Gada pārskats – 1998

 

 

Valsts kontrole 1998.gadā

 

Pārskata gads bija sākums jaunam darba cēlienam gan Valsts kontroles, gan arī valsts kontroliera darbā, jo pēc atkārtota Saeimas apstiprinājuma turpināju darbu Latvijas valsts augstākās kontrolējošās institūcijas vadītāja amatā.
1998.gada galvenie uzdevumi bija gan strādāt pie Valsts kontroles attīstības stratēģijas jautājumiem, gan turpināt revīzijas darbu. Iepriekšējos darba gados bija radies daudz neskaidrību par revīzijas darba metodoloģijas problēmām, revīziju plānošanu, par Valsts kontroles darba efektivitātes noteikšanas kritērijiem, kā arī Valsts kontroles stratēģiskās attīstības pamatnostādnēm.
Pārskata gadā veikts organizatorisks darbs un arī atrasti līdzekļi, lai 1999.gada 1.janvārī Valsts kontrolē uzsāktu darbu piektais – Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments.

Līdz šim viens no mūsu darba efektivitātes rādītājiem bija kvantitāte. Finansu ministrijas apstiprinātajā Valsts kontroles revīziju plānā noteiktais veicamo revīziju skaits, protams, neatspoguļo mūsu iestādes reālā darba saturu. Revīziju galvenais vērtējuma kritērijs ir efektivitāte. Attiecībā uz Valsts kontroles un valdības darbu kopumā tas ir valsts budžeta, sabiedriskās mantas un līdzekļu izlietojums, lai sasniegtu tos mērķus, kam tie bija paredzēti. Valsts kontroles revīziju efektivitāte ir galvenā stratēģiskā līnija iestādes darbā, un mūsu atsevišķie darbi tiek pakārtoti šim virsuzdevumam.
1998.gadā Valsts kontrole uzsāka konsultācijas ar mūsu agrākajiem sadarbības partneriem – OECD (Organisation for Economic Cooperation and Development) un SIGMA (Support for Improvement of Governance and Management in Central and Eastern European Countries) grupu. Īstenojot sagatavošanās pasākumus Latvijas pievienošanās procesam Eiropas Savienībai, Valsts kontroles vadība bija ieinteresēta izvērtēt iestādes veikumu, lai parādītu, vai mūsu darba metodes un procedūras atbilst pasaulē pieņemtajiem standartiem un vai Latvijas likumi un normatīvie akti atbilst Eiropas Savienības prasībām, kā arī lai noteiktu sabiedrības un valdības attieksmi pret augstāko kontrolējošo institūciju valstī. Projekta ietvaros tika vērtēta revīziju kvalitāte, tika sniegti ieteikumi par Revīzijas rokasgrāmatā aprakstīto metožu un procedūru ieviešanu revīzijas darbā, kā arī Valsts kontroles darbinieku profesionalitātes novērtēšanā. Šis novērtējums un ieteikumi ir pamats Valsts kontroles attīstības stratēģijas izstrādei turpmākajiem darba gadiem.

1998.gadā turpinājās iepriekšējā, 1997.gadā uzsāktie darbinieku izglītošanas pasākumi. Vairāki mācību kursi notika, pateicoties Pasaules Bankas finansiālajam atbalstam. Pasaules Bankas subsīdiju projekta ietvaros auditorfirma “Coopers & Lybrand Latvia SIA” izstrādāja Valsts kontroles Revīzijas rokasgrāmatu. Šis darbs Baltijas reģionā ir unikāls. Revīzijas rokasgrāmata kā metodisko materiālu apkopojums palīdz revidentiem strādāt labāk, jo tajā, pamatojoties uz pasaulē pieņemtajiem revīzijas standartiem, aprakstīti gan revīzijas metodoloģijas, revīzijas sagatavošanas, būtiskuma novērtēšanas, plānošanas, darba dokumentu un ziņojumu sagatavošanas, gan arī citi saskarīgi jautājumi. Šis apjomīgais materiāls nedos vēlamo efektu, ja Valsts kontroles darbinieki no revidenta palīga līdz departamenta direktoram un valsts kontrolierim šos ieteikumus neizmantos ikdienas darbā. Ievērojot šos metodoloģiskos norādījumus, Valsts kontroles dažādu darba grupu revīziju atzinumi būs ne tikai izprotami un savstarpēji salīdzināmi Latvijā, bet arī Baltijas valstu un Eiropas mērogā.

Latvijas valstij, iekļaujoties Eiropas Savienības paplašināšanās procesā, svarīgi ir veidot sadarbību attiecīgo valsts institūciju līmenī. Vairākus gadus notiek Valsts kontroles sadarbība ar Eiropas Savienības Revidentu tiesu. Šo darbu koordinē valsts kontroliera padomnieks Pauls Krūmiņš. Viņš regulāri piedalās deleģēto amatpersonu sanāksmēs, kur tiek izstrādāti ieteikumi, kā valstīs, kas izteikušas vēlmi iekļauties Eiropas Savienībā, sakārtot kontrolējošo institūciju darbu, kā uzlabot revīzijas metodoloģiju, kā strādāt pēc vienotiem standartiem, kā izpildīt vienu no Eiropas Savienības prasību prioritātēm, lai augstākajām kontrolējošajām institūcijām būtu mandāts veikt Eiropas Savienības fondu revīzijas un to izlietošanas atestāciju vai sertifikāciju. Tikšanās laikā Briselē atzinīgi tika novērtēts finansu kontroles darbs Latvijas Republikā.
1998.gadā svarīgs notikums bija Valsts kontroles dibināšanas 75 gadu jubileja un 5.gadskārtas kopš Valsts kontroles darbības atjaunošanas atcere, kad vērtējām padarīto, atskatījāmies uz divdesmitajiem gadiem Latvijas vēsturē, kad tika dibināta Valsts kontrole, un tās darbību Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas laikā līdz II Pasaules karam, kad mūsu iestāde pārtrauca darbu. Atceres pasākumā Valsts kontroles darbinieki un viesi atcerējās Valsts kontroles likuma atjaunošanas posmu deviņdesmito gadu sākumā. Valsts kontroles jubilejas pasākumā piedalījās kolēģi no kaimiņvalstīm: Lietuvas, Igaunijas, Apvienotās Karalistes un Ukrainas. Sarunu gaitā nostiprinājās pārliecība, ka starptautiskā sadarbība arī turpmāk palīdzēs risināt problēmas uz vietas Latvijā, kā arī orientēties mūsu kaimiņvalstu problēmās, kas bieži vien ir ļoti līdzīgas. Šī jubilejas reize deva iespēju novērtēt padarīto un pievērsties tam, kas darāms nākotnē.

Nozīmīgs notikums augstākajām revidējošajām institūcijām visas pasaules mērogā bija kārtējais INTOSAI kongress – XIV INCOSAI (International Congress of Supreme Audit Institutions), kas notika Montevideo (Urugvaja). Aptuveni 180 valstu pārstāvji apsprieda augstāko kontrolējošo institūciju neatkarības problēmas, vides aizsardzības jautājumus un diskutēja par sadarbības veicināšanu ar masu saziņas līdzekļiem. Neformālā gaisotnē kolēģu starpā tika dibināti kontakti, risinājās lietišķas sarunas un notika domu apmaiņa par savstarpēji interesējošiem jautājumiem.
Pievēršoties revīzijas darba apskatam, atzinīgi jāvērtē Pašvaldību revīzijas departamentā padarītais. Pārskata gadā sistemātiski tika veiktas revīzijas pašvaldībās, kuru attieksmē pret Valsts kontroles revīzijām ir iestājies lūzums. Pašvaldību jomā ir panākts Starptautiskajos standartos minētais sabiedrības un pārbaudāmo iestāžu atbalsts augstākajai kontrolējošajai institūcijai. Lieti atcerēties ļoti nopietnās politiskās diskusijas Latvijā pirms dažiem gadiem, kad tika izteikti paredzējumi, ka Valsts kontrole varētu ietekmēt pašvaldību suverēnās tiesības pieņemt lēmumus.
Tagad pašvaldībās vairs nav iebildumu, ka Valsts kontrole veic revīzijas, jo pēc tam Valsts kontrole dod ieteikumus, kā uzlabot pašvaldību darbu. Daudzas pašvaldības vēršas Valsts kontrolē pēc padoma un konsultācijām, uztver Valsts kontroles darbiniekus kā palīgus.
Revīziju rezultāti liecina, ka trūkumi pašvaldību darbā rodas nevis ļaunprātīgas rīcības, bet gan nezināšanas un nepietiekamas pieredzes dēļ. Latvijas pašvaldību institūcijas ir salīdzinoši jaunas, un tām pietrūkst profesionālu pašvaldību politiķu un administratoru.
Valsts kontroles revīzijas pašvaldībās notika tajā reformu posmā, kad kā vienu starpposmu likvidēja rajonu pašvaldības un izveidoja citas struktūras. > Rajonu līmenī netika konstatēti lieli finansu pārkāpumi pretstatā situācijai, kāda bija izveidojusies, kad 90. gados tika reorganizētas valsts pārvaldes struktūras. Revīziju rezultāti norāda, ka valstī finansu sistēma pamazām tiek sakārtota. Darba uzlabošanai šajā jomā jāievieš vienotā grāmatvedības uzskaite un jāizveido valsts vienotais datu pārraides tīkls, kas nodrošinātu pašvaldību, Finansu ministrijas, Valsts kontroles un citu institūciju savstarpējo datu pieejamību. Pēc šo nosacījumu īstenošanas varētu uzsākt datorizētās revīzijas ieviešanu, kas ir viens no Valsts kontroles stratēģiskās attīstības virzieniem.

Pārējo revīzijas departamentu darbā 1998.gadā tika īstenota jauna revīzijas darba pieeja, tas ir, revīzijas par vienu tēmu tika veiktas kompleksi. Valsts kontrole cenšas noskaidrot problēmas, kas skar valsts struktūras kopumā, lai mazāk nodarbotos ar vienas ministrijas vai resora iekšējiem jautājumiem. Pārskata gadā ministrijās un centrālajās valsts iestādēs veiktas revīzijas par rīcību ar valsts līdzekļiem investīciju programmas izpildē. Latvijas augstskolās ir veiktas 16 revīzijas. Revīziju rezultāti liecina, ka ministrijās un citās valsts iestādēs vēl daudz jādara, lai tajās izveidotu vadības kontroles sistēmu un iekšējās revīzijas struktūras, kas veiktu primāro uzraudzības darbu valsts institūcijās.
Arī privatizācijas jomā veiktajās revīzijās tāpat tika īstenota kompleksa pieeja jautājumiem par privatizācijas projektu izpildi un Privatizācijas aģentūras uzraudzības lomu šajos procesos. Diemžēl jāsecina, ka Privatizācijas aģentūra ne vienmēr pilda savus ar likumu uzdotos pienākumus un privatizācijas projekti netiek pienācīgi uzraudzīti. Daudz nepilnību Valsts kontrole ir atklājusi valsts uzņēmumu privatizācijā. Revīzijās konstatēts, ka daļa revidēto uzņēmumu, vairākkārt mainoties juridiskajai pakļautībai, ir nevis sakārtoti, bet pārtraukuši saimniecisko darbību. Tēlaini izsakoties, no kādreizējiem ražošanas korpusiem un iekārtām pāri palicis tikai dūmenis.

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta darbā liela vērība veltīta valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildes pārbaudēm. Šo darbu veic viens revīzijas sektors. Pārbaudēs konstatēts, ka bieži tiek pārkāpta valsts pasūtījumu piešķiršanas kārtība, daudz nepilnību ir līgumu slēgšanā un piešķirtie valsts līdzekļi ne vienmēr tiek izlietoti lietderīgi. Ir pamats prognozēt, ka nākotnē sabiedrības un arī Valsts kontroles uzmanība arvien vairāk tiks pievērsta jautājumiem, kas saistās ar valsts un pašvaldību pasūtījumiem un piegādēm.
Lai palielinātu revīzijas darba efektivitāti, svarīga ir Valsts kontroles sadarbības uzlabošana ar Saeimu. Atgriezeniskā saite ar valsts augstāko likumdevēju institūciju ļautu novērtēt, kādus rezultātus ir devis Valsts kontrolē veiktais darbs un vai tas ir aktīvs darba “instruments” ikdienā, kas pastāvīgi nodrošinātu nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu paredzētajiem mērķiem un izslēgtu iespēju, ka Valsts kontroles ziņojumi iegulst politiķu vai deputātu plauktos un putekļi no tiem tiek nokratīti tikai kārtējā politiskā skandāla laikā.
Balstoties uz Valsts kontroles iniciatīvu un respektējot arī SIGMA ekspertu ieteikumus, tuvākajā nākotnē ir vēlama Latvijas likumdevējas institūcijas tiesību paplašināšana. Tas ir jautājums par tādas komisijas izveidi Saeimā, kas nodarbotos ar sabiedrisko izdevumu analīzi, jo valstī netiek pievērsta nopietna uzmanība budžeta resursu tērēšanas analīzei. Pasaules pieredze liecina, ka lietderīga ir augstāko kontrolējošo institūciju ziņojumu izskatīšana parlamentā. Sabiedrisko norēķinu komisijai, uzaicinot uz noklausīšanos resora, kur veikta revīzija, pārstāvi un uzklausot viņa paskaidrojumus, ir tiesības pieņemt lēmumus, kas pārsniedz Valsts kontroles kompetences robežas. Latvijas praksē tie varētu būt privatizācijas jautājumi. Piemēram, šobrīd sabiedrībā lielu spriedzi ir izraisījis “Latvenergo” un citu lielo uzņēmumu privatizācijas jautājums. Domāju, ka Valsts kontroles ziņojums un Saeimas komisijas lēmums varētu radušos spriedzi mazināt. Valsts kontroles ziņojumu izskatīšana un lēmumu pieņemšana varētu būt viens no šādas komisijas darbības virzieniem. Komisijas darbība nodrošinātu, ka Valsts kontroles ziņojumi tiktu izskatīti noteiktā laikā un saskaņā ar reglamentētām procedūrām. Valsts kontrole joprojām uzskata, ka lielo valsts monopolu, piemēram, “Latvenergo”, “Latvijas dzelzceļa” un citu privatizācijai jānotiek, balstoties uz speciālu likumu pamata. Sabiedriskā norēķinu komisija varētu noņemt slodzi no parlamentārajām izmeklēšanas komisijām, kas tiek veidotas katram gadījumam no jauna.
Pasaules prakse un pieredze liecina, ka parlamentiem ir jāveic valsts budžeta līdzekļu izmantošanas analīze, jo izdarītie secinājumi ļauj daudz precīzāk noteikt jaunā budžeta perioda prioritātes.

Raits Černajs,
Latvijas Republikas valsts kontrolieris

 

 

Valsts kontrole sāk īstenot vadības kontroles projektu

 

Latvijas valsts administrācijas strukturālo un funkcionālo reformu atbalsta SIGMA, kas ir Eiropas Savienības PHARE (Public Administration Reform) programmas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas centra kopīga iniciatīva palīdzībai pārejas ekonomikas valstīm. Latvijas valstij, lai iekļautos Eiropas Savienībā, ir svarīgi atbilstīgi Eiropas Savienības prasībām un pamatnostādnēm sakārtot ne tikai valsts pārvaldes iestāžu darbu, bet arī uzlabot valstī sabiedrisko līdzekļu izlietošanas kontroles sistēmu.
Pēc valsts kontroliera Raita Černaja ierosmes 1998.gada maijā tika uzsākta sadarbība ar SIGMA, īstenojot mūsu iestādē “Vadības kontroles projektu”. Valsts kontroles vadība par ļoti svarīgu uzskatīja iegūt iestādes darba novērtējumu, lai, pamatojoties uz ekspertu ieteikumiem, Latvijas augstākā kontroles institūcija vienmēr būtu valsts iestāde, kas strādā ļoti efektīvi.

No SIGMA puses projektu koordinēja SIGMA Vadības kontroles projekta konsultants Pols Villinghams (Paul Willingham), līdz 1998. gada augustam – arī Ulrika Klingenstierna (Ulrika Klingenstierna). SIGMA sniedza palīdzību trīs jomās:

  • kvalitatīvas kontroles nodrošināšana revīzijas darbā (tas ir, kas Valsts kontrolei jāveic, lai ieviestu atbilstīgus revīzijas standartus, piemēram, INTOSAI),
  • procedūru izstrāde revīzijas atzinumu (aktu) sagatavošanai un izskatīšanai laikā pirms un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā,
  • darbinieku kompetences novērtēšana un revidentu sertificēšana.
  • 1998.gada decembrī tika uzsākts Valsts kontroles darba izvērtējums, kas pabeigts 1999.gada februārī. Sarunu un diskusiju gaitā ar Saeimas un valdības pārstāvjiem, kā arī Valsts kontroles amatpersonām, revidējošā personāla pārstāvjiem un atsevišķiem kancelejas darbiniekiem tika noteiktas jomas, kuras ir svarīgi novērtēt. Tās ir Valsts kontroles konstitucionālais un tiesiskais statuss, revīzijas tips un apjoms, tajā skaitā jaunās “Revīzijas rokasgrāmatas” ieviešana, revīzijas plānošana, revīzijas vadības un kvalitātes nodrošināšanas attīstība un nostiprināšana, ziņošana par veiktajām revīzijām, kā arī mācības un informācijas tehnoloģijas lietošana revīzijās. Valsts kontroles novērtējumu veica trīs vecākie valsts revidenti ar lielu profesionālo pieredzi Eiropas Savienības augstākajās revīzijas iestādēs: Bū Sandbergs (Bo Sandberg) no Zviedrijas, Johanness Stenbeks Madsēns (Johannes Stenbaeck Madsen) no Dānijas un Niks Trīns (Nick Treen) no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes. Šā projekta darba uzdevumu bija noteicis SIGMA vecākais konsultants Šells Larsons (Kjell Larsson). Kopā ar SIGMA ekspertiem strādāja Valsts kontroles darbinieki Dzidra Ceihnere, Pauls Krūmiņš, Elga Bernāne, Rita Bērziņa, Ludmila Dombrovska, Guna Kalniņa-Priede un Aina Zvanītāja.

    Šā projekta ietvaros darba grupa sagatavos revīzijas darba uzlabošanas ieteikumus, kuri tiks apkopoti četros ziņojumos:

    1. “Kvalitatīva revīzijas darba pamatojums”;

    2. “Ziņojums par ieteikumiem “Revīzijas rokasgrāmatas” ieviešanā, procedūrām, ko lieto, lai uzraudzītu revīzijas standartu lietošanu un revīzijas plānu izpildi”;

    3. “Ziņojums par procedūrām, ko lieto Valsts kontrolē revīzijas atzinuma (akta) sagatavošanai, tā ieteicamo struktūru, atzinuma (akta) apspriešana un vērtēšana Valsts kontrolē un ārpus tās”;

    4. “Ziņojums par ieteikumiem attiecīgu procedūru ieviešanai, kas palīdzētu novērtēt Valsts kontroles darbinieku kompetenci”.

    Uzskatām, ka SIGMA un Valsts kontroles kopīgi veiktais darbs palīdzēs pilnveidot Valsts kontroles darbu, paaugstinās tā kvalitāti un darbinieku profesionalitāti.

    Ieva Sablina,
    Informācijas daļas vadītāja

     

     

    1998.gada revīzijas darba sadalījuma un termiņu pārskats

     

    Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenti 1998.gadā bija plānojuši uzsākt 182 revīziju lietas un strādāt pie 44 iepriekšējā gadā nepabeigtajām revīzijām un pārbaudēm, tajā skaitā Valsts budžeta revīzijas departaments – attiecīgi 51 un 6, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments – 48 un 1, Privatizācijas procesa revīzijas departaments – 22 un 23, Pašvaldību revīzijas departaments – 61 un 14 revīzijas. Tematisko vai atsevišķo revīziju skaits, kas tiek veiktas vairākās valsts institūcijās par kādu konkrētu jautājumu, nav plānots; tas ir pieņemts par vienu revīzijas uzdevumu katrai tēmai. Faktiski revīzijas departamenti šajā gadā strādāja pie 36 revīzijām, kas uzsāktas 1997.gadā, jo 8 revīzijas tika pabeigtas iepriekšējā gadā. Pa departamentiem 1997.gadā nepabeigtās revīzijas sadalās šādi: Valsts budžeta revīzijas departamentā – 6, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – 7, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 12, Pašvaldību revīzijas departamentā – 11 revīzijas.

    Pārskata periodā, ņemot vērā iesniegtās sūdzības un ierosinājumus, Latvijas Republikas Saeimas komisiju, Ministru prezidenta un LR Ģenerālprokuratūras pieprasījumu, revīziju darba plānā tika veiktas korekcijas un saskaņā ar Valsts kontroles padomes lēmumiem noteiktas jaunas revīzijas un pārbaudes.
    No 1998.gadā plānotajām 182 revīzijām ir reģistrēti uzdevumi 136 lietām; 46 revīzijas šajā laika posmā atzītas par neaktuālām, toties ir sāktas 114 neplānotas revīzijas. Kopsummā Valsts kontrolē ir uzsāktas 329 lietas, tajā skaitā Valsts budžeta revīzijas departamentā – 105, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – 100, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 44 un Pašvaldību revīzijas departamentā – 76 lietas.
    Revīziju darbs vistuvāk Valsts kontroles darba plāniem ir veikts Pašvaldību un Valsts budžeta revīzijas departamentā. Privatizācijas procesa un Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā revīziju darbu vairāk ietekmē iepriekš minētie plāna korekcijas faktori, tāpēc tur atkāpes no plānotā ir vislielākās un tas būtu jāņem vērā, izstrādājot plānu nākošajam gadam.
    Pārskata periodā kopumā ir pabeigtas 34 – 1997.gadā un 299 – 1998.gadā uzsāktās revīziju lietas, 7 lietām beigu termiņš pāriet uz 1999.gadu, bet 23 lietas netika pabeigtas revīzijas uzdevumā noteiktajā termiņā.

    Beigu termiņa izmaiņu pamatā ir revīzijās atklāto problēmu (valsts un pašvaldību pamatbudžeta un speciālā budžeta līdzekļu iekasēšana un izlietošana, rīcība ar valsts mantu un naudas līdzekļiem, privatizācijas process, investīciju piešķiršanas un izmantošanas nepieciešamība un lietderība u.c.) īstenošanas atbilstība tiesību normām un spēkā esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem. Ieskaitot 1997.gadā uzsāktās revīzijas, Valsts budžeta revīzijas departamentā pabeigtas 104, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 52, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – 99, Pašvaldību revīzijas departamentā – 78 lietas.
    Kaut gan likuma “Par Valsts kontroli” 1.pants noteic, ka Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla institūcija, Ministru kabineta noteikumos par resoru programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem Valsts kontrolei ir noteikts revīziju plāns. Pēc 1998.gada 10.decembra “Grozījumiem Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumos Nr.190” Valsts kontrolei ir plānotas 386 revīzijas, tajā skaitā: budžeta iestādēs – 98, saimnieciskā aprēķina organizācijās – 109, privatizācijas procesa revīzijas (objektu skaits) – 93, pašvaldībās – 86. Izstrādājot noteikumus Valsts kontrolei, nav ievērots likums “Par Valsts kontroli”, kā arī noteiktie revīziju plāna izpildes rādītāji ir nepamatoti augsti, jo tikai revīziju skaits vēl nav mūsu darba raksturlielums.

    Valsts kontroles revīzijas departamentu plāns 1998.gadam veikto revīziju skaita ziņā kopumā ir izpildīts par 147 procentiem: Valsts budžeta revīzijas departamentā – 182 procentiem, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – 202 procentiem, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 116 procentiem, Pašvaldību revīzijas departamentā – 104 procentiem. Plāna augstais izpildes procents ir relatīvs lielums, jo tematisko un dažu darba plānā iekļauto revīziju veikšanai bija nepieciešamas vairākas revīzijas atsevišķās valsts institūcijās, kuru skaitu neplāno, kā arī tika veiktas iepriekš neplānotas revīzijas. Kopumā ir pabeigti 7 plānoto tematisko revīziju un 5 plānoto revīziju 69 uzdevumi dažādos objektos un 105 neplānotas revīzijas, tajā skaitā Valsts budžeta revīzijas departamentā ir veikti 45 revīziju uzdevumi atsevišķās valsts institūcijās un 14 neplānotas revīzijas, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – attiecīgi 20 un 45, Pašvaldību revīzijas departamentā – 4 un 14, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 32 neplānotas revīzijas.

    Tā kā revīzijas un pārbaudes atšķiras gan komplicētības un revidējamo jautājumu skaita, gan pārbaudāmā objekta iekšējās kontroles procedūru līmeņa, gan grāmatvedības datu un finansu informācijas sagatavošanas sistēmas ziņā, ir jāaprēķina arī vidējais plānotais un faktiskais revīziju ilgums dienās uz vienu revidentu. Šis rādītājs dod iespēju no cita aspekta paskatīties un daudzpusīgāk analizēt revīzijas departamentu darba apjomu un atdevi. Tā, piemēram, Valsts budžeta revīzijas departamentā vidējais revīziju ilgums dienās uz vienu revidentu pēc revīziju uzdevuma ir 16 dienas, faktiski – 25, attiecīgi šie rādītāji Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – 18 un 22, Pašvaldību revīzijas departamentā – 51 un 56, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 56 un 102 dienas. Privatizācijas procesa revīzijas departamentā faktisko revīziju ilgumu ir ietekmējušas iepriekšējos gados uzsāktās 12 revīzijas, no kurām trīs ir pabeigtas tikai 1998.gada IV ceturksnī, bet pie divām lietām vēl jāstrādā arī 1999.gadā. Toties ar 1998.gadā uzsāktajām revīzijām situācija departamentā ir mainījusies. Tā revīziju lietu vidējais plānotais ilgums uz vienu revidentu ir 44 dienas, faktiski – 37 dienas. Tam pamatā ir pozitīvās izmaiņas Privatizācijas procesa revīzijas departamenta darba organizācijā, pienākumu un amatu pārdalē.

    Lai analizētu revidentu noslogotību un darba intensitāti, var aprēķināt katra darbinieka revīzijās nostrādāto dienu skaitu, neskaitot vienlaikus veiktās revīzijas, jo atšķirīgs ir gan revīziju ilgums, gan revīzijās strādājošo skaits (1 – 4 darbinieki), kā arī ir revidenti, kuri iesaistīti pat četros revīziju uzdevumos vienlaikus. Izvērtējot iemeslus, kāpēc ir relatīvi mazs nostrādāto dienu un veikto revīziju skaits, redzam, ka galvenokārt tie ir saistīti ar izmaiņām Valsts kontroles štatu darbinieku sarakstā – vieni revidenti nesen ir sākuši strādāt, citi – mainījuši darbavietu. Tāpēc varam secināt, ka kopumā revidentu darba slodze 1998.gadā bijusi pietiekami augsta, jo darba laiks ir nepieciešams arī pastāvīgai kvalifikācijas celšanai un zināšanu papildināšanai, bez tam jāgatavojas Revīzijas rokasgrāmatas ieviešanai praktiskajā darbā.

    1998.gadā revīzijas departamentu kolēģijās ir pieņemti lēmumi par 155 pārskata periodā veiktajām revīzijām, kā arī izskatīti materiāli un pieņemti 56 lēmumi par iepriekšējo gadu revīziju lietām, bet 122 revīzijas vienpersoniski slēguši departamentu direktori.
    Valsts budžeta revīzijas departamentā no 1998.gadā pabeigtajām revīzijām 64 lietas ir izskatītas (tajā skaitā 16 iepriekšējos gados uzsāktās revīzijas) un 40 lietas nav izskatītas departamenta kolēģijas sēdēs, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – attiecīgi 75 (14) un 24, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 15 (7) un 37, Pašvaldību revīzijas departamentā – 57 (19) un 21 lietas.
    Tātad departamentu direktori, iepazinušies ar 122 revīziju aktiem un pārliecinājušies, ka ar tiem ir iepazīstināta arī revidējamā iestāde, revīziju slēdza. Turpmāk, pamatojoties uz SIGMA un Darba grupas Ziņojumu par procedūrām, ko lieto Valsts kontrolē revīzijas atzinuma (akta) sagatavošanā, tā ieteicamo struktūru atzinuma (akta) apspriešanā un vērtēšanā Valsts kontrolē un ārpus tās, vajadzētu ievērot Darba grupas ieteikumu par visu revīziju lietu izskatīšanu kolēģijās. Minēto ieteikumu pamato likuma “Par Valsts kontroli” 32.pants: “Revīzijas departamenta kolēģijas uzdevums ir izskatīt un pārbaudīt revīzijas rezultātus”.

    Revidējamās institūcijas un uzņēmumi, kuru intereses vai tiesības ir skāris revīzijas departamenta kolēģijas lēmums un kuri ir izmantojuši likumu par tā pārsūdzēšanu Valsts kontroles padomē, ir astoņi procenti no visa kolēģiju lēmumos skarto objektu skaita. 1998.gadā Valsts kontroles padome ir izskatījusi sūdzības par kolēģiju lēmumiem 26 revīziju lietās, tajā skaitā par 17 – 1997.gadā un vienu – 1996.gadā uzsākto lietu, kā arī, pamatojoties uz Valsts kontroles revīzijas reglamenta 63.pantu, atjaunojusi vienu slēgtu revīziju Pašvaldību revīzijas departamentā.
    Padomes lēmumi ir pieņemti par šādu revīzijas departamentu kolēģiju lēmumiem: Valsts budžeta revīzijas departamenta – 12, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta – 2, Privatizācijas procesa revīzijas departamenta – 6, Pašvaldību revīzijas departamenta – 6 lēmumiem. Valsts kontroles padome, izvērtējot paskaidrojumus un attaisnojuma dokumentus, lielākajā daļā gadījumu nolēma grozīt kolēģiju lēmumus vai arī nodot tos atkārtotai izskatīšanai departamentu kolēģijas sēdēs.
    1998.gadā LR Valsts kontroles revīziju departamenti nosūtīja LR Ģenerālprokuratūrai un prokuratūras un policijas institūcijām 24 revīzijas lietas, no kurām 13 bija iepriekšējā gada un 11 – kārtējā gada revīzijas lietas, tajā skaitā:

  • Valsts budžeta revīzijas departaments nosūtīja – 3;
  • Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments – 4;
  • Pašvaldību revīzijas departaments – 6;
  • Privatizācijas procesa revīzijas departaments – 11 revīziju lietas.
  • Atbildes no prokuratūras un policijas institūcijām saņemtas:

  • par atteikumu ierosināt krimināllietu 5 gadījumos jeb 21% no nosūtīto revīzijas lietu skaita;
  • par pieņemto lēmumu ierosināt krimināllietu 5 gadījumos jeb 21% no nosūtīto revīzijas lietu skaita. Krimināllietu izmeklēšanas rezultāti nav zināmi.
  • Pārējos 14 gadījumos jeb 58% no nosūtīto revīzijas lietu skaita revīzijas lietām nav pievienoti nekādi attaisnojuma dokumenti, kas liecinātu par prokuratūras un policijas institūciju pieņemtajiem lēmumiem.

    Veicot datu apkopojumu, uzskaites un kontroles analīzi par prokuratūras un policijas institūcijām 1998.gadā nosūtītām revīzijas lietām, var secināt:

  • vairāk nekā pusē gadījumu no prokuratūras un policijas institūcijām nosūtīto revīziju lietu skaita krimināllietu ierosināšanai Valsts kontrole nav saņēmusi atbildes par pieņemtajiem lēmumiem;
  • krimināllietas ierosināšanas gadījumā Valsts kontrole praktiski netiek informēta par krimināllietas izmeklēšanas rezultātiem.
  • Maira Bartaševiča,
    Revīzijas metodoloģijas, analīzes un
    attīstības departamenta valsts revidente

     

     

    Valsts un pašvaldību pasūtījuma izpildes pārbaudes rezultāti

     

    Īsumā mazliet par situāciju likumdošanas jomā pirms likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” pieņemšanas, jo relatīvi biežās izmaiņas ietekmē revīziju veikšanas darbu par ilgāku pārskata periodu.
    Lai pārejas periodā uz tirgus ekonomiku regulētu kārtību, kādā tiek sagatavots, izvietots un pildīts valsts pasūtījums, 1990.gada 26.novembrī ar LR Ministru Padomes lēmumu Nr.207 tika apstiprināts nolikums “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām” (valsts pasūtījums), 1991.gada 26.septembrī ar lēmumu Nr.250 – nolikums ar tādu pašu nosaukumu, bet tas neattiecas uz līgumiem par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām, kas noslēgti uz 1991.gadu saskaņā ar LR Ministru Padomes lēmumu Nr.207.
    Ministru kabinets 1994.gada 23.martā saskaņā ar likuma “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” 14.panta 3.punktu pieņēma noteikumus Nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām” un atzina par spēku zaudējušu iepriekš minēto lēmumu Nr.250, bet 1996.gada 22.maijā – arī lēmumu Nr.207.

    1997.gada 1.janvārī Latvijas Republikā stājās spēkā Saeimas pieņemtais un Valsts prezidenta izsludinātais likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”. Likums attiecas uz visiem valsts pasūtījumiem, kad preces tiek piegādātas, darbi veikti un pakalpojumi sniegti, samaksājot par tiem pilnīgi vai daļēji ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem (izņemot līdzekļus, kas gūti no valsts vai pašvaldības uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību saimnieciskās darbības).

    Valsts kontroles galvenās funkcijas attiecībā uz valsts pasūtījuma norisēm:

  • Ne retāk kā vienu reizi divos gados dokumentāri pārbaudīt valsts pasūtījuma piešķiršanas norises ministrijās, pilsētu, rajonu un pagastu pašvaldībās, kā arī to, kā šīs norises kontrolē attiecīgo institūciju vadība.
  • Izlases veidā pārbaudīt valsts pasūtījuma piešķiršanu lielāku pasūtījumu gadījumos, kā arī tāda pasūtījuma gadījumā, par kuru izraisījušās diskusijas vai ienākušas sūdzības.
  • Darīt zināmus atklātībai pārbaudēs konstatētos pārkāpumus; ja nepieciešams, iesniegt ziņojumus tiesībaizsardzības institūcijās. 1998.gadā Valsts kontroles revīzijas departamenti ir veikuši 333 revīzijas un pārbaudes, no kurām 38 procenti bija revīzijas, kuru uzdevums vai arī viena no tā tēmām bija pārbaude par valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas norisēm.
  • Revīziju rezultāti liecina, ka budžeta iestādēs, valsts uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ne vienmēr un ne visur tiek ievērotas likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasības: 35 pārbaudēs atklāti pārkāpumi (28 procenti no visa veiktā darba apjoma) par šo revīziju tēmu. Analizējot pārbaudēs biežāk sastopamos minētā likuma pārkāpumus, tos varam iedalīt šādi:

    1. Konkurss par valsts pasūtījumu nav veikts atbilstīgi likuma prasībām, kas konstatēts 24 pārbaudītajās institūcijās (57 procenti no visu pārkāpumu kopskaita). Raksturīgākie piemēri:

  • ar konkursu, izsoles vai cenu aptaujas metodi nav noteikts visizdevīgākais piedāvājums (Valsts civildienesta pārvalde), par uzvarētāju atzīts pretendents, kuram ir negatīvs iepriekšējo darbu vērtējums (Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacionārs Duntes ielā 8),
  • konkursos un izsolēs piedalās neliels skaits pretendentu, tāpēc nav reālas konkurences (VAS “Latvijas Autoceļu direkcija”),
  • bez konkursa noslēgts līgums (Latvijas Medicīnas akadēmijas Bērnu klīniskā slimnīca),
  • nav ievēroti likumā noteiktie konkursa pieteikšanās termiņi (Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacionārs Duntes ielā 8),
  • nav ievēroti konkursa izsludināšanas noteikumi par atklātumu un informācijas pieejamību (Latvijas Lauksaimniecības universitātē konkurss izsludināts, bet nav publicēts presē, ar to varēja iepazīties tikai ar vietējā informācijas stenda palīdzību),
  • nav uzrādīts konkursa objekts un tā kvantitatīvais un kvalitatīvais raksturojums (Rīgas pilsētas Klīniskā ātrās medicīniskās palīdzības slimnīca),
  • nav ievēroti noteikumi par cenu aptaujas metodi (likuma 11.pants) – pasūtījums piešķirts, nenoformējot rakstisku cenu piedāvājumu (Katastrofu medicīnas centrs),
  • neievērojot likumu (11.panta 2.punkts), izsoles vietā organizēta cenu aptauja pasūtījumam, kura paredzamā vērtība pārsniedz Ls 10 000 (Turaidas muzejrezervāts).
  • 2. Līgumā par valsts pasūtījumu nav ievērotas normatīvo dokumentu prasības (valsts pasūtījuma norises dokumentēšana), kas konstatēts 8 pārbaudītajās institūcijās (20 procenti no visu pārkāpumu kopskaita). Raksturīgākie piemēri:

  • nav ievēroti likumā noteiktie līguma slēgšanas termiņi – līgums par pasūtījumu noslēgts jau mēnesi pirms konkursa (VAS “Latvijas Autoceļu direkcija”), līgums noslēgts ar 69 dienu novēlošanos noteikto 10 dienu vietā (Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacija),
  • līgumam nav pievienota tāmes kalkulācija vai citādi noformēts nepieciešamā darba un materiālu izmaksu rēķins un darbu (piegāžu) grafiki, kas pamatotu līgumcenu (Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments),
  • līgumi nav noformēti atbilstīgi likuma prasībām – nav datuma, vienas līgumslēdzējpuses paraksta utt. (NBS),
  • neievērojot likumu (26.pants), līguma projektu izstrādā personīgi ieinteresēta privātpersona, nevis rakstveidā sagatavo un iesniedz valsts pasūtītājs (Pilsonības un imigrācijas lietu departaments).
  • 3. Noslēdzot līgumu par valsts pasūtījumu, tiek veikta 100% priekšapmaksa, kas konstatēts četrās pārbaudītajās institūcijās (Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas, Sociālās palīdzības fonds, Valsts robežapsardze), tas ir, 10 procenti no visu pārkāpumu kopskaita.

    4. Valsts pasūtījumu līdzekļus neizlieto atbilstīgi apstiprinātajai tāmei, kas konstatēts divās pārbaudītajās institūcijās (“Linezera” slimnīca, Latvijas Infektoloģijas centrs), tas ir, 5 procenti no visu pārkāpumu kopskaita.

    Iepazīstoties ar pārbaužu rezultātiem, var secināt, ka visbiežāk ir pārkāpta valsts pasūtījumu piešķiršanas kārtība.
    Pārbaužu gaitā konstatētie pārkāpumi ir uzrādīti veikto revīziju aktos un izskatīti revīzijas departamentu kolēģiju sēdēs, pieņemot attiecīgu lēmumu par seku likvidēšanu. Tiek sūtītas vēstules ar atgādinājumu paziņot par konkrētiem pasākumiem trūkumu novēršanai. Atsevišķos gadījumos, kad rodas domstarpības vai nav pārliecības, ka lēmums ir izpildīts, Valsts kontrole to pārbauda.
    Revīzijas departamentu kolēģiju lēmumi par konstatētajām atkāpēm no likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” un prasības par pilnīgas kontroles nodrošināšanu par valsts pasūtījumu izpildi ir nosūtīti arī attiecīgajām ministrijām un citām augstākām valsts pārvaldes organizācijām, kuru pārraudzībā atrodas pārbaudītās iestādes vai uzņēmumi. Lēmumu izpilde ir veicinājusi sakārtotību valsts pasūtījumu līgumu slēgšanā un piešķirto valsts un pašvaldību līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību.
    Ziņojumu skaits par atklātajiem pārkāpumiem valsts pasūtījumu piešķiršanā ir neliels. Nosūtīti ziņojumi LR Ģenerālprokuratūrai (pārbaude Valsts civildienesta pārvaldē), LR Saeimai (2 pārbaužu lietas), LR Ministru kabinetam (2 lietas) un Rīgas Domei (6 lietas).
    Pārbaudēs iegūtie dati liecina, ka augstākās valsts pārvaldes institūcijas pietiekami efektīvi neveic savas funkcijas, uzraugot valsts pasūtījumu izpildi. Vairākos gadījumos Valsts kontrole nav saņēmusi atbildes par pieņemtajiem lēmumiem, tāpēc turpmāk revīziju departamentos vēl vairāk vērības jāpievērš pieņemto kolēģijas lēmumu izpildei.

    Maira Bartaševiča,
    Revīzijas metodoloģijas, analīzes un
    attīstības departamenta valsts revidente

     

     

    Revīzijas darbs Valsts kontrolē 

     

    Investīcijām paredzēto valsts naudas līdzekļu izlietojums 1997.gadā

    1997.gada investīcijām paredzēto līdzekļu izlietojumu ir revidējuši Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departaments, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments un Pašvaldību revīzijas departaments. Kopā veiktas 34 revīzijas, kurās pārbaudīti 79,7 procenti no investīcijās izlietotajiem valsts budžeta līdzekļiem.

    Par rīcību ar valsts naudas līdzekļiem valsts budžeta institūcijās sakarā ar investīciju programmas izpildi 1997.gadā

    Likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam” investīcijām bija paredzēti Ls 27 102 475, tajā skaitā Ls 20 980 175 – no pamatbudžeta un Ls 6 122 300 – no speciālā budžeta līdzekļiem. Faktiski investīciju projektu īstenošanai 1997.gadā izlietoti Ls 23 953 730, tajā skaitā Ls 21 070 767 – no pamatbudžeta un Ls 2 882 963 – no speciālā budžeta līdzekļiem.

    Nozīmīgākie 1997.gadā īstenotie investīciju pasākumi

    (izlietots Ls)
    Finansu ministrijā
    Valsts kases modernizācijai150 000
    Muitas posteņu iekārtošanai uz robežas2 090 987
    Iekšlietu ministrijā
    Iekšlietu ministrijas sakaru sistēmas attīstībai529 865
    Tiesu ekspertīžu centra daktiloskopiskajai sistēmai687 913
    Izglītības un zinātnes ministrijā
    Latvijas izglītības informācijas sistēmas izveidei300 000
    Mācību un eksaminācijas centram145 000
    Labklājības ministrijā
    Psihiski slimo personu piespiedu ārstēšanas un tiesu psihiatriskās ekspertīzes nodaļu izveid499 182
    Latvijas Medicīnas akadēmijas (AML) Valsts bērnu klīniskās slimnīcas Reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļas attīstībai121 000
    AML Valsts bērnu klīniskās slimnīcas Neonatoloģijas centra izveid50 000
    Hroniskas nieru mazspējas slimnieku ārstēšanas ar hemodialīzi attīstībai Latvijā – Nieru transplantācijas centram50 000
    Nodarbinātības valsts dienesta datorizācijai100 000
    Kultūras ministrijā
    Latvijas Nacionālās bibliotēkas grāmatu krātuvei93 134
    Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam – Doma kompleks250 000
    Turaidas muzejrezervāta attīstībai170 000

    Par investīcijām piešķirto līdzekļu izlietojumu valsts budžeta institūcijās Valsts budžeta revīzijas departamentā veiktas 26 revīzijas.
    No revīziju materiāliem redzams, ka valsts resori investīciju programmas izpildes gaitā nenodrošina pietiekamu kontroli par investīcijām piešķirto līdzekļu izlietojumu. Ministru kabineta 1996.gada 8.oktobra noteikumu Nr.377 “Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība” 8.punkts nosaka, ka finansu izlietošanas kontroli veic attiecīgās nozares ministrija kopā ar Finansu ministriju, bet 10.punkts paredz, ka Finansu ministrija ir atbildīga par finansējuma nodrošināšanu attiecīgajai valsts investīciju programmai, kā arī kontrolē valsts investīciju mērķtiecīgu un likumīgu izlietojumu.

    Nepietiekamas kontroles un normatīvo aktu prasību neievērošanas dēļ rīcībā ar investīcijām paredzētajiem līdzekļiem pieļautie trūkumi

    1. 1997.gadā Finansu ministrija ir pārskaitījusi valsts budžeta līdzekļus Ls 4 290 000 uz atsevišķu Labklājības ministrijas un Iekšlietu ministrijas struktūrvienību budžeta kontiem tādiem valsts investīciju projektiem, kuru īstenošana 1997.gadā netika uzsākta, līdz ar to šos valsts budžeta līdzekļus iesaldējot:

  • Labklājības ministrijas investīciju projekta “Valsts bērnu klīniskās slimnīcas attīstība” izpildei AML Valsts bērnu klīniskajai slimnīcai 1997.gadā bija ieskaitīti Ls 956 660; projekts netika īstenots, un 1997.gada oktobrī šī summa no slimnīcas līdzekļiem atjaunota budžetā, bet 1997.gada 18.decembrī Ls 1 700 000 ieskaitīti Valsts slimokasei likumā neparedzēta investīciju projekta izpildei. 1998.gada 1.janvārī Ls 1 700 000 palikuši atlikumā valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā, ko Valsts slimokase savā gada pārskatā vispār nav uzrādījusi.
    Investīciju projekta “Sociālās apdrošināšanas sistēmas modernizācija” izpildei 1997.gadā Valsts sociālās apdrošināšanas fondam pamatbudžeta kontā ieskaitīti Ls 2 000 000, bet 1997.gada 22.decembrī no šā konta visa summa ieskaitīta Valsts sociālās apdrošināšanas fonda speciālā budžeta kontā. Valsts sociālās apdrošināšanas fonda bilancē 1998.gada 1.janvārī šī summa uzrādīta nepareizi – kā tāda, kas ieskaitīta depozīta summu kontā, bet Finansu ministrija šādu nepareizu pārskatu ir pieņēmusi.
    Savukārt Finansu ministrija 1997. saimnieciskā gada pārskatā ir uzrādījusi, ka no Labklājības ministrijas valsts speciālā budžeta līdzekļiem minēto divu investīciju projektu īstenošanai izlietoti Ls 1 124 969. Revīzijas laikā Finansu ministrijas Budžeta departamenta nodaļas vadītāja D.Lapiņa paskaidroja, ka pārskatā uzrādīti šiem investīciju projektiem izlietotie Pasaules bankas aizdevuma līdzekļi. Kā pārskatā, tā arī paskaidrojumā Ls 1 124 969 izlietojums uzrādīts nepareizi, jo šie līdzekļi minētajos divos investīciju projektos 1997.gadā nav izlietoti;
  • Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centram 1997.gada I pusē ieskaitīti Ls 590 000 investīciju projekta “Tiesu ekspertīžu centra daktiloskopiskā sistēma” ieviešanai. Līdz 1997.gada augustam šie līdzekļi netika izlietoti, bet pēc tam ieskaitīti atpakaļ pamatbudžetā. Projekts īstenots ar ārvalstu bankas aizdevumu.
  • 2. No 1997.gadā valsts investīciju projektu finansēšanai paredzētajiem līdzekļiem apmaksāti iepriekšējos gados (1995. – 1996.gadā) izpildītie būvdarbi:

  • Iekšlietu ministrijā – Rīgas Centrālcietuma rekonstrukcijas būvdarbi par Ls 125 412, Liepājas izmeklēšanas cietuma rekonstrukcijas būvdarbi par Ls 496 424, kopā – Ls 621 837;
  • Aizsardzības ministrijā – Jūras spēku Liepājas mācību centrā veiktie būvdarbi – katlu mājas dūmeņa un siltumtīklu rekonstrukcija par Ls 30 000.
    Iepriekšējos gados investīcijas šādiem būvdarbiem nebija paredzētas, un būvdarbi veikti bez apstiprinātiem investīciju projektiem.
  • 3. 1997.gadā valsts investīciju projekti netika īstenoti kopsummā par Ls 475 396, bet sakarā ar šiem projektiem ir veikta samaksa par darbiem un piegādēm, kas nebija izpildītas.

    Iekšlietu ministrijā:

  • investīciju projekta “Iekšlietu ministrijas vienotā informācijas un sakaru sistēma” īstenošanai 1997.gada 4.decembrī SIA “FORTEX” samaksāti Ls 70 000, bet līgumā paredzētā datortehnika piegādāta 1998.gadā VK veiktās revīzijas laikā;
  • investīciju projekta “Iekšlietu ministrijas autotransporta attīstība” īstenošanai 1997.gadā samaksāti Ls 188 756, par kuriem prece piegādāta 1998.gadā (SIA “Mikas” 1998.gada I ceturksnī piegādājusi automobili “BMW 320 I” par Ls 13 635; SIA “Baltic Motors Ltd” 1998.gada I ceturksnī piegādājusi autotransportu par Ls 112 845. Līdz revīzijas beigām vēl nebija piegādāts autotransports par Ls 58 921; SIA “Auto Īle & Herbst” piegādi par Ls 3354 veikusi tikai 1998.gada I ceturksnī);
  • investīciju projekta “Iekšlietu ministrijas sakaru sistēmas attīstība” īstenošanai SIA “Motorola” 1997.gadā samaksāti Ls 529 865, bet piegāde 1997.gadā veikta tikai par Ls 447 299; par pārējo summu – Ls 82 566 – 1998.gada 1.janvārī produkcija vēl nebija piegādāta.
  • Aizsardzības ministrijā:

  • no investīciju projekta “Sakaru un informācijas sistēmas attīstība” īstenošanai 1997.gadā samaksātās summas līdz gada beigām nebija saņemtas preces un pakalpojumi Ls 23 543 vērtībā;
  • investīciju projekta “Izlūkdesanta bataljons” īstenošanai 1997.gada 1.decembrī BOVU “Infrastruktūra AM” pārskaitīti Ls 19 800 par remonta darbiem, kas līdz 1998.gada 1.janvārim nebija izpildīti.
  • Labklājības ministrijā:

  • investīciju projekta “AML Valsts bērnu klīniskās slimnīcas veļotavas izveide” īstenošanai 1997.gada 23.decembrī slimnīca pārskaitījusi budžeta līdzekļus Ls 33 131, bet līdz revīzijas pabeigšanai 1998.gada 26.maijā darbi nebija izpildīti un iekārtas nebija piegādātas.
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:

  • no investīciju programmai “Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide” 1997.gadā paredzētajiem līdzekļiem palika neizlietoti Ls 57 600, kas 1997.gada decembrī pārskaitīti a/s “BAO” apsaimniekošanas pasākumu finansēšanai.
  • 4. Neievērojot normatīvos aktus par valsts pasūtījumiem, bez konkursiem un bez izsolēm 1997.gadā no investīcijām paredzētajiem līdzekļiem ministrijās un to pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs un organizācijās izlietoti Ls 1 147 324, tajā skaitā (latos):

  • Aizsardzības ministrijā 59 038,
  • Finansu ministrijā 200 000,
  • Iekšlietu ministrijā 640 000,
  • Izglītības un zinātnes ministrijā 39 162,
  • Kultūras ministrijā 10 000,
  • Labklājības ministrijā 24 446,
  • Zemkopības ministrijā 174 678.
  • 5. Neievērojot Būvniecības likuma 20.panta pirmās daļas nosacījumus, tie būvdarbi, kas saistīti ar Iekšlietu ministrijas Centrālcietuma izmeklēšanas izolatora Nr.1 rekonstrukciju, veikti bez būvprojekta valsts ekspertīzes. 1997.gadā investīcijās no valsts budžeta šiem būvdarbiem bija paredzēti un ir izlietoti Ls 640 000.

    6. Daļa no investīcijām paredzētajiem līdzekļiem izlietoti citiem pasākumiem, kas nebija iekļauti investīciju projektos:

  • Iekšlietu ministrijas Matīsa cietumā 1997.gadā ir veikta Kontroles un caurlaides punkta rekonstrukcija par Ls 28 052, bet investīciju projektā šāds pasākums nebija paredzēts; darbi apmaksāti no Matīsa cietuma ražošanas korpusa rekonstrukcijai paredzētajiem līdzekļiem;
  • Izglītības un zinātnes ministrijas Zasulauka arodvidusskolas telpu rekonstrukcijai izlietoti Ls 15 074, kas bija paredzēti investīciju projektam “Elektromontieru mācību un eksaminācijas centrs”;
  • valsts investīciju programmas “Celulozes rūpnīcas projekta izstrāde” izpildē Zemkopības ministrijas pārraudzības iestādē Valsts meža dienestā konstatēts, ka, pamatojoties uz grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”, no projekta īstenošanai 1997.gadā piešķirtajiem Ls 300 000 gada beigās Ls 195 000 tika ieskaitīti Mežsaimniecības attīstības fondā. Celulozes rūpnīcas projekta izstrādes īstenošanas tiešo izdevumu segšanai izmantoti tikai 27 procenti no atlikušajiem līdzekļiem. Neparedzētiem mērķiem nepamatoti izlietoti valsts investīciju līdzekļi Ls 2270,39, daļēji apmaksājot Valsts meža dienesta izdevumus automašīnas iegādei un sedzot izdevumus cita projekta darba grupas speciālistiem.
  • Novērtējot rīcību ar valsts mantu sakarā ar valsts investīciju programmas izpildi, departamenta kolēģija konstatēja:

  • lai novērstu nelietderīgu valsts līdzekļu izlietojumu, normatīvajos aktos jānosaka, ka ikviena investīciju projekta līdzekļu izlietojuma uzskaite jāveic atsevišķi visā projekta izpildes laikā, neslēdzot gada beigās attiecīgajam projektam paredzēto finansējumu, bet saglabājot neizlietoto līdzekļu atlikumu kā pārejošus līdzekļus normatīvajos aktos noteiktā projekta ieviešanas ietvaros. Tas dos iespēju novērst nepamatotās priekšapmaksas kalendārā gada beigās par neizpildītiem darbiem un piegādēm, kā arī nelikumīgu līdzekļu ieskaitīšanu citos kontos, lai tos saglabātu līdz projekta pabeigšanai. Atsevišķa uzskaite nepieciešama arī pilnīgas informācijas nodrošināšanai par nepabeigtajiem investīciju projektiem un atsevišķu resoru iespējām īstenot šos projektus, kas ir svarīgi, izlemjot jautājumus par investīcijām resoros nākamajos saimnieciskajos gados;
  • būvniecības darbu apmaksā tiek lietoti dažādi normatīvajos aktos neparedzēti būvizmaksu pieskaitījumu koeficienti. Slēdzot līgumus, šie koeficienti tiek noteikti atšķirīgi pat par līdzīga rakstura darbiem. Lai novērstu nepamatotu būvizmaksu sadārdzinājumu, gadījumos, kad būvdarbi tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, būvizmaksās lietojamo koeficientu maksimālais apmērs jānosaka normatīvajos aktos. 
  •  

     

    Par valsts investīciju programmas izpildi pašvaldībās

    1998.gadā Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departaments veica revīziju par valsts investīciju programmas izpildi pašvaldībās 1997.gadā.
    Ar likumu “Par valsts budžetu 1997.gadam” un Ministru kabineta 1997.gada 5.marta rīkojumu Nr.106 “Par investīciju projektiem, kas 1997.gadā finansējami no valsts pamatbudžeta”, pašvaldībām no valsts budžeta piešķirtas investīcijas kopsummā par Ls 22,992 milj., tajā skaitā dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem – Ls 2,808 milj., budžeta aizdevumi – Ls 20,184 milj.
    Revīzijā konstatēts, ka valsts investīciju programmā paredzēts pašvaldībās īstenot pavisam 22 investīciju projektus, tajā skaitā astoņus projektus – ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas sistēmu pilnveidošanai un atkritumu saimniecības sakārtošanai vides aizsardzības un reģionālās attīstības sektorā, vienpadsmit – siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju projektus siltumapgādes sektorā un trīs – satiksmes sektorā un izglītības un zinātnes sektorā.
    Budžeta izpildes pārskatā par 1997.gadu dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem izlietojums uzrādīts 100 procenti, bet faktiski izlietoti Ls 2,449 milj. jeb 87 procenti. Revīzija konstatēja, ka investīciju programmas izpildes gaitā 1997.gadā nav ievēroti Ministru kabineta 1996.gada 8.oktobra noteikumi Nr.377 “Par valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtību”.

    Pārbaudot investīciju projekta “Cēsu ūdenssaimniecības attīstība” izpildi, konstatēts, ka ar Cēsu pilsētas pašvaldības starpniecību uzņēmumam “Vinda” no pamatbudžeta ir pārskaitīti Ls 150 000, kas 1997.gadā nav izlietoti. Tādējādi nelikumīgi kreditēts pašvaldību uzņēmums “Vinda”.
    Ekonomikas ministrijā, Finansu ministrijā un nozaru ministrijās nav pietiekami analizēta un izvērtēta iesniegto valsts investīciju projektu kvalitāte, to finansiālais izdevīgums un nepieciešamība, kā arī nav kontrolēts, vai valsts investīcijas tiek izlietotas mērķtiecīgi. 1997.gadā valsts budžeta līdzekļi pārskaitīti arī tādiem projektiem, kuru izpilde aizkavējās un līdzekļi nebija nepieciešami. 1997.gadā netika sākta četru siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas projektu īstenošana Jūrmalā, Ludzā, Ventspilī un Rīgas apkārtnē, kam no valdības aizdevuma investīcijām bija paredzēti Ls 2,448 milj., kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības sektorā – atkritumu saimniecības sakārtošanas projekta “Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuve” īstenošana, kam no valdības aizdevuma bija paredzēti Ls 1,680 milj. Nav izlietoti no budžeta aizdevuma rezervētie līdzekļi Ls 1 milj. ūdensapgādes saimniecības attīstības uzlabošanai, jo to apgūšanai nebija izstrādāti projekti.

    Saskaņā ar Valsts kases informāciju pašvaldībām 1997.gadā investīcijās izsniegti kredīti Ls 6,065 milj. jeb tikai 30 procenti no valsts investīciju programmā paredzētā.
    Finansu ministrija izsniegusi aizdevumus kopsummā Ls 135 900 arī tādu projektu izpildei, kas nebija paredzēti 1997.gada valsts investīciju programmā, tajā skaitā Cēsu siltumapgādes rekonstrukcijai – Ls 32 800 un Gulbenes pilsētas siltumtrases rekonstrukcijai – Ls 103 100.
    Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija nolēma lēmumu nosūtīt Finansu ministrijai un Ekonomikas ministrijai.

     

    Valsts investīciju izlietojums valsts un pašvaldību uzņēmumos

    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā veiktas revīzijas par valsts investīciju programmu izpildi valsts uzņēmumos zivju audzētavās, valsts uzņēmumā “Priekuļu selekcijas stacija”, par investīciju izlietojumu bezpeļņas organizācijā valsts uzņēmumā “Latvijas Infektoloģijas centrs”, bezpeļņas organizācijā valsts uzņēmumā “Latvijas Onkoloģijas centrs”, kā arī pārbaudīta valsts investīciju programmas “Melioratīvo būvju un objektu atjaunošanas programma” izpilde 1996. un 1997.gadā.

    Par valsts investīciju programmas izpildi valsts uzņēmumos zivju audzētavās “Tome”, “Sērene”, “Kārļi”, “Brasla” un “Ķegums” 1995., 1996. un 1997.gadā Baltijas jūras Latvijas ekonomiskās zonas teritoriālo un iekšējo ūdeņu zivju krājumi ir viena no valsts nacionālajām bagātībām ar lielu ekonomisko un sociālo nozīmi. Saimnieciskās darbības dēļ ūdeņu ekosistēmā ir notikušas nelabvēlīgas antropogēnas izmaiņas, kas ierobežo daudzu zivju sugu dabisko vairošanos. Šo apstākļu dēļ zivju krājumi jāatjauno mākslīgi, tos atražojot, bez tam Latvijai kā Baltijas jūras dzīvo resursu izmantošanas un aizsardzības konvencijas dalībvalstij ir jāpilda arī savas saistības zivju krājumu atražošanā, izpētē un aizsardzībā. Šo funkciju nodrošināšanai tika uzsākta Latvijas nacionālā zivju resursu atražošanas investīciju programma, kuras mērķis ir saglabāt valsts zivju audzētavas un to ražošanas jaudas, rekonstruēt, atjaunot un attīstīt zivju audzēšanā iesaistītos ražošanas pamatfondus.

    Piešķirtās un izlietotās valsts investīcijas

    Nr.Zivju audzētava1995.gads1996.gads1997.gads
    Apakšprogrammas nosaukums un atvēro kredītu summa (Ls)Izlietoto kredītu summa (ls)Apakšprogrammas nosaukums un atvērto kredītu summa (Ls)Izlietoto kredītu summa (ls)Apakšprogrammas nosaukums un atvērto kredītu summa (Ls)Izlietoto kredītu summa (ls)
    1.Zivju audzētava “Tome”38468
    (z/s “Tome” ūdenssistēmas rekonstrukcija)
    3846819942
    (z/s “Tome” ūdenssistēmas rekonstrukcija)
    19942
    2.Zivju audzētava “Kārļi”50258
    (z/s “Kārļi” hidrotehnisko būvju remonts)
    5023715610
    (z/s “Kārļi” hidrotehnisko būvju remonts)
    1561024000
    (z/s “Kārļi” rekonstrukcija)
    24000
    3.Zivju audzētava “Sērene”12000
    (z/s “Sērene” sūkņu stacijas remonts)
    120007000
    (z/s “Sērene” zivju audzētavas inkubācijas ceha un audzēšanas dīķu rekonstrukcija)
    7000
    4.Zivju audzētava “Ķegums”8922
    (z/s “Ķegums” zivju mazuļu ceha celtniecības turpināšana un iekārtu montāža)
    892214678
    (z/s “Ķegums” zivju mazuļu ceha celtniecības turpināšana un iekārtu montāža)
    14678
    5.Zivju audzētava “Brasla”14380
    (z/s “Brasla” rekonstrukcija un ceha celtniecība)
    14380
    Kopā:50 25850 23780 00080 00080 00080 000

    Zivju audzētavas bieži, īpaši 1995. un 1996.gadā, ir pārkāpušas LR likumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka valsts pasūtījumu piešķiršanas kārtību. Tomēr piebilst, ka lielākoties šiem pārkāpumiem ir tikai formāls raksturs, jo, piemēram, īstenojot valsts investīciju programmu z/a “Tome”, uzņēmuma speciālistu sapulcē tika secināts, ka augstražīgus ūdens apgādes sūkņus, kas atbilstu zivju audzētavas prasībām, piedāvā tikai divas firmas: “PUMPTEKNIK” (Zviedrija) un firmas “FLYGT” filiāle “Benešov” (Čehija). Izvērtējot abas iespējas, z/a “Tome” 1996.gadā pirmā sūkņa nomaiņai iegādājās sūkni no firmas “FLYGT” pārstāvja Latvijā – SIA “Salas kompānija”, bet 1997.gadā – “PUMPTEKNIK” sūkni “AQUAASTREAM AM 40 B”. Līdz ar to, netērējot līdzekļus konkursa vai izsoles rīkošanai, faktiski tika panākts optimālākais valsts līdzekļu izlietojuma variants.

    Līdzīga situācija kā z/a “Tome” ir arī pārējās Latvijas zivju audzētavās, jo bieži vien konkrētajā lauku rajonā ir tikai viens uzņēmums, kas spējīgs veikt attiecīgās piegādes vai montāžas darbus, līdz ar to konkursa izsludināšana faktiski nav nepieciešama. Tāpat arī ļoti specifiskus būvniecības darbus, kā, piemēram, hidrotehniskā celtniecība, reāli spēj veikt tikai viena vai dažas būvniecības organizācijas, un šādos gadījumos konkursu rīkošana nevis samazinātu, bet gan palielinātu projekta kopējās izmaksas.
    Līdz ar to Latvijas zivju audzētavām, kā arī citiem uzņēmumiem un organizācijām, kas ir valsts vai pašvaldības pasūtītājas, būtu biežāk jāļauj izmantot LR likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 12.pantā noteiktos nosacījumus, kuri pieļauj pasūtījuma līguma slēgšanu, izskatot tikai vienu piedāvājumu, ja ir iespējams iepirkt preces vai saņemt pakalpojumus tikai no viena pretendenta un nav citas pamatotas alternatīvas vai aizvietotāja.

    Par valsts investīciju programmas izpildi valsts bezpeļņas zinātniskajā uzņēmumā “Priekuļu selekcijas stacija” 1996. un 1997.gadā
    1996.gadā tika uzsākts valsts lauksaimniecības zinātnes materiālās bāzes attīstības investīciju programmas apakšprojekts “Priekuļu selekcijas stacijas Kartupeļu meristēmu laboratorijas komplekss”, kura īstenošana laikā līdz 2000.gadam paredzēja pabeigt meristēmu laboratorijas kompleksa celtniecību v/u “Priekuļu selekcijas stacija” (turpmāk – v/u “PSS”), kas, savukārt, veicinātu Latvijas apstākļiem piemērotu un lietotāju prasībām atbilstīgu jaunu kartupeļu, labības, pākšaugu un daudzgadīgo zāļu šķirņu izveidi.
    1996.gadā valsts investīciju programmas ietvaros piešķirtie Ls 60 000 un 1997.gadā piešķirtie Ls 197 000, kā arī LR Zemkopības ministrijas piešķirtās subsīdijas Ls 133 400 tika pilnībā izmantotas laboratorijas kompleksa celtniecības atsākšanai un turpināšanai. Līdz ar to šā investīciju projekta pirmie divi posmi ir pabeigti.
    1996.gada 25.novembrī, noslēdzot līgumu Nr.4-96 ar SIA “MIKOŠ” par celtniecības un montāžas darbu veikšanu meristēmu laboratorijas celtniecības objektā 1997.gadā, v/u “PSS” nav ievērojis likuma “Par budžetu un finansu vadību” 24.pantā noteikto saistību uzņemšanās kārtību, kas atļauj uzņemties saistības tikai pēc Valsts kases asignējuma piešķiršanas.

    Zemkopības ministrija līgumu ar v/u “PSS” par subsīdiju piešķiršanu tās ierēdņu neizdarības dēļ noslēdza tikai 1997.gada 15.oktobrī, tas ir, pēc lielākās daļas celtniecības darbu paveikšanas, kas juridiski nozīmēja šo darbu nelikumīgu veikšanu, jo v/u “PSS” nebija tiesību slēgt līgumus ar celtniecības firmām pirms juridiski pareizas subsīdiju iegūšanas noformēšanas.
    Piešķirot tiesības veikt celtniecības darbus laboratorijas korpusā, 1997.gadā v/u “PSS” nav ievērojis likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” noteikto valsts pasūtījumu piešķiršanas procedūru un metodes.

    Investīciju līdzekļu izlietojums Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas ierīkošanai bijušajā kara slimnīcā Rīgā, Duntes ielā 8
    Lai iekārtotu ĀMP staciju Duntes ielā 8, Rīgas Dome 1996.gada augustā uzdeva Veselības pārvaldei rīkot konkursu par stacijas celtniecību, nosakot, ka celtniecības darbu pasūtītājs būs Veselības pārvalde, bet darbu finansētājs – Finansu departaments, kā starpnieku izmantojot a/s “Rīgas slimokase”.
    Par konkursa uzvarētāju tika atzīta SIA “Ciems”. Izvēloties ģenerāluzņēmēju, netika ievērotas konkursa prasības: SIA “Ciems” neparedzēja garantijas laiku un būves apdrošināšanu, nebija atsauksmes par kvalitāti un iepriekšējā darba novērtējums bija negatīvs.
    Rīgas Domes budžeta līdzekļi Ls 865 052 tika novirzīti SIA “Ciems”, lai tā Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības staciju iekārtotu bijušajā Kara slimnīcā Duntes ielā 8.
    No 1995.gada 29.decembra remontdarbos ieguldītā summa objektā nav atspoguļota ĀMP stacijas grāmatvedības uzskaitē. Nav arī pietiekami kontrolēts faktiskais naudas līdzekļu izlietojums, kas noveda pie tā, ka SIA “Ciems” ir saņēmis Ls 203 877 par nepaveiktajiem darbiem, kas ir pretrunā ar likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.pantu. Naudas līdzekļi SIA “Ciems” tika novirzīti no a/s “Rīgas slimokase”, kam nebija tiešas saistības ar objekta celtniecību. Tai bija atvēlēta tikai starpnieka loma. Rīgas Dome nepietiekami kontrolē savu lēmumu izpildi.
    Departamenta kolēģija 1998.gada 3.jūnijā pieņēma lēmumu un uzdeva Rīgas Domei likumā noteiktajā kārtībā atgūt no SIA “Ciems” Ls 203 877, kā arī izvērtēt amatpersonu atbildību par investīciju līdzekļu izlietojuma nepietiekamu kontroli.

    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā veiktas arī revīzijas par investīciju izlietojumu bezpeļņas organizācijā valsts uzņēmumā “Latvijas Infektoloģijas centrs” sevišķi bīstamu infekcijas slimību nodaļas rekonstrukcijai, par veselības aprūpes valsts pasūtījuma izpildi un valsts investīciju izlietojumu bezpeļņas organizācijā valsts uzņēmumā “Latvijas Onkoloģijas centrs”, kā arī pārbaudīta valsts investīciju “Melioratīvo būvju un objektu atjaunošanas programmas” izpilde 1996. un 1997.gadā. 

     

     

    Revīzijas darbs Valsts budžeta revīzijas departamentā

     

    Nozīmīgākās revīzijas un pārbaudes

    1998.gadā Valsts budžeta revīzijas departamentā, ko vadīja departamenta direktors, Valsts kontroles padomes loceklis Kārlis Beljānis, darbs bija organizēts sešos sektoros, kurus vadīja kolēģijas locekļi R.Bērziņa, B.Breidaks, M.Prāma un R.Zonenbergs, kā arī vecākās valsts revidentes L.Fedoroviča un V.Frišmane. Gada beigās departamentā bez sektoru vadītājiem strādāja vēl divi vecākie valsts revidenti, 17 valsts revidenti un septiņi revidentu palīgi. Brīvas bija četras revīzijas darbinieku vietas.
    Revidēta tika galvenokārt rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem budžeta institūcijās atsevišķu valsts budžeta programmu un apakšprogrammu ietvaros. Lielākajā daļā no visām revīzijām šo programmu izpildi izvērtēt bija praktiski neiespējami, jo, sastādot valsts budžetu, to mērķi bija noteikti nepilnīgi un formāli.
    Tāpat kā iepriekšējos gados bija gadījumi, ka revidējamo iestāžu amatpersonas neatbalsta Valsts kontroles darbiniekus viņiem uzticēto revīzijas uzdevumu veikšanā un revīzijas tiek pat kavētas. Šādu iemeslu dēļ 1998.gadā, piemēram, neizdevās pabeigt revīziju Latvijas Medicīnas akadēmijā. Par akadēmijas rektora J.Vētras nelikumīgo rīcību bija uzrakstīts administratīvais protokols, bet, izskatot lietu par administratīvo pārkāpumu, lietvedība tika izbeigta, izsakot viņam kā bijušajam rektoram un tagad jau kā Saeimas deputātam mutisku aizrādījumu. Šāds valsts kontroliera lēmums pat netika pārsūdzēts. Pēc tam nekas nav mainījies, uz vairākiem revidentu likumīgiem pieprasījumiem joprojām netiek sniegti paskaidrojumi, un, kaut gan akadēmijas amatpersonas masu saziņas līdzekļos pat izplata īstenībai neatbilstošus, Valsts kontroli kā valsts institūciju diskreditējošus izdomājumus, tomēr, lai gan pastāv grūtības, 1999.gadā revīzija turpinās; paplašināts ir revidējamais periods.

    1998.gadā departamentā uzsāktas 105 atsevišķas revīzijas, no kurām iepriekš nebija plānotas 39 revīzijas. Līdz gada beigām pabeigtas 84 revīzijas. 40 no tām slēgtas ar departamenta kolēģijas atsevišķiem lēmumiem, bet pārējās, kurās būtiski pārkāpumi rīcībā ar valsts mantu un naudas līdzekļiem netika konstatēti, slēgtas, nepieņemot šādus lēmumus. Bez tam izskatīti arī materiāli par iepriekšējos periodos noteiktajām revīzijām, kas pabeigtas 1998.gadā.
    Tāpat kā iepriekšējos gados pieļautie pārkāpumi revidējamās iestādēs galvenokārt saistīti ar valsts budžeta līdzekļu izlietošanu neatbilstīgi apropriācijai, nekārtībām grāmatvedībā, it īpaši ar valsts līdzekļu norakstīšanu izdevumos bez attaisnojuma dokumentiem, ar nepareizībām finansu pārskatos, nesakārtotību maksājumos par pamatlīdzekļu nomu, atalgojuma izmaksu darbiniekiem, neievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.

    Ir arī valsts iestādes, kur būtiski trūkumi rīcībā ar valsts mantu un naudas līdzekļiem revīzijās nav konstatēti. Šādas iestādes ir:

  • Uzņēmumu reģistrs, kas darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā;
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā bijusī Valsts tūrisma pārvalde;
  • Finansu ministrijas pakļautības iestāde Valsts kase, kas revidēta 1997.gadā (revīzija slēgta 1998.gadā), un šīs pašas ministrijas pārraudzības iestāde Satiksmes birojs;
  • Labklājības ministrijas pārraudzībā esošā Valsts darba inspekcija;
  • Satiksmes ministrijas pārraudzības iestāde Telekomunikāciju tarifu padome.
  • 1998.gadā notikušas 52 departamenta kolēģijas sēdes, kas lielākoties bija saistītas ar revīziju rezultātu izskatīšanu. Kopējie dati par departamenta kolēģijā pieņemtajiem lēmumiem ir šādi:

  • uzrēķini noteikti 18 revidējamām iestādēm un vienai amatpersonai; kopējā summa – Ls 158 224,98;
  • piecām revidētajām iestādēm kopējā summā par Ls 16 259,62 apstiprināti norēķini par darījumiem, kas no likuma viedokļa nav pietiekami attaisnoti, bet pēc būtības ir attaisnojami, trīs iestāžu līdzīgi darījumi kopsummā par Ls 20 675,16 nodoti izskatīšanai Valsts kontroles padomei;
  • trijos gadījumos nolemts sagatavot valsts kontrolierim ziņojumus, kas jāiesniedz Saeimā likuma “Par Valsts kontroli” 16.panta kārtībā;
  • piecos gadījumos nolemts paziņot Ministru kabinetam un finansu ministram par tādu revidējamo iestāžu rīcību ar valsts mantu un finansu līdzekļiem, kas neatbilst likumam par valsts budžetu;
  • divos gadījumos nolemts paziņot Valsts ieņēmumu dienestam par pārkāpumiem, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un vienā gadījumā paziņots Valsts ieņēmumu dienestam par nereģistrētu uzņēmējdarbību;
  • atbilstīgi “Valsts kontroles revīzijas reglamenta” 9.pantam 14 gadījumos nolemts par konstatētajiem tiesībpārkāpumiem paziņot attiecīgajai ministrijai kā revidējamās iestādes augstākajai institūcijai un trijos gadījumos nolemts par to ziņot prokuratūrai;
  • vienā gadījumā ierosināts Valsts kontroles padomei iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par lietas ierosināšanu sakarā ar Ministru kabinetam pakļautas institūcijas izdota normatīva akta neatbilstību vairāku likumu prasībām, bet Valsts kontroles padome šo priekšlikumu noraidīja;
  • vienā gadījumā pieņemts lēmums par revīzijā konstatēto ziņot Konkurences padomei, kas vēlāk, pēc lietas apstākļu izmeklēšanas, uzlika par pienākumu attiecīgajai iestādei novērst Konkurences likuma prasībām neatbilstīgo darbību;
  • vienā gadījumā par normatīvajiem aktiem neatbilstīgu revidējamās iestādes rīcību ar valūtas kontu nolemts ziņot Valsts kasei un vēl vienā gadījumā par darba likuma prasību neievērošanu nolemts ziņot Valsts darba inspekcijai.
  • Lai uzlabotu revīzijas darbu Valsts budžeta revīzijas departamentā un aktualizētu to, turpmākajos divos gados paredzēts iekļauties vienotā datorizētā informācijas sistēmā ar Valsts kasi, Valsts ieņēmumu dienestu un VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra”, atbilstīgi Eiropas Savienības dalībvalstu Augstāko kontrolējošo institūciju prezidentu sakaru komitejas ieteikumiem revīzijās ieviest INTOSAI revīzijas veikšanas standartus, veikt sagatavošanās darbus pārejai arī uz Eiropas Savienības strukturālo un citu fondu līdzekļu izlietošanas revīzijām, kā arī veikt citus pasākumus.

     

     

    Revīzijas darbs Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā

     

    Nozīmīgākās revīzijas un pārbaudes 

    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta darbs 1998.gadā aptvēra valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību saimnieciskās un finansiālās darbības likumības un lietderības revīzijas:

    1. “Likuma par ostām” prasību izpildes un uzņēmumu dibināšanas likumības un saimnieciskās darbības pārbaude Latvijas Republikas ostās.

    2. Revīzija Latvijas Jūras administrācijā par Ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu Skultes ostas attīstībai.

    3. Tematiskas revīzijas par norēķiniem ar patērētājiem par saņemto siltumenerģiju un komunālajiem pakalpojumiem.

    4. Valsts investīciju programmu izpildes pārbaude.

    5. Valsts pasūtījuma veselības aprūpes programmas, atsevišķu apakšprogrammu izpildes un investīciju izlietojuma pārbaude valsts un pašvaldības uzņēmumos Rīgā.

    6. Valsts pasūtījumu, kas saistīti ar autoceļu būvniecību un seguma atjaunošanu, izpildes un atbilstības likumu un normatīvo aktu prasībām revīzija.

    7. PHARE Latvijā finansēto lauksaimniecības un lauku attīstības projektu pārbaude.

    8. Valsts uzņēmumu zivju audzētavu saimnieciskās un finansiālās darbības pārbaude.

    9. Ziedojumu izlietojuma likumības, lietderības un pareizības pārbaude sabiedriskajās organizācijās hokeja klubā “Juniors”, riteņbraukšanas sporta klubā “Tandēms”, Cīņu mākslas attīstības un sociālās palīdzības fondā, volejbola sporta klubā “Vildoga” un Latvijas volejbola federācijā.

    Uzskaitītās lielās revīziju grupas ir tikai daļa no departamentā veiktā darba.

    Pārskata gadā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentu vadīja Valsts kontroles padomes loceklis, departamenta direktors Vilnis Grasis. Departamentā strādāja 27 darbinieki. Darbs bija organizēts piecos sektoros, kurus vadīja četri kolēģijas locekļi un viens vecākais valsts revidents, un tajos strādāja 15 valsts revidenti un trīs valsts revidenta palīgi. Revīzijas un pārbaudes veiktas saskaņā ar Valsts kontroles darba plāniem, bet atsevišķos gadījumos tās ierosinājušas sūdzības, LR Saeimas komisiju, Ministru prezidenta un LR Ģenerālprokuratūras pieprasījumi. Revīzijas noteiktas arī saskaņā ar Valsts kontroles padomes lēmumiem. Departamenta revīzijas sektoros tika gatavotas arī atbildes uz iedzīvotāju sūdzībām un iesniegumiem.

    1998.gadā departamentā pavisam uzsāktas 100 revīzijas, no tām 48 plānotas, 7 – 1997.gada revīzijas un 45 – neplānotas revīzijas, pabeigtas – 99 revīzijas. Kolēģijas sēdēs izskatīti 75 revīziju materiāli un pieņemti attiecīgi lēmumi. Valsts kontroles padomē pieņemti lēmumi par diviem Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas lēmumiem.

    1998.gadā Ģenerālprokuratūrā un tiesībsargājošās institūcijās iesniegti četri revīziju materiāli:

  • Par valsts mēbeļu uzņēmuma “Vidzeme” finansiālās un saimnieciskās darbības revīziju;
  • Par a/s “Marienbāde” izveidošanas un rīcības ar dzīvojamo fondu likumību;
  • Par SIA “Jūrmalas nami” izveidošanas un rīcības ar dzīvojamo fondu likumību, pareizību un lietderību;
  • Par Rīgas ostas pārvaldes valdījumā nodotās zemes apsaimniekošanu un citu nekustamo īpašumu iznomāšanu.
  • Revīzijas lietā par valsts mēbeļu uzņēmumu “Vidzeme” saņemta Rīgas apgabaltiesas prokuratūras atbilde, ka ierosināta krimināllieta saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 162.pantu.

    Pārskata periodā sagatavoti un Saeimai iesniegti četri ziņojumi:

    1. Par LR Aizsardzības ministrijas kara lidlauku izmantošanas un apsaimniekošanas pārbaudes rezultātiem.

    2. Par valsts investīciju programmas izpildi valsts uzņēmumos zivju audzētavās “Brasla”, “Tome”, “Sērene”, “Ķegums”, “Kārļi” 1995., 1996. un 1997.gadā.

    3. Par Zivju fonda līdzekļu izlietojumu un valsts uzņēmumu zivju audzētavu “Brasla”, “Ķegums”, “Dole”, “Sērene”, “Salaca”, “Kārļi”, “Pelči”, “Nagļi” un “Tome” saimniecisko un finansiālo darbību 1995. un 1996.gadā.

    4. Par PHARE finansētiem lauksaimniecības un lauku attīstības projektiem Latvijā.

    Izvērtējot Latvijas Republikas ostu revīziju rezultātus, konstatēts, ka pašvaldības, kas ir ostu pārvalžu dibinātājas, un Satiksmes ministrija kā ostu pārvalžu pārraudzītāja nav pilnā mērā rūpējušās, lai “Likums par ostām” tiktu izpildīts.
    Analizējot departamenta sektoros veiktās revīzijas, vairākos gadījumos novērota ministriju prakse pārveidot (reorganizēt) savas struktūrvienības par statūtsabiedrībām (uzņēmējsabiedrībām), kas ir pretrunā ar likumu “Par valsts un pašvaldības uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”. Likums paredz, ka reorganizēt var tikai uzņēmumu, un nelikumīgi ir deleģēt valsts funkcijas uzņēmējsabiedrībai, kas ir tās pārziņā. “Ministriju iekārtas likums” un citi normatīvie akti neparedz ministriju pārziņā esošajām uzņēmējsabiedrībām veikt tādas valsts pārvaldes institūcijas funkcijas kā, piemēram, uzraudzības, kontroles un sodīšanas darbības. To var veikt tikai ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes.

    Izvērtējot 1998.gadā pieņemto kolēģijas lēmumu izpildi, konstatēts, ka vairumā gadījumu lēmumi izpildīti laikā un pilnā apjomā. Pārsvarā grāmatvedības uzskaite uzņēmumos sakārtota atbilstīgi LR likumu prasībām, atrisināti vai arī aktīvi tiek risināti tādi darbietilpīgi jautājumi, kā, piemēram, zemes lietošanas tiesību formēšana, nekustamo īpašumu reģistrācija Zemesgrāmatā, īres un sadarbības līgumu slēgšana, kā arī tiek izstrādāti statūtu grozījumi. Daļā uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību darbs pie kolēģijas sēdē konstatēto trūkumu novēršanas turpinās. Ir saprotama kavēšanās kolēģijas lēmumu atsevišķu punktu izpildē par jautājumiem, kas saistīti ar zemes jautājumu nokārtošanu atbilstīgi likumu prasībām, jo tas ir darbietilpīgs process, kas saistīts ar lieliem finansiāliem izdevumiem. Nav saprotama augstāko organizāciju attieksme pret nepieciešamību veikt vispārējās revīzijas tām pakļautajos uzņēmumos, kas ļautu laikā novērst likumu vai statūtu pārkāpumus.

     

     

    Revīzijas darbs Pašvaldību revīzijas departamentā

     

    Pašvaldību revīzijas departamentam 1998.gads bija viens no grūtākajiem: gada pirmajā pusē pārtrauca darbu iepriekšējā departamenta direktore Elga Bernāne, bet pēc tam gada laikā pastāvīgs departamenta vadītājs netika iecelts. Līdz gada beigām departamenta direktora pienākumus veica Valsts kontroles padomes loceklis, Valsts budžeta revīzijas departamenta direktors Kārlis Beljānis.
    Gada pirmajā pusē darbs departamentā bija organizēts trijos sektoros ar sešām darba grupām, bet no 1998.gada 26.jūnija līdz gada beigām strādāja seši sektori, kurus vadīja kolēģijas locekļi G.Ķepule, J.Rumkovskis, A.Svirido un A.Zuitiņa, kā arī vecākie valsts revidenti V.Germova un Z.Grūbe. Līdz gada beigām no departamentā paredzētajām 35 štata vietām nokomplektētas bija 29 štata vietas, tajā skaitā bez jau minētajiem sektoru vadītājiem departamentā vēl strādāja divi vecākie valsts revidenti, 18 valsts revidenti un trīs valsts revidentu palīgi.
    No plānotajām 80 revīzijām 1998.gadā departamentā bija uzsāktas 68 revīzijas. No tām 60 revīzijas ir pabeigtas. Bez tam uzsāktas vēl 24 neplānotas revīzijas, no kurām līdz gada beigām pabeigtas 19 revīzijas. Turpinātas un pabeigtas arī iepriekšējā gadā sāktās revīzijas.

    1998.gadā revīzijās atklātie pārkāpumi:

    1) pašvaldību revīzijas komisijas savus pienākumus veic neapmierinoši.
    Likuma “Par pašvaldībām” 71.pantā noteiktas šādas pašvaldību revīzijas komisiju galvenās funkcijas:

  • ne retāk kā reizi gadā veikt revīzijas pašvaldībā par pašvaldības finansu līdzekļu izlietošanu atbilstīgi apstiprinātajam budžetam un tāmēm;
  • pārbaudīt pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību.
  • Faktiski daudzos gadījumos pašvaldību ievēlētās revīzijas komisijas savus pienākumus neveic nemaz un arī profesionāli to nespēj veikt.
    Izvērtējot pašvaldību revīzijas komisiju darbu 80 pašvaldībās, konstatēts, ka 22 pašvaldībās revīzijas komisijas vispār nedarbojas, bet 34 pašvaldībās to darbs nav bijis pietiekams, lai nodrošinātu uzraudzību par rīcību ar pašvaldības mantu un finansēm.
    Revīziju komisiju darbu ierobežo galvenokārt darbinieku neprofesionālisms. Likuma “Par pašvaldībām” 70.pants nosaka, ka revīzijas komisija tiek ievēlēta no attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības tikt ievēlētiem attiecīgajā domē (padomē) proporcionāli no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam. Šis princips ierobežo kvalificētu revīzijas darbinieku iekļaušanu pašvaldību revīzijas komisijās.
    Rajona pašvaldības revīzijas komisija saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 85.1pantu tiek ievēlēta no pilsētu domju un pagasta padomju revīzijas komisiju priekšsēdētājiem, līdz ar to kvalificētu speciālistu iekļaušana šo pašvaldību revīzijas komisiju sastāvā ir vēl vairāk ierobežota.
    Likuma “Par pašvaldībām” 73.pants paredz, ka finansu revīziju veikšanai un revīzijas pārskatu sagatavošanai revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmas vai zvērinātus revidentus, taču tas stāvokli neuzlabo, jo pašvaldību budžetu ierobežoto līdzekļu dēļ un sakarā ar auditorfirmu un zvērināto revidentu ierobežoto skaitu šī likuma prasība netiek ievērota;

    2) netiek ievērots likums “Par grāmatvedību”:

  • pārskatos nav uzrādīts viss pašvaldību īpašums – zeme, meži, ceļi, tilti, parki, pieminekļi u.c.;
  • netiek veiktas inventarizācijas saskaņā ar likumu prasībām, tas ir, netiek noteikti īpašuma objekti dabā un prasību un parādu summas netiek salīdzinātas ar debitoriem un kreditoriem;
  • grāmatvedības reģistros izdara ierakstus bez attaisnojuma dokumentiem;
  • 3) vairākas pašvaldības ņēmušas lielus kredītus, neaprēķinot savas iespējas tos laikā atmaksāt;

    4) nepareizi veiktas izmaksas no līdzekļiem, kas paredzēti sociālajai palīdzībai, neieturot nodokļus;

    5) slēdzot saimnieciskos līgumus par pašvaldību pasūtījumiem, netiek rīkotas izsoles vai konkursi;

    6) netiek pildīts likuma “Par pašvaldībām” 14.pants, kas noteic, ka pašvaldības pienākums ir izstrādāt pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības plānu un teritorijas ģenerālplānu.

    No visām revidētajām pašvaldībām un to iestādēm būtiski trūkumi rīcībā ar pašvaldības mantu un naudas līdzekļiem nav konstatēti šādās pašvaldībās:

  • Stendes pilsētas domē,
  • Aizputes pilsētas domē,
  • Balvu pilsētas domē,
  • Olaines pilsētas domē.
  • Gada laikā Pašvaldību revīzijas departamentā ir notikušas 60 kolēģijas sēdes. Kopējie dati par pieņemtajiem lēmumiem revīziju lietās ir šādi:

  • uzrēķini noteikti 20 pašvaldībām un diviem pašvaldību uzņēmumu direktoriem; kopā – Ls 128 508,13;
  • četrām revidētajām pašvaldībām (kopā – Ls 7590,72) apstiprināti norēķini par darījumiem, kas no likuma viedokļa nav pietiekami attaisnoti, bet pēc būtības ir attaisnojami. Darījumus par Ls 9374 ieteikts apstiprināt Valsts kontroles padomei;
  • četrām pašvaldībām uzdots atjaunot attiecīgajos budžeta kontos neatbilstīgi apropriācijai izlietotos līdzekļus kopsummā par Ls 11 259,89;
  • pieprasīts izskatīt pašvaldību domes (padomes) sēdēs revīzijās konstatētos pārkāpumus un tos novērst;
  • par pašvaldību pieļautajiem pārkāpumiem septiņos gadījumos paziņots Valsts ieņēmumu dienestam, divos gadījumos paziņots Ministru kabinetam un Finansu ministrijai, deviņos gadījumos paziņots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (kā atbildīgajai ministrijai) un citām institūcijām un trīs gadījumos paziņots Ģenerālprokuratūrai;
  • piecos gadījumos nolemts sagatavot valsts kontrolierim ziņojumus iesniegšanai Saeimā.
  • Līdz šim Valsts kontrole savās revīzijās lielā mērā faktiski ir veikusi to darbu, kas saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” jāveic pašvaldību revīzijas komisijām. Perspektīvā tas nav pieļaujams. Par līdzšinējo revīzijas komisiju darbu pašvaldībās Valsts kontrole ir devusi savu atzinumu un valsts kontrolieris savas kompetences ietvaros ir iesniedzis ziņojumu Saeimā, bet pagaidām, diemžēl, nekādas aktivitātes pašvaldību revīzijas komisiju darba uzlabošanā nav vērojamas.
    Departamentā paredzēts vairāk strādāt ar kopējā stāvokļa apzināšanu un izvērtēšanu, kas attiecas uz pašvaldību rīcību ar tām piederošo mantu un naudas līdzekļiem, lai pašvaldībās tiktu veikti tādi pasākumi, kas sekmētu, ka to rīcība ar mantu būtu likumīga, pareiza un lietderīga.
    Lai nedublētu informatīvo materiālu par revīzijām republikas rajonu un pagastu padomēs un pilsētu domēs, kas jau ir publicēti izdevumā “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis” 1998.gada Nr.1.-5, šajā gada pārskatā pievērsīsimies tematiski apkopotiem un analizētiem revīziju materiāliem.

    Par ārvalstu kredītiem pašvaldībām

    1998.gadā Valsts kontrole veica revīziju par ārvalstu piešķirtajiem kredītiem pašvaldībām. Revīzijā konstatēts, ka laikā no 1993.gada līdz 1998.gada 30.jūnijam pašvaldībās kopā saņemti un izlietoti ārvalstu aizdevumi Ls 21 367 400, tajā skaitā:

    aizdevumi ar valsts garantijām – Ls 19 259 693:

  • Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas) aizdevumi – USD 22 818 523, tas ir, Ls 13 736 751, tajā skaitā Ls 538 884, ko sadalījis Pašvaldību kreditēšanas fonds;
  • Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) aizdevums – USD 608 723 un DEM 608 963, tas ir, Ls 568 627;
  • Dānijas Unibankas bezprocentu aizdevums – DKK 48 351 183, tas ir, Ls 4 221 058;
  • Zviedru industriālās un tehniskās attīstības padomes nacionālā departamenta (NUTEK) aizdevums – SEK 2 238 125, tas ir, Ls 168 755;
  • Eiropas Investīciju bankas aizdevums – DEM 1 423 425, tas ir, Ls 472 577;
  • Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevums – USD 152 700, tas ir, Ls 91 925;
  • aizdevumi bez valsts garantijām tieši no ārvalstu aizdevēja – Ls 2 107 707, tajā skaitā:

  • Zviedru industriālās un tehniskās attīstības padomes nacionālā departamenta (NUTEK) aizdevums – SEK 25 354 678, tas ir, Ls 1 911 742;
  • Latvijas Brīvības fonda padomes aizdevums – USD 311 736, tas ir, Ls 187 665;
  • Handevitas komūnas (Vācija) aizdevums – DEM 25 000, tas ir, Ls 8 300.
  • No 1996.gada maija līdz 1998.gada 30.jūnijam Pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles un pārraudzības padomē, kas izveidota 1996.gada 11.jūnijā, trīs pašvaldības saņēmušas atļaujas garantēt ārvalstu aizdevumu saņemšanu pašvaldību uzņēmumiem par Ls 1 154 450.
    Līdz 1998.gada 30.jūnijam ārvalstu aizdevējiem atmaksāti Ls 833 832, kredīta parāda atlikums – Ls 20 533 568.
    No pašvaldībās saņemtajiem ārvalstu kredītiem lielākā daļa – Ls 12 641 452 jeb 59,5 procenti – paredzēti un izmantoti apkures sistēmu rekonstrukcijai, Ls 5 529 537 jeb 25,9 procenti izlietoti transporta pakalpojumu uzlabošanai Rīgas pilsētā, Ls 2 912 698 jeb 13,6 procenti – vides sakārtošanas projektiem un Ls 283 713 jeb 1,3 procenti – skolu un bērnudārzu celtniecībai un rekonstrukcijai.
    Aizdevumi nav nodrošināti ar garantijām. Atsevišķos gadījumos ir noslēgti īpašuma ķīlas līgumi, bet galvenokārt aizdevuma līgumos paredzēts pants par pašvaldību saistību izpildes atbildību ar visu savu mantu un budžeta līdzekļiem. Tādējādi netiek ievērots 1995.gada 29.marta likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.pants, kas paredz, ka pašvaldība nedrīkst garantēt aizņēmumus ar īpašumiem, kas nepieciešami tās pastāvīgo funkciju izpildei.

    Jelgavas pilsētas dome 1995.gada 5.oktobrī noslēgusi līgumu ar Finansu ministriju par Pasaules Bankas aizdevumu USD 14 000 000, kas paredzēts Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijai. Kredītu izmanto pašvaldības uzņēmums “Jelgavas siltumtīkli”, kas līdz 1998.gada 30.jūnijam saņēmis USD 9 059 386, tas ir, Ls 5 453 750. Pārbaudot saņemtā kredīta izlietojumu, konstatēts, ka uzņēmums strādā ar lieliem zaudējumiem un nevarēs nodrošināt kredīta atmaksu paredzētajā termiņā.
    Alūksnes pilsētas dome 1994.gadā un 1996.gadā noslēgusi divus aizdevuma līgumus ar Zviedru industriālās un tehniskās attīstības padomes nacionālo departamentu (NUTEK) par SEK 8 500 000, tas ir, Ls 640 900. Kredītu saņēmusi akciju sabiedrība “Simone”. Tas izlietots pilsētas siltumtīklu rekonstrukcijai. Uzņēmums nav laikā nokārtojis līgumos paredzētos maksājumus, tāpēc pilsētas dome tā vietā samaksājusi SEK 607 456, tas ir, Ls 45 619,95.
    Aknīstes un Valles pagasta padomes un Valkas pilsētas dome 1996.gada jūnijā noslēgušas tiešos aizdevuma līgumus ar ārvalstu aizdevējiem, nesaskaņojot tos ar Finansu ministriju un Pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles un pārraudzības padomi. Ar Pārraudzības padomi nav saskaņoti 1997.gadā no Pašvaldību kreditēšanas fonda piešķirtie kredīti 11 pašvaldībām (Rundāles, Allažu, Beļavas, Rojas, Lejasciema, Valmieras, Trapenes, Ādažu, Dunikas, Lizuma un Grobiņas pagasta padomei) un Kandavas pilsētas domes noslēgtais līgums ar Finansu ministriju par Pasaules Bankas aizdevuma saņemšanu. Nav ievēroti tagad jau spēkā neesošo Ministru kabineta 1996.gada 21.maija noteikumu Nr.180 “Par pašvaldību aizņēmumiem un garantijām” 8.panta nosacījumi par aizdevuma līgumu ar ārvalstu aizdevējiem saskaņošanu ar Finansu ministriju un Ministru kabineta 1997.gada 4.februāra noteikumu Nr.64 “Par pašvaldību aizņēmumiem un garantijām” 8.pants, kas paredz, ka tiesības izdarīt aizņēmumus vai dot garantijas pašvaldības iegūst tikai pēc Pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles un pārraudzības padomes akcepta.
    Izskatot revīzijas rezultātus, 1999.gada 1.februārī Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija nolēma par tiem ziņot atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Finansu ministrijai un Pašvaldību savienībai.

    Par Rīgas Domes ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās

    1998.gadā Valsts kontrole veica revīziju Rīgas Domes Īpašuma departamenta Uzņēmējdarbības un privatizācijas pārvaldē par rīcību ar pašvaldības mantu un naudas līdzekļiem, veicot ieguldījumus uzņēmējsabiedrībās, kas izveidotas kopā ar citām juridiskām un fiziskām personām.
    Revīzijā konstatēts, ka no 1991.gada 1.janvāra līdz 1998.gada 22.maijam Rīgas pašvaldība ir ieguldījusi naudu un mantu 40 uzņēmējsabiedrībās par kopējo summu Ls 31 603 377, no tiem divdesmit divos uzņēmumos Ls 31 327 356 apjomā līdzekļus ieguldījusi Rīgas Dome, no kuriem Ls 30 817 927 ir mantas ieguldījums, bet Ls 509 429 – naudas ieguldījums. Astoņpadsmit uzņēmumos (1991. – 1993.gadā) ieguldījumus par kopējo summu Ls 276 021 ir veikušas Rīgas pilsētas rajonu un priekšpilsētu Tautas deputātu padomes un valdes, tajā skaitā Ls 17 845 ir mantas ieguldījums, bet Ls 58 176 – naudas ieguldījums.

    Lielākie uzņēmumi, kuros Rīgas Dome veikusi ieguldījumus:

    a/s “Rīgas siltums”– Ls 23 059 700 (49,7% no pamatkapitāla),
    a/s “Rīgas pasažieru osta”– Ls 5 479 636 (95% no pamatkapitāla),
    a/s “Ceļu pārvalde”– Ls 1 245 600 (88,6% no pamatkapitāla)
    Kopā:   Ls 29 787 936

    Divdesmit deviņu uzņēmējsabiedrību darbība, kur Rīgas Dome ieguldījusi līdzekļus par kopējo summu Ls 1 322 702, nav saistīta ar pašvaldības pastāvīgo funkciju pildīšanu. Šo uzņēmējsabiedrību sliktās saimnieciskās darbības dēļ pašu kapitāla pašvaldības daļas vērtība uz 1998.gada 1.janvāri ir samazinājusies, sakarā ar to Rīgas Dome zaudējusi Ls 169 707 no ieguldītā kapitāla.

    Rīgas Dome neatgūstami zaudējusi likvidētos, likvidējamos un maksātnespējīgos uzņēmumos Ls 62 279, tajā skaitā:

  • Ls 40 496 – zaudēti desmit uzņēmējsabiedrībās, kuru dibinātāji un dalībnieki bija Rīgas Domes priekšpilsētas un rajoni, bet šobrīd tās jau ir likvidētas sakarā ar pamatkapitāla minimālā apmēra neatbilstību likumu prasībām vai Uzņēmumu reģistrs veic šo uzņēmumu likvidācijas pasākumus;
  • Ls 21 783 – zaudēti trijās bankrotējošās uzņēmējsabiedrībās, kur naudu un mantu pamatkapitālā ieguldījusi Rīgas Dome. Uzņēmumu reģistrs veic šo uzņēmumu likvidācijas pasākumus.
  • Uzņēmējsabiedrību likvidācijas gadījumos Rīgas pašvaldība, kas ir bijusi uzņēmējsabiedrību dibinātāja vai dalībniece, nav izmantojusi likuma “Par uzņēmējsabiedrībām” 34.pantā paredzētās tiesības un nav pieteikusi savas īpašuma tiesības uz likvidēto uzņēmumu mantu un līdzekļiem, kā arī nav saņēmusi šo uzņēmumu likvidācijas kvotas un uz tām nav pat pretendējusi.
    Rīgas pašvaldības ieguldījumi daudzās uzņēmējsabiedrībās ir mazefektīvi. No divdesmit deviņām uzņēmējsabiedrībām, kurās pašvaldības ieguldījumi ir Ls 30 778 111, septiņu gadu laikā dividendes nav saņemtas. Iemesli mazefektīviem ieguldījumiem ir:

  • Rīgas Dome nebija izstrādājusi ieguldījumu koncepciju;
  • pamatojoties uz Rīgas Domes 1996.gada 24.septembra lēmumu Nr.3819, Uzņēmējdarbības un privatizācijas pārvaldei bija jāveic priekšpilsētu un rajonu valdēm uzņēmējsabiedrībās piederošo kapitāla daļu un akciju pārreģistrēšana uz Rīgas Domes vārda. Lēmums pilnībā netika pildīts; nav pārreģistrēti un pārņemti pārvaldīšanā desmit uzņēmumi, kuros ieguldījumi bija Ls 40 496;
  • Rīgas Dome nav ievērojusi 1996.gada 8.jūlija likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” šādu pantu prasības:
  • 6.panta – divdesmit divos uzņēmumos Dome pilnvarniekus nav iecēlusi;
  • 8.panta – ieceļot pilnvarniekus, Dome norīkojusi Uzņēmējdarbības nodaļas darbiniekus par pilnvarniekiem vienlaikus četrās (L.Viļķina) un pat septiņās uzņēmējsabiedrībās (D.Celma);
  • 9.panta – divu uzņēmējsabiedrību pilnvarnieki iecelti tikai pēc uzņēmējsabiedrību nodibināšanas. No 1996.gada Rīgas Dome pilnvarniekus ieceļ, nerīkojot konkursus;
  • 12.panta – pilnvarojuma līgumos nav uzrādīts līguma beigu termiņš;
  • 24.panta – SIA “Getliņi-2” pilnvarniekam G.Gūtmanim no sabiedrības līdzekļiem 1996.gadā izmaksāta prēmija Ls 300,86.
  • Pilnvarnieku atzinumi par uzņēmējsabiedrību saimniecisko darbību daudzos gadījumos ir formāli. Pilnvarnieki neanalizē uzņēmējsabiedrību darbu un negriežas pie Rīgas Domes ar priekšlikumiem, ja uzņēmuma saimnieciskā darbība ir neveiksmīga, bet gan aprobežojas ar dokumentu kopiju savākšanu. Pilnvarnieki nepietiekami pārstāv pašvaldības intereses.
    Rīgas pašvaldībai piederošo kapitāla daļu un akciju pārvaldi uzņēmējsabiedrībās veic Rīgas Domes Uzņēmējdarbības un privatizācijas pārvalde, kas izveidota 1993.gada martā. Tās sastāvā ir Uzņēmējdarbības nodaļa un Privatizācijas nodaļa. Uzņēmējdarbības nodaļas darbu reglamentē 1997.gada 12.decembra nolikums un nodaļas darbinieku amatinstrukcijas.
    No Uzņēmējdarbības un privatizācijas pārvaldes dibināšanas brīža (no 1993.gada marta līdz 1998.gada 22.maijam) tās darbs kontrolēts tikai vienu reizi – 1995.gada septembrī un oktobrī. Pārbaudi veica Rīgas Domes Finansu departamenta revīzijas nodaļas darbinieki par laika posmu no 1993.gada marta līdz 1995.gada oktobrim. Revīzijas komisija pārvaldes darbā konstatēja būtiskus pārkāpumus kases operācijās, pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu uzskaitē, pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu uzskaitē. Veicot grāmatvedības uzskaiti, netika ievērotas likuma “Par grāmatvedību”, Finansu ministrijas rīkojuma Nr.20 un Valsts kases departamenta instrukcijas “Par grāmatvedību valsts budžeta iestādēs” prasības. Revīzijas komisija atklāja arī trūkumus un nepilnības pilnvarnieku darbā. 1995.gada 26.oktobra revīzijas aktā norādīts, ka pilnvarniekiem nav precīzas darba instrukcijas, pilnvarnieku pārskati ir formāli un nepilnīgi, pilnvarnieka un pārvaldes darbinieku pasīvas rīcības dēļ pašvaldība ir cietusi materiālos zaudējumus. Revīzijā atklātie trūkumi un nepilnības pilnvarnieku darbā nav novērstas.
    Departamenta kolēģija nolēma par revīzijas rezultātiem ziņot Rīgas Domei, iesakot izskatīt tos Domes sēdē, lai veiktu pasākumus revīzijā konstatēto trūkumu novēršanai.

    * * *

    Pašvaldību revīzijas departamentā veikto revīziju materiāli, kas 1998.gadā publicēti izdevumā “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis”:

    Nr.1

    Par revīzijām Aizkraukles, Balvu, Bauskas, Dobeles, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Saldus, Valkas un Valmieras rajona padomē, Valdemārpils pilsētas domē, kā arī Kokneses un Krapes pagasta padomē.
    Revīzija par Skrundas radiolokācijas stacijas pagaidu lietošanā nodotās zemes nomas maksas līdzekļu izlietojumu.
    Rīgas Domes Īpašuma departamenta Kapsētu pārvaldes finansiālās un saimnieciskās darbības revīzija.

    Nr.2

    Par revīzijām Gulbenes, Krāslavas, Ventspils rajona un Carnikavas un Jumpravas pagasta padomē, Gulbenes un Krāslavas pilsētas domē.

    Nr.3

    Par revīzijām Ķekavas, Lauberes un Mērsraga pagasta padomē.
    Revīzija Ogres rajona Ķeguma pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības uzņēmumā “Ķeguma Stars”.
    Tematiskas pārbaudes par rīcību ar nekustamo īpašumu, tā apzināšanu un uzskaiti Rīgas pilsētas pašvaldībā.

    Nr.4

    Par revīzijām Cēsu, Ilūkstes, Jelgavas, Kalnciema pilsētas ar lauku teritoriju, Kuldīgas, Strenču, Vangažu un Viļānu pilsētas domē, kā arī Liepas un Ropažu pagasta padomē.
    Par papildrevīziju Preiļu rajona Aglonas pagastā par rīcību ar valsts un pašvaldības mantu un finansu līdzekļiem sakarā ar Cirīšu HES būvdarbiem.

    Nr.5

    Par valsts investīciju programmas izpildi pašvaldībās 1997.gadā.
    Par revīziju Rīgas Domes Īpašuma departamenta Uzņēmējdarbības un privatizācijas pārvaldē par rīcību ar pašvaldības mantu un naudas līdzekļiem sakarā ar ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās, kas dibinātas kopā ar citām juridiskām un fiziskām personām.
    Par revīziju Jelgavas pilsētas pašvaldības uzņēmumā “Jelgavas siltumtīkli”.
    Par revīzijām Subates, Aknīstes pilsētas ar lauku teritoriju, Priekules, Kārsavas un Līvānu pilsētas domē un Inčukalna pagasta padomē. 

     

     

    Revīzijas darbs Privatizācijas procesa revīzijas departamentā

     

    Nozīmīgākās revīzijas departamentā

    Privatizācijas procesa revīzijas departamenta revīzijas darba galvenie virzieni 1998.gadā bija:

    1. Privatizējamo valsts īpašuma objektu privatizācijas procesa likumības izvērtēšana.
    2. Privatizējamo valsts uzņēmumu finansiāli saimnieciskās darbības izvērtējums privatizācijas gaitā.
    3. Privatizējamo valsts uzņēmumu īpašuma nomas un nomas ar izpirkumu līgumu nosacījumu izpildes kontrole.
    4. Investīciju kā maksāšanas līdzekļa izmantošanas likumības pārbaude privatizācijā.
    5. Privatizācijas projektu izpildes atbilstība tiesību aktu normām.

    Pārskata gadā Privatizācijas procesa revīzijas departamentu vadīja Valsts kontroles padomes loceklis, departamenta direktors Indulis Šķibelis. Departamentā strādāja 31 darbinieks. Darbs bija organizēts piecos sektoros, ko vadīja četri kolēģijas locekļi un viens vecākais valsts revidents.
    1998.gadā departamentā pavisam uzsāktas 44 revīzijas un turpinātas 1997.gadā iesāktās 12 revīzijas, pabeigtas 52, bet 1999.gadā tiek turpinātas divas. Kolēģijas sēdēs izskatīti 15 revīziju materiāli un pieņemti attiecīgi lēmumi. Valsts kontroles padomē pieņemti lēmumi par sešiem Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas lēmumiem.
    1998.gadā Ģenerālprokuratūrā un policijas institūcijās iesniegti 11 revīziju materiāli, kas izskatīti departamenta kolēģijā.

    Vairākas revīzijas un pārbaudes ir uzsāktas sakarā ar Valsts kontrolē saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem.
    1998.gadā departamentā veikts apjomīgs darbs, izskatot, analizējot un sniedzot atbildes uz juridisko un fizisko personu un privatizējamo uzņēmumu darba kolektīvu sūdzībām un iesniegumiem, kā arī sniegtas atbildes uz Saeimas deputātu pieprasījumiem.
    Pārbaudes materiāli par valsts uzņēmuma “Valsts rūpnīca “Etalons”” privatizācijas likumību izskatīti Augstākās tiesas Senātā, jo Privatizācijas aģentūra nepiekrita ne Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas lēmumam, ne arī Valsts kontroles padomes lēmumam.

    Galīgo lēmumu valsts rūpnīcas “Etalons” privatizācijas lietā pieņēma LR Augstākās tiesas Senāts

    Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģija 1997.gada 12.novembrī, izskatot pārbaudes materiālus par valsts uzņēmuma “Valsts rūpnīca “Etalons”” privatizācijas likumību, nolēma noteikt uzrēķinu Ls 2502 Privatizācijas aģentūrai, jo tā nav veikusi likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 8.panta 1.daļas 11.punktā paredzētās darbības, tas ir, kontrolēt noslēgto līgumu (arī pirms Privatizācijas aģentūras izveidošanas noslēgto) izpildi. Šajā gadījumā Privatizācijas aģentūra kā privatizējamā uzņēmuma valdītājs nav iekasējusi nomas līgumā paredzēto nomas maksu, kas radījis zaudējumus valsts budžetam.
    Privatizācijas aģentūra 1997.gada 12.decembrī Valsts kontroles padomē iesniedza sūdzību par kolēģijas lēmumu ar lūgumu atcelt lēmumu daļā par uzrēķina Ls 2502 noteikšanu Privatizācijas aģentūrai.

    Valsts kontroles padome, izskatot iesniegto sūdzību, secināja, ka Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas 1997.gada 12.novembra lēmums par uzrēķina piemērošanu atbilst spēkā esošām tiesību normām un nav pamata to atcelt. Tā kā Privatizācijas aģentūra nepiekrita Valsts kontroles koleģiālo institūciju izdarītajiem secinājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, tā iesniedza sūdzību LR Augstākās tiesas Senātā. Privatizācijas aģentūras argumenti bija šādi: saskaņā ar likumu tai vispār nebija jākontrolē nomas līguma izpilde un, ja nomas līgumā nav noteikti nomas maksājuma termiņi, tad jāpiemēro Civillikuma 2142.panta noteikumi, ka maksājumi jāveic katru pusgadu uz priekšu. Tas nozīmētu, ka nomas maksa Ls 2502,50 nomniekam būtu jāsamaksā, līdz uzņēmumu pieņem valdījumā Privatizācijas aģentūra. Līdz ar to aģentūrai būtu pamats uzskatīt, ka nomas maksa ir nomaksāta.

    Pārbaudījis lietas materiālus un noklausījies prokurores atzinumu, ka Privatizācijas aģentūras sūdzība ir noraidāma, Senāts uzskatīja, ka sūdzībā norādītos argumentus nevar atzīt par pareiziem un tāpēc sūdzības apmierināšanai nav pamata.
    Nepastāv strīds par to, ka Privatizācijas aģentūra, pamatojoties uz Ministru kabineta 1994.gada 17.maija rīkojumu Nr.257-r, pieņēmusi valdījumā valsts rūpnīcu “Etalons”, kura ar 1992.gada 10.aprīļa līgumu bija iznomāta SIA “Lathaag” ar izpirkuma tiesībām, bet nomnieks nebija maksājis nomas maksu, tajā skaitā par 1994.gada 2.pusgadu – Ls 2502,50.
    Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 8.panta 1.daļas 2.punktu Privatizācijas aģentūra pārvalda un savas kompetences ietvaros rīkojas ar tai nodotajiem valsts īpašuma objektiem līdz pilnīgai to privatizācijas pabeigšanai, bet saskaņā ar 11.punktu aģentūra kontrolē noslēgto (arī pirms Privatizācijas aģentūras izveidošanas noslēgto) līgumu izpildi, veic likumos un līgumos noteiktās darbības līgumu izpildes nodrošināšanai un var lauzt līgumus, ja privatizācijas subjekts nepilda līguma noteikumus.

    Privatizācijas aģentūras valdījumā pārņemto uzņēmumu, kas nodoti nomā ar izpirkumu, pārvaldīšanas noteikumi, ko apstiprinājis privatizācijas valsts ministrs 1994.gada 14.jūlijā, paredz, ka Privatizācijas aģentūra attiecībā uz pārņemto uzņēmumu pilda iznomātāja pārstāvja funkcijas, pārbauda nomas un izpirkuma maksas termiņu un apjomu ievērošanu, veic arī nomas un izpirkuma maksas pārskatīšanu, nodrošina nomnieka ceturkšņa un gada bilanču, maksājuma uzdevumu par nomas un izpirkuma maksu iesniegšanu un kontroli.
    Pastāvot šādiem apstākļiem, Privatizācijas aģentūras atsaukšanās sūdzībā uz to, ka tai saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 8.panta 1.daļas 2. un 11.punktu nebija jākontrolē 1992.gada 10.aprīlī noslēgtā nomas līguma izpilde, neatbilst iepriekš minētajām tiesību normām.
    Privatizācijas aģentūra, pārvaldot rūpnīcu, nebija atbrīvota no pienākuma kontrolēt nomas maksas maksājumus neatkarīgi no tā, ka nomas līgumā nebija noteikti nomas maksājumu termiņi, līdz ar to arī atsaukšanās uz Civillikuma 2142.pantu, ka nomas maksa bija maksājama pusgadu uz priekšu līdz rūpnīcas nodošanai Privatizācijas aģentūras pārvaldījumā, nevar būt par pamatu sūdzības apmierināšanai.

    Uzrēķins Privatizācijas aģentūrai noteikts, ievērojot Valsts kontroles Revīzijas reglamentu par valsts budžetam nodarītiem neattaisnotiem zaudējumiem.
    Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas 1997.gada 12.novembra lēmuma un Valsts kontroles padomes 1998.gada 18.februāra lēmuma par uzrēķina noteikšanu Privatizācijas aģentūrai Ls 2502 apmērā atcelšanai nav pamata, tāpēc sūdzība ir noraidāma.
    Pamatojoties uz likuma “Par Valsts kontroli” 21.pantu, Latvijas Civilprocesa kodeksa 120. un 199.pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 1998.gada 6.maijā nosprieda: valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” sūdzību noraidīt. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. 

     

     

    Latvijas Republikas Valsts kontroles starptautiskā sadarbība

     

    1998.gads starptautiskās sadarbības jomā vērtējams kā īpaši aktīvs un notikumiem bagāts, jo šajā laika posmā sadarbība norisinājās trīs galvenajos virzienos:

  • Valsts kontroles revidentu stažēšanās un mācības ārvalstu kontroles institūcijās.
  • Ārvalstu augstāko kontroles institūciju vadošo speciālistu oficiālās un darba vizītes mūsu institūcijā.
  • Valsts kontroles padomes locekļu un darbinieku līdzdalība starptautiskās sanāksmēs, kongresos, konferencēs un semināros.
  • Sadarbība tika īstenota INTOSAI (International Organization of the Supreme Audit Institutions), Apvienoto Nāciju Attīstības Programmas, Eiropas Savienības Revidentu tiesas, OECD (Organisation for Economic Cooperation and Development) – SIGMA (Support for Improvement of Governance and Management in Central and European Countries), EIROSAI (European Organization of the Supreme Audit Institutions), EIRORAI (The European Organisation of Regional External Public Finance Audit Institutions), Ziemeļvalstu un Baltijas valstu līmenī.

    Baltijas valstu ietvaros kā pamattēma izvirzījās iekšējās kontroles sakārtošana sabiedriskajā sektorā.
    Saskaņā ar likumiem un normatīvajiem aktiem ministrijās jāizveido iekšējās revīzijas vienības kā iekšējās kontroles sistēmas daļa. Daudzās iestādēs jau ir izveidotas iekšējās revīzijas vienības, bet iekšējo revidentu ir maz, turklāt viņu darba kvalitāte nav sasniegusi vēlamo līmeni. Vadības revīzijas komisijas, kas iepriekš tika izveidotas vadības kontroles nostiprināšanai un iekšējo revīziju atbalstīšanai, šos uzdevumus neveic.
    Līdz ar to spēcīgs iekšējās revīzijas statuss palīdzētu vadības kontrolei, kā arī Valsts kontroles institūcijas varētu vairāk paļauties uz iekšējās revīzijas vienību veikumu. Šo procesu sakārtošanā paredzama nozīmīga PHARE ietekme. Lietuvas, Igaunijas un Latvijas neatrisināto jautājumu loks ir ļoti līdzīgs un tos varētu risināt, izmantojot vienotu metodoloģiju.

    Tematiski Baltijas valstu un Ziemeļvalstu, kā arī Eiropas Savienības Revidentu tiesas sadarbības gaitā priekšplānā izvirzījās jautājumi par Eiropas Savienības kandidātvalstu augstāko kontroles institūciju funkciju izmaiņām integrācijas procesu gaitā. LR Valsts kontrole sadarbojas ar Eiropas Savienības Revidentu tiesu gan darba grupu, gan sadarbības pilnvarnieku, gan priekšsēdētāju līmenī.
    LR valsts kontrolieris R.Černajs 1998.gada 27.martā Varšavā kopā ar Centrālās un Austrumeiropas valstu augstāko kontroles institūciju priekšsēdētājiem un Eiropas Savienības Revidentu tiesas prezidentu piedalījās sanāksmē, kur pieņēma Rezolūciju, kas skar prioritāšu praktiskas ieviešanas un tēmu attīstības jautājumus. No tēmām jāmin:

    1. Valsts kontroles institūcijas funkciju pilnveidošana:

    a) valsts kontroles institūcijas darbības saskaņošanas kritēriju atklāšana, noteikšana un īstenošana;
    b) sadarbības paplašināšana profesionālās apmācības jomā;
    c) revīzijas metodoloģijas saskaņošana.

    2. Valsts kontroles institūciju loma “acquis communautaire” (Eiropas Savienības valstu likumdošanas aktu kopuma, direktīvu, tiesu spriedumu u.c. izpratne) adaptācijā un lietošanā.

    3. Valsts kontroles institūciju sadarbības stiprināšana revīzijas nozarē, tajā skaitā divpusējā un daudzpusējā sadarbība kontroles jomā, divpusēju un daudzpusēju revīziju veikšana un kopīgie nosacījumi šādu revīziju veikšanai.

    Pirmās darba grupas (debašu grupa) sanāksmes laikā 1998.gada septembrī Varšavā tika pārrunāts darba grupas rīcības plāns, kā arī tika apspriesta koncepcija un ārējās kontroles kritēriju saraksts, kas būtu jāizmanto potenciālo Eiropas Savienības dalībvalstu augstāko kontroles institūciju darbībā integrācijas procesu laikā.
    Sanāksmes dalībnieki uzsvēra, ka kritērijiem jāaptver visi ārējās kontroles aspekti, tajā skaitā katras potenciālās dalībvalsts konstitucionālais statuss, kā arī tajos jāietver darbības metodoloģijas, iekšējās un ārējās kontroles sadarbības aspekti, organizācijas struktūra, neatkarība, tiesības, pienākumi un informācija par veidu, kādā pastāv augstāko kontroles institūciju saistība ar iekšējās revīzijas dienestiem.
    Speciāla mērķa darba grupas sanāksme Valencē (Ungārijā) 1998.gada septembrī bija veidota kā seminārs “Revīzijas metožu saskaņošana”. Seminārā tā dalībnieki iepazinās ar Eiropas Savienības direktīvām, kas skāra jautājumus par revīziju sagatavošanu un iegūtajiem revīziju pierādījumiem, un ar Eiropas Savienībā pieņemtajām Revīzijas vadlīnijām Nr.11 – 13, Nr.21, Nr.23 – 26. Nr.31 un Nr.32.

    INTOSAI līmenī 1998.gadā LR Valsts kontroles delegācija piedalījās XVI INCOSAI, kas notika Montevideo (Urugvajā), kā arī iesaistījās tā sagatavošanā.

    Kongresā izskatāmās tēmas bija iedalītas divās lielās grupās :

  • augstāko kontroles institūciju loma sabiedrības vadīšanas pilnveidošanas procesos. Šī tēma un tās izklāsts kongresā saistīts ar ilglaicīgu INTOSAI komiteju un darba grupu darbību,
  • augstāko kontroles institūciju loma korupcijas un krāpšanas atklāšanā un novēršanā.
  • XVI INCOSAI sagatavošanas posmā sadarbībā ar INTOSAI komitejām, it īpaši ar Revīzijas standartu komiteju, Vides revīziju komiteju, kā arī ar Revīzijas standartu komitejas darba grupu, kas izstrādāja Ētikas kodeksa projektu, LR Valsts kontrole INTOSAI Revīzijas standartu komitejai piedāvāja mūsu valsts “Ierēdņu ētikas kodeksu”.
    Šobrīd mūsu rīcībā ir “INTOSAI Ētikas kodekss valsts sektora revidentiem”, ko XVI INCOSAI Montevideo pieņēma 1998.gada novembrī. Ar tā tulkojumu latviešu valodā ir iespējams iepazīties ikvienam interesentam.
    Kodekss ir nozīmīgs pakāpiens ētikas principu saskaņošanā INTOSAI ietvaros. Tajā iekļauti tikai ētikas pamatpostulāti, jo kultūras, valodas, kā arī tiesisko un sociālo sistēmu nacionālo atšķirību dēļ tie jāpielāgo katrai konkrētai valstij. Kodekss būtu jāņem par pamatu visām augstākajām kontroles institūcijām, sagatavojot savas valsts revidentu ētikas kodeksu.
    No kongresa uz Latviju tika atvesti materiāli par vadlīnijām privatizācijas procesu revīzijas jomā, darba grupu materiāli par vides revīziju veikšanu, kā arī korupcijas apkarošanas darba grupas materiāli. Informācija par korupcijas jautājumu iztirzājumu kongresā publicēta “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstu” 1998.gada Nr.5, 8. – 9.lpp.

    Latvijas Republikas valsts kontrolieris R.Černajs INTOSAI Ģenerālsekretariāta mītnē Vīnē piedalījās INTOSAI seminārā par sabiedrisko darbu revīziju jautājumiem un nolasīja referātu par sabiedrisko darbu revīziju juridisko pamatojumu, proti, likumiem un normatīvajiem aktiem un to lietošanu sabiedrisko darbu revīzijās Latvijas Republikā.

    Jūnijā Apvienoto Nāciju Attīstības programma eksperta V.Radburna (William Radburn) personā veica diagnostisko misiju Latvijas Republikas Valsts kontrolē. V.Radburns savā ziņojumā uzsvēra, ka “Coopers & Lybrand” pamatkurss par revīzijas jautājumiem (revīzijas plānošana, riska analīze, pierādījumi, revīzijas ziņojumu sagatavošana), mācību kursi par privatizācijas procesu un pašvaldību revidēšanu, izdotā “Revīzijas rokasgrāmata”, kā arī SIGMA veiktā padziļinātā revīzijas metožu pārbaude nosaka to, ka iegūtās atziņas ir aktīvi jāievieš darbā. Pirmais solis varētu būt: plānot lietderības revīzijas koncepcijas izstrādāšanu un metodes tās ieviešanai, kā arī rīkot semināru līdz ar eksperimentālu revīzijas darbu.
    V.Radburna ziņojumā īpaši uzsvērta jaunizveidotā Valsts kontroles Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta aktīvā loma tādu uzdevumu veikšanā, kā, piemēram, kvalitātes pārbaude. Proti, revīzijas darbu pārbaude, kas sākumā varētu noritēt izlases veidā. Šādas pašpārbaudes mērķis būtu novērtēt revīzijas personāla atbilstību profesijas un Valsts kontroles standartiem.
    Galvenās atziņas, kas iegūtas, apgūstot starptautisko pieredzi 1998.darba gadā, norāda, ka Valsts kontroles darbības organizācijā būs nepieciešamas izmaiņas, kas jau daļēji ir sākušās. Tās skars sadarbības jomu ar Eiropas Savienības struktūrām, kā arī būs jāpastiprina divpusējā un daudzpusējā sadarbība ar Austrumeiropas augstākām kontroles institūcijām, tajā skaitā ar Lietuvas un Igaunijas Valsts kontroles institūcijām. Līdz ar to darba gaitā parādīsies jauni revīziju darba uzdevumi, būs jāpastiprina sadarbība ar iekšējās kontroles vienībām, jāapgūst speciālas zināšanas par Eiropas Savienības lietām un iemaņas strukturālo fondu revīziju jautājumos, kā arī būs nepieciešami darbinieki, kuriem ir speciālas zināšanas.

    1998.gadā sagatavotie priekšlasījumi

    R.ČERNAJS “Runa Centrālās un Austrumeiropas valstu augstāko kontroles institūciju priekšsēdētāju un Eiropas Savienības Revidentu tiesas prezidenta tikšanās laikā”, Varšava, 1998.
    R.ČERNAJS “Runa Apvienoto Nāciju/INTOSAI seminārā”, Vīne, 1998.
    R.ČERNAJS “Runa 4.EIROSAI kongresā”, Parīze,1999.

    Publikācijas 1998.gadā

    New Initiatives. International Journal of Government Auditing. October 1998, p.10.
    The relations of the SAI’s EUROSAI members with Legislative, Executive and Judicial Powers (SAI’s contribution for Lisboa EUROSAI Seminar). Country paper: Independence of the State Audit Office of the Republic of Latvia, 1998, p.161.
    Basic report. Answers from the SAI to the Questionnaire. Lisboa 1998.
    Relations between the SAI and the media. Data collection questionnaire. 4th EUROSAI congress, Paris 1998.
    Questionnaire conc. Independence and Accountability of the SAI (who audits the auditor). 4th EUROSAI congress, Paris 1998.
    SAI Independence questionnaire. 4th EUROSAI congress, Paris 1998.
    Results of the second questionnaire on environmental auditing. INTOSAI Working group Document. Theme IIF.1998, 34 pp.

    Velta Krūmiņa,
    Starptautisko sakaru daļas vadītāja

     

     

    Informatīvais nodrošinājums un Pasaules Bankas palīdzības projekta īstenošana

     

    Pārskata gadā Informācijas daļa veica darbu šādos virzienos: Valsts kontroles darbinieku informatīvais nodrošinājums, informātika, Valsts kontroles periodisko izdevumu sagatavošana un izdošanas organizācija un Pasaules Bankas palīdzības projekta “Palīdzība Latvijas Republikas Valsts kontroles stratēģisko virzienu attīstībai” īstenošana.
    Operatīvās informācijas sagādes un izplatīšanas darbs uzticēts bibliotēkai, kas piecu gadu laikā ir uzkrājusi revidentu darba atbalstam nepieciešamās informācijas minimumu un vajadzīgo literatūru.
    Pateicoties iepriekšējos gados radītajām elektroniskās informācijas ieguves iespējām, pārskata gadā Valsts kontroles darbinieki savās darba vietās varēja izmantot gan Normatīvo aktu informatīvās sistēmas (NAIS), gan arī LURSOFT pārziņā esošo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu bāzes. No 1998.gada maija Valsts kontrolē ir organizēts pieslēgums LURSOFT likvidēto uzņēmumu un arī eksistējošo uzņēmumu vēsturisko datu bāzēm, kā arī ir piešķirtas tiesības caurskatīt “Ķīlu reģistra” datu bāzi.

    Diemžēl jāpiebilst, ka nepietiekamā valsts investīciju apjoma dēļ gada sākumā Informācijas daļā izstrādātā un Satiksmes ministrijā iesniegtā Valsts kontroles reģionu informatīvās sistēmas attīstības projekta īstenošana 1999. – 2001.gadam netika uzsākta.
    Pārskata gadā ir pabeigta jaunā Valsts kontroles revīziju informatīvās sistēmas datorprogrammas versija, kā arī izstrādāta un ieviesta elektroniskā materiālu uzskaites sistēma. Veiksmīgi ir uzlabots Valsts kontroles “Mājas lapas” ārējais noformējums INTERNET un kā labu “Mājas lapas” paraugu to novērtēja arī SIGMA eksperti.
    1998.gada nogalē Informācijas daļas speciālisti apkopoja zināmo informāciju par 2000.gada datorkļūdas problēmu, lai Valsts kontroles vadībai un darbiniekiem radītu izpratni par iespējamām sekām šīs potenciāli kritiskās situācijas sakarā. Tika veikts arī iestādē esošās datortehnikas novērtējums un sagatavots ar 2000.gada datorrisku saistīto problēmu risinājuma plāns Valsts kontrolē.

    Pārskata gadā liels darba apjoms tika veikts Valsts kontroles periodisko izdevumu sagatavošanā un to izdošanas organizācijā. Tika izdots “Latvijas Republikas Valsts kontroles gada pārskats, 1997”, kur apkopots četros Valsts kontroles revīzijas departamentos un atsevišķās kancelejas struktūrvienībās paveiktais darbs. Tāpat kā iepriekšējos gados, šis izdevums nosūtīts Latvijas Republikas Saeimai, Ministru kabinetam, citām augstākajām valsts pārvaldes institūcijām un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūtam, kā arī citām bibliotēkām. 1998.gadā iznāca “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstu” seši numuri, tajā skaitā jubilejas izdevums, kas bija veltīts Valsts kontroles dibināšanas 75.gadadienai un 5.gadskārtai kopš tās darbības atjaunošanas. Tas bija bagātīgi ilustrēts un ar plašu vēsturiskās izpētes materiālu, kā arī 1993.gadā atjaunotās Valsts kontroles darbības retrospektīvu izklāstu. Nozīmīgo jubileju sakarā Informācijas daļā tika veikts nopietns un apjomīgs darbs Valsts kontroles izveides vēsturisko faktu izpētē un tās darbības laika posmā kopš neatkarības atjaunošanas 1991.gadā atklāsmē. Šajos pasākumos piedalījās visi daļas darbinieki.

    Kancelejas vadības rosināti, daļas darbinieki organizēja divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Valsts kontrolē strādājušo darbinieku vai viņu radinieku meklēšanu. Notika vairākas tikšanās, kuru laikā guvām ieskatu mūsu bijušo kolēģu darba gaitās un viņu likteņos pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā. Balstoties uz vēsturiskās izpētes un to unikālo materiālu klāstu, ko mums uzticēja vai dāvināja Valsts kontroles bijušo darbinieku tuvinieki, bez publikācijām “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstīs” tika izveidota arī pastāvīga ekspozīcija un iekārtots Valsts kontroles arhīva albūms.

    Lielu darbu 1998.gadā Informācijas daļas darbinieki ieguldīja Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas) projekta “Palīdzība LR Valsts kontroles stratēģisko virzienu attīstībai” īstenošanā. Valsts kontroles revidentu izglītības līmeņa paaugstināšana tika veikta divās kārtās. Pirmā kārta – vispārējo revīzijas principu un teorijas apguve starptautisko revīzijas standartu aspektā tika veikta 1997.gada nogalē. Otrajā kārtā tika paredzēti revīzijas departamentu specifikai atbilstīgi mācību kursi un teorētiskajās nodarbībās gūto atziņu nostiprināšana praksē. 1998.gadā revidentiem bija iespēja apgūt šādas mācību programmas: “Pašvaldību tiesības”, “Pašvaldību revīzija”, “Dažu privatizācijas procesa revīzijas jautājumu (juridiskā aspektā) apguve” un “Privatizējamo uzņēmumu vērtēšanas procesa revīzija”. Šo kursu vadīšanai Valsts kontrole konkursu kārtībā, ko organizēja Informācijas daļa, izvēlējās mācību kursu pasniedzējorganizācijas.

    44 stundu mācību programmu “Pašvaldību tiesības” apguva visi Pašvaldību revīzijas departamenta darbinieki. Nodarbībās klausītāji mācījās izprast pašvaldību būtību un pašvaldību iekšējā kontroles mehānisma – revīzijas komisiju – būtību un statusu, kā arī apguva pašvaldību tiesības.
    Svarīga bija revīzijas metodoloģijas apguve par rīcību ar valsts mantu un naudas līdzekļiem pašvaldībās, kas ir pašvaldību finansu revīzijas būtība. Konkursa uzvarētājs – Latvijas Pašvaldību mācību centrs – sagatavoja 80 stundu programmu “Pašvaldību revīzija”, kas aptvēra divas tēmas: “Pašvaldību finansu revīzija” un “Pašvaldību uzņēmējdarbības un pašvaldību īpašuma un uzņēmumu privatizācijas revīzija”. Šo mācību kursu apguva gan Pašvaldību revīzijas departamenta, gan Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta, gan arī Privatizācijas procesa revīzijas departamenta darbinieki. Klausītāji iepazinās ar Latvijas Republikas likumiem, kas nosaka pašvaldību institucionālo bāzi, un to saistību ar starptautiskajiem tiesību aktiem, guva ieskatu pašvaldību finansu sistēmas vadības jomā un apguva tās kontroles metodes. Revidenti noklausījās informāciju par valsts un pašvaldību budžeta savstarpējo norēķinu sistēmu, par pašvaldību budžeta uzskaiti, tā atspoguļošanu gada pārskatos un rīcību ar pašvaldību īpašumu, kā arī apguva pašvaldību uzņēmumu saimnieciskās darbības revīzijas un pašvaldību un pašvaldību īpašuma privatizācijas revīzijas jautājumus.

    Mācību kursa “Dažu privatizācijas procesa revīzijas jautājumu (juridiskā aspektā) apguve” padziļināja un nostiprināja Privatizācijas procesa revīzijas departamenta darbinieku izpratni par privatizācijas procesu regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī reālajām problēmām likumu piemērošanas jautājumos un to iespējamiem risinājumiem.

    Pieaugot to revīziju apjomam, kurās darbinieki saskārās ar privatizējamo uzņēmumu vērtēšanas problēmām, revīzijas personālam objektīvi radās nepieciešamība papildināt zināšanas privatizējamo uzņēmumu vērtēšanas procesa un paņēmienu izpratnē. Mācību programmas “Privatizējamo uzņēmumu vērtēšanas procesa revīzija” ietvaros departamenta darbinieki apguva uzņēmumu vērtēšanas pamatprincipus, iepazinās ar Starptautiskajiem vērtēšanas standartiem un noklausījās daudzu citu jautājumu izklāstu. Mācību gaitā gūtās zināšanas un Revīzijas rokasgrāmatā, kuru darbinieki darbā varēja sākt izmantot 1998.gada nogalē, aprakstītā revīzijas veikšanas metodoloģija turpmāk nodrošinās labu revīzijas darba kvalitāti, kas, savukārt, nākotnē ierobežos valsts līdzekļu izšķērdēšanas iespējas Latvijā.

    Pārskats par Valsts kontroles darbiniekiem organizētajiem mācību kursiem 1998.gadā (par Pasaules Bankas līdzekļiem)

     

    Tēma

    Programmas apjoms (stundas)

    Kursu klausītāji

    Mācības

    struktūrvienība

    skaits

    vada

    Pašvaldību tiesības

    44

    Pašvaldību revīzijas departaments

    28

    Asociācija “Ratio Legis”

    Pašvaldību revīzija

    80

    Pašvaldību revīzijas departaments

    29

    Latvijas Pašvaldību mācību centrs

    Pašvaldību uzņēmējdarbības un pašvaldību īpašumu un uzņēmumu privatizācijas revīzija

    40

    Valsts saimnieciskās darbības un Privatizācijas procesa revīzijas departaments

    35

    Latvijas Pašvaldību mācību centrs

    Dažu privatizācijas procesa revīzijas jautājumu (juridiskā aspektā) apguve

    51

    Privatizācijas procesa revīzijas departaments

    28

    Juridiskais birojs

    “Lex Studio”

    Privatizējamo uzņēmumu vērtēšanas procesa revīzija

    40

    Privatizācijas procesa revīzijas departaments

    26

    Latvijas Vērtētāju asociācija

     

    Ieva Sablina,
    Informācijas daļas vadītāja

     

     

    Valsts kontroles personāla attīstība 1998.gadā

     

    Valsts kontroles revidējošo darbinieku izglītības līmeni 1998.gada beigās raksturo šādi skaitļi: no 128 štata darbiniekiem vidējā un vidējā speciālā izglītība ir 25 (20 procenti) darbiniekiem, no kuriem 12 mācās augstskolās bakalaura grāda iegūšanai. Pārējiem 103 ir augstākā izglītība (80 procenti). 11 revidentiem (9 procenti) ir maģistra grāds.
    Jāuzsver, ka 1998.gadā Valsts kontroles darbinieki, it sevišķi vecuma ziņā jaunākā daļa turpina papildināt savas teorētiskās zināšanas dažādās Latvijas augstskolās: pieci darbinieki ieguva maģistra grādu, viens – inženiera kvalifikāciju, 9 – turpina studijas bakalaura, inženiera, maģistra un doktora grāda iegūšanai. Bez tam turpinās Valsts administrācijas skolas un Valsts civildienesta pārvaldes organizētās ierēdņu kandidātu mācības – gan obligātās, gan vispārējā zināšanu un prasmju loka paplašināšanai, piemēram, komandas veidošana, etiķete, publiskā runa un prezentācija, pretmanipulācijas tehnika, risku analīze un vadīšana, ES pamatnostādnes, lēmumu pieņemšanas kvantitatīvās metodes, projekta vadīšana un citas.

    Gada laikā Valsts kontrolē notika 22 konkursa komisijas sēdes, kurās izskatīja 237 pretendentu pieteikumus dažādiem amatiem, 16 pretendenti veiksmīgi nokārtoja ierēdņa kandidāta atestāciju un tika iecelti dažādos amatos valsts civildienesta ierēdņa kandidāta statusā.
    1998.gadā Valsts kontrolē sākās plānotas personāla vadības attīstība. Pieredzes apgūšana Apvienotās Karalistes iestādēs un piedalīšanās projektā “Cilvēcisko resursu vadīšana Latvijā” deva iespēju vērtēt ar personālu saistīto jautājumu administrēšanu mūsu iestādē. Visaktuālākais no tiem ir darbinieku motivācija un karjeras plānošana, lai nebūtu jāzaudē labi sagatavoti un perspektīvi jaunie kadri.
    Sākot ar 1998.gada jūniju Valsts kontrole ir iesaistījusies Latvijas Personāla vadības asociācijas darbībā un tiek pārstāvēta starptautiskajās un Latvijā organizētajās konferencēs. Otro gadu Valsts kontroles Personāla daļa iekļāvusies Valsts pārvaldes reformas biroja izveidotajā Starpministriju sadarbības konsultatīvās padomes sastāvā, kuras darbības mērķis ir organizēt veiksmīgu sadarbību starp valsts struktūrām normatīvo aktu precizēšanā un cilvēku resursu nodrošināšanā.

    Ludmila Dombrovska,
    Personāla daļas vadītāja

     

     

    Valsts kontroles 1998.gada budžets un tā izpilde

     

    Sagatavojot budžeta programmu 1998.gadam, kā prioritāti Valsts kontrole turpina īstenot programmu “Valsts kontrole”, kuras mērķis ir likuma “Par Valsts kontroli” izpilde.
    Valsts kontroles darbība virzīta uz Latvijas finansu sistēmas sakārtošanu atbilstīgi Eiropas Savienības standartiem. Valdības izvirzītā prioritāte – finansu nelikumību un korupcijas apkarošana valstī.

    Valsts kontroles budžets (Ls) 1998.gadā:

    Ieņēmumi – kopā1 380 110
    Dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem982 061
    Pašu ieņēmumi (Plāns)398 049

     

    Izdevumi – kopā1 392 431
    Uzturēšanas izdevumi1 350 110
    tajā skaitā atalgojumi829 670
    Izdevumi kapitālieguldījumiem42 321

     

    Valsts kontroles pamatbudžetā 1998.gadam paredzētais pašu ieņēmumu plāns – Ls 398 049, izpilde 1998.gada 31.decembrī – Ls 61 288, kas ir 15,4 procenti no paredzētā plāna. Kā paredzēts likumā “Par Valsts kontroli” Valsts kontroles pašu ieņēmumus veido 20 procenti no noteiktajiem uzrēķiniem, ja tie dod papildu ienākumu valsts vai pašvaldību budžetā. Piemērojot Ministru kabineta 1997.gada 2.maija noteikumus Nr.189 “Par kārtību, kādā Valsts kontroles pamatbudžetā ieskaitāmi naudas līdzekļi no tās noteiktajiem uzrēķiniem”, pašu ieņēmumus kā ieņēmumu bāzi prognozēt nav iespējams. Gadījumi, kad atbilstīgi šiem noteikumiem atskaitāmi 20 procenti no uzrēķinu summām, ir ļoti reti un atskaitījumu summas niecīgas. Pie pietiekama budžeta līdzekļu asignējuma Valsts kontrole vēlētos atteikties no pašu ieņēmumiem, kurus veido 20 procenti no noteiktajām uzrēķinu summām. Tas būtu saskaņā ar SIGMA (Atbalsts valdīšanas un vadīšanas pilnveidošanai Centrālās Eiropas un Austrumu valstīs) darba grupas ieteikumiem.

    Valsts kontroles budžets 1998.gadam bija nepietiekams. Valsts kontrolei nebija iespējams iegādāties datorus un programmatūras, kā arī pabeigt izveidot lokālo datoru tīklu. 1998.gadā Valsts kontroles centrālajā ēkā un rajonos bija 88 datori, no tiem morāli un fiziski novecojuši – 51, tajā skaitā 36 datori, kas saņemti no Norvēģijas Valsts kontroles 1996.gadā kā tehniskā palīdzība. Līdzekļu trūkuma dēļ nebija iespējams pieaicināt ekspertus un speciālistus (zvērinātus revidentus, konsultantus un tehniskos speciālistus), kā to paredz Starptautiskie revīzijas standarti.

    graf1

    graf2

    graf3

    graf4

    graf5

    Valsts kontroles faktiskie budžeta līdzekļu izdevumi un ieņēmumi (Ls):

    Ieņēmumi kopā: – 982 061

  • Pašu ieņēmumi – 59 708
  • Izdevumi kopā: – 1 144 599

  • Kārtējie izdevumi – 1 113 549,
    tajā skaitā:
  • atalgojumi – 657 977,
  • valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 169 121,
  • komandējumu un dienesta braucienu izdevumi – 27 181,
  • Pakalpojumu apmaksa kopā: – 204 571
    tajā skaitā:
  • valsts nozīmes datu pārraides tīkla pakalpojumu apmaksa – 3 210
  • materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra (vērtībā līdz Ls 50 par vienību) iegāde – 51 487
    tajā skaitā:
  • izdevumi apkurei, apgaismošanai un enerģētisko materiālu iegādei – 14 598
  • grāmatu un žurnālu iegāde kopā – 3 212
  • kapitālie izdevumi kopā – 31 050
  • Valsts kontrolei 1998.gadā tika papildus piešķirti līdzekļi Ls 35 000, lai turpinātu sadarbību ar ārvalstu kontroles institūcijām saistībā ar integrācijas procesiem Eiropas Savienībā, uzlabotu un attīstītu metodoloģisko darbu iestādē un celtu Valsts kontroles revīziju kvalitāti. Piešķirtie līdzekļi tikai daļēji nodrošināja šo funkciju izpildi.

    Aina Zvanītāja,
    valsts kontroliera padomniece

     

     

    Kopsavilkums

     

    Valsts kontroles “Revīzijas rokasgrāmata”
    Pārskata gadā, pateicoties Pasaules Bankas finansējumam, sadarbībā ar auditorfirmu “Coopers & Lybrand Latvia SIA” ir izstrādāta Baltijas valstīs pirmā Valsts kontroles “Revīzijas rokasgrāmata”, kur ietverta mūsdienīga un sistematizēta iekšējās kontroles un finansu revīzijas metodoloģija. “Revīzijas rokasgrāmatas” praktiskā lietošana revīzijas darbā un tajā aprakstīto prasību īstenošana ir pamats jaunās plānošanas sistēmas sekmīgai ieviešanai revīzijas darbā, nodrošinot augstu kvalitāti visā revīzijas gaitā – no plānošanas līdz atzinuma sagatavošanai.

    Valsts kontroles jubileja
    1998.gada augustā mūsu iestāde atzīmēja Valsts kontroles dibināšanas 75.gadadienu un 5.gadskārtu kopš Valsts kontroles darbības atjaunošanas. Nozīmīgo jubileju sakarā tika veikts nopietns un apjomīgs darbs Valsts kontroles izveides vēsturisko faktu izpētē un tās darbības laika posmā kopš neatkarības atjaunošanas 1991.gadā atklāsmē. Balstoties uz vēsturiskās izpētes un to unikālo materiālu klāstu, ko Valsts kontrolei uzticēja vai dāvināja tās bijušo darbinieku tuvinieki, tika sagatavots “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstu” jubilejas izdevums, kā arī izveidota pastāvīga ekspozīcija un iekārtots Valsts kontroles arhīva albūms.
    Kā novērtējumu visas Valsts kontroles darbam kopumā Valsts prezidents Guntis Ulmanis valsts kontrolierim Raitam Černajam pasniedza Latvijas Republikas augstāko apbalvojumu – III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

    Vadības kontroles projekta īstenošana
    Latvijas valstij, lai iekļautos Eiropas Savienībā, ir svarīgi atbilstīgi Eiropas Savienības prasībām un pamatnostādnēm sakārtot ne tikai valsts pārvaldes iestāžu darbu, bet arī valstī uzlabot sabiedrisko līdzekļu izlietošanas kontroles sistēmu.
    Pēc valsts kontroliera Raita Černaja ierosmes 1998.gada maijā tika uzsākta sadarbība ar SIGMA, mūsu iestādē īstenojot “Vadības kontroles projektu”, ko paredzēts pabeigt 1999.gadā. Valsts kontroles vadība par ļoti svarīgu uzskatīja iegūt iestādes darba novērtējumu, lai, pamatojoties uz ekspertu ieteikumiem, Latvijas augstākā kontroles institūcija vienmēr būtu valsts iestāde, kas strādā ļoti efektīvi. SIGMA sniedza palīdzību trīs jomās:

  • kvalitatīvas kontroles nodrošināšana revīzijas darbā, tas ir, pasākumi, kas Valsts kontrolei jāveic, lai darbā ieviestu atbilstīgus revīzijas standartus, piemēram, INTOSAI;
  • procedūru izstrāde revīzijas atzinumu (aktu) sagatavošanai un izskatīšanai laikā pirms un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā;
  • darbinieku kompetences novērtēšana un revidentu sertificēšana.
  • Šā projekta ietvaros darba grupa sagatavos revīzijas darba uzlabošanas ieteikumus, kas tiks apkopoti četros ziņojumos:

    1. “Kvalitatīva revīzijas darba pamatojums”;

    2. “Ziņojums par ieteikumiem “Revīzijas rokasgrāmatas” ieviešanā, procedūrām, ko lieto, lai uzraudzītu revīzijas standartu lietošanu un revīzijas plānu izpildi”;

    3. “Ziņojums par procedūrām, ko lieto Valsts kontrolē revīzijas atzinuma (akta) sagatavošanai, tā ieteicamo struktūru, atzinuma (akta) apspriešana un vērtēšana Valsts kontrolē un ārpus tās”;

    4. “Ziņojums par ieteikumiem attiecīgu procedūru ieviešanai, kas palīdzētu novērtēt Valsts kontroles darbinieku kompetenci”.

    Revīzijas darbs
    1998.gadā Valsts kontrolē darbojās četri revīzijas departamenti: Valsts budžeta revīzijas, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas, Privatizācijas procesa revīzijas un Pašvaldību revīzijas departaments.
    Valsts kontrolē pārskata periodā veiktas 333 revīzijas.

     
    1998.gadā Valsts kontrole nosūtījusi dažādām tiesībsargājošajām iestādēm 24 materiālus par revīziju rezultātiem, no kuriem 13 bija par 1997.gada, bet 11 materiāli – par 1998. gada revīziju lietām.

     
    Par pārskata periodā veiktajām revīzijām Latvijas Republikas Saeimā iesniegti 13 ziņojumi.
    1998.gadā Valsts kontrole, balstoties uz revīziju materiāliem, par nelikumīgiem darījumiem noteikusi uzrēķinus kopsummā par Ls 978 061,88.

    Ir arī valsts iestādes, kur būtiski trūkumi rīcībā ar valsts mantu un naudas līdzekļiem revīzijās nav konstatēti:

  • Uzņēmumu reģistrs, kas darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā;
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā bijusī Valsts tūrisma pārvalde;
  • Finansu ministrijas pakļautības iestāde Valsts kase, kas revidēta 1997.gadā (revīzija slēgta 1998.gadā), un šīs pašas ministrijas pārraudzības iestāde Satiksmes birojs;
  • Labklājības ministrijas pārraudzībā esošā Valsts darba inspekcija;
  • Satiksmes ministrijas pārraudzības iestāde Telekomunikāciju tarifu padome.
  • No visām revidētajām pašvaldībām un to iestādēm būtiski trūkumi rīcībā ar pašvaldības mantu un naudas līdzekļiem nav konstatēti šādās pašvaldībās:

  • Stendes pilsētas domē,
  • Aizputes pilsētas domē,
  • Balvu pilsētas domē,
  • Olaines pilsētas domē.
  • Valsts kontrolē 1998.gadā tika ieviesta jauna pieeja revīzijas darbam, tas ir, revīzijas par vienu tēmu tika veiktas kompleksi. Īstenojot šādu pieeju, valsts augstākā kontrolējošā iestāde cenšas noskaidrot problēmas, kas skar valsts struktūras kopumā, un nenodarbojas ar vienas ministrijas vai resora iekšējiem jautājumiem. Pārskata gadā ministrijās un centrālajās valsts iestādēs tika veiktas revīzijas par rīcību ar valsts līdzekļiem investīciju programmas izpildē.
    1997.gada investīcijām paredzēto līdzekļu izlietojumu revidēja Valsts budžeta revīzijas, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas un Pašvaldību revīzijas departaments. Kopumā veiktas 34 revīzijas, kurās pārbaudīti 79,7 procenti no investīcijām izlietotajiem valsts budžeta līdzekļiem.
    No revīziju rezultātiem redzams, ka valsts resori investīciju programmas izpildes gaitā nenodrošina pietiekamu kontroli par investīcijām piešķirto līdzekļu izlietojumu. Novērtējot rīcību ar valsts mantu un līdzekļiem sakarā ar valsts investīciju programmas izpildi, konstatēts: lai novērstu nelietderīgu valsts līdzekļu izlietojumu, normatīvajos aktos jānosaka, ka ikviena investīciju projekta līdzekļu izlietojuma uzskaite jāveic atsevišķi visā projekta izpildes laikā, neslēdzot gada beigās attiecīgajam projektam neizlietoto līdzekļu atlikumu, bet saglabājot šos līdzekļus kā pārejošus normatīvajos aktos noteiktā projekta ieviešanas ietvaros.

    Pārskata gadā, galvenokārt revidējot rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem budžeta institūcijās atsevišķu valsts budžeta programmu un apakšprogrammu ietvaros, konstatēts, ka lielākajā daļā no visām revīzijām šo programmu izpildi izvērtēt praktiski nav iespējams, jo, sastādot valsts budžetu, to mērķi bija noteikti nepilnīgi un formāli.
    Tāpat kā iepriekšējos gados, revīziju rezultāti liecina, ka pieļautie pārkāpumi revidējamās iestādēs galvenokārt saistīti ar valsts budžeta līdzekļu izlietošanu neatbilstoši apropriācijai, ar nekārtībām grāmatvedībā, it īpaši ar valsts līdzekļu norakstīšanu izdevumos bez attaisnojuma dokumentiem, ar nepareizībām finansu pārskatos, ar nesakārtotību maksājumos par pamatlīdzekļu nomu un atalgojuma izmaksu darbiniekiem, neievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.
    Pārbaudot valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību saimniecisko un finansiālo darbību, tika veiktas likumības un lietderības tipa revīzijas.

    Analizējot revīziju rezultātus, novērota ministriju prakse pārveidot (reorganizēt) savas struktūrvienības par statūtsabiedrībām (uzņēmējsabiedrībām), kas ir pretrunā ar likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” nostādnēm. Savukārt “Ministriju iekārtas likums” un citi normatīvie akti neparedz ministriju pārziņā esošajām uzņēmējsabiedrībām veikt valsts pārvaldes institūcijas funkcijas, kā, piemēram, uzraudzības, kontroles un sodīšanas darbības. Šādas funkcijas var veikt tikai ministriju pakļautībā vai pārraudzībā esošās iestādes.

    1998.gadā Valsts kontrolē veikts apjomīgs darbs, izvērtējot kolēģijas lēmumu izpildi, kas pieņemti valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību saimnieciskās darbības revīziju sakarā. Pārsvarā grāmatvedības uzskaite uzņēmumos tiek sakārtota atbilstīgi Latvijas likumu prasībām, atrisināti vai arī aktīvi tiek risināti zemes lietošanas tiesību formēšanas, nekustamo īpašumu reģistrācijas Zemesgrāmatā, īres un sadarbības līgumu slēgšanas un citi jautājumi.
    Analizējot revīzijas darbu, atzinīgi jāvērtē pašvaldību revīzijas jomā padarītais. Pārskata gadā, sistemātiski pārbaudot pašvaldības un sniedzot tām ieteikumus darba uzlabošanai, ir mainījusies to sākotnēji nelabvēlīgā attieksme pret Valsts kontroles revīzijām. Pašvaldību revīzijas jomā ir panākts starptautiskajos standartos minētais sabiedrības vai pārbaudāmo iestāžu atbalsts kontrolējošajai institūcijai. Revīziju rezultāti liecina, ka trūkumi pašvaldību darbā rodas nevis ļaunprātīgas rīcības, bet gan nezināšanas un nepietiekamas pieredzes dēļ. Latvijas pašvaldību institūcijas ir diezgan jaunas, un tām pietrūkst profesionālu pašvaldību politiķu un administratoru.

    Apkopojot 1998.gada revīzijas darba rezultātus pašvaldībās, jāsecina, ka galvenie atklātie pārkāpumi ir:

    1. Pašvaldību revīzijas komisijas savus pienākumus veic neapmierinoši.
    2. Netiek ievērots likums “Par grāmatvedību”.
    3. Vairākas pašvaldības ņēmušas lielus kredītus, neaprēķinot savas iespējas tos savlaicīgi atmaksāt.
    4. Nepareizi veiktas izmaksas no līdzekļiem, kas paredzēti sociālajai palīdzībai, neieturot nodokļus.
    5. Slēdzot saimnieciskos līgumus par pašvaldību pasūtījumiem, netiek rīkotas izsoles vai konkursi.
    6. Netiek pildīts likuma “Par pašvaldībām” 14.pants, kas nosaka, ka pašvaldības pienākums ir izstrādāt pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības plānu un teritorijas ģenerālplānu.

    Analizējot revīzijas pašvaldību jomā, jāsecina, ka Valsts kontrole savās revīzijās lielā mērā ir veikusi to darbu, kas saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” jāveic pašvaldību revīzijas komisijām, kuras ir iekšējās kontroles sistēmas pamats. Perspektīvā nav pieļaujams, ka Valsts kontrole veic iekšējās kontroles pienākumus. Par līdzšinējo revīzijas komisiju darbu pašvaldībās Valsts kontrole ir devusi savu atzinumu un valsts kontrolieris savas kompetences ietvaros ir iesniedzis ziņojumu Saeimā, bet, diemžēl, nekādas aktivitātes pašvaldību revīzijas komisiju darba uzlabošanā nav vērojamas.

    Privatizācijas jomā revīzijas darba galvenie virzieni bija:

    1. Privatizējamo valsts īpašuma objektu privatizācijas procesa likumības izvērtēšana.
    2. Privatizējamo valsts uzņēmumu finansiāli saimnieciskās darbības izvērtējums privatizācijas gaitā.
    3. Privatizējamo valsts uzņēmumu īpašuma nomas un nomas ar izpirkumu līgumu nosacījumu izpildes kontrole.
    4. Investīciju kā maksāšanas līdzekļa izmantošanas likumības pārbaude privatizācijā.
    5. Privatizācijas projektu izpildes atbilstība tiesību aktu normām.

    Arī privatizācijas jomā veiktajās revīzijās tika īstenota kompleksa pieeja jautājumiem par privatizācijas projektu izpildi un Privatizācijas aģentūras uzraudzības lomu šajos procesos. Analizējot revīziju rezultātus, jāsecina, ka Privatizācijas aģentūra ne vienmēr pildījusi savus ar likumu noteiktos pienākumus un privatizācijas projekti nav pienācīgi uzraudzīti. Daudz nepilnību Valsts kontrole ir atklājusi valsts uzņēmumu privatizācijā. Revīzijās konstatēts, ka daļa revidēto uzņēmumu, vairākkārt mainoties juridiskajai pakļautībai, ir nevis sakārtoti, bet gan pārtraukuši saimniecisko darbību.
    Vienā gadījumā pārbaudes materiāli par valsts uzņēmuma “Valsts rūpnīca “Etalons”” privatizācijas likumību tika izskatīti Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā, jo Privatizācijas aģentūra kā privatizējamā uzņēmuma valdītājs nepiekrita ne Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas lēmumam, ne arī Valsts kontroles padomes lēmumam. Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Valsts kontroles noteikto uzrēķinu Privatizācijas aģentūrai.

    Starptautiskā sadarbība
    1998.gadu starptautiskās sadarbības jomā var vērtēt kā īpaši aktīvu un notikumiem bagātu, jo šajā laikā sadarbība norisinājās trīs galvenajos virzienos:

    1. Valsts kontroles revidentu stažēšanās un mācības ārvalstu kontroles institūcijās.

    2. Ārvalstu augstāko kontroles institūciju vadošo speciālistu oficiālās un darba vizītes mūsu institūcijā.

    3. Valsts kontroles padomes locekļu un darbinieku līdzdalība starptautiskās sanāksmēs, kongresos, konferencēs un semināros.

    Sadarbība realizējās INTOSAI, Apvienoto Nāciju Attīstības Programmas, Eiropas Savienības Revidentu tiesas, OECD – SIGMA, EIROSAI, EIRORAI, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu līmenī.
    Baltijas valstu ietvaros kā pamattēma izvirzījās iekšējās kontroles sakārtošana sabiedriskajā sektorā.
    Tematiski Baltijas valstu un Ziemeļvalstu, kā arī Eiropas Savienības Revidentu tiesas sadarbības gaitā priekšplānā izvirzījās jautājumi par Eiropas Savienības kandidātvalstu augstāko kontroles institūciju funkciju izmaiņām integrācijas procesu gaitā. LR Valsts kontrole sadarbojas ar Eiropas Savienības Revidentu tiesu gan darba grupu, gan sadarbības pilnvarnieku, gan priekšsēdētāju līmenī.

    INTOSAI līmenī 1998.gadā LR Valsts kontroles delegācija piedalījās XVI INCOSAI, kas notika Montevideo (Urugvajā), kā arī iesaistījās tā sagatavošanā.
    Galvenās atziņas, kas iegūtas, apgūstot starptautisko pieredzi 1998.darba gadā, norāda, ka Valsts kontroles darbības organizācijā būs nepieciešamas izmaiņas, kas jau daļēji ir sākušās. Tās skars sadarbības jomu ar Eiropas Savienības struktūrām, kā arī būs jāpastiprina divpusējā un daudzpusējā sadarbība ar Austrumeiropas augstākām kontroles institūcijām, tajā skaitā ar Lietuvas un Igaunijas Valsts kontroles institūcijām. Līdz ar to darba gaitā parādīsies jauni revīziju darba uzdevumi, būs jāpastiprina sadarbība ar iekšējās kontroles institūcijām, jāapgūst speciālas zināšanas par Eiropas Savienības lietām un iemaņas strukturālo fondu revīziju jautājumos, kā arī būs nepieciešami darbinieki, kuriem ir speciālas zināšanas.

    Pasaules Bankas palīdzības projekta īstenošana
    Liels darbs ieguldīts Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas) projekta “Palīdzība LR Valsts kontroles stratēģisko virzienu attīstībai” īstenošanā.
    Pārskata gada pirmajā pusē Valsts kontrolē tika samontēta un iedarbināta moderna telefonu centrāle, kuras izmaksu lielāko daļu sedza Pasaules Bankas finansējums.
    Pasaules Bankas piešķirto subsīdiju lielākā daļa bija paredzēta revidentu izglītošanai gan Latvijā, gan arī starptautiskās revīziju pieredzes apguvei mūsu Valsts kontrolei radniecīgās institūcijās ārvalstīs.
    Izmantojot Pasaules Bankas finansiālo atbalstu, Valsts kontroles revidentu izglītības līmeņa paaugstināšana tika veikta divās kārtās. Pirmā kārta – vispārējo revīzijas principu un teorijas apguve starptautisko revīzijas standartu aspektā – tika īstenota 1997.gadā, bet otrajā kārtā tika paredzēti revīzijas departamentu specifikai atbilstīgi mācību kursi. 1998.gadā revidenti apguva šādas mācību programmas: “Pašvaldību tiesības”, “Pašvaldību revīzija”, “Dažu privatizācijas procesa revīzijas jautājumu (juridiskā aspektā) apguve” un “Privatizējamo uzņēmumu vērtēšanas procesa revīzija”.

    1998.gadā Apvienotās Karalistes Valsts kontrolē citu valstu augstākās kontroles institūciju darbiniekiem rīkotajos revīzijas apmācību kursos starptautisko revīziju pieredzi, pateicoties Pasaules Bankas finansējumam, apguva viens Valsts budžeta revīzijas departamenta revidents, savukārt, četriem Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģijas locekļiem bija iespēja papildināt zināšanas Dānijas Karalistes Valsts kontrolē, kā arī Dānijas Pašvaldību revīzijas departamentā un Dānijas pilsētas Slagelses pašvaldībā.

    CDA fonda izlietojums
    Pateicoties Bavārijas brīvvalsts CDA (Carl Duisberg Arbeitskreis – K.Duisberga fonds) finansējumam, 1998.gadā Bavārijas Valsts kontrolē zināšanas specifiskās revīziju jomās apguva divi revidenti – viens no Valsts budžeta revīzijas un viens no Privatizācijas procesa revīzijas departamenta.

    Valsts kontroles darbinieki Valsts kontroles revidējošo darbinieku izglītības līmeni 1998.gada beigās raksturo šādi skaitļi: no 128 štata darbiniekiem vidējā un vidējā speciālā izglītība ir 25 (20 procenti) darbiniekiem, no kuriem 12 mācās augstskolās bakalaura grāda iegūšanai. Pārējiem 103 ir augstākā izglītība (80 procenti). 11 revidentiem (9 procenti) ir maģistra grāds.

    Sākot ar 1998.gadu, Valsts kontrole ir iesaistījusies Latvijas Personāla vadības asociācijas darbībā un tiek pārstāvēta starptautiskajās un Latvijā organizētajās konferencēs. Jau otro gadu Valsts kontroles Personāla daļa darbojas Starpministriju sadarbības konsultatīvās padomes sastāvā.