Sākumlapa » Par Valsts kontroli » Par iestādes darbību » Publiskie gada pārskati » Gada pārskats – 1996 » Revīzijas darbs Valsts budžeta revīzijas departamentā » Par Rīgas pils ansambļa uzturēšanai, rekonstrukcijai un restaurācijai piešķirto valsts līdzekļu izlietojumu

Par Rīgas pils ansambļa uzturēšanai, rekonstrukcijai un restaurācijai piešķirto valsts līdzekļu izlietojumu

Veikta revīzija par Rīgas pils ansambļa uzturēšanai, rekonstrukcijai un restaurācijai piešķirto valsts līdzekļu izlietojumu.

Rīgas pils ansamblis ar 1993.gada 1.jūliju nodots Finansu ministrijas pārziņā un valsts a/s “Rosme” (VAS ”Rosme”) valdījumā. Pretēji Ministru Padomes 1992.gada 13.novembra lēmumam “Par kārtību, kādā valsts nekustamais īpašums izprasāms no sveša valdījuma” pieņemšanas aktā, ko apstiprinājis finansu ministrs U.Osis, nav norādīts, kādas ēkas un objekti tiek nodoti, un nav norādīta ēku vērtība ne pēc grāmatvedības uzskaites datiem, ne arī to iespējamā tirgus vērtība.

1994.g. jūnijā VAS “Rosme” filiāles “Rīgas pils pārvalde” pamatlīdzekļu uzskaitē ņemta ēka Pils laukumā 3, Rīgā, ar nereālu atlikušo bilances vērtību Ls 592.

Pils ēkas nodotas bez objekta, tā komunikāciju un ārējās teritorijas plāniem, aktā uzrādīta tikpat nereāla ēku kopējā platība – 140 m2.

Ar Ministru kabineta 1995.gada 14.februāra rīkojumu VAS “Rosme” filiāle “Rīgas pils pārvalde” reorganizēta par bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu “Rīgas pils pārvalde” (BOVU RPP).

VAS “Rosme” filiāles “Rīgas pils pārvalde” un BOVU “Rīgas pils pārvalde” dibināšanā un darbībā pieļauti šādi trūkumi:

reģistrējot Uzņēmumu reģistrā 1994.gada 28.aprīlī VAS “Rosme” filiāli “Rīgas pils pārvalde” un 1995.gada 26.jūnijā BOVU “RPP”, nav dokumentāri pamatots Ls 1 600 000 ieguldījums to pamatkapitālā;
– pēc stāvokļa uz 1996.gada 1.jūliju BOVU “RPP” bilancē nelikumīgi kā pamatlīdzeklis uzskaitīts Rīgas pils ansamblis. Tas ir pretrunā MK rīkojumam, kurā noteikts, ka Valsts īpašuma fondam noteiktā kārtībā Rīgas pils jāreģistrē Zemesgrāmatā uz valsts vārda VĪF personā. Tā kā BOVU “RPP” kreditoru parādi pēc stāvokļa uz 1996.gada 1.jūliju ir Ls 927 300, valsts īpašuma tiesības uz Rīgas pils ansambli šādā situācijā ir apdraudētas;
– 1993.gadā Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbi uzsākti bez projekta tehniskās dokumentācijas, nebija un vēl tagad nav vienotas koncepcijas par Rīgas pils ansambļa reģenerāciju atbilstoši tā kultūrvēsturiskajai nozīmei. 1995.gadā izsludināts konkurss Rīgas pils kompleksa reģenerācijas projektam. Konkursa dalībniekiem par iesniegtajiem, bet nepieņemtajiem projektiem samaksāti Ls 7 160 un saskaņā ar BOVU “RPP” direktora D.Fārta noslēgtajiem līgumiem vēl jāmaksā Ls 8 440. Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai sakarā ar šo konkursu samaksāti Ls 1 652;
– Uzsākot pils rekonstrukciju un restaurāciju, nav veikta pils ēku tehniskā apsekošana un diagnostika, bet pēc inženiertehniskās izpētes joprojām nav pabeigta pils pamatu, nesošo konstrukciju nostiprināšana. Ēkā, kurā vēl nav pabeigta pamatu nostiprināšan, veikti remonta un restaurācijas darbi;
– VAS “Rosme” filiālē “Rīgas pils pārvalde” un BOVU “RPP” nav noslēgto līgumu uzskaites un nav sakārtota dokumentācija par katra līguma izpildi. Daļa līgumu noslēgti bez konkursiem un izsolēm, pārkāpjot Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumus Nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”;
– VAS “Rosme” filiālē un BOVU “RPP” nav sakārtota Rīgas pils restaurācijas darbu būvuzraudzība. Rezultātā par dažu firmu izpildītajiem darbiem samaksāts bez pieņemšanas un nodošanas aktiem, bez slēpto darbu aktiem un citas izpilddokumentācijas;
– pieļauti dažādi trūkumi VAS “Rosme” filiāles un BOVU “RPP” grāmatvedības uzskaitē.