Revīzijas darbs privatizācijas procesa revīzijas departamentā

Privatizācijas procesa revīzijas departaments darbu uzsāka 1996.gada 25.janvārī. Departamenta štatus daļēji komplektēja no revidentiem ar pieredzi darbā Valsts kontrolē, bet bez pieredzes privatizācijas procesa kontrolē. Vēlāk departaments tika papildināts ar speciālistiem īpašuma vērtēšanā, tirgus cenas noteikšanā, bet bez pieredzes revīzijas darbā Valsts kontrolē. Revidentu kvalifikācijas celšanai tika izmantoti vairāki semināri gan ar pašmāju, gan ar dāņu un vācu speciālistu piedalīšanos.

Departamenta galvenais uzdevums – kontrolēt privatizācijas likumības ievērošanu un tās atbilstību valsts ekonomiskajām interesēm.

Darbu sākot, tika kontrolēta valsts īpašuma privatizācija, ko bija veikusi bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība ”Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – Privatizācijas aģentūra), Zemkopības ministrija, Satiksmes ministrija u.c. Sakarā ar izmaiņam likumā ”Par Valsts kontroli” papildus tika uzsākta privatizācijas procesa kontrole arī pašvaldībās.

Privatizācijas procesa revīzijas departamenta darbs 1996.gadā tika organizēts vairākos virzienos:

1. Likumības ievērošana privatizācijas procesā.
2. Īpašuma pārņemšana Privatizācijas aģentūras valdījumā.
3. Īpašuma apsaimniekošana Privatizācijas aģentūras valdījuma laikā.
4. Auditorfirmu darbs, veicot īpašuma inventarizāciju un vērtēšanu.
5. Privatizācijas noteikumu izpilde.
6. Privatizācijas noteikumu izmaiņu likumība.
7. Īpašuma nomas un nomas ar izpirkumu līgumu likumības pārbaude.
8. Denacionalizācijas likumības pārbaude.

Privatizācijas procesa revīzijas departamentā 1996. gadā kopā veiktas 25 revīzijas, no tām 7 pārbaužu materiāli izskatīti kolēģijas sēdēs un pieņemti attiecīgie lēmumi. Pieci (5) revīziju materiāli, kas izskatīti departamenta kolēģijā, iesniegti Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā, un uz revīzijās iegūto materiālu pamata ierosinātas 2 krimināllietas (par VKU ”Reabalt” un v/u ”Jelgavas EMR”), kā arī ierosinātas 2 lietas par zaudējumu piedzīšanu (no SIA ”AR-RO” un SIA ”Jelgavas EMR Ltd.”). Ar Valsts kontroles pārbaužu rezultātiem iepazīstināti revidējamo uzņēmumu vadītāji un to augstākstāvošās institūcijas.

Departamenta veiktā revīziju darba rezultātā, nosakot objekta privatizācijas cenu un novēršot nelikumības pēc privatizācijas, valsts papildus ieguvusi Ls 411 805.

Par pieļauto pamatlīdzekļu prettiesisko pārdošanu Privatizācijas procesa revīzijas departaments 1996. gadā vienā revīzijas lietā (valsts interešu realizēšana bijušajā valsts uzņēmumā ”Jelgavas eksperimentāli mehāniskā rūpnīca”) noteicis uzrēķinu Ls 66 699 LR Zemkopības ministrijai un Ls 8 508 – Privatizācijas aģentūrai, bet, tā kā uz Ģenerālprokuratūrā iesniegto revīzijas materiālu pamata ir ierosināta krimināllieta un lieta par zaudējumu piedzīšanu, Valsts kontroles padome pieņēma lēmumu atlikt uzrēķina uzlikšanu līdz jautājuma izlemšanai tiesu institūcijās.

Vairākas revīzijas un pārbaudes ir uzsāktas sakarā ar Valsts kontrolē saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem.

1996.gadā departamentā liels darba apjoms veikts, izskatot, izanalizējot un sniedzot atbildes uz 40 sūdzībām. Lai radītu priekšstatu par sūdzību raksturu, sniedzam dažus izskatīto sūdzību piemērus. Departamenta revidenti, izskatot sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības rīcību ar valstij piekrītošu mantu un nekustamajiem īpašumiem Jomas ielā 29, viesnīcu ”Majori” un citām ēkām, kas atrodas uz bijušajiem kadastrālajiem zemes gabaliem 127F, 129F un 130F, kā arī par nekustamo īpašumu Jomas ielā 31, konstatēja, ka nekustamie īpašumi Jūrmalā, Jomas ielā 29 un Jomas ielā 31 piekrīt valstij. Sūdzības izskatīšanas rezultātā uzdots Valsts īpašuma fondam pārņemt valsts valdījumā nekustamos īpašumus Jūrmalā un nodrošināt likumību un lietderību rīcībā ar valsts mantu.

Izskatot sūdzību par valsts šķirnes putnkopības saimniecības ”Zaķumuiža” nomas ar izpirkumu līguma saistību izpildi, konstatēts, ka SIA ”AR-RO” 1996. gada maijā nojaukusi divas kūtis, nesaskaņojot to ar iznomātāju (Privatizācijas aģentūra) tiesību aktu noteiktajā kārtībā. SIA ”AR-RO” nomātajā objektā veica tikai daļēju saimniecisko darbību, un netika nodrošināts nomas ar izpirkumu līgumā paredzētais darbības profils – putnu audzēšana. Valsts kontrole ir uzdevusi Privatizācijas aģentūrai izbeigt nomas ar izpirkumu līgumu ar SIA ”AR-RO” tiesību aktos noteiktā kārtībā, kā arī piedzīt valsts īpašumam radītos zaudējumus no nomnieka – SIA ”AR-RO”.

Dažkārt atbildes uz sūdzībām ir konsultatīva rakstura, piemēram, izskatot rīcības likumību ar īpašumu Jūrmalā, E. Birznieka -Upīša ielā 13 / 2, sūdzības iesniedzējam sniegts skaidrojums par kārtību, kā aizstāvēt savas tiesības atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Lai rastu priekšstatu par institūcijas darbību, kas koordinē un vada privatizācijas procesu Latvijas Republikā, Privatizācijas aģentūra 1996. gadā veiktas divas pārbaudes:

par privatizācijas procesā gūtajiem ieņēmumiem un to izlietojumu laika periodā no 1994. gada 22. aprīļa līdz 1996. gada 1. janvārim,
– par Privatizācijas aģentūras pārvaldes darbības efektivitāti laika posmā no 1994.gada 22.aprīļa līdz 1996.gada 1.janvārim. Privatizācijas aģentūrā veiktā revīziju rezultātu analīze liecina par to, ka visumā iestāde savu darbu veic apmierinoši un atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem. Pārbaužu gaitā tās darbībā tomēr ir konstatēti arī būtiski trūkumi, kas traucē privatizācijas procesa norisi republikā, palēninot privatizācijas procesa gaitu un ietekmējot tā kvalitāti.

Pamatojoties uz pārbaužu materiāliem par privatizācijas procesā iegūtajiem ieņēmumiem un to izlietojumu, departamenta revidenti secināja, ka pārbaudītajā Privatizācijas aģentūras darbības periodā privatizācijas subjektu nokavētie maksājumi ir Ls 978 917, bet samaksātās soda naudas ir tikai Ls 18 743. Šīs revīzijas rezultāti norāda uz to, ka Privatizācijas aģentūrā nav pietiekamas uzskaites un kontroles par pārņemto privatizējamo objektu nomnieku norēķinu stāvokli: nomas summām, maksāšanas termiņiem un maksājumu nokavējumiem.

Privatizācijas aģentūras pārvaldes darbības efektivitātes revīzijas rezultāti liecina par to, ka kustamo un nekustamo lietu tirgus vērtības datu bāze ir nepilnīga un tā rezultātā netiek kvalitatīvi pildīta Privatizācijas aģentūras funkcija – veikt un kontrolēt privatizējamo objektu novērtēšanu atbilstoši starptautiskā praksē pielietojamajām metodēm. Privatizācijas procesu vēl traucē šādi trūkumi Privatizācijas aģentūras darbībā:

netiek pilnībā izmantotas likuma ”Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 8. pantā noteiktās tiesības, kontrolējot nomas un nomas ar izpirkumu līgumus,
– apstiprinātajiem privatizācijas noteikumiem netiek pievienoti īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu noraksti atbilstoši likuma ”Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 23. panta noteikumiem,
– nepilnīgi izmanto Ekspertu padomes darbu,
– netiek pilnībā izmantotas tiesības pret privatizācijas subjektiem par laikā nenomaksātajām pirkuma maksām, kā tas paredzēts pirkuma līguma saistībās

Analizējot pārējo departamentā veikto pārbaužu rezultātus, atklāti šādi būtiski trūkumi privatizācijas procesā:

realizējot parādu piedziņu pēc tiesu izpildu rakstiem pret likvidējamajām valsts uzņēmējsabiedrībām, konstatēti pārkāpumi tiesu izpildītāju rīcībā ar valsts mantu: netiek rīkotas kustamās un nekustamās mantas izsoles vai arī tās neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, bet, veicot piespiedu piedziņu ar pamatlīdzekļu atsavināšanu, tiesu izpildītāji mantas novērtēšanu veic, nepieaicinot ekspertus un auditorfirmas likumā noteiktā kārtībā. Rezultātā uzņēmumu manta tiek novērtēta par ievērojami zemāku vērtību, nekā ir tās lietošanas vai atlikusī bilances vērtība. Nepilnības tiesu izpildītāju darbā rada valstij zaudējumus, jo tiek pārkāpti valsts mantas likumīgas un lietderīgas pārdošanas nosacījumi. Pārdodot uzņēmējsabiedrību kustamo un nekustamo mantu – ražošanas ēkas un iekārtas, transporta līdzekļus, darba rīkus un mašīnas, netiek aprēķināts un valsts budžetā nomaksāts pievienotās vērtības nodoklis, lai gan tiesu izpildītāju pienākums, realizējot uzņēmējsabiedrību mantu, ir aprēķināt un iekasēt pievienotās vērtības nodokli Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā. Par revīziju rezultātiem, kuros atklāti trūkumi tiesu izpildītāju darbā, Valsts kontrole ir iesniegusi ziņojumus LR Ministru kabinetā un informējusi LR Tieslietu un Finansu ministrijas,
– Valsts ieņēmumu dienests nepietiekoši aktīvi veic privatizēto uzņēmumu pārņemto nodokļu parādu iekasēšanu valsts un pašvaldību budžetos. Piemēram, valsts ieņēmumu dienesta Zemgales priekšpilsētas nodaļai Valsts kontrole ieteikusi aktivizēt nodokļu iekasēšanu, izmantojot visas likumdošanas aktos paredzētās sankcijas pret uzņēmējsabiedrībām, kuras nenorēķinās par privatizēto uzņēmumu pārņemtajiem parādiem,
– Latvijas Republikas ministrijas nepietiekoši kontrolē rīcību ar valsts mantu,
– privatizācijas procesu republikā traucē neatrisinātais jautājums par dzīvokļu komunālās saimniecības nodošanu pašvaldībām (atsevišķas pašvaldības atsakās pārņemt tās savā valdījumā),
– nav pietiekamas uzskaites un kontroles par norēķinu stāvokli ar pārņemto privatizējamo objektu nomniekiem: nomas summām, maksāšanas termiņiem un maksājumu nokavējumiem,
– netiek ievērotas likuma ”Par grāmatvedību” prasības, jo daudzos revīziju materiālos konstatēti uzskaites pamatprincipu neievērošanas gadījumi,
– pārkāptas likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 53. panta prasības, jo atklāti gadījumi, ka netiek sastādīti uzņēmumu īpašuma sadales akti pa objektiem,
– konstatēti likuma “ Par valsts uzņēmumu” normu pārkāpumi, piemēram, pārdodot pamatlīdzekļus bez LR Labklājības ministrijas Valsts īpašuma konversijas komisijas atļaujas,
– pārkāpti LR Finansu ministrijas 1993.gada 6.septembra norādījumi Nr. 832 ”Norādījumi par inventarizācijām”, nav ievērotas LR Augstākās Padomes 1990. gada 24. oktobra lēmuma ”Par neatliekamiem pasākumiem valsts īpašuma patvaļīgas privatizācijas novēršanai” un LR Augstākās Padomes 1990.gada 3.decembra lēmuma ”Par valsts īpašuma aizsardzību Latvijas Republikā” prasības,
– atklātas nepilnības privatizācijas noteikumu izstrādāšanā un pieņemšanā, kā arī konstatēti gadījumi, kad netiek izstrādāti dažādi privatizācijas procesa norisei nepieciešamie normatīvie dokumenti.