Gada pārskats – 1999

 

 

Īsi par valsts kontroli

 

Juridiskais statuss un revīzijas tiesiskais nodrošinājums
Latvijas Republikas 1922.gada 15.februāra Satversmes 87.pants nosaka, ka Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla iestāde.
Valsts kontroles darbību reglamentē:

likums “Par Valsts kontroli” nosaka Valsts kontroles iekārtu, tiesisko statusu un pamatuzdevumus (pieņemts Saeimā 1993.gada 28.oktobrī);
likums “Valsts kontroles revīzijas reglaments” nosaka revīzijas veikšanas kārtību, amatpersonu pienākumus un tiesības revīzijas gaitā, kā arī revidējamo institūciju tiesības un pienākumus (pieņemts Saeimā 1995.gada 7.septembrī).

Uzdevums
Uzraudzīt, lai valsts un pašvaldību pamatbudžeta un speciālā budžeta līdzekļu iekasēšana un to izlietošana, kā arī rīcība ar valsts un pašvaldību mantu būtu likumīga, lietderīga un pareiza.

Veikums
Līdz 1999.gada 30.decembrim pabeigtas 416 revīzijas.

Personāla resursi
1999.gada 30.decembrī Valsts kontrolē strādāja 177 štata darbinieki.

Finansiālie resursi
Valsts kontroles 1999.gada budžets – Ls 1 265 070.

Informācija
Latvijas Republikas Valsts kontrole
Kr.Valdemāra ielā 26
Rīga: LV-1937, Latvija
Darba laiks: 8:30 – 17:15
Telefons 2 371 7017500
Fakss 2 371 7017673
E-pasts lietvediba@lrvk.gov.lv
Mājas lapa http://www.lrvk.gov.lv

 

 

Valsts kontrolieris vērtē 1999.gadu

 

 cernajs

Tāpat kā notiek gadu un tūkstošgades maiņa, gadu gaitā mainās arī Latvijas Republikas Valsts kontrole. Katrā gada pārskatā mēs runājam par attīstību, un, tāpat kā Rīga nekad nebūs uzcelta, mūsu iestāde, uzlabojot revīzijas darbu un tā vadību, turpinās attīstīties.
Valsts kontrole ir stabili ieņēmusi savu vietu valsts varas sistēmā un ir viena no sešām konstitucionālajām valsts varas iestādēm Latvijā.

iestades

Latvijas Republikas integrācija pasaules un Eiropas procesos, kā arī virzība uz NATO uzliek arī Valsts kontrolei kā augstākajai kontrolējošajai institūcijai valstī pienākumu kļūt par iestādi, kas atbilstīgi starptautiskajai revīzijas metodoloģijai veiktu uzdevumus, ko nosaka Satversme, likums “Par Valsts kontroli” un pieprasa Latvijas sabiedrība.
Pārskata gadā tika pabeigts Valsts kontroles darbības novērtējums, kuru SIGMA (Support for Improvement of Governance and Management in Central and Eastern European Countries) eksperti uzsāka 1998.gadā. Eiropas Savienības (ES) speciālisti vērtēja, vai Valsts kontroles veiktās revīzijas atbilst starptautisko standartu prasībām, vai Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti atbilst ES prasībām un kas būtu darāms, lai valstī uzlabotu sabiedrisko līdzekļu izlietošanas kontroles sistēmu. Valsts kontroles darbiniekiem tas bija sarežģīts laiks, jo līdztekus ikdienas revīzijas darbam darbinieki bija iesaistīti pašnovērtēšanas procesā un vienlaikus bija pakļauti arī ES ekspertu veiktajai ārējai kontrolei.
SIGMA darba rezultāts ir Valsts kontroles novērtējuma ziņojums. Tas tika ņemts vērā, sagatavojot mūsu iestādes stratēģiskās attīstības plānu laika posmam no 2000.gada janvāra līdz 2004.gada decembrim.
Tajā ir izklāstīti Valsts kontroles darbības un attīstības pasākumi turpmākajiem pieciem gadiem.
Nozīmīga loma Valsts kontroles darbībā ir starptautiskajai sadarbībai, tajā skaitā mūsu darbībai starptautiskajās organizācijās EUROSAI (European Organization of the Supreme Audit Institutions) un INTOSAI (International Organization of the Supreme Audit Institutions).
1999.gads bija nozīmīgs ar to, ka Parīzē notika EUROSAI kongress un tajā sprieda par augstāko kontrolējošo iestāžu lomu jautājumos, kas skar valsts pārvaldes reformu, korupciju, attiecības ar sabiedrību, kā arī attiecības ar masu saziņas līdzekļiem un valsts pārvaldes struktūrām. Starptautiskajās tikšanās mēs bieži pārliecināmies, ka pasaulē aktuāli ir tie paši jautājumi un problēmas, kas Latvijā, piemēram, korupcija.
Starptautiskajā jomā turpinās aktīva sadarbība starp Centrāleiropas valstīm, kas pretendē uz savu vietu Eiropas Savienībā, un Eiropas Savienības augstākajām kontroles institūcijām, tas ir, Eiropas Revidentu tiesu (European Court of Auditors). Sadarbību ar šo institūciju Valsts kontrole uzsāka jau 1995.gadā Luksemburgā. Šajā sabiedriskajā forumā augstāko kontroles iestāžu pārstāvji tiekas regulāri. 1999.gada nogalē Prāgā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu augstāko kontroles institūciju vadītāji kopā ar Eiropas Revidentu tiesu pieņēma dokumentu ar 12 ieteikumiem šīm valstīm. Dokumentā iekļauti jautājumi par augstāko kontroles institūciju neatkarību, finansiālo patstāvību un darbības mandātu nacionālo un arī ES līdzekļu izlietošanas pārbaudēm. Valsts kontrole savu darbu pilnveido ne tikai tāpēc, ka tā būtu ES prasība, vai arī tāpēc, ka tas būtu mūsu pašmērķis.
Iekļaušanās pievienošanās procesā ES ir viens no līdzekļiem, kā panākt mūsu valsts tālāku attīstību un iedzīvotāju labklājību, kā arī sniegt pārliecību, ka sabiedriskie lī- dzekļi tiek tērēti atbilstīgi noteiktajām prasībām un tieši šo mērķu sasniegšanai.
Valsts kontrole sadarbojas arī ar Baltijas un Skandināvijas valstīm. Tikšanās laikā Stokholmā tika iezīmēti turpmākie sadarbības pavērsieni – Baltijas jūras baseina valstu vienota apkārtējās vides revīzija. Tas ir nebijis pasākums Eiropas vēsturē, kad apvienojas vairāku valstu augstākās kontrolējošās institūcijas un darbojas vienas problēmas izpētei saskaņā ar vienotu programmu.
1999.gadā Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas locekle Ināra Kučinska Dānijas Karalistes Valsts kontrolē papildināja pieredzi finansu revīziju (audita) veikšanā. Piedaloties finansu revīzijās kopā ar dāņu kolēģiem, mūsu kolēģei bija iespēja novērtēt kopīgo un atšķirīgo revīziju veikšanā. Atšķirības skar gan revīzijas plānošanas un sagatavošanas posmu, gan veikšanu, gan arī tehniskā aprīkojuma un datorizācijas jomu.
Arī gada nogalē pēc Norvēģijas Karalistes Valsts kontroles ielūguma Ināra Kučinska piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopīgā seminārā par pieaugušo apmācības procesa efektivitātes uzlabošanu. Šis divu nedēļu kurss tika veidots kā daļa no ilgtermiņa reģionālās mācību programmas, kas tika piedāvāta augstākām kontrolējošām institūcijām visā pasaulē. Šajā seminārā uzsvars tika likts uz apmācības zinātni un tās attīstības jautājumiem.
1999.gadā notika arī Baltijas valstu augstāko kontrolējošo iestāžu delegāciju tikšanās Latvijā. Šajā seminārā pārrunājām jautājumus, kas ir vienlīdz svarīgi visās Baltijas valstīs, un tie ir valsts un pašvaldību pasūtījuma jautājumi.
Notika arī svarīgas tikšanās starptautiskajās institūcijās. Tajās piedalījās ne tikai valsts kontroles, bet arī starptautisku finansu organizāciju vadītāji. Šīs sanāksmes organizēja Starptautiskais konsorcijs finansu vadības jautājumos, Pasaules Banka un Starptautiskais valūtas fonds. Šajās tikšanās reizēs apsprieda jautājumus par korupcijas apkarošanu un finansu pārvaldes sistēmu tālāku attīstību.

Valsts kontroles padome, (no kreisās):

Vilnis Grasis

Kārlis Beljānis,
Guna Kalniņa-Priede,
Raits Černajs,
Indulis Šķibelis,
Dzidra Ceihnere

        padome

 

Runājot par revīzijas darbu, jāteic, ka 1999.gadā tika veiktas 436 un pabeigtas 416 revīzijas.
Turpinājām iepriekšējos gados uzsākto revīzijas darba virzību uz valsts līdzekļu izmantošanas analīzi veselam institūciju kopumam, tas ir, tematisko revīziju veikšanu.
Nozīmīga bija revīzija par vadības līgumu sistēmas ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs.
Revīzijas rezultāti liecināja, ka vadības līgumu sistēmas ieviešana Latvijā nav attaisnojusies. Vērtējot valsts pārvaldes darbinieku samaksas jautājumus vadības līgumu ietvaros, atklāts, ka vairāk nekā 1 000 000 latu ir iztērēts ierēdņu darba samaksai, pildot tikai tos uzdevumus, kas viņiem jāveic atbilstīgi saviem dienesta pienākumiem.
Nopietna tematiskā revīzija tika veikta sociālajā jomā.
Šīs revīzijas veikšanas prakse bija neparasta, jo kopā ar Valsts kontroles revidentiem strādāja arī darbinieki no astoņām citām valsts iestādēm – Finansu un Labklājības ministrijas, Valsts kases, Privatizācijas aģentūras un citām. Revīzijas mērķis bija noteikt, kādā veidā notiek sociālā budžeta administrēšanas reforma, pārstrukturējot to no Labklājības ministrijas uz Finansu ministriju.
Pārskata gadā tika pabeigta revīzija Latvijas Medicīnas akadēmijā, un tā bija viena no lielākajām un sarežģītākajām revīzijām, jo revidējamās iestādes administrācija lika visus iespējamos šķēršļus, lai mēs šo revīziju neveiktu laikā. Lai revīziju pabeigtu un atbildīgās amatpersonas sniegtu nepieciešamos paskaidrojumus, bija jāiejaucas gan tiesībsargājošajām iestādēm, gan arī Saeimai. Šīs revīzijas prakse liecina: lai novērstu šādu situāciju rašanos, nepieciešamas izmaiņas un precizējumi likumos un citos normatīvajos aktos.
Kompleksā revīzijas pieeja tika īstenota arī revīzijā par pašvaldību mežu izmantošanu un apsaimniekošanu.
Revīzijas notika 25 pašvaldībās, un to rezultāti liecināja, ka Latvijas nacionālā bagātība – mežs, kas aizņem 40% no valsts teritorijas, nav apsaimniekots racionāli un efektīvi. Pārbaudes liecināja, ka valsts īpašumi netiek reģistrēti Zemesgrāmatā un no tā cieš mūsu finansu reitings un Latvijas autoritāte dažādās finansu institūcijās pasaulē. Finansu sistēmas sakārtošanai, kas nepieļautu mūsu valsts bagātības – mežu – nesaimniecisku izmantošanu vai pat izlaupīšanu, nav nepieciešami milzīgi kapitālieguldījumi. Vienīgā prasība, kas tiek izvirzīta valsts atbildīgajām amatpersonām, ir apzināt viņu pārziņā esošo valsts īpašumu, to reģistrēt un sniegt informāciju finansu institūcijām, tas ir, tikai godīgi veikt savu darbu.
Jāteic, ka Valsts kontrole revīzijās ne tikai konstatē trūkumus, bet arī palīdz sakārtot darbu revidētajās iestādēs un uzņēmumos, un šī darba joma sabiedrībai ir gandrīz nemanāma, jo nav nedz atraktīva, nedz skaļa.
Lai uzlabotu finansu sakārtotību valstī, likumā “Par budžetu un finansu vadību” tika izdarīti grozījumi, kas Valsts kontrolei uzliek pienākumu dot atzinumus par vairāk nekā 40 centrālo valsts budžeta iestāžu un gandrīz vai 600 vietējo pašvaldību gada pārskatiem. Tas nozīmē, ka Valsts kontroles darba apjoms pieaugs vairākkārt, turklāt atzinumi jāsniedz diezgan īsā laikā.
Šie pasākumi, kas, no vienas puses, vairākkārt palielina Valsts kontroles darba apjomu, no otras puses, dos daudz skaidrāku ieskatu sabiedrisko līdzekļu izlietošanā un sekmēs finansu sakārtotību valstī. Kaut arī atzinumu sniegšana par gada pārskatiem jāuzsāk 2001.gada janvārī, jau rit sagatavošanās darbs šādas revīziju metodes apgūšanai.
Runājot par Valsts kontroles darba efektivitāti, jārunā par revīziju izmaksām. Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamentā veiktā analīze liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo, tas ir, 1998.gadu, saglabājoties praktiski tam pašam revīzijās nodarbināto revidentu skaitam, ir samazinājies vidējais revīzijas ilgums. 1998.gadā vidējais revīzijas ilgums bija 43 dienas, bet 1999. gadā – 30 dienas. Protams, ka nevar runāt par vidējo revīzijas ilgumu kā par objektīvu lielumu, jo ir revīzijas, kas velkas nepiedodami ilgi, kā arī revīzijas mazā objektā, kuras var pabeigt dažās dienās. Revīzijas ilgums ir atkarīgs no iekšējās kontroles līmeņa pārbaudāmajā iestādē vai uzņēmumā, kā arī no mūsu revidentu kvalifikācijas.
1999.gada martā eksperti no SIGMA, kas atbalsta Latvijas valsts administrācijas strukturālo un funkcionālo reformu, pabeidza Valsts kontroles novērtējumu finansu kontroles jomā republikā. Eksperti atzina, ka mūsu valsts likumdošana kontroles jomā ir ES prasībām atbilstīgā līmenī, un tā, protams, ir atzinība pirmās Latvijas Republikas juristiem, kuri gatavoja gan Satversmi, gan arī Valsts kontroles likumu. Eksperti arī atzina, ka ir pagājuši 75 gadi un šajā laikā notikušas pārmaiņas finansu revīzijas jomā. Modernas revīzijas tehnoloģijas, jauna terminoloģija un metodoloģija prasa izdarīt grozījumus likumos. Jau uzsākta likuma “Par Valsts kontroli” grozījumu izstrāde. Jaunajā normatīvajā dokumentā tiks definēta Valsts kontroles loma un uzdevumi finansu (gada pārskatu atestācijas) un lietderības (darbības) revīzijās, kuras jāveic atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem.
Ar ES ekspertu palīdzību 1999.gada nogalē tika uzsāktas izmēģinājuma jeb pilotrevīzijas, tas ir, revīzijas, kurās izstrādājam metodiku starptautisko revīzijas standartu pielietojumam finansu revīzijās. Tajās gūtās iemaņas būs mācību materiāls citiem revidentiem.
Pirmo revīziju rezultāti Rīgas 1.slimnīcā un Siguldas pašvaldībā deva ierosmi un izpratni, kā jāstrādā turpmāk.
Svarīgi, lai revidējamā objektā mūs sagaidītu nevis kā soģus un ienaidniekus, bet gan kā partnerus un kolēģus, kuri palīdz sakārtot iestādes darbu. Balstoties uz revīzijās gūto pieredzi, jāatzīst, ka iestādēs, kam ir godprātīga attieksme pret savas struktūras tālāku un veiksmīgu izaugsmi, notiek sadarbība starp Valsts kontroles un revidējamā objekta darbiniekiem. Mūsu konsultanti – ārzemju eksperti – par revīziju slimnīcās izteicās: “Lūk, Valsts kontrole šeit tiešām varētu darboties kā finansu dakteris, kas palīdz sakārtot sasāpējušos jautājumus un neielaist smagas slimības, kuru dēļ varētu būt neatgriezeniskas sekas”.
Valsts kontrolei ir paredzētas finansu izmēģinājuma jeb pilotrevīzijas vairākās centrālajās budžeta iestādēs un citās valsts pārvaldes struktūrās, kā arī pašvaldībās. Mūsu iestādes speciālisti izstrādās ieteikumus par finansu revīzijas un kvalitātes kontroles procedūru nodrošināšanas jautājumiem, kā arī sekmēs starptautisko revīzijas standartu ieviešanu revīzijas darbā. Paredzam, ka pēc šiem pasākumiem valsts finansu sistēma darbosies ekonomiskāk, efektīvāk un nākotnē samazināsies lieka finansu līdzekļu tērēšana. Pārskata gadā notika sagatavošanās darbi vispārējai Valsts kontroles personāla vērtēšanai.

1999.gada 14.decembris. 

Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izbraukuma sēde Valsts kontrolē 

komisija

 

Ieviešot šādu vērtēšanas sistēmu, tiks noteikta katra darbinieka kvalifikācijas celšanas nepieciešamība. Analizējot vērtēšanas rezultātus, varēs sagatavot personāla mācību plānus, kas nodrošinās profesionālām mācībām izvirzīto prasību vadību un izpildi.
Valsts kontroles izveidē par efektīvu revīzijas iestādi svarīgi ir uzlabot iestādes vadības administratīvās spējas, kas nodrošinās nepieciešamo pārmaiņu ieviešanu. Iestādes vadības administratīvo spēju un revīzijas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanā, ieviešot datorizētas revīzijas metodes, nozīmīga loma ir uzlabojumiem informācijas tehnoloģijas jomā.
1999.gadā ievērojams pavērsiens finansu sistēmas uzraudzības jomā Latvijā bija Ministru kabineta noteikumu pieņemšana par iekšējo auditu valsts pārvaldes institūcijās un Iekšējā audita departamenta nodibināšana Finansu ministrijā. Tas ir nopietns pasākums finansu uzraudzības cikla pilnveidei valstī: Valsts kontrole kā finansu uzraudzības kontroles sistēmas starpposms jau darbojas, tagad dots likumisks pamats arī finansu iekšējās uzraudzības mehānisma darbībai, bet nav izveidots šīs sistēmas augstākā līmeņa posms – parlamentārā kontrole. Lai finansu kontrole būtu pilnīga un visaptveroša, nepieciešama parlamentāra komisija, kas izvērtētu Valsts kontroles ziņojumus un izdarītu secinājumus par nepieciešamajām izmaiņām likumu sakārtošanas procesā valstī. Šim svarīgajam jautājumam bija veltīta Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izbraukuma sēde Valsts kontrolē. Tajā aplūkoja jautājumus, kādā veidā sagatavot finansu pārskatus, lai tos pēc iespējas labāk varētu izmantot Saeimas deputāti un attiecīgās valsts pārvaldes institūcijas. Sakārtotas finansu sistēmas mērķis ir sniegt Saeimai, valdībai, Latvijas sabiedrībai un Eiropas Savienībai kvalitatīvu informāciju par valsts rīcībā esošās mantas un līdzekļu izmantošanu atbilstīgi paredzētajiem uzdevumiem un par valsts finansu resursu pārvaldes kvalitāti.

ieredni

Pirmie trīs ierēdņi, no kreisās:
Ludmila Dombrovska,
Māris Millersons,
Daina Beļska

Līdz 1999.gada martam finansiālu apsvērumu dēļ Latvijas Republikā bija apturēta administratīvās reformas sadaļas izpilde, kas attiecas uz valsts ierēdniecības veidošanās otrās kārtas uzsākšanu, tas ir, ierēdņu kandidātu kvalifikācijas pārbaudes, lai viņi iegūtu ierēdņa statusu. Ministru kabineta noteikumi pavēra ceļu šim procesam, un pirmo 50 ierēdņu skaitā, kas ieguva šo kvalifikāciju, bija arī trīs Valsts kontroles darbinieki: Kancelejas pārvaldniece D.Beļska, Kancelejas pārvaldnieka vietnieks M.Millersons un Personāldaļas vadītāja L.Dombrovska.
Valsts kontroles neatkarības nostiprināšana un profesionāla pieeja revīzijas darbam nodrošinās valstiskā tiesiskuma un tālākas demokrātijas nostiprināšanu Latvijā. Lai to panāktu, Valsts kontrolei ir jādarbojas atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem un saskaņā ar labāko Eiropas valstu praksi. Šo mērķu sasniegšanai nepieciešama spēcīga un neatkarīga Valsts kontrole ar efektīvu vadību, skaidru pienākumu sadalījumu un profesionāliem revidentiem, kuriem ir atbilstīgas zināšanas. Stratēģiskās attīstības procesu uzsāksim ar līdzšinējiem darbiniekiem, bet nākotnē nepieciešama personāla resursu papildināšana un zināšanu, kā arī finansu revīzijas darba iemaņu nepārtraukta pilnveidošana.

Raits Černajs,
Latvijas Republikas
valsts kontrolieris

 

Svarīgākais valsts kontrolē 1999.gadā 

 

Darbu uzsāk Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments

Lai sakārtotu revīzijas plānošanas un metodoloģijas jautājumus, koordinētu darbu, analizētu revīzijās iegūtos rezultātus un risinātu Valsts kontroles attīstības jautājumus, ar valsts kontroliera 1998.gada 15.maija rīkojumu tika izveidots Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments, kas darbu uzsāka 1999.gada janvārī.

Minētā departamenta galvenie darbības virzieni:

    • Revīzijas standartu ieviešana un sadarbība ar Eiropas Revidentu tiesu un citām Eiropas Savienības instancēm.
    • Revīzijas darba rezultātu apkopošana, analīze un kvalitatīvas informācijas sniegšana Saeimai.
    • Revīzijas darba perspektīvā plānošana.
    • Sadarbība ar iekšējā audita institūcijām, piedalīšanās budžeta likumprojekta izstrādē un dažādās darba grupās (Iekšējais audits, Kvalitātes nodrošināšanas sistēma u.c.).

Jaunā departamenta darbs norit ciešā sadarbībā ar SIGMA, ņemot vērā tās veiktās analīzes rezultātus un izmantojot tās ieteikumus Valsts kontroles attīstības stratēģijas izstrādei turpmākajiem gadiem.

 

Īstenots vadības kontroles projekts

Latvijas Republikas Valsts kontrole kopš 1994.gada 17.oktobra ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu augstāko kontrolējošo institūciju organizācijas (INTOSAI) locekle. Tāpēc mums ir jānodrošina minētās organizācijas revīzijas standartu ieviešana. Aktuāls darbs ir arī revīzijas metodoloģijas izstrādāšana atbilstīgi Eiropas Revidentu tiesas prasībām revīziju veikšanā, kā arī citu Eiropas Savienības valstu kontrolējošo institūciju pieredzei.

Pārskata periodā turpinājās 1998.gada maijā uzsāktā sadarbība ar SIGMA tā “Vadības kontroles” projekta ieviešanā, kas prasa veikt zināmas izmaiņas visā Valsts kontroles darbībā un sniedz palīdzību trīs jomās:

  • kvalitatīvas kontroles nodrošināšana revīzijas darbā (Valsts kontrolei veicamais, ieviešot atbilstīgus revīzijas standartus, piemēram, INTOSAI);
  • procedūru izstrāde un prasības revīzijas atzinumu (aktu) sagatavošanai un izskatīšanai laikā pirms un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā;
  • darbinieku kompetences novērtēšana un revidentu sertificēšana.
  • Īstenojot sagatavošanas pasākumus, lai Latvija varētu pievienoties Eiropas Savienībai, Valsts kontrole bija ieinteresēta iegūt iestādes novērtējumu, lai Latvijas augstākā kontroles institūcija būtu valsts iestāde, kas vienmēr strādā ļoti efektīvi. Valsts kontroles darba izvērtējumu no 1998.gada decembra līdz 1999.gada februārim veica trīs SIGMA eksperti. Tika vērtēts Valsts kontroles konstitucionālais un tiesiskais statuss, revīzijas tipi un apjoms, tajā skaitā “Revīzijas rokasgrāmatas” izmantošana ikdienas darbā, revīzijas plānošana, revīzijas vadības un kvalitātes nodrošināšanas attīstība un nostiprināšana, pārskatu sniegšana par veiktajām revīzijām, kā arī mācības un informācijas tehnoloģijas izmantošana revīzijās.
    Ekspertu ziņojumā par Valsts kontroles novērtējumu uzsvērts, ka sarežģītajos valsts neatkarības atjaunošanas apstākļos Valsts kontroles vadība un tās darbinieki ir izveidojuši Latvijas augstāko kontroles institūciju par iestādi ar labu reputāciju tās kompetences, godīguma un taisnīguma dēļ, tomēr šajā ziņojumā ir ieteikts izdarīt grozījumus Valsts kontroles darbību reglamentējošajos likumos, lai dotu tiesības Valsts kontroles un Eiropas Savienības revidentiem izsekot Eiropas Savienības līdzekļu plūsmai Latvijā un revidēt to izlietojumu līdz pat konkrētam līdzekļu izmantotājam.
    Izmaiņas un precizējumi normatīvajos aktos nepieciešami arī Valsts kontroles neatkarības nostiprināšanai. Būtu vēlams, lai Valsts kontroles budžetu apstiprinātu Saeima bez valdības starpniecības un likumā “Par Valsts kontroli” nebūtu normas par Valsts kontroles finansējumu no summām, kas piedzītas no tās noteiktajiem uzrēķiniem (20%) un dod papildu ienākumus valsts vai pašvaldību budžetā.
    Lielu vērību ārvalstu eksperti pievērsa revīzijas plānošanas, vadīšanas un kvalitātes nodrošināšanas jautājumiem. Atzinumā ir uzsvērts, ka Valsts kontroles “Revīzijas rokasgrāmatas” prasību īstenošana ir pamats jaunās plānošanas sistēmas sekmīgai ieviešanai revīzijas darbā, nodrošinot augstu darba kvalitāti visā revīzijas gaitā – no plānošanas līdz atzinuma sagatavošanai.
    Ekspertu ziņojumā atzinīgi novērtēta mūsu iestādes ierosme izveidot pastāvīgu Saeimas komisiju, kas izskatītu un izvērtētu Valsts kontroles ziņojumus un nodrošinātu pastāvīgu atgriezenisko saikni.
    Liela uzmanība tika pievērsta revīzijas personāla kvalifikācijas celšanai, iesakot turpmāk organizēt mācību nepieciešamības novērtējumu un, pamatojoties uz to, sagatavot mācību plānu.
    Eksperti norādīja arī uz nepieciešamību nākotnē revīzijas darba vadībā un kontrolē izmantot informācijas tehnoloģijas, kā arī uzlabot Valsts kontroles tehniskās iespējas, lai varētu revidēt datorizētās informācijas sistēmas.
    Projekta pirmās kārtas ietvaros darba grupa sagatavoja 70 ieteikumus, un tas bija pamats attīstības stratēģijas izstrādei.
    Lai nodrošinātu SIGMA un Valsts kontroles kopējā projekta “Vadības kontrole” ietvaros izstrādāto ieteikumu un SIGMA Novērtējuma ziņojumā ietverto ieteikumu ieviešanu Valsts kontrolē, tika izveidota darba grupa šādā sastāvā: Dzidra Ceihnere, Pauls Krūmiņš, Guna Kalniņa – Priede, Ina Balceviča, Velta Krūmiņa, Ieva Sablina un Arnita Šķestere. Uzsākot darbu, vispārīgos metodiskos norādījumus sniedza SIGMA eksperts Niks Trīns (Nick Treen).
    Darba grupas uzdevums bija apspriest SIGMA izteiktos priekšlikumus, izvērtēt to prioritātes un izstrādāt ieteikumu ieviešanas plānu. Kad Valsts kontroles darba grupa bija veikusi šos uzdevumus, tai pievienojās SIGMA eksperts Fils Dankūms (Phil Duncombe).

    1999.gada jūnijā F.Dankūms ieteica darba grupai veicamos pasākumus iedalīt sešās grupās:

      • Likumdošanas bāzes sakārtošana.
      • Revīzijas veidu atdalīšana un revīzijas iespēju izvērtēšana.
      • Revīzijas plānošana un kvalitātes nodrošināšana.
      • Revīzijas atzinumi un ziņojumi par revīzijas rezultātiem.
      • Darbinieku mācības.
      • Informācijas tehnoloģiju nodrošinājums.

    F.Dankūms atbalstīja mūsu izteikto ideju par tā dēvēto pilotrevīziju jeb izmēģinājuma revīziju veikšanu. Pilotrevīzijas darba grupas mērķis ir veikt finansu revīziju, ņemot vērā “Revīzijas rokasgrāmatas” norādījumus. Savā otrajā vizītē augustā F.Dankūms strādāja ar mūsu darbiniekiem, veidojot PHARE fonda projekta pieteikumu, kas varētu piešķirt finansiālo atbalstu mūsu jauninājumu un darba uzlabošanas pasākumu ieviešanai, kas būs pamats finansu kontroles nostiprināšanai valstī. Septembrī tika uzsāks darbs ar pilotrevīzijas grupām. Pašvaldību revīzijas departamenta izmēģinājuma revīzijas grupa veica finansu revīziju Rīgas rajona Siguldas pilsētas domē, bet Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta pilotrevīzijas grupa 1.klīniskajā slimnīcā. 2001.gadā gaidāms Eiropas Savienības (ES) pirmsiestāšanās strukturālo fondu finansējums dažādu projektu atbalstam Latvijā. Šajā sakarā aktuāla kļūst ES līdzekļu saņemšanas Latvijā un to izlietošanas uzraudzība un kontrole. Saistībā ar šo problēmu tika organizēts seminārs ar SIGMA un PHARE Valsts pārvaldes reformas programmas atbalstu Latvijā. Tajā tika likts pamats sadarbībai starp Valsts kontroli un iekšējā audita struktūrvienībām valsts pārvaldes iestādēs. Seminārā, kas notika pārskata gada 28. un 29.septembrī, no Valsts kontroles piedalījās 25 darbinieki un tik pat daudz pārstāvju no iekšējā audita struktūrvienībām valsts pārvaldes institūcijās. Pamatojoties uz darba grupas noteikto SIGMA ieteikumu ieviešanas pēctecību, tika uzsākta Valsts kontroles stratēģiskās attīstības 2000.- 2004.gada plāna projekta izstrāde.

     

    Izstrādāts Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plāns no 2000.gada janvāra līdz 2004.gada decembrim

    1999.gada decembrī Valsts kontroles padomē akceptēts Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plāns laikposmam no 2000.gada janvāra līdz 2004.gada decembrim, kurā ir izklāstīti Valsts kontroles darbības un attīstības pasākumi pieciem gadiem. Plāns apkopo elementus, kas ir svarīgi Valsts kontroles efektivitātes nodrošināšanai, un tā ieviešana nozīmē, ka revīzijas tiks veiktas saskaņā ar Eiropas Revidentu tiesas standartiem un Eiropas Savienības valstu kontrolējošo institūciju labāko praksi. Plāns ir komplekss pasākums, ko varētu nosaukt par “audita kvalitātes” nodrošināšanu un saglabāšanu un kura īstenošanai nepieciešami vairāki svarīgi soļi, no kuriem pirmais ir pašnovērtēšana un šim procesam atbilstīgas stratēģijas izstrāde.
    Stratēģiskā plāna mērķis ir īstenot SIGMA svarīgākos ieteikumus šādās jomās: likumu un normatīvo aktu bāze, revīzijas metodoloģija un standartu ieviešana, kompetences attīstība, vadības administratīvā spēja, informācijas tehnoloģija. Plānā ir formulēts un izklāstīts skatījums uz Valsts kontroles attīstību nākotnē:

      • Valsts kontroles vīzija (nākotnes redzējums) Radīt nodokļu maksātājiem pārliecību, ka valsts līdzekļi tiek izmantoti likumīgi, lietderīgi un pareizi.
      • Valsts kontroles misija Nodrošināt objektīvu, saprotamu un pieejamu informāciju un pārliecību par valsts resursu likumīgu, efektīvu, racionālu un ekonomisku izlietojumu atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem, augstiem profesionāliem un ētiskiem kritērijiem.
      • Valsts kontroles pamatvērtības Lai sasniegtu Valsts kontroles misiju, jāizstrādā ētikas kodekss, kas palīdzēs nodrošināt Valsts kontroles vadībai un darbiniekiem šādu pamatvērtību ieviešanu mūsu darbā un attiecībās ar citiem: integritāte un godīgums, krietnums, atklāta saskarsme, augsta profesionalitāte, augsta personības vērtēšana.
    SIGMA ekspertu vizīte Valsts kontrolē. Tikšanās ar padomi un SIGMA darba grupu Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plāna projekta apspriešanas laikāeksperti

    Valsts kontroles mērķis ir sniegt Saeimai, valdībai, Latvijas sabiedrībai un, kad būs nepieciešams, arī Eiropas Savienībai kvalitatīvu informāciju un pārliecību par finansu kontroli pār valsts resursiem un valsts administrācijas darbību. Tas palielinās uzticību tam, kā tiek izlietota valsts nauda, finansiālajai atbildībai un valsts mantas un naudas sargāšanai, padarot valsts resursu pārvaldi caurskatāmāku gan Saeimai, gan plašākai sabiedrībai.
    Valsts kontroles lomu pastiprinās tās neatkarība un profesionāla ārējā revīzijas darba nodrošināšana, veicot kontroli un ziņojot par valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu, finansu pārvaldi valsts sektorā, tādējādi atbalstot demokrātijas konsolidāciju un tiesiskumu.
    Valsts kontroles uzdevums ir panākt, lai tā darbotos atbilstīgi Starptautiskajiem revīzijas standartiem un veiktu revīzijas saskaņā ar labāko Eiropas praksi. Tas prasīs spēcīgu un neatkarīgu organizāciju ar efektīvu vadību, skaidru pienākumu sadalījumu un profesionālu revidējošo sastāvu ar atbilstīgām zināšanām. Mums būs jāveic būtiskas izmaiņas savās tradicionālajās revīzijas procedūrās un jākoncentrējas uz visu valsts ienākumu un izdevumu ārējo revīziju.

    Valsts kontroles pastāvēšana nav iedomājama bez profesionāliem darbiniekiem. Viens no pasākumiem, kas palīdzēs izvērtēt un virzīt iestādes darbinieku profesionālo izaugsmi, ir visu darbinieku vērtēšana. Darbinieku vērtēšanas sistēma ietver:

  • kompetences vērtēšanu;
  • potenciālo spēju vērtēšanu.
  • Vērtēšanas sistēma palīdzēs ieviest Valsts kontrolē cilvēkresursu plānošanu, nosakot darbinieku profesionālo līmeni tiem amatiem, kurus var pildīt tikai personas ar speciālu profesionālo izglītību. Efektīvam darbam nepieciešamas trīs vērtēšanas procesa jomas:

      • Profesionālais līmenis, ko veido atbilstīga izglītība, kas papildināta ar dažādām mācībām un nostiprināta ar attiecīgu darba pieredzi.
      • Darbinieka spējas lietot iegūtās zināšanas un prasmes, veicot ikdienas darbu.
      • Cilvēcisko īpašību vērtēšana.

    Valsts kontroles darbības attīstības pasākumi tiek veikti šādās galvenajās jomās, ietverot secinājumus un ieteikumus no SIGMA organizācijas novērtējuma ziņojuma:
    likumdošanas bāze: virzīt nepieciešamos grozījumus un identificēt pārējās jomas, kurās jāievieš skaidrība. Nepieciešams pēc iespējas tālāk attīstīt likumos un normatīvajos aktos noteikto Valsts kontroles lomu un pilnvaras. Tāpēc nodibināta darba grupa ar mērķi izstrādāt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, paredzot iespēju pilnībā pārskatīt VK darbību reglamentējošos tiesību aktus;
    Starptautiskie revīzijas standarti un kvalitātes kontrole: pieņemt un lietot starptautiskos standartus un vadlīnijas. VK ņems vērā jaunākos standartus, tos ieviešot savos iekšējos standartos un vadlīnijās, un vairāk koncentrēsies nevis uz atsevišķu maksājumu likumību, bet gan uz iekšējās kontroles esamības pārbaudi. Šīs prasības jāiestrādā “Revīzijas rokasgrāmatā”;
    personāla attīstība: izstrādāt un piemērot mācību un attīstības stratēģiju, lai pilnveidotu visu mūsu darbinieku profesionālās spējas un celtu viņu kvalifikāciju. Mūsu mācību programma balstīsies uz visaptverošu mācību vajadzību apzināšanu un nepieciešamo zināšanu analīzi. Mācības tiks organizētas īpašā mācību sektorā pašā Valsts kontrolē;
    vadības un administratīvā attīstība: piemērot mācību un attīstības stratēģiju, lai celtu profesionālās spējas un kvalifikāciju Valsts kontroles darbiniekiem un lai plānotu un nodrošinātu pārmaiņu vadību, ieskaitot efektīvu resursu izmantošanu, tehnoloģiju pielietojuma optimizāciju, kā arī uzlabotu darbu ar klientiem;
     tehnoloģiskie uzlabojumi: ieviest atbilstīgas tehnoloģijas, lai nodrošinātu to, ka Valsts kontroles darbinieki var efektīvi veikt revīzijas un vadības procedūras. Informācijas tehnoloģijas uzlabošanas mērķis Valsts kontrolē, ieviešot revīzijas darbā pilnu mūsdienīgas revīzijas metodoloģijas klāstu, ir panākt revīzijas efektivitātes paaugstināšanu.
    Stratēģiskajam plānam ir izstrādāta detalizēta to pasākumu tabula, kuru izpildi un ciešu uzraudzību par katru stratēģiskās attīstības plāna posmu starpmērķu sasniegšanai Valsts kontrole veic sadarbībā ar SIGMA.

     

    Uzsākta finansu revīzijas metodoloģijas apguve

    Valsts kontrolei jāpiešķir īpaša nozīme tālākai attiecību attīstībai ar Finansu ministriju, it īpaši Eiropas Savienības līdzekļu kontroles un pārvaldīšanas jomā. Darba attiecības iespējams uzlabot vairākos veidos, neriskējot ar Valsts kontroles neatkarību. SIGMA iesaka Valsts kontrolei, izstrādājot savus darba plānus, meklēt Finansu ministrijā informāciju par tām revīzijas darba jomām un revīzijas tipiem, kas īpaši interesē Finansu ministriju, strādājot ar valsts budžetu un saistībā ar gaidāmo pievienošanos Eiropas Savienībai.
    Apsverot SIGMA iepriekš minētos ieteikumus un izmantojot “Revīzijas rokasgrāmatu”, ir uzsākta finansu pārskatu revīzijas metodoloģijas apguve. 1999.gadā ir veiktas divas finansu pilotrevīzijas, kuras ietvēra finansu pārskatu un finansu dokumentācijas revīziju saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem.
    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments veica revīziju BO SIA “Rīgas pilsētas 1.slimnīca”, Pašvaldību revīzijas departaments – Siguldas pilsētas domē.

     

     

    Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta darbs un sagatavotie materiāli

     

    Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta direktore ir Dz.Ceihnere, un 1999.gadā tajā strādāja viens vecākais valsts revidents, viens valsts revidents un viens valsts revidenta palīgs. Departamenta darbinieku skaits ir neliels, bet darba apjoms un veicamie uzdevumi prasa dziļas profesionālas zināšanas un kompetenci revīzijas darbā, orientēšanos Starptautiskajos revīzijas standartos un revīzijas darba labākajā pieredzē, prasa likumu un citu normatīvo aktu pārzināšanu, kā arī analītiskās spējas un svešvalodu zināšanas.
    Pārskata gads bija saspringts un prasīja lielu darba atdevi.

    1999.gadā departamenta darbs aptvēra šādus darbības virzienus:

    • Regulāri darboties kopā ar SIGMA (Support for Improvement of Governance and Management in Central and European Countries) ekspertiem Valsts kontroles darba grupās, tajā skaitā izstrādāt Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plānu (2000.gada janvāris – 2004.gada decembris).
    • Vadības grupā PHARE (Public Administration Reform) projektu “Valdīšanas un kontroles pār valsts līdzekļu izmantošanu stiprināšana Latvijas Republikā, ieskaitot Eiropas Savienības resursu izlietojuma kontroli un revīziju” apakšprogrammas projektu Valsts kontrolei, izstrādāt apakšprogrammas budžetu.
    • Pārstāvēt darba grupu sanāksmēs normatīvo aktu izstrādāšanai un ieviešanai valsts pārvaldes iestādēs:
      • par iekšējo auditu;
      • par kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;
      • par pašvaldību darbības pārraudzības un revīzijas sistēmas pilnveidošanu u.c.
    • Organizēt finansu pārskatu revīzijas metodoloģijas izstrādāšanu, finansu pilotrevīzijas, kuras ietver finansu pārskatu un finansu dokumentācijas sagatavošanu atbilstīgi Starptautiskajiem revīzijas standartiem.
    • Sadarboties ar Finansu ministriju par valsts finansu kontroles mehānisma uzlabošanu, attīstot Finansu ministrijas koordinējošo lomu iekšējā audita jomā.
    • Sadarboties ar Finansu ministrijas Eiropas integrācijas nodaļu par finansu kontroles mehānisma jautājumiem, kas izriet no valsts pārvaldes funkcijām, lai iestātos Eiropas Savienībā.
    • Apkopot un analizēt revīzijas darba rezultātus un izstrādāt šādus materiālus:
      • Valsts kontroles revīzijas departamentu plānotās revīzijas 1999.gadā un plānoto revīziju tēmas 2000.gadā;
      • Revīzijas darba sadalījuma un termiņu pārskatu par 1999.gadu;
      • Revīzijas darba sadalījuma un termiņu pārskatu par 1999.gada I ceturksni;
      • Revīzijas darba sadalījuma un termiņu pārskatu par 1999.gada I pusgadu;
      • Revīzijas darba sadalījuma un termiņu pārskatu par 1999.gada 9 mēnešiem;
      • Pārskatu par revīzijas darbu un tā izmaksām 1998.gadā un 1999.gada 9 mēnešos;
      • Valsts un pašvaldību pasūtījuma izpildes pārbaudes rezultāti (uz 1999.gada 1.aprīli);
      • Pārbaudes rezultāti par valsts investīciju programmas un valsts un pašvaldību pasūtījuma izpildi 1999.gada 9 mēnešos;
      • Prokuratūrai un policijai nosūtīto revīzijas lietu uzskaites un kontroles analīze par 1999.gadu.
    • Organizēt un protokolēt Valsts kontroles padomes sēdes un izsūtīt to materiālus.

    Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta darbība ir vērsta arī uz līdzšinējā revīzijas darba novērtējumu un priekšlikumu izstrādi, lai pilnveidotu visas Valsts kontroles funkcijas. Domājot par Valsts kontroles stratēģiju un iekšējām vajadzībām, izdota “Revīzijas rokasgrāmata”, kurā apkopotas procedūras, saskaņā ar kurām jāveic revīzijas. Viens no atbildīgākajiem departamenta uzdevumiem ir sekot un palīdzēt ieviest rokasgrāmatas prasības ikdienas revīziju darbā, balstoties uz darbinieku vērtēšanas gaitā izteiktajiem priekšlikumiem, un atbilstīgi ieteikumiem augstāko audita (revīzijas) iestāžu darbībai Eiropas integrācijas kontekstā pārskatīt rokasgrāmatas saturu.

    Departamenta galvenie uzdevumi “Revīzijas rokasgrāmatas” pilnveidošanā:

    • panākt, lai revīzijas darbu reglamentētu starptautiskie standarti, kas ir adaptēti Latvijā;
    • stingri noteikt un dokumentēt revīzijas procesus un procedūras;
    • skaidri definēt revīzijas darba kritērijus, kas jāievēro un jāievieš;
    • sekmēt revīzijas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos;
    • sakārtot un optimizēt Valsts kontroles darbību kopumā;
    • paaugstināt darbinieku izglītību, kompetenci un motivēt viņus to darīt.

    Konkrētu darbu ar “Revīzijas rokasgrāmatas” atjaunošanu un aktualizēšanu, lai tā atbilstu iepriekš minētajām prasībām, departaments ir plānojis uzsākt nākamajā gadā.
    Vadības administratīvo spēju uzlabošanas jomā un izstrādājot revīziju plānus, ir svarīgi apzināt revidējamo objektu skaitu, to raksturojumu, tāpēc ir jāsagatavo Valsts kontroles revidējamo objektu saraksts un jāuzlabo plānošanas darba kvalitāte.

    Kvalitatīva revīzijas darba plānošana veicinās objektīvu Valsts kontroles uzdevumu izvērtēšanu un izvirzīto mērķu sasniegšanu. Rezultātā būs izpildīti vairāki uzdevumi:

    • norādīta iespēja, kā izpildīt likumīgos pienākumus un sasniegt revīzijas prioritātes;
    • identificēta revīzijas darbības joma, uzdevumi un rezultāti;
    • noteikti nepieciešamie un reāli izmantojamie resursi un izveidots izmaksu un laika budžets;
    • atļauta atsevišķu revīziju deleģēšana un monitorings

    Revīzijas darba sadalījuma un termiņu pārskats par 1999.gadu

    Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenti 1999.gadā bija plānojuši uzsākt 250 revīziju lietas un strādāt pie 1998.gadā nepabeigtajām 38 revīzijām un pārbaudēm, tajā skaitā:

  • Valsts budžeta revīzijas departaments attiecīgi – 31 un 17;
  • Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments – 74 un 8;
  • Privatizācijas procesa revīzijas departaments – 67 un 4;
  • Pašvaldību revīzijas departaments – 78 un 9 revīziju un pārbaužu lietām.
  • Vairākās valsts institūcijās par kādu konkrētu jautājumu veikto tematisko vai atsevišķu revīziju skaits nebija plānots; tas ir pieņemts par vienu revīzijas uzdevumu katrai tēmai. Gada pārskatā aptvertajā laika posmā ir strādāts pie 436 revīziju lietām, tajā skaitā Valsts budžeta revīzijas departamentā – pie 131, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā — pie 99, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – pie 90, Pašvaldību revīzijas departamentā – pie 116 revīzijas lietām.

     

    graf1


    graf2

     


    Pabeigtas ir 416 revīziju lietas (35 no tām uzsāktas iepriekšējos gados), 11 lietām beigu termiņš ir 2000.gadā, bet trīs lietas netika pabeigtas plānotajā termiņā.
    1999.gadā ir veikts par 83 revīzijām jeb par 24% vairāk nekā 1998.gadā, ir ievērots arī revīzijas atzinuma iesniegšanas termiņš: 1998.gadā 23 lietas, bet 1999.gadā – tikai trīs lietas netika pabeigtas plānotajā termiņā (revīzijām, kuras objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams veikt noteiktajā laikā, ar departamenta direktora rīkojumu pagarina termiņu).
    Kaut gan likuma “Par Valsts kontroli” 1.pants noteic, ka Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla institūcija, Ministru kabineta noteikumos par resoru programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem Valsts kontrolei tiek noteikts revīziju plāns. Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 1999.gadam” Ministru kabineta 1999.gada 13.jūlija noteikumos Nr.252 “Noteikumi par resoru programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem” Valsts kontrolei ir plānotas 386 revīzijas, tajā skaitā: budžeta iestādēs – 98, saimnieciskā aprēķina organizācijās – 109, privatizācijas procesa revīzijas (objektu skaits) – 93, pašvaldībās – 86 revīzijas.
    Valsts kontroles revīziju darba plāns skaita ziņā ir izpildīts, bet revidējamo objektu (tēmu) ziņā ir veiktas korekcijas.
    Ņemot vērā iedzīvotāju sūdzības un ierosinājumus, Latvijas Republikas Saeimas komisiju, Ministru prezidenta un LR Ģenerālprokuratūras pieprasījumu un saskaņā ar Valsts kontroles padomes lēmumiem tika noteiktas jaunas revīzijas un pārbaudes. Tāpēc no 1999.gadā plānotajām 250 revīzijām 168 lietām revīzijas uzdevumi ir reģistrēti (neskaitot atsevišķu revīziju 96 revīzijas uzdevumus dažādās valsts institūcijās), bet 82 revīzijas nav uzsāktas. Lai arī revīziju plāns ir izstrādāts pietiekami elastīgs – ar laika rezervi iepriekš minētajām ārkārtas revīzijām, neplānoto revīziju lielais skaits un to komplicētības pakāpe būtiski ietekmēja plāna izpildi. 1999.gadā tika uzsāktas 134 (1998.gadā – 114) neplānotas revīzijas, no kurām pabeigtas tika 125 revīzijas. No pabeigtajām revīzijām un pārbaudēm nozīmīgākās un darbietilpīgākās:

    • Valsts budžeta revīzijas departamentā:
      • 32 revīzijas ministrijās un citās centrālajās valsts iestādēs par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu 1998.gadā sakarā ar noslēgtajiem vadības līgumiem;
      • 5 revīzijas par sociālā nodokļa un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādiem: Finansu ministrijā, Valsts ieņēmumu dienestā un tā teritoriālajās iestādēs, BO VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” un tās filiālēs.
    • Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā:
      • revīzija Rīgas Domē par pašvaldības pasūtījuma “Rīgas pilsētas digitālās kartes izgatavošanu” likumību;
      • revīzija BO VAS “Latvijas autoceļu direkcija”;
      • revīzija VAS “Labības tirdzniecības aģentūra”;
      • revīzija a/s “Latvijas Tirdzniecības nams”.
    • Pašvaldību revīzijas departamentā:
      • 12 revīzijas par sociālās palīdzības jautājumiem Krāslavas un Kuldīgas pagastu padomēs;
      • 8 revīzijas par pašvaldības mežu izmantošanu un apsaimniekošanu Kuldīgas un Liepājas pagastu padomēs.
    • Privatizācijas procesa revīzijas departamentā:
      • revīzija a/s “Latvijas gāze”;
      • revīzijas par Valsts meža fonda zemju Kuldīgas virsmežniecības Abavas mežniecībā, Rīgas pilsētas pašvaldības tirdzniecības uzņēmuma “Vētra” un Rīgas Asfaltbetona rūpnīcas privatizācijas likumību.

    Privatizācijas procesa revīzijas departamentā ir uzsāktas, bet vēl nav pabeigtas vairākas aktuālas neplānotas revīzijas, piemēram, par uzņēmuma “Kālija parks”, Latvijas ZA “Valsts bioķīmisko preparātu rūpnīcas”, dzīvojamās mājas Rīgā, Sporta ielā 1 privatizācijas likumību, revīzija lauksaimniecības paju sabiedrībā “Skrīveri” un revīzija par nekustamā īpašuma denacionalizācijas atbilstību tiesību aktu normām Jūrmalas pilsētā.

    Mainoties ekonomiskajai situācijai, vairākas plānotās revīzijas pārskata gadā tika atzītas par neaktuālām, piemēram, revīzija VAS “PTO” meitas uzņēmumā SIA “Baltic Container terminal”, SIA “Latvijas Tehnoloģijas centrs”, Rīgas Domes Komunālajā departamentā, bet pie lielas daļas neuzsākto plānoto revīziju ir nolemts strādāt 2000.gadā (VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, a/s “Rīgas pasažieru osta”, p/u “Rīgas ģeodēziskais centrs” u.c.).
    Tematisko un citu darba plānā iekļauto revīziju veikšanai nepieciešamas vairākas tādas revīzijas dažādās valsts institūcijās, kuru skaitu neplāno, kā arī tiek veiktas iepriekš neplānotas revīzijas. Kopumā ir pabeigti 12 plānoto tematisko revīziju un 17 plānoto revīziju 96 uzdevumi dažādos objektos un 134 neplānotas revīzijas. Valsts budžeta revīzijas departamentā ir izpildīts 51 un 46, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – attiecīgi 22 un 26, Pašvaldību revīzijas departamentā – 7 un 34, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 16 revīzijas uzdevumi dažādās valsts institūcijās un 28 neplānotas revīzijas.
    Pārskata gadā ir saņemts SIGMA neatkarīgu ekspertu novērtējums par Valsts kontroles darbību. Uz tā pamata ir izstrādāts un akceptēts Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plāns laika posmam no 2000.gada janvāra līdz 2004.gada decembrim. Šis plāns ietver pasākumus, kas ir svarīgi Valsts kontroles darbības efektivitātes nodrošināšanai. Šis plāns ir komplekss pasākums, kuru varētu nosaukt par “audita kvalitātes” nodrošināšanu un saglabāšanu, tā pirmais solis ir pašnovērtēšanas process un atbilstīgu stratēģiju izstrāde.

    Vidējais revīziju ilgums
    1998.gads1999.gads
    pēc revīzijas uzdevumiemfaktiskipēc revīzijas uzdevumiemfaktiski
    Pavisam43774252
    Tajā skaitā: Valsts budžeta revīzijas departaments31463039
    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments30373640
    Privatizācijas procesa revīzijas departaments471454768
    Pašvaldību revīzijas departaments65785561

    Lai vērtētu Valsts kontroles darbības efektivitāti, ir jāanalizē arī revīzijas darbs un tā izmaksas. 1999.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies vidējais revīziju ilgums, bet revīzijās praktiski nodarbināto revidentu skaits palicis nemainīgs. Revīziju ilgums atšķiras tāpēc, ka ikvienā departamentā ir sava darba un revidējamā objekta specifika. Piemēram, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā revīziju ilgumu ietekmē tas, ka, pārbaudot valsts uzņēmumu privatizācijas likumību, jāsaskaras ar nepietiekamu šo uzņēmumu darbības un rīcības ar valsts mantu kontroli, biežu valsts uzņēmumu vadītāju (nomnieku) maiņu, kas apgrūtina revīzijas veikšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanu laikā. Turpretī Valsts budžeta revīzijas departamentā ir diezgan liels skaits (1999.gadā – 51 revīzijas uzdevums) tematisko vai atsevišķo revīziju, kuras tiek veiktas vairākās valsts institūcijās par konkrētu jautājumu, un to izpildes termiņš vairumā gadījumu nav ilgs. Pašvaldību revīzijas departamentā revīziju ilguma samazināšanās pamatā ir pozitīvās izmaiņas darba organizācijā – strukturālas izmaiņas departamentā – racionālāks revidentu skaita, pienākumu un amatu sadalījums starp sektoriem. Saimnieciskās darbības revīzijas departamentā vidējais revīziju ilgums salīdzinājumā ar 1998.gadu ir nedaudz palielinājies (par trim dienām). Revīziju skaitu un ilgumu departamentā jūtami ietekmēja revidentu darba nespēja slimības dēļ. 1999.gadā 6 revidenti nav varējuši veikt uzticētos darba pienākumus no 43 līdz 235 dienām. Ir strādāts arī pie vairākām daudzpusīgām un komplicētām revīzijām, kurās atklāto problēmjautājumu risinājums prasa papildu darbietilpību un specifiskas zināšanas (revīzijas valsts SIA “Valsts tiesiskās informācijas centrs” un b/o SIA “Getliņi EKO”). Taču kā galvenais iemesls visos revīzijas departamentos jāmin tas, ka revīzijas uzdevums netiek plānots. Netiek arī pielietota Revīzijas rokasgrāmatā noteiktā metodika.

    Raksturojot revidentu darba intensitāti un noslogotību, jāievēro, ka pastāv atšķirības:

  • revīziju un pārbaužu komplicētībā un pārbaudāmo jautājumu skaita ziņā;
  • pārbaudāmā objekta iekšējās kontroles līmenī;
  • grāmatvedības datu un finansu informācijas sagatavošanas sistēmā;
  • revīzijas uzdevuma veikšanā iesaistīto revidentu (no 1 līdz 4 darbiniekiem) skaita ziņā;
  • revidentu kvalifikācijas un darba pieredzes līmenī.
  • Tāpēc revīziju skaits uz vienu revidentu ir nevis matemātiski precīzs darba rezultātu rādītājs, bet gan nosacīts lielums. Ņemot par pamatu vienkāršotu aprēķinu – pabeigto revīziju lietu daudzumu izdalot ar revidentu skaitu, 1998.gadā viens revidents vidēji ir veicis 3,3 revīzijas, 1999.gadā – 4,1 revīziju. Minētais aprēķins ir ar lielu svārstību amplitūdas iespējamību, jo vienu revīziju visbiežāk veic divi revidenti. Ir revidenti, kuri vienlaikus veic vairākas revīzijas. Objektīvāk veikto darba apjomu var noteikt pēc revīzijas uzdevumā norīkoto revidentu skaita. Tad vidējais revīziju skaits uz vienu revidentu 1998.gadā būtu 5,3, bet 1999.gadā – 6,5 lietas. Tā kā revīziju ilgums starp revīzijas departamentiem atšķiras, tad revidents individuāli vai revidentu grupas sastāvā Valsts budžeta revīzijas departamentā 1998.gadā ir veicis 7,2 revīzijas, 1999.gadā – 7,5 revīzijas, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – attiecīgi 6,9 un 8,2, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 2,1 un 4,9, Pašvaldību revīzijas departamentā – 4,0 un 5,5 revīzijas.
    Analizējot vidējo revīziju skaitu uz vienu revidentu pēc revīzijas uzdevuma, jāaprēķina, cik revidentu vienlaikus veic vienu revīziju katrā departamentā. Revīzijā iesaistīto revidentu skaits ietekmē revīziju skaita kvantitatīvo rādītāju. Valsts budžeta revīzijas departamentā vienā revīzijas uzdevumā vidējais norīkoto revidentu skaits ir no viena līdz diviem darbiniekiem, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – divi, Privatizācijas procesa un Pašvaldību revīzijas departamentos – viens darbinieks. Tāpēc Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā ir lielāks vidējais revīziju skaits uz vienu revidentu nekā Valsts budžeta revīzijas departamentā, lai gan vidējais revīziju ilgums ir gandrīz vai vienāds.
    Iepazīstoties ar revīzijās nodarbināto revidentu darba apjoma sadalījumu, jāsecina, ka tas ir nevienmērīgs. Iemesls ir objektīvi cēloņi – izmaiņas Valsts kontroles štatu darbinieku sarakstā (jauno darbinieku ievadīšana un apmācība revidenta darba specifikā) un līgumdarbinieki, kuri pārsvarā veic vienu vai divas revīzijas gadā.
    Minētie faktori būtiski samazina vidējo revīziju skaitu uz vienu cilvēku, tāpēc teorētiski revidentu darba slodze tiešajā revīziju darbā faktiski ir nedaudz lielāka nekā pēc matemātiskajiem aprēķiniem. Ir taču nepieciešams darba laiks arī apmācībai, atbilžu sagatavošanai uz saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem, ziņojumu iesniegšanai Saeimā un Ministru kabinetā, darbam kolēģijās un padomē.
    1999.gadā Valsts kontroles revīziju departamenti ir strādājuši un sagatavojuši atbildes uz saņemtajiem iesniegumiem, sūdzībām, ierosinājumiem un priekšlikumiem: Valsts budžeta revīzijas departaments – 14, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments – 12, Privatizācijas procesa revīzijas departaments – 38, Pašvaldību revīzijas departaments – 21 atbildi. Galvenās iesniegumu un sūdzību tēmas ir par privatizācijas noteikumu pārkāpumiem, valsts mantas izsaimniekošanu, nelikumīgiem darījumiem starp pašvaldībām un privātstruktūrām, apkures, karstā un aukstā ūdens tarifiem, ierēdņu patvaļu.

    Pamatojoties uz revīziju rezultātiem, ir sagatavoti 17 ziņojumi:

    Valsts budžeta revīzijas departaments ir sagatavojis piecus ziņojumus, Privatizācijas procesa revīzijas departaments – vienu, Pašvaldību revīzijas departaments – sešus, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments – piecus ziņojumus. Ir sagatavoti:

  • Ziņojums par pašvaldību meža apsaimniekošanu un izmantošanu,
  • Ziņojums par valsts autoceļu fonda līdzekļu izlietojumu pašvaldībās,
  • Ziņojums par pašvaldību revīzijas komisijas darbu,
  • Ziņojums par Rīgas Domes ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās,
  • Ziņojums par valsts investīciju programmas izpildi pašvaldībās,
  • Ziņojums par valsts budžeta “Kino” piešķirto līdzekļu izlietojumu 1997.gadā,
  • Ziņojums par Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļu izlietojumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un tās institūcijās,
  • Ziņojums par a/s “Latvenergo”, v/u “Latvijas kuģniecība”, a/s “Latvijas Gāze”, SIA “Lattelekom”, VAS “Latvijas aviolīnijas” un a/s “Latvijas dzelzceļš” veikto pārbaužu rezultātiem laika posmā no 1994.gada līdz 1997.gadam,
  • Ziņojums par valsts investīciju programmas izpildes kontroli veselības aprūpes sistēmā,
  • Ziņojums par stāvokli cukurrūpniecībā un budžeta līdzekļu izlietojumu nozares atbalstam,
  • Ziņojums par investīcijām valsts uzņēmumu privatizācijai u.c.
  • 1999.gadā revīzijas departamentu kolēģijās ir izskatīti materiāli un pieņemti lēmumi par 72 iepriekšējo gadu revīzijām, kā arī pieņemti lēmumi 326 pārskata gada revīziju sakarā, bet par 45 revīzijām ir sagatavoti atzinumi (akti) un to rezultātus ir plānots izskatīt un pārbaudīt kolēģiju sēdēs 2000.gadā.
    Valsts budžeta revīzijas departamentā 1999.gadā 129 revīziju lietas (ieskaitot 14 revīzijas, kurām atzinums vai akts ir pabeigts 1998.gadā) ir izskatītas kolēģijas sēdēs vai arī slēgtas ar atsevišķi noformētiem kolēģijas sēžu protokollēmumiem, bet 14 lietas nav izskatītas kolēģijas sēdēs, Pašvaldību revīzijas departamentā – attiecīgi 115 (18) un 15, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 62 (9) un 16, bet piecas revīziju lietas, kurās nebija konstatēti būtiski pārkāpumi, ir slēdzis departamenta direktors vienpersoniski, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – 92 (1) un pieci ziņojumi par revīziju rezultātiem, kuri reģistrēti ar revīzijas uzdevuma numuru.
    Revīzijas departamentos nav vienotu prasību, kā reģistrēt ziņojumus par revīziju rezultātiem, tāpēc jāpabeidz izstrādāt un jāapstiprina Valsts kontroles Revīzijas dokumentu apgrozības instrukcija, kas šajā darbā noteiktu vienotu kārtību.
    Revidējamās institūcijas pārsvarā ir piekritušas revīziju rezultātiem un revīzijas departamentu pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc revidējamo objektu skaits, kuru intereses vai tiesības ir aizskāris kolēģijas lēmums un kuri ir izmantojuši likumu par tā pārsūdzēšanu Valsts kontroles padomē, ir nosacīti mazs.
    1999.gadā Valsts kontroles padome ir izskatījusi sūdzības par kolēģijas lēmumiem 26 revīziju lietās, tajā skaitā 17 sūdzības par 1997. un 1998.gadā uzsāktajām un septiņas sūdzības par 1999.gadā uzsāktajām lietām, kā arī divu iepriekšējo gadu revīziju lietu rezultātus par revīzijas departamentu iesniegtajiem jautājumiem, kuri pārsniedz revīzijas departamentu kolēģiju kompetenci (likuma “Par Valsts kontroli” 19.panta 2.punkts).

    Padomes lēmumi ir pieņemti par šādu skaitu revīzijas departamentu kolēģiju lēmumiem:

  • Valsts budžeta revīzijas departamentā – 13,
  • Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – 3,
  • Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 5,
  • Pašvaldību revīzijas departamentā – 3 lēmumiem.
  • Valsts kontroles padome, izvērtējot paskaidrojumus un attaisnojuma dokumentus, 15 gadījumos nolēma grozīt kolēģiju lēmumus (viens kolēģijas lēmums grozīts likuma “Par Valsts kontroli” 21.panta noteiktajā kārtībā ar Augstākās tiesas Senāta lēmumu), vienas sūdzības izskatīšanu apturēja un atzina par nepieciešamu atjaunot revīziju, vienas sūdzības izskatīšanā izsludināja pārtraukumu, vienas sūdzības gadījumā revīzijas materiālus nolēma atkārtoti izskatīt kolēģijā, bet sešas sūdzības tika noraidītas un kolēģiju lēmumi atstāti negrozīti.

    1999.gadā Prokuratūrai un policijai nosūtīto revīzijas lietu uzskaites un kontroles analīze

    Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenti 1999.gadā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai nosūtījuši dokumentus par 20 revīzijas lietām, ieskaitot materiālus par revīzijas rezultātiem Jūrmalas pilsētas domē, kuri nosūtīti pēc Ģenerālprokuratūras pieprasījuma, un revīzijas materiālus pēc Satiksmes ministrijas sūdzības izskatīšanas Valsts kontroles padomē par revīzijas rezultātiem Satiksmes ministrijas Centrālajā aparātā; prokuratūras un policijas institūcijām – piecu revīziju lietas, ieskaitot trīs revīziju materiālus pēc Latgales tiesas apgabala prokuratūras, Valmieras rajona prokuratūras un Preiļu rajona policijas nodaļas pieprasījuma.
    Valsts budžeta revīzijas departaments ir nosūtījis materiālus Ģenerālprokuratūrai par sešām, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments – par trim, Privatizācijas procesa revīzijas departaments – par deviņām revīzijas lietām, kā arī materiālus par revīzijas rezultātiem VAS “Misas kūdra” Bauskas rajona prokuratūrai, Pašvaldību revīzijas departaments – par divām revīzijas lietām, kā arī materiālus par četru revīziju rezultātiem prokuratūras un policijas institūcijām.
    Valsts kontrole ir nosūtījusi Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam lēmumu par revīzijas rezultātiem Ķeguma pilsētas domē (ar Augstākās tiesas Senāta lēmumu Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģijas lēmums grozīts likuma “Par Valsts kontroli” 21.panta noteiktajā kārtībā), kā arī sniegusi paskaidrojumus, atzīstot par nepamatotiem iebildumus, un lūgusi atstāt negrozītu Valsts kontroles padomes lēmumu trīs sūdzību gadījumos (lietas par revīziju rezultātiem Labklājības ministrijā un Valsts sociālās apdrošināšanas fondā, VAS “Dzirnavnieks” un Valsts Jelgavas uzņēmumā SIA “Signum”).
    Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem revīziju skaits ir pieaudzis, bet to pārbaudāmo revīzijas objektu īpatsvars, kuru saimnieciskā un finansiālā darbība jāizskata, jāizvērtē un jāizlemj jautājums par krimināllietas ierosināšanu un vainīgo saukšanu pie likumā noteiktās atbildības (“Valsts kontroles revīzijas reglamenta” 9.pants), ir samazinājies.
    1997.gadā ir veiktas 236 revīzijas, no kurām 32 revīziju lietas jeb 14% no visām pabeigtajām revīzijām ir iesniegtas prokuratūras un policijas institūcijām, 1998.gadā – attiecīgi 333 un 24 jeb 7%, 1999.gadā – 416 un 25 jeb 6%.

    No prokuratūras un policijas institūcijām ir saņemtas 13 atbildes par 1999.gadā nosūtītajām revīzijas lietām, tajā skaitā:

  • par atteikumu ierosināt krimināllietu – sešos gadījumos jeb 24 procentos no nosūtīto revīzijas lietu skaita;
  • par revīzijas lietu rezultātu izskatīšanas virzību – sešos gadījumos jeb 24 procentos no nosūtīto revīzijas lietu skaita;
  • par pieņemto lēmumu ierosināt krimināllietu – vienā revīzijas lietā (revīzija Latvijas Medicīnas akadēmijā).
  • Pārējos gadījumos, tas ir, uz 48 procentiem no nosūtītajām revīzijas lietām nav atbildes, kas liecinātu par prokuratūras un policijas institūciju pieņemtajiem lēmumiem.
    Atbildes no Ģenerālprokuratūras nav saņemtas par četriem Valsts kontroles 1999.gada novembrī un decembrī nosūtītajiem materiāliem revīziju lietās, kā arī par valsts firmas “Baltmaiznieks” (revīzijas materiāli nosūtīti 1999.gada 5.martā) un valsts būvuzņēmuma “Zemgales autoceltnieks” (kolēģijas lēmums nosūtīts 1999.gada 23.aprīlī) privatizācijas procesa atbilstību likumdošanas aktu prasībām.
    Privatizācijas procesa revīzijas departaments nav saņēmis atbildi no Bauskas rajona prokuratūras par 1999.gada 27.janvārī nosūtītajiem revīzijas materiāliem par privatizācijas noteikumu pārkāpumiem VAS “Misas kūdra” privatizācijā.
    Pašvaldību revīzijas departaments operatīvi izsūtījis trīs revīziju materiālus pēc Latgales tiesas apgabala prokuratūras, Valmieras rajona prokuratūras un Preiļu rajona policijas nodaļas pieprasījuma, bet atbildes par pieņemtajiem lēmumiem nav saņemtas.
    Joprojām nav informācijas no Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras par trijām 1998.gadā tai izsūtītajām revīziju lietām:
    “Par rīcību ar valsts mantu un finansu līdzekļiem LR Aizsardzības ministrijas Centrālajā aparātā 1995., 1996.gadā un 1997.gada pirmajā pusgadā”, “Par revīzijas rezultātiem Latvijas sporta pedagoģijas akadēmijā” un “Par revīziju Limbažu rajona padomē”. No prokuratūras un policijas institūcijām ir saņemtas atbildes par revīzijas lietu izskatīšanas virzību iepriekšējos gados septiņu nosūtīto lietu sakarā. Valsts kontroles revīzijas departamenti uz prokuratūras un policijas institūciju pieprasījumu izsūtīt papildinformāciju vai papildu revīzijas materiālus atbild laikā un precīzi.

     

     

    Revīzijas darba sadalījuma un termiņu pārskats par 1999.gadu

     

    Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenti 1999.gadā bija plānojuši uzsākt 250 revīziju lietas un strādāt pie 1998.gadā nepabeigtajām 38 revīzijām un pārbaudēm, tajā skaitā:

  • Valsts budžeta revīzijas departaments attiecīgi – 31 un 17;
  • Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments – 74 un 8;
  • Privatizācijas procesa revīzijas departaments – 67 un 4;
  • Pašvaldību revīzijas departaments – 78 un 9 revīziju un pārbaužu lietām.
  • Vairākās valsts institūcijās par kādu konkrētu jautājumu veikto tematisko vai atsevišķu revīziju skaits nebija plānots; tas ir pieņemts par vienu revīzijas uzdevumu katrai tēmai. Gada pārskatā aptvertajā laika posmā ir strādāts pie 436 revīziju lietām, tajā skaitā Valsts budžeta revīzijas departamentā – pie 131, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā — pie 99, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – pie 90, Pašvaldību revīzijas departamentā – pie 116 revīzijas lietām.

    graf1 

     


    graf2

     


    Pabeigtas ir 416 revīziju lietas (35 no tām uzsāktas iepriekšējos gados), 11 lietām beigu termiņš ir 2000.gadā, bet trīs lietas netika pabeigtas plānotajā termiņā.
    1999.gadā ir veikts par 83 revīzijām jeb par 24% vairāk nekā 1998.gadā, ir ievērots arī revīzijas atzinuma iesniegšanas termiņš: 1998.gadā 23 lietas, bet 1999.gadā – tikai trīs lietas netika pabeigtas plānotajā termiņā (revīzijām, kuras objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams veikt noteiktajā laikā, ar departamenta direktora rīkojumu pagarina termiņu).
    Kaut gan likuma “Par Valsts kontroli” 1.pants noteic, ka Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla institūcija, Ministru kabineta noteikumos par resoru programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem Valsts kontrolei tiek noteikts revīziju plāns. Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 1999.gadam” Ministru kabineta 1999.gada 13.jūlija noteikumos Nr.252 “Noteikumi par resoru programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem” Valsts kontrolei ir plānotas 386 revīzijas, tajā skaitā: budžeta iestādēs – 98, saimnieciskā aprēķina organizācijās – 109, privatizācijas procesa revīzijas (objektu skaits) – 93, pašvaldībās – 86 revīzijas.
    Valsts kontroles revīziju darba plāns skaita ziņā ir izpildīts, bet revidējamo objektu (tēmu) ziņā ir veiktas korekcijas.
    Ņemot vērā iedzīvotāju sūdzības un ierosinājumus, Latvijas Republikas Saeimas komisiju, Ministru prezidenta un LR Ģenerālprokuratūras pieprasījumu un saskaņā ar Valsts kontroles padomes lēmumiem tika noteiktas jaunas revīzijas un pārbaudes. Tāpēc no 1999.gadā plānotajām 250 revīzijām 168 lietām revīzijas uzdevumi ir reģistrēti (neskaitot atsevišķu revīziju 96 revīzijas uzdevumus dažādās valsts institūcijās), bet 82 revīzijas nav uzsāktas. Lai arī revīziju plāns ir izstrādāts pietiekami elastīgs – ar laika rezervi iepriekš minētajām ārkārtas revīzijām, neplānoto revīziju lielais skaits un to komplicētības pakāpe būtiski ietekmēja plāna izpildi. 1999.gadā tika uzsāktas 134 (1998.gadā – 114) neplānotas revīzijas, no kurām pabeigtas tika 125 revīzijas. No pabeigtajām revīzijām un pārbaudēm nozīmīgākās un darbietilpīgākās:

    • Valsts budžeta revīzijas departamentā:
      • 32 revīzijas ministrijās un citās centrālajās valsts iestādēs par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu 1998.gadā sakarā ar noslēgtajiem vadības līgumiem;
      • 5 revīzijas par sociālā nodokļa un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādiem: Finansu ministrijā, Valsts ieņēmumu dienestā un tā teritoriālajās iestādēs, BO VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” un tās filiālēs.
    • Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā:
      • revīzija Rīgas Domē par pašvaldības pasūtījuma “Rīgas pilsētas digitālās kartes izgatavošanu” likumību;
      • revīzija BO VAS “Latvijas autoceļu direkcija”;
      • revīzija VAS “Labības tirdzniecības aģentūra”;
      • revīzija a/s “Latvijas Tirdzniecības nams”.
    • Pašvaldību revīzijas departamentā:
      • 12 revīzijas par sociālās palīdzības jautājumiem Krāslavas un Kuldīgas pagastu padomēs;
      • 8 revīzijas par pašvaldības mežu izmantošanu un apsaimniekošanu Kuldīgas un Liepājas pagastu padomēs.
    • Privatizācijas procesa revīzijas departamentā:
      • revīzija a/s “Latvijas gāze”;
      • revīzijas par Valsts meža fonda zemju Kuldīgas virsmežniecības Abavas mežniecībā, Rīgas pilsētas pašvaldības tirdzniecības uzņēmuma “Vētra” un Rīgas Asfaltbetona rūpnīcas privatizācijas likumību.

    Privatizācijas procesa revīzijas departamentā ir uzsāktas, bet vēl nav pabeigtas vairākas aktuālas neplānotas revīzijas, piemēram, par uzņēmuma “Kālija parks”, Latvijas ZA “Valsts bioķīmisko preparātu rūpnīcas”, dzīvojamās mājas Rīgā, Sporta ielā 1 privatizācijas likumību, revīzija lauksaimniecības paju sabiedrībā “Skrīveri” un revīzija par nekustamā īpašuma denacionalizācijas atbilstību tiesību aktu normām Jūrmalas pilsētā.

    Mainoties ekonomiskajai situācijai, vairākas plānotās revīzijas pārskata gadā tika atzītas par neaktuālām, piemēram, revīzija VAS “PTO” meitas uzņēmumā SIA “Baltic Container terminal”, SIA “Latvijas Tehnoloģijas centrs”, Rīgas Domes Komunālajā departamentā, bet pie lielas daļas neuzsākto plānoto revīziju ir nolemts strādāt 2000.gadā (VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, a/s “Rīgas pasažieru osta”, p/u “Rīgas ģeodēziskais centrs” u.c.).
    Tematisko un citu darba plānā iekļauto revīziju veikšanai nepieciešamas vairākas tādas revīzijas dažādās valsts institūcijās, kuru skaitu neplāno, kā arī tiek veiktas iepriekš neplānotas revīzijas. Kopumā ir pabeigti 12 plānoto tematisko revīziju un 17 plānoto revīziju 96 uzdevumi dažādos objektos un 134 neplānotas revīzijas. Valsts budžeta revīzijas departamentā ir izpildīts 51 un 46, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – attiecīgi 22 un 26, Pašvaldību revīzijas departamentā – 7 un 34, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 16 revīzijas uzdevumi dažādās valsts institūcijās un 28 neplānotas revīzijas.
    Pārskata gadā ir saņemts SIGMA neatkarīgu ekspertu novērtējums par Valsts kontroles darbību. Uz tā pamata ir izstrādāts un akceptēts Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plāns laika posmam no 2000.gada janvāra līdz 2004.gada decembrim. Šis plāns ietver pasākumus, kas ir svarīgi Valsts kontroles darbības efektivitātes nodrošināšanai. Šis plāns ir komplekss pasākums, kuru varētu nosaukt par “audita kvalitātes” nodrošināšanu un saglabāšanu, tā pirmais solis ir pašnovērtēšanas process un atbilstīgu stratēģiju izstrāde.

    Vidējais revīziju ilgums
    1998.gads1999.gads
    pēc revīzijas uzdevumiemfaktiskipēc revīzijas uzdevumiemfaktiski
    Pavisam43774252
    Tajā skaitā: Valsts budžeta revīzijas departaments31463039
    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments30373640
    Privatizācijas procesa revīzijas departaments471454768
    Pašvaldību revīzijas departaments65785561

    Lai vērtētu Valsts kontroles darbības efektivitāti, ir jāanalizē arī revīzijas darbs un tā izmaksas. 1999.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies vidējais revīziju ilgums, bet revīzijās praktiski nodarbināto revidentu skaits palicis nemainīgs.

    Revīziju ilgums atšķiras tāpēc, ka ikvienā departamentā ir sava darba un revidējamā objekta specifika. Piemēram, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā revīziju ilgumu ietekmē tas, ka, pārbaudot valsts uzņēmumu privatizācijas likumību, jāsaskaras ar nepietiekamu šo uzņēmumu darbības un rīcības ar valsts mantu kontroli, biežu valsts uzņēmumu vadītāju (nomnieku) maiņu, kas apgrūtina revīzijas veikšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanu laikā. Turpretī Valsts budžeta revīzijas departamentā ir diezgan liels skaits (1999.gadā – 51 revīzijas uzdevums) tematisko vai atsevišķo revīziju, kuras tiek veiktas vairākās valsts institūcijās par konkrētu jautājumu, un to izpildes termiņš vairumā gadījumu nav ilgs. Pašvaldību revīzijas departamentā revīziju ilguma samazināšanās pamatā ir pozitīvās izmaiņas darba organizācijā – strukturālas izmaiņas departamentā – racionālāks revidentu skaita, pienākumu un amatu sadalījums starp sektoriem. Saimnieciskās darbības revīzijas departamentā vidējais revīziju ilgums salīdzinājumā ar 1998.gadu ir nedaudz palielinājies (par trim dienām). Revīziju skaitu un ilgumu departamentā jūtami ietekmēja revidentu darba nespēja slimības dēļ. 1999.gadā 6 revidenti nav varējuši veikt uzticētos darba pienākumus no 43 līdz 235 dienām. Ir strādāts arī pie vairākām daudzpusīgām un komplicētām revīzijām, kurās atklāto problēmjautājumu risinājums prasa papildu darbietilpību un specifiskas zināšanas (revīzijas valsts SIA “Valsts tiesiskās informācijas centrs” un b/o SIA “Getliņi EKO”). Taču kā galvenais iemesls visos revīzijas departamentos jāmin tas, ka revīzijas uzdevums netiek plānots. Netiek arī pielietota Revīzijas rokasgrāmatā noteiktā metodika.

    Raksturojot revidentu darba intensitāti un noslogotību, jāievēro, ka pastāv atšķirības:

  • revīziju un pārbaužu komplicētībā un pārbaudāmo jautājumu skaita ziņā;
  • pārbaudāmā objekta iekšējās kontroles līmenī;
  • grāmatvedības datu un finansu informācijas sagatavošanas sistēmā;
  • revīzijas uzdevuma veikšanā iesaistīto revidentu (no 1 līdz 4 darbiniekiem) skaita ziņā;
  • revidentu kvalifikācijas un darba pieredzes līmenī.
  • Tāpēc revīziju skaits uz vienu revidentu ir nevis matemātiski precīzs darba rezultātu rādītājs, bet gan nosacīts lielums. Ņemot par pamatu vienkāršotu aprēķinu – pabeigto revīziju lietu daudzumu izdalot ar revidentu skaitu, 1998.gadā viens revidents vidēji ir veicis 3,3 revīzijas, 1999.gadā – 4,1 revīziju. Minētais aprēķins ir ar lielu svārstību amplitūdas iespējamību, jo vienu revīziju visbiežāk veic divi revidenti. Ir revidenti, kuri vienlaikus veic vairākas revīzijas. Objektīvāk veikto darba apjomu var noteikt pēc revīzijas uzdevumā norīkoto revidentu skaita. Tad vidējais revīziju skaits uz vienu revidentu 1998.gadā būtu 5,3, bet 1999.gadā – 6,5 lietas. Tā kā revīziju ilgums starp revīzijas departamentiem atšķiras, tad revidents individuāli vai revidentu grupas sastāvā Valsts budžeta revīzijas departamentā 1998.gadā ir veicis 7,2 revīzijas, 1999.gadā – 7,5 revīzijas, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – attiecīgi 6,9 un 8,2, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 2,1 un 4,9, Pašvaldību revīzijas departamentā – 4,0 un 5,5 revīzijas.
    Analizējot vidējo revīziju skaitu uz vienu revidentu pēc revīzijas uzdevuma, jāaprēķina, cik revidentu vienlaikus veic vienu revīziju katrā departamentā. Revīzijā iesaistīto revidentu skaits ietekmē revīziju skaita kvantitatīvo rādītāju. Valsts budžeta revīzijas departamentā vienā revīzijas uzdevumā vidējais norīkoto revidentu skaits ir no viena līdz diviem darbiniekiem, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – divi, Privatizācijas procesa un Pašvaldību revīzijas departamentos – viens darbinieks. Tāpēc Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā ir lielāks vidējais revīziju skaits uz vienu revidentu nekā Valsts budžeta revīzijas departamentā, lai gan vidējais revīziju ilgums ir gandrīz vai vienāds.
    Iepazīstoties ar revīzijās nodarbināto revidentu darba apjoma sadalījumu, jāsecina, ka tas ir nevienmērīgs. Iemesls ir objektīvi cēloņi – izmaiņas Valsts kontroles štatu darbinieku sarakstā (jauno darbinieku ievadīšana un apmācība revidenta darba specifikā) un līgumdarbinieki, kuri pārsvarā veic vienu vai divas revīzijas gadā.
    Minētie faktori būtiski samazina vidējo revīziju skaitu uz vienu cilvēku, tāpēc teorētiski revidentu darba slodze tiešajā revīziju darbā faktiski ir nedaudz lielāka nekā pēc matemātiskajiem aprēķiniem. Ir taču nepieciešams darba laiks arī apmācībai, atbilžu sagatavošanai uz saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem, ziņojumu iesniegšanai Saeimā un Ministru kabinetā, darbam kolēģijās un padomē.
    1999.gadā Valsts kontroles revīziju departamenti ir strādājuši un sagatavojuši atbildes uz saņemtajiem iesniegumiem, sūdzībām, ierosinājumiem un priekšlikumiem: Valsts budžeta revīzijas departaments – 14, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments – 12, Privatizācijas procesa revīzijas departaments – 38, Pašvaldību revīzijas departaments – 21 atbildi. Galvenās iesniegumu un sūdzību tēmas ir par privatizācijas noteikumu pārkāpumiem, valsts mantas izsaimniekošanu, nelikumīgiem darījumiem starp pašvaldībām un privātstruktūrām, apkures, karstā un aukstā ūdens tarifiem, ierēdņu patvaļu.

    Pamatojoties uz revīziju rezultātiem, ir sagatavoti 17 ziņojumi:

    Valsts budžeta revīzijas departaments ir sagatavojis piecus ziņojumus, Privatizācijas procesa revīzijas departaments – vienu, Pašvaldību revīzijas departaments – sešus, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments – piecus ziņojumus. Ir sagatavoti:

  • Ziņojums par pašvaldību meža apsaimniekošanu un izmantošanu,
  • Ziņojums par valsts autoceļu fonda līdzekļu izlietojumu pašvaldībās,
  • Ziņojums par pašvaldību revīzijas komisijas darbu,
  • Ziņojums par Rīgas Domes ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās,
  • Ziņojums par valsts investīciju programmas izpildi pašvaldībās,
  • Ziņojums par valsts budžeta “Kino” piešķirto līdzekļu izlietojumu 1997.gadā,
  • Ziņojums par Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļu izlietojumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un tās institūcijās,
  • Ziņojums par a/s “Latvenergo”, v/u “Latvijas kuģniecība”, a/s “Latvijas Gāze”, SIA “Lattelekom”, VAS “Latvijas aviolīnijas” un a/s “Latvijas dzelzceļš” veikto pārbaužu rezultātiem laika posmā no 1994.gada līdz 1997.gadam,
  • Ziņojums par valsts investīciju programmas izpildes kontroli veselības aprūpes sistēmā,
  • Ziņojums par stāvokli cukurrūpniecībā un budžeta līdzekļu izlietojumu nozares atbalstam,
  • Ziņojums par investīcijām valsts uzņēmumu privatizācijai u.c.
  • 1999.gadā revīzijas departamentu kolēģijās ir izskatīti materiāli un pieņemti lēmumi par 72 iepriekšējo gadu revīzijām, kā arī pieņemti lēmumi 326 pārskata gada revīziju sakarā, bet par 45 revīzijām ir sagatavoti atzinumi (akti) un to rezultātus ir plānots izskatīt un pārbaudīt kolēģiju sēdēs 2000.gadā.
    Valsts budžeta revīzijas departamentā 1999.gadā 129 revīziju lietas (ieskaitot 14 revīzijas, kurām atzinums vai akts ir pabeigts 1998.gadā) ir izskatītas kolēģijas sēdēs vai arī slēgtas ar atsevišķi noformētiem kolēģijas sēžu protokollēmumiem, bet 14 lietas nav izskatītas kolēģijas sēdēs, Pašvaldību revīzijas departamentā – attiecīgi 115 (18) un 15, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 62 (9) un 16, bet piecas revīziju lietas, kurās nebija konstatēti būtiski pārkāpumi, ir slēdzis departamenta direktors vienpersoniski, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – 92 (1) un pieci ziņojumi par revīziju rezultātiem, kuri reģistrēti ar revīzijas uzdevuma numuru.
    Revīzijas departamentos nav vienotu prasību, kā reģistrēt ziņojumus par revīziju rezultātiem, tāpēc jāpabeidz izstrādāt un jāapstiprina Valsts kontroles Revīzijas dokumentu apgrozības instrukcija, kas šajā darbā noteiktu vienotu kārtību.
    Revidējamās institūcijas pārsvarā ir piekritušas revīziju rezultātiem un revīzijas departamentu pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc revidējamo objektu skaits, kuru intereses vai tiesības ir aizskāris kolēģijas lēmums un kuri ir izmantojuši likumu par tā pārsūdzēšanu Valsts kontroles padomē, ir nosacīti mazs.
    1999.gadā Valsts kontroles padome ir izskatījusi sūdzības par kolēģijas lēmumiem 26 revīziju lietās, tajā skaitā 17 sūdzības par 1997. un 1998.gadā uzsāktajām un septiņas sūdzības par 1999.gadā uzsāktajām lietām, kā arī divu iepriekšējo gadu revīziju lietu rezultātus par revīzijas departamentu iesniegtajiem jautājumiem, kuri pārsniedz revīzijas departamentu kolēģiju kompetenci (likuma “Par Valsts kontroli” 19.panta 2.punkts).

    Padomes lēmumi ir pieņemti par šādu skaitu revīzijas departamentu kolēģiju lēmumiem:

  • Valsts budžeta revīzijas departamentā – 13,
  • Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – 3,
  • Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 5,
  • Pašvaldību revīzijas departamentā – 3 lēmumiem.
  • Valsts kontroles padome, izvērtējot paskaidrojumus un attaisnojuma dokumentus, 15 gadījumos nolēma grozīt kolēģiju lēmumus (viens kolēģijas lēmums grozīts likuma “Par Valsts kontroli” 21.panta noteiktajā kārtībā ar Augstākās tiesas Senāta lēmumu), vienas sūdzības izskatīšanu apturēja un atzina par nepieciešamu atjaunot revīziju, vienas sūdzības izskatīšanā izsludināja pārtraukumu, vienas sūdzības gadījumā revīzijas materiālus nolēma atkārtoti izskatīt kolēģijā, bet sešas sūdzības tika noraidītas un kolēģiju lēmumi atstāti negrozīti.

     

     

    1999.gadā Prokuratūrai un policijai nosūtīto revīzijas lietu uzskaites un kontroles analīze

     

    Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenti 1999.gadā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai nosūtījuši dokumentus par 20 revīzijas lietām, ieskaitot materiālus par revīzijas rezultātiem Jūrmalas pilsētas domē, kuri nosūtīti pēc Ģenerālprokuratūras pieprasījuma, un revīzijas materiālus pēc Satiksmes ministrijas sūdzības izskatīšanas Valsts kontroles padomē par revīzijas rezultātiem Satiksmes ministrijas Centrālajā aparātā; prokuratūras un policijas institūcijām – piecu revīziju lietas, ieskaitot trīs revīziju materiālus pēc Latgales tiesas apgabala prokuratūras, Valmieras rajona prokuratūras un Preiļu rajona policijas nodaļas pieprasījuma.
    Valsts budžeta revīzijas departaments ir nosūtījis materiālus Ģenerālprokuratūrai par sešām, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments – par trim, Privatizācijas procesa revīzijas departaments – par deviņām revīzijas lietām, kā arī materiālus par revīzijas rezultātiem VAS “Misas kūdra” Bauskas rajona prokuratūrai, Pašvaldību revīzijas departaments – par divām revīzijas lietām, kā arī materiālus par četru revīziju rezultātiem prokuratūras un policijas institūcijām.
    Valsts kontrole ir nosūtījusi Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam lēmumu par revīzijas rezultātiem Ķeguma pilsētas domē (ar Augstākās tiesas Senāta lēmumu Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģijas lēmums grozīts likuma “Par Valsts kontroli” 21.panta noteiktajā kārtībā), kā arī sniegusi paskaidrojumus, atzīstot par nepamatotiem iebildumus, un lūgusi atstāt negrozītu Valsts kontroles padomes lēmumu trīs sūdzību gadījumos (lietas par revīziju rezultātiem Labklājības ministrijā un Valsts sociālās apdrošināšanas fondā, VAS “Dzirnavnieks” un Valsts Jelgavas uzņēmumā SIA “Signum”).
    Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem revīziju skaits ir pieaudzis, bet to pārbaudāmo revīzijas objektu īpatsvars, kuru saimnieciskā un finansiālā darbība jāizskata, jāizvērtē un jāizlemj jautājums par krimināllietas ierosināšanu un vainīgo saukšanu pie likumā noteiktās atbildības (“Valsts kontroles revīzijas reglamenta” 9.pants), ir samazinājies.
    1997.gadā ir veiktas 236 revīzijas, no kurām 32 revīziju lietas jeb 14% no visām pabeigtajām revīzijām ir iesniegtas prokuratūras un policijas institūcijām, 1998.gadā – attiecīgi 333 un 24 jeb 7%, 1999.gadā – 416 un 25 jeb 6%.

    No prokuratūras un policijas institūcijām ir saņemtas 13 atbildes par 1999.gadā nosūtītajām revīzijas lietām, tajā skaitā:

  • par atteikumu ierosināt krimināllietu – sešos gadījumos jeb 24 procentos no nosūtīto revīzijas lietu skaita;
  • par revīzijas lietu rezultātu izskatīšanas virzību – sešos gadījumos jeb 24 procentos no nosūtīto revīzijas lietu skaita;
  • par pieņemto lēmumu ierosināt krimināllietu – vienā revīzijas lietā (revīzija Latvijas Medicīnas akadēmijā).
  • Pārējos gadījumos, tas ir, uz 48 procentiem no nosūtītajām revīzijas lietām nav atbildes, kas liecinātu par prokuratūras un policijas institūciju pieņemtajiem lēmumiem.
    Atbildes no Ģenerālprokuratūras nav saņemtas par četriem Valsts kontroles 1999.gada novembrī un decembrī nosūtītajiem materiāliem revīziju lietās, kā arī par valsts firmas “Baltmaiznieks” (revīzijas materiāli nosūtīti 1999.gada 5.martā) un valsts būvuzņēmuma “Zemgales autoceltnieks” (kolēģijas lēmums nosūtīts 1999.gada 23.aprīlī) privatizācijas procesa atbilstību likumdošanas aktu prasībām.
    Privatizācijas procesa revīzijas departaments nav saņēmis atbildi no Bauskas rajona prokuratūras par 1999.gada 27.janvārī nosūtītajiem revīzijas materiāliem par privatizācijas noteikumu pārkāpumiem VAS “Misas kūdra” privatizācijā.
    Pašvaldību revīzijas departaments operatīvi izsūtījis trīs revīziju materiālus pēc Latgales tiesas apgabala prokuratūras, Valmieras rajona prokuratūras un Preiļu rajona policijas nodaļas pieprasījuma, bet atbildes par pieņemtajiem lēmumiem nav saņemtas.
    Joprojām nav informācijas no Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras par trijām 1998.gadā tai izsūtītajām revīziju lietām:
    “Par rīcību ar valsts mantu un finansu līdzekļiem LR Aizsardzības ministrijas Centrālajā aparātā 1995., 1996.gadā un 1997.gada pirmajā pusgadā”, “Par revīzijas rezultātiem Latvijas sporta pedagoģijas akadēmijā” un “Par revīziju Limbažu rajona padomē”. No prokuratūras un policijas institūcijām ir saņemtas atbildes par revīzijas lietu izskatīšanas virzību iepriekšējos gados septiņu nosūtīto lietu sakarā. Valsts kontroles revīzijas departamenti uz prokuratūras un policijas institūciju pieprasījumu izsūtīt papildinformāciju vai papildu revīzijas materiālus atbild laikā un precīzi.

     

     

    Revīzijas darbs valsts kontrolē 

     

    Pārskats par Valsts kontroles veiktajām valsts un pašvaldību pasūtījuma pārbaudēm 1999.gadā

    Revīzijas darbs valsts kontrolē

    Pārskats par Valsts kontroles veiktajām valsts un pašvaldību pasūtījuma pārbaudēm 1999.gadā

    Valsts un pašvaldību pasūtījums gadā veido aptuveni 9% no iekšzemes kopprodukta. 1999.gadā Latvijā valsts un pašvaldību pasūtījumam iztērēti Ls 364,6 milj. Pārsvarā valsts pasūtījums ir par nelielu summu, vidēji Ls 2000.

    Pārbaudēs konstatēts:

  • Aizsardzības ministrijā faktiski valsts pasūtījumam izlietoti Ls 14 044 648; kopējais pasūtījumu skaits – 5688; vidēji viena pasūtījuma summa – Ls 2469;
  • Labklājības ministrijā valsts pasūtījumam izlietoti Ls 142 425 348; kopējais pasūtījumu skaits – 20 765; vidēji viena pasūtījuma summa – Ls 6859;
  • Centrālajā zemes komisijā valsts pasūtījumam izlietoti Ls 6146; pasūtījumu skaits – 86, vidēji viena pasūtījuma summa – Ls 71.
  • Piegādes, pakalpojumi un būvprojekti virs Ls 104 000 un būvprojekti virs Ls 4 milj. ir tā saucamais slieksnis, no kura sāk darboties Eiropas Savienības direktīvas un Pasaules Tirdzniecības organizācijas līgums par valsts piegādēm.
    No kopējā (25) valsts un pašvaldību pasūtījuma pārbaužu skaita astoņas pārbaudes jeb 32% summāri sasniedz slieksni, no kura sāk darboties Eiropas Savienības direktīvas par valsts piegādēm.

    Pārbaudītie valsts pasūtījumi virs Ls 104 000

    1.tabula

    N.p.k.InstitūcijaTiešais pasūtītājsPasūtījuma nosaukumsPasūtījuma summa (tūkst. Ls)
    1.PašvaldībaRīgas rajona Ādažu pagasta padomeSiltuma un santehnikas objektu apkalpošana un darbības nodrošināšana208,8
    2.PašvaldībaRīgas DomeRīgas pilsētas digitālās kartes izgatavošana
    664,2

    (USD 1 114 400; pārrēķins veikts pēc kursa 0,596)
    3.Ārlietu ministrijaKomandējumu servisa nodrošināšana485,0
    4.Satiksmes ministrijaVAS “starptautiskā lidosta “Rīga””Pasažieru termināla ielidošanas sektora rekonstrukcija2841,4
    5.Satiksmes ministrijaA/s “latvijas autoceļu direkcija”Autoceļu aprīkojuma rekonstrukcija528,1
    6.Satiksmes ministrijaBO VAS “valsts informātikas tīkla aģentūra” (VITA)“cisco” produkcijas (maršrutētāju) piegāde523,8 552,3
    7.Iekšlietu ministrijaValsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestsUgunsdzēsības un glābša-nas dienesta nodrošinā-jums ar speciālo tehnisko aprīkojumu201,1
    Kopā:6004,7

     

     

    Pārbaudītie valsts pasūtījumi virs Ls 4 milj.

    2.tabula

    N.p.k.InstitūcijaTiešais pasūtītājsPasūtījuma nosaukumsPasūtījuma summa
    (tūkst. Ls)
    1.Labklājības ministrijaRepublikas slimokaseCentralizētā medikamentu iepirkšana6267,0
    Kopā:6267,0

     

    Valsts pasūtījumam 1999.gadā kopā iztērēti Ls 364,6 milj.,
    Valsts kontroles pārbaudītā summa bija Ls 14 milj. jeb 4% no kopējās valsts un pašvaldību pasūtījuma summas.
    No 1999.gadā iesāktajām un pabeigtajām 290 pārbaudēm (neskaitot Privatizācijas procesa revīzijas departamentā veiktās) 25 pārbaudes jeb 8,6 % bija par valsts un pašvaldību pasūtījuma izpildi. No 25 VK veiktajām valsts un pašvaldību pasūtījuma pārbaudēm 20 bija plānotas, bet piecas veiktas sakarā ar sūdzībām vai publikācijām republikas presē.

    Valsts un pašvaldību pasūtījuma mērķis:

  • panākt racionālu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu;
  • veicināt iespējami plaša piegādātāju un darba izpildītāju loka iesaistīšanu valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildē;
  • nodrošināt brīvu konkurenci starp piegādātājiem un darbu izpildītājiem, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;
  • panākt valsts pasūtījumu norisēs atklātumu un publiskumu, kā arī nodrošināt sabiedrības uzticību šīm norisēm.
  • Jāsecina, ka mērķis tā visplašākajā nozīmē nav sasniegts. Ļoti bieži nav motivācijas, kāpēc valsts pasūtījuma piešķiršanas pamatmetode ir nevis izsole, bet gan konkurss.
    Pārbaudēs konstatēti sistemātiski procedūras pārkāpumi publiskā pasūtījuma izpildē. Pasaules prakse pierāda, ka šie it kā formālie pārkāpumi bieži vien ir korupcijas ārējā izpausme.
    Ir konstatēti gadījumi, kad valsts un pašvaldību pasūtījumam izsludina tikai pretendentu pieteikšanos. Valsts pasūtījuma izpildītāju nosaka bez izsoles, konkursa vai cenu aptaujas. Ir gadījumi, ka sludinājumi par valsts un pašvaldību pasūtījumu netiek publicēti “Latvijas Vēstnesī” vai vietējā laikrakstā. Netiek arī ievērots noteikums par sludinājuma publicēšanu 40 dienas pirms konkursa; bet šis laiks tiek saīsināts pat līdz 10 dienām.
    Nereti izstrādātais konkursa nolikums nesatur vērtēšanas kritērijus, nolikuma noteikumi nav pietiekami precīzi izstrādāti un skaidri aprakstīti, tāpēc izsoles dalībniekiem nesniedz skaidru priekšstatu par izsoles preci vai pakalpojumu un par piegādes noteikumiem.

    Nopietnākie pārkāpumi:

  • lētākais piedāvājums tiek noraidīts bez ekonomiska un juridiska pamatojuma;
  • izsolītā pakalpojuma darba apjoms neatbilst faktiskajam;
  • ar ministrijas lēmumu tiek samazināts izsoles dalībnieku skaits;
  • netiek veikta vispusīga izsoles pretendentu finansiālās stabilitātes analīze;
  • izsoles komisijā iekļauj cilvēkus, kuri pārstāv gan pasūtītāju, gan piegādātāju;
  • pasūtījuma piešķiršanas procesā tiek iesaistīts lieks vidutājs;
  • konkursa nolikumā noteiktie piegādājamo preču apjomi un kvalitātes rādītāji tiek mainīti;
  • bez Finansu ministrijas atļaujas un neņemot vērā to, ka likumā “Par budžetu un finansu vadību” nav paredzēta ilgtermiņa apropriācija, garantē samaksu piecu gadu laikā, kaut gan apropriācija ir zaudējusi spēku saimnieciskā gada beigās.
  • Noslēdzot līgumus ar uzvarētājiem, netiek ievērotas normatīvo aktu prasības, tiek veikta paredzēto darbu un piegāžu nepamatota priekšapmaksa par daļēju vai visu līgumā paredzēto summu, līdzekļi netiek izlietoti atbilstīgi apstiprinātajai tāmei.
    Valsts kontrole savās pārbaudēs ir konstatējusi būtiskus pārkāpumus, bet tai nav deleģētas tiesības procesu apturēt uz laiku, kamēr tiek pārbaudīti un noskaidroti lietas patiesie apstākļi vai noskaidroti sūdzībā atspoguļotie fakti.

    Valsts kontroles rīcībā ir it kā pietiekami daudz tiesisku iespēju, lai piemērotu “soda sankcijas”:

  • nosūtīt pārbaudes materiālus Ģenerālprokuratūrai, ja tiek saskatītas krimināla rakstura darbības valsts un pašvaldību pasūtījuma izpildē,
  • VK var noteikt uzrēķinu, var ieteikt augstākai institūcijai izskatīt jautājumu par amatpersonas atbilstību ieņemamajam amatam, kā arī
  • atbilstīgi likuma prasībām saukt amatpersonu pie administratīvas atbildības par prettiesisku ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarītu darbību vai bezdarbību, kas apdraud valsts noteikto kārtību valsts un pašvaldību pasūtījuma izpildē. Ja būtu iespēja apstādināt procesu līdz apstākļu noskaidrošanai, ieguvums gan materiālā, gan morālā ziņā būtu liels, jo rastos gandarījums, ka ir veikts viss, lai aizstāvētu valsts intereses, un ka nevar bezatbildīgi vai savās interesēs rīkoties, organizējot un izpildot valsts pasūtījumu.
  • VK ir izveidots speciāls sektors, kas turpmāk nodarbosies ar valsts un pašvaldību pasūtījumu kontroli, tiek izstrādāti metodiskie materiāli efektīvākai darba veikšanai, lai revīzijas galarezultātā būtu iespējams noteikt valsts un pašvaldību pasūtījuma lietderību un resursu racionālu izlietojumu.

     

    Valsts budžeta revīzijas departaments

    1999.gadā Valsts budžeta revīzijas departamentā, ko vadīja Valsts kontroles padomes loceklis, departamenta direktors K.Beljānis, darbs tika organizēts piecos sektoros, kurus vadīja kolēģijas locekļi R.Bērziņa, B.Breidaks, M.Prāma un R.Zonenbergs, kā arī vecākā valsts revidente L.Fedoroviča. Gada beigās departamentā bez direktora un sektoru vadītājiem strādāja:

  • seši vecākie valsts revidenti;
  • septiņpadsmit valsts revidenti;
  • četri valsts revidentu palīgi.
  • Brīvas bija četras revīzijas darbinieku vietas.
    Sakarā ar K.Beljāņa aiziešanu pensijā 1999.gada 10.decembrī par departamenta direktori tika iecelta Valsts kontroles padomes locekle G.Kalniņa – Priede.
    Analogi iepriekšējo gadu praksei un pieredzei revīzijas galvenokārt tika veiktas, izvērtējot konkrētu valsts budžeta programmu un apakšprogrammu izpildi.
    Valsts budžeta revīzijas departamentā no plānotajām 48 revīzijām 1999.gadā tika uzsāktas 17 revīzijas un vēl 51 revīzija (tematisko un tādu revīziju kopskaits, kuras tiek veiktas vairākās valsts institūcijās par kādu konkrētu jautājumu; tas netiek plānots, bet ir pieņemts par vienu uzdevumu katrai tēmai), no tām viena revīzija nav pabeigta. Bez tam tika uzsāktas 46 neplānotas revīzijas, kas līdz gada beigām tika pabeigtas. Pabeigtas arī iepriekšējā gadā sāktās 16 revīzijas.

    Valsts budžeta revīzijas departaments ir revidējis 68 valsts iestādes:

  • 12 ministrijas, kā arī īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformas lietās birojam pakļautās iestādes;
  • 38 ministriju pakļautības un pārraudzības iestādes;
  • četras izglītības iestādes;
  • Augstāko tiesu, Centrālo vēlēšanu komisiju, Centrālo zemes komisiju, Eiropas integrācijas biroju, Ģenerālprokuratūru, Ministru kabinetu, Nacionālo radio un televīzijas padomi, Satversmes tiesu, Valsts cilvēktiesību biroju, Valsts kanceleju, Valsts kontroli, Valsts Prezidenta kanceleju, Valsts zemes dienestu;
  • trīs uzņēmējsabiedrības.
  • Arī šis budžeta gads pieļauto pārkāpumu ziņā neatšķiras no iepriekšējos gados konstatētā: valsts budžeta līdzekļu izlietošana neatbilstīgi apropriācijai, valsts līdzekļu norakstīšana bez attaisnojuma dokumentiem, nesakārtotība maksājumos par pamatlīdzekļu nomu, atalgojuma izmaksas darbiniekiem, neievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.

    Ir arī valsts iestādes, kur būtiski trūkumi rīcībā ar valsts mantu un naudas līdzekļiem revīzijās nav konstatēti: Valsts ģeoloģijas dienestā, Vērtspapīru tirgus komisijā, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā. 1999.gadā notikušas 37 departamenta kolēģijas sēdes, kur lielākoties izskatīti revīziju rezultāti.

    Kolēģijas locekles R.Bērziņas vadītajā sektorā 1999.gadā gatavots likumos “Par Valsts kontroli” un “Par budžetu un finansu vadību” paredzētais Valsts kontroles atzinums par finansu ministra iesniegto 1998.saimnieciskā gada pārskatu, kas kopā ar pārskatu iesniegts Ministru kabinetā, savukārt Ministru kabinets saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu iesniedzis Saeimā.

    Sektorā pārskata gadā veiktas šādas pārbaudes un revīzijas:

  • desmit revīzijas par dienesta autotransporta izmantošanu 1997. un 1998.gadā;
  • piecas revīzijas par budžeta līdzekļu izlietojumu sakarā ar valsts pārvaldes iestādēs (institūcijās) 1998.gadā noslēgtajiem vadības līgumiem, un sagatavots atzinums par šo līdzekļu izlietojumu, apkopojot 32 revīzijas lietu materiālus;
  • trīs revīzijas par rīcību ar finansu līdzekļiem, kas piešķirti no Valsts īpašuma privatizācijas fonda;
  • revīzija Valsts ieņēmumu dienestā un tā teritoriālajās iestādēs un trijās uzņēmējsabiedrībās par PVN pārmaksāto summu atmaksu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1997. un 1998.gadā;
  • revīzijas SO “Dziesmu svētku fonds” un Nacionālajā kino centrā par rīcību ar PVAS “Staburadze” un PVAS “Latvijas gāze” 1996.gadā dāvinātajiem (ziedotajiem) finansu līdzekļiem;
  • revīzija par rīcību ar valsts līdzekļiem un mantu Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā 1998.gadā;
  • pārbaude Sociālās palīdzības fondā par telpu Rīgā, O.Vācieša ielā 4 ekspluatācijas izdevumiem 1996., 1997. un 1998.gadā;
  • revīzija Finansu ministrijā par rīcību ar valsts budžeta programmas “Finansiālās un fiskālās politikas izstrāde un valsts budžeta pārvalde” apakšprogrammai “Centrālais aparāts” 1998.gadā un 1999.gada I pusē piešķirtajiem līdzekļiem;
  • veiktas četras revīzijas par rīcību ar Finansu ministrijas valsts budžeta programmas “Uzraudzība un kontrole” šādām apakšprogrammām 1998.gadā un 1999.gada I pusē piešķirtajiem līdzekļiem:
    1. “Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija”,
    2. “Valsts proves uzraudzības inspekcija”,
    3. “Vērtspapīru tirgus komisija”,
    4. “Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija”;
  • revīzija Valsts ieņēmumu dienestā un tā teritoriālajās iestādēs par kredītiestāžu nodokļu maksājumiem valsts budžetā 1998.gadā;
  • revīzija Latvijas Pašvaldību savienībā par Ls 50 044,47 izlietojumu, kas saņemti no Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 1997./1998.gadā saskaņā ar 1997.gada 17.janvārī noslēgto līgumu.
  • Veiktās revīzijas

    Kolēģijas locekļa B.Breidaka vadītajā sektorā 1999.gadā veiktas 22 revīzijas, no tām 15 revīzijas saistītas ar tematiskajām revīzijām “Par dienesta autotransporta izmantošanu”, “Rīcība ar Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem” un “Valsts budžeta līdzekļu izlietojums vadības līgumiem”. Pārējās revīzijas veiktas Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas struktūrvienībās par rīcību ar valsts budžeta programmu izpildes nodrošināšanai paredzēto valsts mantu un naudas līdzekļiem.
    1999.gada sākumā tika veiktas 19 revīzijas par rīcību ar naudas līdzekļiem, kas piešķirti no Valsts īpašuma privatizācijas fonda 1995., 1996., 1997. un 1998.gadā, ministrijās un citās centrālajās valsts iestādēs, tajā skaitā – 10 ministriju centrālajos aparātos un 9 – citās centrālajās valsts iestādēs.
    Institūcijām, kurās tika veikta revīzija, 1995. – 1998.gadā no Valsts īpašuma privatizācijas fonda bija piešķirti kopsummā Ls 14 688 591. Vislielākās šā fonda naudas summas bija piešķirtas Zemkopības ministrijai – Ls 6 278 568, Ārlietu ministrijai – Ls 2 565 789 un Ekonomikas ministrijai – Ls 1 654 800.
    Veicot revīzijas, piešķirto līdzekļu izlietojumā konstatēta neatbilstība Ministru kabineta apstiprinātajām Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmām. Fonda līdzekļi Ls 46 429 apjomā tika izlietoti neparedzētiem mērķiem un, neievērojot dažādas normatīvo aktu prasības attiecībā uz rīcību ar valsts līdzekļiem, izlietoti Ls 384 519,19.
    Līdz 1999.gada 1.janvārim no Valsts īpašuma privatizācijas fonda piešķirtajiem līdzekļiem nebija apgūti Ls 1 701 143, tas ir, 11,6% no kopējās piešķirto līdzekļu summas, lai gan atsevišķu programmu īstenošanai šī nauda valsts iestādēm bija pārskaitīta jau 1997.gadā. Šajos gadījumos faktiski notikusi Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu piešķiršana valsts iestādēm kredītā, kas Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts.
    Dažādus trūkumus Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumā valsts institūcijās ir veicinājis tas, ka Ekonomikas ministrija kā fonda rīkotāja nav pienācīgi kontrolējusi un analizējusi fonda līdzekļu izlietošanas efektivitāti. Pienākumu kontrolēt un analizēt fonda līdzekļu faktisko izlietojumu Ekonomikas ministrijai noteica Valsts īpašuma privatizācijas fonda nolikums, kuru Ministru kabinets apstiprināja 1994.gada 29.novembrī ar lēmumu Nr.144 un kurš bija spēkā revidējamā periodā.
    Par revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem pēc to izskatīšanas kolēģijā paziņots Finansu ministrijai un Tieslietu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam.

    Veiktās revīzijas

    Sektora vadītājas L.Fedorovičas vadītājā sektorā 1999.gadā veiktas 15 revīzijas, no tām 13 revīzijas saistītas ar tematiskajām revīzijām “Par dienesta autotransporta izmantošanu”, “Rīcība ar Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem” un “Valsts budžeta līdzekļu izlietojums vadības līgumiem”, veikta tematiska revīzija par rīcību ar valsts mantu un finansu līdzekļiem sakarā ar uzraudzības, kontrolējošo, revidējošo un inspicējošo institūciju darbību ministrijās un to pārraudzības un pakļautības valsts iestādēs 1999.gada 9 mēnešos, revīzija par rīcību ar valsts finansu līdzekļiem un valsts mantu Izglītības un zinātnes ministrijā un Sporta pārvaldē par programmas 09.00.00 “Sports” izpildi 1998.gadā un 1999.gada I pusgadā, kā arī pabeigta 1997.gadā iesāktā revīzija Latvijas Medicīnas akadēmijā.

    Veiktās revīzijas

    Kolēģijas locekles M.Prāmas vadītais sektors 1999.gadā veicis revīzijas Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas un Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu 1998.gadā, pārbaudīta rīcība ar līdzekļiem, kas piešķirti no Valsts īpašuma privatizācijas fonda, kā arī Ārlietu ministrijā, Labklājības ministrijā un Nodarbinātības valsts dienestā. Veiktas astoņas revīzijas par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu sakarā ar noslēgtajiem vadības līgumiem un pārbaudīts valsts budžeta līdzekļu izlietojums programmas “Sabiedrības veselības veicināšana” trīs apakšprogrammās – “Valsts sanitārā uzraudzība”, “Veselības veicināšana” un “Pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas koordinēšana”.

    Veiktās revīzijas

    Kolēģijas locekļa R.Zonenberga vadītajā sektorā pēc darbu sadalījuma veic revīzijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Zemkopības ministrijā, Valsts meža dienestā, Valsts zemes dienestā un Centrālajā zemes komisijā, kā arī minēto ministriju un resoru pakļautības un pārraudzības iestādēs. 1999.gadā sektors veicis 27 revīzijas, no tām 17 tematiskās par vadības līgumiem, autotransporta un valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu. Revīzija par Mežsaimniecības attīstības fonda līdzekļu izlietojumu Valsts meža dienestā pabeigta 2000.gada sākumā.

    Veiktās revīzijas

     

    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments

    1999.gadā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā, ko vadīja Valsts kontroles padomes loceklis, departamenta direktors grasis , darbs tika organizēts četros sektoros, kurus vadīja kolēģijas locekļi J.Āboliņš., L.Ceimere, S.Dz.Levrence un D.Timšāne.

    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta darbs 1999.gadā aptvēra valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību saimnieciskās un finansiālās darbības likumības un lietderības revīzijas:

      • Par uzņēmējsabiedrību dibināšanas likumību un finansiāli saimniecisko darbību.
      • Pārbaudes pašvaldību siltumtīklu uzņēmumos (valsts investīciju un kredītu mērķtiecīga izmantošana).
      • Valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas likumības izvērtējums.
      • Valsts un pašvaldību pasūtījumu izpilde.
      • Pārbaudes pašvaldības uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar pašvaldības kapitāla daļu u.c.

    Uzskaitītas tikai būtiskākās revīziju tematiskās grupas.
    Revīzijas un pārbaudes veiktas saskaņā ar Valsts kontroles revīziju plānu, bet dažos gadījumos tās veiktas sakarā ar Latvijas Republikas amatpersonu iesniegumiem un iedzīvotāju sūdzībām. Departamenta revīzijas sektoros tika gatavotas arī atbildes uz iedzīvotāju sūdzībām un iesniegumiem vēstuļu veidā.
    1999.gadā departamentā pavisam uzsāktas 99 revīzijas, no tām 65 plānotas, astoņas – 1998.gada revīzijas un 26 – neplānotas revīzijas; pabeigtas – 98 revīzijas, vienai nepabeigtai revīzijai beigu termiņš – 2000.gads. Kolēģijas sēdēs izskatīti 92 revīziju materiāli un pieņemti attiecīgi lēmumi. Valsts kontroles padomē pieņemti lēmumi par trīs Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas lēmumiem.
    1999.gadā Ģenerālprokuratūrā iesniegti trīs revīziju materiāli.
    Pārskata periodā ir sagatavoti pieci ziņojumi, kurus valsts kontrolieris ir iesniedzis Saeimā.

    Kolēģijas locekļa J.Āboliņa vadītajā sektorā pārskata periodā strādāja viens vecākais valsts revidents un četri valsts revidenti. Sektora darbinieki 1999.gadā veica 23 revīzijas, no kurām 20 – ar sektora darbinieku spēkiem, trīs revīzijas – citu departamentu un sektoru revīzijas grupu sastāvā. Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas sēdēs izskatīti un pieņemti lēmumi par 19 revīziju materiāliem. Pārējo revīziju materiāli izskatīti citu departamentu kolēģiju sēdēs. Papildus šiem darbiem, izpildot Valsts kontroles vadības norādījumus, dotas atbildes uz Latvijas Republikas amatpersonu pieprasījumiem par informācijas sniegšanu, kā arī atbildēts uz iedzīvotāju sūdzībām un iesniegumiem vēstuļu veidā.
    Dažas 1999.gada revīziju tēmas tika pārceltas uz 2000.gadu, piemēram, VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (privatizācijas fonda līdzekļu izlietojums), a/s “Rīgas pasažieru osta” (investīciju programmas izvērtējums) un p/u “Rīgas ģeodēziskais centrs”.

    Sektora revidētie objekti sagrupējami šādi:

  • valsts uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības (veiktas astoņas revīzijas), no tiem nozīmīgākie objekti:
  • bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” (VIF),
  • valsts akciju sabiedrība “Latvijas eksportkredīts”,
  • bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Valsts robežbūve”,
  • bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums “Vides projekti”;
  • pašvaldības uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ar pašvaldības kapitāla daļu (veiktas četras revīzijas). No tām nozīmīgākā bija revīzija Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā;
  • valsts un pašvaldības pasūtījumu piešķiršanas likumības izvērtējums. Revīzijas pārsvarā veiktas uz iesniegto sūdzību pamata. Šādas revīzijas notikušas sešos objektos. Valsts pasūtījumu piešķiršanas norisē kā raksturīgākie trūkumi konstatēti nepilnīgi (nekonkretizēti) kritēriji piedāvājumu novērtēšanai;
  • tematiskās revīzijas arī citu revīzijas sektoru sastāvā veiktas piecos objektos.
    1999.gadā visi kolēģijas lēmumi ir izpildīti un, sagrupējot revīzijās un pārbaudēs konstatētos likumu pārkāpumus, būtiskākie ir šādu likumu pārkāpumi:
  • “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” – 9 gadījumos;
  • “Par grāmatvedību” – 6 gadījumos;
  • “Par uzņēmumu gada pārskatiem” – 3 gadījumos;
  • “Korupcijas novēršanas likums” (saskatīts iespējamais šā likuma pārkāpums) – 3 gadījumos;
  • “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” – 2 gadījumos;
  • “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” – 1 gadījumā;
  • “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” – 1 gadījumā;
  • “Par valsts uzņēmumu” – 1 gadījumā;
  • “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums” – 1 gadījumā;
  • LR Ministru kabineta 1998.gada 31.marta protokollēmuma Nr.17 29.§ “Par BO VAS “Valsts robežbūve” darbības uzsākšanai nepieciešamo finansējumu”.
  • Detalizētāka informācija par katrā revīzijā konstatētajiem trūkumiem un kolēģijas sēdēs pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par revidējamo objektu vadības reakciju uz tiem sniegta turpmākajā pārskatā.

    PĀRSKATS par 1999.gadā veiktajām revīzijām un kolēģijas sēdēs pieņemto lēmumu izpildi

    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta grāmatvedības sektora 1999.gada darba pārskats

     

    Pašvaldību revīzijas departaments

    Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departamentā 1999.gada sākumā departamenta direktora pienākumus turpināja pildīt Valsts kontroles padomes loceklis, Valsts budžeta revīzijas departamenta direktors K.Beljānis. No 16.februāra līdz 1999.gada beigām departamenta direktora pienākumus veica Valsts kontroles padomes locekle, Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta direktore Dz.Ceihnere.
    Darbs departamentā tika organizēts piecos sektoros, kurus vadīja kolēģijas locekļi A.Svirido, A.Zuitiņa, J.Rumkovskis, kā arī vecākie valsts revidenti Z.Grūbe un V.Germova. Gada beigās no departamentā paredzētajām 35 štata vietām bija nokomplektētas 28 vietas. Bez jau minētajiem sektoru vadītājiem departamentā vēl strādāja 3 vecākie valsts revidenti, 16 valsts revidenti un 4 valsts revidenta palīgi.
    1999.gadā departamentā tika uzsākta 116 revīzija. No tām iepriekš nebija plānotas 34 revīzijas. Divas revīzijas, kas uzsāktas 1999.gada beigās, nav pabeigtas. 64 revīzijas slēgtas ar atsevišķi noformētiem kolēģijas sēžu protokollēmumiem, jo tajās būtiski trūkumi nav konstatēti vai arī tie novērsti revīzijas laikā. Salīdzinājumam var piebilst, ka 1998.gadā būtiski trūkumi netika konstatēti tikai četros revidētajos objektos. Pārkāpumu skaita samazināšanos veicinājuši arī informatīvajā izdevumā “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis” publicētie materiāli, ar kuriem iepazinušās, pašvaldību amatpersonas cenšas novērst vai nepieļaut trūkumus, kas līdzīgi tiem, kuri atklāti citās pašvaldībās.
    Par 55 revīzijas lietām, kurās konstatētie pārkāpumi nav novērsti revīzijas gaitā, ir pieņemti kolēģijas lēmumi.
    Pašvaldību revīzijas departaments 1999.gadā tiesībsargājošajām iestādēm nosūtījis sešas lietas, tajā skaitā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai dokumentus par divām revīzijas lietām, kā arī materiālus par četru revīziju rezultātiem – prokuratūras un policijas institūcijām.
    LR Ģenerālprokuratūrai pēc Valsts kontroles kolēģijas lēmuma ziņots par pārkāpumiem, kas Salaspils pilsētas domē saistīti ar autobusa “Setra” iegādi 1995.gadā un “Tirdzniecības centra” pārdošanu 1997.gadā.
    Pēc Ģenerālprokuratūras pieprasījuma Valsts kontrole ir nosūtījusi revīzijas materiālus par rīcību ar pašvaldības un valsts mantu un finansu līdzekļiem Jūrmalas pilsētas domē 1996., 1997. un 1998.gadā.
    Pēc prokuratūras un policijas institūciju pieprasījuma ir nosūtīti atzinumi par rīcību ar pašvaldības un valsts mantu un finansu līdzekļiem Preiļu rajona Aglonas pagasta padomē, Valmieras rajona Rūjienas pilsētas domē un Rēzeknes rajona Verēmu pagasta padomē.

    Pašvaldību revīzijas departaments 1999.gadā ir sagatavojis un LR valsts kontrolieris iesniedzis LR Saeimā šādus ziņojumus:

      • Par pašvaldību revīzijas komisiju darbu.
      • Par Rīgas Domes ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās.
      • Par valsts investīciju programmas izpildi pašvaldībās.
      • Par ārvalstu kredītiem pašvaldībās.
      • Par Valsts autoceļu fonda līdzekļu izlietojumu pašvaldībās.
      • Par pašvaldību meža apsaimniekošanu un izmantošanu.

    Par revīzijās atklātajiem trūkumiem 1999.gadā ir ziņots:

  • LR Ministru kabinetam:
  • par nelikumīgu lēmumu pieņemšanu saistībā ar zemes gabalu izveidi Dzintaros,
  • par to, ka Privatizācijas aģentūra nav izpildījusi Ministru kabineta 1997.gada 5.marta rīkojumu Nr.107 par uzņēmuma “VEF Kultūras un tehnikas pils” nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā;
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Finansu ministrijai un Pašvaldību savienībai:
  • par ārvalstu piešķirtajiem kredītiem pašvaldībām revīzijas rezultātiem,
  • par revīzijā konstatētajiem trūkumiem un nepilnībām Valmieras rajona Valmieras pagasta padomes rīcībā ar pašvaldības mantu un finansu līdzekļiem;
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai:
  • par to, ka no 1994.gada Cēsu rajona Priekuļu pagasta padome neievēro likuma “Par pašvaldībām” prasības: strādā bez pieņemta pašvaldības nolikuma, nav ievēlējusi revīzijas komisiju (pēc pašvaldības vēlēšanām 1997.gadā), netiek ievērotas likuma “Par grāmatvedību” prasības,
  • par pārkāpumiem, kas saistīti ar nelikumīgo autoceļu fonda līdzekļu izlietojumu Rīgas rajona Ādažu pagasta padomē,
  • par pārkāpumiem, kas saistīti ar nelikumīgi izlietotiem dabas resursu nodokļa līdzekļiem Rīgas rajona Stopiņu pagasta padomē;
  • Valsts ieņēmumu dienestam:
  • par VID Valmieras nodaļas, Mazsalacas slimnīcas un Mazsalacas pilsētas domes nelikumīgo rīcību, kas saistīta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu 1997.gadā,
  • par pārkāpumiem, kas saistīti ar nodokļu neieturēšanu un nenomaksāšanu par Salaspils pilsētas domes darbiniekiem 1996. – 1997.gadā izmaksātajām mācību maksām,
  • par iespējamo “Korupcijas novēršanas likuma” pārkāpumu Jūrmalas pilsētas domē,
  • par pārkāpumiem, kas saistīti ar nodokļu neieturēšanu un nenomaksāšanu Kuldīgas rajona Pelču un Gudenieku pagasta padomē,
  • par to, ka Cēsu rajona Līgatnes pagasta padomes arodkomitejā, izmaksājot padomes darbiniekiem materiālos pabalstus Ls 4468,20 no līdzekļiem, kas nebija arodbiedrības biedru naudas maksājumi un nebija ārvalstu arodbiedrību ziedojumi, 1997. un 1998.gadā nav samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālais nodoklis;
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un īpašu uzdevumu ministram valsts pārvaldes un pašvaldību reformas lietās:
  • par pārkāpumiem, kas saistīti ar nepareizi izlietotiem dabas resursu nodokļa līdzekļiem Rīgas Domes Vides aizsardzības pārvaldē;
  • īpašu uzdevumu ministram valsts pārvaldes un pašvaldību reformas lietās:
  • par Ādažu pagasta padomes nelikumīgo rīcību ar speciālā budžeta īpašiem mērķiem iezīmētiem lī- dzekļiem un par nepareiza gada pārskata iesniegšanu un apstiprināšanu,
  • par pārkāpumiem, kādi pieļauti Valkas rajona Launkalnes pagasta padomes darba organizācijā attiecībā uz revīzijas komisijas darbu, un par atklātuma principa neievērošanu,
  • par pārkāpumiem, kas konstatēti rīcībā ar Rīgas rajona Allažu pagasta pašvaldības mežu un tā izstrādē iegūtajiem finansu līdzekļiem,
  • par Jelgavas rajona Cenu pagasta padomes nepareizo rīcību ar mantu un finansu līdzekļiem, izsniedzot galvojumus privātfirmām un nenodrošinot pašvaldības uzņēmuma sekmīgu darbu, kā dēļ pašvaldība cietusi zaudējumus par Ls 177 635,43,
  • par konstatētajiem pārkāpumiem, veicot revīziju par rīcību ar pašvaldības un valsts mantu (arī finansu līdzekļiem) 1998.gadā Rēzeknes rajona Verēmu pagasta padomē;
  • Labklājības ministrijai:
  • par rīcību ar sociālās palīdzības nodrošināšanai paredzēto valsts un pašvaldības mantu Krāslavas rajonā un Kuldīgas rajonā 1998.gadā revīzijas rezultātiem;
  • Satiksmes ministrijai:
  • par pārkāpumiem, kas saistīti ar nelikumīgi izlietotiem Autoceļu fonda līdzekļiem Rīgas rajona Ādažu pagasta padomē;
  • Aizsardzības ministrijai:
  • par to, ka Lielvārdes Aviācijas bāze nav ievērojusi Aizsardzības ministrijas 1996.gada 3.jūnija rakstu Nr.01-1109 un bartera darījumā atļauto 60 skrejceļa plākšņu vietā pārdevusi Lielvārdes pilsētas domei ar lauku teritoriju 152 plāksnes, pieprasot Ls 25 par 1 plāksni noteikto Ls 35 vietā;
  • Zemkopības ministrijai:
  • par pārkāpumiem, kādi atklāti Ogres virsmežniecības Jumpravas mežniecībā, izsniedzot ciršanas apliecinājumus,
  • par pārkāpumiem, kādi atklāti Žīguru virsmežniecības Viļakas mežniecībā, slēdzot ilgtermiņa līgumus un izsniedzot koku ciršanas biļetes,
  • par pārkāpumiem, kādi atklāti Krāslavas virsmežniecības Bukmuižas mežniecībā, izsniedzot koku ciršanas biļetes;
  • Valsts zemes dienestam:
  • par pārkāpumiem, kādi atklāti VZD Kuldīgas rajona nodaļā, sagatavojot zemes bilanci;
  • Satiksmes ministrijai un īpašu uzdevumu ministram valsts pārvaldes un pašvaldību reformas lietās – par Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģijas 1997.gada 6.novembra lēmuma nepildīšanu un par atkārtoti konstatētu nelikumīgu autoceļu fonda līdzekļu izlietošanu 1997. un 1998.gadā Užavas pagasta padomē un revīzijas rezultātiem citās pašvaldībās, veicot revīziju par Ventspils rajona pašvaldību autoceļu fonda līdzekļu izlietojumu 1995. – 1998.gadā.
  • Revīzijās par rīcību ar valsts un pašvaldību mantu (arī finansu līdzekļiem) konstatēts, ka pašvaldību domes (padomes) neievēro turpmāk minēto normatīvo aktu prasības.

    Likums “Par pašvaldībām”

    Nepilnības pašvaldības nolikumā konstatētas:

  • Rīgas rajona Baložu pilsētas domē,
  • Rīgas rajona Salaspils pilsētas domē
  • Cēsu rajona Priekuļu pagasta padomē,
  • Jelgavas rajona Cenu pagasta padomē,
  • Valkas rajona Launkalnes pagasta padomē.
  • Pašvaldību revīzijas komisijas neveic savas funkcijas:

  • Aizkraukles rajona Pļaviņu pilsētas domē,
  • Limbažu rajona Ainažu pilsētas domē,
  • Rīgas rajona Baložu pilsētas domē,
  • Rēzeknes pilsētas domē,
  • Cēsu rajona Līgatnes pagasta padomē,
  • Cēsu rajona Priekuļu pagasta padomē,
  • Daugavpils rajona Šēderes pagasta padomē,
  • Preiļu rajona Rožupes pagasta padomē,
  • Preiļu rajona Rušonas pagasta padomē,
  • Rēzeknes rajona Maltas pagasta padomē,
  • Rīgas rajona Ādažu pagasta padomē,
  • Rīgas rajona Stopiņu pagasta padomē,
  • Valkas rajona Ēveles pagasta padomē,
  • Valkas rajona Launkalnes pagasta padomē.
  • Nav ievērota prasība, ka pilsētas domei (pagasta padomei) jāapstiprina pašvaldības budžets un tā grozījumi:

  • Rīgas rajona Salaspils pilsētas domē,
  • Valmieras rajona Mazsalacas pilsētas domē,
  • Daugavpils rajona Šēderes pagasta padomē.
  • Nav ievērota prasība, ka pilsētas domei (pagasta padomei) jānosaka domes (padomes) darbinieku algas likmes:

  • Alūksnes rajona Trapenes pagasta padomē,
  • Valkas rajona Launkalnes pagasta padomē.
  • Padomes priekšsēdētājs nav organizējis un vadījis finansu komitejas darbu:

  • Daugavpils rajona Šēderes pagasta padomē.
  • Pašvaldības uzņēmumi, kuri sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, nav pārveidoti par bezpeļņas organizācijām:

  • Daugavpils pilsētas domē.
  • Likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”

    Nav rīkoti konkursi, izsoles par pasūtījuma piešķiršanu:

  • Rīgas rajona Salaspils pilsētas domē,
  • Rīgas rajona Saulkrastu pilsētas domē,
  • Rīgas rajona Ādažu pagasta padomē,
  • Valkas rajona Launkalnes pagasta padomē.
  • Likums “Par pašvaldību budžetiem”
    Nav sagatavota slēguma bilance:

  • Rīgas rajona Salaspils pilsētas domē,
  • Rīgas rajona Stopiņu pagasta padomē.
  • Nav pilnībā uzrādīti ieņēmumi:

  • Aizkraukles rajona Pļaviņu pilsētas domē,
  • Preiļu rajona Rožupes pagasta padomē,
  • Rēzeknes rajona Maltas pagasta padomē.
  • Asignējumi izpildvarai, izglītībai, sociālajai nodrošināšanai pārsniedz budžetā noteiktos apjomus:

  • Rīgas rajona Salaspils pilsētas domē,
  • Daugavpils rajona Šēderes pagasta padomē,
  • Rēzeknes rajona Verēmu pagasta padomē.
  • Pie pārskata par budžeta izpildi nav pievienots paskaidrojuma raksts:

  • Aizkraukles rajona Pļaviņu pilsētas domē,
  • Alūksnes rajona Trapenes pagasta padomē,
  • Rīgas rajona Stopiņu pagasta padomē,
  • Valkas rajona Launkalnes pagasta padomē.
  • Likums “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”

    Netiek ievēroti likumā noteiktie ierobežojumi piešķirt kredītus, izsniegt aizdevumus, dot galvojumus un garantijas:

  • Rīgas rajona Salaspils pilsētas domē,
  • Valmieras rajona Rūjienas pilsētas domē,
  • Rēzeknes rajona Maltas pagasta padomē,
  • Rīgas rajona Stopiņu pagasta padomē.
  • Netiek ievēroti ierobežojumi dāvināt (ziedot) finansu līdzekļus un mantu:

  • Aizkraukles rajona Pļaviņu pilsētas domē,
  • Rīgas rajona Stopiņu pagasta padomē.
  • Netiek ievērots aizliegums nodot valsts un pašvaldību mantu bezatbildības lietošanā:

  • Ludzas rajona Zilupes pilsētas domē.
  • Likuma “Par pašvaldības uzņēmumu” prasības pārkāptas:

  • Daugavpils rajona Šēderes pagasta padomē,
  • Ludzas rajona Zilupes pilsētas domē.
  • Likums “Par grāmatvedību”

    Grāmatvedības uzskaitē nav ņemti visi ilgtermiņa ieguldījumi (pamatlīdzekļi, meži, ieguldījumi citās uzņēmējsabiedrībās):

  • Aizkraukles rajona Pļaviņu pilsētas domē,
  • Limbažu rajona Ainažu pilsētas domē,
  • Rēzeknes pilsētas domē,
  • Rīgas rajona Baložu pilsētas domē,
  • Alūksnes rajona Trapenes pagasta padomē,
  • Cēsu rajona Priekuļu pagasta padomē,
  • Daugavpils rajona Šēderes pagasta padomē,
  • Rēzeknes rajona Maltas pagasta padomē,
  • Rēzeknes rajona Verēmu pagasta padomē,
  • Valkas rajona Ēveles pagasta padomē,
  • Valkas rajona Launkalnes pagasta padomē.
  • Nepilnīgi uzskaitīti debitoru un kreditoru parādi:

  • Aizkraukles rajona Pļaviņu pilsētas domē,
  • Rēzeknes pilsētas domē,
  • Rīgas rajona Saulkrastu pilsētas domē,
  • Valmieras rajona Mazsalacas pilsētas domē,
  • Valmieras rajona Rūjienas pilsētas domē,
  • Cēsu rajona Līgatnes pagasta padomē,
  • Preiļu rajona Rušonas pagasta padomē,
  • Rēzeknes rajona Maltas pagasta padomē,
  • Rēzeknes rajona Verēmu pagasta padomē,
  • Valkas rajona Ēveles pagasta padomē,
  • Valkas rajona Launkalnes pagasta padomē.
  • Nav veiktas pamatlīdzekļu, materiālo vērtību, naudas līdzekļu un norēķinu inventarizācijas, vai tās veiktas formāli:

  • Daugavpils rajona Šēderes pagasta padomē,
  • Preiļu rajona Rožupes pagasta padomē,
  • Preiļu rajona Rušonas pagasta padomē,
  • Rēzeknes rajona Maltas pagasta padomē.
  • Grāmatvedības reģistros izdarīti ieraksti bez attaisnojuma dokumentiem:

  • Aizkraukles rajona Pļaviņu pilsētas domē,
  • Limbažu rajona Ainažu pilsētas domē,
  • Rīgas rajona Salaspils pilsētas domē,
  • Rīgas rajona Saulkrastu pilsētas domē,
  • Jelgavas rajona Cenu pagasta padomē,
  • Valkas rajona Launkalnes pagasta padomē.
  • Grāmatvedības reģistri netiek kārtoti divkāršā ieraksta sistēmā:

  • Preiļu rajona Rožupes pagasta padomē,
  • Preiļu rajona Rušonas pagasta padomē,
  • Rēzeknes rajona Maltas pagasta padomē,
  • Rēzeknes rajona Verēmu pagasta padomē,
  • Valkas rajona Ēveles pagasta padomē,
  • Valkas rajona Launkalnes pagasta padomē.
  • Nav veiktas pēkšņas kases revīzijas:

  • Rīgas rajona Saulkrastu pilsētas domē,
  • Cēsu rajona Līgatnes pagasta padomē,
  • Valkas rajona Ēveles pagasta padomē,
  • Valkas rajona Launkalnes pagasta padomē.
  • Nav iekārtota izolēta kases telpa vai netiek nodrošināta skaidras naudas saglabāšana:

  • Aizkraukles rajona Pļaviņu pilsētas domē,
  • Limbažu rajona Ainažu pilsētas domē,
  • Rīgas rajona Saulkrastu pilsētas domē,
  • Cēsu rajona Priekuļu pagasta padomē,
  • Valkas rajona Launkalnes pagasta padomē
  • Veiktās revīzijas 

     

    Privatizācijas procesa revīzijas departaments

    1999.gadā Privatizācijas procesa revīzijas departamentā, ko vadīja Valsts kontroles padomes loceklis, departamenta direktors I.Šķibelis, darbs tika organizēts piecos sektoros, kurus vadīja kolēģijas locekļi M.Lēruma, I.Kučinska, I.Kalniņa un V.H.Pucis, kā arī vecākā valsts revidente A.Kenkle.

    Pārskata gadā departamentā revīzijas darba galvenie virzieni bija:

  • privatizējamo valsts īpašuma objektu privatizācijas procesa likumības izvērtēšana;
  • privatizācijas projektos uzņemto saistību izpildes izvērtēšana;
  • līgumu par valsts īpašuma nomu ar izpirkumu izpildes izvērtēšana;
  • valsts uzņēmumu privatizācijas projektu un pirkuma līgumu izpildes pārbaudes;
  • pārbaudes par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizācijas un valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumu izpildi;
  • privatizācijas noteikumu izpilde atbilstīgi tiesību aktu normām.
  • Uzsāktas pārbaudes par pašvaldības uzņēmumu privatizācijas atbilstību likumu un normatīvo aktu prasībām, kā arī tematiska pārbaude par rīcības likumību ar dzīvojamo fondu 1991. – 1994.gadā privatizētajos uzņēmumos.
    Privatizācijas procesa revīzijas departamentā 1999.gadā plānota 71 revīzija (četras no tām iepriekšējā gadā iesāktās), faktiski tika uzsāktas 90, tajā skaitā četras iepriekšējā gadā uzsāktās revīzijas, 58 – 1999.gadā plānotās, kā arī 28 – neplānotas revīzijas. Pabeigtas iepriekšējā gadā sāktās četras un 73 pārskata gadā uzsāktās revīzijas.
    Departamentā sāktas, bet vēl nav pabeigtas vairākas aktuālas neplānotas revīzijas, piemēram, par uzņēmuma “Kālija parks”, Latvijas ZA “Valsts bioķīmisko preparātu rūpnīcas”, dzīvojamās mājas Rīgā, Sporta ielā 1 privatizācijas likumību; revīzija lauksaimniecības paju sabiedrībā “Skrīveri” un revīzija par nekustamā īpašuma denacionalizācijas atbilstību tiesību aktu normām Jūrmalas pilsētā.
    Departamenta kolēģijā pārskata gadā izskatītas 62 revīziju rezultāti, 16 revīziju lietas nav izskatītas kolēģijā, bet piecas revīzijas, kurās nebija konstatēti būtiski pārkāpumi, departamenta direktors ir slēdzis vienpersoniski. Valsts kontroles padomē ir pieņemti lēmumi par pieciem Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas lēmumiem. LR Augstākās tiesas Senātā izskatītas divas lietas.
    Tiesībsargājošajām institūcijām nosūtītas 10 revīzijas lietas, tajā skaitā Ģenerālprokuratūrai – deviņas.

    Revīzijās konstatētie galvenie trūkumi (pārkāpumi):

  • bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) tiesību aktu normām neatbilstīga rīcība, mainot privatizācijas nosacījumus, kas bija paredzēti privatizācijas projektā;
  • nepilnības Privatizācijas aģentūras darbībā, pildot 1994.gada 17.februāra likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” pārejas noteikumus;
  • privatizācijas subjekti, veicot samaksu par privatizētiem objektiem (uzņēmumiem), neievēro valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos maksājamās proporcijas;
  • konstatēti pārkāpumi Privatizācijas aģentūras rīcībā attiecībā uz maksāšanas līdzekļu maiņu, jo ar Privatizācijas aģentūras valdes lēmumiem bez pietiekama juridiska pamatojuma tika mainīti maksāšanas līdzekļi un to attiecība (lati : sertifikāti) valsts mantas izpirkuma maksā, kas neatbilda apstiprinātajiem šo valsts uzņēmumu privatizācijas projektiem;
  • tā kā LR normatīvie akti nereglamentē investīciju jēdzienu, to ieguldīšanas kārtību, ieguldījumu novērtēšanas metodiku, to ieguldīšanas garantijas un citus ar investīcijām saistītus nosacījumus, valsts uzņēmumu privatizācijā tiek pieļauti neizdevīgi un nelietderīgi darījumi, kas valstij nodara reālus zaudējumus, un šāda veida investīcijas nesekmē un neveicina valsts tautsaimniecības attīstību.
  • Privatizācijas procesa revīzijas departamenta veiktās revīzijas (v/u “Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca”) rezultāti un šajā sakarā sagatavotais ziņojums Ministru kabinetam (Valsts kontrole uzskata, ka Privatizācijas aģentūras rīcība MK noteikumos Nr.48 “Kārtība, kādā tiek finansēta Privatizācijas aģentūra un veikti norēķini ar privatizācijas fondiem un valsts budžetu” nav pietiekami skaidri noregulēta) ir pamats ierosmei, lai Ekonomikas ministrija uzsāktu Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekta sagatavošanu.

    Kolēģijas locekles I.Kučinskas vadītajā sektorā pārskata periodā veiktas 33 revīzijas, kuras nosacīti var sadalīt divās tematiskās grupās:

  • par akciju sabiedrību (“Metālserviss”, “Latvijas saimniecības preces”, “Kokneses mežrūpniecības saimniecība”, “Valmieras stiklašķiedra”, “Rīgas alus”, “Dzintars”, u.c.), sabiedrību ar ierobežotu atbildību (“Lenta 12”, “Jūrmalas MRS”, “ATU-6”, “Ozolnieki-1”) un privatizējamo akciju sabiedrību (“Brasa”, “Rota”) valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizācijas un valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumu izpildi;
  • par valsts nomas uzņēmumu (“Varonis”, “Omega”), rūpnīcu (“Darbs”, Liepājas papīra izstrādājumu rūpnīca”, Liepājas linoleja rūpnīca” u.c.) privatizācijas noteikumu izpildi atbilstīgi tiesību aktu prasībām”, kā arī sniegtas atbildes uz diviem iesniegumiem.
  • Kā būtiskākās var minēt revīzijas par valsts pansionāta “Daina” privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu normām un par Rojas ZKR Mērsraga filiāles privatizācijas likumību.
    Ar kolēģijas lēmumu slēgtas divas revīziju lietas, ar atsevišķi noformētu kolēģijas sēdes protokollēmumu – 26 lietas.

    Veiktās revīzijas

    Kolēģijas locekles M.Lērumas vadītajā sektorā pārskata gadā galvenā uzmanība tika pievērsta valsts uzņēmumu privatizācijas projektu un pirkuma līgumu izpildes pārbaudēm, tika uzsāktas pārbaudes par pašvaldības uzņēmumu privatizācijas atbilstību likumu un normatīvo aktu prasībām, kā arī uzsākta tematiska pārbaude par rīcības likumību ar dzīvojamo fondu 1991. – 1994.gadā privatizētajos valsts uzņēmumos. No privatizācijai nodotajiem valstiski stratēģiskajiem uzņēmumiem izvērtēta tika akciju sabiedrības “Latvijas gāze” 1998.gadā veiktās akciju slēgtās un publiskās emisijas likumība un lietderība.
    Sektorā gada laikā veiktas 17 revīzijas un pārbaudes, no kurām trīs tika uzsāktas 1998.gadā, bet viena tika pabeigta 2000.gada 15.martā. Ar kolēģijas lēmumiem slēgtas septiņas revīziju lietas, ar kolēģijas sēdes protokollēmumu slēgtas desmit revīziju lietas. Ar Valsts kontroles padomes 1999.gada 16.jūnija sēdes lēmumu atstāts spēkā kolēģijas lēmums par uzrēķina Ls 13 571 noteikšanu Rīgas ražošanas komercfirmai SIA “Darbagaldu normāle”, un šī summa ir ieskaitīta valsts budžetā.
    Revīziju “Akciju sabiedrības “Latvijas gāze” 1998.gadā veiktās akciju slēgtās un publiskās emisijas likumības un lietderības pārbaude” un “Privatizējamā valsts uzņēmuma “Rīgas zvejniecība” privatizācijas procesa atbilstība likumdošanas aktu prasībām” materiāli iesniegti izvērtēšanai LR Ģenerālprokuratūrā.
    Par investīcijām valsts uzņēmumu privatizācijā iesniegti ziņojumi gan I.Ūdrei, gan V.Makarovam kā ekonomikas ministriem, kuri vienlaikus pildīja arī valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” pilnvarnieka un padomes priekšsēdētāja pienākumus. Šajos ziņojumos tika uzsvērts, ka, veicot pārbaudes par investīciju ieskaitīšanas likumību un lietderību privatizējamo valsts uzņēmumu attīstībā, kā arī nomā ar izpirkumu nodoto privatizēto valsts uzņēmumu ieguldīto investīciju ieskaitīšanu izpirkuma maksā, vairākos gadījumos Valsts kontrole konstatējusi pārkāpumus un nolaidīgu rīcību bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” darbībā (piemēram, saistībā ar valsts uzņēmumu sanatoriju “Ķemeri”, valsts saimniecību “Tumšupe”, SIA “Signum” u.c.), jo no privatizācijas subjektiem netiek pieprasītas drošas garantijas par investīciju ieguldīšanu.
    Tā kā LR normatīvie akti nereglamentē investīciju jēdzienu, to ieguldīšanas kārtību, ieguldījumu novērtēšanas metodiku, to ieguldīšanas garantijas un citus ar investīcijām saistītus nosacījumus, valsts uzņēmumu privatizācijā tiek pieļauti neizdevīgi un nelietderīgi darījumi, kas valstij nodara reālus zaudējumus, un šāda veida investīcijas nesekmē un neveicina valsts tautsaimniecības attīstību.
    Pēc ziņojuma izskatīšanas LR Ekonomikas ministrija informēja Valsts kontroli, ka tā ir izstrādājusi un iesniegusi Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kurā ir precīzi definētas investīcijas privatizācijas procesā (1999.gada 24.septembra vēstule Nr.1-998): “Investīcijas – naudas un ķermenisko lietu ieguldījums uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā”. Šie grozījumi Ministru kabinetā vēl nav izskatīti.
    Šajā situācijā, kad Ministru kabinets vilcinās izskatīt ar investīcijām saistītos jautājumus, kaut gan Valsts kontrole vairākkārt ir konstatējusi pārkāpumus minētajā jomā, ir pamats atzīt, ka ne visos gadījumos investīciju piesaiste un izmantošana valsts uzņēmumu privatizācijā ir vērtējama kā lietderīga, kalpo Latvijas valsts interesēm un sekmē valsts tautsaimniecības attīstību.
    Bez tam konstatēti pārkāpumi Privatizācijas aģentūras rīcībā attiecībā uz maksāšanas līdzekļu maiņu, jo ar Privatizācijas aģentūras valdes lēmumiem bez pietiekama juridiska pamatojuma ir mainīti maksāšanas līdzekļi un to attiecība (lati : sertifikāti) valsts mantas izpirkuma maksā, kas neatbilda apstiprinātajiem šo valsts uzņēmumu privatizācijas projektiem.
    Likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kas piešķīra Privatizācijas aģentūrai tiesības izdarīt grozījumus apstiprinātajos valsts īpašuma objektu privatizācijas projektos, privatizācijas konkursa noteikumos, pirkuma līgumos un citos ar tiem saistītajos dokumentos, stājās spēkā tikai 1997.gada 1.jūlijā. Pārskata gadā veiktajās pārbaudēs konstatēts, ka maksāšanas līdzekļi izpirkuma maksā bez pietiekama juridiska pamatojuma privatizācijas subjektiem mainīti, noslēdzot pirkuma līgumus ar uzņēmumu vadītājiem par valsts nomas kažokādas fabrikas “Elektra”, valsts būvuzņēmuma “Ķekava”, Latvijas valsts Elektrotehniskās un mašīnbūves produkcijas tirdzniecības un starpniecības firmas “LEMF” importa kabeļu produkcijas sagādes, uzglabāšanas un realizācijas kompleksa, valsts uzņēmuma “Latvijas zivis” un citu uzņēmumu izpirkumu, līdz ar to valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi samazināti par Ls 124 100.
    Konspektīvs pārskats par sektorā veiktajiem darbiem parādīts tabulā.

    Kolēģijas locekļa V.H.Puča vadītajā sektorā 1999.gadā turpinājās uzsāktais darbs privatizācijas procesa likumības pārbaudē. Šajā pārskata gadā revīzijas darba galvenie virzieni bija:

  • privatizējamo valsts īpašuma objektu privatizācijas procesa likumības izvērtēšana;
  • privatizācijas projektos uzņemto saistību izpildes izvērtēšana;
  • līgumu par valsts īpašuma nomu ar izpirkumu izpildes izvērtēšana.
  • Sektorā strādāja viens vecākais valsts revidents un četri valsts revidenti.
    Gada laikā sektorā slēgtas 25 revīzijas, izskatīti fizisko un juridisko personu iesniegumi, sūdzības, kā arī sniegtas atbildes.

    Kolēģijas sēdēs izskatītas 17 revīziju lietas; nozīmīgākās no tām:

  • par valsts Rīgas vīna un šampanieša kombināta privatizācijas procesa likumību;
  • par valsts būvuzņēmuma “Zemgales autoceltnieks” privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu normām;
  • par v/u “Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca” kontrolpaketes pirkuma cenas korekcijas atbilstību tiesību aktu normām;
  • par dzīvokļu privatizācijas dzīvojamā mājā Daugavpilī, Viestura ielā 13 atbilstību tiesību aktu normām u.c.
  • Ar kolēģijas lēmumiem noteikti uzrēķini kopā par Ls 104 812, tajā skaitā Zemkopības ministrijai – Ls 98 117, a/s “Krāsainie lējumi” – Ls 6695.
    LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta tiesas sēdēs izskatītas divas lietas, no kurām vienā panākts, ka atstāts spēkā Valsts kontroles padomes 1999.gada 24.februāra lēmums un Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas 1998.gada 29.oktobra lēmums, kas noteica Privatizācijas aģentūrai Ls 28 635 uzrēķinu par valstij nodarītajiem zaudējumiem, ko radījusi Privatizācijas aģentūra, nepamatoti samazinot valsts Jelgavas uzņēmuma “Signum” izpirkuma maksu.
    Piecu revīziju materiāli izskatīti kolēģijas sēdēs un pieņemts lēmums materiālus iesniegt Ģenerālprokuratūrā izvērtēšanai nodarīto zaudējumu piedziņai un vainīgo amatpersonu saukšanai pie atbildības tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

    Revīzijās konstatētie galvenie trūkumi (pārkāpumi):

  • tiesību aktu normām neatbilstīga Privatizācijas aģentūras rīcība, mainot privatizācijas nosacījumus neatbilstīgi privatizācijas projektam;
  • nepilnības Privatizācijas aģentūras darbībā, pildot 1994.gada 17.februāra likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” pārejas noteikumus;
  • privatizācijas subjekti, veicot samaksu par privatizētajiem objektiem (uzņēmumiem), neievēro valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos maksājamās proporcijas.
  • Veiktās revīzijas

     

     

    Latvijas Republikas Valsts kontroles starptautiskā sadarbība

     

    Lai nodrošinātu pieredzes ieguves iespējas un veidotu efektīvu sadarbību ar citu valstu augstākās kontroles institūcijām, kā arī ar citām starptautiskām organizācijām, 1999.gadā Latvijas Republikas Valsts kontroles darbinieki devušies komandējumos uz Baltijas valstīm (Igauniju un Lietuvu), vairākām Eiropas valstīm, ieskaitot Ziemeļvalstis, kā arī uz Eiropas Komisijas mītni Briselē un uz ASV, tāpat piedalījušies starptautiskos semināros Latvijā.
    Šajā gadā starptautiskie pasākumi tika saskaņoti ar ārvalstu kontroles institūcijām, tika risināti sadarbības plānošanas jautājumi ar INTOSAI (International Organization of the Supreme Audit Institutions), EUROSAI (European Organization of the Supreme Audit Institutions) un Eiropas Revidentu tiesu, kā arī sekmīgi noritēja Baltijas valstu augstāko kontroles institūciju seminārs Latvijā.

    Galvenās jomas starptautiskajā sadarbībā 1999.gadā

    1. Līdzdalība Starptautiskā konsorcijā par valsts sektora finansu vadības jautājumiem.
    2. LR VK darbinieku mācību organizēšana Eiropas Savienības dalībvalstīs.
    3. Līdzdalība darba grupā “Augstāko kontroles institūciju funkcijas Eiropas integrācijas kontekstā”.
    4. Līdzdalība darba grupā “Augstāko kontroles institūciju aktīvā loma “acquis communautaire” pielāgošanā un izmantošanā”.
    5. Līdzdalība INTOSAI privatizācijas darba grupas darbā novērotāja statusā.
    6. Iesaistīšanās EUROSAI vides revīziju darba grupā.
    7. Līdzdalība EUROSAI IV kongresa organizēšanas procesā un darbā.
    8. Līdzdalība Baltijas valstu (Lietuvas, Latvijas, Igaunijas) augstāko kontroles institūciju semināros, kā arī semināra organizēšana Latvijā.
    9. SIGMA (Support for Improvement of Governance and Management in Central and European Countries) ekspertu regulāra darbība visa gada garumā LR Valsts kontrolē.
    10. Līdzdalība Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības programmās.

    sakari

    Kandidātvalstu augstākās kontroles institūcijām paredzama svarīga loma pirmsstrukturālo un vēlāk arī strukturālo fondu līdzekļu izlietošanas kontrolē. Eiropas Komisija ir ieinteresēta, lai Eiropas Savienības līdzekļu izmantošanas kontroles sistēma darbotos.
    Jau aptuveni divus gadus LR VK piedalās sanāksmēs Briselē par finansu kontroles jautājumiem. Svarīga bija mūsu līdzdalība otrās kārtas skrīninga sanāksmē Briselē par finansu un budžeta nosacījumiem un par finansu kontroli.
    LR VK darbinieki (Padomes locekļi un kolēģiju locekļi, vecākie valsts revidenti) ir sākuši apgūt mūsu turpmākai attīstībai ļoti nepieciešamas zināšanas. Tās bija divu mēnešu mācības par finansu un lietderības revīziju jautājumiem Dānijas Karalistes Valsts kontrolē Kopenhāgenā.
    Norvēģijā mūsu revidentiem bija iespēja divu nedēļu seminārā apgūt revidentu mācību metodoloģijas jautājumus, lai turpmāk šīs zināšanas izmantotu mūsu iestādē.
    Baltijas valstu augstāko kontroles institūciju sadarbības ietvaros ar SIGMA atbalstu Tallinā notika seminārs par mācību metodoloģiju atbilstīgi INTOSAI standartiem.
    Ar TAIEX (Eiropas Komisijas Tehniskās palīdzības informācijas apmaiņas organizācija) finansiālu atbalstu mūsu revidentu grupa Briselē piedalījās seminārā, kas bija veltīts kandidātvalstu augstāko kontroles institūciju darba jautājumiem saistībā ar Eiropas Savienības likumdošanu, kā arī pirmsiestāšanās fondu – SAPARD un ISPA – finansu procedūras un finansu kontroles jautājumiem.
    Mēs skaidri apzināmies savu misiju. Tās būtība izpaužas izpratnē par nepieciešamību aktīvi piedalīties to uzdevumu izpildē, kas šobrīd atspoguļoti LR VK stratēģiskās attīstības plānā.
    Mēs esam gatavi darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu starptautisko standartu ieviešanas procesu LR VK, kā arī apņemamies ar savu līdzdalību veicināt starptautiskās pieredzes apgūšanas iespējas Eiropas Savienības valstu augstākajās kontroles institūcijās un veicināt intensīvāku Baltijas valstu kontroles institūciju sadarbības saskaņošanu.
    Saskaņā ar Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plānu par revīzijas metodoloģijas un standartu ieviešanas jautājumiem vistuvākajā laikā būtu lietderīgi Baltijas valstu līmenī organizēt kopīgus seminārus par finansu revīziju veikšanas pieredzi. Tas varētu īstenoties seminārā, kas paredzēts 2000.gada pavasarī Igaunijā.
    Viena no turpmākajām Eiropas Savienības kandidātvalstu augstāko kontroles institūciju līmenī izveidotās darba grupas sēdēm ir paredzēta Rīgā. Darba grupa veicinās un ieviesīs ieteikumus un augstāko kontroles institūciju darbības stratēģijas principus, ko 1999.gada rudenī Prāgā akceptēja Centrāleiropas un Austrumeiropas augstāko kontroles institūciju vadītāji kopā ar Eiropas Revidentu tiesu. Šīs darba grupas sanāksmi organizēs Latvijas Republikas Valsts kontrole.
    Turpmāk jāpastiprina sadarbība ar Baltijas valstīm, saskaņojot un pētot paredzamās darbības jomas Eiropas Savienības budžeta līdzekļu kontroles jautājumos.
    Būtu lietderīgi pilnveidot mūsu kolēģu ārvalstīs iegūto zināšanu un prasmju izmantošanas metodes, lai visi mūsu institūcijas darbinieki apgūtu šīs zināšanas un pieredzi.
    Sadarbība ar Ziemeļvalstīm varētu veiksmīgi izvērsties “darba” mācību jomā, kas nozīmētu kopā ar kolēģiem praktiski mācīties finansu un lietderības revīzijās.

     

     

    Informācijas tehnoloģijas un informatīvais nodrošinājums

     

    Informācijas daļas darbības galvenais mērķis ir noteikto uzdevumu ietvaros dot savu ieguldījumu Valsts kontroles izveidē par augstākās revīzijas iestādi valstī, kas, ieviešot mūsdienīgu un starptautiski atzītu revīzijas metodoloģijas klāstu, pārtaps par efektīvu revīzijas iestādi.
    Informācijas daļa veic Valsts kontroles informatīvā, informācijas tehnoloģiju (IT) nodrošinājuma, kā arī Valsts kontroles informatīvo izdevumu sagatavošanu un izdošanu.

    Pastāvīgi darbs tiek veikts četros virzienos (sk. 1.shēmu):

    • Dažāda veida informācijas nodrošinājums.
    • Valsts kontroles informatīvo izdevumu sagatavošana, izdošana un izplatīšana.
    • Valsts kontrolē sagatavoto dokumentu projektu, revīzijas materiālu un dažādu izdevumu rediģēšana.
    • Valsts kontroles datorizācija un IT attīstības nodrošināšana.

    Pārskata gadā Informācijas daļa veica arī papildu pienākumus, 1999.gada sākumā nodrošinot mācības Valsts budžeta revīzijas departamenta darbiniekiem, bet Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas) palīdzības projekta ietvaros organizējot Privatizācijas procesa revīzijas departamenta darbiniekiem 36 stundu un Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta personālam – 80 stundu mācību programmas apguvi (sk. 1.tabulu).

    Informācijas daļas organizētie mācību kursi Valsts kontroles darbiniekiem 1999.gadā

    1.tabula

    TēmaProgrammas apjoms (stundas)Kursu klausītājiMācības
    struktūrvienībaskaitsnotiek (gads)finansēvadaorganizē
    Budžets un nodokļi40Valsts budžeta revīzijas departaments321999Valsts kontroleLatvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finansu institūta ekonomikas doktore, doc. L.KavaleInformācijas daļa
    Budžeta grāmatvedība40Valsts budžeta revīzijas departaments311999Valsts kontroleLatvijas Universitāte Pašvaldību un pro-jektu vadības valsts mācību centrsInformācijas daļa
    Uzņēmumu, ražošanas un iekārtu vērtēšanas revīzija36Privatizācijas procesa revīzijas departaments151999Pasaules BankaRīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola sadar-bībā ar “American Appraisal (UK) Ltd.”Informācijas daļa
    Valsts uzņēmumu un uzņēmējdarbības revīzija80Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments251999Pasaules BankaLatvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centrsInformācijas daļa

     

    virzieni

     

    Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem 1999.gadā Valsts kontrole lielu finansējuma daļu novirzīja datortehnikas iegādei: nopirkām 15 datorus ar attiecīgo programmatūru, dažas drukas iekārtas un vienu serveri. Sakarā ar iespējamo 2000.gada datorrisku bija jāmaina grāmatvedības un lietvedības programmas.

    SIA “Solcraft” izstrādātās licencētās grāmatvedības programmas pamatā ir visu iestādes finansiālo darbības virzienu integrācijas princips, darba vietu individualizācija, sadalot sistēmu pa moduļiem (“Darba alga” un “Finanses”), kā arī uzskaites nepārtrauktība u.c. Līdz ar modernās lietvedības sistēmas iegādi 2000.gadā tiks uzsākta jaunas Lotus Notes tehnoloģijas ieviešana Valsts kontrolē un šīs jaunās programmas daudzfunkcionālās iespējas būs pamatā jaunveidojamai informatīvajai sistēmai.
    Iepriekš minētie pasākumi Valsts kontrolē tikai mazliet uzlaboja situāciju informatizācijas jomā. Tā kā gandrīz puse Valsts kontroles rīcībā esošo datoru ir morāli un fiziski novecojuši, bija pamats bažām par iespējamās 2000.gada datorproblēmas ietekmi uz iestādes datoru darba spējām, mainoties gadu tūkstotim. Šā iemesla dēļ Informācijas daļa veica pasākumus iespējamās datorkļūdas ietekmes novēršanai. Iestādē tika veikta datortehnikas un programmatūras testēšana, kuras rezultāti atspoguļoti 2.tabulā.
    Ārējās un iekšējās elektroniskās komunikācijas iespējas nodrošināja tiem Valsts kontroles darbiniekiem, kuru rīcībā ir attiecīgās jaudas datori, iespēju izmantot informāciju, kas ir lokālajā tīklā, kā arī informāciju no Internet pieslēguma datu bāzēm. Pārskata gadā palielinājās to Valsts kontroles darbinieku skaits, kuriem nodrošinājām pieslēgumu Uzņēmumu reģistra datu bāzei.

    Valsts kontroles datortehnikas un programmatūras raksturojums 1999.gadā

    2.tabula

    Datoru skaits
    Kopā Valsts kontrolē103
    Jauni datori15
    1999.gada jūnijā veiktās testēšanas rezultātiAtbilst mūsdienu prasībām un nav pakļauti 2000.gada datorriskamStacionārie darbosies lokālajā tīklā32
    portatīvie1
    Pēc uzlabošanas nebūs pakļauti 2000.gada datorriskamstacionārie darbosies lokālajā tīklā4
    portatīvie2
    Pakļauti 2000.gada datorriskamstacionārielokālajā tīklā nedarbosies, izmantojami kā rakstāmmašīnas20
    morāli un fiziski novecojuši, uzlabošanas izmaksas līdzvērtīgas jaunu datoru iegādes izmaksām10
    nedarbojas, nav remontējami, jānoraksta10
    portatīvienedarbojas, nav remontējami, jānoraksta9

     

    Lokālajā tīklā ir ievietoti revīzijas metodoloģijas materiāli, Eiropas Savienības (ES) pirmsiestāšanās strukturālo fondu lietošanas, vadības un finansu kontroles jomas normatīvo dokumentu tulkojumi un citi materiāli.
    No 1999.gada marta Valsts kontroles “Mājas lapā” regulāri ievietojam informāciju par Valsts kontroles revīziju sakarā pieņemtajiem koleģiālajiem lēmumiem (revīzijas departamentu kolēģiju lēmumi, Valsts kontroles padomes lēmumi un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumi). Sakarā ar Valsts kontroles revīzijas materiālu Internet datu bāzes veidošanu Informācijas daļa sāks veidot arī operatīvās informācijas sistēmu ar meklēšanas un atlases iespēju tehnisko nodrošinājumu.
    Veiksmīgi sadarbojoties ar Tulkošanas un terminoloģijas centru (TTC), 1999.gada nogalē Valsts kontroles abi pamatlikumi – likums “Par Valsts kontroli” un “Valsts kontroles revīzijas reglaments” – tika pārtulkoti angļu valodā un oficiālo tulkojumu statusā papildināja mūsu iestādes “Mājas lapas” angļu versijas saturu.
    Lielāko pārskata gada daļu Informācijas daļas darbinieki piedalījās pasākumos, kas notika sakarā ar SIGMA (Support for Improvement of Governance and Management in Central and Eastern European Countries) veikto Valsts kontroles darbības novērtējumu. Tā bija piedalīšanās intervijās, darbība SIGMA ieteikumu ieviešanas darba grupā, kā arī nopietns darbs, gatavojot pašreizējās situācijas novērtējumu un plānojot attīstības vajadzības informācijas tehnoloģiju jomā Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plāna projektam. Nopietns darbs paredzams vadības administratīvo spēju palielināšanas jomā. Iestādes datorizācijas pilnveidošana ir priekšnoteikums datorizētas revīzijas metodes ieviešanai Valsts kontrolē.
    Pārskata gadā Informācijas daļas darbinieki lielu darbu ieguldījuši Valsts kontroles informatīvo izdevumu sagatavošanā, izdošanā un izplatīšanā. Tika sagatavots un izdots “Latvijas Republikas Valsts kontroles gada pārskats, 1998” un periodiskā izdevuma “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis” seši numuri.
    1999.gadā SIGMA eksperti ierosināja ieviest mūsu iestādē visaptverošu darbinieku iekšējo informēšanu, operatīvi izdodot iekšējo informatīvo biļetenu. Laikā, kad Valsts kontroles revīzijas personāls apgūst jaunu revīzijas metodoloģiju, tas ir, mācās darbā izmantot starptautiskos revīzijas standartus, šāds iekšējais informatīvais izdevums kalpotu kā palīglīdzeklis INTOSAI revīzijas standartu ieviešanai revīzijās. Prasmīga informācija par jaunajām nostādnēm iestādes darbā nodrošinātu lietišķu domu apmaiņu par kopīgajām problēmām nozīmīgajā Valsts kontroles attīstības periodā. 1999.gadā Informācijas daļa sadarbībā ar Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamentu ir izdevusi vienu biļetena numuru. Informācijas biļetena veidotājiem ir kompleksi jāanalizē izmēģinājuma jeb pilotrevīziju gaitā gūtās atziņas, par tām jāinformē viss revīzijas personāls un jāveido lietišķa sadarbība ar visām Valsts kontroles struktūrvienībām.

    Ieva Sablina,
    Informācijas daļas vadītāja

     

    Valsts kontroles personāls un tā darbība 1999.gadā

     

    1999.gada 1.janvārī Valsts kontrolē paredzētajās 190 štata vietās strādāja 181 darbinieks, 30.decembrī – 177. Gada laikā tika atbrīvoti desmit ierēdņa kandidāti un četri līgumdarbinieki, notika 14 pretendentu atlases komisijas sēdes, kurās izskatīja 93 pretendentu pieteikumus dažādiem amatiem. Darbā tika pieņemti seši ierēdņa kandidāti un desmit līgumdarbinieki, desmit pretendenti veiksmīgi nokārtoja ierēdņa kanditāta atestāciju, trīs Valsts kontroles darbinieki nokārtoja ierēdņa eksāmenu un desmit tika paaugstināti amatā.
    Valsts kontroles personāla izglītības līmeni 1999.gada beigās raksturoja šādi skaitļi: no 177 štata darbiniekiem vidējā un vidējā speciālā izglītība bija 49 darbiniekiem (27,7%), bakalaura grāds – 14 (7,9%), maģistra grāds – 12 (6,8%), augstākā profesionālā izglītība – 98 (55,4%), divas augstākās izglītības – diviem (1,1%), doktora grāds – diviem (1,1%) darbiniekiem.
    Attiecīgi no 124 revīzijas departamentu darbiniekiem – departamentu direktoriem, sektoru vadītājiem, vecākajiem valsts revidentiem, valsts revidentiem un valsts revidenta palīgiem – vidējā un vidējā speciālā izglītība bija 29 darbiniekiem (23,4%), bakalaura grāds – septiņiem (5,6%), maģistra grāds – 12 (9,7%), augstākā profesionālā izglītība – 74 (59,7%), divas augstākās izglītības – vienam (0,8%), doktora grāds – vienam (0,8%).

    Valsts kontroles darbinieku sadalījums pēc izglītības 

    personals4


    Revīzijas departamentu darbinieku sadalījums pēc amata un vecuma 

    personals3

    Mācības turpina 38 darbinieki (21,5% no kopējā štata darbinieku skaita): bakalaura grāda iegūšanai – 26 (14,7%), maģistra grāda iegūšanai – seši (3,4%), otras specialitātes iegūšanai – pieci (2,8%), doktora grāda iegūšanai – viens (0,6%).

    No kopējā to štata darbinieku skaita, kuri mācās 

    personals1

    Attiecīgi no revīzijas departamentu darbiniekiem – 30 (24,2%): bakalaura grāda iegūšanai – 20 (16,1%), maģistra grāda iegūšanai – seši (4,8%), otras specialitātes iegūšanai – trīs (2,4%), doktora grāda iegūšanai – viens (0,8%).

    No to revīzijas departamentu darbinieku skaita, kuri mācās 

    personals1

    Jāuzsver, ka mūsu darbinieki vēlas paplašināt savu redzesloku un vispārējās zināšanas, apmeklējot Valsts administrācijas skolas un Valsts civildienesta pārvaldes organizētās mācības. 180 Valsts kontroles darbinieki mācījās 40 dažādos kursos, piemēram, finansu grāmatvedības un finansu revīzijas standarti, projekta vadīšana, risku analīze un vadīšana, komandas veidošana, etiķete, publiskā runa un prezentācija, lēmumu pieņemšanas kvantitatīvās metodes un citos. Apmēram 30% no Valsts kontroles darbiniekiem iepazinās ar Eiropas Savienības pamatnostādnēm.
    1999.gadā VK darbinieku kompetences vērtēšanas darba grupa sāka izstrādāt Valsts kontroles darbinieku kompetences novērtēšanas procedūras un noteikumus. Šo novērtēšanu plānots veikt 2000.gada februārī. Novērtēšanas mērķis ir noteikt Valsts kontroles darbinieku mācību nepieciešamību. Tas ir pamats sistemātiskai darba izpildījuma novērtēšanai, tātad vienas personāla vadības sastāvdaļas ieviešanai. Plānota personāla vadība paredz uz novērtēšanu pamatotu darbinieku motivāciju un karjeras veidošanu, lai nebūtu jāzaudē labi sagatavoti un perspektīvi jaunie kadri.
    Valsts kontrole ir pārstāvēta Latvijas Personāla vadības asociācijā un aktīvi piedalās gan starptautiskajās, gan valstī organizētajās konferencēs. 1999.gada oktobrī Valsts kontrole Latvijas Personāla vadības asociācijas biedrus iepazīstināja ar personāla vadības attīstības nostādnēm.
    Valsts kontrole turpina darboties Starpministriju sadarbības konsultatīvajā padomē, kas tika izveidota 1997.gadā ar mērķi organizēt civiliestāžu personāla struktūrvienību vadītāju domu apmaiņu par aktuāliem vadības jautājumiem.

    Ludmila Dombrovska,
    Personāldaļas vadītāja

     

    Valsts kontroles finansu vadība

     

    1998.gada beigās LR Saeima pieņēma likumu “Par valsts budžetu 1999.gadam”. Šā likuma ietvaros ir pieņemts un apstiprināts Valsts kontroles budžets 1999.gadam, kas ir Ls 1 265 070, tajā skaitā:

    – dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem– Ls 1 165 070;
    – pašu ieņēmumi– Ls 100 000

    (ieņēmumi no VK noteiktajiem uzrēķiniem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, 1997.gada 20.maija noteikumi Nr.189).
    Valsts kontroles budžeta projekts 1999.gadam tika izstrādāts, pamatojoties uz Finansu ministrijas norādījumiem par valsts budžeta projekta izstrādāšanu 1999./2000. finansu gadam. Tie saskaņā ar valdības Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbu, Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas Kopējo paziņojumu par Latvijas Republikas ekonomiskās politikas prioritātēm paredz turpināt konsekventu valsts finansu politiku, nepieļaujot pamatbudžeta finansiālo deficītu un ierobežojot kopbudžeta fiskālo deficītu.
    Izstrādājot Valsts kontroles budžeta projektu 1999. un 2000.gadam, prioritāte tika paredzēta programmai “Valsts kontrole”, kuras mērķis ir likuma “Par Valsts kontroli” izpilde.
    Lai sabalansētu budžetu, bija jāparedz, ka valsts patēriņš 1999.gadā un arī turpmāk būs jāierobežo. Valsts patēriņu var palielināt tikai tad, ja palielinās budžeta ieņēmumu apjoms.
    1999.gada 2.novembrī tika izdarīti grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1999.gadam”. Ar šiem budžeta grozījumiem tika samazināti ministriju un centrālo valsts iestāžu budžeta izdevumi Valsts nozīmes datu pārraides tīkla sniegtajiem pakalpojumiem. Arī Valsts kontrolei tika samazināti līdzekļi šiem mērķiem. Līdz ar to Valsts kontroles budžets 1999.gadā bija – Ls 1 254 628, tajā skaitā:

    – dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem– Ls 1 154 628;
    – pašu ieņēmumi– Ls 100 000.

    Valsts kontroles pamatbudžetā 1999.gadam paredzētais pašu ieņēmumu plāns bija Ls 100 000, izpilde ir Ls 20 004, tātad – 20% no paredzētā plāna.
    Kā paredzēts likumā “Par Valsts kontroli” Valsts kontroles pašu ieņēmumus veido 20 procenti no noteiktajiem uzrēķiniem, ja tie dod papildu ienākumus valsts vai pašvaldību budžetā. Piemērojot Ministru kabineta 1997.gada 2.maija noteikumus Nr.189 “Par kārtību, kādā Valsts kontroles pamatbudžetā ieskaitāmi naudas līdzekļi no tās noteiktajiem uzrēķiniem”, pašu ieņēmumus kā ieņēmumu bāzi prognozēt nav iespējams. Gadījumi, kad atbilstīgi šiem noteikumiem atskaitāmi 20 procenti no uzrēķinu summām, ir ļoti reti, un atskaitījumu summas – niecīgas. Pie pietiekama budžeta līdzekļu asignējuma Valsts kontrole vēlētos atteikties no pašu ieņēmumiem, kurus veido 20 procenti no noteiktajām uzrēķinu summām. Tas būtu saskaņā ar SIGMA (Atbalsts valdīšanas un vadīšanas pilnveidošanai Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs) darba grupas ieteikumiem.
    Valsts kontroles budžets 1999.gadam bija nepietiekams, jo nebija iespējams iegādāties pietiekami daudz datoru un vajadzīgās programmatūras, kā arī nevarēja pabeigt izveidot lokālo datoru tīklu.

    Dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 

     finanses5


    Valsts kontroles pašu ieņēmumu izpilde

     finanses4


    Darba samaksa

     finanses3


    Kārtējie izdevumi 

     finanses2


    Izdevumi kapitālieguldījumiem 

     finanses1

    Valsts kontroles faktiskie budžeta līdzekļu izdevumi un ieņēmumi (Ls)

    Ieņēmumi kopā:– 1 174 632
    – dotācija no vispārējiem ieņēmumiem– 1 154 628
    – pašu ieņēmumi– 20 004
    Izdevumi kopā:
    – kārtējie izdevumi– 1 155 096
    tajā skaitā:
    – atalgojumi– 753 255
    – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas– 202 929
    – komandējumu un dienesta braucienu izdevumi– 22 950
    – pakalpojumu apmaksa kopā– 127 532
    tajā skaitā:
    – Valsts nozīmes datu pārraides tīkla pakalpojumu apmaksa– 3 993
    – materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra (vērtībā līdz Ls 50 par vienību) iegāde– 27 845
    tajā skaitā:
    – izdevumi apkurei, apgaismošanai un enerģētisko materiālu iegādei– 14 769
    – grāmatu un žurnālu iegāde kopā– 4 040
    – iemaksa starptautiskajās organizācijās– 390
    – izdevumi kapitālieguldījumiem (kustamā īpašuma iegāde virs Ls 50 par vienību)– 42 158

    Piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tikai daļēji nodrošināja programmas “Valsts kontroles” izpildi, tāpēc nebija iespējams attīstīt un modernizēt informatīvo tehnoloģiju.
    2000.gadā Valsts kontrolē veikta revīzija par Valsts kontroles 1999.gada finansu pārskatu saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem. Revīzijas atzinumu sniedza zvērinātu revidentu firma. Revīzijā finansu nelikumības nav konstatētas.
    Gada pārskats atbilst Latvijas Republikas Finansu ministrijas Valsts kases departamenta nolikuma “Par Latvijas Republikas budžeta iestāžu pārskatiem un bilancēm” un likuma “Par grāmatvedību” prasībām.
    Pievienojam revidentu atzinumu.

    Aina Zvanītāja,
    valsts kontroliera padomniece

     

    Kopsavilkums

     

    Darbu uzsāk Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments
    Lai sakārtotu revīzijas plānošanas un metodoloģijas jautājumus, koordinētu darbu, analizētu revīzijās iegūtos rezultātus un risinātu Valsts kontroles attīstības jautājumus, tika izveidots Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments, kas darbu uzsāka 1999.gada janvārī.

    Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta galvenie darbības virzieni:

    • Revīzijas standartu ieviešana un sadarbība ar Eiropas Revidentu tiesu un citām Eiropas Savienības instancēm.
    • Revīzijas darba rezultātu apkopošana, analīze un kvalitatīvas informācijas sniegšana Saeimai.
    • Revīzijas darba perspektīvā plānošana.
    • Sadarbība ar iekšējā audita institūcijām, piedalīšanās budžeta likumprojekta izstrādē un dažādās darba grupās (Iekšējais audits, Kvalitātes nodrošināšanas sistēma u.c.).

    Jaunā departamenta darbs norit ciešā sadarbībā ar SIGMA, ņemot vērā tās veiktās analīzes rezultātus un izmantojot tās ieteikumus Valsts kontroles attīstības stratēģijas izstrādei turpmākajiem darba gadiem.

    Īstenots vadības kontroles projekts
    Pārskata periodā turpinājās 1998.gada maijā uzsāktā sadarbība ar SIGMA tā “Vadības kontroles” projekta ieviešanā, kas prasa veikt zināmas izmaiņas visā Valsts kontroles darbībā.
    Valsts kontroles darba izvērtējumu no 1998.gada decembra līdz 1999.gada februārim veica eksperti no SIGMA. Tika vērtēts Valsts kontroles konstitucionālais un tiesiskais statuss, revīzijas tipi un apjoms, tajā skaitā “Revīzijas rokasgrāmatas” izmantošana darbā, revīzijas plānošana, revīzijas vadības un kvalitātes nodrošināšanas attīstība un nostiprināšana, ziņošana par veiktajām revīzijām, kā arī mācības un informācijas tehnoloģijas izmantošana revīzijās.
    Ekspertu ziņojumā par Valsts kontroles novērtējumu uzsvērts, ka sarežģītajos valsts neatkarības atjaunošanas apstākļos Valsts kontroles vadība un tās darbinieki ir izveidojuši Latvijas augstāko kontroles institūciju par iestādi ar labu reputāciju tās kompetences, godīguma un taisnīguma dēļ, tomēr šajā ziņojumā ir ieteikts izdarīt grozījumus Valsts kontroles darbību reglamentējošajos likumos.
    SIGMA ieteikums ir dot tiesības Valsts kontroles un Eiropas Savienības revidentiem izsekot Eiropas Savienības līdzekļu plūsmai Latvijā un revidēt to izlietojumu līdz pat konkrētam līdzekļu izmantotājam.
    Izmaiņas un precizējumi normatīvajos aktos nepieciešami arī Valsts kontroles neatkarības nostiprināšanai.
    Lielu vērību ārvalstu eksperti pievērsa revīzijas plānošanas, vadīšanas un kvalitātes nodrošināšanas jautājumiem.
    Eksperti norādīja arī uz nepieciešamību nākotnē revīzijas darba vadībā un kontrolē izmantot informācijas tehnoloģiju, kā arī uzlabot Valsts kontroles tehniskās iespējas, lai varētu revidēt datorizētās informācijas sistēmas.
    SIGMA ieteikumu ieviešanai Valsts kontrolē ir izveidota darba grupa.

    Izstrādāts Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plāns no 2000.gada janvāra līdz 2004.gada decembrim
    Uz SIGMA ekspertu veiktā Valsts kontroles novērtējuma pamata ir izstrādāts un akceptēts Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plāns laika posmam no 2000.gada janvāra līdz 2004.gada decembrim. Šis plāns ietver pasākumus, kas ir svarīgi Valsts kontroles darbības efektivitātes nodrošināšanai.

    Stratēģiskā plāna mērķis ir īstenot SIGMA svarīgākos ieteikumus šādās jomās: likumu un normatīvo aktu bāze, revīzijas metodoloģija un standartu ieviešana, kompetences attīstība, vadības administratīvā spēja, informācijas tehnoloģija. Plānā ir formulēts un izklāstīts skatījums uz Valsts kontroles attīstību nākotnē.
    Valsts kontroles mērķis ir sniegt Saeimai, valdībai, Latvijas sabiedrībai un, kad būs nepieciešams, arī Eiropas Savienībai kvalitatīvu informāciju un pārliecību par finansu kontroli pār valsts resursiem un valsts administrācijas darbību.

    Valsts kontroles darbības attīstības pasākumi tiek veikti šādās galvenajās jomās, ietverot secinājumus un ieteikumus no SIGMA organizācijas novērtējuma ziņojuma:

  • likumdošanas bāze;
  • Starptautiskie revīzijas standarti un kvalitātes kontrole;
  • personāla attīstība;
  • vadības un administratīvā attīstība;
  • tehnoloģiskie uzlabojumi.
  • Stratēģiskajam plānam ir izstrādāta detalizēta pasākumu tabula, kuru izpildi un ciešu uzraudzību par katru stratēģiskās attīstības plāna posmu starpmērķu sasniegšanai Valsts kontrole veic ar SIGMA palīdzību.

    Uzsākta finansu revīzijas metodoloģijas apguve
    Valsts kontrolei jāpiešķir īpaša nozīme tālākai attiecību attīstībai ar Finansu ministriju, it īpaši Eiropas Savienības līdzekļu kontroles un pārvaldīšanas jomā. SIGMA iesaka Valsts kontrolei, izstrādājot savus darba plānus, meklēt Finansu ministrijā informāciju par tām revīzijas darba jomām un revīzijas tipiem, kas īpaši interesē Finansu ministriju saistībā ar tās darbu ar valsts budžetu un gaidāmo pievienošanos Eiropas Savienībai.
    Izvērtējot SIGMA iepriekš minētos ieteikumus un izmantojot “Revīzijas rokasgrāmatu”, ir uzsākta finansu pārskatu revīzijas metodoloģijas apguve.

    Revīzijas darbs
    1999.gadā Valsts kontrolē darbojās pieci departamenti: Valsts budžeta revīzijas departaments, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments, Pašvaldību revīzijas departaments, Privatizācijas procesa revīzijas departaments un Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments.
    Pārskata periodā Valsts kontrolē pabeigtas 416 revīziju lietas (35 no tām uzsāktas iepriekšējos gados).

    Revīziju
    skaits
    Tiesībsargājošajās iestādēs
    iesniegtie materiāli
    kopsavilkums2kopsavilkums1

    1999.gadā Valsts kontrole nosūtījusi dažādām tiesībsargājošajām iestādēm 25 materiālus par revīziju rezultātiem.

    Par pārskata periodā veiktajām revīzijām sagatavoti 17 ziņojumi.
    1999.gadā Valsts kontrole, pamatojoties uz revīziju materiāliem, par nelikumīgiem darījumiem noteikusi uzrēķinus Ls 878 367.

    Ir arī valsts iestādes, kur būtiski trūkumi rīcībā ar valsts mantu un naudas līdzekļiem revīzijās nav konstatēti: Valsts ģeoloģijas dienestā, Vērtspapīru tirgus komisijā, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā.

    Veikta nopietna analīze par pārskata gadā valsts un pašvaldību pasūtījumu jomā veiktajām revīzijām. No 1999.gadā iesāktajām un pabeigtajām 290 pārbaudēm (neskaitot Privatizācijas procesa revīzijas departamentā veiktās) 25 pārbaudes jeb 8,6% bija par valsts un pašvaldību pasūtījuma izpildi.
    Valsts pasūtījumam 1999.gadā kopā iztērēti Ls 364,6 milj., Valsts kontroles pārbaudītā summa bija Ls 14 milj. jeb 4% no kopējās valsts un pašvaldību pasūtījuma summas.
    No kopējā valsts un pašvaldību pasūtījuma pārbaužu skaita astoņas pārbaudes jeb 32% summāri sasniedz tā sauktos sliekšņus, no kuriem sāk darboties Eiropas Savienības direktīvas par valsts piegādēm.
    Pārbaudēs konstatēti sistemātiski procedūras pārkāpumi publiskā pasūtījuma izpildē.
    Ir konstatēti gadījumi, ka valsts un pašvaldību pasūtījumam izsludina tikai pretendentu pieteikšanos, un valsts pasūtījuma izpildītāju nosaka bez izsoles, konkursa vai cenu aptaujas.
    Noslēdzot līgumus ar uzvarētājiem, netiek ievērotas normatīvo aktu prasības, tiek veikta paredzēto darbu un piegāžu nepamatota priekšapmaksa par daļēju vai visu līgumā paredzēto summu, līdzekļi netiek izlietoti atbilstīgi apstiprinātajai tāmei.
    Valsts kontrole savās pārbaudēs ir konstatējusi būtiskus pārkāpumus, bet tai nav deleģētas tiesības procesu apturēt uz laiku, kamēr tiek pārbaudīti un noskaidroti lietas patiesie apstākļi vai noskaidroti sūdzībā atspoguļotie fakti.

    Analizējot revīziju rezultātus, Valsts budžeta revīzijas departaments secinājis, ka arī šis budžeta gads pieļauto pārkāpumu ziņā neatšķiras no iepriekšējos gados konstatētā:

  • valsts budžeta līdzekļu izlietošana neatbilstīgi apropriācijai,
  • valsts līdzekļu norakstīšana bez attaisnojuma dokumentiem,
  • nesakārtotība maksājumos par pamatlīdzekļu nomu,
  • atalgojuma izmaksas darbiniekiem, neievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.
  • Veicot revīzijas par rīcību ar naudas līdzekļiem, kas piešķirti no Valsts īpašuma privatizācijas fonda 1995., 1996., 1997. un 1998.gadā, ministrijās un citās centrālajās valsts iestādēs, piešķirto līdzekļu izlietojumā konstatēta neatbilstība Ministru kabineta apstiprinātajām Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmām.
    Līdz 1999.gada 1.janvārim no Valsts īpašuma privatizācijas fonda piešķirtajiem līdzekļiem nebija apgūti 11,6% no kopējās piešķirto līdzekļu summas, lai gan atsevišķu programmu īstenošanai šī nauda valsts iestādēm bija pārskaitīta jau 1997.gadā. Šajos gadījumos faktiski notikusi Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu piešķiršana valsts iestādēm kredītā, kas Ministru kabineta noteikumos nav paredzēta.
    Dažādus trūkumus Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumā valsts institūcijās ir veicinājis tas, ka Ekonomikas ministrija kā fonda rīkotāja nav pienācīgi kontrolējusi un analizējusi fonda līdzekļu izlietošanas efektivitāti.

    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments 1998.gadā, veicot revīziju par ziedojumu izlietojumu sabiedriskajās organizācijās, konstatēja, ka daļa ziedoto līdzekļu (dažos gadījumos pat vairāk nekā 90%) izsniegta fiziskām personām, kurām saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām tie ir ar nodokli apliekamie ienākumi. Nodoklis par šiem ienākumiem nebija maksāts, un Valsts ieņēmumu dienests (VID) šo nodokļa jomu nebija kontrolējis.
    Valsts kontroles kolēģija ieteica LR Finansu ministrijai kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu izstrādāt normatīvos dokumentus, kas nodrošinātu racionālāku un efektīvāku likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpildi un tās kontroli.
    1999.gada 25.novembrī izdarīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, tajā skaitā attiecībā uz informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par izmaksām fiziskām personām. Šie grozījumi atvieglos VID iekasējamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzskaiti un līdz ar to iekasēšanu.

    Būtiskākie trūkumi, veicot pārbaudes par uzņēmējsabiedrību dibināšanas likumību un finansiāli saimniecisko darbību:

  • veicot uzņēmumu reorganizāciju, netiek ievēroti Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti;
  • nav sakārtota norēķināšanās sistēma par pakalpojumiem;
  • nav sakārtoti īpašuma jautājumi u.c.
  • Pašvaldību revīzijas departamentā palielinājies to revīziju skaits, kurās būtiski pārkāpumi nav konstatēti (1998.gadā – 4 revīzijas, 1999.gadā – 64 revīzijas). Pārkāpumu skaita samazināšanos veicinājuši arī informatīvajā izdevumā “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis” publicētie materiāli, ar kuriem iepazinušās, pašvaldību amatpersonas cenšas novērst vai nepieļaut trūkumus, kas līdzīgi tiem, kuri atklāti citās pašvaldībās.
    1999.gada 25.novembrī tika veikti grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”, kas 30.panta trešajā daļā paredz, ka “Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības iesniedz Valsts kasei tās noteiktajos termiņos gada pārskatu, kam pievienots Valsts kontroles atzinums par gada pārskata sastādīšanas pareizību”.
    Ņemot vērā minētos grozījumus, kas stāsies spēkā 2001.gada 1.janvārī, Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departaments mācību nolūkos 1999.gada beigās veica piltotrevīziju Siguldas pilsētas domē par gada pārskata sagatavošanas pareizību.

    Pārskata gadā Privatizācijas procesa revīzijas departamentā tika turpināti iepriekšējo gadu revīzijas darba galvenie virzieni, kā arī notika pārbaudes par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizācijas un valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumu izpildi. Uzsāktas pārbaudes par pašvaldības uzņēmumu privatizācijas atbilstību likumu un normatīvo aktu prasībām, kā arī tematiska pārbaude par rīcības likumību ar dzīvojamo fondu 1991. – 1994.gadā privatizētajos uzņēmumos.

    Revīzijās konstatētie galvenie trūkumi (pārkāpumi):

  • bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) tiesību aktu normām neatbilstīga rīcība, mainot privatizācijas nosacījumus neatbilstīgi privatizācijas projektam;
  • nepilnības Privatizācijas aģentūras darbībā, pildot 1994.gada 17.februāra likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” pārejas noteikumus;
  • privatizācijas subjekti, veicot samaksu par privatizētiem objektiem (uzņēmumiem), neievēro valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos maksājamo līdzekļu proporcijas;
  • konstatēti pārkāpumi Privatizācijas aģentūras rīcībā attiecībā uz maksāšanas līdzekļu maiņu, jo ar Privatizācijas aģentūras valdes lēmumiem bez pietiekama juridiska pamatojuma tika mainīti maksāšanas līdzekļi un to attiecība (lati : sertifikāti) valsts mantas izpirkuma maksā, kas neatbilda apstiprinātajiem šo valsts uzņēmumu privatizācijas projektiem;
  • tā kā LR normatīvie akti nereglamentē investīciju jēdzienu, to ieguldīšanas kārtību, ieguldījumu novērtēšanas metodiku, to ieguldīšanas garantijas un citus ar investīcijām saistītus nosacījumus, valsts uzņēmumu privatizācijā tiek pieļauti neizdevīgi un nelietderīgi darījumi, kas valstij nodara reālus zaudējumus, un šāda veida investīcijas nesekmē un neveicina valsts tautsaimniecības attīstību.
  • Privatizācijas procesa revīzijas departamenta veiktās revīzijas (v/u “Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca”) rezultāti un šajā sakarā sagatavotais ziņojums Ministru kabinetam (Valsts kontrole uzskata, ka Privatizācijas aģentūras rīcība MK noteikumos Nr.48 “Kārtība, kādā tiek finansēta Privatizācijas aģentūra un veikti norēķini ar privatizācijas fondiem un valsts budžetu” nav pietiekami skaidri noregulēta) ir pamats ierosmei, lai Ekonomikas ministrija uzsāktu Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekta sagatavošanu.

    Starptautiskā sadarbība

    Galvenās jomas starptautiskajā sadarbībā 1999.gadā:

    • Līdzdalība Starptautiskā konsorcijā par valsts sektora finansu vadības jautājumiem.
    • LR VK darbinieku mācību organizēšana Eiropas Savienības dalībvalstīs.
    • Līdzdalība darba grupā “Augstāko kontroles institūciju funkcijas Eiropas integrācijas kontekstā”.
    • Līdzdalība darba grupā “Augstāko kontroles institūciju aktīvā loma “acquis communautaire” pielāgošanā un izmantošanā”.
    • Līdzdalība INTOSAI privatizācijas darba grupas darbā novērotāja statusā.
    • Iesaistīšanās EUROSAI vides revīziju darba grupā.
    • Līdzdalība EUROSAI IV kongresa organizēšanas procesā un darbā.
    • Līdzdalība Baltijas valstu (Lietuvas, Latvijas, Igaunijas) augstāko kontroles institūciju semināros, kā arī semināra organizēšana Latvijā.
    • SIGMA (Support for Improvement of Governance and Management in Central and European Countries) ekspertu regulāra darbība visa gada garumā LR Valsts kontrolē.
    • Līdzdalība Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības programmās.

    Svarīga bija mūsu līdzdalība otrās kārtas skrīninga sanāksmē Briselē par finansu un budžeta nosacījumiem un par finansu kontroli.
    LR VK darbinieki (Padomes locekļi un kolēģiju locekļi, vecākie valsts revidenti) mūsu turpmākai attīstībai ļoti nepieciešamas zināšanas varēja apgūt divu mēnešu mācībās par finansu un lietderības revīziju jautājumiem Dānijas Karalistes Valsts kontrolē Kopenhāgenā.
    Norvēģijā mūsu revidentiem bija iespēja divu nedēļu seminārā apgūt revidentu mācību metodoloģijas jautājumus.
    Baltijas valstu augstāko kontroles institūciju sadarbības ietvaros ar SIGMA atbalstu Tallinā notika seminārs par mācību metodoloģiju atbilstīgi INTOSAI standartiem.
    Ar TAIEX (Eiropas Komisijas Tehniskās palīdzības informācijas apmaiņas organizācija) finansiālu atbalstu mūsu revidentu grupa Briselē piedalījās seminārā, kas bija veltīts kandidātvalstu augstāko kontroles institūciju darba jautājumiem saistībā ar Eiropas Savienības likumdošanu, kā arī pirmsiestāšanās fondu – SAPARD un ISPA – finansu procedūras un finansu kontroles jautājumiem.

    Informācijas tehnoloģijas un informatīvais nodrošinājums
    Informācijas daļa veic Valsts kontroles informatīvā un informācijas tehnoloģiju (IT) nodrošinājuma, kā arī Valsts kontroles informatīvo izdevumu sagatavošanu un izdošanu.

    Informācijas daļā pastāvīgi darbs tiek veikts četros virzienos:

    • Dažāda veida informācijas nodrošinājums.
    • Valsts kontroles informatīvo izdevumu sagatavošana, izdošanas organizācija un izplatīšana.
    • Valsts kontrolē sagatavoto dokumentu projektu, revīzijas materiālu un dažādu izdevumu rediģēšana.
    • Valsts kontroles datorizācija un IT attīstības nodrošināšana.

    Sakarā ar iespējamo 2000.gada datorrisku bija jāmaina grāmatvedības un lietvedības programmas. Iegādāta licencēta grāmatvedības un daudzfunkcionāla lietvedības programma.
    Līdz ar modernās lietvedības sistēmas iegādi tiks uzsākta jaunas Lotus Notes tehnoloģijas ieviešana Valsts kontrolē.
    Ārējās un iekšējās elektroniskās komunikācijas iespējas nodrošināja tiem Valsts kontroles darbiniekiem, kuru rīcībā ir attiecīgās jaudas datori, iespēju izmantot informāciju, kas ir lokālajā tīklā, kā arī informāciju no Internet pieslēguma datu bāzēm. Pārskata gadā palielinājās to Valsts kontroles darbinieku skaits, kuriem nodrošinājām pieslēgumu Uzņēmumu reģistra datu bāzei.
    No 1999.gada marta Valsts kontroles “Mājas lapā” regulāri ievietojam informāciju par Valsts kontroles revīziju sakarā pieņemtajiem koleģiālajiem lēmumiem (revīzijas departamentu kolēģiju lēmumi, Valsts kontroles padomes lēmumi un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumi).
    Laikā, kad Valsts kontroles revīzijas personāls apgūst jaunu revīzijas metodoloģiju, tas ir, mācās darbā izmantot starptautiskos revīzijas standartus, ir nepieciešams iekšējs informatīvs izdevums, kas kalpotu kā palīglīdzeklis INTOSAI revīzijas standartu ieviešanai revīzijās. 1999.gadā Informācijas daļa sadarbībā ar Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamentu ir izdevusi vienu biļetena numuru.

    Valsts kontroles darbinieki
    Valsts kontroles personāla izglītības līmeni 1999.gada beigās raksturoja šādi skaitļi: no 177 štata darbiniekiem vidējā un vidējā speciālā izglītība bija 49 darbiniekiem (27,7%), bakalaura grāds – 14 (7,9%), maģistra grāds – 12 (6,8%), augstākā profesionālā izglītība – 98 (55,4%), divas augstākās izglītības – diviem (1,1%), doktora grāds – diviem (1,1%) darbiniekiem.
    1999.gadā VK darbinieku kompetences vērtēšanas darba grupa sāka izstrādāt Valsts kontroles darbinieku kompetences novērtēšanas procedūras un noteikumus. Šo novērtēšanu plānots veikt 2000.gada februārī. Novērtēšanas mērķis ir noteikt Valsts kontroles darbinieku mācību nepieciešamību.

     

     

    State Audit Office (SAO) of the Republic of Latvia Annual Report 1999 (Summary)

     

    The Department of Audit Methodology, Analysis and Development starts the operation
    To improve the planning and methodology of audits, co-ordinate the work, analyse the audit results and deal with the development issues of the State Audit Office, the Department of Audit Methodology, Analysis and Development was established and started the operation in January, 1999.
    The main directions of activities of the Department of Audit Methodology, Analysis and Development are as follows:

    • Implementation of the audit standards and co-operation with the EU Court of Auditors and other institutions.
    • Processing and analysis of the results of audits and forwarding of good quality information to the Parliament.
    • Planning of the audit work.
    • Co-operation with the internal audit units, participation in the development of draft budget law, involvement in various working groups (on internal audit, quality assurance system, etc.).

    The new department is working in close co-operation with the SIGMA programme, it takes into consideration the results of the analysis carried out by the experts and uses their recommendations in the preparation of the development strategy of the State Audit Office for the coming years.

    The management control project implemented
    During the reporting period the co-operation with the SIGMA programme continued on implementation of the “Management Control” project that requires certain changes in the overall operation of the State Audit Office.

    SIGMA experts assessed the work of the State Audit Office during the period from December, 1998 till February, 1999. They evaluated the constitutional and legal status of the State Audit Office, types and scope of audits, including the application of the “Audit Handbook” in the actual work, planning of the audits, development and strengthening of the management and quality of audits, reporting on the completed audits, as well as the training and the use of the IT in the audit work.

    In the evaluation report the experts emphasise that in the complicated situation of restoring of national independence the management and staff of the State Audit Office have developed the supreme control body of Latvia as an institution with good reputation because of its competence, integrity and fairness, however the report includes the recommendation to amend the laws regulating the operation of the State Audit Office.

    SIGMA experts propose to give authority to the audit staff of the State Audit Office and the European Union to establish the trail of the EU funds in Latvia and to audit the utilisation of these funds down to the level of specific beneficiaries.

    The changes and improvements in the regulatory documents are needed also to strengthen the independence of the State Audit Office.
    The foreign experts paid much attention to the issues related to planning, management and quality assurance in the audit work.
    The experts highlighted the need in the future to apply the information technologies in the management and control of the audit work, as well as to improve the technical capacity of the staff to enable them to audit computerised information systems.
    For the purpose of implementing of the recommendations given by SIGMA experts a working group has been established at the State Audit Office.

    The Strategic Development Plan of the State Audit Office has been developed for the period from January 2000 till December 2004.
    Based on the evaluation of the State Audit Office made by SIGMA experts the Strategic Development Plan of the State Audit Office for the period from January 2000 till December 2004 has been developed and approved. This plan includes important measures to ensure the effectiveness of actions carried out by the State Audit Office.
    The purpose of the strategic plan is to implement the most important SIGMA recommendations in the following areas: legal and regulatory basis, audit methodology and implementation of standards, competence development, administrative capacity of the management, information technologies. The plan identifies and describes the future development of the State Audit Office.
    The goal of the State Audit Office is to provide good quality information and assurance to the Saeima (Parliament), the government, the Latvian society at large and, when time comes, also the European Union on financial control over public resources and the activities of the public administration.

    The measures to develop the activities of the State Audit Office are carried out in the following main areas covering conclusions and recommendations from the evaluation report produced by SIGMA experts:

  • legal basis;
  • International Audit Standards and quality control;
  • staff development;
  • development of management and administration;
  • technology improvements.
  • To implement the strategy a detailed time-table has been developed, and the State Audit Office with the assistance of the SIGMA experts closely follows and monitors the achievement of the interim goals of each phase of the strategic development plan.

    The training on financial audit methodology has started
    The State Audit Office should lay a special focus on development of relationships with the Ministry of Finance, specifically in the field of control and management of the EU funds. SIGMA experts have proposed to the State Audit Office, when developing its work plans, to seek information at the Ministry of Finance on the areas and types of audits that present a particular interest to the Ministry of Finance regarding its work on the state budget and the expected accession to the EU.
    Following the evaluation of the said recommendations and based on the “Audit Handbook”, the staff is learning the methodology for audit of annual accounts (financial statements).

    Audit work
    In the year 1999 the structure of the State Audit Office included 5 departments: the State Budget Audit Department, the State Economic Activities Audit Department, the Local Government Audit Department, the Privatisation Process Audit Department and the Department of Audit Methodology, Analysis and Development.
    During the reporting period the State Audit Office has finalised 416 audit cases (of which 35 have been commenced in the previous years). In the year 1999 the State Audit Office has referred 25 cases to different law enforcement bodies.

    Number of AuditsMaterials submitted to judicial bodies
    summary2summary1

    17 reports on audits carried out during the reporting period have been referred to the Saeima of the Republic of Latvia.
    In 1999 the State Audit Office, based on the audit documents, has imposed fines for illegal transactions to the amount of Ls 878 367.

    There are public institutions in which the audit has not identified essential drawbacks in handling with the public property and financial resources: the State Geology Service, the Securities Market Commission, the Lottery and Gambling Supervision Inspectorate.

    A serious analysis has been carried out on audits of public procurement implemented during the reporting period. Out of 290 audits commenced and finalised in 1999 (not including the audits carried out by the Privatisation Process Audit Department) 25 or 8.6% were about the state and local government procurement.
    The total amount spent for public procurement in 1999 was 346.6 mill. Ls. The amount reviewed by the staff of the State Audit Office was 14 mill. Ls or 4% of the total value of the state and local government procurement.
    Out of the total number of audits of state and local government procurement 8 or 32% reached the thresholds above which the EU directives on public supplies are applicable.
    During the reviews systematic breeches of the public procurement procedure have been identified.
    In some case the only element of the procedure complied with has been the publishing of the advertisement on state and local government procurement. In other cases contracts have been awarded without going through the tender, competition or price quotation.
    In awarding the contracts to the winning bidders the legal requirements have not been complied with, unjustified advance payments have been made for works or supplies covering a part or the whole of the contract value, the financial resources have not been spent according to the approved cost-estimate.
    During its audits the State Audit Office has identified important breeches of legal requirements, but it has not been delegated the authority to suspend the process while the actual circumstances or facts discovered in a complaint are investigated.

    Following the analysis of the results of audits the State Budget Audit Department has concluded that the main types of irregularities are no different from those identified during the previous years:

  • the state budget resources used inappropriately;
  • the state assets have been written off with no justifying documents;
  • irregularities in payments for the lease of fixed assets;
  • failure to comply with the legislation governing the pay to the staff members.
  • When carrying out audits of transactions with the financial resources granted from the State Property Privatisation Fund in the years 1995 to 1998 in the Ministries and other central public institutions, it has been identified that in some cases these resources have not been spent in accordance with the programmes for utilisation of the resources from the Privatisation Fund which have been approved by the Cabinet of Ministers.
    By January 1, 1999 11.6% of the resources granted from the State Property Privatisation Fund were not utilised, although the money for implementation of specific programmes has been transferred to the institutions already in 1997. In the given cases, in fact, credit payments have been made from the Privatisation Fund to these public institutions, and such a practice is not stipulated in the Regulations of the Cabinet of Ministers.
    Various drawbacks in the utilisation of the financial resources granted from the State Property Privatisation Fund have been caused by the failure of the Ministry of Economy to control and analyse the effectiveness of the use of these funds.

    In 1998 the State Economic Activities Audit Department when carrying out the audit on use of donations in the non-government organisations identified that a considerable part of donations (in some cases up to 90%) has been paid out to natural entities. According to the law “On Personal Income Tax” this is a taxable income, however these persons have not paid the income tax and the State Revenue Service has not controlled this area.
    The Collegium of the State Audit Office presented a proposal to the Ministry of Finance in conjunction with the State Revenue Service to develop regulatory documents that would enable more efficient and effective implementation of the law “On Personal Income Tax” and the monitoring thereof.
    In November 25, 1999 the amendments to the law “On Personal Income Tax” were adopted which also stipulated the way of providing the information to the State Revenue Service on payments made to natural entities. The said amendments will help to improve the accounting and, consequently, the collection of the personal income tax at the State Revenue Service.

    The most significant drawbacks identified when reviewing the legal aspects of establishing and operation of companies:

  • the reorganisation of the companies is not carried out in accordance with the laws and regulations of the Republic of Latvia;
  • the system for paying for services has not been set in order;
  • the ownership issues have not been properly established, etc.
  • In the Local Government Audit Department the number of audits during which no essential violations have been identified has increased (in 1998 – 4 audits, in 1999 – 64 audits). The reduction of the number of irregularities has been facilitated by the materials published in the newsletter “Latvijas Republikas Valsts Kontroles V?stis” (Messenger of the State Audit Office of the Republic of Latvia). The local government officials read the published information and try to eliminate or prevent the drawbacks similar to those identified in other local governments.
    In November 25, 1999 the law “On Budget and Financial Management” was amended. Article 30 part 3 stipulates that “The Ministries, central state institutions and local governments shall submit their annual accounts to the State Treasury according to the time-table established thereof, along with the opinion issued by the State Audit Office on whether these accounts present a fair view.”
    In view of the said amendments which will enter into force as of January 1, 2000, the Local Government Audit Department at the end of 1999 carried out a pilot-audit in Sigulda city Council with the purpose of acquiring a learning experience about audit of annual accounts.

    During the reporting year the Privatisation Process Audit Department pursued the main directions of the audit work carried out in the previous years, as well as reviewed the compliance with the regulations on capitalisation of the tax debts to be transferred to the state budget and privatisation of the state share of the capital. The department has commenced the reviews of compliance with the laws and regulations in the privatisation of local government companies, as well as a thematic compliance review on handling of the housing fund in the companies privatised during the period from 1991 to 1994.

    The main drawbacks (irregularities) identified during the audits:

  • the not-for-profit public joint stock company “Privatisation Agency” (hereinafter – Privatisation Agency) has not complied with the legal provisions, by changing the conditions of privatisation in the way that contradicts the privatisation project;
  • failure of the Privatisation Agency to fully comply with the Transition Provisions of the law “On Privatisation of State and Local Government Property” of February 17, 1994;
  • the subjects of privatisation have failed to observe the proportionality of payments for the privatised objects (companies) to be made into the state and local government privatisation funds;
  • certain violations have been identified in the way how the Privatisation Agency by the decision of its Board had changed the method of payment without any legal justification, since the set ratio between Lats and privatisation certificates (vouchers) for redeeming of the state property was not in accordance with the projects for privatising of these state companies;
  • since the legislation of the Republic of Latvia does not stipulate the concept of investment, the investment procedure, the methodology for evaluation of investment, the investment guarantees and other conditions related to investments, unprofitable and ineffective transactions have been allowed for in the privatisation of the state companies, causing real losses to the state, moreover, such type of investments do not contribute to the growth of the national economy.
  • The results of the audit carried out by the staff of the Privatisation process Audit Department (at the state company “Riga Jewellery Factory”) and the report submitted to the Cabinet of Ministers (the State Audit Office believes that the Regulations of the Cabinet of Ministers N. 48 “On Procedure for Financing of Privatisation Agency and Settlements with the Privatisation Funds and the State Budget” do not sufficiently clearly regulate the activities of the Privatisation Agency) has served as the basis for the initiative that the Ministry of Economy should commence the elaboration of the draft amendments to the said Cabinet Regulations.

    International co-operation

    The main areas of international co-operation in the year 1999 have been as follows:

    • Participation in the international Consortium on financial management of the public sector.
    • Organising of training of the staff of the SAO in the EU member States.
    • Participation in the working group “The functions of the supreme control institutions in the context of the European integration”.
    • Participation in the working group “The active role of the supreme control institutions in adoption and application of the acquis communautaire”.
    • Participation in the INTOSAI working group on privatisation in a status of an observer.
    • Involvement of the EUROSAI working group on environment audits.
    • Participation in organising and the proceedings of the 4th Congress of the EUROSAI.
    • Participation in the workshops for the supreme control institutions of the Baltic States (Lithuania, Latvia, Estonia) and organising of a workshop in Latvia.
    • Regular work of SIGMA (Support for Improvement of Governance and management in Central and Eastern European Countries) experts at the State Audit Office throughout the year.
    • Participation in the co-operation programmes between the Nordic countries and the Baltic States.

    An important event was our participation in the second round of screening meetings in Brussels on financial and budgetary provisions and financial control.
    The staff of the State Audit office (the members of the Council and the Collegia, senior state auditors) had a possibility to take part in a two-week training programme on financial and value-for-money audits in Copenhagen, at the State Audit Office of the Kingdom of Denmark and to acquire the knowledge so much needed for our future development.
    In Norway our auditors could take part in a two-week workshop and learn about training methodology for auditors.
    Within the framework of co-operation between the supreme control institutions of the Baltic States and with the support of the SIGMA programme a workshop was organised in Tallinn on training methodology according to the INTOSAI standards.
    With the financial support of the TAIEX office (the office for technical assistance in the information exchange) of the European Commission a group of our auditors took part in a seminar in Brussels on issues concerning the activities of the supreme control institutions of the applicant countries in relation to the EU law and the financial procedures and financial control provisions for the pre-accession funds, namely, SAPARD and ISPA.

    Information technologies and provision of information
    The Information Division organises the provision of information, the information technologies, as well as the preparation and printing of informational publications of the State Audit Office.

    The work of the Information Division follows the four main directions:

    • Provision of different types of information
    • Preparation, organisation of publishing and dissemination of informational publication of the State Audit Office.
    • Editing of draft documents, audit materials and different publications prepared at the State Audit Office.
    • Ensuring of computerisation and the IT development at the State Audit Office.

    In view of the possible computer risk of the year 2000, the accounting and document registration software had to be replaced. A licensed accounting and multi-purpose filing software has been purchased.
    Along with the procurement of the advanced filing software a new Lotus Notes technology will be introduced in the State Audit Office.
    The internal and external electronic communication tools enabled those staff members of the State Audit Office who are working with the PCs of sufficient capacity to use the information stored in the local network as well as the information from other data-bases via the Internet. During the reporting year the number of auditors who have access to the data-base of the Register of Companies has increased. Since March, 1999 we publish regular information in the Home Page of the State Audit Office on the collegiate decisions taken in respect of the audits carried out by the SAO (decisions of the Collegia of the departments, the decisions of the Council of the State Audit Office, and the rulings of the Senate of the Supreme Court of the Republic of Latvia).
    During this period when the staff of the State Audit Office are learning the new audit methodology, i.e., how to apply the international audit standards in their work, there is a very high need for an internal publication which would serve as an aid to introduce the INTOSAI audit standards in the audit work. In 1999 the Information Division in co-operation with the Department for Audit Methodology, Analysis and Development has issued one such bulletin.

    The staff of the State Audit Office
    The level of education of the staff of the SAO at the end of 1999 could be described with the following figures: out of 177 staff members 49 (27.7%) have finished secondary and specialised secondary education; 14 (7.9%) have the Bachelor`s degree, 12 (6.8%) have the Master`s degree, 98 (55.4%) have finished the higher professional education, 2 (1.1%) have finished two higher educational establishments, and 2 (1.1%) have the Ph.D. degree.
    In 1999 the staff competence assessment working group started to develop the rules and procedures for assessment of the competence of the staff members of the State Audit Office. The assessment was planned for February, 2000. The purpose of assessment is to identify the training needs of the staff.

     

     

    Latvijas Republikas Valsts kontroles struktūra

     

    struktura