Gada pārskats – 1996

 

 

Valsts kontroles darbības vispārējais raksturojums

 

Latvijas Republikas Saeimā pieņemtie 1996.gada 6.novembra grozījumi likumā ”Par 1923.gada 2.augusta likuma ”Par Valsts kontroli” atjaunošanu” mainījuši likuma nosaukumu un turpmāk tas tiek saukts par likumu ”Par Valsts kontroli”.

Izmaiņas likumā nosaka, ka Valsts kontroles uzdevums ir uzraudzīt ne tikai valsts, bet arī pašvaldību budžeta līdzekļu iekasēšanu un to izlietošanu, kā arī sekot, lai rīcība ar valsts un pašvaldību mantu būtu likumīga, lietderīga un pareiza.

1996. gads ir trešais gads, kopš Valsts kontrole (VK) strādā stabilā darba ritmā, un to sekmējusi aizvadīto gadu revīzijās gūtā pieredze. Ir izveidojusies noteikta kārtība, kas reglamentē, kā veicamas revīzijas. Balstoties uz iepriekšējās pārbaudēs gūto revīziju pieredzi, ir jāstrādā tālāk pie iestādes darba pilnveidošanas. Viens no svarīgākajiem jautājumiem 1996.gadā bija darbs pie izmaiņām galvenajos Valsts kontroles darbību reglamentējošajos likumos – ”Par Valsts kontroli” un ”Valsts kontroles revīzijas reglaments”. Grozījumi likumā ”Par 1923. gada 2. augusta likuma ”Par Valsts kontroli” atjaunošanu” noteica, ka paplašinās Valsts kontroles funkcijas. Turpmāk revīzijas jāveic arī pašvaldībās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kuru rīcībā ir pašvaldību manta, vai kuras finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem. Nebija viegli panākt izmaiņas likumā, jo par šo jautājumu izvērsās ne tikai ekonomiska, bet arī politiska rakstura diskusijas. Rezultātā Latvijas Republikas Saeima izmaiņas likumā tomēr apstiprināja. Grozīta arī virkne likumpantu, kas attiecas uz valsts kontroliera un Valsts kontroles padomes locekļu darbības ilgumu un sastāvu. Lai uzlabotu Valsts kontroles finansēšanas iespējas, Saeima apstiprināja arī likuma izmaiņas, kas nosaka, ka Valsts kontroles darbības attīstīšanai un veicināšanai izmantojami 20 procenti no summām, kas tiks iekasētas no Valsts kontroles noteiktajiem uzrēķiniem par nepareizi un nelikumīgi izlietotiem valsts vai pašvaldību līdzekļiem. No vienas puses, kontrolējošā iestāde nedrīkstētu būt materiāli ieinteresēta sava darba rezultātā, tomēr, no otras puses, tas bija vienīgais veids, kā pierādīt Valsts kontroles darba efektivitāti un pamatot papildu budžeta asignējumu nepieciešamību.

Izmaiņas likumdošanā noteica Valsts kontroles struktūras tālāku attīstību. 1996.gada sākumā darbu uzsāka Privatizācijas procesa revīzijas departaments. Par šī departamenta direktoru iecelts Indulis Šķibelis. Šāda departamenta izveides nepieciešamību noteica privatizācijas procesa tālākā attīstība mūsu valstī, kā arī privatizācijas jautājumu aktualizēšanās Austrumeiropas un citās pasaules attīstītajās valstīs. Tā kā Latvijas Republikas Valsts kontrole ir iekļāvusies augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskajās organizācijās, tad iestādes vadošajiem speciālistiem ir iespēja periodiski piedalīties starpvalstu organizētos semināros un kongresos. Starptautiskā pieredze liecina, ka Austrumeiropas un citās attīstītajās valstīs privatizācijas procesa kontroles jautājums kļuvis ļoti aktuāls. Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) dalībvalstu augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskās organizācijas (INTOSAI) kongresā Kairā Apvienotās Karalistes galvenais kontrolieris Sers Dżons Borns pauda uzskatu, ka valstu kontrolējošām institūcijām ir jāņem vērā tās tendences, kas vērojamas pasaules ekonomikā. Ja pirms 20 gadiem aktuāla bija nacionalizācijas procesu kontrole, tad tagad tā ir privatizācijas procesa revīzijas nepieciešamība. Privatizācijas procesa kontrolē Latvijā izmantota citu INTOSAI dalībvalstu prakse un pieredze. Pirmās revīzijas liecina par to, ka tās ir objektīvi nepieciešamas. Sākumā privatizācijas procesa kontroli mūsu valstī uztvēra ar zināmu piesardzību, bet Valsts kontroles konstruktīvā sadarbība ar Privatizācijas aģentūru liecina, ka izvēlētais ceļš ir pareizs. Izvērtējot atsevišķus privatizācijas projektus, veicot revīzijas gan privatizācijas gaitā, gan pirms, gan pēc uzņēmumu un objektu privatizācijas, Valsts kontrole ir devusi republikai materiālu labumu vairāku miljonu latu apmērā.

Aizvadītais – 1996.gads – bija ražens starptautiskās sadarbības jomā. Latvijas Republikas Valsts kontroles pārstāvji piedalījās un atbalstīja INTOSAI organizētās apspriedes un piedalījās EUROSAI kongresa darbā Prāgā. Šajā kongresā uzmanības centrā bija jautājumi par privatizācijas procesa revīziju, par iekšējās kontroles nozīmi, par sadarbību ar parlamentu, valdību un masu informācijas līdzekļiem.

Polijas seminārā Golavicē uzmanība tika veltīta tam, ka valstu integrēšanās process Eiropā nosaka nepieciešamību pārņemt starptautisko revīziju pieredzi, kā arī parādīja tos virzienus, kuriem jāveltī vislielākā uzmanība nākotnē. Milzīgu darbu šajā jomā jau paveikuši poļu kolēģi sadarbībā ar ungāriem. Viņu zināšanas un pieredze lieti noderēs arī Latvijas revidentu darbā.

Ļoti nozīmīga bija Centrālās un Austrumeiropas valstu galveno kontrolieru tikšanās Luksemburgā, kurā tika skatīts jautājums, kādā veidā, valstīm integrējoties Eiropas Savienībā, darbosies augstākās kontrolējošās institūcijas. Eiropas Savienības Audita tiesas rīkotais seminārs deva Latvijas pārstāvjiem ierosmes, kā šo darbu veikt. Sadarbība turpinās, un Latvijas Republikas Valsts kontrolē šo darbu koordinē padomnieks Pauls Krūmiņš. Šāda veida sadarbībai ir liela praktiska nozīme, jo nepārtraukti notiek informācijas un domu apmaiņa ne tikai par kontroles uzlabošanu attiecībā uz finansu līdzekļu izmantošanu, bet arī par to resursu izmantošanu, ko Latvija, jau kā integrēties Eiropas Savienībā (ES) vēlmi izteikusi valsts, saņem no starptautiskām institūcijām. ES projektu ir ļoti daudz, un to skaits pārsniedz desmit tūkstošus. ES Audita tiesa viena nav spējīga izvērtēt visu projektu izpildes gaitu konkrētajā dalībvalstī lielā darba apjoma dēļ. Seminārā gūtās atziņas sekmēs ES Audita tiesas un katras nacionālās audita institūcijas, konkrēti, arī mūsu republikas Valsts kontroles darba koordinēšanu.

Veiksmīga sadarbība Valsts kontrolei aizvadītajā gadā bija arī ar Vācijas Federatīvās Republikas Bavārijas pavalsts kontroli. Pateicoties Latvijas vēstniecības darbiniekiem Bonnā un īpaši vēstniecības darbiniecei Ivetai Šulcai, ir izdevies nodibināt draudzīgus sakarus ar Minhenes un Bavārijas pavalsts kontrolēm. Sadarbības rezultātā Latvijas Republikas Valsts kontrolei Vācijas puse piešķīra palīdzību DEM 15 000 apmērā. Šos līdzekļus 1997. un 1998.gadā Valsts kontrole izmantos savu darbinieku izglītībai Vācijā. Ir aizsāktas sarunas arī par to, kādā veidā organizēt analoģisku sadarbības programmu ar Pasaules Banku.

Svarīgs bija Dānijas Karalistes Valsts kontroles atbalstītais un Dānijas valdības finansētas projekts Latvijas revidentu mācībām Latvijā, jo trīs mācību posmos dāņu speciālisti nodrošināja palīdzību teorētiskajās un praktiskajās nodarbībās, kā rezultātā revīzijas struktūru darbinieki guva ieskatu gan par Dānijas, gan par starptautiskajiem audita standartiem un to pielietošanu praksē. Semināru noslēgumā Dānijas speciālistu grupas vadītājs Grāvesena kungs atzīmēja, ka Latvijas Republikas Valsts kontroles darbinieku gala pārbaudes testu rezultāti ir tikpat labi kā kolēģiem Dānijā.

Pamatojoties uz to, ka Valsts kontrolei ir tiesības revidēt pašvaldību finansu līdzekļu izmantošanu un rīcību ar kustamo un nekustamo mantu, 1996.gadā izlases veidā tika veiktas revīzijas dažās pašvaldībās, piemēram, Saulkrastos, Rēzeknē un Ogrē. Pārbaudēs konstatēts, ka pašvaldībās valda liela nesakārtotība, revīzijās atklāta neatbilstība lēmumu pieņemšanā un izpildē, atsevišķu likumu neievērošana, kā arī nelikumīga līdzekļu tērēšana. Pašvaldību revīzijās konstatēti arī gadījumi, ka netiek izpildītas prasības par rīcību ar atsevišķu fondu līdzekļiem, it īpaši ar autoceļu fonda līdzekļiem. Uz revīziju materiālu pamata izdarītie secinājumi atspoguļoti revīziju aktos, departamentu kolēģiju lēmumos izteikti priekšlikumi pašvaldību darba tālākai sakārtošanai, atklāto kļūdu novēršanai un vainīgo amatpersonu saukšanai pie atbildības.

Joprojām aktuāls ir jautājums par iekšējo kontroli Latvijas Republikā (LR). Revīziju materiāli liecina, ka vairākās valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs šī jautājuma risinājums ir atstāts novārtā. Jau iepriekšējā gada pārskatā norādīts, ka Valsts kontroles darbu traucē tas, ka valstī nav sakārtota vadības kontrole, ka vāji darbojas viens no tās galvenajiem elementiem – iekšējās revīzijas dienests. Lai pilnveidotu revīzijas sistēmu valstī, 1996. gadā pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi par iekšējās revīzijas struktūru vienībām iestādēs un uzņēmumos. Cerams, ka 1997.gadā iekšējo revīziju darbs uzlabosies un tā rezultātā iestādes un uzņēmumi strādās efektīvāk, lietderīgāk un ekonomiskāk. Iekšējās revīzijas sistēmas nostiprināšanās valstī būs atbalsts ar likumu noteikto Valsts kontroles uzdevumu izpildē.

Ar OECD (1)/CCET (2) un EC/PHARE (3) kopīgo iniciatīvu SIGMA (4) projekta ietvaros aizvadītajā gadā noorganizēts 2 dienu seminārs valsts pārvaldes institūciju augstākajiem ierēdņiem par vadības kontroles problēmām.

Seminārā piedalījās pasaules ievērojamākie speciālisti šajā jautājumā. Interese par šo semināru nebija liela, un apmeklētāju nebija daudz. Tajā piedalījās galvenokārt tie valsts ierēdņi un to struktūru vadītāji, kuri apzinās vadības kontroles nepieciešamību, bet nebija ieradušies tie, kam seminārā sniegtā informācija būtu īpaši noderīga.

Aizvadītajā gadā Valsts kontroles amatpersonas darbojās Ministru kabineta izveidotajā Vadības audita padomē, kas galvenokārt nodarbojas ar vadības audita ieviešanu valsts pārvaldes struktūrās.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad Valsts kontroles darbinieki strādāja pie valsts ārējā parāda materiālu apkopošanas un izvērtēšanas. Sagatavots speciāls izdevums par Latvijas Republikas valsts ārējo parādu. Šis ir viens no Valsts kontroles fundamentālākajiem darbiem, kuru periodiski sagatavo valsts augstākās kontrolējošās institūcijas darbinieki. Jāatzīmē, ka valsts ārējais parāds turpina pieaugt, kaut arī tā apjoms nepārsniedz starptautisko ekspertu pieļautos 14% attiecībā pret iekšzemes kopproduktu un svārstās no 7 līdz 8%. Svarīgāks par valsts ārējā parāda absolūto vai relatīvo lielumu ir jautājums par to, kā aizdotie finansu līdzekļi izlietoti. Pēc mūsu revīziju rezultātiem jāsecina, ka līdzekļi tiek izlietoti nelietderīgi, neatbilstoši biznesa plāniem, bieži vien pat bez tiem, bez garantijām un ķīlām, kā ir noteikts kredītņemšanas līgumos.

Pamatojoties uz likumā ”Par Valsts kontroli” noteikto kārtību, Valsts kontrole izskatījusi Latvijas Republikas Finansu ministrijas sagatavoto pārskatu par iepriekšējā gada budžeta izpildi un devusi savu atzinumu par to. Valsts kontroles darbinieki piedalījās nākošā gada budžeta projekta izstrādāšanā. Pozitīvi vērtējams fakts, ka 1997.gada budžeta projekts izstrādāts atsevišķu programmu un apakšprogrammu finansēšanai resoros. Nākotnē jānodrošina, lai jaunu programmu akceptēšana nākamajam budžeta gadam balstītos uz pārskatiem par iepriekšējo programmu izpildi. Tādējādi budžeta plānošana nebūtu formāla procedūra, bet dotu racionālu labumu un iespēju valdībai precīzāk atskaitīties sabiedrības priekšā par budžeta līdzekļu izlietošanu un attaisnot stratēģiskos un politiskos mērķus, apliecinot, vai tie ir sasniegti. Pretēja rezultāta gadījumā varētu analizēt, kas ir traucējis tos sasniegt, kādā veidā novēršamas pieļautās kļūdas un ko darīt, lai izvirzītos mērķus sasniegtu.


(1) OECD (Organisation for Economic Cooperation and Development). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ir starptautiska organizācija, kuru veido Rietumeiropas valstis, ASV, Japāna, Kanāda un citas. OECD ietvaros dalībvalstu pārstāvji apspriež galvenokārt finansu un tirdzniecības jautājumus, kuri skar to kopējās intereses ekonomiskajā attīstībā, starptautiskajā tirdzniecībā, palīdzības koordinācijā mazāk attīstītajām valstīm. OECD ir viens no galvenajiem starptautiskajiem ekonomikas datu avotiem, tā regulāri apkopo un publicē standartizētu starpvalstu statistiku.
(2) CCET (Centre for Cooperation with the Economies in Transition) ir OECD Centrs sadarbībai ar valstīm, kuras izveido tirgus ekonomiku. CCET formulē, koordinē un novērtē OECD stratēģijas ietvaros vērsto palīdzību 11 Centrālaustrumeiropas valstīm (“Phare valstīm”), 12 NVS dalībvalstīm, Mongolijai un Vjetnamai. Līdz ar makroekonomisko un nozaru analīzi CCET programma ietver valsts pārvaldes un uzņēmumu pārveidošanu un ar to saistītos darba tirgus un sociālās politikas jautājumus, kā arī tirgus ekonomikas izveidošanas stratēģiskos jautājumus.
(3) PHARE (franču val. bāka; šo vārdu skaidro arī kā saīsinājumu no angļu val. Public Administration Reform) ir EK Komisijas vadīta palīdzības programma 11 Centrālaustrumeiropas valstīm, kuras izveido tirgus ekonomiku. PHARE sniedz daudzveidīgu palīdzību (konsultācijas, ekspertīze, projektu izstrāde un ieviešana, mācības u.c.) sabiedrības pārvaldes un tautas saimniecības attīstības pasākumos. PHARE tika izveidota, deleģējot ekonomiskās palīdzības programmu koordināciju reģionā PHARE EK Komisijai. Tādējādi PHARE palīdzība atsevišķām PHARE valstīm, kā arī PHARE reģionālās programmas veicina šo valstu integrāciju ES.
(4) SIGMA (Suppor for Improvement of Governance and Management in Central and Eastern European Countries). Atbalsts valsts pārvaldes un vadības uzlabošanai Centrālaustrumeiropas valstīm ir OECD/CCET un PHARE kopīgs pasākums, kuru finansē galvenokārt PHARE

 

 

Revīzijas darbs Valsts budžeta revīzijas departamentā

 

Revīzijas darbs Valsts budžeta revīzijas departamentā

Nozīmīgākās revīzijas departamentā:
Kolēģijas locekles R.Bērziņas nadītajā sektorā patstāvīgi darbojās divas revidentu grupas, kuras vadītāja vecākās valsts revidentes A.Ārmanova un V.Frišmane.
Sektora revīzijas darbinieki savlaicīgi sagatavoja likumos “Par Valsts kontroli” un “Par budžetu un finansu vadību” paredzēto Valsts kontroles atzinumu par Finansu ministrijas sastādīto iepriekšējā saimnieciskā gada pārskatu, kas pēc tam tika iesniegts valdībā un Saeimā.
Ar A.Ārmanovas piedalīšanos veiktas revīzijas Finansu ministrijas Centrālajā aparātā, Valsts proves uzraudzības inspekcijā, dažādās pašvaldībās u.c.

Vecākās valsts revidentes V.Frišmanes vadītās patstāvīgās revidentu grupas nozīmīgākās revīzijas bija Valsts ieņēmumu dienestā par nodokļu maksājumu parādu iekasēšanu un par kārtību, kādā tiek aprēķināts un nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis no fiziskām personām, kas nodarbojas ar koksnes realizāciju.

Kolēģijas locekļa B.Breidaka vadītā sektora nozīmīgākās revīzijas bija LR IeM Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā, Rīgas Galvenajā policijas pārvaldē, Zemessardzes 42.Tukuma bataljonā, Aizsardzības, Iekšlietu un Finansu ministrijā par valsts līdzekļu izlietojumu formas tērpu iegādei, Saulkrastu pilsētas domē, Centrālajā vēlēšanu komisijā un Ludzas rajona Policijas nodaļā.

Kolēģijas locekles M.Prāmas vadītajā sektorā atzīmējamas Labklājābas ministrijā veiktās revīzijas

Nozīmīgākās revīzijas kolēģijas locekļa R.Zonenberga vadītajā sektorā.

Kolēģijas locekles Dz.Ozoliņas vadītajā sektorā veiktas šādas nozīmīgas revīzijas

 

 

 

Revīzijas darbs Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā

 

Revīzijas darbs Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā

Nozīmīgākās un raksturīgākās revīzijas un pārbaudes departamentā:
Kolēģijas locekļa J.Āboliņa vadītajā valsts un pašvaldību uzņēmumu saimnieciskās darbības revīzijas sektorā strādāja 8 darbinieki, ir veiktas 13 pārbaudes, 3 no sektorā veiktajām revīzijām ir izskatītas kolēģijas sēdēs, bet viena iesāktā revīzija ir nepabeigta. Sektora darbinieki piedalījušies 11 tematisko un Valsts kontroles vadības operatīvo uzdevumu veikšanā citos sektoros.
Aizvadītajā gadā nozīmīgākās revīzijas sektorā bija privatizējamā valsts uzņēmuma “Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca” saimnieciskās darbības un rīcības ar valsts mantu likumības revīzija un saimnieciski finansiālās darbības pārbaude Latvijas Republikas Zemessardzes SIA “Labais krasts”.

Kolēģijas locekle Dz.Levrence organizēja darbu lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu revīzijas sektorā, un pārskata periodā tajā strādāja 7 darbinieki. 1996.gadā ir veiktas 12 pārbaudes, 7 pārbaužu rezultāti izskatīti kolēģijas sēdēs. Nopietns darbs ieguldīts, lai pārbaudītu G-24 valstu kredītu piešķiršanas, izmantošanas un atmaksas iespējas Latvijas gaļas un piena pārstrādes uzņēmumos, kā arī v/u “Latvijas agroķīmija” un tās republikas rajonu apvienībās. Valsts uzņēmumā “Latvijas agroķīmija” sektora darbinieki pārbaudīja arī Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules bankas jeb PB) aizdevuma piešķiršanas atbilstību normatīvajos aktos paredzētajiem noteikumiem un kredīta izmantošanas pareizību.
Kolēģijas locekle Dz.Levrence veica revīziju un apkopoja iepriekšējo gadu revīziju materiālus par SIA “Lata International” darbību. Izmantojot revīziju rezultātus un pamatojoties uz pārbaudēs izdarītajiem secinājumiem, sagatavots ziņojums “Par SIA “Lata International” darbību laika periodā no 1993.gada 5.marta līdz 1996.gada 1.oktobrim”, kuru kopā ar materiāliem, ko apkopos 1997.gadā, iesniegs Latvijas Republikas Saeimai un valdībai.
Sagatavots arī ziņojums “Par Latvijas Republikas valsts institūciju darbību pārtikas produkcijas kontrolē” un iesniegts Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinrtam.

A.Svirido vadītajā banku un kredītiestāžu revīzijas sektorā 1996.gadā strādāja 9 darbinieki, kuri veica 29 pārbaudes, 14 revīziju materiāli izskatīti kolēģijā, bet 4 uzsāktās lietas pārskata periodā nav pabeigtas, un darba nobeigums paredzēts nākošajā gadā. Galvenais darbības sektorā bija kredītiestāžu izsniegto aizdevumu lietošanas un to atmaksas pārbaude.

Kolēģijas locekļa V.Vilciņa vadītā sektora revidenti arī veica pārbaudes valsts un pašvaldību uzņēmumos. Revīzijas veiktas galvenokārt Latvijas Republikas transporta uzņēmumos, kā arī uzņēmumos, kas aptver enerģētikas jomu.
1996.gadā sektorā strādāja 8 revidenti, veiktas 22 revīzijas, un no tām 9 revīziju rezultāti izskatīti departamenta kolēģijā, bet 4 lietas ir nepabeigtas.
Nozīmīgas revīzijas sektora darbinieki veica dažādu aviācijas valsts un pašvaldību uzņēmumu finansiāli saimnieciskās darbības izvērtēšanā. Apkopojot revīzijas rezultātus VAS “Latvijas aviolīnijas”, bija nepieciešama pretpārbaude Latvijas Republikas Satiksmes ministrijā. VAS “Latvijas aviolīnijas” revīzijas sakarā bija jārevidē arī 1994. un 1995.gada finansiāli saimnieciskā darbība vairākos valsts uzņēmumos, piemēram, “Latvijas gaisa satiksme”, “Civilās aviācijas administrācija”, “Lidostā “Rīga””, kā arī Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumā “Latvijas aviācijas centrs “Spilve””.
Nopietnus pārkāpumus grāmatvedības uzskaitē un finansiāli saimnieciskajā darbībā Valsts kontroles revidenti pārbaudes gaitā atklāja valsts akciju sabiedrībā “Latvijas dzelsceļš”.
Papildus 1996.gadā veiktajai nozīmīgajai revīzijai valsts uzņēmumā “Latvijas kuģniecība” sektora revidenti atskaites gadā pārbaudīja arī privcatizējamo VAS “Latvijas kuģniecība”. Par revīziju rezultātiem informēts Latvijas Republikas Ministru prezidents, Privatizācijas aģentūra un citas institūcijas.

Vecākā revidente Dz.Zolte darbu organizēja tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu revīzijas sektorā. 1996.gadā strādāja 5 darbinieki, ir veiktas 13 revīzijas un pārbaudes, no tām 2 turpinās 1997.gadā, departamenta kolēģijas sēdēs izskatīti 5 pārbaužu materiāli, pie tam 1 no tiem sadarbībā ar V.Vilciņa vadīto sektoru. Sektorā apkopots Latvijas Republikas Valsts kontroles ziņojums “Par Valsts ieņēmuma dienesta nodaļās iesniegtiem 1995.gada pārskatiem”. Materiāls nosūtīts Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam, Latvijas Republikas Ministru prezidentam un Latvijas Republikas Finansu ministrijas valsts ieņēmumu valsts ministrei.
Viena no nozīmīgākajām revīzijām sektorā 1996.gadā bija pārbaude VAS “Rosme”, kurā izvērtēja tās saimnieciskās darbības likumību, pareizību un lietderību, kā arī rīcību ar valsts mantu. Revīzijā atklātie trūkumi bija ļoti būtiski, un materiāli par šīs pārbaudes rezultātiem nosūtīti Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai VAS “Rosme” darījumu likumības izvērtšanai.
Pārskata gadā akciju sabiedrību dibināšanas likumību, valsts kapitāla daļas apsaimniekošanas lietderību un izmantošanas efektivitāti sektora darbinieki pārbaudīja tirdzniecības uzņēmumos: “Universālveikalā “Centrs”” un “Bērnu pasaulē”. Pārbaudes materiāli par revīziju a/s “Universālveikals “Centrs”” nosūtīti LR Ģenerālprokuratūrai, Ministru kabinetam un citām institūcijām.
Sektorā veiktā darba rezultātā konstatēti valstij nodarīti zaudējumi USD 2,039 milj. un Ls 1,191 milj. 1996.gadā atgūti Ls 204,5 tūkst., bet par USD 139,045 tūkst. materiāli nodoti LR Ģenerālprokuratūrai.

 

 

 

Revīzijas darbs Privatizācijas procesa revīzijas departamentā

 

Revīzijas darbs privatizācijas procesa revīzijas departamentā

Nozīmīgākās revīzijas:
Kolēģijas locekļa I.Klēģera vadītajā sektorā strādāja 4 revidenti. Sektora darbības virzieni:

Privatizācijas aģentūras valdes sēžu lēmumu projektu izvērtēšana izvēles kārtībā;
pirkuma līgumu saistību izpildes pārbaudes izvēles kārtībā (kolēģijas noteiktā kārtībā);
nomas ar izpirkumu līgumu noslēgšanas likumības un līgumā ietverto saistību izpildes pārbaudes;
valsts nekustamā īpašuma izsoles komisijas darbības pārraudzība (sektora darbinieks piedalās izsoles komisijas darbā);
sūdzību izskatīšana.
Pamatdarbība – privatizācijas noteikumu un privatizējamo objektu novērtējumu izvērtēšana pirms to izskatīšanas Privatizācijas aģentūras valdes sēdēs. 9 objektiem sagatavoti atzinumi par objektu novērtējumiem, pamatojoties uz kuriem tika iesniegti priekšlikumi par objekta nosacītās cenas palielināšanu privatizācijas noteikumos, kuri tika izskatīti Privatizācijas aģentūras valdes sēdēs. Veiktas 4 revīzijas (1 plānveidīga, 3 – uz sūdzību pamata), uzsāktas 8 revīzijas (5 plānveidīgas, 3 – uz sūdzību pamata), izskatītas 7 sūdzības.

Kolēģijas locekles M.Lērumas vadītajā sektorā strādāja 3 valsts revidenti un 3 valsts revidentu palīgi. Sektora darbinieki veica privatizējamo valsts uzņēmumu finansiāli saimnieciskās darbības revīzijas, pārbaudīja privatizācijas procesa likumību, sekoja valsts uzņēmumu privatizācijas procesa gaitai un privatizēto uzņēmumu darbībai.
Sektorā 1996.gadā veiktas 11 revīzijas un pārbaudes, tajā skaitā saskaņā ar darba plāniem – 4 revīzijas, pēc 6.Saeimas deputāta L.Ozoliņa pieprasījuma – 5, pēc pilsoņu, privatizējamo uzņēmumu darba kolektīvu, kā arī pēc juridisku personu sūdzībām un iesniegumiem – 2 revīzijas. Kolēģijas sēdēs izskatītas 5 revīzijas lietas, 6 lietas slēgtas bez izskatīšanas kolēģijā. Sektorā revīzijas par Talsu “Lielās aptiekas”, Kuldīgas, Mazsalacas un Dobeles aptieku privatizācijas norisi, likumību un patreizējo darbību veikuši arī attiecīgo rajonu valsts revidenti.
Izskatītas, analizētas un sniegtas atbildes uz 25 juridisko, privātpersonu un privatizējamo uzņēmumu darba kolektīvu sūdzībām un iesniegumiem, tajā skaitā sniegtas atbildes uz 3 deputātu pieprasījumiem.
Ievērojama daļa no saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem attiecās uz pārkāpumiem privatizējamo uzņēmumu darbībā. Tā kā šie uzņēmumi ar attiecīgiem Ministru kabineta rīkojumiem nodoti privatizācijai un Privatizācijas aģentūra pārņēmusi tos savā valdījumā, to pārvaldīšanu likuma “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju” noteiktajā kārtībā veic Privatizācijas aģentūra. Šīs sūdzības pāradresētas Privatizācijas aģentūrai.
Ievērojot fizisko personu iesniegumus sakarā ar valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) privatizāciju, jāatdzīst, ka nepieciešams precizēt, kas var būt privatizācijas subjekts, un noteikt ierobežojumus, kas neļautu privatizācijas procesā iesaistīties kriminālām struktūrām, kā arī izmantot šo struktūru noziedzīgā ceļā iegūtos finansu līdzekļus – jānoskaidro, kas ir privatizācijas subjekts un kādi līdzekļu avoti tiek izmantoti privatizācijā.

Kolēģijas locekļa V.Puča vadītajā sektorā strādāja 5 valsts revidenti un 3 revidentu palīgi. Pārskata gadā sektora darbinieki veica 10 revīzijas, 2 no tām izskatītas departamenta kolēģijā un iesāktas 2 pārbaudes, kuru nobeigums paredzēts nākošajā gadā. Sektorā strādājošie revidenti sekoja valsts uzņēmumu privatizācijas gaitai, galveno uzmanību pievēršot valsts interešu ievērošanai rīcībā ar valsts mantu. Revīzijas sektora darbinieki vērtēja privatizācijas procesa likumību, pirkuma līgumu saistību izpildi un veica privatizācijas noteikumu pārbaudi. Pārbaužu gaitā revidenti sekoja privatizēto uzņēmumu darbībai, kā arī pārbaudīja un atbildēja uz pilsoņu un uzņēmumu darba kolektīvu sūdzībām. Sektorā revīzijas galvenokārt veiktas uz ierosinājumu (sūdzību) pamata.
Sektorā izskatītas, analizētas un sniegtas atbildes uz 8 juridisko, privātpersonu un privatizējamo uzņēmumu darbinieku kolektīvām sūdzībām un iesniegumiem.

Jau pēc pirmā Privatizācijas procesa revīzijas departamenta darbības gada ir redzami Valsts kontroles darba rezultāti, jo revidētie uzņēmumi un ar to darbību saistītās nozaru ministrijas, kā arī citas valsts intereses pārstāvošas valsts institūcijas pakāpeniski savā darbā novērš Valsts kontroles atklātos trūkumus. Piemēram, Valsts kontroles ieteikumu rezultātā Valsts ieņēmumu dienests veicis pasākumus, kas sekmē likvidējamo valsts uzņēmumu parādu samaksu valsts budžetam.

Pārbaužu rezultātā izdarītie secinājumi par nepilnībām atsevišķu valsts iestāžu savstarpējā sadarbībā ir sekmējuši, piemēram, sadarbības uzlabošanos starp Privatizācijas aģentūru un Valsts ieņēmumu dienestu, nodrošinot privatizējamo uzņēmumu audita un operatīvās informācijas apmaiņu.

 

 

Kopsavilkums

 

1. 1996. gadā Latvijas Republikas Valsts kontrolē, kurā darbojās Valsts budžeta, Valsts saimnieciskās darbības un Privatizācijas procesa revīzijas departamenti, veiktas 210 revīzijas (1994.gadā – 166, 1995.gadā – 318).

1.diagramma

d196

2. 1996. gadā pēc Latvijas Republikas Valsts kontroles revīziju materiāliem noteikti uzrēķini par nelikumīgiem darījumiem Ls 657 682,68 (1994.gads – Ls 21007,88, 1995.gads – Ls 222 872,33). Valsts budžetā ieskaitītā summa 1995.gadā – Ls 108 005,4, bet 1996.gadā – Ls 176 638,74.

2.diagramma

d296

3. 1996. gadā iesniegti materiāli par revīziju rezultātiem Latvijas Republikas tiesībsargājošajās iestādēm – 24 (1994.gadā – 8, 1995.gadā – 20). Uz šīm institūcijām iesniegto 1996.gada revīziju materiālu pamata ierosinātas 17 lietas (12 krimināllietas un 5 civillietas).

3.diagramma

d396

1996.gada revīziju rezultāti liecina par to, ka pārbaudīto iestāžu un uzņēmumu lielākajā daļā ir pārkāpumi rīcībā ar valsts līdzekļiem un mantu.Visu trīs revīzijas departamentu veiktajās pārbaudēs konstatēts, ka budžeta iestādēs, valsts uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās netiek ievērotas likuma ”Par grāmatvedību” prasības. Galvenais pārkāpums, ar kuru sastopas Valsts kontroles revidenti, ir uzskaites pamatprincipu neievērošana.

Nopietni trūkumi konstatēti arī valsts budžeta iestādēs speciālā budžeta līdzekļu izlietojumā un kontrolē.

Revīziju rezultāti norāda uz to, ka valstī ir daudz nepilnību nodokļu politikas realizācijā. Būtiski trūkumi atklāti VID darbā, jo tas nenodrošina iedzīvotāju ienākuma nodokļa pilnīgu iekasēšanu, kā arī nepietiekoši aktīvi veic privatizēto uzņēmumu pārņemto nodokļu parādu iekasēšanu valsts un pašvaldību budžetos. Valsts ieņēmumu dienests ir nepietiekoši prasīgs uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanā likumā noteiktajos termiņos.

Valsts kontroles revīziju materiāli rāda, ka valstī ir nepietiekama uzraudzība pār kredītu piešķiršanu un izmantošanu.

Revīzijās un pārbaudēs iegūtie fakti liecina par to, ka augstākās valsts pārvaldes institūcijas nepietiekami efektīvi veic savas funkcijas.

Pārskata gadā veiktās revīzijas iestādēs un uzņēmumos daudzos gadījumos palīdz sakārtot un novērt trūkumus jau revīziju gaitā. Valsts budžeta revīzijas departaments veicis revīziju Latvijas Mākslas akadēmijā un no pārbaudītajām iestādēm šī ir vienīgā, kurā grāmatvedības uzskaite un valsts līdzekļu izlietošana atbilst normatīvo aktu prasībām.

Dažkārt revīzijās atklātie trūkumi ir novēršami, izdarot izmaiņas esošajos tiesību aktos vai pieņemot jaunus normatīvos dokumentus. Atskaites gadā LR Saeimas Juridiskajai komisijai nosūtīti Privatizācijas procesa revīzijas departamenta pārbaužu materiāli kopā ar lūgumu sekmēt likuma ”Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, kā arī citu normatīvo aktu pieņemšanu, kas uzņēmuma likvidācijas gadījumā nodrošinātu administratora fukciju piešķiršanu tikai Privatizācijas aģentūrai. LR Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents 1996.gada 2.oktobrī izsludinājis iepriekšminēto likumu un tādā kārtā Valsts kontrole ir sekmējusi privatizācijas procesa norisei nepieciešamās normatīvo aktu bāzes pilnveidošanu.

 

 

Sadarbība ar ārvalstu augstākajām kontroles institūcijām

 

Starptautiskās sadarbības jomā galvenā uzmanība bija veltīta tam, lai veicinātu Latvijas Republikas Valsts kontroles iesaistīšanos Eiropas Savienības struktūrās, tai skaitā Eiropas Savienības Audita tiesā. Turpinājās mūsu līdzdalība INTOSAI un EUROSAI organizāciju darbā, kā arī praktiski īstenojās plaša sadarbības programma ar Ziemeļvalstīm, it īpaši ar Norvēģiju un Dāniju.

BALTOSAI ietvaros notika kooperācijas, darba koordinēšanas un pieredzes apmaiņas pasākumi, paplašinājās informācijas apmaiņa starp Lietuvas, Igaunijas un Latvijas Valsts kontroles institūcijām. Vienas dienas seminārā Tallinā 24.aprīlī tā dalībnieki dalījās pieredzē par tēmu “Kontroles rezultāti un to īstenošanas problēmas”.

Starptautiskā sadarbība galvenokārt izpaudās Valsts kontroles ierēdņu līdzdalībā dažādu starptautisku sanāksmju un kongresu darbā, semināros par revīzijas darbības jautājumiem, kā arī bija saistīta ar mācību programmu apgūšanu mūsu iestādē. Dānijas Karalistes Valsts kontroles darbinieku vadītās mācības, kuras notika Rīgā, apmeklēja visi mūsu revidenti. Šo mācību laikā bija iespējams iepazīties ar Dānijas Karalistes Valsts kontroles gadu gaitā uzkrāto revīziju darba pieredzi, kā arī novērtēt, ko izmantot un ieviest mūsu darba organizācijas pilnveidošanā un darba virzienu plānošanā.

1996.gads sākās ar nozīmīgu notikumu – darba vizīti Norvēģijas Valsts kontrolē Oslo 29.janvārī. Sanāksmē, kurā piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pārstāvji, notika informācijas apmaiņa par norisēm dažādu kontroles institūciju darbā. Sanāksmē pamatvilcienos tika iezīmēti nepieciešamie palīdzības veidi Baltijas valstu kontroles iestādēm. Šajā sanāksmē Baltijas valstu pārstāvji izteica ierosinājumus par sadarbības virzieniem. Latvijas Republikas valsts kontrolieris R.Černajs akcentēja uzmanību uz galvenām problēmām, kas svarīgas Latvijai. Viena no aktuālākajām šobrīd ir elektronisko datu apstrādes sistēmas izveide, kā arī administratīvā aprīkojuma nodrošinājums.

Lai palīdzētu Latvijai ar datortehniku, Norvēģijas Valsts kontrole jau šajā gadā piegādāja mūsu iestādei datortehniku, kas novērtējama par summu Ls 2 394.

Laikā no 25. līdz 26.janvārim pēc OECD/CCET un EC/PHARE iniciatīvas un īpaša ielūguma Latvijas Republikas valsts kontrolieris R.Černajs piedalījās plānošanas sanāksmē Parīzē. Sanāksmes dalībnieki veica sagatavošanas darbus semināram “Augstākās kontroles institūcijas un vadības kontrole valdības administrācijā”, kas savukārt notika Polijā, Golavicē laikā no 25. līdz 27.martam un kura darbā piedalījās Latvijas Republikas Valsts kontroles delegācija. Sarunās par vadības kontroles lomu valsts administrēšanas modernizēšanā piedalījās augstāko kontrolējošo institūciju vadītāji no 14 Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīm, tai skaitā Albānijas, Baltkrievijas, Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Moldāvijas, Polijas, Rumānijas, Krievijas, Slovākijas un Slovēnijas. Semināra dalībnieki novērtēja efektīvas vadības kontroles nepieciešamību valsts administrēšanas uzlabošanā pārejas procesā uz tirgus saimniecības sistēmu, kā arī akcentēja to, ka augstākās kontroles institūcijas neapšaubāmi var vadīt un veicināt kontroles sistēmu attīstību. Savukārt kontroles sistēmām jābalstās uz starptautiski atzītiem prakses standartiem un jāgarantē to efektīva darbība. Semināra dalībnieki savstarpēji vienojās par to, ka valdībās ir nepieciešams paaugstināt ar kontroli saistīto jautājumu izpratni un apzināšanu ministru, ierēdņu, parlamentāriešu vidū. Tikpat nozīmīgi un svarīgi ir nodrošināt atbilstošu standartu un sistēmu pieņemšanu. Golavices sanāksme uzsvēra arī turpmākās kooperācijas nepieciešamību iepriekšminēto jautājumu risinājumā.

Vadības kontroles jautājumiem bija veltīts seminārs, kas notika Rīgā laikā no 9. līdz 10.maijam. Seminārā “Vadības kontrole mūsdienu valsts pārvaldē: dažu praktisku sasniegumu salīdzinājums”, kas norisinājās pēc OECD/ CCET un EC/PHARE kopīgās iniciatīvas un kuru organizēja Latvijas Republikas Valsts kontrole, bija aicināti piedalīties Latvijas Republikas ministri un valsts pārvaldes augsti ierēdņi.

Ielūgumi uz semināru tika izsūtīti 57 augstākā līmeņa valsts institūciju amatpersonām – ministriem, Saeimas un Latvijas Bankas pārstāvjiem, Valsts civildienesta pārvaldes, Valsts administrācijas skolas, Latvijas Privatizācijas aģentūras, Latvijas enerģētikas aģentūras un Valsts īpašuma fonda vadošajām amatpersonām. Seminārā piedalījās 53 visdažādākā līmeņa amatpersonas no aicinātajām institūcijām.

Semināru visaugstākajā līmenī apmeklēja Iekšlietu ministrijas (ministrs Dainis Turlais un valsts sekretārs Andris Staris) un Labklājības ministrijas (ministrs Vladimirs Makārovs un valsts sekretāre Maija Poršņova) pārstāvji. Seminārā piedalījās darba lietu valsts ministrs Andris Bērziņš, pašvaldību lietu valsts ministrs Ernests Jurkāns, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Armands Kalniņš, Finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrejeva.

Seminārā piedalījās lektori no Lielbritānijas, Zviedrijas, Dānijas un Nīderlandes. Notika 4 priekšlasījumi. Par vadības kontroles koncepciju un metodēm referātu lasīja Ričards Allens no Lielbritānijas, ar priekšlasījumu par vadības kontroles politikas ieviešanas nozīmi valsts administrēšanā uzstājās Kjells Larsons no Zviedrijas, savukārt par vadības kontroles centralizāciju pret tās decentralizāciju referēja Ralfs Elms – Larsens no Dānijas, bet par kooperatīvo pārvaldību un tās nozīmi attiecībā uz valsts uzņēmumiem – Rūds Koks no Nīderlandes.

Seminārā ierēdņiem bija dotas plašas iespējas iepazīties ar vadības kontroli kā organizatorisku struktūru, diskutēt par metodēm un procedūrām, kuru izmantošana palīdzētu garantēt, lai valdības programmu īstenošanā tiek sasniegti iecerētie rezultāti.

Moldāvijas Rēķinvedības palāta laikā no 1996.gada 18. līdz 20.jūnijam rīkoja zinātniski praktisku konferenci, kurā piedalījās Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Baltkrievijas, Moldāvijas un Rumānijas augstāko kontroles iestāžu delegācijas. Šajā konferencē notika plaša domu apmaiņa par kontroles efektivitātes paaugstināšanu sabiedrisko finansu resursu veidošanas, vadības un izlietošanas procesos, kā arī valsts īpašuma vadības jautājumos.

Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta direktors K.Beljānis šajā seminārā nolasīja referātu “Latvijas Republikas valsts budžeta veidošana un Valsts kontroles nozīme šajā procesā”, bet Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta direktore E.Bernāne – referātu “Privatizācijas procesa problēmas Latvijā”.

Labas partnerattiecības veidojās starp Polijas Republikas Augstākās kontroles palātu un mūsu institūciju. Abpusējā ieinteresētība sadarbības paplašināšanā izpaudās Polijas Republikas Augstākās kontroles Palātas prezidenta Januša Voicehovska vizītes laikā Rīgā.

Januša Voicehovska un Polijas Augstākās kontroles palātas delegācijas vizītes laikā no 11. līdz 13.jūnijam Rīgā sarunas risinājās gan ar Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju I.Kreitusi, gan ar finansu ministru A.Kreitusu, kā arī notika pieredzes apmaiņas vizīte Latvijas Rebublikas Valsts kontrolē.

EUROSAI organizācijas ietvaros nozīmīgas aktivitātes bija III kongress, kas notika Čehijas galvaspilsētā Prāgā laikā no 20. līdz 23.maijam un kura darbā aktīvi piedalījās Latvijas Republikas Valsts kontroles delegācija. Kongresā piedalījās delegācijas no visām EUROSAI dalībvalstīm, Eiropas Savienības Audita tiesas, ASV un Argentīnas, kopā 139 dalībnieki.

Kongresa darba kārtības pamatjautājumi bija:
1. Privatizācijas procesa revīzijas;
2. Augstāko kontroles institūciju saistību ar parlamentu, iekšējo kontroli, jurisdikciju un masu mēdijiem. Kongresa privatizācijas tēmas deklarācijā atzīmēts, ka daudzu EUROSAI dalībvalstu kontroles institūciju, it īpaši to attiecinot uz Centrālās un Austrumeiropas valstīm, nozīmīgs darba uzdevums ir privatizācijas procesa revīzija. Šo valstu augstāko kontroles institūciju ziņā ir privatizācijas procesu revīziju efektivitātes un pilnveidošanas jautājumi. Deklarācijā teikts, ka privatizācijas procesi var izpausties dažādās formās. Dažādās formas savukārt nosaka nepieciešamību kontroles institūcijām veidot jaunas revīzijas metodikas, neapšaubāmi ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. Tāpat būtu vēlami dinamiskāki sadarbības procesi starp EUROSAI dalībvalstīm, kā arī speciālistu grupu izveidošana, kas piedalītos revīziju metodoloģijas uzlabošanas darbā. Tika atzīmēts, ka INTOSAI privatizācijas darba grupa, kura bija pārstāvēta EUROSAI III kongresā, veltīs uzmanību pieredzei, kāda uzkrāta atsevišķu augstāko kontroles institūciju darbā.

Otrās kongresa darba tēmas deklarācijā kongresa dalībnieki atzīmēja to, ka attiecībās ar parlamentu svarīgi ir šādi momenti: daudzas kontroles institūcijas ietilpst parlamentā, bet attiecībā uz izpildvaru tās ir neatkarīgas un autonomas. Augstākās kontroles institūcijas sniedz atskaites parlamentam, un tas nosaka to neatkarību un objektivitāti uzticēto uzdevumu izpildē. Kongress nolēma, ka INTOSAI nepieciešams iesniegt projektu, kurš saturētu analīzi un kurā būtu rekomendācijas par augstāko kontroles institūciju neatkarības jautājumu, kā arī rekomendācijas par gada pārskata parlamentam atklātas publicēšanas nepieciešamību.

Kongress atzīmēja, ka attiecībās ar iekšējo kontroli dažās valstīs pastāv sadarbības prakse ar šīm struktūrām, un augstākās kontroles institūcijas novērtē to darbu. Savukārt citās valstīs šāda sadarbība nepastāv. Tāpat dažāda ir izpratne par iekšējās kontroles termina skaidrojumu, kā arī sastopama atšķirīga iekšējās kontroles mērķu un pielietojuma interpretācija.

Kongresa dalībnieki uzsvēra, ka nepieciešams attīstīt AKI un iekšējās kontroles aparāta savstarpējās attiecības, kas varētu izpausties tādu iekšējās kontroles normatīvu izstrādāšanā, kuros parādītos mijiedarbības aspekti.

Kongresa otrās tēmas deklarācijā tika akcentēta savstarpējās mijiedarbības nepieciešamība starp AKI jurisdikciju un valstī pastāvošo jurisdikciju, kā arī informācijas līmeņa paaugstināšana starp AKI un tiešo varu un profilakses sistēmas uzlabošana.

Eiropas Savienības Audita tiesas rīkotā seminārā laikā no 21. līdz 23.oktobrim Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības uzaicināto Centrālās un Austrumeiropas valstu augstāko kontrolējošo institūciju vadītāji. Seminārā piedalījās tās valstis, kuru valdības izteikušas vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā. Semināra nobeigumā tika parakstīta vienošanās. To parakstīja 13 valstis: Albānija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Maķedonija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija.

Vienošanās paredz šo valstu kontrolējošo institūciju sadarbību ar Eiropas Savienības Audita tiesu, tostarp revīzijas standartu sistēmas izveidi, kas atbilstu starptautiskām prasībām. Vienošanās ietver jautājumus, kas saistīti ar kontrolējošo institūciju darbību reglamentējošo likumdošanas aktu un revīziju metodoloģijas pilnveidošanu, kā arī ar personāla apmācību un PHARE, SIGMA programmu ietvaros organizētās finansiālās palīdzības izlietojuma kontroli konkrētās valstīs.

Starptautiskā seminārā “Vadības administrācijas darbības kontrole Eiropas Savienības integrēšanās procesu kontekstā”, kas notika no 3. līdz 6.decembrim Varšavā, galvenokārt tika pārrunāti jautājumi, kā valstu valdības, kuras ir izteikušas vēlēšanos integrēties Eiropas Savienībā, veido savu finansu politiku, kā organizē pasākumus, kas veicina integrācijas procesus. Šajā seminārā LR valsts kontrolieris R.Černajs nolasīja referātu “Latvijas Republikas iniciatīvas un valsts līdzekļu izlietošana Eiropas integrācijas kontekstā”. Pavisam seminārā tika nolasīti 4 referāti. Diskusiju laikā semināra dalībnieki nonāca pie atziņas, ka dažādu valstu augstākajām kontrolējošām institūcijām ir dažāda pieeja atsevišķos nozīmīgos jautājumos, ka valstīm ir dažāda integrācijas pakāpe Eiropas Savienībā, kā arī dažāds līmenis sadarbības jomā ar iekšējās revīzijas dienestiem valstu struktūrās.

Lai gan pastāv atšķirības, finansu resursu pārbaude ļauj augstākās kontroles institūcijām dot novērtējumu tādiem valdības priekšlikumiem, kas varētu veicināt integrācijas procesu Eiropas Savienībā, kā arī noteikt mērķim atbilstošu pasākumu un programmu īstenošanu.

Seminārā tika uzsvērta atklātuma, abu pušu neatkarības un abpusējās informācijas apmaiņas nozīme, kā arī augstāko kontrolējošo institūciju profesionālās sadarbības loma.

Ārvalstu vizīšu hronoloģija 1996.gadā

LR Valsts kontrolieris piedalās vadības kontroles semināra plānošanas sanāksmē Parīzē, 24.-27.janvāris.

LR VK delegācija piedalās sanāksmē par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kontroles institūciju sadarbību, Oslo, 29.janvāris.

LR VK delegācija piedalās seminārā par vadības kontroles lomu valsts administrēšanas modernizēšanā Golavicē, 25.-27.marts.

LR VK delegācijas vizīte Igaunijas Valsts kontrolē, Tallina, 24.aprīlis.

Dānijas Karalistes Valsts kontroles delegācijas vizīte Latvijas Republikas Valsts kontrolē, Rīga, 2.-3.maijs.

LR VK delegācija piedalās EUROSAI 3.kongresā Prāgā, 19.-24.maijs.

Polijas Republikas Augstākās Kontroles Palātas delegācijas vizīte Rīgā, 11.-13.jūnijs.

LR VK delegācija piedalās zinātniski praktiskā konferencē “Sabiedrisko finanšu un valsts īpašuma vadības kontrole. Kontroles efektivitātes elementi”, Kišiņeva, 18.-20.jūnijs.

LR VK delegācija piedalās Eiropas Savienības Audita tiesas seminārā Luksemburgā, 21.-23.oktobris.

LR valsts kontroliera vizīte Bavārijas Valsts kontrolē, Minhene, 20.-22.novembris

LR Valsts kontroles delegācija piedalās seminārā par vadības administrācijas kontroli Eiropas Savienības integrēšanās procesu kontekstā, Varšava, 3.-6.decembris.

 

 

Juridiskais nodrošinājums

 

Juridiskās daļas vadītāja Inta Kalniņa

1996.gadā paplašinājās Valsts kontroles pilnvaras privatizācijas procesa un pašvaldību kontroles jomā. Lai to realizētu, bija jāsagatavo priekšlikumi grozījumiem likumā ”Par Valsts kontroli” un likumā ”Valsts kontroles revīzijas reglaments”. Lai gan iniciatīva par pilnvaru paplašināšanu nāca no valdības un Saeimas deputātiem, likumu grozījumu projektu saskaņošanas procesā ar valsts pārvaldes institūcijām Valsts kontrole saskārās ar dažādiem epamatotiem iebildumiem, piemēram, par uzrēķinu piemērošanu budžeta iestādēm par valstij radītiem tiešiem zaudējumiem.

Ar zināmu pretestību Valsts kontrole saskārās, izstrādājot un saskaņojot grozījumu projektus likumam ”Par pašvaldībām” un likumam ”Par pašvaldību budžetiem”. Visvairāk iebildumu bija Latvijas Pašvaldību savienībai, kuri ir atspoguļoti domes 07.02.1996. lēmumā ”Par pašvaldību kontroles sistēmu”. Domes iebildumiem par to, ka Valsts kontrole veiks revīzijas arī pašvaldībās un tādējādi iejauksies pašvaldību iekšējās lietās, nav pamata. Saskaņā ar Satversmes 87.pantu Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla valsts institūcija. Tieši pretēji – pašvaldību izveidotās revīziju komisijas, kuru pienākums līdz šim bija veikt revīzijas pašvaldībās, nevarēja būt objektīvas, jo tās izveidoja pašas pašvaldības. Šo komisiju locekļiem nav attiecīgo zināšanu un pieredzes tiesību aktu piemērošanā.

Pēc ieilgušām diskusijām 04.04.1996. LR Ministru kabinets noteikumu veidā Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma grozījumus likumā ”Par Valsts kontroli”, likumā ”Valsts kontroles revīzijas reglaments”, likumā ”Par pašvaldībām” un likumā ”Par pašvaldību budžetiem”. Šie noteikumi bija spēkā no 11.04.1996. līdz 22.11.1996.

Šajā laika periodā tapa grozījumi Valsts kontroles darbību reglamentējošos dokumentos, kuri pirms pieņemšanas Saeimā tika papildināti un precizēti. Tā kā Valsts kontrole ir uzņemta par pilntiesīgu locekli starptautiskajā kontrolējošajā organizācijā – EUROSAI, kas uzliek konkrētus pienākumus LR Valsts kontroles likumu harmonizēšanā un saskaņošanā atbilstoši starptautiskajām prasībām, tāpēc arī Valsts kontrole iesniedza savus priekšlikumus.

Iepazīstoties un analizējot citu valstu augstāko kontrolējošo institūciju normatīvos aktus, redzams, ka svarīga ir organizāciju stabilitātes un neatkarības nodrošināšana. Par kontrolējošās institūcijas darbību atbilstoši attiecīgās valsts likumu prasībām personīgi atbildīgs ir šīs institūcijas vadītājs, tādēļ vairumā Eiropas valstu šo institūciju vadītāji tiek iecelti amatā uz ilgāku laika periodu: Itālijā – līdz 70 gadu vecumam, Grieķijā – līdz 67 gadu vecumam, Somijā, Kiprā, Luksemburgā, Nīderlandē – līdz pensijas vecumam, Austrijā un Čehijā – uz neierobežotu laiku, Ungārijā – uz 12 gadiem.

LR likuma ”Par Valsts kontroli” 9.pants paredz, ka valsts kontrolieri ieceļ tikai uz četriem gadiem. Valsts kontrole kā valsts augstākā kontrolējošā institūcija ir iesaistījusies starptautiskajā sadarbībā, un lai ar to varētu rēķināties kā ar reālu sadarbības partneri, mūsuprāt, nepieciešams palielināt valsts kontroliera pilnvaru laiku.

Iesniegtie priekšlikumi grozījumiem likumos ”Par Valsts kontroli” un ”Valsts kontroles revīzijas reglaments” tika ņemti vērā: valsts kontroliera, valsts kontroles padomes locekļu un departamentu kolēģijas locekļu pilnvaru laiks noteikts uz 7 gadiem, izslēdzot rotācijas principu.

Otrs priekšlikums saistīts ar likuma ”Par Valsts kontroli” 10.pantu, kas skar Valsts kontroles padomes locekļu un revīzijas departamentu kolēģijas locekļu iecelšanas un apstiprināšanas kārtību. Mūsu priekšlikums paredz vienkāršotu kārtību, izslēdzot spēkā esošā likuma redakcijas 10.pantā paredzēto izlozes jeb rotācijas principu. Šis princips ir patapināts no 1923.gada 2.augusta likuma ”Par Valsts kontroli”. Ne mūsu valsts likumdošanas aktos, ne arī mūsu rīcībā esošajos ārvalstu normatīvajos dokumentos nav paredzēta šāda rotācijas kārtība koleģiālo institūciju darbībā.

1995.gada beigās valstī tika aktualizēti jautājumi, kas saistīti ar valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību privatizāciju, tāpēc arī Valsts kontrolei bija jāiesaistās šā procesa uzraudzībā. 1996.gada 22.janvārī ar rīkojumu Nr.18 Valsts kontrolē tika izveidots Privatizācijas procesa revīzijas departaments, kura uzdevums ir kontrolēt privatizācijas procesa norisi Latvijas Republikā.

Valsts kontrole iesniedza priekšlikumus sakarā ar Satversmes tiesas likumprojektu. Taču priekšlikumi, lai Valsts kontrolei būtu iespējams iesniegt pieteikumus Satversmes tiesā, netika ņemti vērā.

Valsts kontrole, veicot valsts un pašvaldību mantas stāvokļa revīzijas, kā arī pārbaudot rīcību ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem, konstatē pretrunas spēkā esošajos likumos, Ministru kabineta noteikumos u.c. normatīvajos aktos. Pretrunīgas tiesību normas, neprecīzi formulējumi ir bijuši par pamatu, lai tiesību normas iztulkotu subjektīvi. Ne vienu vien reizi Valsts kontrole ir konstatējusi nelikumīgus darījumus, kuri ir radījuši valstij ievērojamus zaudējumus.

Sakarā ar izmaiņām likumā ”Par tiesu varu” un Senāta kā tiesu institūcijas atjaunošanu revidējamām iestādēm radās reāla iespēja pārsūdzēt Valsts kontroles padomes lēmumus. 1996.gada nogalē sūdzību Augstākās Tiesas Senātam iesniedza LR Zemessardze. Senāts sūdzību izskatīja un to noraidīja kā nepamatotu.

Juridiskā daļa ir izstrādājusi skaidrojošu materiālu revidentiem ”Tiesību aktu piemērošanas īpatnības darījumiem ar kustamo un nekustamo mantu, kuros iesaistās valsts pārvaldes institūcijas vai iestādes”. Tā mērķis ir skaidrot tiesību aktu piemērošanas īpatnības darījumos ar kustamo un nekustamo mantu valsts budžeta iestādēs un valsts pārvaldes institūcijās.

Materiāls aptver periodu no 1991.gada līdz 1997.gada 1.janvārim un sastāv no:
1) paskaidrojošās daļas;
2) tiesību aktu saraksta, kurā norādīts attiecīgā normatīvā akta darbības laiks un tā spēkā esamība. Sagatavotais materiāls ir ievadīts Valsts kontroles lokālajā datoru tīklā.

 

 

Informatīvais nodrošinājums

 

Pārskata gadā Informācijas daļa darbu veica informatīvā nodrošinājuma, Valsts kontroles izdevumu gatavošanas un starptautiskās sadarbības jomā.

Operatīvās informācijas sagādes un izplatīšanas funkcijas uzticētas bibliotēkai – lasītavai, kura nodrošina visu nepieciešamo periodisko izdevumu sagādi. Gada garumā uzturēta saikne ar Tiesiskās informācijas centru, SIA ”Grāmatvedis” un citiem informācijas centriem. Pēc revidentu pieprasījuma gādāta informācija no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, no Saeimas bibliotēkas, no Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamenta un citām valsts institūcijām. Revidentiem nepieciešamās literatūras sagāde veikta ne tikai Latvijas Republikā, bet arī ārvalstīs, konkrēti, ”Baltijas valstu kuģu reģistrs” sameklēts Kukshāvenā (Cuxhaven), Vācijas Federatīvajā Republikā. Nelielās bibliotēkas grāmatu klāsts papildinājies ar Eiropas Kopienas komisijas sagatavoto un izdoto ”Balto grāmatu”. Tā ir veltīta asociēto Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sagatavošanai integrācijai Eiropas Savienības iekšējā tirgū. ”Baltās grāmatas” mērķis ir sniegt asociētajām valstīm padomus, kas palīdzētu tām sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem, jo iekļaušanās Eiropas iekšējā tirgū ir īpašs jautājums, kas jānošķir no jautājuma par iestāšanos Eiropas Savienībā, ar kuru ir saistīta visa Eiropas Savienības dokumentu kopuma (aquis communautaire) pārņemšana. Jaunieguvumu klāsts papildinājies arī ar starptautisko semināru un apspriežu materiāliem.

1996.gadā turpinājās sadarbība ar Latvijas Republikas Valsts statistikas komiteju. Informācijas daļa ir nodrošinājusi revidentu darbam nepieciešamo netradicionālo uzziņu sagādi. Radīta jauna informācijas ieguves iespēja no Statistikas komitejas, lai valsts budžeta iestāžu un uzņēmumu reģistra datu bāzi varētu izmantot revīziju informatīvās sistēmas vajadzībām (valsts iestāžu un valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību ar valsts kapitāla daļu kodi). Informācija periodiski tiek papildināta.

Pārskata gadā Valsts kontroles bibliotēka papildinājās ar būvniecības informatīvo sistēmu, t.i., oficiālo informāciju par jaunizdotajiem Latvijas būvnormatīviem, Ministru kabineta noteikumiem un citiem tiesiskajiem aktiem, kas attiecas uz būvniecību. Sistēma periodiski tiek papildināta, nomainot novecojošo informāciju ar jaunu. Būvniecības informācijas kartotēka ir pieprasīts izdevums, ko darbinieki kā palīglīdzekli plaši izmanto revīzijas darbā.

Informācijas daļa, tāpat kā iepriekšējos Valsts kontroles darbības gados, apkopoja revidentu ieteikumus un priekšlikumus kā papildinājumus Valsts statistikas komitejas valsts programmas 1997.gada projektam. Paplašinoties privatizācijas procesam Latvijas Republikā, Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments programmas projekta privatizācijas procesa statistikas blokā ieteica aili ar informāciju par nekustamā īpašuma tirgu Latvijā papildināt ar svarīgu tautsaimniecības nozaru objektiem (rūpniecības, lauksaimniecības, būvniecības, zvejniecības, enerģētikas, mežsaimniecības, transporta un sakaru), jo projektā ietvertais sabiedriskās ēdināšanas un maksas pakalpojumu objektu uzskaitījums vien neraksturo visu nekustamā īpašuma tirgu Latvijā. Šo darījumu statistiku svarīgi būtu sagrupēt pa rajoniem, pilsētām, lai varētu salīdzināt nekustamā īpašuma tirgus cenas un tendences. Acīmredzot Statistikas komitejas palīdzība šī Valsts kontrolei ļoti aktuālā jautājuma risināšanā būs problemātiska, jo kopā ar Privatizācijas aģentūru tiek tikai saskaņots iespējamais informācijas saturs, un ir ļoti grūti Privatizācijas aģentūras rīcībā esošo informāciju standartizēt tā, lai tā būtu izmantojama vispārīgai analīzei. Ceram, ka tuvākā nākotnē Valsts statistikas komiteja valsts programmā varēs iekļaut Valsts kontroles darba nodrošinājumam nepieciešamo operatīvo informāciju.

Valsts statistikas komiteja 1996.gadā ir uzsākusi Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas ieviešanu Valsts statistikas komitejas uzņēmumu reģistrā iekļautajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kā arī iestādēm. Valsts statistikas komiteja veic arī vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas ieviešanu Latvijas Republikā. Šim nolūkam sagatavoti un izdoti Eiropas Savienības Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas NACE tulkojuma sējumi latviešu valodā, un Valsts kontroles bibliotēka papildinājusies ar šī izdevuma eksemplāriem. Nākotnē NACE klasifikators atvieglos Valsts kontroles revidentu statistisko pārskatu analīzes darbu.

Valsts kontroliera uzdevumā veikti dažādu informatīvu un apkopojošu materiālu gatavošana. Piemēram, sagatavoti precizējumi un papildinājumi Nacionālās programmas projektam ”Latvijas integrācija Eiropas Savienībā”, apkopoti Uzņēmumu reģistra līdzšinējās darbības analīzes rezultāti un Valsts kontroles ieteikumi informācijas sniegšanas kvalitātes uzlabošanai, kā arī citi materiāli.

Sagatavoti un Latvijas Republikas Finansu ministrijas Tehniskās palīdzības komisijā aizstāvēti vairāki ārvalstu tehniskās palīdzības projekti, un divi no tiem realizēti 1996. gadā.

Latvijas Republikas Valsts kontrole jau 1994.gadā uzsāka aktīvu kontaktu veidošanu ar Dānijas Karalistes Valsts kontroli un dažām auditorfirmām par palīdzību mūsu republikas Valsts kontroles darba pilnveidošanā, jo Latvijas Republikas Valsts kontroles mēķis bija ieviest valstī tādu revīziju, kas atbilstu starptautiski atzītiem revīzijas standartiem. Bija nepieciešams palīdzības projekts, kas detalizēti izvērtētu Valsts kontroles specifiskās vajadzības personāla mācībām un nodrošinātu šo vajadzību realizāciju. Revidentu mācības ir nākotnes attīstības procesa svarīga sastāvdaļa, jo tās dod ieskatu iekšējās un ārējās finansu kontroles, valsts budžeta līdzekļu lietderīgas izmantošanas un pašvaldības revīzijas tehnikā. Divu gadu sadarbības rezultātā tapa Dānijas Karalistes valdības subsidētais (piedāvātā līdzekļu kopsumma – DKK 451 430 jeb Ls 39 000) palīdzības programmas projekts, kura mērķis bija izveidot efektīvu, iedarbīgu un ekonomisku Latvijas Republikas vadības kontroles sistēmu, uzlabot finansu kontroli un ieviest modernu revīzijas tehnoloģiju, kas ietvertu starptautiskos revīzijas un grāmatvedības standartus. Projektu realizēja trīs mācību posmos, kuros piedalījās aptuveni 50 Valsts kontroles revidentu.

Otra tehniskās palīdzības projekta, ko izstrādāja Informācijas daļa, ierosmi Latvijas Republikas Valsts kontrole guva Ziemeļvalstu un Baltijas valstu augstāko kontrolējošo institūciju pārstāvju kopīgajā sanāksmē, kas notika 1996.gada janvārī Norvēģijā. Lai realizētu sanāksmē aktualizētās Valsts kontroles vajadzības pēc datortehnikas, Norvēģijas Valsts kontrole apņēmās piegādāt Latvijai lietotu šīs tehnikas aprīkojumu. Šī tehniskās palīdzības projekta realizācijas rezultātā Valsts kontrole saņēma 36 lietotus datorus un 7 drukas iekārtas.

Informācijas daļā tapa arī trešais ārvalstu palīdzības projekts ”Palīdzība LR Valsts kontroles stratēģisko virzienu attīstībai”, ko subsidēs Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka (Pasaule Banka). Šī projekta iecere radās Latvijas Republikas valsts kontroliera R. Černaja sarunu, diskusiju un konsultāciju rezultātā ar Pasaules Bankas pārstāvjiem, kurās valsts kontrolieris izrādīja interesi par iespējamo Pasaules Bankas finansiālo atbalstu no Institūciju atbalsta fonda (Institutional Development Fund jeb IDF). Pasaules Bankas subsīdiju piešķiršanas noteikumi paredzēja, ka LR Valsts kontrolei tās attīstībai šī projekta ietvaros arī jāiegulda zināma daļa līdzekļu (aptuveni 1/5 daļa no subsīdiju summas). 1996.gada jūlijā Valsts kontroles darbinieki aizstāvēja šo projektu un paredzamo līdzekļu izmantošanas tāmi LR Finansu ministrijas Tehniskās palīdzības komisijā. Gada nogalē Pasaules Banka iepazīstināja Valsts kontroli ar saskaņoto palīdzības programmas tāmes projektu. Kopējās projekta izmaksas – USD 285 000, IDF daļa – USD 230 000 un LR Valsts kontroles ieguldījums – USD 55 000. Līgumu par Pasaules Bankas subsīdiju piešķiršanu LR Valsts kontroles attīstībai jāparaksta 1997.gadā.

1995.gada nogalē Eiropas Kopienas Īpašās palīdzības fonds piešķīra Valsts kontrolei Ls 20 000 lokālā informācijas tīkla izveidei. Ārvalstu finansiālā atbalsta mērķis bija: personālās datortehnikas iegāde, licencēta programmapgādājuma iegāde un instalācija un lokālā datoru tīkla pirmās kārtas izveide. 1996.gada pirmajā pusē Valsts kontrole noslēdza līgumu 96 – 00II. EK ar Eiropas Kopienas/Latvijas Republikas Īpašās palīdzības fondu par šī palīdzības fonda līdzekļu izmantošanu. Līguma apgūšanas ietvaros lielu darbu Informācijas daļas darbinieki veica, izstrādājot un saskaņojot informācijas tīkla izveides un datortehnikas iegādes konkursa noteikumus, apkopojot tā rezultātus, organizējot un dokumentējot konkursa komisijas sēdes, slēdzot līgumus konkursa ietvaros paredzēto darbu veikšanai un iekārtu iegādei, kā arī līguma dokumentācijas kārtošanā. Kopējais rezultāts Valsts kontroles līgumam ar Eiropas Kopienas Īpašo palīdzības fondu bija lokālā datoru tīkla izveide un to lietotāju pozīciju apgāde ar jaudīgiem datoriem un mūsdienu prasībām atbilstošu programmnodrošinājumu, lai varētu strādāt ar apjomīgām datu bāzu sistēmām.

Informātikas speciālisti pārstrādāja un uzlaboja revīzijas materiālu informatīvo sistēmu, kā arī izstrādāja tās tīkla versiju, sagādāja VK Lietvedības daļai lietvedības mācību programmu un iegādājās un instalēja normatīvo aktu informatīvās sistēmas (NAIS) tīkla versiju. Pateicoties lokālā datoru tīkla izveidei un iegādātajam programmnodrošinājumam, revidenti daudzās darba vietās varēja sākt izmantot NAIS.

Ar Informācijas daļas iniciatīvu 1996. gada februārī uzsākta un šajā gadā nodrošināta sadarbība ar Valsts vienotās informātikas un sakaru centru (VVISC), ar iestādi, kas realizē valsts politiku valsts vienotās informatīvās sistēmas izveidē un ekspluatācijā. Šī sistēma aptvers reģistrus un citas valsts nozīmes informatīvās sistēmas, kā arī valsts datu pārraides tīklu, tā nodrošinās arī ērtu un drošu informācijas apmaiņu starp valsts un pašvaldību institūcijām. Lai nodrošinātu Valsts kontroles darbiniekiem operatīvas informācijas ieguves iespējas, paralēli lokālā datoru tīkla izveidei Informācijas daļa veica visus nepieciešamos pasākumus pieslēguma nodrošinājumam valsts vienotajam datu pārraides tīklam un starptautiskajam datoru tīklam INTERNET. Valsts kontrolei nācās ieguldīt savus līdzekļus, lai sagatavotu iestādi informācijas saņemšanai no valsts vienotā datu pārraides tīkla, t.i., sedzot datu pārraides aparatūras, valsts nozīmes datu parraides līnijas ierīkošanas un pieslēgšanas izmaksas. Valsts finansējums datu pārraides tīkla I kārtas izveidei par VVISC līdzekļiem bija paredzēts tikai republikas muitas posteņu, noliktavu, robežposteņu u.c. savstarpējās saziņas nodrošinājumam.

Informācijas daļa ir sagatavojusi Valsts kontroles pārskatu par 1995.gadā veikto darbu revīzijas departamentos un Valsts kontrolē kopumā, kā arī noorganizējusi tā izdošanu. Gada pārskats izsūtīts Latvijas Republikas Saeimai, Ministru kabinetam un citām augstākajām valsts pārvaldes institūcijām. Valsts kontroles izdevumu saņēmušas arī Latvijas Republikas lielākās bibliotēkas un bibliotēku kolektors, tādējādi nodrošinot vispārēju atklātumu par Valsts kontrolē veikto revīzijas darbu.

Sagatavots 14. INTOSAI kongresā ieteikto revīzijas terminu tulkojums latviešu valodā. Vārdnīca saskaņota ar Latvijas Zinātņu Akadēmijas Terminoloģijas komisiju. Revīzijas terminu latviskais tulkojums sakārtots atbilstoši latviešu alfabētam. Šī darba rezultātā sagatavots angļu – latviešu un latviešu – angļu revīzijas terminu vārdnīcas manuskripts.

 

 

Valsts kontroles personāla sastāvs

 

Valsts kontrolei 1996.gada sākums bija laiks, kad pirms darbu turpināšanas jāatskatās uz jau paveikto un, ņemot vērā nemitīgas izmaiņas valsts tautsaimniecībā, jānovērtē Valsts kontroles struktūras un personāla atbilstība un sagatavotība noteikto funkciju veikšanai. Rezultātā, uz esošās Valsts budžeta revīzijas departamenta un Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta bāzes izveidots Privatizācijas procesa revīzijas departaments. Valsts kontroliera padomnieki, palīgi, preses sekretārs un vecākie sevišķo lietu speciālisti apvienoti atsevišķā struktūrvienībā – valsts kontroliera birojā.

1996.gadā Valsts kontrolei ir šāds štatu saraksts:
– Valsts kontroles padome – valsts kontrolieris un 4 padomes locekļi, no kuriem 3 pilda departamenta direktora un 1 – departamenta direktora vietnieka pienākumus;
– valsts kontroliera birojs – 4 valsts kontroliera padomnieki, 2 vecākie sevišķo lietu speciālisti, 2 valsts kontroliera palīgi un 1 valsts kontroliera preses sekretārs;
– revīzijas darbinieki (3 revīzijas departamentos) – 12 kolēģijas locekļi, 15 vecākie valsts revidenti, 61 valsts revidents un 33 valsts revidenta palīgi;
– kanceleja (6 daļas) – kancelejas pārvaldnieks un tā vietnieks, 6 daļu vadītāji, 2 daļu vadītāja vietnieki, 3 vecākie eksperti, 4 galvenie speciālisti, 7 speciālisti, 1 vecākais grāmatvedis un 1 kurjers.

Kopā – 162 štatu vienības, no kurām 1996.gada sākumā 37 bija vakantas (35 – revīziju departamentos). Iemesls – paaugstinātas profesionālo zināšanu prasības kopumā ar lielu darba slodzi un budžeta iestādei raksturīgais zemais atalgojums salīdzinājumā ar privātajām auditorfirmām. Lai nokomplektētu personāla sastāvu ar darbiniekiem, 1996.gadā Valsts kontrolē bija 23 konkursa komisijas sēdes, kurās pēc iepriekšējās atlases intervēti 138 amatu pretendenti, 56 pretendenti nosūtīti kārtot ierēdņa kandidāta atestācijas pārbaudījumu. Tā rezultātā amatā iecelts 31 ierēdņa kandidāts un darbā pieņemti 70 darbinieki uz terminēto līgumu pamata. Brīvo štata vietu skaits, ņemot vērā no amata atbrīvotos 20 ierēdņa kandidātus un 61 līguma darbinieku, atskaites gada beigās saruka līdz 17 (15 – revīziju departamentos).

16.septembrī Valsts kontrolē strādaja 153 štata darbinieki, no tiem 108 darbinieces (71 %) un 45 darbinieki (29 %) (sk. 4. diagrammu).

4.diagramma

d496

5.diagramma raksturo Valsts kontroles personāla sastāvu atkarībā no darbinieku vecuma, no kura redzams, ka ir saglabāts līdzsvars starp pieredzējušiem darbiniekiem un jauno paaudzi.

5.diagramma

d596

Varam pamatoti teikt, ka Valsts kontrolē strādā augsti izglītoti darbinieki: 2 darbinieki (1,3 %) ir habilitēti doktori, 1 darbinieks (0,7 %) mācās doktorantūrā, 6 darbinieki (4%) mācās maģistratūrā, 101 darbiniekam (67 %) ir augstākā profesionālā izglītība, 11 darbinieki (7 ) ir bakalauri, 13 darbinieki (9%) mācās bakalaura grāda iegūšanai, 19 darbiniekiem (12 %) ir vidējā un vidējā speciālā izglītība (sk. 6.diagrammu).

6.diagramma

d696

Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nodrošina plānota darba rezultāta sasniegšanu, ir pastāvīga zināšanu papildināšana. Vēl jo vairāk tāpēc, ka daļa no revidentu korpusa nokomplektēta ar dažādās augstskolās izglītību ieguvušiem speciālistiem, kuri revīzijas tehniku apguva pašmācības ceļā. Pārrunās ar Valsts kontroles darbiniekiem noskaidrojās nepieciešamība organizēt profesionālas mācības.Tika izstrādātas programmas, departamentos izveidotas mācību grupas, un 1996.gada maijā Valsts kontrolē savā pieredzē dalījās speciālisti no dažādām iestādēm un mācību centriem.

Personāla daļa veic savus pienākumus, sadarbojoties ar Valsts civildienesta pārvaldi, Valsts administrācijas skolu, Valodu mācību centru, Augstākās izglītības padomi, mācību centriem, Latvijas Darba zinātniskās pētniecības institūtu, LR Labklājības ministriju un citu civiliestāžu personāla daļām.

 

 

Valsts kontroles 1996.gada budžets un tā izpilde

 

1996.gadam Valsts kontrolei apstiprinātā valsts budžeta daļa Ls 588 348, tajā skaitā darba samaksas fonds – Ls 374 394.

Lai nodrošinātu darbu jaunizveidotajā Privatizācijas procesa revīzijas departamentā, Valsts kontrolei gada sākumā piešķīra 17 štata darbinieku vietas. Sakarā ar izmaiņām Valsts kontroles struktūrā apstiprināts jauns štatu saraksts ar kopējo štata darbinieku skaitu – 162.

Pēc Valsts kontroles izdevumu tāmes 1996.gadā:

darba samaksai paredzēti un izlietoti– Ls 336 278,
piemaksas darba algām– Ls 2 590,
atalgojums ārštata darbiniekiem– Ls 28 526,
kompensācija pie mēneša ienākumiem


– Ls 7 000


Kopā:Ls 374 394

 

Sociālajā budžetā iemaksātais nodoklis – Ls 120 333.

Valsts kontrolē 1996.gadā vidējais darbinieku skaits bija 145. Vidējā amata alga:

 

Valsts kontroles padomes loceklim– Ls 413,
revīzijas departamenta kolēģijas loceklim– Ls 230,
vecākajam valsts revidentam– Ls 206,
valsts revidentam– Ls 165,
valsts revidenta palīgam– Ls 137,
Valsts kontroles kancelejas darbiniekam– Ls 120.

 

No kopējā Valsts kontroles budžeta 36,4% līdzekļu paredzēts saimnieciskajiem izdevumiem, kas pilnībā nespēj segt kārtējos ēkas ekspluatācijas, komunālos maksājumus un citus saimnieciskos izdevumus. Līdzekļu nepietika, lai veiktu ēkas un telpu remontdarbus, kā arī nomainītu stipri nolietotās mēbeles, kas 1993.gadā tika saņemtas no bijušās Ārējās tirdzniecības ministrijas.

Komandējumu un dienesta braucienu izdevumi – Ls 10 943.

Maksa par pakalpojumiem Ls 65 355, t.sk. pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi, maksa par Valsts kontroles darbinieku mācībām, remontu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumiem, telpu un inventāra īre, transportlīdzekļu īre un citi pakalpojumi.

Materiālu un inventāra iegādei, kuru vērtība nepārsniedz Ls 50, izlietots Ls 23 382, t.sk. apkurei, apgaismošanai un enerģētisko materiālu iegādei.

Grāmatu, žurnālu iegādei -Ls 1 358.

Iemaksas starptautiskajās augstāko kontrolējošo institūciju organizācijās (INTOSAI un EUROSAI) – Ls 837.

Inventāra iegāde, kura vērtība pārsniedz Ls 50, izlietots Ls 24 553, t.sk. datortehnika, mēbeles.

1996.gadā Valsts kontrolei piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tika izmantoti atbilstoši pamatbudžeta tāmei.