Revīzijas darbs Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta uzdevums ir revidēt valsts uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību, kuru pamatkapitālā ir valsts kapitāla daļa, saimnieciskās darbības likumību un lietderību.

1996. gadā departamenta darbība aptvēra šādus darbības virzienus:
1) valsts un pašvaldību uzņēmumu saimnieciskās darbības revīzijas,
2) banku un kredītiestāžu revīzijas, kas dod iespēju sekot valsts parādiem un saistībām.

1996.gadā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā Rīgā strādāja 37 darbinieki, bet rajonu nodaļās – 10. Revīzijas un pārbaudes ir veiktas saskaņā ar darba plāniem, bet daudzos gadījumos tās ierosinājušas sūdzības, Latvijas Republikas Saeimas komisiju, Ministru prezidenta un Ģenerālprokuratūras pieprasījumi, kā arī revīzijas noteiktas saskaņā ar Valsts kontroles padomes lēmumiem. Departamenta revīzijas sektoros tika gatavotas arī atbildes uz dažāda rakstura sūdzībām.

Atskaites gadā uzsāktas 127 revīzijas, kā arī pabeigtas 6 lietas, kas bija iesāktas 1995. gadā. 1996. gadā kopumā departamentā pabeigtas 83 revīzijas, 34 no tām izskatītas kolēģijā, bet pārējās revīzijas slēgtas ar departamenta direktora parakstītu aktu, bez izskatīšanas kolēģijā. Darbs pie 14 iesāktajām revīzijām turpināsies 1997. gadā.

Pamatojoties uz revīziju rezultātiem, departamentā sagatavoti 7 ziņojumi. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā izskatītas 2 sūdzības par Valsts kontroles padomes lēmumiem, kas attiecas uz departamentā veiktajām revīzijām. Zemessardzes SIA ”Labais krasts” revīzijas gadījumā, pirmoreiz pēc tam, kad Valsts kontrole atjaunoja savu darbību atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un likumam ”Par Valsts kontroli”, kā arī izmaiņām likumā ”Par tiesu varu”, revidējamā iestāde izmantoja savas tiesības un pārsūdzēja Valsts kontroles padomes lēmumu par šajā revīzijā izdarītajiem secinājumiem Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā. Rezultātā, izskatot LR Zemessardzes sūdzību par Valsts kontroles padomes lēmumu, Augstākās tiesas Senāts to noraidīja un tādējādi atzina, ka revīzijā atklātie pārkāpumi atspoguļoti pareizi un izdarītie secinājumi ir vērā ņemami. Otras revīzijas rezultātā izdarītie secinājumi par valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu apdrošināšanas pasākumiem VAS ”Baloži” neapmierināja revidējamo iestādi, un Valsts kontroles padomes lēmums tika pārsūdzēts Augstākās tiesas Senātā. Pēc iepazīšanās ar revīzijas materiāliem, Valsts kontroles valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas un Valsts kontroles padomes lēmumiem Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Valsts kontroles lēmuma fomulējumu.

1996. gadā Valsts kontroles padome izskatīja 7 sūdzības par Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas lēmumiem. Pieci kolēģijas lēmumi bija par 1996. gada revīzijām, bet divi – par 1995. gadā apkopotajiem revīziju rezultātiem. Trijos gadījumos kolēģijas lēmumi atstāti negrozīti.

Padome atstāja spēkā kolēģijas lēmumu par Zemessardzes SIA ”Labais krasts” dibināšanas likumības un finansiāli saimnieciskās darbības revīzijas rezultātiem, apstiprinot to, ka SIA ”Labais krasts” direktoram jāpiedzen no bijušā darbinieka G. Melnalkšņa Ls 1 500, kā arī Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai jāizvērtē Zemessardzes amatpersonu rīcība, nelikumīgi dibinot SIA ”Labais krasts” un noslēdzot un realizējot neveiksmīgo darījumu ar angļu firmu ”ALLMAKES Ltd”. Valsts kontroles padome noraidīja Latvijas Republikas Finansu ministrijas Valsts īpašuma fonda sūdzību par 1995. gadā veiktās revīzijas sakarā pieņemto departamenta kolēģijas lēmumu. Padome lēmumu precizēja un atzina, ka paliek spēkā Valsts īpašuma fondam uzliktais uzrēķins Ls 108 111,35 apmērā par nepareizi izlietotiem valsts naudas līdzekļiem, kas izmaksāti piemaksai pie algas un prēmijās.

Valsts kontroles padome 4 gadījumos grozīja, mainīja formulējumu vai papildināja iepriekš pieņemtos kolēģijas lēmumus. Lēmumu maiņa galvenokārt saistīta ar banku sektorā veiktajām revīzijām.

Tā kā akciju komercbanka “Baltijas Tranzītu banka” kā kredīta galvotāja atmaksāja G-24 aizdevumu Latvijas Bankai, tad ar padomes lēmumu tika apturēts revīzijas lietas “G-24 kredīta izlietošana Latvijas – Dānijas kopuzņēmumā ”Baltijas ķieģelis” sakarā pieņemtais kolēģijas lēmums, kurš noteica uzlikt uzrēķinu Latvijas Bankai USD 250 000 un AKB ”Baltijas Tranzītu banka” USD 200 000 .

Uzskatot, ka medikamentu dāvinājumi par Ls 72 377 pēc būtības nav attaisnojami, Valsts kontroles padome mainīja departamenta kolēģijas lēmuma 4.punktu revīzijas lietā par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta piešķiršanu, izlietošanu un atmaksas iespējām privatizējamā valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firmā ”Grindeks” un noraidīja kolēģijas ierosinājumu attaisnot medikamentu dāvinājumus.

Valsts kontroles padome, papildinot iepriekš pieņemtos kolēģijas lēmumus, ir ierosinājusi veikt 4 pretpārbaudes, pie tam 3 no tām ierosināts veikt sakarā ar revīzijas lietu par Latvijas – Dānijas kopuzņēmumu ”Baltijas ķieģelis”, bet privatizējamās valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firmas ”Grindeks” revīzijas lietā pieņemts padomes lēmums veikt pretpārbaudes Latvijas Republikas Labklājības ministrijā un veselības aizsardzības iestādēs par ”Grindeks” veiktajiem naudas līdzekļu un medikamentu dāvinājumiem no Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules bankas) piešķirtajiem kredīta līdzekļiem. Šīs revīzijas Valsts kontroles revidenti veiks 1997. gadā.

Tāpat kā iepriekšējā, arī 1996. gadā revīziju darbā piedalījās gan Rīgā, gan arī republikas pilsētās un rajonu centros strādājošie revidenti. Visi republikas rajonu revidenti piedalījās ziņojuma sagatavošanā par Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās iesniegtajiem 1995. gada pārskatiem. Rajonu centros strādājošie revidenti pārbaudīja G-24 kredīta izlietojumu lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumos visā republikā. Šo pārbaužu materiāli apkopoti vienā revīzijas lietā, un to izskatīja departamenta kolēģijas sēdē.

1996. gadā materiāli par Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā veiktajām revīzijām un pārbaudēm nosūtīti:

– Latvijas Valsts prezidentam3
– Latvijas Republikas Saeimai un Saeimas komisijām18
– Latvijas Republikas Ministru kabinetam un Ministru prezidentam21
– Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai2
– Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai1
– Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai6
– Latvijas Republikas Finansu ministrijai28
– Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Ekonomikas policijas pārvaldei1
– Latvijas Republikas Labklājības ministrijai5
– Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai5
– Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai3
– Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai1
– Latvijas Republikas Zemkopības ministrijai8
– Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai15
– Kriminālpolicijas pārvaldei1
– Latvijas Bankai5
– Monopoldarbības uzraudzības komitejai1
– Pašvaldību savienībai1
– Policijas departamenta Rīgas pilsētas galvenajai policijas pārvaldei1
– Latvijas Republikas Privatizācijas aģentūrai23
– Rīgas Domei1
– Latvijas Republikas Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienestam12

Sniedzam to revīzijas gaitā atklāto pārkāpumu uzskaitījumu, par kuriem Valsts kontrole ir ziņojusi LR Finansu ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, LR Labklājības ministrijai un Privatizācijas aģentūrai:

1. V/u ”Latvijas kuģniecība” – uzņēmuma grāmatvedībā ārkārtas ieņēmumos nebija uzrādīti USD 8 milj. un šis ieņēmums nebija aplikts ar peļņas nodokli. Pārbaudes rezultātā VID Lielo nodokļu maksātāju pārvalde pieņēmusi lēmumu piedzīt peļņas nodokli Ls 1 098 386.

2. VAS ”Latvijas dzelzceļš” – valsts budžetā nebija pārskaitītas dividendes par 1994. gadu Ls 391 800.

3. PVAS ”Baloži” – izmaksājot VAS darbiniekiem algas un apdrošināšanas kompensāciju piemaksas vietā, valstij netika samaksāts sociālais nodoklis Ls 17 305 un ienākuma nodoklis Ls 11 385. tādā kārtā, apzināti neizpildot 1995. gadam apstiprināto peļņas plānu, valsts budžetā tika iemaksāts mazāks ienākuma nodoklis – par Ls 5 080 un arī mazākas dividendes – par Ls 595.

4. V/u ”Lidosta Rīga” – par 1994. un 1995. gadu nebija aprēķināti un ieskaitīti valsts budžetā šādi nodokļi:

 

-pievienotās vērtības nodoklis– Ls 67 400,
– uzņēmuma ienākuma ( peļņas) nodoklis– Ls 180 600,
– īpašuma nodoklis– Ls 164 000,
– maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu– Ls 65 000.

 

Valsts budžetā nebija samaksāta nomas maksa par līgumiem ar termiņu virs 1 gada – Ls 335.
Kopā valsts budžetā uzņēmumam jāieskaita Ls 2 838 200.

5. A/s ”Latvijas aviolīnijas” – uzdots Privatizācijas aģentūrai izpildīt 1995. gada 31. augustā noslēgtā akciju pirkuma un vadības līguma prasības, piedzenot no pircēja ”Baltic International Airlines USA, Inc.” nesamaksātos Ls 250 000.

6. SIA ”Bauskas klēts” – auditorpārbaudes izdevumi Ls 6 215 segti no LR Finansu ministrijas rezerves fonda. Finansu ministrija neveica šīs summas piespiedu piedziņu no SIA ”Bauskas klēts” un līdz ar to valstij radīti zaudējumi Ls 6 215.

7. Civilās aviācijas administrācija (CAA) – izveidojot CAA, nepamatoti izlietoti valsts budžeta līdzekļi Ls 7 800.

1996. gadā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments piecpadsmit gadījumos revīzijas materiālus ir iesniedzis tiesībaizsardzības iestādēs, lai tos izskatītu, izvērtētu un izlemtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un vainīgo saukšanu pie likumā noteiktās atbildības. Savukārt divos gadījumos Latvijas Republikas Ministru kabinets un Aizsardzības ministrija tām iesniegtos Valsts kontroles revīziju materiālus arī uzskatījušas par nepieciešamu nosūtīt izvērtēšanai tiesībaizsardzības iestādei, t.i., Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai.

Pamatojoties uz revīziju materiāliem, ir ierosinātas 9 kriminālllietas un tiesā celtas 3 prasības. Departamenta kolēģija pieņēmusi lēmumus, ka revīziju rezultāti par Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas) kredīta izlietošanu un atmaksas iespējām SIA ”Bauskas klēts” un dibināšanas, pamatkapitāla noteikšanas un denacionalizācijas pārbaudes rezultātiem privatizējamajā VAS ”Kosmoss” jāpievieno jau iepriekš ierosinātām krimināllietām.

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra izvērtēja tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu revīziju sektora pārbaudes materiālus a/s ”Centrs” un sniedza atbildi Valsts kontrolei, ka prokuratūrā nav ziņu par to, ka valsts pilnvarnieki, Latvijas Republikas Valsts īpašuma fonda, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un a/s ”Centrs” amatpersonas mantkārīgu vai citu personisku interešu vadītas būtu rīkojušās ļaunprātīgi.

Uz revīziju materiālu pamata par SIA ”Lata International” kā valdības garantēto ārvalstu kredītu apsaimniekotāju finansiāli ekonomisko darbību un šo kredītu atmaksāšanas iespējām, par VSIA ”Lata Holdings” un SIA ”Agroleasing” saimniecisko un finansiālo darbību, kā arī par valsts kapitāla daļas izmantošanas likumību un lietderību SIA ”Agroinvest Consulting” ir ierosinātas 2 krimināllietas. Par dienesta stāvokļa izmantošanu un pilnvaru pārsniegšanu krimināllieta ierosināta pret bijušo lauksaimniecības ministru D.Ģēģeri, VSIA ”Lata Holdings” direktoru M. Sproģi, SIA ”Lata International” darbiniekiem E. Jansoni, Ā. Ozoliņu, I. Anševicu un pret SIA ”Agroleasing” ģenerāldirektoru V.Elstu.

Par mantas piesavināšanos, uzņēmējdarbības ierobežojumu noteikumu pārkāpšanu un dienesta viltojumu krimināllieta ierosināta pret SIA ”Agroinvest Consulting” pārvaldnieka vietas izpildītāju G. Krūzi.

Uz revīziju materiāla pamata, kurā apkopoti rezultāti par G-24 kredīta piešķiršanu, izmantošanu un atmaksas iespējām piena un gaļas pārstrādes uzņēmumos, ierosināta krimināllieta par būtiska kaitējuma nodarījumu valsts interesēm PVAS ”Liepājas gaļas kombinātā”. Uz šo pašu materiālu pamata Latvijas Republikas Finansu ministrija Latgales apgabaltiesā iesniegusi 2 prasības par piešķirto kredītu atmaksāšanu un uzņēmumu pasludināšanu par bankrotējušiem.

Pamatojoties uz revīziju materiāliem par rīcību ar valsts mantu likumību a/s ”Rīga”, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra ierosinājusi krimināllietu Nr. 81208796 un cēlusi tiesā prasību par denacionalizācijas apliecību atzīšanu par spēkā neesošām attiecībā uz Jāņa ielas namiem revīzijas lietā par nekustamajiem īpašumiem Rīgā, Jāņa ielā 6-18.

Ģenerālprokuratūra izvērtējusi arī banku un kredītiestāžu revīzijas sektora 6 pārbaužu materiālus un rezultātā ierosinātas 5 krimināllietas. Krimināllietas ierosinātas par Latvijas Republikas Valsts īpašuma privatizācijas fonda kredīta izlietošanas un atmaksas iespējām SIA ”Apvienība LK”, SIA ”Anre” un I. Lejietes individuālajā uzņēmumā, kā arī par Starptautiskā valūtas fonda STF-1 USD 5000 000 aizdevuma izlietošanas un atmaksas iespējām SIA ”Dane un Ko”. Uz Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā iesniegto Valsts kontroles revīzijas materiālu pamata par pārkāpumiem, kurus atklāja VAS ”Baloži”, pārbaudot valsts līdzekļu izlietošanas lietderību apdrošināšanas pasākumiem, arī ir ierosināta krimināllieta.

Ģenerālprokuratūrai nosūtīti arī Valsts kontrolē apkopotie materiāli par Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumu un izlietojumu pārbaudes rezultātiem.

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā revīzijās atklāti šādi galvenie finansu pārkāpumi, par kuriem materiāli nosūtīti tiesībsargājošām institūcijām:

1. V/u ”Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca” – nodokļu un nodevu parādi uz 1996. gada 1. janvāri valsts un pašvaldību institūcijām ir Ls 1 982 440, ko sastāda sociālais nodoklis Ls 1 027 156, parāds darbiniekiem par darba samaksu Ls 75 358 un parāds piegādātājiem un darba uzņēmējiem Ls 1 973 072.

2. V/u ”Latvijas agroķīmija” – Daugavpils v/u ”Agroķīmija” kasiere ņēmusi no kases naudu ”iztikas produktu iegādei”, radot kasē iztrūkumu Ls 2 511.

3. Cukura ražošanas veicināšanas fonda (CRVF), Latvijas valdības un Anglijas firmas ”MAN” cukura līguma izpilde:

  • cukura līguma nosacījumi ir izdevīgi firmai ”MAN”, jo līgumu izpildes gaitā ”MAN” saņēmis lielākus ienākumus (USD 6,6milj.) nekā Latvijas Republikas cukurrūpniecība – 3 cukurfabrikas un CRVF (USD 2,2 milj.) – firmas ”MAN” peļņas aprēķinos dažādos laikos iesniegtajās atskaitēs par vienu un to pašu jēlcukura kravu uzrādīti dažādi skaitļi un tā rezultātā Latvijas peļņas daļa šobrīd ir par USD 474 000 lielāka, nekā “MAN” uzrādīja sākotnēji;
  • līguma teksts ir neprecīzs (tulkojot pieļauta kļūda) un tā rezultātā nav skaidrs, kam jāpārskaita Latvijas peļņas daļa, nav arī nepārprotami noformulēts, vai 10% par iepriekšfinansējumu jāatskaita pirms peļņas sadales, vai jāatskaita no Latvijas puses peļņas;

4. ”Universālveikals ”Centrs” ” – Valsts īpašuma fonda (VĪF) un SIA ”Dressman Baltija” noslēgtais un bijušās finansu ministres I.Sāmītes akceptētais aizdevuma līgums par USD 2,83 milj. izpildīts tikai par 33%. Tas liecina, ka valsts budžets nav saņēmis USD 1,9 milj. Akciju sabiedrības īpašums, kurā valsts daļa ir 61%, praktiski pārgājis SIA ”Dressman Baltija” valdījumā par faktiski saņemto aizdevuma summu, t.i., USD 923 122, kaut gan a/s īpašums tā dibināšanas brīdī tika novērtēts par Ls 4 273 700 (dibināšanas kapitāls),

5. SIA ”Dane un Ko” – kredītu izmantojusi nelietderīgi, nopērkot iekārtas, kuras netiek izmantotas. SIA neveic saimniecisko darbību un nav spējīga kredītu atmaksāt. LR Ekonomikas ministrijai jānodrošina valstij radīto zaudējumu atlīdzināšanu Ls 287 000 no SIA ”Dane un Ko”.

6. SIA ”Apvienība Latvijas Kredītbanka” (Apvienība LK) – sabiedrības vadītāji, izmantojot Valsts īpašuma privatizācijas fonda un fonda glabātājas bankas a/s ”Latvijas Kredītbanka” vadošo darbinieku bezatbildīgo rīcību, izkrāpa no fonda līdzekļus kredīta veidā Ls 75 000 apmērā. LR Ekonomikas ministrijai jānodrošina valstij radīto zaudējumu atlīdzināšanu Ls 75 000 no SIA ”Apvienība LK”,

7. SIA ”Anre” – no Valsts īpašuma privatizācijas fonda piešķirts kredīts sabiedrībai, kura strādā ar zaudējumiem. LR Ekonomikas ministrijai jānodrošina valstij radīto zaudējumu Ls 98 000 atlīdzināšanu no SIA ”Anre”.

8. A/s ”Bērnu pasaule” – privatizācijas komisijas vērtējums par galīgo universālveikala ”Bērnu pasaule” vērtību – Ls 1 173 500, akciju sabiedrības dibināšanas pamatkapitāls saskaņā ar privatizācijas projektu – Ls 325 000. Neievērojot Privatizācijas komisijas sēdes vērtējumu, kā arī nenosakot parējās valsts kapitāla daļas izpirkšanas kārtību un termiņus, faktiski valsts īpašums Ls 848 500 vērtībā (72%) tika nodots a/s ”Bērnu pasaule” lietošanā bez maksas un tā izpirkšana sākās tikai 1996. gadā, samaksājot naudā Ls 102 341 un ar 3647 sertifikātiem Ls 102 116 vērtībā.

9. V/u ”Zemgales celtnieks” – slēdzot v/u neizdevīgus nomas līgumus (nepamatoti samazinot nomas maksu), pārdodot pamatlīdzekļus par pazeminātu vērtību un iegūtos līdzekļus izmantojot neatbilstoši likuma prasībām, valstij nodarīti zaudējumi par ne mazāk kā Ls 25 000. Privatizācijas aģentūrai jānodrošina valstij radīto zaudējumu atmaksu valsts budžetā.

10. Valsts saimniecība (v/s) ”Rīga” – saimnieciskā darbība kopš 1992.gada nerentabla, uzņēmuma vērtības zaudējums no 1992. līdz 1996.gadam Ls 2,77 milj. un kreditoru pieaugums Ls 3,32 milj. Pārkāpjot likuma prasības, pārdoti pamatlīdzekļi par bilances vērtību par Ls 11 500, veikti aizdevumi, no kuriem praktiski neatgūstami ir Ls 123 000, un viss saimniecības īpašums ieķīlāts a/s ”Latvijas kredītbanka” pret aizdevumu Ls 25 000.

Ziņas par Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā 1996.gadā noteiktajiem un piedzītajiem uzrēķiniem ir šādas:

(Ls)

Kolēģijas lēmuma pieņemšanas datumsRevidējamā iestādeDepartamenta kolēģijas lēmums


Noteikts uzrēķins

Ar VK padomes lēmumu attaisnoti darījumiNoteikti uzrēķiniPiedzītie uzrēķini
1995.gadarevīziju lietas
24.01.96“Latvijas Banka”USD 250 000USD 250 000
AKB “Baltijas Tranzītu banka”USD 200 000USD 200 000
“Trasta komercbanka”USD 122 452USD 122 452
Kopā:USD 572 452USD 572 452
1996.gadarevīziju lietas
08.03.96A/s “Latvijas aviolīnijas”191 601,00191 601,00
10.07.96V/u “Latvijas gaisa satiksme”66 895,0066 895,0066 895,00
17.07.96Privatizējamā VAS “Baloži”34 365,0034 365,0011 385,00
25.09.96V/u “Lidosta Rīga”25 139,3925 139,3925 139,39
27.12.96BOVU “Šampētera nams”11 774,4211 774,4211 774,42
28.01.97Privatizējamā valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražoš. firma “Grindeks”(dāvinājumi)72 377,00
72 377,00*
72 377,00
Kopā:402 151,81
72 377,00*
402 151,81115 193,81

*Departamenta kolēģijas lēmums nodot padomei izskatīšanai par attaisnošanu vai atcelšanu.

Valsts kontroles valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta veikto pārbaužu rezultātā pirms termiņa lauzti noslēgtie līgumi un atgūti valsts garantētie kredīti USD 2 550 000:

1. SIA ”Bauskas klēts”– USD 250 000
2. SIA ”Romas līnija”– USD I 300 000
3. SIA ”Baltijas ķieģelis”– USD 500 000
4. SIA ”Dane un Ko”– USD 500 000.

Izvērtējot departamentā veiktās revīzijas, visbiežāk konstatētie trūkumi valsts saimnieciskās darbības jomā ir:

1. Latvijas Republikas likumu neievērošana – visbiežāk tiek pārkāpts likums ”Par grāmatvedību”, ”Par uzņēmumu gada pārskatiem”, ”Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu”, ”Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtību”, ”Par bezpeļņas organizāciju”, ”Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, ”Par akciju sabiedrībām”, ”Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”, ”Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu”, ”Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”, ”Par uzņēmējdarbību”, ”Par valsts uzņēmumiem”, ”Par bankām” un ”Kredītiestāžu likums”. Revīzijās atklāti daudz nodokļu likumu pārkāpumu. Izplatītākie ir sociālā un ienākuma nodokļu aprēķināšanas un nomaksāšanas normu neievērošana, tai skaitā apzināta apstiprinātā uzņēmuma peļņas plāna neizpilde, kā rezultātā valsts budžetā ir iemaksāts mazāks ienākuma nodoklis.

Valsts uzņēmumu saimnieciskajā darbībā pārkāpumi visbiežāk saistīti ar likumu ”Par grāmatvedību” un ”Par uzņēmumu gada pārskatiem” normu neievērošanu. Lielākā kļūda, ar kuru revīzijās sastopas Valsts kontroles revidenti, ir uzskaites pamatprincipu neievērošana, un tie ir likuma ”Par grāmatvedību” 11. un 13.pantos noteikto normu pārkāpumi. Grāmatvedības nesakārtotība un pamatlīdzekļu uzskaites nepilnības ir pamatā neobjektīvam priekšstatam par uzņēmumu patieso finansiālo stāvokli. Valsts uzņēmumi, pārņemot īpašumus, pamatlīdzekļu uzskaiti un inventarizāciju ne vienmēr veic atbilstoši pastāvošajiem noteikumiem, bet uzņēmumu reorganizācijas gadījumos bieži tiek pārkāpts likuma ”Par grāmatvedību” 13.pants, jo netiek sastādīta slēguma bilance un jaunizveidotajās saimnieciskajās struktūrās bilances sadalīšanas rezultātā nesakrīt uzņēmumu aktīvi un pasīvi.

Revidenti bieži konstatē attaisnojuma jeb pirmdokumentu trūkumu grāmatvedības reģistros, kas noved pie nepareiza priekšstata veidošanās par uzņēmumu darījumiem un ir likuma ”Par grāmatvedību” 10. panta normu pārkāpums.

2. Uzņēmumiem piederošā nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana ne vienmēr ir operatīva un ekonomiski pamatota un, slēdzot telpu nomu un apakšnomu līgumus, bieži netiek ievērotas Civillikuma normas. Nomas līgumu sakarā Valsts kontrole ir atklājusi, ka valsts uzņēmumi slēdz sev neizdevīgus nomas līgumus, bez ekonomiska pamatojuma nosakot zemas nomas maksas. Ir gadījumi, kad nav noteiktas konkrētas nomas maksas, pie tam tās nemaksā vispār vai maksā ar kavējumiem. Revīzijās konstatēts, ka valsts uzņēmumi, slēdzot nekustamās mantas nomas līgumus, pārkāpj likuma ”Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” prasības.

3. Analizējot revīziju materiālu, konstatēts, ka viens no valsts uzņēmumu līdzekļu nelietderīgas izmantošanas veidiem ir piemaksas pie darbinieku algām un bezprocentu naudas aizdevumu izsniegšana strādājošiem. Raksturīgākie piemēri darba algu piemaksām ir valūtas piemaksas strādājošo algām, no darba algas fonda maksāta kompensācija par apkures tarifu paaugstināšanu, apmaksāti pasākumi darbinieku veselības stāvokļa uzlabošanai un piemaksas darba algām nodrošinātas, saņemot zaudējumu kompensāciju no apdrošināšanas akciju sabiedrības.

4. Valsts interešu ievērošanas nodrošinājumam uzņēmumos tiek nozīmēti valsts pilnvarnieki. Tomēr daudzos gadījumos Valsts kontroles veikto revīziju materiāli liecina par to, ka valsts pilnvarnieki uzņēmumos neveic likumā noteiktās funkcijas, viņi nenodrošina valsts intereses uzņēmumā un rezultātā tas strādā ar zaudējumiem, valsts pilnvarnieku darbs ir formāls un neefektīvs, netiek pienācīgi un saskaņā ar likumu realizētas pilnvarnieku un uzņēmējsabiedrību padomes funkcijas, kā arī valsts pilnvarnieki nepietiekami kontrolē uzņēmumu kredītu saņemšanas un izlietošanas gaitu. Vairākās revīzijās atklāti naudas līdzekļu pārmaksājumi pilnvarniekiem. Acīmredzot, šis plašais problēmu loks tiks atrisināts tikai tad, kad normatīvajos aktos būs detalizētāk reglamentāta valsts pilnvarnieku darbība.

5. 1996. gadā Valsts kontrole ir veikusi daudz revīziju par kredītu lietotājiem piešķirto aizdevumu rīcību ar tiem. Revīziju gaitā tika pārbaudīta kredītu piešķiršanas likumība un to izlietošanas un atmaksas iespējas. Visbiežāk revidenti konstatēja, ka aizdevumi nav nodrošināti ar garantijām, ka tiek piešķirti bez uzņēmuma finansiālā stāvokļa analīzes, bez ražošanas finansu un biznesa plāna, daudzos gadījumos konstatēta nepareiza un nelietderīga rīcība ar kredītiem, revīzijās atklāti gadījumi, ka piešķirtie aizdevumi nav izlietoti paredzētajiem mērķiem un atsevišķas komercbankas izmantojušas daļu kredīta līdzekļu sava biznesa vajadzībām. Revīziju materiāli liecina par to, ka valstī nav bijusi pietiekama uzraudzība pār kredītu piešķiršanu un izmantošanu, ka Latvijas Banka neveica pienācīgu komercbanku darbības uzraudzību un nekontrolēja savstarpējo līgumu izpildi un, savukārt, komercbankas nekontrolēja kredīta līdzekļu izmantojumu.

6. Izvērtējot privatizācijas procesa revīziju materiālus, var secināt, ka galvenie pārkāpumi notiek, objektus privatizzējot, jo netiek ievēroti spēkā esošo likumu un tiesiski normatīvo aktu prasības. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Privatizācijas aģentūra ne vienmēr nodrošina kontroli pār privatizācijas gaitu atbilstoši likuma ”Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” normām. Nepietiekami tiek veikta noslēgto ( arī pirms Privatizācijas aģentūras izveidošanas noslēgto) līgumu izpildes kontrole, nepietiekami nodrošināta valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu saņemšana un attiecīgo norēķinu veikšana ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem. Revīziju materiāli liecina par to, ka privatizācijas procesā, nosakot objekta cenu, ne vienmēr tiek ņemtas vērā privatizācijas objekta kredītsaistības un ka Privatizācijas aģentūra, pārņemot savā valdījumā uzņēmumus, neveic pasākumus, kas veicinātu kredītu racionālu izmantošanu.

Uz revīziju pamata, kas 1996. gadā veiktas Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā, var secināt, ka Latvijas Republikā valsts manta tiek apsaimniekota neefektīvi, un bieži rīcība ar valsts mantu un budžeta līdzekļiem ir nelikumīga, nelietderīga un nesaimnieciska. Revīziju rezultāti liecina par to,ka augstākās valsts pārvaldes institūcijas nepietiekami efektīvi veic savas funkcijas. Tas galvenokārt attiecas uz Latvijas Republikas Ekonomikas, Finansu un Zemkopības ministrijām. Šo ministriju augstāko amatpersonu bezatbildīgās rīcības dēļ lielos apmēros ir izsaimniekots valsts īpašums un valstij piešķirtie ārvalstu kredīta līdzekļi.

Latvijas Republikas Finansu ministrija kā valsts īpašuma turētājs savas funkcijas pildīja neapmierinoši. Piemēram, Finansu ministrija radījusi valstij zaudējumus, samaksājot auditorfirmai par neizdarītu darbu un ar Ministru kabineta akceptu uz valsts rēķina segusi Latvijas Krājbankas zaudējumus. Finansu ministrija un Pasaules Bankas kredītu koordinācijas darba grupa, noslēdzot līgumus, nav prasījusi uzņēmumu biznesa plānus un kredīta nodrošināšanas garantijas, kā arī nav kontrolējusi kredīta izlietojumu.

Pārkāpumus kredītu piešķiršanā pieļāvusi arī Ekonomikas ministrija, jo kā Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja, piešķirot aizdevumus, pārkāpusi Fonda rīkotāja darbības nolikumu. Ekonomikas ministrija bez firmas ekonomisko rādītāju analīzes un biznesa plāna ekspertīzes pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu, kā arī nelikumīgu galvojumu rezultātā valstij nodarījusi zaudējumus, dzēšot kredītu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem.

Valsts kontroles veiktais revīziju darbs ne tikai atklāj trūkumus valsts saimnieciskajā darbībā, bet arī palīdz daudzos uzņēmumos sakārtot grāmatvedības uzskaiti un pievērš uzņēmējsabiedrību vadības uzmanību nepilnībām, kuru novēršana palīdzēs turpmāk valsts budžeta līdzekļus izlietot un valsts mantu apsaimniekot daudz efektīvāk.

Lai uzlabotu darbu un novērstu revīzijās atklātos trūkumus, Valsts kontrole revidējamajām iestādēm izteikusi ierosinājumus:

1. Satiksmes ministrijai izstrādāt jaunu Civilās aviācijas administrācijas nolikumu.

2. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un sakārtot nepieciešamos normatīvos dokumentus, kas reglamentē un nosaka Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kontroles kārtību.

3. Latvijas Republikas Ministru kabinetam jāpieņem nepieciešamie likumdošanas akti, lai realizētu Ekonomikas ministrijas izstrādātajā koncepcijā par robežkontroli minētos pasākumus:

  • pārdalīt budžeta līdzekļus no pašlaik uz valsts robežas funkcionējošajām struktūrām, novirzot tos jaunizveidotajai robežinspekcijai;
  • apvienot esošās laboratorijas vienā materiāli un tehniski nodrošinātā laboratorijas sistēmā, sagatavojot tās akreditācijai;
  • izveidot vienotu datu bāzi par robežu šķērsojošām kravām, sasaistot šo datu bāzi ar iekšējā tirgus uzraudzības struktūrām.

4. Lietderīgi būtu izveidot specializēto pārtikas preču muitas punktu tīklu uz Latvijas Republikas robežas, samazinot pašreizējo muitas punktu skaitu, caur kuriem atļauts ievest pārtikas preces, ja nav iespējams šo punktus nodrošināt ar kvalificētu darbaspēku un tehnisko aprīkojumu.

5. Valsts ieņēmumu dienestam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pieprasīt no uzņēmumiem iesniegt gada pārskatus likumā noteiktajos termiņos.