Gada pārskats – 1995

 

 

 

Latvijas Republikas Valsts kontrole 1995.gadā

 

1995.gadā Latvijas Republikas Valsts kontrole strādāja stabilā darba ritmā, jo darbojās visas ar likumu noteiktās struktūrvienības. Mūsu institūcijas stabilitāti noteica gan revīzijas juridisko pamatu sakārtošana, gan arī darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanās.

Likumdošanas jomā nozīmīgs notikums bija 1995.gada 7.septembrī pieņemtais likums ”Valsts kontroles revīzijas reglaments”. Tas ir viens no Valsts kontroles darbības pamatlikumiem un nosaka revīzijas veikšanas kārtību, amatpersonu pienākumus un tiesības revīzijas gaitā, kā arī revidējamo institūciju tiesības un pienākumus. Revīzijas reglamentā ir paredzēta arī uzrēķinu uzlikšanas kārtība, bet nav noteikta amatpersonu saukšana pie atbildības. Lai nodrošinātu iekšējās juridiskās bāzes tālāku sakārtošanu, izdarītas izmaiņas un papildinājumi Valsts kontroles darbības kārtību noteicošā dokumentā ”Instrukcijā par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīziju departamentiem”. Gada garumā turpinājās darbs pie grozījumu izstrādes likumos, kas saistīti ar valsts ekonomiskās darbības regulēšanu un pie likumu izmaiņām, kas saistīti ar Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanos attiecībā uz pašvaldību darbības kontroli.

Valsts kontrole pakāpeniski nostiprina un attīsta attiecības ar citu valstu augstākajām kontrolējošajām institūcijām un arī ar šo iestāžu starptautiskajām organizācijām.

Tā kā kopš 1994.gada Valsts kontrole ir Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) dalībvalstu augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskās organizācijas (INTOSAI) locekle, tad oficiālo delegātu statusā Valsts kontroles pārstāvji piedalījās INTOSAI kongresa darbā Kairā. Šeit tika akcentēti galvenie jautājumi, pie kuriem strādā augstākās kontrolējošās institūcijas visā pasaulē, un tie ir aktuāli arī Latvijā un visās Austrumeiropas valstīs.

Viens no kongresa darba galvenajiem virzieniem bija privatizācijas procesa kontrole un valsts augstāko kontrolējošo institūciju loma šo procesu uzraudzībā. LR Valsts kontrole jau pašā savas darbības sākumā iesaistījās šajā procesā, uzsākot to ar Universālās bankas privatizācijas procesa izvērtējumu. Privatizācijas darbības analīzi Valsts kontrole turpina ar citiem lieliem uzņēmumiem, piem. ”Latvijas gāzi”, ”Latvenergo” u.c.

INTOSAI uzmanības lokā ir vadības kontroles pilnveidošana mūsdienu valsts pārvaldē. Šī problēma ir aktuāla arī citās pasaules valstīs un Austrumeiropā, nemaz nerunājot par Latviju. Lai risinātu šo jautājumu loku, ir jāpilnveido revīzijas sistēma valstī. Kompleksi jāstrādā pie vadības kontroles, iekšējās revīzijas un Valsts kontroles revīziju jautājumiem. Šo uzdevumu sakarā 1995.gadā tika organizēts seminārs Rumānijā. Šī problēma, kā ļoti aktuāla mūsdienu valsts pārvaldē, tiks ietverta arī citu konferenču un semināru darba kārtībā, piemēram šajā sakarā 1996.gadā paredzēts seminārs Polijā, Golavicē.

Starptautisko sakaru aspektā ļoti svarīgs ir jautājums, kā LR Valsts kontroles darbinieku kvalifikācija un izglītības līmenis atbilst starptautiskajiem standartiem. Likums ”Par 1923.gada 2.augusta likuma ”Par Valsts kontroli” atjaunošanu” nosaka, ka mūsu revidentu kvalifikācijai jābūt tādā pat pakāpē kāda ir zvērinātiem revidentiem. Zvērinātā revidenta kvalifikācijas prasības nosaka likums ”Par zvērinātiem revidentiem” un Eiropas Savienības direktīvas.

Attiecīga profesionalitāte un svešvalodu zināšanas ir priekšnoteikumi, kuri ļauj mūsu darbiniekiem izmantot iespējas, ko sniedz institūcijas sakari ar ārvalstīm, un tā ir piedalīšanās semināros, kongresos un arī mācībās ārzemju kontrolējošās institūcijās.

1995.gadā valsts kontrolierim bija iespēja stažēties ASV, bet vienam revidentam mācīties Apvienotās Karalistes Nacionālajā kontroles institūcijā.

Valsts kontrole nevar normāli darboties, ja valstī nav stingras vadības kontroles sistēmas, ja nepastāv viens no vadības kontroles obligātajiem mehānismiem – iekšējās revīzijas.

Veicot revīzijas darbu, Valsts kontroles revidenti sadarbojas ar iekšējās kontroles struktūrvienībām tur, kur tās ir izveidotas. Jāatzīmē, ka ne visās valsts iestādēs ir iekšējās kontroles mehānisms. Valsts kontrolei, veicot ārējo revīziju, ir jānostiprina iekšējās revīzijas darbs tajās iestādēs un uzņēmumos, kur tas ir , bet kur tāda nav, jāveicina tā izveidošana. Mūsdienīgas valsts pārvaldes sistēmas izveidei visā pasaulē tiek piešķirta ļoti liela nozīme. Augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskā organizācija (INTOSAI) ir izstrādājusi iekšējās kontroles standartu vadlīnijas. Tas ir teorētiskais pamats, balstoties uz kuru, katra valsts var veidot sev vispiemērotāko iekšējās kontroles struktūru un nodrošināt vadības izvirzīto mērķu sasniegšanu, padarot darbu efektīvāku, lietderīgāku un ekonomiskāku.

Ne mazāk svarīgs ir jautājums par revīzijas lietu sakārtošanu pašvaldību līmenī. Valsts pārvaldi veido centrālās varas institūcijas un vietējo pašvaldību struktūras. Mūsu valsts likumdošanā nav pilnībā noteikts vietējo pašvaldību kontroles mehānisms, jo pašvaldībās ir revīzijas komisijas, bet nav noteikts, kam saskaņā ar likumu kā ārējās revīzijas institūcijai jāvērtē pašvaldību rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem un mantu. Ir problēmas, lai sabiedrība varētu plaši iepazīties ar pašvaldību darbu, ar to, kādā veidā tās realizē pašu pieņemto lēmumu izpildi un rīkojas ar budžeta līdzekļiem. Sabiedrībai – vietējo pašvaldību vēlētājiem ir tiesības zināt, kā strādā viņu vēlētā institūcija, kas operē ar sabiedrības līdzekļiem.

1995.gadā Valsts kontrole, kompleksi pārbaudot mērķdotāciju izlietošanas likumību Rīgas pilsētas un republikas rajonu pašvaldībās, ir secinājusi, ka bieži tiek pieļautas nelikumības gan pašvaldību finansu līdzekļu izlietošanā, gan arī rīcībā ar kustamo un nekustamo mantu. Piemēram, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas pašvaldība valsts dotācijas maznodrošinātajiem neizmantoja paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles revidenti pabalstu piešķiršanā atklāja nelikumības, jo pabalstiem paredzētos līdzekļus ievērojamos apmēros saņēma paši pašvaldības darbinieki vai viņu ģimenes locekļi.

Pārbaužu rezultāti vietējās pašvaldībās pārliecināja Valsts kontroli, ka esošais iekšējās kontroles mehānisms – revīzijas komisijas, ne visos gadījumos ir pietiekoši efektīvs, acīmredzamas ir pašvaldību kontroles struktūru nepilnības. Vietējo pašvaldību kontroles institūciju darbību reglamentē likumi ”Par pašvaldībām”, ”Par pašvaldību budžetiem”, 1995.gada oktobrī LR Ministru kabineta apstiprinātā vadības kontroles koncepcija un citi normatīvie dokumenti. Valsts kontroles darbinieku tikšanās reizē ar LR Prezidentu Gunti Ulmani, viņš atzinīgi novērtēja izstrādāto iekšējās kontroles attīstības plānu valsts pārvaldē.

Tāpat kā iepriekšējā – 1994.gadā, revīzijas darbs Valsts kontrolē bija organizēts divos revīzijas departamentos. 1995.gadā turpinājās revīzijas lielajos valsts monopoluzņēmumos: VAS ”Latvenergo”, v/u ”Latvijas kuģniecībā” u.c. Revīzijās noskaidroto trūkumu kopsakarību analīze ļāva secināt, ka galvenās problēmas bija jautājumos par valsts akciju sabiedrību dibināšanu, viņu pamatkapitāla noteikšanu un grāmatvedības sakārtošanu.

Revidējot šos nozīmīgos tautsaimniecības objektus, Valsts kontroles darbinieki sākumā sastapās ar zināmu pretestību un neizpratni no uzņēmumu vadītāju puses. Bija gadījumi, kad viņi griezās Saeimā un Ministru kabinetā ar lūgumu apturēt Valsts kontroles revīzijas. Tā kā LR Satversme nosaka, ka Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde, tad šo vadītāju attieksme liecināja par viņu juridisko nezināšanu, jo Valsts kontroli nevar ietekmēt ne attiecībā uz revīzijas uzsākšanu un beigšanu, ne arī attiecībā uz revīzijas rezultātiem. Valsts kontrole darbojas tās darbību reglamentējošo likumu ietvaros un tās kompetence saskan arī ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem. Valsts kontroles darbībai turpinoties, uzņēmumu vadītāji ar izpratni uzņēma revīzijas, jo pārliecinājās , ka mums ir kopīgi mērķi un tie ir tautsaimniecības nostabilizēšana un grāmatvedības uzskaites sakārtošana. Valsts kontroles revīzijas un to rezultātu analīze palīdz novērst trūkumus revidējamās iestādēs un uzņēmumos, radot priekšnoteikumus ritmiskai tālākai darbībai.

Viena no nozīmīgākajām revīzijām 1995.gadā bija pārbaude v/u ”Latvijas kuģniecība”. Šī revīzija noritēja gandrīz visa gada garumā ar vairākiem starpposmiem. Paralēli VK revīzijai šeit strādāja Latvijas Republikas Prokuratūras darbinieki, jo jau uzņēmuma izveidošanas gaitā un tālākajā attīstībā bija konstatētas nelikumīgas darbības, kas neatbilda Latvijas Republikā izdotajiem normatīvajiem aktiem, ne arī likumam ”Par valsts uzņēmumu”. Pie šo jautājumu sakārtošanas jāstrādā arī 1996.gadā, jo valdības programmā paredzēta valsts uzņēmuma privatizācija. Valsts kontrolei ir jāuzrauga, lai šis process noritētu likumīgi, lietderīgi un pareizi. Šajā sakarā jāuzsver Valsts kontroles viedoklis, ka lielie valsts uzņēmumi – valsts dabiskie monopoli: VAS ”Latvenergo”, v/u ”Latvijas kuģniecība”, VAS ”Latvijas gāze”, VAS ”Latvijas krājbanka” u.c. ir jāprivatizē ar speciālu likumu palīdzību, jo šo valsts uzņēmumu privatizācijai nevar izmantot vispārējos likumus, uz kuru pamata Privatizācijas aģentūra izstrādā privatizācijas noteikumus. Saeimai šādā gadījumā būtu jāpieņem speciāls likums. Privatizācijas process tad kļūtu sakārtotāks, tiktu noņemta liekā spriedze sabiedrībā un nebūtu pamata diskusijām, kas bieži vien liecina par interešu konfliktiem privatizācijas jautājumu sakarā.

Aizvadītajā 1995.gadā Valsts kontrole turpināja darbu pie revīzijām par valdības garantēto Eiropas Kopienas, G-24, Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Banka) u.c. kredītu izlietošanu un atmaksu. Veikto revīziju kopsakarību analīze rāda, ka kredītus atdot ir grūti un, ka kredītus neizmanto atbilstoši biznesa plāniem. Raksturīgi, ka saņemto kredītu izlietošana norit pēc aptuveni vienādas shēmas: daļu līdzekļu iegulda investīciju institūcijā (bankā, biržā vai citā organizācijā), kas saņem peļņas procentus, bet otru daļu izlieto atbilstoši iestādes vai uzņēmuma vadības personīgajām interesēm. Spilgts piemērs bija revīzija SIA ”Derma Pharm Rīga”, kuras rezultāti liecināja, ka valdības garantētais kredīts izmantots vieglās automašīnas iegādei un aizdevumu izsniegšanai ģimenes locekļiem.

Visu 1995.gadu turpinājās SIA ”Lata International” revīziju rezultātu izskatīšana un apkopošana, krimināllietu ierosināšana un noslēguma dokumentu gatavošana.

1995.gadā Valsts kontroles pārstāvji ir piedalījušies Saeimas un ministru kabineta darbā.

Valsts kontrolieris Raits Černajs piedalījās Saeimas plenārsēdēs un Ministru kabineta sēdēs.

Valsts kontroles revīzijas departamentu direktori un to vietnieki, kolēģiju locekļi un Valsts kontroles padomnieki piedalījās Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Pieprasījumu komisijas darbā, Ministru kabineta Ekonomikas un finansu, Valsts un sociālo lietu, kā arī Ārlietu un drošības komitejas sēdēs. Privatizācijas sektora pārstāvis regulāri piedalījās Privatizācijas aģentūras valdes sēdēs.

Pamatojoties uz likumā ”Par 1923.gada 2.augusta likuma ”Par Valsts kontroli” atjaunošanu” noteikto kārtību, Valsts kontroles padome izskatīja finansu ministra sagatavoto saimnieciskā gada pārskatu par 1994.gada valsts budžeta faktisko izpildi un deva atzinumu par to. Valsts kontrolieris piedalījās arī nākošā gada valsts budžeta projekta izstrādāšanā.

 

 

Organizatoriskais darbs revīzijas departamentos

 

1995.gadā, tāpat kā iepriekš, revīzijas darbs tika veikts divos departamentos – Valsts budžeta revīzijas departamentā un Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā.

Departamentus vadīja iepriekšējie Valsts kontroles padomes locekļi, vienīgi sakarā ar Imanta Griķa pāriešanu darbā uz Valsts ieņēmumu dienestu par Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta direktori 1995.gada 18.septembrī tika iecelta Valsts kontroles padomes locekle, padomes priekšsēdētāja biedre Elga Bernāne.

Departamentu direktoru vietnieki saskaņā ar instrukciju par Valsts kontroles revīzijas departamentiem, ko 1995.gada 3.maijā valsts kontrolieris apstiprināja jaunā redakcijā, izpilda departamenta direktora pienākumus viņa atvaļinājuma un citā prombūtnes laikā.

1995.gada 31.decembrī Valsts budžeta revīzijas departamentā strādāja:

– 6 kolēģiju locekļi, vecākie valsts revidenti,
– 14 valsts revidenti,
– 9 valsts revidentu palīgi un viens darbinieks strādāja valsts revidenta palīga amatā uz 1/2 slodzi.

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā strādāja:

– 4 kolēģijas locekļi, vecākie valsts revidenti,
– 1 vecākā valsts revidente,
– 17 valsts revidenti,
– 10 valsts revidentu palīgi.

17 valsts revidenti un 4 valsts revidentu palīgi strādāja republikāniskās pakļautības pilsētās un rajonu centros. Gada beigās Valsts kontroles revidenti nebija pieņemti pastāvīgam darbam Balvu, Bauskas, Krāslavas, Limbažu, Madonas, Ogres, Rīgas un Saldus rajonos un Jūrmalas pilsētā.

Viens no svarīgākajiem organizatoriskajiem uzdevumiem 1995.gadā bija departamentu nokomplektēšana ar kvalificētiem revidentiem, kas pilnīgi tā arī netika atrisināts, jo 21 revidenta štata vieta līdz gada beigām palika brīva. To neizdevās nokārtot ne ar Valsts civildienesta pārvaldes palīdzību, ne arī pieņemot darbā revidentus pastāvīgi izsludinātā konkursa kārtībā, jo augsti kvalificētiem revidentiem darbs citur tika apmaksāts ievērojami augstāk nekā Valsts kontrolē.

Neizdevās nodrošināt, lai visi revidenti, kas Valsts kontrolē pieņemti darbā 1994.gada beigās un 1995.gadā, paaugstinātu savu kvalifikāciju kursos par grāmatvedības un revīzijas jautājumiem, jo šādi kursi netika sarīkoti.

Departamentos regulāri ir notikušas apspriedes ar sektoru vadītājiem, bet reizi mēnesī visi revidenti piedalījās Valsts kontroles darbinieku kopējās apspriedēs.

 

 

Valsts budžeta revīzijas departaments, tā veiktās revīzijas, pārbaudes un to rezultāti

 

Valsts budžeta revīzijas departamenta veiktajās revīzijas 1995.gadā

1995.gadā revīzijas darbs departamentā bija organizēts sešos sektoros, kurus vadīja kolēģiju locekļi:

-M.Lērumas vadītais sektors ar 1 revidentu un 2 revidentu palīgiem, no kuriem viens bija pieņemts darbā uz 1/2 slodzi, revidēja valsts budžeta izpildi ieņēmumu daļā;

– R.Bērziņas vadītais sektors ar 2 valsts revidentiem un 2 revidentu palīgiem nodrošināja visu valsts budžeta revīzijas materiāla apkopošanu, sistematizāciju un izstrādāja likumā paredzēto Valsts kontroles atzinumu par valsts budžeta izpildi iepriekšējā gadā pēc saimnieciskā gada pārskata saņemšanas no Finansu ministrijas, revidēja Finansu ministriju un nodrošināja abu departamentu darba uzskaiti ar datortehnikas palīdzību, kā arī sniedza departamentu vadītājiem palīdzību darba organizācijā;

– B.Breidaka vadītais sektors ar 3 valsts revidentiem un 2 revidentu palīgiem revidēja tiesībaizsardzības un valsts aizsardzības institūcijas;

– Dz.Ozoliņas vadītais sektors ar 2 valsts revidentiem un 2 revidentu palīgiem revidēja izglītības, zinātnes un kultūras, kā arī Satiksmes ministrijas valsts budžeta iestādes, Ministru kabinetu un Valsts kanceleju;

– M.Prāmas vadītais sektors ar 2 valsts revidentiem un 2 revidentu palīgiem revidēja Labklājības ministrijas budžeta iestādes, tā pienākumos bija veikt revīzijas Valsts prezidenta kancelejā un Ārlietu ministrijā;

– R.Zonenberga vadītais sektors ar 3 valsts revidentiem un 1 revidenta palīgu revidēja Zemkopības ministrijas, Valsts reformu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts budžeta iestādes.

Revīzijas darbs arī pārējās valsts budžeta institūcijās bija sadalīts starp sektoriem. Atsevišķos gadījumos revīzijas darba grupas tika veidotas no revidentiem, kas strādāja dažādos sektoros, ņemot vērā veicamās revīzijas vai pārbaudes specifiku un atsevišķu revidentu pieredzi praktiskajā darbā.

1995.gadā departaments veica 209 revīzijas un ar tām saistītas pārbaudes, kas attiecas uz valsts budžeta izpildi. Atsevišķos gadījumos tika veiktas revīzijas un pārbaudes kopā ar otra departamenta revidentiem.

Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas sēdēs izskatīti 34 revīziju un pārbaužu materiāli, 6 revīziju lietās noteiktas papildus pārbaudes. Pārējās revīzijas slēgtas, izbeidzot tās bez izskatīšanas departamenta kolēģijā.

Izskatītajās revīziju lietās noteikti sekojoši uzrēķini:

Lēmuma pieņemšanas datumsKam noteikts uzrēķinsUzrēķina summa Ls1995.gadā valsts budžetā ieskaitītās uzrēķinu summas Ls
07.04.95.Rīgas Dome65 021,0065 021,00
30.05.95.Valsts civildienesta pārvalde654,06654,06
06.06.95.Tieslietu ministrija7 790,007 790,00
27.06.95.Vides aizsardzības un reģionā-lās attīstības ministrija2 078,002 078,00
30.06.95.Rīgas Dome25 596,3025 596,30
26.10.95.Vides valsts inspekcija4 045,94
10.11.95.LR Zemessardzes štābs697,54
01.12.95.AM Jūras spēku Centrālais rajons6 866,046 866,04
21.12.95.Latvijas Enerģētikas aģentūra2 012,00
Kopā114 760,88108 005,40

 

Bez tam, veicot revīzijas, nodrošināta Ls 107 000 atjaunošana valsts pamatbudžetā, kas bija izmaksāti no valdības rezerves fonda, bet sakarā ar fonda likvidāciju savlaicīgi nebija atmaksāti.

1995.gadā Valsts kontroles padomē iesniegtas 6 sūdzības par departamenta kolēģijas lēmumiem. Izskatot tās, viens departamenta kolēģijas lēmums grozīts, samazinot noteikto uzrēķinu summu par Ls 3 835, pārējie lēmumi atstāti negrozīti. Tā kā valstij nebija nodarīti tieši zaudējumi, pēc departamenta kolēģijas iniciatīvas saskaņā ar likuma ”Par Valsts kontroli” 33.panta 6.punktu vienā gadījumā Valsts kontroles padome dzēsa uzrēķinu Ls 34 500 apmērā Vides valsts inspekcijai.

Revīzijas un pārbaudes ir veiktas saskaņā ar darba plāniem, taču daudzos gadījumos tās uzsāktas sakarā ar Saeimas deputātu un atsevišķu ministru iesniegumiem, sakarā ar pilsoņu sūdzībām un iesniegumiem, kā arī iepriekš neparedzētos gadījumos pēc Latvijas Republikas valsts kontroliera vai departamenta vadītāju iniciatīvas. Ievērojami revīzijas darbs tika sakārtots, kad 1995.gada 7.septembrī Saeima pieņēma Valsts kontroles revīzijas reglamentu, ko Valsts prezidents izsludināja 1995.gada 26.septembrī.

Departamentā veiktais darbs bija vērsts galvenokārt uz to, lai nodrošinātu valsts budžeta institūcijās likumīgu un pareizu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem un valsts mantu. 209 revīzijām un ar tām saistītajām pārbaudēm, kas veiktas visos resoros un atsevišķās budžeta institūcijās, bija preventīva nozīme pārkāpumu novēršanā, jo ar masu informācijas līdzekļu palīdzību revīziju rezultāti tika publicēti. Daudzās budžeta iestādēs revīzijas veicināja un nodrošināja grāmatvedības uzskaites sakārtošanu atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai. Apspriežot atsevišķu revīziju materiālus Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Pieprasījumu komisijā, aktualizēta nepieciešamība sakārtot budžeta institūcijās rīcību ar speciālā budžeta līdzekļiem. 1995.gada 28.novembrī Ministru kabinets pieņēma Noteikumus par speciālo budžetu, ar ko tiek pastiprināta kontrole par speciālā budžeta izpildi, jo turpmāk speciālā budžeta uzskaites un kontroles funkcijas veiks Finansu ministrijas Valsts kases departaments, nevis katra budžeta institūcija vien.

1995.gadā četros gadījumos departaments revīzijas materiālus ir iesniedzis tiesībaizsardzības iestādēm, lai tur izskatītu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un vainīgo saukšanu pie likumā noteiktās atbildības. Vienā gadījumā ierosināta krimināllieta Nr.04207795 par 9 dienesta vieglo automobiļu realizāciju Muitas departamentā bez izsoles un zem to bilances vērtības, ar ko valstij nodarīti zaudējumi ne mazāk kā Ls 4 432 apmērā.

1995.gadā departamentā turpinājās sadarbība ar valsts resoru iekšējās kontroles struktūrvienībām, analizējot tajās veikto darbu un ņemot to vērā pie revīziju noteikšanas. Taču šī sadarbība nebija pietiekoša. Iekšējās revīzijas darbs jānostiprina, bet atsevišķos resoros, kur šādu struktūrvienību nav, jāveicina to izveidošana (piemēram, Ārlietu ministrijā).

 

 

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments, tā veiktās revīzijas, pārbaudes un to rezultāti

 

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta veiktajās revīzijas 1995.gadā

1995.gadā revīzijas darbs bija organizēts četros sektoros un to darbu vadīja kolēģiju locekļi:

– Dz.Levrences vadītajā lauksaimniecības sektorā gada laikā strādāja vidēji 3 valsts revidenti, 4 revidentu palīgi un ir veiktas 16 pārbaudes. 13 no sektorā veiktajām revīzijām ir izskatītas kolēģijā. Vairākas no tām ir saistītas ar SIA ”Lata International” darbību un šie materiāli tiks pievienoti jau esošajai krimināllietai.

Nozīmīga revīzija veikta SIA ”Lears”. Revīzijas materiāli nosūtīti LR Finansu ministrijai, LR Saeimai, Latvijas Bankai, LR Ģenerālprokuratūrai.

Nozīmīga revīzija veikta par spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas, importa, eksporta, vairumtirdzniecības un mazum-tirdzniecības stāvokli Latvijā. Ari šo pārbaužu materiāli nosūtīti LR Finansu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam.

– V.Vilciņa vadītajā rūpniecības, transporta un enerģētikas sektorā darbu veica 9 valsts revidenti un 3 revidentu palīgi. 1995.gadā veiktas 27 pārbaudes un 6 no tām ir izskatītas kolēģijas sēdēs. Nopietnākās no sektorā veiktajām revīzijām ir pārbaude VAS ”Latvijas gāze”, Valsts īpašuma fondā (VĪF), Latvijas enerģētikas aģentūrā (LEA). V/u ”Latvijas kuģniecība” un VAS ”Latavio” nobeiguma dokumenti noformēti 1996.gada sākumā.

– I.Klēģeris organizēja darbu privatizācijas sektorā un revīzijas veica 3 valsts revidenti un 1 revidenta palīgs. 1995.gadā veiktas 6 pārbaudes, kas saistītas ar revīzijām privatizējamos objektos, bet 4 kolēģijas sēdēs ir izskatīti materiāli par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pārziņā bijušo militāro objektu pārņemšanu Latvijas Republikas īpašumā.

– A.Svirido banku sektora vadība tika uzticēta 1995.gada novembrī. Gada sākumā sektorā strādāja 2 revidenti un 1 revidenta palīgs, bet gada beigās sektorā darbu veica 4 revidenti un 3 revidentu palīgi. Sektorā ir veiktas 6 pārbaudes, 5 revīziju rezultāti izvērtēti Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas sēdēs. Sagatavots informatīvs materiāls par LR valsts ārējo parādu. Faktiskais valsts ārējais parāds veidojas no valdības ārvalstu aizņēmumiem un valdības izsniegtajām garantijām uzņēmumiem. Latvijas Republikas valsts ārējā parāda rādītāji ir apkopoti laika posmam no 1992.gada līdz 1995.gada 1.janvārim un tas bija 195,5 milj. latu. Latvijas Republikas Valsts kontroles informatīvais materiāls ar pielikumiem ir nosūtīts 6.Saeimas Budžeta un finansu komisijai, LR Ministru kabinetam, LR Finansu ministrijai un Latvijas Bankai.

1995.gadā materiāli par Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā veiktajām revīzijām un pārbaudēm nosūtīti: 7 – uz LR Saeimu, 9 – uz LR Ministru kabinetu, 5 – uz LR Ekonomikas ministriju, 12 – uz LR Finansu ministriju, 8 – uz Valsts īpašuma fondu un 6 – uz LR Privatizācijas aģentūru. 16 gadījumos departaments revīzijas materiālus ir iesniedzis tiesībaizsardzības iestādēm, lai izskatītu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un vainīgo saukšanu pie likumā noteiktās atbildības.

 

 

Kopsavilkums

 

1. 1995.gadā Valsts budžeta un Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentos veiktas 318 revīzijas (1994.gadā – 166).

diagramma

d_1_95

2. 1995.gadā pēc Latvijas Republikas Valsts kontroles revīziju materiāliem noteikti uzrēķini par nelikumīgiem darījumiem Ls 222 872,23 (1994.gads – Ls 21 007,88).

diagramma

d_2_95

3. 1995.gadā iesniegti materiāli par revīziju rezultātiem Latvijas Republikas tiesībsargājošās institūcijās – 20 (1994.gadā – 8).

diagramma

d_3_95

1995.gada revīzijās noskaidroto trūkumu analīze ļauj secināt, ka galvenās problēmas bija jautājumos par valsts akciju sabiedrību dibināšanu, viņu pamatkapitāla noteikšanu un grāmatvedības sakārtošanu.

Izvērtējot 1995.gada revīzijas darbu var akcentēt to problēmu loku, kam jāpievērš uzmanība turpmākajā Valsts kontroles darbā:

1) galvenā ir vadības kontroles sistēmas izveide valstī. Valsts kontrole nevar pilnvērtīgi veikt savus ar likumu noteiktos uzdevumus – veikt ārējo revīziju, kamēr valstī nav izveidota iekšējās revīzijas sistēma. Valsts kontroles uzdevums, izvērtējot gada pārskatus, kompetentu revīzijas komisiju slēdzienus un atzinumus, ir veikt kopsakarību analīzi par to, kā iestādes un uzņēmumi iekļaujas finansu plūsmā un saimnieciskajā darbībā, kādas tautsaimnieciskās tendences finansiālās un saimnieciskās darbības formā dominē noteiktajā laika posmā, kas jāmaina valsts pārvaldē, lai valsts iestāžu un saimniecisko struktūru darbība risinātos vēlamā virzienā;

2) Saeimai jāizstrādā speciāli likumi valsts dabīgo monopoluzņēmumu privatizācijas vadībai, lai valdības programmā noteiktais privatizācijas process noritētu likumīgi, lietderīgi un pareizi.

Neskatoties uz nopietnām problēmām, kas traucē Valsts kontrolei veikt savus uzdevumus, laikā, kopš darbojas likumi ”Par 1923.gada 2.augusta likuma ”Par Valsts kontroli” atjaunošanu” un ”Valsts kontroles revīzijas reglaments”, ir vērojami Valsts kontroles darbības rezultāti:

1) daudzās iestādēs revīzijas un ar tām saistītās pārbaudes veicināja un nodrošināja grāmatvedības uzskaites sakārtošanu atbilstoši spēkā esošai likumdošanai;

2) aktuāla valsts mēroga problēma bija nepieciešamība pastiprināt kontroli par speciālā budžeta izpildi, jo 1995.gadā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par speciālo budžetu;

3) budžeta izpildes analīze ministrijās parādīja to darbības vājās vietas, kļuva redzamas to darbības kopējās attīstības virzieni, likumsakarības un tendences;

4) Valsts kontroles darbinieku piedalīšanās Privatizācijas aģentūras valdes sēdēs savlaicīgi novērsa dažādus pārkāpumus privatizācijas procesa norisē.

 

 

Valsts kontroles 1995.gada budžets un tā izpilde

 

Valsts kontrolei 1995.gada sākumā piešķirtie valsts budžeta līdzekļi bija Ls 529 095, tajā skaitā darba samaksas fonds Ls 299 234.

Pamatojoties uz grozījumiem likumā ”Par valsts budžetu 1995.gadam”, no 1995.gada 19.oktobra Valsts kontroles budžets tika samazināts līdz Ls 457 049, tajā skaitā darba samaksas fonds līdz Ls 274 298.

Kā paredzēts augstāk minētā likuma ”Pārejas noteikumu” 1.punktā, ”Iestādes vadītājam nav tiesību izmantot darba samaksas fondu pilnā apmērā, ja netiek veikti citi maksājumi iestāžu izdevumiem – par saņemtajām precēm un pakalpojumiem”.

Tā kā Valsts kontrole no saimniecības vajadzībām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem 1995.gadā nespēja segt kārtējos ēkas ekspluatācijas, komunālo maksājumu un citus saimnieciskos izdevumus (Valsts kontrolei tie saistās arī ar republikas lauku rajonos īrēto telpu izmaksām), tad Valsts kontroles darba samaksas fondu nācās samazināt līdz Ls 254 306. Nepietiekamo līdzekļu dēļ 1995.gadā iestādē bieži trūka kancelejas piederumu, netika veikti nepieciešamie ēkas un telpu remontdarbi, kā arī nebija iespējams nomainīt stipri nolietotās mēbeles, kas 1993.gadā tika saņemtas no bijušās Ārējās tirdzniecības ministrijas. Pēc VK izdevumu tāmes 1995.gadā paredzēti un darba samaksai izlietoti – Ls 248 829,

 

piemaksām darba algām– Ls 2 575,
atalgojumam ārštata darbiniekiem– Ls 2 902


Kopā:Ls 254 306.

 

Sociālajā budžetā iemaksātais nodoklis – Ls 109 188.

Valsts kontrolē 1995.gadā vidējais darbinieku skaits bija 122.

Vidējā darba alga:

 

VK padomes loceklim– Ls 401
revīzijas departamentu kolēģijas loceklim– Ls 230
vecākajam valsts revidentam– Ls 206
valsts revidentam– Ls 165
valsts revidenta palīgam– Ls 136
VK kancelejas darbiniekam– Ls 118

 

Komandējumi un dienesta braucienu izdevumi – Ls 7 791.

Maksa par pakalpojumiem – Ls 50 622, t.sk. pasta, telefona un citu sakaru pakalpojumi, maksa par Valsts kontroles darbinieku mācībām, remontdarbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi, telpu un inventāra īre, transportlīdzekļu īre, citi pakalpojumi.

Materiālu un inventāra iegādei, kuru vērtība nepārsniedz Ls 50 – izlietoti Ls 17 161, t.sk. apkurei, apgaismošanai un enerģētisko materiālu iegādei. Grāmatu un žurnālu iegādei – Ls 466. Iemaksas starptautiskajās organizācijās – Ls 823.

Inventāra iegādei, kura vērtība pārsniedz Ls 50, izlietoti Ls 16 692, t.sk. datortehnika, kopējamās iekārtas, mēbeles.

1995.gadā Valsts kontrolei piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tika izmantoti atbilstoši pamatbudžeta tāmei.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma ”Par 1923.gada 2.augusta likuma ”Par Valsts kontroli” atjaunošanu” 2.pantu un valsts kontroliera R.Černaja 1995.gada 14.novembra rīkojumu Nr.1-2/1783, Valsts kontrolē veikta valsts budžeta līdzekļu un speciālā budžeta līdzekļu revīzija. Revīzija uzsākta 1995.gada 15.novembrī, pabeigta 1996.gada 15.februārī.

Revīzijā finansiāla rakstura pārkāpumi nav konstatēti. Grāmatvedības uzskaitē konstatētās kļūdas novērstas revīzijas laikā.

 

 

Valsts kontroles personāla sastāvs un mācības

 

1995.gads Valsts kontrolei bija trešais darbības gads. Pēc šāda laika posma jau ir iespējams kritiski novērtēt paveikto, arī personāla komplektēšanā.

Budžeta iestādei raksturīgais zemais atalgojums, kā arī paaugstinātā slodze, atbildība un nepieciešamība pastāvīgi papildināt profesionālās zināšanas sagādā grūtības šajā darbā.

1995.gadu Valsts kontrole sāka ar 145 apstiprinātām štata vienībām, no kurām 26 bija vakantas. Gada laikā ir atbrīvoti 26 darbinieki. Galvenokārt darbu mainījuši gados jauni cilvēki, kuri, nostrādājot Valsts kontrolē kādu laiku, iegūst profesionālas iemaņas, kas ļauj veiksmīgi piedalīties konkursos citās iestādēs.

Jauni darbinieki tiek pieņemti darbā Valsts kontrolē tikai konkursa kārtībā pēc rūpīgas atlases. Konkurss norit trijās kārtās, un konkursa komisijas sēdes notiek reizi divās trijās nedēļās. Pēc I konkursa kārtas tika intervēts 51 pretendents – ierēdņi un tādi, kas nav ierēdņi, 32 no tiem kārtoja ierēdņa kandidāta atestāciju. Gada laikā iecelti amatā un pieņemti darbā 29 darbinieki, 26 pārcelti citā amatā.

1995.gadā izdoti 445 rīkojumi un noslēgti 62 terminēti darba līgumi.

Tā kā revīzijas darbs prasa speciālu sagatavotību, ir svarīgi saglabāt pieredzējušo un jauno darbinieku līdzsvaru, tādēļ Valsts civildienesta pārvalde piešķīra papildus kvotas pensijas vecumu sasniegušo darbinieku izmantošanai, viņi veiksmīgi palīdz apgūt darbā nepieciešamās iemaņas topošajiem revidentiem.

Valsts kontroles darbinieki sekmīgi apvieno darbu ar mācībām un izmanto katru iespēju celt savu profesionālo līmeni. 15 darbinieki mācās dažādās augstākajās mācību iestādēs, 4 – maģistratūrā, ar 4 studentiem noslēgti līgumi par mācību apmaksu. Ierēdņu mācību blokus apguvuši 93 Valsts kontroles darbinieki, 6 apguvuši visus četrus mācību bloku kursus. Četri Valsts kontroles darbinieki papildina savas zināšanas augstākajos ierēdņu mācību kursos.

Reizi mēnesī visi Valsts kontroles darbinieki pulcējas kopā, lai pārrunātu paveikto, atrisinātu sarežģītus darba jautājumus un dalītos jaunākajā informācijā gan par turpmāko savas kvalifikācijas paaugstināšanai, gan par Valsts kontroles aktivitātēm starptautiskā mērogā.

Sakarā ar sarežģīto situāciju Latvijas Republikas tautsaimniecībā un pāreju uz jaunām saimniekošanas formām, Valsts kontroles darba apjoms palielinās.

Ir paredzēts, ka, sekmīgi sadarbojoties ar Civildienesta pārvaldi, citām ministrijām un Valsts administrācijas skolu, ierastās atskaišu sistēmas vietā tiks radīta jauna. Šim nolūkam pašlaik tiek veidots vienotais datoru tīkls ar ierēdņu kandidātu uzskaites datu bāzi, civildienesta gaitas aprakstiem un brīvo darba vietu uzskaiti. Šīs sistēmas ieviešana, sākuma etapā par informācijas nesēju izmantojot disketes, dos iespēju precīzāk analizēt personāla sastāvu Valsts kontrolē un Civildienestā kopumā, plānot tā izmaiņas un mācības, mērķtiecīgi organizēt Valsts kontroles amatu pretendentu vērtēšanas konkursus, ņemt vērā darba vides ietekmi uz personālu, veidojot struktūrvienībā labvēlīgu psiholoģisko mikroklimatu, un racionālāk izmantot esošos Valsts kontroles darbiniekus.

Personāldaļas uzdevums ir nodrošināt revīzijas departamentus ar jauniem dažādas sagatavotības līmeņa (revidenti un to palīgi) un dažādu profesiju (celtnieki, vērtētāji, grāmatveži, juristi u.c.) darbiniekiem, lai veiktu likumā paredzētos Valsts kontroles uzdevumus.

 

 

Juridiskais nodrošinājums

 

1995.gadā ir precizēts Valsts kontroles valstiskais statuss.

Ministru kabinets 1995.gada 28.marta sēdē akceptēja Latvijas valsts pārvaldes koncepciju. Saskaņā ar koncepcijas 4.pielikumu ”Latvijas valsts pārvaldes pamati” Satversme nosaka piecas Latvijas valsts varas institūcijas, kuras katra savas kompetences ietvaros nepastarpināti rīkojas Latvijas vārdā: Saeima, Ministru kabinets, Valsts prezidents, tiesa un Valsts kontrole.

Valsts kontrole tāpat kā iepriekšminētās institūcijas nepastarpināti rīkojas Latvijas Republikas vārdā, pamatojoties uz speciālo likumu.

Solis uz priekšu Valsts kontroles tiesiskajā nodrošinājumā ir 1995.gada 7.septembrī Saeimā pieņemtais likums ”Valsts kontroles revīzijas reglaments”. Šis likums nosaka Valsts kontroles kompetenci revīzijas veikšanā, kā arī valsts revidentu tiesības un pienākumus.

Tā kā minētais likums ir izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas 1931.gada 12.maija likumu, tad praksē rodas problēmas ar atsevišķu likumu normu piemērošanu. Viens no tādiem jautājumiem ir uzrēķinu uzlikšana un to reālā piedzīšana. Likums paredz, ka uzrēķinus uzliek juridiskajām personām par valstij nodarītiem neattaisnotiem zaudējumiem. Šo zaudējumu summu no vainīgajām fiziskajām personām var piedzīt regresa prasījuma kārtībā, pamatojoties uz Civilprocesa likumu. Ųāda procesuālā kārtība ir par garu, reālā zaudējuma piedziņa kļūst problemātiska un daudzos gadījumos neiespējama.

1995.gadā juridiskā daļa ir aktīvi iesaistījusies likumu un citu tiesisko aktu izstrādāšanā. Ir sagatavots ap 30 priekšlikumu un atzinumu dažādiem likumdošanas aktiem, galvenokārt tas saistīts ar valsts ekonomiskās darbības regulēšanu:

 

  • Grozījumi:
– Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā,
– Latvijas kriminālkodeksā,
– Latvijas civilprocesa kodeksā,
– likumā ”Par Uzņēmumu reģistru”,
– likumā ”Par valsts civildienestu” un attiecīgajos, MK noteikumos,
– likumā ”Par bankām”,
– likumprojektā par komercbankām.

 

Valsts kontrole ir iesniegusi šādus priekšlikumus Ministru kabinetam un devusi atzinumus par projektiem dažādām ministrijām:

– Par grāmatvedības standartu maiņu,
– Par speciālā budžeta sastādīšanu un izpildi,
– Par valsts un pašvaldību pasūtījumu,
– Par nekustamā īpašuma nodokli,
– Par informācijas atklātību un aizsardzību valsts pārvaldē,
– Vadības audita padomes nolikumu,
– Sakarā ar korupciju par valsts pilnvarniekiem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbības sakārtošanu, nepieciešams konkretizēt:

1) likumu ”Par Uzņēmumu reģistru”,
2) noteikt valsts pilnvarnieku tiesisko statusu, paredzot konkrētu atbildību par uzticēto pienākumu veikšanu.

 

 

Informatīvais nodrošinājums

 

Informācijas daļa darbu veica ciešā sasaistē ar Valsts kontroles stratēģiskajiem darbības virzieniem un likumā noteiktajiem uzdevumiem, un to klāsts bija atkarīgs no konkrētām Valsts kontroles darba nostādnēm un satura. Laika gaitā mainījušies informācijas daļas darbības akcenti, jo no sākotnējās orientācijas, kas paredzēja galvenokārt revidentu darbam nepieciešamās informācijas sagādes funkcijas, veicamā darba apjoms ir paplašinājies.

Informācijas daļas darba satura izmaiņas un veicamo uzdevumu amplitūdas paplašināšanos noteica arī tas, ka Valsts kontrole ir ieņēmusi savu vietu Latvijas Republikas valsts institūciju struktūrā. 1995.gadā tā nodrošināja regulāru sadarbību ar LR Finansu ministrijas Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas departamentu, kura darbība vērsta uz to, lai republikas mērogā pilnīgāk koordinētu neatmaksājamās ārvalstu tehniskās palīdzības resursu saņemšanu, centralizēti to pārbaudītu un nodrošinātu palīdzības efektīvu izmantošanu. Attīstoties un mainoties tautsaimnieciskajiem procesiem Latvijā, mainījās un papildinājās arī Valsts kontroles stratēģiskie darbības virzieni. Informācijas daļai nācās gatavot materiālus LR Finansu ministrijai ar VK stratēģisko darbības virzienu papildināšanās un veicamo uzdevumu apkopojumiem.

Tāpat kā iepriekšējā gadā informācijas daļa veica arī uzziņas rakstura darbus bibliotēkās, arhīvos un citās iestādēs par revidentu darbam nepieciešamajiem juridiskajiem, finansu un ekonomikas jautājumiem.

Informācijas daļas ietvaros darbojas bibliotēka – lasītava, kas paralēli lasītāju apkalpošanas darbam, sniedza revidentiem informāciju par Valsts kontrolē veikto revīziju atspoguļojumu republikas preses izdevumos. Bibliotēka komplektēja, uzskaitīja un izsniedza lasītājiem LR preses un Valsts statistikas komitejas izdevumus, jaunāko juridisko, grāmatvedības un citu uzziņas literatūru. Pēc vajadzības tā sadarbojās arī ar dažādām valsts institūcijām un galvenajām LR grāmatu krātuvēm.

Iespēju robežās daļa meklēja jaunas formas revidentu apgādē ar aktuālu informāciju, piemēram, regulāri informējot par LR Saeimā un Ministru kabinetā pieņemtajiem likumiem un normatīvajiem dokumentiem. Pasūtīts pētnieciskā un konsultāciju centra ”Konsuls” izdevums ”Nodokļi un muitas nodevas”, kas satur informāciju par likumiem, kuri skar muitu, par valdības un resoru normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē muitas darbību. Banku sektora vajadzībām noorganizēta Latvijas Bankas izdevuma ”Rokasgrāmata kredītiestāžu darbiniekiem” saņemšana, kā arī periodiska šī izdevuma likumu un normatīvo dokumentu grozījumu saņemšana. Ik mēnesi apkopota un izziņota jaunākā informācija par jaunieguvumiem Valsts kontroles bibliotēkā, un izmantojamās literatūras klāsts regulāri papildinās ar starptautisko semināru, apspriežu un kongresu materiāliem, kuri dod iespēju VK revidentiem iepazīties ar dažādu revīzijas jomu saistītām problēmu nostādnēm un starptautiski atzītiem standartiem.

Bibliotēkā veidojas Latvijas Bankas periodisko izdevumu kopums (ikmēneša monetārie biļeteni un monetārie apskati), tiek veidota arī valūtu kursu datu bāze.

Regulāri tika kārtots un papildināts bibliotēkas arhīvs.

Pēc lietišķu kontaktu nodibināšanas, sākot ar 1995.gadu LR Labības birojs regulāri sūtīja VK dienesta vajadzībām informāciju par valsts graudu rezervēm.

Informācijas daļa, tāpat kā iepriekšējā gadā, gatavoja ieteikumus un priekšlikumus Valsts statistikas komitejas valsts programmas 1996.gada projektam. Statistiskā informācija, kas noderīga VK darbam, vairumā gadījumu bija argumentēta ar starptautisko metodoloģisko salīdzināmību, informācijas iegūšanas metodēm, kā arī ar 1996.gadā paredzamajām novitātēm. Tomēr jāatzīmē, ka savā darbā VK darbinieki maz varēs balstīties uz makroekonomiskajiem rādītājiem, jo to precizitāte ir apšaubāma. Reālu situācijas atspoguļojumu grūti panākt lielā ēnu ekonomikas īpatsvara, nepietiekamā apsekojuma procenta, kā arī uzskaites un atskaišu zemās kvalitātes dēļ. Ēnu ekonomikas un citu ekonomiskās darbības veidu noteikšanā ir nepieciešams pilnveidot metodoloģiju un arī izmantot citu valstu pieredzi šo procesu raksturošanā. No 6 VK iesniegtajiem priekšlikumiem 1996.gadā Valsts statistiskās informācijas valsts programmas projektā pieņemts ir 1, par pārējo ieteikumu iekļaušanu ir argumentēti atteikumi. Tomēr VK cer, ka pilnveidojot statistiskās informācijas iegūšanas metodoloģiju un atsevišķus iespējamās informācijas pētījumu un satura aspektus, Valsts statistikas komiteja nākošo gadu programmās radīs iespēju iekļaut ziņas, kas nepieciešamas Valsts kontrolei, lai pilnvērtīgāk veiktu ar likumu noteiktos uzdevumus.

Pēc Valsts statistikas komitejas ielūguma grupai Valsts kontroles darbinieku bija iespēja piedalīties seminārā, ko vadīja ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas padomnieks statistikas jautājumos. Semināra darba programma bija veltīta ēnu ekonomikas noteikšanai Ungārijā un citās valstīs.

Kaut arī iepriekšējā gadā informācijas daļā izstrādātais un LR Finansu ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru departamenta ārvalstu tehniskās palīdzības koordinācijas daļā apstiprinātais datorizācijas projekts 1995.gadā netika īstenots, informācijas daļa veica datorizācijas attīstībai Valsts kontrolē nepieciešamos pasākumus. Ar aptaujas palīdzību tika apzināta revidentu gatavība darbam ar datoriem, t.i., iemaņu līmenis datora un programmatūras lietošanā, izzināti mērķi, kam izmanto vai tuvākā nākotnē paredzēts izmantot datoru. Tika apzināti un izanalizēti tie Valsts kontroles informatīvie reģistri, kurus būtu lietderīgi pārslēgt no viena datora uz lokālo tīklu. Aptaujas rezultāti liecināja, ka revidenti darbu varētu veikt operatīvāk un precīzāk, ja lokālajā tīklā būtu iespējas izmantot normatīvo aktu informācijas sistēmu (NAIS), t.i., juridisko dokumentu datu bāzi, revīzijas materiālu informatīvo sistēmu un ikdienas preses publikāciju atspoguļojumu. Datora kā palīglīdzekļa izmantošana revīzijā patreiz ir problemātiska programmnodrošinājuma trūkuma dēļ, jo Latvijas Republikā patreiz nav vienotas grāmatvedības sistēmas un tā neatbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

Lai nodrošinātu esošo datoru pilnvērtīgu funkcionēšanu, apgādi ar licencētu programmnodrošinājumu, izveidotu lokālā datoru tīkla pirmo kārtu, kā arī radītu priekšnoteikumus VK lokālā tīkla pieslēgšanai valsts nozīmes datu pārraides tīklam, 1995.gadā atkārtoti tika lūgta neatmaksājama finansiālā palīdzība no Eiropas Kopienas Īpašā palīdzības fonda. Gada nogalē Valsts kontrolei piešķīra Ls 20 000 lokālā informācijas tīkla izveidei. Līguma ietvaros, kuru noslēgs 1996.gadā un kurš būs pielikums ”Saprašanās memorandam starp Latvijas Republiku un Eiropas Kopienu par Īpašās palīdzības fondu vadīšanu un lietošanu”, kā arī Eiropas Kopienas/Latvijas Republikas Īpašās palīdzības fonda Indikatīvajai programmai, LR Valsts kontrole varēs realizēt 1994.gadā izstrādāto datorizācijas projektu.

Tāpat kā iepriekšējā, arī 1995.gadā viens no Informācijas daļas darba virzieniem bija oficiālās informācijas sniegšana republikas laikrakstos, radio un televīzijā.

Viens no informācijas daļas darba virzieniem ir arī Valsts kontroles izdevumu un reprezentācijas materiālu gatavošana. Informācijas daļā sadarbībā ar revīzijas departamentiem tapa pirmais pēc VK darbības atjaunošanas gada pārskats par veikto revīziju darbu 1994.gadā un informācija par VK kā iestādi un tās vietu Latvijas Republikas augstāko institūciju struktūrā.

Sagatavots LR Valsts kontroles bukleta teksts, tas pārtulkots arī angļu un vācu valodās.

Informācijas daļā veikts 1995.gadā pieņemtā likuma ”Valsts kontroles revīzijas reglaments” autentisks tulkojums angļu valodā, tulkoti arī svarīgi starptautisku semināru un kongresu materiāli, kuri nepieciešami mūsu valsts augstākās kontrolējošās institūcijas darbības teorētiskās bāzes nostiprināšanai un starptautisko standartu ieviešanai revīziju darbā.

1995.gadā informācijas daļa uzsāka nopietnu darbu vadības kontroles un revīziju terminoloģijas vārdnīcas sastādīšanā. Pamatā tam bija nepieciešamība sagatavot palīgmateriālu – terminu sarakstu projekta SIGMA ietvaros gatavotajam semināra materiālam ”Vadības kontroles modernajā valsts administrēšanā”. Liels darbs ieguldīts arī 14.INTOSAI kongresā ieteikto terminu tulkošanai latviešu valodā. Pēc šī darba pabeigšanas vārdnīca tiks iesniegta Latvijas Zinātņu Akadēmijas Terminoloģijas komisijai, lai izveidotu revīzijas darba sfērai atbilstošu nozares terminu vārdnīcu vai terminu biļetenu.

Informācijas daļa nodrošināja revidentiem nepieciešamās informācijas tulkošanu un pēc vajadzības gatavoja mūsu ārvalstu sadarbības partneru materiālu tulkojumus.

 

 

Sadarbība ar ārvalstu augstākās kontroles institūcijām

 

Informācijas daļa ir veicinājusi Latvijas Republikas Valsts kontroles uzņemšanu EUROSAI. Iestājoties šajā organizācijā, mūsu iestādei ir pavērušās plašas iespējas tālākai sadarbībai ar EUROSAI dalībvalstu kontroles institūcijām. Par pilntiesīgu EUROSAI locekli Latvijas Republikas Valsts kontrole kļuva 1995.gada 9.maijā.

EUROSAI dalībvalstu uzmanības lokā ir privatizācijas procesu kontrole. Latvijas Republikas Valsts kontroles darbinieki 1995.gadā laikā no 10.-12.maijam Varšavā piedalījās EUROSAI ietvaros rīkotā seminārā par privatizācijas revīzijas jautājumiem. Seminārā apsprieda jautājumus par augstākās kontroles institūciju kompetences ietvariem privatizācijas procesu risinājumā, par valsts uzņēmumu privatizācijas gaitas kontroli, banku un apdrošināšanas iestāžu privatizācijas lietas, jautājumus par tādu iestāžu kontroli, kas nodarbojas ar privatizētu uzņēmumu pārraudzību, kā arī iztirzāja jautājumus par to saistību realizācijas kontroli, kas pieņemtas privatizācijas procesā. Eiropas valstu pieredzes studijas privatizācijas procesu likumdošanas ievērošanā, kā arī finansu dokumentu kontrolē lieti noderīgas privatizācijas procesu kontroles jautājumu risinājumā Latvijā.

Eiropas valstu kontroles iestādēs īpaša uzmanība ir pievērsta iekšējās kontroles jautājumu risināšanai. Iekšējās kontroles un augstāko kontrolējošo institūciju darbības jautājumu iztirzāšanai bija veltīts EUROSAI seminārs, kas notika Rumānijā 1995.gada septembra sākumā un kurā piedalījās Latvijas Republikas valsts kontroles delegācija.

Seminārā tika izskatīti jautājumi arī par augstāko kontroles institūciju attiecībām ar parlamentu, masu informācijas līdzekļiem, tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī iegūtas jaunas atziņas, kas būs noderīgas iekšējās kontroles veidošanas procesos Latvijā.

7.decembrī Viļņā notika Baltijas valstu augstāko kontrolējošo institūciju seminārs, kurā piedalījās Latvijas delegācija. Seminārs bija organizēts kā pieredzes apmaiņa starp triju Baltijas valstu kontroles iestādēm par iekšējās kontroles organizācijas un finansu audita standartu ieviešanas jautājumiem. Baltijas valstu kontroles iestāžu kopīgie semināri jau kļūst par tradīciju un veicina kontroles mehānisma metodoloģisko jautājumu risinājumu.

1995.gadā turpinājās jau iepriekš veiksmīgi uzsāktā Latvijas un Apvienotās Karalistes kontroles institūciju sadarbība. Lai apspriestu LR Valsts kontroles darbinieku apmācības jautājumus, kā arī veicinātu LR VK iesaistīšanos EUROSAI un INTOSAI struktūrās, aprīlī pie mums viesojās Apvienotās Karalistes Galvenais kontrolieris Sers Džons Borns. Apvienotās Karalistes Valsts kontrolē laikā no 23.augusta līdz 22.septembrim viena mēneša mācībās par finansu un lietderības revīziju jautājumiem piedalījās mūsu iestādes pārstāvis.

LR Valsts kontrole šobrīd ir aktīvi iesaistījusies INTOSAI darbībā. Tā, 1995.gada septembra nogalē Kairā notika XV kongress, kurā piedalījās Latvijas Valsts kontroles pārstāvji, kas veicināja jaunu kontaktu veidošanos ar citu INTOSAI dalībvalstu augstākajām valsts kontroles institūcijām. Šobrīd iegūta nepieciešama un ļoti plaša informācija par privatizācijas procesa revīzijas mehānismu citu valstu augstākās kontroles iestādēs, kā arī notiek materiālu apmaiņa ar citu valstu speciālistiem.

Laikā no 4.-6.oktobrim Kairā XV INCOSAI ietvaros notika semināri par privatizācijas un vides aizsardzības revīziju jautājumiem. Privatizācijas seminārā LR Valsts kontroles delegācija varēja iepazīties ar INTOSAI dalībvalstu pieredzi, kā arī piedalīties domu apmaiņā par privatizācijas procesu revīzijas jautājumiem.

LR Valsts kontroles kā INTOSAI locekles attīstība turpmāk saistāma ar tālāku sadarbības programmu un projektu veidošanu un īstenošanu ar citām kontroles iestādēm ārvalstīs, kā arī ar aktīvu iesaistīšanos INTOSAI darba grupās.