Gada pārskats – 1997

 

 

 

Latvijas Republikas Valsts kontrole 1997.gadā

 

1997.gads Valsts kontroles dzīvē ir zīmīgs kā politiskā cikla noslēguma gads, jo likuma “Par valsts kontroli” iepriekšējā redakcija noteica, ka valsts kontrolieri Saeima ievēl uz četriem gadiem, un šis termiņš beidzās 1997.gada decembrī.

Laika posmā no 1994. līdz 1997.gadam veidojās Valsts kontroles kā iestādes struktūra, bet šis process vēl nav pabeigts. Mūsu iestādes attīstību noteica 1996.gada likuma “Par valsts kontroli” grozījumi, kuri paredzēja paplašināt Valsts kontroles funkcijas, uzliekot par pienākumu revidēt arī pašvaldības. 1997.gada sākumā tas īstenojās dzīvē – tika izveidots Pašvaldību revīzijas departaments, un tā vadību uzticēja Elgai Bernānei. Šī izvēle ir bijusi pareiza, jo rezultāti, kas atspoguļoti šajā gada pārskatā, rāda, ka Pašvaldību revīzijas departamenta darbs ir bijis ražīgs.

Ar šīs struktūras izveidošanu Valsts kontrole bija nokļuvusi paradoksālā situācijā: papildus budžeta asignējumi netika paredzēti, tomēr ar grozījumiem likumā “Par Valsts kontroli” tika paredzēti jauni uzdevumi pašvaldību revīzijas jomā – gandrīz 600 pašvaldībās, to uzņēmumos un citās struktūrās. Vienlaicīgi notiekot darbinieku atestācijai, štatu samazināšanai un jaunā departamenta veidošanai, tika izmantotas visas iekšējās rezerves, un revīziju darbs varēja sākties. Kopumā tas tomēr negatīvi atsaucās uz pārējo departamentu darbu, jo jaunā struktūra tika izveidota uz to bāzes un darbinieku rēķina. Šī iemesla dēļ pārējos departamentos tika veikts mazāk revīziju. Jaunā departamenta darbinieki ir apguvuši pašvaldību revīzijas specifiku un veiksmīgi strādā šajā jomā. Padarīto novērtē ne tikai sabiedrība, bet arī pašvaldības. Pirms jaunā departamenta izveidošanas valstī izvērsās diskusija un Valsts kontrolei tika izteikti politiski pārmetumi par tās iejaukšanos pašvaldību suverēnajās pašnoteikšanās tiesībās un par pašvaldību hartas neievērošanu, tomēr Valsts kontrole uzsāka revīziju darbu pašvaldībās. Tagad arī pašvaldības pašas ir ieinteresētas Valsts kontroles darbā, jo revīzijas ne tikai atklāj trūkumus, bet palīdz arī sakārtot valsts piešķirto līdzekļu administrēšanu. Mēs esam darbojušies ne tikai revīziju aspektā – E.Bernāne nolasīja lekciju ciklu pašvaldību darbiniekiem par grāmatvedības uzskaites veikšanu pašvaldībās un par revīzijas jautājumiem, tā kā šī bija abpusēja sadarbība.

Attiecībā uz personāla kvalifikāciju sakāms, ka martā veiktā Valsts kontroles darbinieku atestācija bija solis uz priekšu, jo pilnīgi visi darbinieki tika izvērtēti vēlreiz – pēc viņu atbilstības tieši revidenta amatam; atsevišķiem darbiniekiem tikai mainīta kvalifikācija, daudziem no mūsu iestādes bija arī jāaiziet. Kopumā šis process padarīja mūsu iestādi stiprāku un darbiniekus kvalificētākus.

Uz Valsts kontroles veikto revīziju materiālu pamata divdesmit gadījumos nolemts sagatavot ziņojumus iesniegšanai Saeimā, 45 materiāli nosūtīti prokuratūrai un citām tiesībsargājošajām institūcijām. Uzrēķini noteikti pāri par miljons latu, bet efekts nav rē“ķināms tikai šajos uzrēķinos, jo svarīgāk ir tas, kas uz veikto revīziju secinājumu pamata tika sakārtots. Mūsu darba pieredze rāda: ja atklājam pārkāpumu vienā iestādē, tad desmit citās tas vairs neatkārtojas. Zināmā veidā revīzijas ir profilaktisks darbs. No tā izriet arī Valsts kontroles tālākās prioritātes – tieši vairāk pievērsties pārkāpumu novēršanai, nevis to atklāšanai.

Mūsu institūcijas aktivitātes starptautiskajā jomā 1997.gadā ir pamats nopietnam sadarbības turpinājumam nākotnē ar mūsu ārzemju partneriem. 1997.gads bija interesants ar to, ka mēs uzsākām Pasaules Bankas subsīdiju apgūšanu. Ļoti nopietnā konkursā tika izvēlēta auditorfirma “Coopers & Lybrand”, kas nodrošināja Valsts kontroles revidentu izglītošanu revīzijas metodoloģijas jomā un kas sagatavoja Revīzijas rokasgrāmatu. Praktiskajā darbā revidenti šo svarīgo metodisko materiālu varēs sākt izmantot 1998.gada rudenī.

Mums tika dota iespēja piedalīties arī dažādos starptautiskos pasākumos. Kā viens no tādiem jāmin 8.Starptautiskā vispasaules pretkorupcijas konference, kas notika Limā (Peru). Šajā konferencē guvām daudz jaunu atziņu. Tās jau tiek ietvertas mūsu valstī radītajā Korupcijas apkarošanas programmā. Valsts kontrolieris darbojas Korupcijas novēršanas padomē, ko izveidoja Ministru kabinets, un padomes darbā savu ieguldījumu dod arī Valsts kontroles darbinieki.

Mūsu sadarbība ar ārzemju kolēģiem un Eiropas Savienības (ES) Revidentu tiesu nav mazāk svarīga. Esam piedalījušies ES Revidentu tiesas rīkotajos semināros. Valsts kontrole pilnībā apzinās šā procesa nozīmīgumu, un mēs jau gatavojamies tam, lai varētu pilnvērtīgi darboties arī kā Eiropas Savienības dalībvalsts Valsts kontrole. 1998.gadā, kad šis izdevums nonāks pie lasītājiem, jau būs notikušas sarunas par to, kādā veidā Latvijas Republikas Valsts kontrole varētu piedalīties ES programmu pārbaudēs – ne tikai Latvijas valsts nacionālo finanšu pārbaudēs un revīzijās, bet arī Eiropas fondu revīzijās, jo tas arī ir ļoti būtiski. Kā teica SIGMAS (Suppor for Improvement of Governance and Management in Central and Eastern European Countries) konsultants K.Larsons, Latvijas Valsts kontrole jau ir pārkāpusi to robežu, kad tā tikai saņēma palīdzību. Tagad ir pienācis laiks, kad mēs varam palīdzēt arī citiem. Piedāvājums piedalīties kā konsultantiem SIGMAS grupā – tas ir gan pagodinājums, gan atzinīgs vērtējums mūsu darba kvalitātei.

Valsts kontroles struktūra turpinās attīstīties arī nākotnē. Ir beidzies mūsu iestādes iepriekšējais cikls, un līdzšinējais valsts kontrolieris saņēmis Saeimas atbalstu vadīt Valsts kontroli nākamos septiņus gadus, tāpēc jāstrādā pie perspektīvā plāna, kurā jāpierāda, kādā veidā būtu jāveic ne tikai valsts kontroles struktūru pilnveidošana, bet arī finansu kontroles un kontroles vides tālāka sakārtošana. Nopietni jāstrādā pie iekšējo revīziju struktūru izveidošanas, pilnveidošanas un tālākas attīstības, kā arī vadības kontroles sistēmas izveidošanas budžeta un pašvaldību iestādēs. Valsts kontrole nevar strādāt tikai kā revidējoša institūcija, kas zināmā mērā veic arī iekšējās revīzijas struktūru darbu. Tāpēc viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir panākt, lai katrā budžeta iestādē, budžeta un pašvaldību struktūrā tiktu izveidota iekšējās uzraudzības sistēma, kas nodrošinātu to, ka iestāde tiešām parādītu, ka tā sasniedz mērķus, kuru dēļ tā ir radīta, ka tā ne tikai tērē budžeta naudu, bet parādītu arī to, ka budžeta līdzekļi ir iztērēti atbilstoši tāmei. Ļoti svarīgi ir konstatēt, vai šie budžeta līdzekļi ir iztērēti paredzēto mērķu sasniegšanai un cik efektīvi, ekonomiski un racionāli tie tiek tērēti.

Valsts kontroles uzdevums ir šo kontroles kritēriju izstrādāšana, pilnveidošana un ieviešana visā valstī, tas ir, unificētu gada pārskatu sistēmas ieviešana, pārskatu novērtēšana un zvērinātu revidentu iesaistīšana šajā darbā. Gada pārskats ir viens no kontroles cikla pamatelementiem. Valsts kontrole kā finansu uzraudzības kontroles sistēmas starpposms jau pastāv. Vēl nepieciešams šīs sistēmas augstākā līmeņa posms – parlamentārā kontrole- sabiedrisko norēķinu komisija. 1997.gada oktobrī valsts kontrolieris Saeimā iesniedza priekšlikumu izveidot pastāvīgu komisiju Valsts kontroles ziņojumu izskatīšanai. Konceptuāli tas tika akceptēts 1997.gada decembrī, bet lēmumu par šādas komisijas izveidošanu varēs pieņemt tikai pēc 7.Saeimas vēlēšanām 1998.gada rudenī. Iespējams, ka šī diskusija būs jāaktualizē un jāatjauno, bet mēs esam gatavi pierādīt minētās komisijas nepieciešamību. Arī starptautiskie partneri mūs atbalsta, un viņu pieredze rāda, ka parlamentārā komisija tiešām ir vajadzīga. Pastāvot šādai sistēmai, kontroles cikls tiek noslēgts, jo darbojas iekšējās uzraudzības sistēma; Valsts kontrole veic pārbaudes struktūrvienībās un strādā parlamenta komisija, kura detalizēti izvērtē un analizē Valsts kontroles ziņojumus par jautājumiem, kas skar finansu politiku, kā arī izdara secinājumus par nepieciešamajām izmaiņām turpmākajā likumdošanas sakārtošanas procesā valstī. Šādā situācijā Valsts kontrole iedarbojas uz budžeta iestādēm, ziņo parlamentam, un tas savukārt pieņem savus lēmumus un tādā veidā ietekmē valsts pārvaldes struktūru. Darbojoties šādai dažāda līmeņa kontroles un analīzes sistēmai, tiek sakārtota finansu vide. Kopsakarā ar to tiek atrisināti daudzi citi jautājumi, piemēram, līdzekļu racionāla izmantošana. Tas ir jautājums, ko bieži saistām arī ar korupcijas apkarošanu, jo korupcija nepastāv pati par sevi, tā pastāv nesakārtotā vidē. Jo sakārtotāka ir finansu sistēma, jo mazāk ir iespēju nelikumīgām darbībām.

Raits Černajs,
Latvijas Republikas valsts kontrolieris

 

 

Revīzijas darbs Valsts budžeta revīzijas departamentā

 

Nozīmīgākās revīzijas departamentā

Valsts budžeta revīzijas departamentā 1997.gadā noteiktie un piedzītie uzrēķini (tabula)

1997.gads bija viens no sarežģītākajiem Valsts budžeta revīzijas departamenta darbā. Iepriekšējos gados bija nostabilizējies revidentu sastāvs, ar revīziju darbā uzkrātu zināmu pieredzi.

Pieņemot likumu “Par valsts budžetu 1997.gadam”, no pieprasītajiem līdzekļiem Valsts kontrolei sākotnēji piešķīra tikai 85%, tāpēc, izkārtojot darbu starp departamentiem, Valsts budžeta revīzijas departamentā atkal tika samazināts revidentu skaits, uz Privatizācijas procesa revīzijas departamentu tika pārcelta kolēģijas locekle Dz.Ozoliņa ar visiem viņas vadītajā sektorā strādājošajiem revidentiem. Palika tikai 4 kolēģijas locekļi, un viss revīzijas darbs bija jāsadala starp 4 sektoriem. Ar 1997.gada 5.jūliju tika grozīts “Likums par valsts budžetu 1997.gadam”, Valsts kontrolei paredzēto finansējumu paaugstināja līdz sākotnēji pieprasītajam, līdz ar ko atkal sākās pārkārtojumi štatu sarakstā. Uzreiz pieņemt darbā vajadzīgos darbiniekus nav iespējams, darbinieku komplektēšana departamentā turpinājās līdz pat gada beigām.

Valsts budžetā 1998.gadam paredzēts pietiekošs finansējums, tādēļ Valsts budžeta revīzijas departamentā ir izveidoti 6 sektori, kā bija 1994.gadā, kad Valsts kontrole uzsāka savu darbību pēc Satversmes prasībām atbilstošā likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanas. 1998.gads uzsākts, strādājot pēc Valsts kontrolei izvirzītajām prasībām atbilstoša revīziju darba plāna.

1997.gadā no jauna uzsāktas 50 revīzijas. No tām pabeigtas 44, kā arī pabeigtas 10 no iepriekšējā gadā uzsāktajām revīzijām. 31 revīzijas rezultāti izskatīti departamenta kolēģijas sēdēs, kurās pieņemti šādi lēmumi:

– noteikti uzrēķini 22 revīzijas lietās (25 juridiskām personām un amatpersonām);
– apstiprināti norēķini par darījumiem, kuri no likuma viedokļa nav pietiekami attaisnoti, bet pēc būtības bija attaisnojami, – 10 revīzijas lietās kopējā summā par Ls 24 572,75 un USD 1 401,60;
– atbilstoši likuma “Par Valsts kontroli” 19.panta 2.punktam, ierosināts izskatīt Valsts kontroles padomē jautājumu par tādu norēķinu apstiprināšanu, kuros atsevišķu darījumu summas pārsniedz Ls 3 000 un kas no likuma viedokļa nav pietiekami attaisnoti, bet pēc būtības var tikt attaisnoti, – 9 revīzijas lietās par kopējo summu Ls 577 482,88 un USD 25 273,75;
– 9 gadījumos noteiktas papildu pārbaudes un dota iespēja revidējamajām iestādēm iesniegt Valsts kontrolē papildu paskaidrojumus;
– 14 gadījumos nolemts paziņot revidējamo iestāžu augstākajām institūcijām un citām kompetentām iestādēm par konstatētajiem pārkāpumiem rīcībā ar valsts mantu;
– 11 gadījumos nolemts sagatavot ziņojumus iesniegšanai Saeimā atbilstoši likuma “Par Valsts kontroli” 16.pantam;
– ieteikts izskatīt jautājumu par 9 darbinieku atbilstību amatam un par vainīgo amatpersonu sodīšanu disciplinārā kārtā;
– 7 gadījumos nolemts paziņot prokuratūrai par izdarītajiem tiesībpārkāpumiem (vienā gadījumā prokuratūrā ierosināta krimināllieta).

Ļoti maz ir to valsts budžeta iestāžu, kurās rīcība ar valsts mantu ir bijusi atbilstoša likuma prasībām. No 1997.gadā revidētajām iestādēm nebija konstatēti pārkāpumi tikai Valsts kasē (Valsts kases pārvaldnieks – A.Veiss, grāmatvedības daļas vadītāja revidējamajā periodā – M.Čevere), Valsts prezidenta kancelejā (Valsts prezidenta kancelejas vadītājs – I.Millers, galvenā grāmatvede – L.Vigule) un Latvijas Mūzikas akadēmijā ( Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors – J.Karlsons, galvenās grāmatvedes vietniece – I.Stīpniece).

Nozīmīgākie pārkāpumi rīcībā ar valsts mantu un finansu līdzekļiem revidējamajās iestādēs ir bijuši šādi:

– grāmatvedības uzskaite lielākajā daļā valsts budžeta iestāžu nebija atbilstoša “Instrukcijas par grāmatvedību valsts budžeta iestādēs” prasībām:– grāmatvedības pārskatos nebija uzrādīti visi uzskaites perioda izdevumi un ieņēmumi,
– grāmatvedības uzskaites dati nesakrīt ar pārskatu datiem;
– bieži materiālās vērtības pēc to iegādes tūlīt norakstītas faktiskajos izdevumos bez attaisnojuma dokumentiem;
– pamatlīdzekļu un citu materiālo vērtību uzskaite iekārtota nepilnīgi, netiek ievērota to norakstīšanas kārtība;
– savlaicīgi nav veikta materiālo vērtību inventarizācija;

– pasūtījumi darbiem un piegādēm valsts vajadzībām veikti bez konkursa un bez izsoles;
– ievērojami pārkāpumi pieļauti, apmaksājot iestādēs veiktos remonta un celtniecības darbus: samaksātās summas norakstītas izdevumos bez attaisnojuma dokumentiem, nav sastādīti akti par faktisko darbu izpildi, faktiskā darbu izpilde pēc avansā pārskaitītiem maksājumiem ievērojami novilcināta u.c.;
– bieži nav veikta skaidras naudas inventarizācija kasē, galvenais grāmatvedis pats ir veicis avansiera funkcijas, deponētās naudas summas nav iemaksātas kredītiestādē;
– pārkāpjot likuma prasības, valsts budžetā nav ieskaitīti nodokļi un nodevas, kā arī līdzekļi par realizētajām materiālajām vērtībām ;
– pārkāpjot “Likuma par budžetu un finansu vadību” 8.panta prasības, no valsts pamatbudžeta līdzekļi bez apropriācijas ieskaitīti speciālajā budžetā un izlietoti likumā neparedzētiem mērķiem;
– nelikumīgi izmaksāti aizdevumi un pabalsti iestāžu darbiniekiem;
– pamatlīdzekļi, neievērojot likuma “Par valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas kārtību” noteikumus, pārdoti bez izsoles;
– nav ievērotas normatīvo aktu prasības nedzīvojamo telpu izmantošanas gadījumos: noteikta vai nu neatbilstoši zema nomas maksa, vai arī tāda vispār nav noteikta;
– muitā nav nodrošināta valsts interešu ievērošana rīcībā ar konfiscēto mantu;
– nav ievērotas normatīvo aktu prasības par dienesta komandējumu apmaksu: komandējumi netiek noformēti ar iestādes vadītāja rīkojumu un netiek savlaicīgi iesniegti norēķini par avansā izmaksātajām naudas summām;
– augstskolās pieļauti pārkāpumi rīcībā ar studentu mācību maksām, gan iekasējot šos līdzekļus, gan arī tos izlietojot.

Atzīmējams, ka 1997.gadā arvien biežāki kļuva gadījumi, kad revidējamo iestāžu amatpersonas revīzijās vai nu nesavlaicīgi izpildīja revidentu likumīgās prasības, vai arī tās neizpildīja vispār. Jau 1996.gadā par pieprasītās informācijas nesniegšanu tika administratīvi sodīta Rīgas Aviācijas universitātes galvenā grāmatvede Poliščuka, 1997.gadā par šādu pašu pārkāpumu sodīts tiesas ieceltais maksātnespējīgās SIA “Arnex”, kas nodarbojās ar ieroču tirdzniecību, administrators E.Kizenbahs. 1997.gada nogalē Latvijas Medicīnas akadēmijas amatpersonas nesniedza revidentiem paskaidrojumus sakarā ar revīziju, šo iemeslu dēļ revīzija šajā mācību iestādē turpinās 1998.gadā un joprojām nav pabeigta. Šādas negatīvas tendences izskaidrojamas ar amatpersonu bezatbildību un viņu uzskatiem par nesodāmu visatļautību.

 

 

Revīzijas darbs Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā

 

Nozīmīgākās revīzijas departamentā

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā 1997.gadā noteiktie un piedzītie uzrēķini (tabula)

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta darbs 1997.gadā aptvēra valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību, kuru pamatkapitālā ir valsts kapitāla daļa, saimnieciskās darbības likumības un lietderības revīzijas šādos virzienos:

  • Uzņēmumu dibināšanas likumība un saimnieciskā darbība Latvijas Republikas ostās.
  • Rīgas Domes pašvaldības uzņēmumu norēķini par izlietoto siltumenerģiju.
  • Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta attīstības un komercpārvadājumu (taksobusu un maršruta taksometru) licencēšanas problēmas.
  • Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošo lidlauku apsaimniekošana.
  • SIA “Lattelekom” jumta līguma pielikumu izpildes kontrole (sakaru pakalpojumu kvalitāte un tarifu noteikšana).
  • Satiksmes ministrijas Latvijas Jūras administrācijas un VAS “Autoceļu direkcija” saimnieciskā darbība.
  • Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas pārziņā esošo valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) finansiāli saimnieciskā darbība.
  • Lauku un lauksaimniecības attīstības investīciju programmu realizācija.
  • Pašvaldību pārziņā esošo pārtikas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu finansiāli saimnieciskā darbība.
  • Pašvaldību starpnozaru uzņēmumu finansiāli saimnieciskā darbība.
  • 1997.gadā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā strādāja 30 darbinieki. Revīzijas un pārbaudes veiktas saskaņā ar Valsts kontroles darba plāniem, bet atsevišķos gadījumos tās ierosinājušas sūdzības, Latvijas Republikas Saeimas komisiju, Ministru prezidenta un LR Ģenerālprokuratūras pieprasījumi, revīzijas noteiktas arī saskaņā ar Valsts kontroles padomes lēmumiem. Departamenta revīzijas sektoros tika gatavotas arī atbildes uz dažāda rakstura sūdzībām.

    Atskaites periodā departamentā 4 kolēģijas locekļu vadībā veikta 81 revīzija un pārbaude. Kopumā pabeigtas 81 revīzija, kolēģijas sēdēs pieņemti lēmumi 47 revīziju lietās (1997.gada revīziju lietas – 43, 1996.gada – 4), bet pārējās revīzijas slēgtas ar departamenta direktora parakstītu aktu, bez izskatīšanas kolēģijā.

    Valsts kontrolē veiktās reorganizācijas rezultātā daļa Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revidentu uzsāka darbu jaunizveidotajā Pašvaldību revīzijas departamentā, tāpēc 2 revīziju materiāli izskatīti un lēmumi pieņemti šī departamenta kolēģijas sēdēs.

    1997.gadā Valsts kontroles padome izskatīja sūdzības par departamenta kolēģijas lēmumiem piecu 1996.gada un vienas 1997.gada revīzijas lietas sakarā. Visos gadījumos kolēģijas lēmumi pēc revīzijas materiālu izskatīšanas padomē grozīti.

    1997.gadā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments 20 gadījumos revīzijas materiālus ir iesniedzis tiesībaizsardzības iestādēs, lai tos izskatītu, izvērtētu un izlemtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un vainīgo saukšanu pie likumā noteiktās atbildības.

    Departamentā veikto revīziju un pārbaužu materiāli nosūtīti šādām tiesībsargājošajām institūcijām:

    Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai17 gadījumos;
    LR Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai1 gadījumā;
    Kara prokuratūrai1 gadījumā;
    LR Iekšlietu ministrijas Organizētās noziedzības LR Iekšlietu ministrijas Organizētās noziedzības apkarošanas birojam1 gadījumā.

    Pamatojoties uz revīziju materiāliem, ir ierosināta 1 krimināllieta.

    Pamatojoties uz revīziju rezultātiem sagatavoti četri ziņojumi LR Saeimai un tās komisijām:

  • par VSIA “Lata Holdings”, SIA “Agroinvest”, “Danlat Inform SIA/Ltd”, SIA “Agroleasing”, SIA “Agroinvest Consulting” valsts kapitāldaļas izmantošanas likumību un lietderību;
  • par lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes un agroservisa uzņēmumu privatizācijas procesa norisi un rezultātiem Latvijas Republikā agrārās reformas gaitā;
  • par valsts bezpeļņas SIA “Latvijas Televīzija” veiktās revīzijas rezultātiem;
  • par pārbaudi Rīgas Domes izpildinstitūcijās un pašvaldības uzņēmumos (namu pārvaldēs) par komunālo pakalpojumu tarifu noteikšanu, grāmatvedības uzskaiti un norēķiniem ar piegādātājiem.
  • Ziņojums par “Lata” sistēmas uzņēmumiem nosūtīts Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam, Ministru kabinetam, Valsts Prezidenta kancelejai, Finansu ministrijai un Ģenerālprokuratūrai.

    Ziņojums “Par lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes un agroservisa uzņēmumu privatizācijas procesa norisi un rezultātiem Latvijas Republikā agrārās reformas gaitā” sagatavots, pamatojoties uz LR Saeimas pieprasījumu, un nosūtīts LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam.

    Valsts kontroles veiktais revīzijas darbs ne tikai atklāj trūkumus valsts saimnieciskajā darbībā, bet arī palīdz daudzos uzņēmumos sakārtot grāmatvedības uzskaiti un pievērš uzņēmējsabiedrību vadības uzmanību nepilnībām, kuru novēršana palīdzēs turpmāk valsts budžeta līdzekļus izlietot un valsts mantu apsaimniekot daudz efektīvāk.

     

     

    Revīzijas darbs Pašvaldību revīzijas departamentā

     

    Nozīmīgākās revīzijas departamentā

    Pašvaldību revīzijas departamenta pirmajā darbības gadā noteiktie uzrēķini un pašvaldību naudas un mantas ieguldījumi citās uzņēmējsabiedrībās (tabula)

    1997.gada 18.februārī Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta direktore E.Bernāne tika norīkota par Pašvaldību revīzijas departamenta direktori, bet no 1997.gada 4.marta uz šo departamentu no Valsts kontrolē esošajiem departamentiem pārcēla 1 kolēģijas locekli, 14 valsts revidentus un 2 valsts revidenta palīgus. Tā kā notika darbinieku pārvietošana, bija nepieciešama zināma pārkvalifikācija. Gada laikā Pašvaldību revīzijas departamentā konkursa kārtībā ir pieņemti 14 darbinieki, bet aizgājuši 2 labi darbinieki – viens uz Ventspils pilsētas domi par revidentu un otrs izturēja pretendentu konkursu darbam “Latvijas Hipotēku un zemes bankā”. Pašreiz departamentā strādā 3 kolēģijas locekļi, 4 vecākie valsts revidenti, 20 valsts revidenti un 4 valsts revidenta palīgi. Turpmāk darbu nākotnē ir paredzēts organizēt sešos sektoros, bet kolēģijas locekļu – sektora vadītāju trūkuma dēļ pašreiz tas ir organizēts 3 sektoros, ko vada G.Ķepule, J.Rumkovskis un A.Svirido.

    Revīzijas ir veiktas saskaņā ar darba plānu, taču atsevišķos gadījumos tās uzsāktas sakarā ar iedzīvotāju sūdzībām vai dzīves aktualitātēm, līdz ar to lielāka uzmanība tika pievērsta rajonu pašvaldību rīcībai ar mantu un naudas līdzekļiem.

    1997.gadā Pašvaldību revīzijas departaments iesāka 55 revīziju lietas un turpināja 8 lietas, kas bija uzsāktas līdz departamenta izveidošanai. Valsts kontroles gada pārskatā apskatīsim arī tās revīziju lietas, par kurām bija sagatavoti atzinumi 1997.gadā, bet kolēģijas sēdēs izskatītas un lēmumi pieņemti līdz 1998.gada 1.martam. Pašvaldību revīzijas departamentā gada laikā ir notikušas 57 kolēģijas sēdes. 51 kolēģijas sēdē tika izskatīti pārbaudes materiāli par pašvaldību rīcību ar mantu un naudas līdzekļiem par 1995.-1996.gadu (26 rajonos, 13 pilsētās, 12 pagastos), kā arī 6 dažādi revīzijas uzdevumi:

  • Revīzija valsts komercbankā “Latvijas Hipotēku un zemes banka”.
  • Revīzija par valdības garantēto ārvalstu aizdevumu Finansu ministrijas rezerves fonda izlietojumu.
  • Revīzija par finansiālo un saimniecisko darbību Rīgas Domes Īpašuma departamenta Kapsētu pārvaldē.
  • Par Skrundas radiolokācijas stacijas pagaidu lietošanā nodotās zemes nomas maksas izlietojumu.
  • Par Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules banka) kredīta izlietošanu LR Labklājības ministrijā, Ekonomikas ministrijā un privatizējamajā valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firmā “Grindeks”.
  • Par Valsts īpašuma privatizācijas fonda kredītu izlietošanas un atmaksas iespējām sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Konsultāciju centrs “Kollēģija”” un par 1996.gada 20.jūnijā noslēgtā trīpusējā sadarbības līguma starp Ekonomikas ministriju, a/s “Latvijas kredītbanka” un “Konsultāciju centru “Kollēģija”” izpildi
  • . Divas revīziju lietas ir slēgtas bez izskatīšanas, jo nebija būtisku pārkāpumu, un 4 revīziju lietas pabeigs izskatīt 1998.gadā. Departamentā darbs bija organizēts tā, ka sektora vadītājam bija uzticēts vadīt konkrētu revīzijas lietu līdz tās izskatīšanai kolēģijas sēdē. Visu gadu pārsvarā strādāja divi kolēģijas locekļi – Jānis Rumkovskis un Aleksandrs Svirido, bet Guntu Ķepuli par kolēģijas locekli apstiprināja tikai otrajā pusgadā, un viņa praktiski savu darbību kā sektora vadītāja uzsāka tikai gada beigās, līdz ar to noslogotība starp sektoriem sadalījās šādi: G.Ķepules (Ķ) vadītais sektors kolēģijas sēdei sagatavoja 7 pārbaudes materiālus, J.Rumkovska (R) – 27 pārbaudes materiālus, A.Svirido (S) – 23 pārbaudes materiālus.

    Gada laikā no izskatītajām 57 revīziju lietām 39 gadījumos jeb ~ 70% bija noteikti uzrēķini pašvaldības domei (padomei), vadībai, bet 6 gadījumos – amatpersonai. Kopējā uzrēķinu summa ir Ls 365 254,70, atmaksāti ir Ls 306 282,44 jeb 83,9%. Tikai vienā gadījumā – Sedas pilsētas Domes bijušajam priekšsēdētājam P.Kokinam – noteiktā uzrēķina neatmaksāšana ir beigusies ar tiesu izpildītāju piedziņu pret personas mantu; visos citos gadījumos neatmaksātajiem kolēģijas noteiktajiem uzrēķiniem vēl nav iestājies atmaksas termiņš, un 1 gadījumā (Ķeguma pilsētas Dome) kolēģijas lēmums pārsūdzēts Valsts kontroles padomē, bet sūdzība vēl nav izskatīta.

    Sešos gadījumos kolēģija, izmantojot likuma “Par Valsts kontroli” 33.panta nosacījumus, attaisnoja darījumus, kuri no likuma viedokļa nav pietiekami attaisnoti, bet pēc būtības ir attaisnojami kopsummā par Ls 5 902,82.

    Deviņos gadījumos kolēģija lika pašvaldībām atjaunot nepareizi iztērētos līdzekļus (sīkāk par to skatīt konkrēto revīziju rezultātu aprakstos).
    Revīzijās konstatēts, ka pašvaldības ir dibinājušas savus uzņēmumus, kā arī veikušas dažādus ieguldījumus citās uzņēmējsabiedrībās. Visi nošķirtie līdzekļi ir norakstīti un nevienā pašvaldībā nav ņemti uzskaitē. Tabulā ievietota informācija, kas ņemta no LURSOFT datiem, jo pašas pašvaldības par saviem ieguldījumiem nezināja un datus Valsts kontrolē iesniegt nevarēja.

    Valsts kontroles padomē pārsūdzēti 5 kolēģijas lēmumi, bet Augstākās tiesas Senātā no tiem – 1 padomes lēmums:

  • VAS “Grindeks” sūdzība par uzrēķina Ls 125 738 atcelšanu. Padome atcēla Ls 3 554 – samaksāto dividenžu daļu. Senāts daļēji apmierināja VAS “Grindeks” sūdzību, atstājot uzrēķinā Ls 96 308.
  • Latvijas Bankas sūdzība – paskaidrojums par Finansu ministrijas rezerves fonda līdzekļu apkalpošanas kārtību. Kolēģijas lēmuma mērķis bija panākt Latvijas Bankas un Finansu ministrijas savstarpējā līguma “Par rezerves fonda apkalpošanu” nosacījumu izmainīšanu. Tas līdz padomes sēdei jau bija izdarīts.
  • Sedas pilsētas Domes bijušā priekšsēdētāja P.Kokina sūdzība par Ls 3 026,63 uzrēķina atcelšanu. Padome samazināja uzrēķinu par Ls 500.
  • Jēkabpils pilsētas Domes bijušā priekšsēdētāja L.Miltuze lūdza sadalīt uzrēķinu Ls 1 783,75 starp viņu un priekšsēdētājas vietnieku J.Tužikovu. Padome lūgumu apmierināja, nosakot uzrēķinu L.Miltuzei Ls 928,50, bet J.Tužikovam – Ls 855,25.
  • Ķeguma pilsētas Domes sūdzība saņemta decembrī, bet padomē vēl nav skatīta, jo notiek revīzija pašvaldības uzņēmumā “Ķeguma stars”.
  • Četros kolēģijas lēmumos ir ieteikts valsts kontrolierim iesniegt ziņojumu Saeimā:

  • Par Valsts privatizācijas fonda līdzekļiem.
  • Par Pasaules bankas kredīta izlietojumu Labklājības ministrijā un VAS “Grindeks”.
  • Par valdības garantētā ārvalstu aizdevumu un valdības sniegto garantiju Finansu ministrijas rezerves fonda līdzekļu izlietojumu.
  • Par VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banku” (šis ziņojums tiek gatavots).
  • Septiņi kolēģijas lēmumi paredz materiālu nosūtīšanu Ģenerālprokuratūrai. Divos gadījumos ierosinātas krimināllietas. Ziņojums par Skrundas radiolokācijas stacijas pagaidu lietošanā nodotās zemes nomas maksas izlietojumu ir iesniegts Ministru kabinetā un informācija nosūtīta Saeimai.

     

     

    Revīzijas darbs Privatizācijas procesa revīzijas departamentā

     

    Nozīmīgākās revīzijas departamentā

    Privatizācijas sākuma posmā no Latvijas Republikas atjaunošanas līdz bezpeļņas organizācijas valsts a/s “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – PA) izveidošanai 1994.gada aprīlī privatizāciju veica nozaru ministriju izveidotās privatizācijas komisijas. Kontroli veica Ekonomisko reformu (vēlāk – Ekonomikas) ministrija. Arī pēc Privatizācijas aģentūras izveidošanas turpināja darboties nozaru ministriju privatizācijas komisijas, kuras veica privatizāciju. Privatizējamie objekti dažādās privatizācijas procesa stadijās tika nodoti PA pakāpeniski. Šādā veidā tika privatizēti aptuveni 23% valsts uzņēmumu. Tieši šo uzņēmumu privatizācijā nereti sastopamas atkāpes no spēkā esošās likumdošanas, konstatēta kompetences robežu pārsniegšana un likumdošanas aktos izdarīto izmaiņu neievērošana.

    Pašlaik privatizāciju veic PA un pašvaldību privatizācijas komisijas. Privatizācijas procesa norises likumību un privatizācijas noteikumu izpildi kontrolē PA, Ekonomikas ministrija un Valsts kontrole.

    Jāatzīmē, ka privatizācija notika jau 1990.gadā, bet PA izveidoja tikai 1994.gada aprīlī, savukārt Valsts kontroli atjaunoja 1993.gada novembrī, bet revīzijas departamentu, kas tieši kontrolētu privatizācijas procesa norisi, izveidoja 1995.gada janvārī, samazinot revidentu skaitu (līdz ar to darba apjomu) pārējos departamentos. Veidojot Privatizācijas procesa revīzijas departamentu, tika pieaicināti darbā arī juristi, speciālisti nekustamā īpašuma vērtēšanā un tirgus cenas noteikšanā.

    Departamenta darbinieki paaugstināja savu kvalifikāciju gan auditoru firmas “Coopers & Lybrand” kursos par revīzijas plānošanu, programmu izstrādi, dokumentēšanu, pierādījumiem, kļūdām un revīzijas objekta darbības analīzi, gan apmeklējot PA un Finansu ministrijas (FM) organizētos seminārus par uzņēmumu auditu, revīzijas procesa vadīšanu, privatizējamo uzņēmumu parādu kapitalizāciju u.c.

    Saskaņā ar izmaiņām likumā “Par Valsts kontroli” tika uzsākta privatizācijas procesa kontrole pašvaldībās.
    Privatizācijas procesa revīzijas departamenta darbs tika organizēts vairākos virzienos:

  • Likumības ievērošana privatizācijas procesā.
  • Īpašuma pārņemšana Privatizācijas aģentūras valdījumā.
  • Īpašuma apsaimniekošana Privatizācijas aģentūras valdījuma laikā.
  • Auditorfirmu darbs, veicot īpašuma inventarizāciju un vērtēšanu.
  • Privatizācijas noteikumu izpilde.
  • Privatizācijas noteikumu izmaiņu likumība.
  • Īpašuma nomas un nomas ar izpirkumu līgumu likumības pārbaude.
  • Denacionalizācijas likumības pārbaude.
  • 1997.gadā departamentā pavisam veiktas 48 revīzijas, no tām pabeigtas – 38, bet 1998.gadā tiek turpinātas – 10. Kolēģijas sēdēs izskatīti 11 revīziju materiāli un pieņemti attiecīgi lēmumi.
    1997.gadā Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošajās institūcijās iesniegti 11 revīziju materiāli, kas izskatīti departamenta kolēģijā, un uz revīziju materiālu pamata ierosinātas 4 krimināllietas:

  • “Par valsts interešu realizāciju Latvijas – ASV kopuzņēmumā SIA “Baltic International Airlines” (“BIA”)”;
  • “Par valsts a/s “Vidzemes labība” privatizācijas procesa atbilstību likumdošanas aktu prasībām”;
  • “Par degvielas uzpildes stacijas Nr.27 Kuldīgā, Graudu ielā 5 iegādes un pārdošanas likumību”;
  • “Par rīcību ar sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Firma “Upenieki” ” nomā nodoto valsts īpašumu”.
  • Uz veikto pārbaužu materiālu pamata 1997.gadā noteikti uzrēķini Ls 359 033 apmērā.
    Vairākas revīzijas un pārbaudes ir uzsāktas sakarā ar Valsts kontrolē saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem.
    1997.gadā departamentā veikts apjomīgs darbs, izskatot, analizējot un sniedzot atbildes uz juridisko un fizisko personu un privatizējamo uzņēmumu darba kolektīvu sūdzībām un iesniegumiem, kā arī sniegtas atbildes uz Saeimas deputātu pieprasījumiem.

    Latvijas Republikas Saeimā ir iesniegts ziņojums par Augstākās Padomes 1993.gada 2.marta lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” spēkā stāšanās kārtību” 6.punkta izpildi, kurā apkopoti nomas un nomas ar izpirkumu līgumu likumības pārbaužu rezultāti.

    Pārbaudot uzņēmumu privatizāciju, kura veikta, pielietojot privatizācijas metodi – uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu, tika konstatēts, ka nomas ar izpirkumu līgumi par valsts īpašuma objektu nomu ar izpirkumu noslēgti, pārkāpjot Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” un Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1993.gada 2.marta lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” spēkā stāšanās kārtību” prasības, jo Ministru Padome (Ministru kabinets) nav pilnā apmērā izpildījusi minētā lēmuma 6.punktā uzdoto:

    • nav izstrādājusi un apstiprinājusi metodiskos norādījumus nomas un izpirkuma maksas aprēķināšanai, iznomājot valsts un pašvaldību īpašumu (izpildes termiņš – 1993.gada 15.marts);
    • nav izstrādājusi un apstiprinājusi valsts un pašvaldību uzņēmumu nomas parauglīgumu un parauglīgumu nomai ar izpirkumu (izpildes termiņš -1993.gada 31.marts);
    • nav izstrādājusi un apstiprinājusi kārtību, kādā rīkojamas izsoles un aizklātu piedāvājumu konkursi valsts un pašvaldību uzņēmumu nomai un nomai ar izpirkumu (izpildes termiņš -1993.gada 31.marts);
    • nav izstrādājusi un apstiprinājusi metodiskos norādījumus piedāvājumu atlasei valsts un pašvaldību uzņēmumu nomas un nomas ar izpirkumu izsolēs ar pretendentu atlasi un aizklātu piedāvājumu konkursos (izpildes termiņš -1993.gada 15.aprīlis).

    Pēc PA sagatavotās informācijas valsts uzņēmumu skaits, kuri privatizēti, lietojot privatizācijas metodi – uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu, ir aptuveni 233, bet kopā iznomātu valsts un pašvaldību īpašuma objektu skaits pārsniedz 1 000.
    Lai pārbaudītu privatizācijas likumību šādam uzņēmumu skaitam, ir nepieciešams laiks, bet katra diena nes zaudējumus. Biežā valsts uzņēmumu valdītāju (nomnieku) maiņa, likvidācija un reorganizācija radīja priekšnoteikumus tam, ka netika nodrošināta pietiekoša šo uzņēmumu darbības un rīcības ar valsts mantu kontrole.

    Kā piemēru varētu minēt v/u “Jelgavas mākslīgo ādu eksperimentālā rūpnīca “Ozolnieki”” denacionalizāciju. Mainoties valdītājiem un neinteresējoties, kas notiek uzņēmumā, īpašnieki Ozolniekos, Stadiona ielā 2, atguva tikai ēkas, bet otrajā objektā Jelgavā, Uzvaras ielā 61, bija nojauktas arī ēkas. Kuriozi ir tas, ka Valsts īpašuma fonds nodeva visu uzņēmumu, bet PA uzskatīja, ka pārņēmusi tikai objektu Ozolniekos, kaut gan inventarizācijas lietā bija abi objekti.

    Nr.p.k.Valsts īpašuma valdītāja, iznomātāja nosaukumsValdījuma laiksTiesiskais pamatojums valdītāja un iznomātāja funkciju veikšanai
    1.Rūpniecības un enerģētikas ministrija (REM)12.03.93.-02.08.93.Ministrijas nolikums, nomas līgums
    2.LR Finansu ministrija, t.sk.

  • LR Finansu ministrijas Valsts uzņēmumu departaments (FM struktūrvirnība),
  • Valsts īpašuma fonds (FM pārraudzībā)
  • 30.08.93.-27.02.96.03.08.93.-31.08.94.01.09.94.-27.02.96.Ministru kabineta 03.08.93. sēdes protokols Nr.1Nomas līguma 11.punktsLR likums “Par Valsts īpašuma fondu”
    3.Privatizācijas aģentūra28.02.96.-10.09.97.Ministru kabineta 14.02.96. rīkojums Nr.47, 28.02.96. nodošanas un pieņemšanas akts starp Valsts īpašuma fondu un Privatizācijas aģentūru, nomas līguma 11.punkts

    Gadījumā ar Jelgavas eksperimentāli mehānisko rūpnīcu Zemkopības ministrija PA nodeva nevis valsts uzņēmuma mantas kopumu, bet privātu sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Tā kā SIA Zemkopības ministrijai regulāri iesniegusi atskaites, domāts, ka tā ir valsts uzņēmējsabiedrība. Te zaudējumi vērtējami ap pusmiljons latu, bet, tā kā līdz Valsts kontroles (VK) revīzijai grāmatvedības uzskaite netika kontrolēta, tad precīzu zaudējuma apmēru nav iespējams noteikt.

    Pārbaudot, kā objekti tiek sagatavoti privatizācijai, t.i., kā tiek veikta inventarizācija, kā objekti tiek novērtēti, noskaidrojās, ka arī šeit ir samērā pavirša attieksme gan no auditorfirmu, gan no PA puses. Kā piemēru var minēt SIA “Invest – Rīga” darbību. Sakarā ar nekvalitatīvi veikto inventarizāciju un novērtējumu, Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca un Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca jau pēc izsoles PA bija spiesta samaksāt cenu par vairākiem simtiem tūkstošu Latvijas valsts rubļu (LVR) katrā objektā.

    Vērtējot privatizācijas komisiju darbu, jāmin Zemkopības ministrijā izveidotā komisija, kura nodarbojas ar Latvijas graudu pārstrādes uzņēmumu – “Dzirnavnieks” Rīgā un “Dobeles dzirnavnieks” Dobelē – privatizāciju. Šīs komisijas izstrādātie privatizācijas noteikumi neatbilda reālajiem apstākļiem valstī, jo noteikumu izstrādāšanas laikā valstī nebija graudu audzētāju klientu kooperatīvo sabiedrību savienību; tās veidoja speciāli, lai varētu piedalīties privatizācijā. Privatizācijas noteikumos tika prasīti pēdējo 3 gadu darbības rezultāti, pieredze, finansiālā stabilitāte; tā kā tā visa nebija, pavērās iespējas dažādām manipulācijām, jo neviens pretendents neatbilda konkursa noteikumiem.

    Netika paredzētas atpakaļpirkuma tiesības, līdz ar to “Rīgas dzirnavnieka” par sertifikātiem pirktā kontrolpakete ir pārdota zviedru uzņēmējiem, protams, par naudu.
    Pārbaudot uzņēmējsabiedrību darbību pēc privatizācijas, vērojami arī pozitīvi piemēri; “Latvijas finieris” darbojas ar peļņu, ievieš jaunas tehnoloģijas.
    Arī mēbeļu ražošanas uzņēmums “Zunda” vieš cerību, ka varētu kļūt par finansiāli stabilu uzņēmumu.

    Veicot privatizācijas likumības pārbaudi nomā un nomā ar izpirkumu nodotajos valsts uzņēmumos, VK konstatējusi trūkumus PA darbībā, jo netiek pilnībā nodrošināta pārņemto nomas līgumu un pirkuma līgumu saistību izpildes kontrole, kā to paredz likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 8.pantā noteiktās tiesības. Tas galvenokārt attiecas uz tiem valsts uzņēmumiem, kuri tika nodoti nomā vai nomā ar izpirkumu 1992. un 1993.gadā un kuri tajā laikā bija nozaru ministriju (Rūpniecības un enerģētikas, Ekonomisko reformu, Arhitektūras un celtniecības u.c.) valdījumā. Likvidējot nozaru ministrijas 1993.gada augustā – septembrī, šie līgumi netika pārskatīti un izvērtēti atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem, un tā rezultātā valstij tika radīti zaudējumi.

    Aizvadītajā laika posmā liela uzmanība tika pievērsta to valsts īpašuma objektu privatizācijas likumības izvērtēšanai, kuri privatizēti, nododot šos uzņēmumus nomā un nomā ar izpirkšanas tiesībām. Kaut gan valsts uzņēmumu privatizāciju reglamentē spēkā esošie likumdošanas akti, Valsts kontrole, veicot revīzijas nomā un nomā ar izpirkumu nodotajos valsts uzņēmumos, konstatējusi, ka vairāk nekā 80 gadījumos šo uzņēmumu privatizācijā pieļauti tiesību aktu pārkāpumi, jo izpirkuma maksā ieskaitīti paša privatizācijas subjekta (nomnieka, pircēja) ieguldītie līdzekļi uzņēmuma attīstībā.

    Jāatzīmē, ka ne 1992.gada 16.jūnija likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību”, ne 1993.gada 23.februāra likums “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu”, ne 1994.gada 17.februāra likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, ne arī citi privatizāciju reglamentējošie tiesību akti investīciju ieguldījumus kā valsts īpašuma izpirkuma maksu neparedz. Kā maksāšanas līdzekļi par privatizējamiem uzņēmumiem ir noteikti lati un sertifikāti, bet investīciju ieskaitīšana izpirkuma maksā vērtējama kā neatbilstoša spēkā esošajiem privatizāciju reglamentējošiem likumdošanas aktiem, jo nevienā no privatizācijas metodēm nav paredzēts pielietot investīcijas ar nolūku samazināt izpirkuma maksu.

    Valsts kontrole konstatējusi, ka no 1993.gada, pamatojoties uz trīspusēju vienošanos starp Ekonomikas ministriju, nozares ministriju (Finansu, Zemkopības un Satiksmes ministrija) un privatizācijas subjektu, privatizējamo uzņēmumu izpirkuma maksā paredzēts ieskaitīt investīcijas 10,91 miljona latu apmērā. Faktiski pēc stāvokļa uz 1998.gada 1.janvāri ieskaitīto investīciju kopsumma ir 7,88 miljoni latu (skatīt diagrammu).

    Ieguldītās investīcijas tiek ieskaitītas kā objekta izpirkuma maksa, pamatojoties uz Finansu ministrijas 1993.gada 30.aprīlī apstiprināto Nr.047/475 un Ekonomisko reformu ministrijas 1993.gada 4.maijā apstiprināto kopīgo skaidrojumu Nr.34-1.1-187 “Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību grāmatvedībā” (turpmāk – kopīgais skaidrojums). Šāda minētajiem likumiem neatbilstoša kārtība noteikta kopīgajā skaidrojumā, kurā paredzēts, ka starpība starp pamatlīdzekļu vērtību pirms to pārvērtēšanas atbilstoši Ministru Padomes 1993.gada 10.februāra lēmumam Nr.67 “Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu” un privatizācijas komisijas noteikto vērtību var tikt noformēta bezprocentu aizdevuma veidā, un, ja īpašuma objekta (uzņēmuma) privatizācijas projektā, pirkšanas – pārdošanas līgumā vai līgumā par objekta nomu ar izpirkumu ir paredzēta investīciju ieguldīšana minētās starpības apmērā vai esošā darba vietu skaita saglabāšana un šie nosacījumi ir izpildīti nomas ar izpirkumu līguma darbības termiņā, vai pirkšanas – pārdošanas gadījumā – gada laikā pēc līguma stāšanās spēkā, institūcija, kas parakstījusi šos līgumus, pieņem lēmumu par šo starpību norakstīšanu. Šajā skaidrojumā ir noteikta pilnīgi cita rīcība ar valsts mantu privatizācijas procesā, nekā to reglamentē attiecīgie likumi – bezprocentu aizdevuma līguma slēgšana un pirkuma cenas samazināšana sakarā ar ieguldītajām investīcijām vai saglabātajām darba vietām.

    Uz kopīgā skaidrojuma pamata Ekonomikas ministrija 1993.gada 28.decembrī izdeva papildu skaidrojumu Nr.3-31.-1-231, kurā noteica, ka bezprocentu aizdevums noformējams kā blakuslīgums vai arī privatizāciju apstiprinošajā līgumā iekļaujama īpaša sadaļa. Aizdevuma apmērs nosakāms kā starpība starp pamatlīdzekļu vērtību pirms pārvērtēšanas un privatizācijas komisijas noteikto pamatlīdzekļu nosacīto cenu. Minētajā dokumentā paredzēts arī, ka nomniekam nav jāmaksā objekta izpirkuma maksa tādā apmērā, kādā izsniegts aizdevums.

    Tādējādi Finansu un Ekonomikas ministrijas amatpersonu pretlikumīgas rīcības rezultātā, nosakot bez likumdevēja pilnvarojuma investīciju ieskaitīšanu privatizējamo uzņēmumu izpirkuma maksā, valsts finansu līdzekļi faktiski tika dāvināti. Bez tam, 1993.gada 28.decembra skaidrojums nebija publicēts, kas ir viena no obligātām prasībām, lai vispārsaistošs (ārējs) normatīvais akts stātos spēkā.

    Ne likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību” 9.pants, ne likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” 8. un 20.pants, ne arī citi šo likumu panti neparedz investīciju pielietošanu privatizācijas procesā ar nolūku samazināt objekta izpirkuma maksu, kā tas ir noteikts kopīgajā skaidrojumā un 1993.gada 28.decembra skaidrojumā. Tāpat šāda iespēja nebija paredzēta nevienā no 1992.gada 10.jūnija likuma “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību” pantiem.

    Ieskaitot investīcijas kā maksāšanas līdzekli privatizējamo uzņēmumu izpirkuma maksā, valstij nodarīti tieši zaudējumi.
    Pēc Ekonomikas ministrijas un Privatizācijas aģentūras sniegtās informācijas izpirkuma maksā pēc stāvokļa uz 1998.gada 1.janvāri ir ieskaitīta investīciju summa Ls 7 883 765, tai skaitā ar Privatizācijas aģentūras valdes lēmumiem – Ls 4 493 277, ar Valsts īpašuma fonda un Valsts nekustamā īpašuma aģentūras lēmumiem – Ls 2 866 586, ar Zemkopības ministrijas lēmumiem – Ls 278 068, ar Satiksmes ministrijas lēmumiem – Ls 245 834 (skatīt diagrammu).

    Ekonomikas ministrijas noslēgtajos līgumos paredzētās un privatizējamo valsts
    uzņēmumu izpirkuma maksā faktiski ieskaitītās investīcijas (milj. Ls) 
    izpirkum

    Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras (1),
    Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (2).
    Zemkopības ministrijas (3) un
    Satiksmes ministrijas (4) lēmumiem.

    Šis līgumā paredzētais maksāšanas līdzeklis – investīcijas – Kalnciema būvmateriālu kombināta izpirkšanā ir izmantots par 100%. Valsts zeķu fabrikas “Aurora” izmainītajā izpirkuma līgumā ir paredzēts, ka 3% maksājumu tiks veikti latos, 48% – privatizācijas sertifikātos un 49% – investīcijās, un investīcijas līdz pat 1997.gada jūlijam turpināja ieskaitīt uzņēmuma izpirkuma maksā, kaut gan Rīgas apgabaltiesā jau 1996.gada septembrī ir ierosināta lieta par a/s “Aurora” maksātnespēju un bankrotu. Ir arī uzņēmumi, kuri pēc privatizācijas attīstās veiksmīgi – a/s “Latvijas finieris”, kura 8% maksājumu veikusi latos, 50% – privatizācijas sertifikātos un 42% – investīcijās.

    Investīciju piesaistīšanu uzņēmējdarbības attīstībai valstī Valsts kontrole vērtē pozitīvi un atbalsta, taču šāda veida risinājumu, kas rada tiešus zaudējumus Valsts īpašuma privatizācijas fondam, neparedz likumdošanas akti.
    1997.gada 29.oktobrī VK padome, izskatot sūdzību par departamenta kolēģijas lēmumu, kurā investīciju ieskaitīšana izpirkuma maksā tika atzīta par nelikumīgu, griezusies Satversmes tiesā, lai izskatītu lietu par iepriekšminēto normatīvo aktu atbilstību likumiem.
    Latvijas Republikas Satversmes tiesa ar 1998.gada 11.marta spriedumu atzinusi Finansu ministrijas 1993.gada 30.aprīlī apstiprināto Nr.047/475 un Ekonomisko reformu ministrijas 1993.gada 4.maijā apstiprināto Nr.34-1.1.-187 kopīgo skaidrojumu “Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību grāmatvedībā” daļā par investīciju ieskaitīšanu izpirkuma maksā privatizācijas procesā un Ekonomikas ministrijas 1993.gada 28.decembra skaidrojumu Nr.3-31.1-231 “Par kārtību, kādā piemērojams Finansu ministrijas un Ekonomisko reformu ministrijas kopīgais skaidrojums “Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību grāmatvedībā”” par neatbilstošiem Satversmes 64.pantam un spēkā neesošiem no sprieduma pasludināšanas brīža.

    Pēc Privatizācijas aģentūras iesniegtās informācijas, izpildot Satversmes tiesas 1998.gada 11.marta spriedumu, tā veic šādus pasākumus:

  • privatizācijas subjekti, kuri nav izpildījuši blakuslīgumu nosacījumus par atliktajiem maksājumiem Valsts īpašuma privatizācijas fondā, informēti par minēto tiesas spriedumu un tā piemērošanu;
  • tiek gatavoti parakstīšanai neizpildītos blakuslīgumus atceļoši līgumi un grozījumi blakuslīgumos, kuri izpildīti daļēji.
  • Pēc VK rīcībā esošajiem datiem un to izvērtējuma investīciju ieskaitīšana privatizējamo valsts uzņēmumu izpirkuma maksā pārtraukta 1997.gada oktobrī – decembrī, un tā rezultātā Valsts īpašuma privatizācijas fondā papildus tiks ieskaitīti Ls 508 820, t.sk. neieskaitītās, bet blakuslīgumos paredzētās investīcijas saskaņā ar PA lēmumiem – Ls 379 453 un saskaņā ar Zemkopības ministrijas lēmumiem – Ls 129 367.

    Pašlaik privatizācijas process valstī ir iegājis nobeiguma fāzē. Kā nesen ziņoja Privatizācijas aģentūra, tikai 120 privatizējamiem objektiem nav izstrādāti privatizācijas noteikumi, bet dažādās privatizācijas stadijās ir vairāk nekā 1 000 objekti. Vēl jāprivatizē lielie monopoluzņēmumi, kā arī jāturpina privatizācijas noteikumu izpildes pārbaude. Neveiksmīgas privatizācijas gadījumā PA ir atpakaļpirkuma tiesības. Turpinās pašvaldību īpašuma privatizācija.

     

     

    Kopsavilkums

     

    1997.gada 4.decembrī Latvijas Republikas Saeima uz septiņiem gadiem atkārtoti par valsts kontrolieri ievēlēja Raitu Černaju.

    1997.gada 21.maijā Latvijas Republikas Saeima apstiprināja Dzidru Ceihneri par piekto Valsts kontroles padomes locekli. Viņas pienākumi saistīti ar metodiskā, organizatoriski tehniskā, kā arī revīzijas departamentu darba koordinācijas jautājumiem.
    Saskaņā ar grozījumiem 1996.gada likumā “Par valsts kontroli” tika paplašinātas Valsts kontroles funkcijas, uzliekot par pienākumu revidēt arī pašvaldības. Šī uzdevuma veikšanai 1997.gada 3.martā uzsāka darbu Pašvaldību revīzijas departaments.

    1997.gadā Valsts kontrolē darbojās Valsts budžeta, Valsts saimnieciskās darbības, Privatizācijas procesa un Pašvaldību revīzijas departamenti. Kopsummā gada pārskatā aprakstītajā periodā veiktas 236 revīzijas (skaitā nav ietvertas 34 atsevišķas revīzijas vienā iepriekšējā – 1996.gada revīzijas uzdevumā, ko pabeidza 1997.gadā, kā arī divu 1997.gada revīzijas uzdevumu 24 atsevišķās revīzijas).


    1997.gadā pēc Valsts kontroles revīziju materiāliem noteikti uzrēķini par nelikumīgiem darījumiem Ls 1 387 588. Valsts budžetā ieskaitītā summa – Ls 884 782.


    1997.gadā iesniegti materiāli par revīziju rezultātiem tiesībsargājošajās iestādēs – 45. Uz iesniegto materiālu pamata ierosinātas 7 krimināllietas.


    Ļoti maz ir to valsts budžeta iestāžu, kurās rīcība ar valsts mantu ir bijusi atbilstoša likuma prasībām. No 1997.gadā revidētajām iestādēm nebija konstatēti pārkāpumi tikai Valsts kasē, Valsts prezidenta kancelejā un Mūzikas akadēmijā. Būtiski pārkāpumi valsts mantas apsaimniekošanā netika konstatēti, veicot revīziju valsts stividoru kompānijā “Rīnūži”.

    Revīziju rezultāti liecina, ka lielākajā daļā pārbaudīto iestāžu un uzņēmumu ir pārkāpumi rīcībā ar valsts budžeta līdzekļiem un valsts mantu un valsts budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaite nav atbilstoša “Instrukcijas par grāmatvedību valsts budžeta iestādēs” prasībām. Gan budžeta iestādēs, gan valsts uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kā arī pašvaldībās netiek ievērotas likuma “Par grāmatvedību” prasības.
    Nopietni trūkumi konstatēti valsts budžeta iestādēs speciālā budžeta līdzekļu izlietojumā un kontrolē. Pamatbudžeta līdzekļi bez apropriācijas tika ieskaitīti speciālajā budžetā un izlietoti likumā neparedzētiem mērķiem
    Atzīmējams, ka 1997.gadā arvien biežāki kļuva gadījumi, kad revidējamo iestāžu amatpersonas revīzijās vai nu nesavlaicīgi izpildīja revidentu likumīgās prasības vai arī tās neizpildīja vispār.

    Pārbaudot vairāk nekā 80 privatizējamo valsts uzņēmumu privatizācijas procesa likumību, tika konstatēts, ka 1993.-1995.gadā Zemkopības, Finansu, Satiksmes ministrijas un Valsts īpašuma fonda noslēgtie nomas līgumi ar izpirkumu neatbilst likumam “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” prasībām.
    Spēkā esošie likumi privatizācijas jomā nosaka, ka privatizācijas procesā kā maksāšanas līdzeklis jāizmanto lati un sertifikāti, bet nevienā no privatizācijas metodēm nav paredzēts izmantot investīcijas objekta izpirkuma maksas samazināšanai. Tomēr Finansu un Ekonomisko reformu ministrijas kopīgais skaidrojums noteica jaunu rīcību par bezprocentu aizdevuma līguma slēgšanu un pirkuma cenas samazināšanu uz ieguldīto investīciju rēķina.
    Valsts kontrole uzskatīja, ka abu ministriju kopīgie skaidrojumi, kuri doti nozaru ministrijām un privatizējamo uzņēmumu pārņēmējai – Privatizācijas aģentūrai, ietver likumos nereglamentētus priekšrakstus.

    Pēc Valsts kontroles padomes 1997.gada 29.oktobra lēmuma Satversmes tiesai tika iesniegts pieteikums izvērtēt šo skaidrojumu atbilstību likumiem privatizācijas jomā.
    Satversmes tiesa atzina iepriekš minētos Finansu ministrijas un Ekonomisko reformu ministrijas (Ekonomikas ministrijas) skaidrojumus par tādiem, kas neatbilst Satversmes 64.pantam, un pasludināja tos par spēkā neesošiem no sprieduma pasludināšanas dienas – 1998.gada 11.marta.

    1997.gada martā tika parakstīts līgums ar Starptautisko rekonstrukcijas un attīstības banku (Pasaules Banku) par USD 245 000 piešķiršanu Valsts kontroles stratēģisko darbības virzienu attīstībai no Institūciju atbalsta fonda (Institutional Development Fund).
    Lai nodrošinātu kvalitatīvākas Valsts kontroles revīzijas, lielākā līdzekļu daļa tika paredzēta revidentu izglītošanai gan Latvijā, gan arī Valsts kontrolei radniecīgās institūcijās ārvalstīs. 1997.gada 6.oktobrī Valsts kontrole un konkursa kārtībā izvēlētā starptautiskā auditorfirma “Coopers & Lybrand Latvia SIA” noslēdza līgumu par mācību procesa nodrošināšanu VK darbiniekiem, kā arī par Revīzijas rokasgrāmatas izstrādi. Trīs nedēļās šo mācību kursu apguva 115 Valsts kontroles darbinieki.

    Saskaņā ar noslēgto līgumu izstrādāta arī Revīzijas rokasgrāmata.
    Pasaules Bankas piešķirtās subsīdijas iestādes tehniskā aprīkojuma uzlabošanai USD 50 000 izlietoja vienpadsmit datoru, licencēta programmnodrošinājuma iegādei gan jaunajiem datoriem, gan daļai no jau ekspluatācijā esošajiem, kā arī drukas iekārtu un jaunas telefonu centrāles iepirkumam. Datortehnikas iegādes konkursā par tālākās sadarbības partneri izvēlējās datorfirmu DATAKOM.
    Finansiālu atbalstu revidentu kvalifikācijas paaugstināšanai sniedza ne tikai Pasaules banka, bet arī CDA (Carl Duisberg Arbeitskreis) Bavārijas Valsts kontroles sadarbības programmas ar LR Valsts kontroli ietvaros. 1997.gadā Bavārijas Valsts kontrolē Minhenē stažējās divi VK darbinieki.

     

     

    Starptautiskā sadarbība

     

    Valsts kontroles sadarbība ar ārvalstu kontroles iestādēm galvenokārt bija saistīta ar integrācijas procesiem Eiropas Savienībā.
    Eiropas integrācija neapšaubāmi ir process, kas norisinās ilgstošākā laika posmā, un nekādā gadījumā tā nav nejauša dzīves realitātes pārmaiņa. Tādā kārtā sadarbība, kas šobrīd aktualizējas gan starp Austrumeiropas valstu kontroles institūcijām, gan arī starp Eiropas Savienības Revidentu tiesu, no vienas puses, un Eiropas Savienībā vēl neesošām valsts kontroles iestādēm, no otras puses, ir dabisks process, un to varētu pat novērtēt kā integrācijas panākumu sastāvdaļu.

    Baltijas valstu kontroles institūciju sadarbības līguma ietvaros un ar Pasaules Bankas finansiālu atbalstu Rīgā no 6. līdz 8.maijam notika seminārs, kurā piedalījās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valsts kontroles institūciju delegācijas, kuras vadīja šo republiku valsts kontrolieri. Semināra laikā tika pārrunātas valsts kontroles darba aktualitātes, galveno uzmanību pievēršot iekšējās kontroles attīstības tendenču analīzei Baltijas valstu pārvaldes institūcijās, kā arī notika diskusija par korupcijas novēršanas iespējām valsts pārvaldes iestādēs un kontrolējošo institūciju lomu šajos procesos, un tika analizētas pašvaldību revīziju norises kaimiņvalstīs.

    Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kontroles institūciju pārstāvji tikās Kopenhāgenā no 18. līdz 19.augustam. Baltijas valstu piedalīšanos sanāksmē daļēji finansēja Dānijas Karalistes Valsts kontrole. Kopenhāgenas sanāksmē tika pārrunāti finansu revīziju, elektroniskās datu apstrādes revīziju, nodokļu sistēmas un lietderības revīziju jautājumi. Tikšanās laikā ar Dānijas Karalistes valsts kontrolieri H.Otbo tika panākta vienošanās par divu Valsts kontroles ierēdņu stažēšanos 1998.gadā Dānijas Karalistē pašvaldību un finansu revīziju jautājumos.

    Lai pilnveidotu reģionālo stratēģiju rēķinvedībā un veicinātu iniciatīvu nacionālu projektu attīstībā, Apvienoto Nāciju Attīstības Programmas (UNDP) ietvaros, kā arī ar UNDP finansiālu atbalstu Bratislavā no 9. līdz 13.septembrim notika seminārs “Nacionālo augstāko kontrolējošo institūciju loma vadības procesos”. Seminārā piedalījās delegāti no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu kontroles iestādēm. Latvijas Republikas Valsts kontroli pārstāvēja Valsts kontroles padomes locekle Dz.Ceihnere.

    Trīs dienu seminārā bija 12 tematiskie un 20 valstu ziņojumu lasījumi (arī Latvijas). Tematiskie jautājumi bija par augstāko kontroles iestāžu vispārējo lomu pārvaldes procesā, augstāko kontroles iestāžu specifiskajiem modeļiem, struktūrām un funkcijām, datorizāciju un informācijas tehnoloģijas izmantošanu revīzijās un vadībai pieņemot lēmumus, dominējošām tendencēm revīzijās, it sevišķi par virzību uz lietderības revīzijām, kā arī par attīstības un sadarbības aģentūru perspektīvām, integritātes uzlabošanu un cīņu pret korupciju.

    20 valstu ziņojumos tika sniegtas revīzijas un finansu pārvaldes sistēmas nozīmīgākās pazīmes, vienlaikus skarot Centrālās un Austrumeiropas valstu un NVS (Neatkarīgo valstu savienība) reģiona ekonomisko sistēmu pārejas posma raksturojumu:

  • juridiski nesen izveidotas vai reorganizētas augstākās kontroles institūcijas, kuru darbības pamatā ir vai nu konkrētās valsts Konstitūcija, vai likumi, kuros noteikta augstāko kontroles iestāžu neatkarība un pilnvaru apjoms tās funkciju veikšanai;
  • līdzīgās pārejas posma problēmas, kas rodas, pārejot no centralizēti vadītas ekonomikas uz tirgus ekonomiku;
  • saņemot no starptautiskajām attīstības aģentūrām un profesionālajām organizācijām tiešu palīdzību, augstākajām revīzijas iestādēm steidzīgi jāattīsta tām piešķirtā institucionālā vara.
  • Laikā no 22. līdz 27.septembrim Budapeštā notika INTOSAI konference par iekšējās kontroles un iekšējās revīzijas jautājumiem. Konferences darbā aktīvi piedalījās mūsu Valsts kontroles delegācija, kuru vadīja valsts kontrolieris R.Černajs. Konferences darba kārtībā bija jautājumi par iekšējās kontroles jēdziena saturu, definīciju, kā arī par atšķirību starp iekšējo kontroli un iekšējo revīziju un savstarpējo sakarību starp pirmo un otro. Īpašu interesi izraisīja informācija par iekšējās revīzijas lomu un vietu ministriju, valsts uzņēmumu, institūciju un pašvaldību struktūrā, pārrunāti tika arī iekšējās revīzijas jautājumi un revidentu darbības funkcijas.

    Konferences darba gaitā bija ietverts jautājums par augstāko kontrolējošo institūciju nozīmi iekšējās kontroles sistēmu izveidošanā un pilnveidošanā valstīs, kur notiek pāreja no centralizēti vadītām ekonomiskām sistēmām uz tirgus ekonomiku.
    Diskusijas izvērsās par savstarpējām attiecībām starp institūcijas iekšējās revīzijas dienestu un ārējiem revidentiem, kā arī par augstākās kontroles institūcijas kā ārējā revidenta nozīmi organizāciju iekšējās kontroles revīzijās un par augstāko kontroles institūciju koordinācijas lomu efektīvas iekšējās revīzijas mehānisma izveidošanas procesā.

    Konferences laikā notika priekšlasījumi par datorizētas iekšējās kontroles izveidi un personālo datoru tīkla izaugsmi un tā ietekmi uz iekšējās kontroles norisēm. Īpaši nozīmīgi bija jautājumi par iekšējās kontroles neatkarības funkciju aizsardzību.
    Konferences laikā Budapeštā notika Ungārijas un Latvijas valsts kontrolieru tikšanās. Sarunā aktualizējās savstarpējās sadarbības nepieciešamība, it īpaši, akcentējot Latvijai nepieciešamās pašvaldību revīzijas pieredzes studijas Ungārijas Valsts kontrolē.
    1996.gada oktobrī Luksemburgā notika Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu kontrolieru un Eiropas Savienības Revidentu tiesas (European Union Court of Auditors) kopīgais seminārs. Šīs tikšanās laikā tika izveidota Eiropas Savienības dalībvalstu augstāko kontrolējošo institūciju pārstāvju darba grupa, kurai uzticēja apkopot priekšlikumus un ierosinājumus kopīgas sadarbības attīstībai.
    1997.gada 7. un 8.oktobrī Bukarestē notika nākamā Eiropas Savienības kandidātvalstu valsts kontroles institūciju pārstāvju un ES Revidentu tiesas pārstāvju sanāksme, kurā tika sagatavots rezolūcijas projekts, ko varētu pieņemt valsts kontrolieru sanāksmē Varšavā 1998.gada martā. Šīs sanāksmes mērķis bija veicināt kandidātvalstu institucionālās un administrāciju sistēmas stiprināšanu, lai Eiropas Savienības direktīvas un politiku varētu pielietot un praktiski ieviest kandidātvalstīs.

    1.posmā būtu nepieciešams noteikt kritērijus, kas jāievieš visās valsts kontroles iestādēs kandidātvalstīs, piemēram, likumdošana, revīziju metodoloģija, iekšējā un ārējā komunikācija, sadarbība ar iekšējo revīziju dienestiem utt.
    2.posmā jāsalīdzina reālā situācija katrā kandidātvalstī ar vēlamajiem kritērijiem, tos pielāgojot katrai valstij atsevišķi, lai specifiskie plāni katrā valstī veicinātu ātrāku un vieglāku integrēšanos Eiropas Savienības struktūrās.
    3.posmā specifiskie plāni jāievieš praksē un jāpanāk to izpilde katrā valstī.

    Sadarbība ar SIGMA (Support for Improvement of Governance and Management in Central and Eastern European Countries) un Eiropas Savienības Revidentu tiesu būtu ļoti vēlama šo kritēriju ieviešanas 2. un 3.posmā.
    Viens no svarīgākiem elementiem šajā procesā ir profesionālā izglītība. Revidentiem jāpārzin ES likumdošana un direktīvas, finansu sistēma, dažādi fondi un arī svešvalodas, sevišķi angļu un franču valoda. Labākais veids, lai to visu varētu apgūt nepieciešamā līmenī, būtu revidentu stažēšanās 6 – 12 mēnešus kādā no ES Revidentu tiesas iestādēm.

    Laikā no 20. līdz 23.oktobrim Prāgā PHARE un SIGMA projektu ietvaros un sadarbībā ar Čehijas Republikas Valsts kontroles institūciju notika seminārs “Neatkarīgas revīzijas demokrātiskās valstīs”. Šī semināra darbība risinājās Limas deklarācijas par finansu direktīvām 20.gadadienas gaisotnē. Seminārā piedalījās delegācijas no Albānijas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas augstākās kontroles institūcijām, klātesot Eiropas Savienības Revidentu tiesas un SIGMA pārstāvjiem. Seminārā uzmanība galvenokārt bija pievērsta pamatnostādnēm par to, kā efektīvāk ieviest demokrātiskus principus jaunās demokrātijas valstīs un kāda loma šajos procesos ir augstākās kontroles institūcijām.
    Daudzus priekšlasījumus bija sagatavojuši čehu kolēģi. Viņi dalījās savā pieredzē arī par datorizētu revīziju veikšanu. Čehijas pieredzes studijas mums lieti noderētu, lai iesaistītos INTOSAI Privatizācijas un Vides revīziju darba grupās, kā arī, lai nākotnē īstenotu jaunas bilaterālās sadarbības formas Baltijas valstu reģionā.

    Valsts kontroles vadošajiem darbiniekiem iespējas iepazīties ar pasaules praksi un pieredzi 1997.gada laikā nodrošināja Pasaules bankas palīdzība. Laikā no 6. līdz 14.aprīlim Pasaules bankas subsidētā projekta ietvaros XI Starptautiskajā konferencē “Integrētas finansu vadības sistēmas krāpšanas, izšķērdēšanas un ļaunprātīgas līdzekļu izmantošanas gadījumi” Maiami (Floridā) ASV piedalījās Latvijas Republikas valsts kontrolieris R.Černajs. No darba kārtības jautājumiem akcentēta bija krāpšanas un korupcijas parādību analīze valsts pārvaldes struktūrās.
    Ar Pasaules bankas finansiālu atbalstu Valsts kontroles pārstāvjiem bija iespēja piedalīties VIII antikorupcijas konferencē Limā (Peru) laikā no 7. līdz 11.septembrim, kura bija ļoti plašs pasākums. Tajā piedalījās dalībnieki no 93 valstīm, kas pārstāvēja visus kontinentus: gan lielas, gan mazas valstis visdažādākajās attīstības stadijās. Latviju šajā konferencē pārstāvēja LR valsts kontrolieris R.Černajs, Valsts budžeta revīzijas departamenta direktors K.Beljānis un Starptautisko sakaru daļas vadītāja V.Krūmiņa. Plašas diskusijas par korupcijas tēmām risinājās aptuveni 50 darba grupu sanāksmēs.

    Konference pieņēma deklarāciju, ko nosauca par Limas deklarāciju un kurā izklāstīti galvenie darbības principi cīņā ar korupciju gan starptautiskā, gan reģionālā līmenī, kā arī valsts un vietējā līmenī. Starptautiskā līmenī Eiropas Savienībai jāpaātrina savas pretkorupcijas politikas īstenošana, ko rekomendēja Eiropas Savienības Ministru Padome 1997.gada maijā, visām Eiropas Savienības dalībvalstīm jāratificē 1997.gada 26.maijā pieņemtā Eiropas Savienības Konvencija par korupciju, un visām Eiropas

    Padomes dalībvalstīm ir jāpiedalās daudznozaru grupu darbā korupcijas apkarošanas jomā, lai Padomes darba sanāksmē oktobrī varētu apkopot konkrētus rezultātus.

    Reģionālām un starptautiskām institūcijām jādara viss iespējamais, lai sekmētu Limas deklarācijā izvirzīto mērķu sasniegšanu un veidotu programmas to īstenošanai.
    Valsts kontroles attīstības koncepcijas īstenošanas ietvaros starptautiskās sadarbības jomā nozīmīga ir sadarbība ar Vāciju, kas sākās 1996.gada nogalē, tiekoties valsts kontrolierim R.Černajam ar Bavārijas Valsts kontroles prezidentu H.Vaitlu. Abu augstāko kontroles institūciju sadarbības ietvaros un izmantojot CDA (Carl Duisberg Arbeitskreis) finansiālo atbalstu, 1997.gada februārī Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas locekle Dz.Ozoliņa Bavārijas Valsts kontrolē Minhenē iepazinās ar Bavārijas brīvvalsts uzbūvi, revīziju organizācijas jautājumiem, budžeta gada pārskatu veidošanu, valsts budžeta izdevumu un ieņēmumu revīziju lietām, kā arī praktiski piedalījās revīzijās.

    1997.gada septembrī Bavārijas Valsts kontrolē Minhenē stažējās Informācijas daļas vecākā eksperte Dz.Antenišķe un iepazinās ar Bavārijas Valsts kontroles vēsturisko izveidi, struktūru, uzdevumiem un atsevišķu struktūrvienību darbu, galveno uzmanību veltot kancelejas darba organizācijai, lietvedības un arhīva darbam, revīzijas materiālu un citu dokumentu virzībai gan iestādē, gan ārpus tās, to uzglabāšanai, kā arī revīziju darbā izmantojamās datortehnikas un datorprogrammu nodrošinājumam.
    Sadarbība ar Vācijas Valsts kontroles iestādēm, izmantojot CDA finansiālo atbalstu, turpināsies, izvēloties mūsu iestādei nepieciešamas un aktuālas tēmas.

    Velta Krūmiņa,
    Starptautisko sakaru daļas vadītāja

     

     

    Informatīvais nodrošinājums

     

    1997.gada sākumā Valsts kontrolē veiktā reorganizācija vistiešākajā veidā skāra Informācijas daļas pienākumu loku. Darba uzdevumi starptautiskās sadarbības jomā tika uzticēti jaunizveidotajai Starptautisko sakaru daļai.

    Informācijas daļas personāls, tāpat kā iepriekšējos gados, nodrošināja operatīvās informācijas sagādi un izplatīšanu, Valsts kontroles attīstību informātikas jomā un veica Valsts kontroles izdevumu sagatavošanas un izdošanas organizācijas darbu.

    Tāpat kā iepriekšējos gados, bibliotēka – lasītava uzturēja tiešu ikdienas saikni ar iestādē strādājošiem.
    Liels darba apjoms veikts, rediģējot Informācijas daļā tapušos izdevumus un revidentu sagatavotos dokumentus.
    Nopietns darbs tika ieguldīts, sagatavojot atbildes uz INTOSAI Elektroniskās datu apstrādes revīzijas pastāvīgās komisijas apjomīgās aptaujas anketas (29 lappuses) jautājumiem. Tajā par situāciju mūsu iestādē bija jāsniedz ieskats šādās jautājumu grupās:

  • Elektroniskās datu apstrādes vide.
  • Informācijas tehnoloģijas stratēģija.
  • Elektroniskās datu apstrādes sistēmu revīzija.
  • Personāla vispārīgās darba jomas, kur izmanto datoru, un tā izglītošanas nepieciešamība.
  • Līdz šim datorizācijā ieguldīto iestādes budžeta līdzekļu un ārvalstu finansiālā atbalsta apjoms.
  • Viens no Informācijas daļas pamatuzdevumiem ir rūpēties par revidentu ikdienas darbam nepieciešamās operatīvās informācijas ieguves iespējām. Jau 1996.gadā Informācijas daļa veica visus nepieciešamos pasākumus Valsts kontroles pieslēguma nodrošinājumam valsts vienotajam datu pārraides tīklam un starptautiskajam datoru tīklam INTERNET. Veiktais darbs bija priekšnoteikums tam, ka jau atskaites gada sākumā Valsts kontroles revidentiem tika radīta iespēja savās darba vietās iegūt nepieciešamo informāciju no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu bāzēm on-line pieslēgumā, izmantojot INTERNET tīklu. Uzņēmumu reģistra informācijas datorizētā uzskaite atrodas SIA “LURSOFT” pārziņā un satur izsmeļošas ziņas par Latvijas un ārvalstu firmām pēc tās rīcībā esošās reklāmas un informatīvo sistēmu datiem. Valsts kontroles pieslēguma brīdī “LURSOFT” uzņēmumu reģistram tas saturēja juridisko un finansu informāciju par aptuveni 100 000 uzņēmējsabiedrību, 3000 sabiedrisko organizāciju un pāri par 3000 masu saziņas līdzekļu. “LURSOFT” Uzņēmumu reģistra datu bāzē apkopotas ziņas par firmām un to dibinātājiem (ar personas kodiem), informācija par amatpersonām ar paraksta tiesībām u.c. Bez informācijas par personām ar paraksta tiesībām Valsts kontroles revidentu darbā svarīga ir pilna izziņa par dalībniekiem, jo šajā reģistrā par katru dalībnieku var uzzināt, kādās firmās vēl ir iesaistīts šis dalībnieks, firmu kodus, konkrētā dalībnieka ieguldījumu, daļas lielumu, daļu skaitu un vērtību. 1997.gada vidū “LURSOFT” piedāvāja jaunu pakalpojuma veidu – uzņēmumu bilances un peļņas/zaudējumu aprēķina atskaites. Ja atskaites gada sākumā Valsts kontrolei bija trīs pieslēgumi “LURSOFT” datu bāzēm, tad gada nogalē informāciju varēja saņemt jau astoņi darbinieki.

    Valsts kontroles iepriekšējā gada veiksmīgās sadarbības partneris – Valsts vienotās informātikas un sakaru centrs (VVISC), kurš 1996.gadā daļēji veica valsts galveno reģistru, muitas un robežkontroles punktu saslēgumu vienotā tīklā, 1997.gada sākumā tika reorganizēts par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Valsts informācijas tīkla aģentūra” (VITA). Vienotajam tīklam tiks pieslēgti rajonu centri un tajos atrodošās valsts iestāžu rajonu nodaļas, tādējādi nodrošinot perspektīvā pieslēgumus galveno valsts institūciju un valsts nozīmes informatīvo sistēmu reģionālajām nodaļām. Valsts un pašvaldību institūciju lokālie datu pārraides tīkli tiks pieslēgti valsts nozīmes datu pārraides tīklam.

    Objektīvi labvēlīgā situācija informātikas jomā republikā un 1997.gada 15.janvārī Valsts kontrolē jaunizveidotā Pašvaldību revīzijas departamenta ar likumu noteiktie uzdevumi bija priekšnoteikumi tam, ka Informācijas daļā tika izstrādāts projekts “Latvijas Republikas Valsts kontroles un tās reģionālo nodaļu sasaiste vienotā datoru tīklā ar republikas pašvaldību centriem”. Projekta mērķis bija radīt drošu un efektīvu informācijas sistēmu, sasaistot vienotā datoru tīklā Valsts kontroles centrālo ēku, tās reģionālās nodaļas republikas pilsētās un rajonu centros, kā arī republikas pašvaldību centrus, valsts iestādes un uzņēmumus. Šādas informatīvas sistēmas izveide, kurā būtu pieejami svarīgākie valsts budžeta iestāžu, valsts uzņēmumu un pašvaldību finansiālās darbības rādītāji, ļautu Valsts kontrolei efektīvāk un ātrāk veikt valsts līdzekļu un mantas izlietošanas likumības, lietderības un pareizības uzraudzību visā republikā. Valsts kontrole ir ieinteresēta republikāniskā datoru tīkla infrastruktūras izveidošanā, kā arī savstarpēji savienojamas datoru tehnikas un programmnodrošinājuma izmantošanā valstī.

    Lai realizētu augstāk minētos mērķus, pirmkārt, jāizveido Valsts kontroles republikāniskais datoru tīkls. Datoru tīkla izveide Valsts kontroles sistēmā republikā radītu šādas priekšrocības:

  • Valsts kontroles revidentiem arī reģionos būs pieejama normatīvo aktu informatīvā sistēma (NAIS).
  • Darbā varēs izmantot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra automatizētās sistēmas “LURSOFT” un citu valsts nozīmes datu pārraides tīklā esošo datu bāzu informāciju.
  • Valsts kontroles reģionālajās nodaļās būs pieeja globālajam datoru tīklam INTERNET.
  • Reģionos strādājošie revidenti varēs iegūt operatīvu informāciju no Valsts kontroles centrālajā ēkā esošajām un topošajām datu bāzēm vai informatīvajām sistēmām:
  • revīziju informatīvās sistēmas,
  • lietvedības datu bāzes,
  • bibliotēkas informatīvās sistēmas u.c.
  • Tiks nodrošināta informācijas apmaiņa starp centru, reģionālajām nodaļām republikā un pašvaldību datorizētajiem centriem.
  • Diemžēl jāsaka, ka piešķirtais investīciju apjoms republikāniskā datoru tīkla attīstībai bija nepietiekams un Valsts kontroles reģionālās attīstības projekts atskaites gadā netika realizēts, tomēr uz šī projekta pamata 1998.gada sākumā ir izstrādāts Valsts kontroles reģionu informatīvās sistēmas attīstības projekts 1999. – 2001.gadam.

    Pasaules bankas projekts “Palīdzība LR Valsts kontroles stratēģisko virzienu attīstībai”, kuru Informācijas nodaļa izstrādāja 1996.gadā, ir īstenojies dzīvē. 1997.gada 3.martā Latvijas Republikas Valsts kontrole un Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka (Pasaules banka) parakstīja vienošanos par USD 245 000 piešķiršanu Valsts kontroles attīstībai no Institūciju atbalsta fonda (Institutional Development Fund). Pasaules bankas subsīdiju piešķiršanas noteikumi paredzēja, ka arī Valsts kontrolei šī projekta ietvaros attīstībai jāparedz zināma daļa savu līdzekļu, t.i., USD 55 000. Lielākā daļa piešķirto USD 195 000 tika paredzēti revidentu izglītošanai gan Latvijā, gan arī radniecīgās institūcijās ārvalstīs, bet USD 50 000 – Valsts kontroles tehniskā aprīkojuma uzlabošanai. Lielu darbu Informācijas daļas darbinieki ieguldīja šī līguma praktiskajā realizācijā: organizējot un dokumentējot konkursus “Par tiesībām veikt revidentu mācību procesu” un “Par datortehnikas piegādi Valsts kontrolei”, kā arī slēdzot līgumus konkursu ietvaros paredzēto pakalpojumu veikšanai un datortehnikas iegādei.

    1997.gadā par Pasaules bankas līdzekļiem 115 Valsts kontroles darbinieki apguva revīzijas metodoloģijas kursu, kā arī iepazinās ar revīziju reglamentējošiem likumiem, normatīvajiem aktiem un Starptautiskajiem revīzijas standartiem. Tehniskā aprīkojuma uzlabošanai piešķirtos USD 50 000 VK izlietoja 11 datoru un licencēta programmnodrošinājuma iegādei gan jaunajiem datoriem, gan daļai no jau ekspluatācijā esošajiem, kā arī drukas iekārtu un jaunas telefonu centrāles iegādei. Ar Pasaules bankas atbalstu iegādātā datortehnika un programmatūra ir uzlabojusi Valsts kontroles tehnisko aprīkojumu, jo darba dokumentu gatavošanai un revīzijas rezultātu apstrādei un analīzei katrā revīzijas sektorā gada nogalē bija vismaz viens dators.

    Viens no svarīgākajiem Informācijas daļas darba virzieniem ir Valsts kontroles izdevumu sagatavošana un to izdošanas organizācija. Tāpat kā iepriekšējos gados, daļas darbinieki ir sagatavojuši VK 1996.gada darba pārskatu par paveikto trijos revīzijas departamentos un atsevišķās kancelejas stuktūrvienībās. Šis izdevums nosūtīts Latvijas Republikas Saeimai, Ministru kabinetam un citām augstākajām valsts pārvaldes institūcijām, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūtam un citām bibliotēkām. Atskaites gads zīmīgs ar to, ka novembrī īstenojās sen iecerēta ideja – iznāca periodiskā izdevuma “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis” pirmais numurs. Valsts kontroliera Raita Černaja uzrunā uzsvērts: “Šajā izdevumā mēs vēlamies sniegt samērā operatīvu un bezkaislīgu informāciju par revīziju rezultātiem, kas dos iespēju lasītājiem vērtēt to, ko esam pārbaudījuši, un to, cik likumīgi, lietderīgi un pareizi saimniekots iestādēs, uzņēmumos un pašvaldībās.” Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis izdevumam novēlēja: “…”Valsts Kontroles Vēstīm” kļūt par skaidrības un sakārtotības avotu.” Izdevuma pirmajā numurā ir apkopoti 1997.gada deviņu mēnešu revīzijas darba rezultāti, tas sniedz īsu informāciju par Valsts kontroles vispārīgajiem uzdevumiem un parāda arī Valsts kontroles kā iestādes vietu un lomu demokrātiskas valsts pārvaldes struktūrā. Aizvadītajā gadā iznāca divi “Valsts Kontroles Vēstu” numuri. Šo mūsu iestādes periodisko izdevumu ir saņēmuši Saeimas deputāti, Saeimas komisijas, Ministru kabinets, kā arī augstāko izpildvaras iestāžu valsts sekretāri un pilsētu domes, rajonu un pagasta padomes. Jebkurš Latvijas iedzīvotājs var iepazīties ar “Valsts Kontroles Vēstīm”, jo Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts apgādā republikas lielākās bibliotēkas ar šo izdevumu.

    Daļas informātikas speciālisti ir nodrošinājuši Valsts kontroles datoru tīkla sasaisti ar INTERNET, kā arī iestādei ir radītas iespējas kā vienu no komunikācijas līdzekļiem izmantot elektronisko pastu. Tehniski ir sagatavots un vizuāli noformēts informācijas kopums par mūsu iestādi starptautiskajam datoru tīklam – izveidota Valsts kontroles “mājas lapa”. Tā sniedz vispārīgu informāciju par Valsts kontroles darbību regulējošajiem pamatlikumiem, tās iekārtu, kompetenci, kā arī par Valsts kontroles darbības mērķiem un uzdevumiem. Starptautiskajā datoru tīklā ir pieejami arī Valsts kontroles 1995. un 1996.gada pārskati un visu “Valsts Kontroles Vēstu” izdevumu saturs.

    Ieva Sablina,
    Informācijas daļas vadītāja

     

     

    Valsts kontroles personāls

     

    Pagājušais, 1997., gads bija viens no sarežģītākajiem kopš Valsts kontroles atjaunošanas. Gads sākās ar jauniem uzdevumiem, paplašinot darbības lauku un vienlaicīgi samazinot štata darbinieku skaitu. Lai izvērtētu darbinieku piemērotību, Valsts kontrolē tika izveidota darbinieku vērtēšanas komisija, izstrādāts komisijas darbības nolikums, kurā tika noteiktas komisijas un katra darbinieka tiesības un pienākumi. Par katru darbinieku aizpildīja anketas, kuras sastāvēja no četrām daļām: pirmo aizpildīja Personāla daļa ar datiem no darbinieka personālās lietas, un tajā bija informācija par darbinieka izglītību, dzīves un darba pieredzi; otro aizpildīja struktūrvienības vadītājs, novērtējot darbinieku pēc 13 profesionāliem kritērijiem; trešajā daļā vērtējumu deva departamenta direktors. Tālāk anketas nodeva vērtēšanas komisijai slēdziena izdarīšanai un lēmuma pieņemšanai. Darbiniekus iepazīstināja ar komisijas lēmumu, un viņiem bija tiesības to noprotestēt. Rezultātā tika novērtēti 95 Valsts kontroles darbinieki, 23 no tiem saņēma negatīvu vai daļēji negatīvu vērtējumu un tika atbrīvoti no darba, 3 darbinieki izmantoja savas tiesības tikt novērtētiem atkārtoti. Ar dažiem darbiniekiem tika noslēgti līgumi jaunizveidotajā Pašvaldību revīzijas departamentā par konkrēta darba veikšanu. Tas deva iespēju mainīt savu attieksmi pret darbu, pilnveidot profesionālās iemaņas. Ja bija pārmaiņas pozitīvā virzienā, ar laiku viņi tika atjaunoti darbā. Svarīgi, ka tā bija pieredze ceļā uz darbinieku darba kvalitātes novērtēšanu.

    Valsts kontroles revidējošā personāla izglītības līmeni 1997.gada beigās raksturo šādi skaitļi: no 111 štata darbiniekiem vidējā izglītība ir 21 darbiniekam (20%), no kuriem 15 ir ar vidējo speciālo izglītību (14,5%), 3 mācās augstskolā un tikai 3 darbiniekiem (0,3%) ir vispārizglītojošās vidusskolas izglītība. Pārējiem ir augstākā izglītība (65,2%).

    Atzīmējams fakts 1997.gadā Valsts kontrolē ir tas, ka personāls, it sevišķi (vecuma ziņā) tā jaunākā daļa, turpina papildināt savas teorētiskās zināšanas dažādās Latvijas augstskolās: 2 darbinieki ieguva maģistra grādu, 2 – inženiera kvalifikāciju un 4 – bakalaura grādu, 6 turpina studijas bakalaura, inženiera, maģistra un doktora grāda iegūšanai. Tomēr neatrisināts paliek jautājums par darbaspējīgu vidējo paaudzi, jo jaunie darbinieki, ieguvuši darba pieredzi un beiguši mācības, bieži maina darbu uz labāk apmaksātu.

    1997.gadā Valsts kontrolē tika organizētas mācības, kurās mūsu darbinieki papildināja profesionālās zināšanas: kurss “Saskarsmes psiholoģija”, ko apmeklēja 16 Valsts kontroles darbinieki; šīs mācības paredzēts turpināt arī nākošajā gadā un aptvert visus darbiniekus; trijos posmos mācības revidējošajam personālam un augstākā līmeņa vadītājiem vadīja firma “Coopers & Lybrand”.

    Turpinās Valsts administrācijas skolas un Valsts civildienesta pārvaldes organizētās ierēdņu kandidātu mācības. 1997.gadā Valsts kontrolē notika 22 konkursa komisijas sēdes, kurās izskatīja 237 pretendentu pieteikumus dažādiem amatiem. 28 pretendenti veiksmīgi nokārtoja ierēdņa kandidāta atestācijas pārbaudījumus un tika iecelti dažādos amatos valsts civildienesta ierēdņa kandidāta statusā.

    Ludmila Dombrovska,
    Personāla daļas vadītāja

     

     

    Valsts kontroles 1997.gada budžets un tā izpilde

     

    1997.gada Valsts kontroles budžetu veidoja valsts dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, tas ir, Ministru kabineta noteiktie “mērķa griesti”, kā arī iestādes pašu ieņēmumi saskaņā ar likumu “Par Valsts kontroli” un 1997.gada 20.maija Ministru kabineta noteikumiem Nr.189 “Par kārtību, kādā Valsts kontroles pamatbudžetā ieskaitāmi maksājumi 20% apmērā no summām, kas piedzītas no Valsts kontroles noteiktajiem uzrēķiniem un dod papildu ienākumu valsts vai pašvaldības budžetā”.

    Gada sākumā Valsts kontroles budžets 1997.gadam – Ls 1 016 889,
    tajā skaitā:

  • dotācija no vispārējiem ieņēmumiem – Ls 601 594,
  • pašu ieņēmumu plāns:
  • maksas pakalpojumi no telpu īres – Ls 23 000,
  • no Valsts kontroles noteiktajiem uzrēķiniem – Ls 392 295.
  • Jau 1996.gada rudenī likumā “Par Valsts kontroli” tika izdarīti papildinājumi, kas paplašināja Valsts kontroles tiesības revidēt pašvaldību mantas un finansu līdzekļu stāvokli un rīcību ar to. 1996.gadā Valsts kontrole uzsāka arī privatizācijas procesa kontroli.

    Sastādot 1997.gada Valsts kontroles budžeta programmu, kā prioritāte tika izvirzīta programma “Valsts kontrole”, kuras mērķis bija likuma “Par Valsts kontroli” realizācija. Jauno funkciju veikšanai Valsts kontrole 1997.gadam pieprasīja papildu budžeta līdzekļus, valdība šo pieprasījumu neatbalstīja. Tikai 1997.gada 5.jūlijā ar grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam” Valsts kontrolei tika piešķirti papildu budžeta līdzekļi, daļu pieprasīto līdzekļu atstājot kā pašu ieņēmumus.

    Valsts kontroles budžets no 1997.gada 5.jūlija, ko nosaka grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997.gadā”, bija: – Ls 1 346 184,
    tajā skaitā:

  • dotācija no vispārējiem ieņēmumiem – Ls 930 889,
  • pašu ieņēmumu plāns:
  • maksas pakalpojumi no telpu īres – Ls 23 000,
  • no Valsts kontroles noteiktajiem uzrēķiniem – Ls 392 295.
  • Kā paredzēts likumā, Valsts kontroles pašu ieņēmumus veido 20% no noteiktajiem uzrēķiniem, ja tie dod papildu ienākumu valsts vai pašvaldību budžetā. Piemērojot Ministru kabineta 1997.gada 20.maija noteikumus Nr.189 par kārtību, kādā Valsts kontroles budžetā ieskaitāmi naudas līdzekļi no tās noteiktajiem uzrēķiniem, pašu ieņēmumus prognozēt kā ieņēmumu bāzi nav iespējams. Gadījumi, kad atbilstoši šiem noteikumiem atskaitāmi 20% no uzrēķinu summām, ir ļoti reti un atskaitījumu summas ir niecīgas. Tāpēc vēl 1997.gada nogalē lūdzām Finansu ministriju rast iespēju samazināt Valsts kontroles pašu ieņēmumu plānu. Valsts kontroles lūgums tika izpildīts daļēji un par Ls 200 000 samazināta pašu ieņēmumu daļa, kā arī kopējais Valsts kontroles budžets.

    Ar 1997.gada 11.decembra grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”:
    Valsts kontroles budžets – Ls 1 146 184,
    tajā skaitā:

  • dotācija no vispārējiem ieņēmumiem – Ls 930 889,
  • pašu ieņēmumu plāns – Ls 215 295.
  • 1997.gadā Valsts kontroles pašu ieņēmumu plāns izpildīts tikai par 48%.

    Valsts kontroles izdevumi 1997.gadā:
    atalgojumi – Ls 621 808,
    tajā skaitā:

  • piemaksas darba algām – Ls 3 929,
  • atalgojumi ārštata darbiniekiem – Ls 17 935,
  • Darba devēja iemaksas sociālajā budžetā – Ls 176 302.

    Valsts kontrolē 1997.gadā darbinieku skaits bija 175. Vidējā amata alga:

    Valsts kontroles padomes loceklimLs 450,
    revīzijas departamenta kolēģijas loceklimLs 345,
    vecākajam valsts revidentamLs 251,
    valsts revidentamLs 202,
    valsts revidenta palīgamLs 178,
    Valsts kontroles kancelejas darbiniekamLs 160.

    No kopējā Valsts kontroles budžeta 38% līdzekļu paredzēti saimnieciskajiem izdevumiem. Šo līdzekļu pilnībā nepietiek, lai veiktu ēkas un telpu remontu darbus.
    Komandējumiem un dienesta braucienu izdevumiem izlietots Ls 18 995. Tie saistīti ar pašvaldību revīzijām. Republikā kopā ir 600 pašvaldības.
    Pakalpojumu apmaksai izlietots Ls 126 979.
    Materiālu un inventāra iegādei, kuru vērtība nepārsniedz Ls 50, izlietots Ls 26 380.
    Grāmatu un žurnālu iegādei izlietots Ls 3 651.
    Kapitālajiem izdevumiem 1997.gadā izlietots Ls 29 151.
    Starptautiskajās augstāko kontrolējošo institūciju organizācijās (INTOSAI un EUROSAI) – Ls 544.
    1997.gadā Valsts kontroles budžeta līdzekļi tika izlietoti atbilstoši pamatbudžeta tāmei.

    Aina Zvanītāja
    valsts kontroliera padomniece