Latvijas Republikas valsts ārējo parādu un tā atmaksas iespājas

Uz materiālu pamata, kas iegūti, apkopojot revīziju rezultātus, sagatavoti 4 ziņojumi. Pārbaudīta Latvijas Bankas 1995. gada finansiālā darbība un revidēta privatizējamā VAS ”Latvijas Krājbanka”, kā arī apkopota informācija par Latvijas Republikas valsts ārējo parādu un tā atmaksas iespējām. VAS ”’Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība” pārbaudītas Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas lauksaimniecības kredīta izmantošanas un atmaksas iespējas. Revīziju rezultāti, kas apkopoti ziņojumos, nosūtīti Latvijas Republikas Saeimai un citām institūcijām, bet ziņojums par Latvijas Republikas valsts ārējo parādu nosūtīts arī Latvijas Valsts prezidentam.

Apkopojot informāciju par Latvijas Republikas valsts ārējo parādu un tā atmaksas iespējām, konstatēts:

1) bankrotējušajās komercbankās kredītu atlikums ir Ls 18,88 milj.; neatmaksātie kārtējie procentu maksājumi 1995.gadā ir Ls 1,46 milj. Neatmaksātie kredīti, kam lietošanas termiņš beidzas 1996. gada 1.pusgadā, ir Ls 1,88 milj.;
2) auditorfirmas pārbaudījušas 75% visu izsniegto kredītu, no tiem līgumā noteiktajā termiņā tiks atmaksāti 12%;
3) LR Finansu ministrija pēc auditorpārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem nav veikusi pasākumus to novēršanai. Biznesa plānos neparedzētiem mērķiem izmantotie kredīti uz 01.01.1996. ir 13,8 milj., bet atmaksāts pirms termiņa – Ls 3,6 milj.;
4) LR Finansu ministrija un Latvijas Banka nepilda ”Kredītiestāžu likuma” 114.panta prasības par tranzītkredītu apkalpošanu. Bankrotējušo banku kredītsaistības nav nodotas citām bankām. Tās nav pārņēmusi arī Finansu ministrija, izņemot Alejas un Talsu komercbanku;
5) valsts revidenti atklājuši nopietnus pārkāpumus: valdības ārvalstu kredītu sadales komisija vairākos gadījumos kredītu piešķīrusi nepamatoti, Latvijas Banka nav kontrolējusi kredītlīgumu izpildi, Finansu ministrija, noslēdzot līgumus ar kredīta lietotājiem (Pasaules bankas kredīti), nav pieprasījusi garantijas vai ķīlas, kredīta līdzekļi izmantoti biznesa plānos neparedzētiem mērķiem, Finansu ministrijas izvēlētās auditorfirmas kredītpārbaužu slēdzienos ne vienmēr sniedz patiesu vērtējumu par kredīta atmaksas iespējām;
6) parādu dzēšanai ārvalstu aizdevējiem pamatsummu un procentu maksājumos vidēji gadā jāatmaksā Ls 42 milj., bet 2000.gadā – Ls 93 milj. Bankrotējušo banku un maksātnespējīgo kredītņēmēju parādu dzēšanai no valsts līdzekļiem vidēji gadā būs jāatmaksā Ls 18 milj., bet 2000.gadā – Ls 40 milj.

Ziņojums par pārbaudes rezultātiem nosūtīts Latvijas Valsts prezidentam, LR Saeimas Prezidijam, LR Ministru prezidentam, LR finansu ministram, Latvijas Bankai.