189)

16.06.2011. likums (L.V., 29.jūn., nr.99)

20.06.2019. likums (L.V., 02.jūlijs., nr.132 )

 

 

Valsts kontroles likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. (1) Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā.

(2) Valsts kontrole pakļauta vienīgi likumam.

(3) Valsts kontrole veic revīzijas atbilstoši Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.

(3) Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem, kuri atbilst augstāko revīzijas iestāžu starptautiskā kongresa atzītām un apstiprinātām prasībām attiecībā uz augstāko revīzijas iestāžu darbu un kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris, kā arī likumā noteiktajā kārtībā rīkojas attiecībā uz revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

2.pants. (1) Valsts kontrole, veicot revīzijas, kontrolē:

1) valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē, kā arī to kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus, kuru kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskas personas kapitālsabiedrībām, publiski privātām vai privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;

2) Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanu, kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos;

3) rīcību ar valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību mantu vai tās daļu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē, kā arī to kapitālsabiedrību mantu vai tās daļu, kuru kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskas personas kapitālsabiedrībām, publiski privātām vai privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē.

(2) Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar šā panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.2004., 22.06.2005., 17.09.2009. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

3.pants. Valsts kontrole:

1) katru gadu iesniedz Saeimai atzinumu un revīzijas ziņojumu par saimnieciskā gada pārskatu līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 15. oktobrim;

2) katru gadu sniedz atzinumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību. Ja pārskats nav iesniegts Valsts kontrolei tās norādītajā termiņā, Valsts kontrole sniedz atzinumu ne vēlāk kā 60 dienu laikā no attiecīgā pārskata saņemšanas dienas;

3) iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam ziņojumu:

a) par revīzijām tajās revidējamās vienībās, kurām sniegti Valsts kontroles atzinumi ar piezīmēm, negatīvi atzinumi vai atteikts sniegt atzinumu,

b) (izslēgts ar 20.06.2019. likumu),

c) par īpaši svarīgiem un nozīmīgiem konstatējumiem;

4) ziņo valsts iestādēm par konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbību, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem un seko to izskatīšanas gaitai;

41) ierosina Ministru kabinetam veikt pasākumus Valsts kontroles revīziju rezultātu izvērtēšanai;

42) sadarbojas ar Saeimas komisijām, informējot tās par revīziju rezultātiem, revīzijās atklāto trūkumu novēršanu, kā arī par revīzijā konstatēto tiesību normu pārkāpumu izskatīšanu;

5) sadarbojas savas kompetences ietvaros ar Eiropas Savienības institūcijām un citām starptautiskajām organizācijām vai institūcijām, tajā skaitā var iesaistīties revīzijās kā šo organizāciju vai institūciju revidents, kā arī sadarbojas ar citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm, tajā skaitā var veikt šo iestāžu darbības novērtējumu;

6) veic revīzijas departamentu sektoru vadītāju un revidentu sertifikāciju Valsts kontroles revīziju veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.2004., 22.06.2005., 17.09.2009. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

4.pants. (1) Valsts kontrolei ir tiesības saņemt Saeimā un Ministru kabinetā izskatāmo normatīvo aktu projektus un sniegt par tiem atzinumus, ja normatīvie akti var ietekmēt valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus vai paredz rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, kā arī ar Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirtajiem un valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļautajiem līdzekļiem.

(2) Valsts kontroles pilnvarotās personas ir tiesīgas ar padomdevēja tiesībām piedalīties valsts institūciju, organizāciju un pašvaldību institūciju sēdēs.

 

5.pants. Valsts kontroles iekšējās darbības kārtību nosaka Valsts kontroles padomes apstiprināts nolikums.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

6.pants. Valsts kontroles sastāvā ir valsts kontrolieris, Valsts kontroles padome, Valsts kontroles revīzijas departamenti (turpmāk — revīzijas departaments) un atbalsta struktūrvienības, kas nodrošina Valsts kontroles organizatorisko, finansiālo un saimniecisko darbību.

(17.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

 

7.pants. Valsts kontrole, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, informē sabiedrību par savu darbību.

(17.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

 

 

II nodaļa
Valsts kontrolieris

8.pants. (1) Valsts kontrolieris:

1) pārstāv Valsts kontroli;

2) vada Valsts kontroles darbu;

3) piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām;

4) ir Valsts kontroles padomes priekšsēdētājs;

5) ir Valsts kontroles budžeta izpildītājs;

6) paraksta Valsts kontroles padomes lēmumus;

7) pilnvaro katrā atsevišķā gadījumā Valsts kontroles amatpersonu vai darbinieku pārstāvēt Valsts kontroli;

8) pieņem darbā Valsts kontroles darbiniekus;

9) iesaka Saeimai apstiprināšanai Valsts kontroles padomes locekļu amata kandidātus;

10) ieceļ amatā Valsts kontroles revīzijas departamentu direktorus un apstiprina šo amatpersonu amatu aprakstus;

11) nosaka revīzijās lietojamos publiskā sektora revīzijas standartus, kā arī revīzijas metodoloģiju un prasības revīziju kvalitātes kontrolei;

12) atbild par iekšējās kontroles sistēmas un iekšējās audita sistēmas izveidošanu.

(2) Reizi gadā valsts kontrolieris Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā ziņo Saeimai par Valsts kontroles darbību.

(3) Valsts kontrolieris savas kompetences ietvaros izskata administratīvo pārkāpumu lietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 17.09.2009. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

9.pants. Valsts kontroliera prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda tas Valsts kontroles padomes loceklis, kuru uz visu minētā Valsts kontroles padomes locekļa pilnvaru laiku norīkojis valsts kontrolieris. Ja arī šis Valsts kontroles padomes loceklis ir prombūtnē, valsts kontroliera pienākumus pilda padomes loceklis — revīzijas departamenta direktors ar ilgāko pilnvaru stāžu.

 

 

III nodaļa
Valsts kontroles padome

 

10.pants. Valsts kontroles padomes sastāvā ietilpst valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi, kas pilda revīzijas departamentu direktoru amatus.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

11.pants. Valsts kontroles padome:

1) apstiprina nolikumu un citus Valsts kontroles iekšējo darbību reglamentējošos aktus;

2) apstiprina revīziju gada plānu un stratēģiskās attīstības plānu;

3) lemj par revīziju jomu sadali starp revīzijas departamentiem;

4) izlemj Valsts kontroles padomes locekļu un revīzijas departamentu direktoru ierosinātos jautājumus;

5) pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai;

6) apstiprina šā likuma 3. panta 1. punktā minēto atzinumu un pieņem lēmumu par tā iesniegšanu Saeimai;

7) izveido atestācijas komisiju un apstiprina šīs komisijas nolikumu, nosakot tās kompetenci;

8) pieņem lēmumu sakarā ar sūdzībām, kas iesniegtas par revīzijas departamenta lēmumu, ar kuru apstiprināts revīzijas ziņojums vai atzinums;

9) izskata un pieņem lēmumus par tiem revīzijas ziņojumiem, par kuriem, domām daloties, nav pieņemts revīzijas departamenta lēmums (20.panta trešā daļa). Revīzijas departamenta direktors, kurš piedalījies revīzijas ziņojuma izskatīšanā iepriekš, ir tiesīgs piedalīties padomes sēdē, taču nepiedalās balsošanā;

10) apstiprina Valsts kontroles budžeta pieprasījumu;

11) apstiprina Valsts kontroles struktūru, darbinieku štatu sarakstu, amatu kvalifikācijas prasības;

12) (izslēgts ar 17.09.2009. likumu);

13) nosaka Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam;

14) apstiprina revīzijas departamentu sektoru vadītāju un revidentu sertifikācijas nolikumu un sertifikācijas komisijas sastāvu.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009., 01.12.2009. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

12.pants. (1) Valsts kontroles padomes sēdes ir slēgtas.

(2) Valsts kontroles padomes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās padomes priekšsēdētājs vai viņa pienākumu izpildītājs un ne mazāk kā trīs padomes locekļi. Jautājumus izlemj ar klātesošo balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

(3) Valsts kontroles padomes sēdes tiek protokolētas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.2004. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

IV nodaļa
Revīzijas departamenti

 

13.pants. Revīzijas darbus ar Valsts kontroles padomes lēmumu sadala starp Valsts kontroles revīzijas departamentiem.

 

14.pants. Revīzijas departamenti veic revīzijas saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada plānu.

 

15.pants. Revīzijas departamenta sastāvā ietilpst revīzijas departamenta direktors un revīzijas sektori.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

16.pants. (1) (Izslēgta ar 17.09.2009. likumu.)

(2) Revīzijas departamenta direktora prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda cita revīzijas departamenta direktors vai šā paša revīzijas departamenta sektora vadītājs, kuru uz šo laiku pilnvarojis valsts kontrolieris.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

 

17.pants. Revīzijas departamenta direktors:

1) vada departamenta darbu un nosaka tā darbības stratēģiju revīziju veikšanai;

2) organizē departamenta personāla resursus tā, lai nodrošinātu darbu izpildi saskaņā ar apstiprināto Valsts kontroles revīziju gada plānu un Valsts kontrolē noteiktajiem revīzijas standartiem un metodoloģiju;

3) pārrauga revīziju plānošanu;

4) pārbauda revīziju ziņojumu projektus, revīziju ziņojumus un atzinumus, paraksta tos un nosūta revidējamai vienībai;

5) pārrauga sektoru darbu;

6) veic citus pienākumus saskaņā ar amata aprakstu.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

18.pants. (1) Revīzijas departaments ir sadalīts sektoros.

(2) Sektora sastāvā ietilpst sektora vadītājs un Valsts kontroles revidenti.

(3) (Izslēgta ar 17.09.2009. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

 

19.pants. Revīzijas departamenta sektora vadītājs:

1) vada sektora darbu un nodrošina sektora revīziju kopējo stratēģiju atbilstoši Valsts kontrolē noteiktajiem revīzijas standartiem un metodoloģijai;

2) nodrošina revīziju plānošanu;

3) pārstāv Valsts kontroli sarunās ar revidējamo vienību sektora veiktās revīzijas sakarā;

4) pārrauga revīzijas pierādījumu iegūšanas procesu un, ja nepieciešams, arī iesaistās revīzijā;

5) pārbauda revīziju ziņojumu projektus, revīziju ziņojumus un atzinumus un paraksta tos;

6) veic citus pienākumus saskaņā ar amata aprakstu.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

 

V nodaļa
Revīzijas departamenta kompetence
(Nodaļas nosaukums 22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

20.pants. (1) Revīzijas departamenta lēmumu, ar kuru apstiprina revīzijas ziņojumu, pieņem revīzijas departamenta direktors un tā revīzijas departamenta sektora vadītājs, kurš ir atbildīgs par konkrēto revīziju.

(2) (Izslēgta ar 17.09.2009. likumu.)

(3) Ja domas dalās, revīzijas ziņojumu nodod izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Valsts kontroles padomei. Valsts kontroles padomes lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

 

21.pants. Revīzijas departamenta direktors un revīzijas departamenta sektoru vadītāji:

1) lemj par revīzijas darbu sadali starp sektoriem;

2) izstrādā revīziju gada plāna projektu;

3) izskata Saeimai un Ministru kabinetam iesniedzamo ziņojumu projektus.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

22.pants.

(Izslēgts ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

 

VI nodaļa
Valsts kontroles kanceleja
(Izslēgta ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

 

VII nodaļa
Valsts kontroles amatpersonas un darbinieki
(Nodaļas nosaukums 17.09.2009. likuma redakcijā)

25.pants. (Izslēgts ar 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

 

26.pants. (1) Valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem Saeimas kārtības rullī paredzētajā kārtībā.

(2) Stājoties amatā, valsts kontrolieris Saeimā dod šādu zvērestu (solījumu): “Zvēru (solu) būt uzticīgs Latvijas Republikai, ievērot tās likumus un godīgi pildīt savus pienākumus.”

(3) Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts kontrolieri vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(4) Ja, izbeidzoties valsts kontroliera pilnvaru termiņam, jaunieceltais valsts kontrolieris nav devis Saeimā zvērestu (solījumu), līdzšinējā valsts kontroliera pilnvaru laiks turpinās līdz dienai, kad jaunieceltais valsts kontrolieris dod Saeimā zvērestu (solījumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 20.12.2004.)

 

27.pants. (1) Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem.

(2) Valsts kontroles padomes locekļus var apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

27.1pants. (1) Valsts kontroles padomes locekli pēc apstiprināšanas Saeimā valsts kontrolieris ieceļ valsts kontroles revīzijas departamenta direktora amatā uz četriem gadiem.

(2) Ja valsts kontroles padomes locekli Saeima apstiprinājusi amatā atkārtoti, valsts kontrolieris ieceļ attiecīgo Valsts kontroles padomes locekli valsts kontroles revīzijas departamenta direktora amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(3) Revīzijas departamentu sektoru vadītājus pieņem darbā valsts kontrolieris, ievērojot atestācijas komisijas atzinumu.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

 

28.pants.

(Izslēgts ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

29.pants. (1) Valsts kontrolieri pirms šā likuma 26.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa, kā arī Valsts kontroles padomes locekli pirms šā likuma 27.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa no amata atbrīvo Saeima vienīgi uz tiesas sprieduma pamata krimināllietā.

(2) Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis var iesniegt Saeimai iesniegumu par atkāpšanos no amata.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

29.1pants. Valsts kontroles revīzijas departamenta sektora vadītāju no amata atbrīvo, ja valsts kontrolieris konstatē faktu, ka nav ievērots kāds no šā likuma 30.panta otrās daļas ierobežojumiem, vai sakarā ar atestācijas komisijas atzinumu par viņa neatbilstību ieņemamam amatam.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

30.pants. (1) Par Valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļa, revīzijas departamenta sektora vadītāja amata kandidātu var būt persona, kura:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) brīvi pārvalda valsts valodu;

3) ir ieguvusi augstāko izglītību un kuras profesionālā kvalifikācija un pēdējo piecu gadu darba pieredze ir atbilstoša Valsts kontroles uzdevumu veikšanai;

4) (izslēgts ar 22.06.2005. likumu).

(2) Par Valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļa, revīzijas departamenta sektora vadītāja amata kandidātu nevar būt persona, kura:

1) sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

2) pēdējo triju gadu laikā bijusi Ministru kabineta loceklis;

3) pēdējo triju gadu laikā bijusi vēlētos amatos politiskajās organizācijās (partijās);

4) sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

5) agrāk izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

6) ir vai ir bijusi PSRS vai Latvijas PSR vai ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, minēto institūciju aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

7) ir vai ir bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

(3) (Daļa stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. Pārejas noteikumu 12. punktu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.2004. un 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

31.pants. Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, revīzijas departamenta sektora vadītājs uz amata pildīšanas laiku pārtrauc darbību politiskajās organizācijās (partijās).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

VIII nodaļa
(Nodaļas nosaukums izslēgts ar 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

32.pants. (Izslēgts ar 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

 

33.pants. Valsts kontroles revidenti atkarībā no kvalifikācijas un darba stāža Valsts kontrolē ieņem vecākā valsts revidenta, valsts revidenta un valsts revidenta palīga amatu.

 

34.pants. Uz Valsts kontroles revidenta amata kandidātu attiecas šā likuma 30.panta otrās daļas 4., 5., 6. un 7.punktā Valsts kontroles amatpersonu kandidātiem noteiktie ierobežojumi.

 

35.pants. Valsts kontroles darbinieks pilda darba līguma nosacījumus un amata aprakstā noteiktos pienākumus.

 

36.pants. (1) Valsts kontrole var izbeigt darba attiecības ar darbinieku Darba likumā noteiktajos gadījumos, kā arī tad, ja:

1) darbinieks nav pildījis šā likuma 59.panta noteikumus;

2) konstatēta apkaunojoša rīcība vai nodarījums, kas nav savienojams ar Valsts kontroles darbinieka amatu.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem gadījumiem Valsts kontrole var izbeigt darba attiecības ar Valsts kontroles revidentu arī tad, ja revidents, stājoties darbā, ir slēpis kādu no šā likuma 34.pantā noteiktajiem ierobežojumiem.

 

37.pants. Valsts kontroles darbiniekus darbā pieņem un no darba atbrīvo valsts kontrolieris atbilstoši Darba likuma prasībām.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

37.1 pants. Revīzijas departamenta sektora vadītāja un revidenta zināšanas un prasmes Valsts kontroles revīziju veikšanai apliecina Valsts kontroles sertifikācijas komisijas izsniegts sertifikāts. Sertifikātu izsniedz uz trim gadiem.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

37.2 pants. Sertifikācijas komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

37.3 pants. Valsts kontrole nodrošina publiski pieejamu informāciju par revīzijas departamentu sektoru vadītājiem un revidentiem izsniegtajiem spēkā esošajiem sertifikātiem Valsts kontroles revīziju veikšanai.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

 

IX nodaļa
Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku
sociālās garantijas un tiesiskā aizsardzība

(Nodaļa izslēgta ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

 

38.pants. (Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

 

39.pants. (Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

 

40.pants. (Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

 

41.pants. (Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

 

42.pants. (Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

 

43.pants. (Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

 

43.1.pants. (Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

 

X nodaļa
Valsts kontroles finansēšanas un gada
finanšu pārskata revīzijas kārtība

 

44.pants. (1) Valsts kontrole tiek finansēta no valsts budžeta.

(2) (Izslēgta ar 16.06.2011. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2011.)

 

45.pants. (1) Valsts kontrolē gada finanšu pārskata revīziju veic zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kuru konkursa kārtībā izraugās Saeima.

(2) Valsts kontrole savu gada finanšu pārskatu kopā ar zvērināta revidenta (zvērinātu revidentu komercsabiedrības) atzinumu iesniedz Saeimai, kā arī Valsts kasei saimnieciskā gada pārskata sastādīšanai.

 

 

XI nodaļa
Valsts kontroles revīzija

46.pants. (1) Valsts kontroles revīzijai ir pakļautas šādas revidējamās vienības:
1) valsts iestādes;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības un privātās kapitālsabiedrības Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;
21) kapitālsabiedrības, kuru kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskas personas kapitālsabiedrībām, publiski privātām vai privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;
3) pašvaldības un to izveidotās iestādes un komercsabiedrības;
4) citas komercsabiedrības, kā arī biedrības un nodibinājumi un fiziskās personas, ja:
a) to rīcībā vai glabāšanā ir valsts vai pašvaldības līdzekļi,
b) tās tiek finansētas no valsts vai pašvaldības līdzekļiem vai to garantētiem līdzekļiem,
c) tās pilda valsts vai pašvaldību iepirkumu;
5) Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirto un valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļauto līdzekļu lietotāji.
(2) Valsts kontrole neveic revīziju Saeimā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.2004., 17.09.2009. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

47.pants.

(Izslēgts ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

48.pants. Valsts kontrole nosaka revidējamo vienību, revīzijas laiku, veidu un uzdevumu, kā arī informē par to revidējamo vienību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

48.1 pants. (Pants stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. Pārejas noteikumu 12. punktu)

 

49.pants. (1) Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, revīzijas departamenta sektora vadītājs un valsts kontroliera pilnvaroti darbinieki, ja tas nepieciešams Valsts kontroles uzdevuma veikšanai, var netraucēti apmeklēt revidējamās vienības un iestādes un uzņēmumus (komercsabiedrības) neatkarīgi no to pakļautības un īpašuma piederības un pieprasīt visu nepieciešamo informāciju.
(2) Valsts kontroles pilnvarotām amatpersonām un darbiniekiem ir tiesības revidējamā vienībā piekļūt informācijai, ko Valsts kontrole uzskata par nepieciešamu revīzijas veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

49.1 pants. (1) Ja Valsts kontroles revīzijas uzdevuma veikšanai tiek apstrādāti fizisko personu dati, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 15., 16. un 18. pantā noteiktās datu subjekta tiesības var tikt ierobežotas, ciktāl tās var apdraudēt vai būtiski traucēt revīzijas mērķu sasniegšanu un atkāpes ir vajadzīgas šo mērķu sasniegšanai.
(2) Valsts kontrole atbilstoši revīzijas mērķim nosaka personu datu apstrādes nolūku, datu apstrādes kategorijas un datu glabāšanas laikposmu.
(3) Valsts kontrole nodrošina datu glabāšanu un datu aizsardzības garantijas, ņemot vērā datu apstrādes vai apstrādes kategoriju raksturu, darbības jomu un nolūkus, atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

50.pants. Pēc Valsts kontroles pieprasījuma, ja tas nepieciešams revīzijas veikšanai, bankām un citām kredītiestādēm ir pienākums Kredītiestāžu likumā noteiktajā apmērā un kārtībā sniegt Valsts kontrolei tās pieprasītās ziņas par revidējamo vienību kontiem un veiktajiem darījumiem.

 

51.pants. Revidējamo vienību lietas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem satur valsts noslēpumu vai ierobežotas pieejamības informāciju, pārbauda katram atsevišķam gadījumam Valsts kontroles pilnvaroti darbinieki, kas iepriekš paziņo par to revidējamai vienībai.

 

52.pants. Valsts kontrolei ir tiesības revīzijā pieaicināt konsultantus.

 

53.pants. Pamatojoties uz revīzijā konstatētiem faktiem un pārbaudītajiem dokumentiem, tiek sagatavots Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projekts, kuru nosūta revidējamai vienībai, nosakot termiņus paskaidrojumu iesniegšanai. Termiņu, kādā iesniedzami paskaidrojumi par revīzijas ziņojuma projektu, nosaka ne mazāku par 10 darbdienām.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

54.pants. (1) Pamatojoties uz Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektu un tam pievienoto revidējamās vienības rakstveida paskaidrojumu, tiek sagatavots revīzijas ziņojums, bet gadījumos, kad tiek veikta revīzija par gada pārskata sastādīšanas pareizību saskaņā ar šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā noteiktajiem Valsts kontroles uzdevumiem,— arī atzinums.
(2) Ja revīzija par gada pārskata sagatavošanas pareizību tiek veikta papildus šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzētajiem gadījumiem, Valsts kontrole lemj par atzinuma nepieciešamību.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

 

55.pants. (1) Revīziju slēdz, pieņemot revīzijas departamenta lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu. Šo lēmumu nosūta revidējamai vienībai. Lēmums stājas spēkā pēc 15 dienām no tā pieņemšanas dienas, ja tas nav apstrīdēts Valsts kontroles padomē.
(2) Valsts Kontroles padome sūdzību, kurā tiek apstrīdēts Valsts kontroles revīzijas departamenta lēmums, izskata un lēmumu par to pieņem 30 dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, Valsts kontroles padome to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam.
(3) Valsts kontroles padomes lēmums par personas vai revidējamās vienības motivēto sūdzību stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

 

56.pants. Valsts kontrolei ir tiesības sniegt rekomendācijas revidējamai vienībai atklāto trūkumu novēršanai, kā arī noteikt termiņu, kādā revidējamā vienība rakstveidā ziņo par trūkumu novēršanu.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

57.pants. Valsts kontroles revīzijas ziņojumu Valsts kontrole nosūta revidējamai vienībai, attiecīgās nozares ministram un finanšu ministram, bet gadījumos, kad veikta revīzija par gada pārskata un saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas pareizību, nosūta arī atzinumu.

(17.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

 

57.1 pants. Valsts kontrole pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, veic šajā likumā noteiktos pasākumus, lai informētu kompetentās iestādes par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem, sekotu to izskatīšanas gaitai, kā arī lemj par revīzijā konstatētās nelikumīgās rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

58.pants. (1) Valsts kontrole nodod atklātībai slēgtas revīzijas atzinumu un revīzijas ziņojumu pēc tā stāšanās spēkā un šā likuma 3.panta pirmajā punktā minēto atzinumu — pēc tā iesniegšanas Saeimai.
(2) Slēgtas revīzijas atzinums un dati nav nododami atklātībai, ja tie satur ar normatīvajiem aktiem noteiktu ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

 

59.pants. Valsts kontroles amatpersonas un darbinieki bez valsts kontroliera atļaujas nav tiesīgi izpaust informāciju, kas viņiem ir kļuvusi zināma, pildot amata pienākumus.

 

60.pants. Pēc tam kad Valsts kontroles padome ir apstiprinājusi revīziju gada plānu, valsts kontrolieris nosūta Saeimai izvērstu ziņojumu par plānotajiem revīzijas virzieniem, nenosaucot revidējamās vienības.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

XII nodaļa
Revidējamās vienības tiesības

61.pants. Revidējamai vienībai ir tiesības iepazīties ar revīzijas uzdevumu.

 

62.pants. Revidējamai vienībai ir tiesības rakstveidā izteikt savu viedokli par revīzijas ziņojuma projektu, kā arī sniegt paskaidrojumus.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

63.pants.

(Izslēgts ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

64.pants. (1) Revidējamā vienība vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, uz kuru attiecas revīzijas ziņojumā norādītais, ir tiesīga apstrīdēt lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu Valsts kontroles padomē. Privātpersona ir tiesīga apstrīdēt lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu Valsts kontroles padomē, ja tas tieši aizskar šīs privātpersonas tiesības vai likumiskās intereses. Lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu var apstrīdēt Valsts kontroles padomē 15 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

(2) Sūdzības iesniedzējam vai tā pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties Valsts kontroles padomes sēdē, kurā tiek izskatīta šā panta pirmajā daļā minētā sūdzība, un sniegt paskaidrojumus par revīzijā konstatētajiem faktiem un pārbaudītajiem dokumentiem, ko revidējamā vienība sniegusi Valsts kontrolei revīzijas veikšanas laikā.

(3) (Izslēgta ar 17.09.2009. likumu.)

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

65.pants. Ja Valsts kontroles padome šā likuma 64.pantā noteiktajā kārtībā iesniegto sūdzību ir noraidījusi, kā arī gadījumos, kad Valsts kontroles padome lēmumu pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 20.panta trešo daļu un ar lēmumu tiek aizskartas privātpersonas tiesības vai tiesiskās intereses, attiecīgajai privātpersonai ir tiesības pārsūdzēt Valsts kontroles padomes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur Valsts kontroles padomes lēmuma darbību.

(17.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

 

XIII nodaļa
Revidējamās vienības pienākumi

 

66.pants. Revidējamās vienības pienākums ir nodrošināt Valsts kontroles pilnvarotus darbiniekus revīzijas veikšanas laikā ar darba telpām un darbam piemērotiem apstākļiem.

 

67.pants. Revidējamai vienībai jāiesniedz Valsts kontrolei tās noteiktajā kārtībā un termiņā visi ar revīziju saistītie grāmatvedības reģistri un dokumenti, kā arī jāsniedz visa ar revīziju saistītā informācija un paskaidrojumi.

 

67.1 pants. (1) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts kontrolei gada pārskatu un apliecinājumu par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu.

(2) Revidējamā vienība šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā sniedz Valsts kontrolei apliecinājumu par revīzijās sniegtās informācijas patiesumu.

(17.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

68.pants. (Izslēgts ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

 

XIV nodaļa
Lēmums par zaudējumu piedziņu
(Nodaļa 20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. Pārejas noteikumu 14. punktu)

 

69. pants. Ja revīzijā konstatē nelikumīgu rīcību ar finanšu līdzekļiem vai mantu, revīzijas departaments pēc tam, kad ir stājies spēkā lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, iesniedz priekšlikumu Valsts kontroles padomei lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, norādot personas, pret kurām vēršama zaudējumu piedziņa, katras personas nodarīto zaudējumu apmēru un pamatojumu zaudējumu piedziņai no konkrētās personas.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. Pārejas noteikumu 14. punktu)

 

70. pants. Šā likuma 69. pantā minēto lēmumu pieņem attiecībā uz tādu revidējamo vienību, kas ir publiska persona, tās institūcija vai publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. Pārejas noteikumu 14. punktu)

 

71. pants. (1) Valsts kontroles padome izvērtē šā likuma 69. pantā noteiktajā kārtībā iesniegto priekšlikumu un pieņem lēmumu par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas uzsākšanu, kuru nosūta revidējamai vienībai un tās augstākai iestādei (kapitāla daļu turētājam). Šis lēmums ir starplēmums un nav pārsūdzams.
(2) Augstāka iestāde (kapitāla daļu turētājs) triju nedēļu laikā pēc Valsts kontroles padomes lēmuma saņemšanas informē revidējamo vienību un Valsts kontroli par to, vai veiks revidējamās vienības amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējumu. Ja augstāka iestāde (kapitāla daļu turētājs) ir informējusi revidējamo vienību un Valsts kontroli, ka neveiks revidējamās vienības amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējumu, to veic revidējamā vienība un par izvērtēšanas rezultātiem šajā likumā paredzētajā kārtībā informē Valsts kontroli un arī augstāku iestādi (kapitāla daļu turētāju).
(3) Ja augstāka iestāde (kapitāla daļu turētājs) veic revidējamās vienības amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējumu, uz to attiecas šajā nodaļā noteiktais par revidējamo vienību.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. Pārejas noteikumu 14. punktu)

 

72. pants. Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts Valsts kontroles padomes lēmums par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas uzsākšanu, revidējamā vienība veic amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējumu un iesniedz Valsts kontrolei:
1) informāciju par zaudējumu apmēru un citiem ar lietu saistītiem apstākļiem;
2) informāciju par personām (neatkarīgi no tā, vai šīs personas bija norādītas šā likuma 69. pantā minētajā lēmumā), no kurām ir pilnībā vai daļēji piedzīti zaudējumi vai pret kurām uzsākts zaudējumu piedziņas process, vai ar kurām noslēgta vienošanās par zaudējumu labprātīgu atlīdzināšanu;
3) motivētu priekšlikumu izbeigt administratīvo lietu un neveikt zaudējumu piedziņu, ja nav konstatēti likumā paredzētie zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi vai ir iestājies noilgums;
4) motivētu priekšlikumu atlikt zaudējumu piedziņu līdz lēmuma pieņemšanai kriminālprocesuālā kārtībā, administratīvā pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. Pārejas noteikumu 14. punktu)

 

73. pants. Valsts kontrole izvērtē šā likuma 72. pantā noteiktajā kārtībā saņemto informāciju un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju. Revidējamai vienībai un citām šā likuma 49. pantā minētajām iestādēm, un jebkurai personai ir pienākums sniegt Valsts kontrolei tās pieprasīto informāciju. Valsts kontroliera pilnvarotam darbiniekam ir tiesības lēmuma sagatavošanai apmeklēt revidējamo vienību un saņemt dokumentus, kā arī paskaidrojumus no jebkuras personas.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. Pārejas noteikumu 14. punktu)

 

74. pants. Valsts kontroles ierosinātajā lietā par zaudējumu piedziņu personai, pret kuru ierosināta administratīvā lieta, ir tiesības pašai vai ar pārstāvja starpniecību piedalīties Valsts kontroles padomes sēdē un sniegt paskaidrojumus, kā arī ir citas Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. Pārejas noteikumu 14. punktu)

 

75. pants. Valsts kontroles padome četru mēnešu laikā no šā likuma 73. pantā minētās informācijas saņemšanas dienas pēc savas iniciatīvas vai pēc revidējamās vienības lūguma, izvērtējot personas viedokli, pieņem lēmumu:
1) atlikt zaudējumu piedziņu, ja par attiecīgo prettiesisko rīcību ir uzsākts kriminālprocess vai ja tas ir lietderīgi, iekams nav izskatīta disciplinārlieta vai administratīvā pārkāpuma lieta, kurā nepieciešams konstatēt tos pašus faktus;
2) atlikt jautājuma izskatīšanu, līdz revidējamā vienība veiks normatīvajos aktos noteiktās darbības, lai pati veiktu zaudējumu piedziņu vai panāktu vienošanos par to labprātīgu atlīdzināšanu;
3) nepiedzīt zaudējumus, jo:
a) nav konstatēti likumā paredzētie zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi,
b) iestājies noilgums,
c) piedziņa pilnībā vai daļēji ir veikta vai tiek veikta citā procesā,
d) noslēgta vienošanās par zaudējumu pilnīgu vai daļēju labprātīgu atlīdzināšanu;
4) piedzīt zaudējumus tagadējās mantas samazinājuma apmērā, ja konstatēti likumā paredzētie zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. Pārejas noteikumu 14. punktu)

 

76. pants. Ja pieņemts lēmums atlikt piedziņu līdz dienai, kad stājas spēkā nolēmums kriminālprocesā, administratīvā pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā, šo lēmumu nosūta arī personai, pret kuru paredzēts vērst zaudējumu piedziņu. Lēmums aptur noilguma skaitījumu zaudējumu piedziņai šajā likumā noteiktajā kārtībā, līdz stājas spēkā nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā vai lēmums atteikties uzsākt vai izbeigt kriminālprocesu. Ja personu sauc pie kriminālatbildības, jautājumu par zaudējumu piedziņu izskata Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. Pārejas noteikumu 14. punktu)

 

77. pants. Pēc tam kad stājies spēkā nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā vai lēmums atteikties uzsākt vai izbeigt kriminālprocesu, Valsts kontrole lūdz revidējamo vienību sniegt informāciju par rīcību zaudējumu piedziņai. Ja revidējamā vienība četru mēnešu laikā nav uzsākusi zaudējumu piedziņu vai panākusi vienošanos par to labprātīgu atlīdzināšanu, Valsts kontroles padome lemj, vai ir pamats zaudējumu piedziņai, ņemot vērā attiecīgajā nolēmumā secināto par personas atbildību un citiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. Pārejas noteikumu 14. punktu)

 

78. pants. Lēmumu par zaudējumu piedziņu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja pieņemts lēmums par zaudējumu piedziņu, to noformē un izpilda Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pēc zaudējumu atgūšanas Valsts kontrole tos ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos vai revidējamās vienības budžetā, ja revidējamai vienībai ir patstāvīgs budžets.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. Pārejas noteikumu 14. punktu)

 

79. pants. Ja lēmums par zaudējumu piedziņu kļuvis neapstrīdams un persona likumā noteiktajā kārtībā nav labprātīgi atlīdzinājusi zaudējumus, Valsts kontrole savā mājaslapā internetā publicē informāciju, kurā norāda tās personas vārdu, uzvārdu un amatu, pret kuru vērsta piedziņa, kā arī pārkāpuma būtību un zaudējumu apmēru. Mājaslapā internetā nepublicē informāciju, kuras publicēšana ir aizliegta ar citiem likumiem. Šī informācija Valsts kontroles mājaslapā internetā nav pieejama ilgāk par vienu gadu.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. Pārejas noteikumu 14. punktu)

 

80. pants. Ja ar Valsts kontroles padomes lēmumu privātpersonai nodarīti zaudējumi, tos atlīdzina saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Sk. Pārejas noteikumu 14. punktu)

 

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Valsts kontroli” un likums “Valsts kontroles revīzijas reglaments”.

 

2. Valsts kontroles padome apstiprina Valsts kontroles nolikumu.

 

3. Šā likuma 44.panta otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par budžetu un finanšu vadību”.

 

4. Šā likuma 50.pants stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā.

 

5. Šā likuma 38.pants stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

 

6. Ar terminiem “kapitālsabiedrība” un “komercsabiedrība” šajā likumā tiek saprasts arī uzņēmums un uzņēmējsabiedrība.

(09.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2004.)

 

7. Ar terminiem “biedrība” un “nodibinājums” šajā likumā tiek saprasta arī sabiedriskā organizācija un sabiedrisko organizāciju apvienība.

(09.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2004.)

 

8. Valsts kontroles padome viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās apstiprina atestācijas komisijas nolikumu un izveido atestācijas komisiju.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

9. Saeimas apstiprinātie revīzijas departamentu kolēģijas locekļi atlikušajā pilnvaru laikā pilda revīzijas departamenta sektora vadītāja amata pienākumus, bet pēc pilnvaru beigām, lai pretendētu uz atkārtotu iecelšanu amatā, ir nepieciešams pozitīvs atestācijas komisijas atzinums.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

10. Ja Saeimas apstiprinātais revīzijas departamenta kolēģijas loceklis pēc šā likuma grozījumu spēkā stāšanās turpina darbu Valsts kontrolē kā sektora vadītājs, tas nav uzskatāms par amata atstāšanu šā likuma 43.1panta izpratnē. Šā likuma 43.1pantā paredzēto pabalstu var saņemt revīzijas departamenta kolēģijas loceklis, kurš pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās atstāj amatu un Valsts kontrolē darbu neturpina vai pēc pilnvaru termiņa beigām atstāj amatu arī kā sektora vadītājs.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

 

11. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (darba samaksu, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

 

12. Grozījumi par šā likuma 29.1 panta papildināšanu ar vārdiem “vai sakarā ar to, ka revīzijas departamenta sektora vadītājam nav sertifikāta Valsts kontroles revīziju veikšanai”, par 30. panta papildināšanu ar trešo daļu un 48.1 pants stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2023.)

 

13. Ja revīzijas departamenta sektora vadītājam līdz 2022. gada 31. decembrim nav izsniegts sertifikāts Valsts kontroles revīziju veikšanai, viņš var turpināt darbu Valsts kontrolē revidenta amatā.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

14. Šā likuma XIV nodaļas noteikumi nav piemērojami attiecībā uz revīzijām, kuras uzsāktas līdz 2019. gada 31. jūlijam.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

15. Valsts kontrolieris pirmo ziņojumu par Valsts kontroles darbību (šā likuma 8. panta otrā daļa) sniedz 2020. gadā par 2019. gadu.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2019.)

 

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 9.maijā.

 

Valsts prezidente   V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 29.maijā