Revīzijas darbs Valsts budžeta revīzijas departamentā

Pēc izmaiņām Valsts kontroles struktūrā, kādas izdarītas gada sākumā sakarā ar Privatizācijas procesa revīzijas departamenta izveidošanu, Valsts budžeta revīzijas departaments turpināja darbu piecos sektoros. Uz jaunizveidoto departamentu tika pārcelta kolēģijas locekle Māra Lēruma un 6 revīzijas darbinieki. Tas sarežģīja Valsts budžeta revīzijas departamenta darbu, it īpaši valsts budžeta ieņēmumu revidēšanu, ko līdz tam veica M.Lērumas vadītais sektors.

Pēc nelieliem organizatoriskiem pārkārtojumiem un pieņemot darbā jaunus darbiniekus, šo darbu izdevās sakārtot.

1996.gada 11.aprīlī spēkā stājās Satversmes 81.panta kārtībā Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par grozījumiem likumā “Par Valsts kontroli”, ar kuriem Valsts kontroles kompetencē tika nodotas arī revīzijas pašvaldībās.

Pieņemot minētos grozījumus, Ministru kabinets, pretēji Satversmes 66.panta 2.daļas prasībām, neparedzēja līdzekļus Valsts kontrolei, lai būtu iespējams pilnvērtīgi veikt jaunos uzdevumus, kuru finansēšanai līdzekļi budžetā iepriekš nebija paredzēti. Lai nodrošinātu Valsts kontroles paplašinātā darba apjoma izpildi, vajadzēja papildus pieņemt revīzijas darbiniekus, bet ierobežotā finansējuma dēļ tas nebija iespējams. Ievērojama daļa no šī darba bija jāveic Valsts budžeta revīzijas departamentam tādā sastāvā, kādā tas uzsāka darbu gada sākumā pēc vairāku darbinieku pārcelšanas uz Privatizācijas procesa revīzijas departamentu.

1996.gadā departaments veica 16 revīzijas pašvaldībās, dažas no kurām bija visai sarežģītas un prasīja ievērojamu laiku (vairākās skolu valdēs, Ogres rajona padomē, Rēzeknes pilsētas domē, Saulkrastu pilsētas domē, Valmieras un Liepājas rajona padomēs u.c.). Valsts kontrole sāka saņemt arvien vairāk iesniegumu un sūdzību par pašvaldību darbu. Tās sūtīja ne tikai iedzīvotāji, bet arī pašvaldību deputāti, revīzijas komisiju locekļi un pat Saeimas deputāti. Uz to vajadzēja reaģēt, bet līdz Pašvaldību revīzijas departamenta izveidošanai Valsts kontrolē sistemātisku un pienācīgu revīzijas darbu pašvaldībās veikt nebija iespējams.

1996.gadā Valsts budžeta revīzijas departamentā strādāja 5 kolēģijas locekļi un 26 revīzijas darbinieki. Veiktas 102 revīzijas, kolēģijas sēdēs pieņemti lēmumi 37 revīziju lietās, bez tam 13 gadījumos noteiktas papildu revīzijas, 4 kolēģijas sēdēs izskatīti citi ar revīzijas darbu saistīti jautājumi.

Valsts budžeta revīzijas departamentā 1996.gadā noteikti uzrēķini 25 gadījumos kopējā summā par Ls 492 458,03, bet piedzīti uzrēķini kopā Ls 61 444,93.

Ziņas par Valsts budžeta revīzijas departamentā 1996.gadā noteiktajiem un piedzītajiem uzrēķiniem ir šādas:

Kolēģijas lēmuma pieņemšanas datumsRevidējamā iestādeDepartamenta kolēģijas lēmums


Noteikts uzrēķins

Ar VK padomes lēmumu attaisnoti darījumi1996.gadā noteiktie uzrēķini1996.gadā piedzītie uzrēķini
1995.gadarevīziju lietas
Valsts vides inspekcija4045,94
LR Zemessardzes štābs
Latvijas Enerģētikas aģentūra2012,00
1996.gadarevīziju lietas
25.01.96IeM Kuldīgas rajona Policijas nodaļa2740,002740,002740,00
28.02.96Valsts Centrālais zemes dienests170,00170,00170,00
19.03.96Zemassardzes 42.Tukuma bataljons1020,001020,001020,00
18.04.96LM Jelgavas Vides veselības centrs1999,171999,171999,17
30.04.96ZM Rīgas rajona Lauksaimniecības departaments2418,952418,952418,95
07.05.96Rēzeknes rajona padome9511,009511,009511,00*
07.05.96Rēzeknes pilsētas dome1362,001362,001362,00*
08.05.96.Durbes pilsētas dome7650,007650,00
08.05.96.Grobiņas pilsētas dome7650,00300,00300,00*
08.05.96.Vecpils pagasta padome856,83856,83
04.06.96.Latvijas Onkoloģijas centrs6383,386383,386383,38
06.06.96.Valsts robežu veterinārās kontroles pārvalde8460,008460,008460,00
27.06.96.LM Sociālo iestāžu servisa centrs11250,0011250,00
16.07.96.LM Nodarbinātības valsts dienests25260,5025260,5025260,50
25.07.96.ZM Kuldīgas rajona Lauksaimniecības dep.2399,402399,40
21.08.96.ZM Rīgas 1.pārtikas rūpniecības skola1556,031556,031556,031556,03
27.08.96.LM Ludzas raj. Sociālās apdrošināšanas pārvalde950,00950,00950,00
27.08.96.LM Tukuma raj. Vides veselības centrs200,00200,00200,00
29.08.96.LM Ventspils Vides veselības centrs1365,441365,441365,44
17.09.96.Saulkrastu pilsētas dome17413,008961,178451,83220,50
19.09.96.SM Latvijas Autoceļu direkcija111539,94
522391,97**
527911,36106020,554399,39
01.10.96.Labklājības ministrijas Centrālais aparāts169480,00
496573,00**
582879,0083174,00
25.10.96Ekonomikas ministrijas Centrālais aparāts101055,00Iesniegta sūdzība, kas VK padomē vēl nav izskatīta
29.11.96.Latvijas Lauksaimniecības universitāte4581,394581,39
Kopā492 458,03
1 018 964,97**
1 154 836,63255 530,8761 444,93

*IeskaitītsValsts autoceļu fondā (kopā Ls 11 173,00).
**Departamenta kolēģijas lēmums – nodot padomei izskatīšanai par attaisnošanu

Divu revīziju lietās materiāli par darījumiem kopējā summā par Ls 1 018 964,97, kuri no likuma viedokļa nebija pietiekami attaisnoti, saskaņā ar likuma “Par Valsts kontroli” 19.panta 2.punktu tika nodoti izskatīšanai Valsts kontroles padomei, kas tos pēc būtības attaisnoja. Valsts kontroles padome, izskatot sūdzības par departamenta kolēģijas lēmumiem, ir atcēlusi un samazinājusi noteiktās uzrēķinu summas par Ls 236 927,16, līdz ar to kopējā uzrēķinu summa, kas pēc departamenta kolēģijas lēmumiem noteikta 1996.gadā piedzīšanai valsts labā, ir Ls 255 530,87.

Izskatot departamenta kolēģijā revīziju materiālus, pieņemti lēmumi par šādiem pasākumiem, kas veicami, lai novērstu revidējamajās iestādēs konstatētos trūkumus un pārkāpumus:

– iesniegti pieprasījumi ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm par trūkumu un pārkāpumu novēršanu22 gadījumos,
– nolemts par revīzijās atklātajiem pārkāpumiem paziņot Ministru kabinetam4 gadījumos,
– sagatavoti ziņojumi valsts kontrolierim iesniegšanai Saeimā saskaņā ar likuma “Par Valsts kontroli” 16.pantu5 gadījumos,
– nosūtīti materiāli Saeimas komisijām2 gadījumos,
– nosūtīts materiāls izskatīšanai Finansu ministrijai, lai izlemtu jautājumu par sankciju piemērošanu likuma “Par budžetu un finansu vadību” 47.panta kārtībā1 gadījumā
(par Ls 10 000),
– ieteikts valsts kontrolierim un valsts kontrolieris iesniedzis pieprasījumu labklājības ministram par darba līguma laušanu ar Sociālo iestāžu servisa centra vadītāju J.Eglonu uz Darba likumu kodeksa 38.panta pamata (pēc kolēģijas lēmuma pieņemšanas J.Eglons no darba faktiski atlaists pēc paša vēlēšanās)1 gadījumā,
– revīzijas materiāli iesniegti prokuratūrā,4 gadījumos,
no tiem ierosināta krimināllieta1 gadījumā.

Revīzijas materiāli par valsts līdzekļu izlietojumu sakarā ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā izmantoti, lai sagatavotu valsts kontroliera referātu Austrumeiropas valstu starptautiskajā seminārā Varšavā.

1996.gadā Valsts budžeta revīzijas departamentā, tāpat kā pārējos Valsts kontroles departamentos, revīzijas darbinieki tika pieņemti darbā konkursa kārtībā, tomēr daudzos gadījumos revīzijas darbinieku nesagatavotības un nepietiekošas kvalifikācijas dēļ revīzija ieilga un revīziju materiāli tomēr bija nepietiekoši, lai pienācīgi varētu izlemt visus jautājumus, kas saistīti ar šo līdzekļu izlietojumu. It īpaši tas attiecas uz republikas rajonos strādājošo revidentu veiktajām revīzijām. Revīzijā, kas veikta Valmieras Drāmas teātrī, trīs reizes bija nepieciešams noteikt papildu revīziju. Ilgstoši, ar atkārtotām pārbaudēm veikta revīzija par Nacionālās operas rekonstrukcijai paredzēto līdzekļu izlietojumu.

Daudzos gadījumos grūtības revīzijās bija saistītas ar revidējamo iestāžu amatpersonu noraidošo izturēšanos pret revīzijas darbiniekiem. 1996.gada 11.oktobrī Valsts ieņēmumu dienests pat paziņoja valsts kontrolierim, ka likums “Par Valsts kontroli” un “Valsts kontroles revīzijas reglaments” neparedzot Valsts kontrolei tiesības revidēt kārtību, kādā tiek aprēķināts un nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un ka šāda revīzija atraujot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekus no viņu tiešajiem pienākumiem. Bija nepieciešams izskaidrot Valsts kontroles kompetenci, lai revīziju būtu iespējams turpināt un pabeigt. Ar zemas tiesiskās apziņas un darba kultūras gadījumiem revidējamajās iestādēs nācās saskarties vairākkārt. Kad tika uzsākta revīzija Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), revīzijas darbiniekiem tika paskaidrots, ka, saskaņā ar Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi, ārējās revīzijas RTU pieļaujamas tikai ar RTU Senāta akceptu. Tādējādi revīzijas sākumā tika kavēta likuma “Par Valsts kontroli” 4.pantā noteikto valsts revidentu pienākumu veikšana. Līdzīga izturēšanās augstskolās ir bijusi arī pret Izglītības un zinātnes ministrijas Kontroles un revīzijas departamenta revidentiem. 1996.gada 20.novembrī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis administratīvi sodīja Rīgas Aviācijas universitātes galvenā grāmatveža vietnieci Allu Poleščuku ar administratīvo naudas sodu Ls 30 apmērā par Valsts kontroles pieprasītā paskaidrojuma neiesniegšanu sakarā ar revīziju.

Ir bijis arī pilnīgi nepieļaujams gadījums, kad revidentam tika draudēts sakarā ar dienesta pienākumu izpildīšanu.

Pašlaik spēkā esošajās administratīvo tiesību normās ietekmēšanas līdzekļu pielietošana pret amatpersonām, kas pārkāpj likumā noteikto revīziju veikšanas kārtību, ir nevajadzīgi sarežģīta. Tā nenodrošina pārkāpumu savlaicīgu novēršanu, tāpēc nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos.

Lai gan Valsts kontroles darbā sakarā ar darba pārkārtošanu bija objektīvas grūtības un dažādi gadījumi, kas apgrūtināja darbu revidējamajās iestādēs, Valsts budžeta revīzijas departaments 1996.gadā visumā nodrošināja likuma “Par Valsts kontroli” 2.pantā noteikto uzraudzību, lai valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta līdzekļu iekasēšana un to izlietošana, kā arī rīcība ar valsts mantu budžeta iestādēs būtu likumīga, lietderīga un pareiza.