Veiktās revīzijas

Tematiskā revīzija par meža izmantošanu un apsaimniekošanu laika posmā no 1995.gada līdz 1999.gada pirmajai pusei tika veikta 23 pašvaldībās.
Pēc Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) Latvijas zemes kadastra centra izstrādātās zemes bilances datiem 1999.gada 1.janvārī republikas pašvaldību īpašumā bija mežs 7489,6 ha platībā, lietojumā – 60 743,3 ha platībā. Īpašumā un lietojumā mežs ir 315 pašvaldībām, tajā skaitā īpašumā mežs ir 51 pašvaldībai.
Veicot revīzijas, konstatēts, ka VZD Latvijas zemes kadastra centra zemes bilances dati 1999.gada 1.janvārī nesakrīt ar pašvaldību datiem par īpašuma vai lietojuma tiesībām uz meža platībām. Saskaņā ar VZD bilanci Rīgas rajona Babītes pagasta padomē īpašumā ir mežs 4089 ha un lietojumā – 1511,8 ha platībā. Faktiski izrādījās, ka Babītes padomes lietošanā ir tikai 61 ha mežs, bet īpašumā tā vispār nav. Kuldīgas rajonā Nīkrāces pagasta padomei pastāvīgā lietošanā piešķirti 200 ha, Vārmes pagasta padomei – 45,7 ha un Turlavas pagasta padomei – 148,1 ha meža, bet pēc VZD Latvijas zemes kadastra centra bilances datiem šīm pašvaldībām meža nav.
Revīziju laikā konstatētas pretrunas spēkā esošajos Latvijas Republikas likumos un tiesību aktos saistībā ar pašvaldības meža apsaimniekošanu un izmantošanu. Likums “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” noteic, ka pilsētu un pagastu pašvaldību kompetenci meža apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā nosaka likumi par pašvaldībām, bet likumā “Par pašvaldībām” šādas normas nav ietvertas.
Revīzijas laikā konstatēts, ka vairākās virsmežniecībās neievēro likuma “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”, likuma “Par valsts meža izmantošanu” un citu tiesību aktu prasības.
Balvu rajona Žīguru virsmežniecība nelikumīgi devusi atļauju izcirst 112 ha meža ar likvīdo krāju 13 553 m3, tajā skaitā galvenajā cirtē – 7930 m3, noslēdzot ar juridiskām personām ilgtermiņa mežizstrādes līgumus Medņevas pašvaldībai lietošanā piešķirtajos mežos. Žīguru virsmežniecības rīcības dēļ pašvaldībai radīti zaudējumi vismaz Ls 52 000 vērtībā.
Krāslavas virsmežniecības Bukmuižas mežniecība 1997. un 1998.gadā, nerīkojot valsts meža fonda cirsmu izsoli, nelikumīgi izsniegusi koku ciršanas biļetes fiziskām un juridiskām personām ar likvīdo krāju 4276 m3.
Likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” noteikts, ka pamatierīcība neatkarīgi no piederības ir obligāta visos mežos un uz tās rezultātu pamata izstrādā meža apsaimniekošanas projektu, kas ir pamatdokuments rīcībai ar meža resursiem. Lietošanā nodotajos mežos bez šā dokumenta koku ciršana galvenajā cirtē aizliegta. No pārbaudītajām 23 pašvaldībām tikai piecās bija izstrādāts meža apsaimniekošanas projekts.
Žīguru virsmežniecība 1995. un 1996.gadā nelikumīgi bez meža apsaimniekošanas projekta izsniegusi Medņevas pagasta padomei koku ciršanas biļetes par 7,2 ha meža ar likvīdo krāju 2022 m3, tajā skaitā galvenajā cirtē – 1790 m3.
Bez meža apsaimniekošanas projekta meža zemei nevar noteikt kadastrālo vērtību, un to nav iespējams ņemt grāmatvedības uzskaitē. No pārbaudītajām pašvaldībām tikai trīs savu mežu bija nostiprinājušas Zemesgrāmatā.

Pašvaldību revīzijas departaments veicis vairākas revīzijas par rīcību ar sociālās palīdzības nodrošināšanai paredzēto valsts un pašvaldību mantu. Kā lielākās var minēt Kuldīgas un Krāslavas rajonu pašvaldībās veiktās pārbaudes. Kopējās iezīmes abu rajonu pašvaldībās ir šādas: Krāslavas rajonā četras no astoņām un Kuldīgas rajonā četras no deviņām revidējamām pašvaldībām ir ievērojušas likuma “Par sociālo palīdzību” 8.panta prasības, kas noteic, ka sociālās palīdzības sniegšanai katra pašvaldība izveido sociālās palīdzības dienestu. Pašvaldībās, kurās šis dienests nebija izveidots, tā pienākumus izpildīja pagasta padome, deputātu komiteja vai priekšsēdētājs.
Pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju materiālo apstākļu novērtēšanai nelieto Ministru kabineta 1996.gada 26.marta noteikumu Nr.75 apstiprinātās iztikas līdzekļu deklarācijas.
Nevienā no revidējamām pašvaldībām 1998.gadā sociālās palīdzības nodrošināšanai paredzēto līdzekļu izlietojumu nav revidējušas pašvaldību revīzijas komisijas.
Krāslavas rajonā sociālo pabalstu saņēmušo personīgās lietas atbilstīgi normatīvo dokumentu prasībām nav sakārtotas Ezernieku, Kastuļinas un Andzeļu pagasta pašvaldībā. Piešķirot sociālo palīdzību pagastu iedzīvotājiem, nav veikta ģimeņu ienākumu un mantiskā stāvokļa izvērtēšana, kā to nosaka likuma “Par sociālo palīdzību” 4.panta prasības.
No Kuldīgas rajona pašvaldību gada pārskatā atspoguļotajiem pašvaldību pamatbudžeta izdevumiem Ls 6 362 153 sociālās palīdzības nodrošināšanai izlietoti Ls 426 548 jeb 6,7%. No tiem neatbilstīgi likuma “Par sociālo palīdzību” 3.panta prasībām izlietoti 15 298,98 lati, tajā skaitā:

– Rendas pagasta pašvaldībāLs 3298,66;
– Pelču pagasta pašvaldībāLs 2939,61;
– Padures pagasta pašvaldībāLs 593,71;
– Turlavas pagasta pašvaldībāLs 3638,00;
– Gudenieku pagasta pašvaldībāLs 440,00;
– Kuldīgas pilsētas pašvaldībāLs 2988,00;
– Rudbāržu pagasta pašvaldībāLs 1401,00.

Kuldīgas pilsētas pašvaldībā saņemta humānā palīdzība naudā Ls 9014. Šiem līdzekļiem nav atvērts atsevišķs speciālā budžeta konts, kā to nosaka Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra 375.noteikumu 34.panta prasības.
1998.gada pārskatos nav uzrādīta sociālajai palīdzībai saņemtā humānās palīdzības manta Ls 4912,75 vērtībā, tajā skaitā Kuldīgas pilsētas pašvaldībā – Ls 1817,75 un Kuldīgas rajona pašvaldības iestādes Alsungas bērnu namā patversmē – Ls 3095, tādējādi nepareizi sagatavots gada pārskats un pārkāptas likuma “Par grāmatvedību” 2.panta prasības.
Likuma “Par grāmatvedību” prasībām neatbilst grāmatvedības uzskaite Alsungas bērnu namā patversmē; šīs iestādes saimniecība nav nodalīta no Alsungas bērnu dārza saimniecības.
Nepilnīga ir medikamentu un mīkstā inventāra uzskaite veco ļaužu uzturēšanas iestādēs.
Neviena no Kuldīgas rajona pašvaldību iestādēm, kas sniedz sociālās palīdzības pakalpojumus, līdz 1999.gada 1.martam nebija iesniegusi Labklājības ministrijā pārskatu par minimālo prasību izpildi 1998.gadā, kā to noteic Labklājības ministrijas 1998.gada 2.februāra rīkojums Nr.30.

Trīs revīzijās pārbaudīja rīcību ar pašvaldības mantu (arī finansu līdzekļiem) Rīgas un Ventspils pilsētas domē, veicot ieguldījumus uzņēmējsabiedrībās kopā ar citām fiziskām un juridiskām personām un veicot ieguldījumus pašvaldības uzņēmumos.
No 1991.gada 1.janvāra līdz 1998.gada 31.decembrim Rīgas pašvaldība ieguldījusi naudas līdzekļus un mantu 135 pašvaldības uzņēmumos par kopējo summu Ls 70 317 225.
Pamatojoties uz Rīgas Domes 1995.gada 7.novembra lēmumu “Par Rīgas rajonu un priekšpilsētu valžu likvidēšanu”, bija jāpārreģistrē priekšpilsētu un rajonu valžu izveidotos pašvaldības uzņēmumus par Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumiem. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra informāciju 1999.gada 26.janvārī Rīgas Domes Uzņēmējdarbības un privatizācijas pārvaldes Uzņēmējdarbības nodaļa nebija pārņēmusi 48 pašvaldības uzņēmumus ar kopējo ieguldījumu summu Ls 553 258.
No 57 pašvaldības uzņēmumiem 23 pašvaldības uzņēmumu ar kopējo ieguldījumu summu Ls 59 916 197 darbība ir saistīta ar pašvaldības pastāvīgo funkciju pildīšanu. No septiņu pašvaldības uzņēmumu saimnieciskās darbības to pašu kapitāls kopā palielinājies par Ls 38 353 457. Neapmierinošās saimnieciskās darbības dēļ divās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību pašvaldība ir zaudējusi visu savu ieguldījumu – Ls 24 118, bet divos uzņēmumos pašvaldības ieguldījumi samazinājušies par Ls 7 540 086.
Rīgas Dome 34 uzņēmumos, kuru darbība nav saistīta ar pašvaldības pastāvīgo funkciju pildīšanu, ieguldījusi Ls 9 658 337. Uz saņemto pamatlīdzekļu rēķina pašu kapitāls divos pašvaldības uzņēmumos palielinājies par Ls 7 962 723. Par šo summu nav palielināts uzņēmumu statūtu fonds. Vairumā gadījumu uzņēmumi strādā ar zaudējumiem, tāpēc pašvaldība no saviem ieguldījumiem ir zaudējusi Ls 878 747. Septiņos uzņēmumos pašvaldība pilnīgi zaudējusi savus ieguldījumus – Ls 57 340, bet deviņos uzņēmumos pašu kapitāls ir samazinājies par Ls 851 407.
Rīgas Domes ieguldījumi pašvaldības uzņēmumos ir mazefektīvi. No 33 pašvaldības uzņēmumiem, kas dibināti kā peļņas uzņēmumi, jau 1996. un 1997.gadā tikai 15, bet 1998.gadā – 16 uzņēmumi strādāja ar peļņu. Kopējā peļņa – Ls 6 563 189. Pārējie uzņēmumi strādāja ar zaudējumiem; kopējie zaudējumi ir Ls 20 300 681.
No 1994.gada 1.janvāra līdz 1998.gada 31.decembrim Rīgas Dome tikai no četriem pašvaldības uzņēmumiem saņēmusi dividendēs Ls 60 954,80.
14 pašvaldības uzņēmumos nav izdarītas izmaiņas statūtos atbilstīgi LR likuma “Par pašvaldības uzņēmumu” 3.panta grozījumiem, kas nosaka, ka pašvaldība neatbild par sava uzņēmuma saistībām.
1999.gada 4.februārī Saeimā tika iesniegts “Ziņojums par Rīgas Domes ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās“. Tajā atzīmēts, ka laikā no 1991.gada līdz 1998.gadam Rīgas pašvaldība ir ieguldījusi naudu un mantu 40 uzņēmējsabiedrībās par kopējo summu Ls 31 603 377, no tiem 22 uzņēmumos Ls 31 327 356 ieguldījusi Rīgas Dome. 18 uzņēmumos (1991. – 1993.gadā) ieguldījumus par kopējo summu Ls 276 021 ir veikušas Rīgas pilsētas rajonu un priekšpilsētu Tautas deputātu padomes un valdes.
29 to uzņēmējsabiedrību darbība, kurās Rīgas Dome ieguldījusi līdzekļus par kopējo summu Ls 1 322 702, nav saistīta ar pašvaldības pastāvīgo funkciju pildīšanu. Šo uzņēmējsabiedrību sliktās saimnieciskās darbības dēļ pašu kapitāla pašvaldības daļas vērtība līdz 1998.gada 1.janvārim ir samazinājusies. Tāpēc Rīgas Dome zaudējusi Ls 169 707 no ieguldītā kapitāla.
Rīgas Dome likvidētos, likvidējamos un maksātnespējīgos uzņēmumos neatgūstami zaudējusi Ls 62 279.
Uzņēmējsabiedrību likvidācijas gadījumos Rīgas pašvaldība, kas ir bijusi uzņēmējsabiedrību dibinātāja vai dalībniece, nav izmantojusi likuma “Par uzņēmējsabiedrībām” 34.pantā paredzētās tiesības un nav pieteikusi savas īpašuma tiesības uz likvidēto uzņēmumu mantu un līdzekļiem, kā arī nav saņēmusi šo uzņēmumu likvidācijas kvotas un uz tām nav pat pretendējusi.
Rīgas pašvaldības ieguldījumi vairākās uzņēmējsabiedrībās ir mazefektīvi. No 29 uzņēmējsabiedrībām, kurās pašvaldības ieguldījumi ir Ls 30 778 111, septiņu gadu laikā dividendes nav saņemtas.
Pilnvarnieku atzinumi par uzņēmējsabiedrību saimniecisko darbību vairumā gadījumu ir formāli. Pilnvarnieki neanalizē uzņēmējsabiedrību darbu un nevēršas pie Rīgas Domes ar priekšlikumiem, ja uzņēmuma saimnieciskā darbība ir neveiksmīga, bet gan aprobežojas ar dokumentu kopiju savākšanu. Pilnvarnieki nepietiekami pārstāv pašvaldības intereses.
Rīgas Domē ar Rīgas pašvaldības uzņēmumu jautājumiem nodarbojas Rīgas Domes Īpašuma departamenta Uzņēmējdarbības un privatizācijas pārvaldes Uzņēmējdarbības nodaļa, kuras galvenie uzdevumi ir sekmēt Rīgas pašvaldības īpašuma racionālu apsaimniekošanu un veikt uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību saimnieciskās darbības analīzi. Nodaļas darbiniekiem ir jāuzrauga, lai pašvaldības uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību ar pašvaldības īpašumu statūti atbilstu Latvijas Republikas likumiem un normatīvajiem aktiem. Faktiski Uzņēmējdarbības nodaļas darbība aprobežojas tikai ar pašvaldības uzņēmumu grāmatvedības un statistikas pārskatu apkopošanu, bet tā neveic pašvaldības uzņēmumu pārvaldi un nevēršas pie Rīgas Domes ar priekšlikumiem, ja uzņēmumu saimnieciskā darbība ir neveiksmīga.

Ventspils pašvaldībai piederošo kapitāla daļu un akciju pārvaldi veic Ventspils domes Finansu nodaļa, kas ir veikusi uzņēmējsabiedrību saimnieciskās darbības analīzi un sekmējusi pašvaldības īpašuma racionālu apsaimniekošanu.
Ventspils dome laikā no 1991.gada janvāra līdz 1998.gada 31.decembrim ir ieguldījusi naudu un mantu 24 uzņēmējsabiedrībās, no kurām septiņi uzņēmumi dibināti kā bezpeļņas organizācijas. Ventspils dome Ls 5 060 280 ir ieguldījusi sešās uzņēmējsabiedrībās, kuru darbība ir saistīta ar pašvaldības pastāvīgo funkciju pildīšanu, un Ls 16 861 330 – 18 uzņēmējsabiedrībās, kuru darbība nav saistīta ar pašvaldības pastāvīgo funkciju pildīšanu. A/s “Latvijas Industriālā banka”, a/s “Ventminerāls”, SIA “Kurzemes radio” un SIA “Vats” neveiksmīgas finansiāli saimnieciskās darbības dēļ domes ieguldītā kapitāla daļa uzņēmumu pašu kapitālā ir samazinājusies par Ls 1 422 778,60.
No 1991. līdz 1999.gadam no sabiedrību peļņas pašvaldība ir saņēmusi dividendēs tikai Ls 53 872, tas ir, 0,2% no ieguldītā kapitāla.
Dome, privatizējot tai piederošās kapitāla daļas (akcijas) uzņēmējsabiedrībās un kā maksāšanas līdzekļus izmantojot privatizācijas sertifikātus un latus, ieņēma par Ls 141 560,08 mazāk nekā ieguldīja.
No 1991.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 1.aprīlim Ventspils pilsētas pašvaldība 12 pašvaldības uzņēmumos ir ieguldījusi naudas līdzekļus un mantu par kopējo summu Ls 1 810 190.
Deviņi pašvaldības uzņēmumi ir dibināti kā bezpeļņas uzņēmumi. Šo uzņēmumu, izņemot pašvaldības uzņēmumu “Ventspils tirgus”, darbība saistīta ar pašvaldības pastāvīgo funkciju pildīšanu. Ventspils pilsētas domes ieguldījumi bezpeļņas pašvaldības uzņēmumos kopumā ir veiksmīgi. No 1994.gada līdz 1998.gadam bezpeļņas pašvaldības uzņēmumu kopējā peļņa bija Ls 1 822 087.
Četri uzņēmumi dibināti kā peļņas uzņēmumi. To darbība nebija saistīta ar pašvaldības pastāvīgo funkciju pildīšanu. Trīs uzņēmumi laika gaitā vairākkārt ir reorganizēti. Beigās no tiem ir izveidots bezpeļņas uzņēmums “Nekustamā īpašuma pārvalde”. Ceturtais pašvaldības uzņēmums – “Ventspils lidosta” – izveidots, Ventspils pašvaldībai 1992.gadā no bijušās PSRS armijas savā pārziņā pārņemot civilās aviācijas lidlauku “Ventspils” 1 437 191 rubļa (Ls 7185) vērtībā.
Neveiksmīga bijusi peļņas uzņēmumu darbība. Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes valde 1993. un 1994.gadā bija pieņēmusi lēmumus par nerentablo uzņēmumu reorganizāciju, privatizāciju un likvidāciju. Dažos gadījumos valdes lēmumi līdz galam nav izpildīti.
No bijušās PSRS armijas mantas 1 437 191 rubļa vērtībā, ko 1992.gadā pārņēma pašvaldība, izveidots p/u “Ventspils lidosta”, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā 1993.gada 27.jūlijā. To darot, netika izpildīts valdes lēmums par lidostas pamatfondu inventarizāciju un pārcenošanu pēc faktiskā stāvokļa. Uzņēmums tika reģistrēts ar statūtu fondu Ls 7185, kas atbilst 1992.gadā pārņemtās mantas vērtībai. Pārvērtēšanu veica tikai 1999.gada 3.jūlijā. Pamatfondu vērtība noteikta Ls 316 746.

Ventspils rajona pašvaldībās veikta apjomīga revīzija par Valsts autoceļu fonda līdzekļu izlietojumu laikā no 1995. līdz 1998.gadam. Par šajā un citās revīzijās atklātajiem trūkumiem ziņots Saeimai.
Valsts speciālā budžeta Valsts autoceļu fonds veidojas no akcīzes nodokļa ieņēmumiem un transportlīdzekļu ikgadējās nodevas maksājumiem. Fonda līdzekļus kā mērķdotāciju izlieto valsts, kā arī pagastu un pilsētu pārziņā esošo autoceļu un ielu uzturēšanas, rekonstrukcijas un būvniecības finansēšanai.
Valsts autoceļu fonda mērķdotācijas saņemšanai pašvaldības ir nodibinājušas pašvaldību autoceļu (ielu) fondus. Rajona padomēm ir jānodrošina mērķdotācijas administrēšana atbilstīgi pašvaldību apstiprinātām ikgadējām programmām, kas saskaņotas Satiksmes ministrijā, bet ministrijai, savukārt, jākontrolē mērķdotācijas izlietošanas likumība, lietderība un pareizība.
Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departaments 1997., 1998.gadā un 1999.gada 1.pusgadā ir veicis vairāk nekā 200 revīzijas par rīcību ar valsts un pašvaldības mantu (arī finansu līdzekļiem), revidējot arī pašvaldību autoceļu fondu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus. Revīzijās konstatēts, ka pašvaldības neievēro likuma “Par autoceļiem”, Ministru kabineta 1994.gada 1.februāra lēmuma Nr.22 “Par valsts autoceļu un pašvaldību autoceļu (ielu) fondiem”, Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumu Nr.16 “Valsts autoceļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība” un pašvaldību autoceļu fondu nolikumu prasības:

  • daudzas rajonu padomes nav nodrošinājušas administrējamo pašvaldību autoceļu fonda līdzekļu izlietošanas kontroli; vairākās pašvaldībās fonda līdzekļu izlietošanas pārskati sagatavoti nepareizi, tajos uzrādītais neatbilst grāmatvedības uzskaites datiem;
  • pašvaldības grāmatvedības uzskaitē nav fiksēti visi autoceļu fonda izlietojuma posteņi;
  • kārtojot izlietoto autoceļu fonda līdzekļu grāmatvedības uzskaiti, par paveiktajiem darbiem nav attaisnojuma dokumentu, daudzos gadījumos nav nodošanas un pieņemšanas aktu par paveikto darbu apjomu;
  • 24 pašvaldības no 1995.gada līdz 1999.gada 1.pusgadam nepareizi no pašvaldību autoceļu fondu līdzekļiem izlietojušas Ls 229 127. Par Ls 144 058,54 noteikti uzrēķini un ir uzdots fonda līdzekļus atjaunot.
  • Valsts kontrole regulāri ir informējusi Satiksmes ministriju par pašvaldību autoceļu fondu līdzekļu izlietošanas pārkāpumiem. Arī Satiksmes ministrijas pieredze liecina, ka Valsts autoceļu fonda līdzekļi, kas ieskaitīti pašvaldību autoceļu fondos, bieži vien izlietoti nelietderīgi, bet, diemžēl, Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumi Nr.16 “Valsts autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība” neparedz nekādus ierobežojumus mērķdotācijas pārskaitīšanai pašvaldību autoceļu fondos gadījumā, ja fonda līdzekļi tiek izlietoti nelikumīgi. Satiksmes ministrija jau uzsākusi darbu pie juridiskā pamatojuma izstrādāšanas, un Valsts kontrole atbalsta Satiksmes ministrijas iniciatīvas un piekrīt viedoklim, ka gadījumos, ja pašvaldība ir nelikumīgi izlietojusi autoceļu (ielu) fonda līdzekļus, varētu ierobežot pašvaldības autoceļu (ielu) fondā pārskaitāmās Valsts autoceļu fonda mērķdotācijas līdzekļus vai aizturēt tos līdz brīdim, kad nelikumīgi izlietotie līdzekļi tiks atjaunoti pašvaldību autoceļu fondā.

    Veiktas trīs revīzijas par rīcību ar izglītības finansēšanai paredzētajiem pašvaldības līdzekļiem un mantu Ventspils pilsētas domē, Tukuma rajonā un Rīgas pilsētas Skolu valdē.
    Tukuma rajona izglītības iestādēs un Rīgas pilsētas skolu valdē par 1997. un 1998.gadu nav veikta neviena finansiāli saimnieciskās darbības revīzija, kā to nosaka likuma “Par pašvaldībām” 71.pants.
    Rīgas pilsētas Skolu valde neievēro likuma “Par budžetu un finansu vadību” prasības – budžeta līdzekļus drīkst izlietot tikai apropriācijas kārtībā. Skolu valde no pārvaldes un vadības izdevumiem darba samaksai bez apropriācijas izlietojusi Ls 7864. Speciālā budžeta līdzekļu izlietojums ārštata darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas iemaksām par Ls 1950 pārsniedz plānoto.
    Skolu valdes gada pārskats nav patiess: debitoru parādos nav uzrādīts pašvaldību savstarpējo norēķinu parāds Ls 116 629, kreditoru parādos nav uzrādītas parādsaistības ar zvērinātu advokātu biroju “Volksons & Pētersons” par Ls 2895; izdevumu postenī “pakalpojumu apmaksa” (1400 kods) nepareizi uzrādīti izdevumi, kas neatbilst šim kodam – kopsummā par Ls 66 642. Šajā summā iekļauti Ls 47 495, kas izlietoti atalgojumam, Ls 13 293 – sociālās apdrošināšanas obligātai iemaksai un Ls 5854 – komandējumiem. Līdz ar to ievērojami pārsniegti tāmē paredzētie līdzekļi atalgojumam, komandējumiem un sociālās apdrošināšanas iemaksai.
    Noslēdzot un apmaksājot līgumu ar zvērinātu advokātu biroju “Volksons & Pētersons” par darbu, kas pēc iestādes nolikuma bija jāveic Skolu valdes darbiniekiem, nelietderīgi izlietoti Ls 2895.
    1998.gadā un 1999.gada 6 mēnešos Tukuma rajonā bija divas Skolu valdes. Kandavas novada domes Skolu valdes uzturēšanai nelietderīgi izlietoti līdzekļi Ls 4448.
    Tukuma rajona Skolu valdes uzturēšanas izdevumi nepareizi segti no rajona padomes pārvaldes uzturēšanas izdevumiem. Faktiskais finansējums izglītībai ir par Ls 57 730 lielāks, nekā tas uzrādīts gada pārskatos.
    Nav ievērots 1995.gada 18.aprīļa likuma “Par pašvaldību budžetiem” 29.pants. 1997., 1998.gadā un 1999.gada 6 mēnešos pieļauts izglītībai apstiprināto budžeta izdevumu pārtēriņš kopsummā par Ls 118 809.
    1997., 1998.gadā un 1999.gada 6 mēnešos Tukuma rajonā 11 pašvaldības nav nodrošinājušas pilnā apjomā finansējumu mācību iestādēm kopsummā par Ls 53 389.
    Tukuma rajona padome 1998.gadā līdzekļus, kas bija paredzēti psiholoģijas darbinieku algošanai (kopsummā Ls 6460), nepareizi izlietojusi rajona izglītības iestāžu vadītāju, to vietnieku un metodisko apvienību vadītāju prēmēšanai.
    Tukuma rajona četrās pašvaldību izglītības iestādēs grāmatvedības uzskaite nav organizēta saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”. Engures, Irlavas, Sēmes un Tumes pagastu mācību un audzināšanas iestāžu finansu pārskati nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par šo iestāžu finansu līdzekļiem, saistībām, ieņēmumiem un izdevumiem.
    Revīzijas laikā nebija nodrošināta naudas saglabāšanas drošība Engures, Tumes, Vānes, Zentenes, Sēmes un Zantes pagastu izglītības iestādēs. Nav ievērots Finansu ministrijas 1995.gada 2.novembra “Nolikuma par kases operācijām valsts budžeta iestādēs” 24.punkts: kases telpas nebija izolētas, logi un durvis nebija nodrošinātas ar režģiem un signalizāciju.
    Tukuma rajona izglītības iestādēs konstatētie pārkāpumi tika novērsti revīzijas laikā.

    Ventspils pilsētas pašvaldība nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošiem bērniem iespēju apmeklēt 23 izglītības iestādes, ir noslēgusi savstarpējus līgumus par Ls 28 879, lai 155 skolēnus no citiem rajoniem apmācītu Ventspils skolās, un līgumus par Ls 12 279, lai 89 Ventspils bērnus apmācītu citu rajonu skolās.
    1998.gadā Skolu valde no speciālā budžeta Ls 7019 izlietojusi algām un sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas tāmē nebija paredzētas, kā arī pakalpojumu samaksai par Ls 3727 vairāk nekā tas tāmē paredzēts.
    Ventspils augstskolu finansē no pašvaldības līdzekļiem, no augstskolas pašu ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem, juridisko un fizisko personu ziedojumiem un dāvinājumiem. Ventspils augstskola valsts finansējumu nesaņem. Netiek pildīts starp Izglītības un zinātnes ministriju un pašvaldību 1997.gada 1.septembrī noslēgtais līgums par to, ka no 1999.gada 1.janvāra Ministru kabinets nodrošina augstskolas finansējumu atbilstīgi valsts noteiktajam studentu skaitam. Nav ievērots arī Satversmes 69.punkts, kurā noteikts, ka augstskola tiek finansēta arī no valsts budžeta.
    Augstskolā 1997.gadā izlietoti Ls 864 764, tajā skaitā no pilsētas attīstības fonda – Ls 489 258, no kuriem pakalpojumu samaksai izlietots par Ls 1098 vairāk, nekā tas bija paredzēts tāmē. 1998.gadā izlietoti Ls 1 053 410, tajā skaitā no speciālā budžeta līdzekļiem – Ls 422 618. No šīs summas algās izlietots par Ls 1112 vairāk nekā tas bija paredzēts tāmē. 1999.gadā no pamatbudžeta plānots saņemt Ls 690 062, tajā skaitā īpašiem mērķiem – Ls 124 030 (Ventspils ostai nepieciešamo speciālistu sagatavošanai).
    1998.gada 26.martā ievēlētā revīzijas komisija nav veikusi nevienu revīziju. Nav ievērotas Augstskolu likuma 18.panta un Ventspils augstskolas Satversmes 26. un 27.punkta prasības.
    Pārkāpumi novērsti revīzijas laikā.

    Pašvaldību revīzijas departaments 1999.gadā veica trīs revīzijas Liepājas pilsētas domē.
    Revīzijā par nekustamā īpašuma uzskaiti, apsaimniekošanu, nomu un atsavināšanu konstatēts:
    Liepājas pilsētas dome nav apzinājusi, nav ņēmusi grāmatvedības uzskaitē un nav reģistrējusi Zemesgrāmatā visu tai piederošo nekustamo īpašumu.
    Pilsētas domes nekustamā īpašuma apsaimniekošanai 1996.gada 19.septembrī izveidotas 11 dzīvokļu saimniecības – pašvaldības uzņēmumi, kas darbojas pēc bezpeļņas organizācijas principa, ieguldot to statūtkapitālā dzīvojamās ēkas. 1998.gada 1.oktobrī Liepājas pilsētas dome ar lēmumu Nr.363 veica grozījumus pašvaldības uzņēmumu statūtos un pārņēma savā bilancē to statūtkapitālā ieguldītās ēkas ar kopējo bilances vērtību Ls 22 907 958.
    Pašvaldības dzīvokļu saimniecības uzņēmumiem ir ļoti lieli debitoru un kreditoru parādi. Kopējie debitoru parādi 1999.gada 1.janvārī bija Ls 2 755 203, bet kreditoru parādi – Ls 2 868 028. Debitoru parādus galvenokārt veido iedzīvotāju nenokārtotie īres un komunālo pakalpojumu maksājumi. Lielākais kreditors ir a/s “Liepājas siltums”.
    Pašvaldības dzīvokļu saimniecības uzņēmumi 1997.gadā ēku remontam izlietojuši Ls 723 814, no tiem pašu spēkiem veikts remonts par Ls 534 437, bet pēc līguma ar citām organizācijām – Ls 189 377; 1998.gadā attiecīgi izlietoti Ls 798 389, Ls 538 340 un Ls 260 049.
    Veicot ēku remontu, nav atsevišķi nodalītas tās remonta izmaksas, kas palielina dzīvojamo ēku vērtību sakarā ar būtiskiem uzlabojumiem, bet visus izdevumus noraksta kārtējās izmaksās. Slēdzot līgumus par remonta veikšanu, starp firmām netiek rīkotas izsoles, konkursi vai cenu aptaujas.
    Revīzijā par Liepājas pilsētas domes ņemtajiem kredītiem 1996., 1997., 1998.gadā un to izlietojumu konstatēts, ka Liepājas pilsētas dome laikā no 1995.gada 19.decembra līdz 1998.gada 31.decembrim saņēmusi kredītus Ls 1 923 097, tajā skaitā:

    – 1995.gada 19.decembrīLs 295 547;
    – 1996.gadāLs 708 550;
    – 1997.gadāLs 528 000;
    – 1998.gadāLs 391 000.

    1995.gada 19.decembra kredīts ņemts kurināmā iegādei, Ls 175 547 novirzīti kredīta dzēšanai. Nav ievērotas LR likuma “Par pašvaldību budžetiem” VI nodaļas 22.panta 3.apakšpunkta prasības, kas nosaka aizņēmumus izmantot tikai apropriācijas kārtībā.
    Bez saskaņošanas ar Pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles un pārraudzības padomi ņemti šādi kredīti:

    – Ls 205 350no Unibankas;
    – Ls 150 000no Finansu ministrijas;
    – Ls 400 000no Finansu ministrijas.

    “Noteikumu par pašvaldību aizņēmumiem un garantijām” 8.pants nosaka: tiesības izdarīt aizņēmumus vai dot garantijas pašvaldības iegūst tikai pēc pārraudzības padomes akcepta saņemšanas.
    Visi pārbaudes periodā ņemtie kredīti atdoti termiņā un pilnā apjomā.
    Revīzijā par rīcību ar sociālās palīdzības nodrošināšanai paredzēto valsts un pašvaldību mantu Liepājas pilsētas domē konstatēts, ka trūcīgo iedzīvotāju materiālā nodrošinājuma novērtēšanai nav lietotas Ministru kabineta 1996.gada 26.marta noteikumu Nr.75 “Noteikumi par trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgo ģimeņu materiālā stāvokļa novērtēšanu” 1.pielikuma apstiprinātās iztikas līdzekļu deklarācijas, bet dome apstiprinājusi saīsinātas iztikas līdzekļu deklarācijas. Izsniedzot pabalstus saņēmējiem, 1997.gada sākumā nebija noteikts trūcīgās ģimenes statuss. Atsevišķos gadījumos nebija pabalsta prasītāja iesnieguma, divos gadījumos izmaksāts pabalsts malkas iegādei ar iestādes vadītāja rīkojumu, kaut arī apsekošanas komisija malkas pabalstu bija atteikusi – kopā par Ls 50. 1997.gada 20.februārī domes revīzijas daļa Sociālās palīdzības centrā veica pārbaudi par pabalsta piešķiršanu. Par revīzijas aktā minētajiem pārkāpumiem dome SPC direktoru atbrīvoja no ieņemamā amata un konkursa kārtībā ievēlēja citu direktoru. Domes jurista atzinumā iepriekšējā direktora pieļautajās kļūdās ļaunprātīga rīcība netika konstatēta. Minētie trūkumi tika novērsti.
    1997.gada tāmē bērnu namam nebija paredzēts iegādāties pamatlīdzekļus. I ceturksnī pārskaitīti Ls 337 firmai Babītes pagastā “Piņķos” par vannas burbuļiekārtu “Hidroterm A-200”. Pamatlīdzeklis norakstīts izdevumos. Asignējumu izmaiņas nav izdarītas. Revīzijas laikā iekārta ņemta pamatlīdzekļu uzskaitē.

    Bez jau minētajām revīzijām Rīgas Domē un tās pārraudzības iestādēs 1999.gadā Rīgas pilsētas pašvaldībā tika veiktas šādas pārbaudes:

    1) Par rīcību ar pašvaldības mantu un finansu līdzekļiem:

    • Rīgas Domes Satiksmes departamentā

      Revīzijā konstatēts, ka Rīgas Dome nepilda likuma “Par pašvaldībām” 15.panta 2.punkta prasības – gādāt par visu savas administratīvās teritorijas ielu, ceļu un laukumu uzturēšanu, remontu un būvniecību – un pašvaldības budžetā paredz līdzekļus tikai maģistrālo ielu un ceļu uzturēšanai.
      Rīgas Domes Satiksmes departamenta funkciju veikšanai pašvaldības 1997.gada budžetā paredzēti Ls 5,5 milj., no tiem maģistrālo ielu, ceļu un inženierbūvju apsaimniekošanai piešķirti Ls 3,73 milj., bet 1998.gadā – attiecīgi Ls 4,98 milj. un Ls 2,86 milj.
      Rīgas pilsētas rajonu (priekšpilsētu) izpilddirekciju nolikumos paredzēts, ka tām jānodrošina izpilddirekcijas pārziņā esošo ielu uzturēšana atbilstīgi piešķirtajiem līdzekļiem, bet līdzekļi šim mērķim Rīgas pilsētas budžetā nav paredzēti.
      Piešķirot pašvaldības pasūtījumus, Satiksmes departaments neievēro likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasības.
      Satiksmes departamenta grāmatvedības organizācija neatbilst likuma “Par grāmatvedību” un citu normatīvo dokumentu prasībām: gada pārskats nesniedz patiesu priekšstatu par departamenta līdzekļiem, saistībām un finansiālo stāvokli. Departamentā nav nekustamā īpašuma uzskaites, nav veikta debitoru un kreditoru parādu uzskaite. Atsevišķos gadījumos nepilnīgi noformēti līgumdarbu attaisnojuma dokumenti.

    • Rīgas Domes Ziemeļu, Kurzemes rajona un Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcijās

      Revīzijā konstatēts, ka Rīgas Kurzemes un Ziemeļu rajona izpilddirekcijās 1997. un 1998.gadā nav veikta neviena finansiāli saimnieciskās darbības revīzija. Apstiprinot plānotā gada budžeta izdevumu daļu, Rīgas Dome nenosaka izpilddirekciju darba samaksas fondu, tādējādi dodot iespēju Rīgas Domes izpildinstitūciju vadītājiem bez deputātu ziņas noteikt tā lielumu.
      Rīgas Domes 1998.gada budžetā, kas apstiprināts 1998.gada 14.aprīlī, izpilddirekcijām noteikti šādi izdevumi atalgojumam:

      – Rīgas Kurzemes rajona IzpilddirekcijaiLs 151 654;
      – Rīgas Ziemeļu rajona IzpilddirekcijaiLs 133 612;
      – Rīgas Zemgales priekšpilsētas IzpilddirekcijaiLs 119 365,

      bet Rīgas Domes Finansu departaments izpilddirekcijām ir apstiprinājis uzturēšanas un pasākumu izmaksu tāmi, kurā ir noteikti daudz lielāki izdevumi atalgojumam: attiecīgi Ls 243 046; Ls 231 529 un Ls 200 425.
      Rīgas Ziemeļu rajona Izpilddirekcija, pārkāpjot likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasības, 1997.gadā bez izsoles (konkursa) noslēgusi četrus līgumus ar SIA “Ziemeļceļš” par rajona ielu seguma remontu kopsummā par Ls 92 101,32 un vienu līgumu par Vecāķu pludmales kopšanu par Ls 18 880, bet 1998.gadā – attiecīgi divus līgumus kopsummā par Ls 63 600 un vienu līgumu par Ls 18 680.
      Rīgas Kurzemes rajona valde 1997.gadā nepareizi izlietojusi budžeta līdzekļus Ls 18 713, samaksājot par juridiskajiem pakalpojumiem, kas nebija nepieciešami.
      Kurzemes rajona izpilddirektors 1998.gada 21.janvārī uzdeva p/u “Kurzemes nami” veikt remontu Dzirciema ielā 24. Pašvaldības uzņēmums “Kurzemes nami” bez izsoles (konkursa) noslēdza līgumus ar dažādām firmām par remonta, rekonstrukcijas un modernizācijas darbu veikšanu par kopējo summu Ls 170 190,65; līdz 1999.gada 1.janvārim tika samaksāti Ls 84 827,97.
      Kurzemes rajona Izpilddirekcija revidentiem neuzrādīja LR Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 “Vispārējie būvnoteikumi” prasībām atbilstīgu būvprojektu.
      Saskaņā ar Būvniecības likumu bez būvprojekta uzsāktie remonta, rekonstrukcijas un modernizācijas darbi Dzirciema ielā 24 klasificējami kā patvaļīga celtniecība.
       

    • Rīgas Domes Komunālā departamenta Kapsētu pārvaldē

      Revīzijā konstatēts, ka revidējamajā periodā Rīgas Dome nav veikusi pasākumus, lai būtiski uzlabotu situāciju pilsētas kapsētu apsaimniekošanā:

    • nav novērsti visi trūkumi, kas tika konstatēti Valsts kontroles revīzijā 1997.gadā;
    • patlaban spēkā esošais Kapsētu pārvaldes nolikums un kapsētu uzturēšanas noteikumi ir novecojuši, to saturs neatbilst faktiski veicamajām Kapsētu pārvaldes funkcijām;
    • Kapsētu pārvaldē ir veiktas vairākas reorganizācijas, taču darbs nav uzlabojies. Tā vairākkārt ir pārveidota gan par nodaļu, gan pārvaldi, sākotnēji Rīgas Domes Īpašuma departamentā, vēlāk – Rīgas Domes Komunālajā departamentā;
    • Kapsētu pārvaldē vairākkārt ir mainīti tās vadītāji. Vairāk nekā gadu (no 1998.gada 31.marta līdz 1999.gada 23.jūlijam) Kapsētu pārvaldē nebija priekšnieka, bet viņa pienākumus neveiksmīgi pildīja pārvaldes galvenā juriste;
    • ievērojami ir samazinājušies Rīgas Domes budžeta asignējumi pilsētas kapsētu uzturēšanai (1995.gadā – Ls 494 725; 1998.gadā – Ls 148 615);
    • pilsētas kapsētās netiek veikta kapu vietu uzskaite – nav precīzi noteikts kapu vietu skaits un nav veikta apbedījumu kartēšana. Savukārt tas veicina atbildīgo darbinieku nekontrolējamu rīcību kapu vietu ierādīšanā.
    • Rīgas Domes Komunālais departaments nav ievērojis likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasības. Slēdzot līgumus ar firmām par pakalpojumu sniegšanu pilsētas kapsētās, netiek rīkotas izsoles vai konkursi, tāpēc ievērojami pieaug pakalpojumu cenas, bet neuzlabojas kvalitāte. Pārkāpjot likuma prasības, noslēgti līgumi ar firmām SIA “Hoetika – ATU”, SIA “Parks”, SIA “In Memoriam” un IU “Sūknis”.
      Rīgas Domes Komunālā departamenta un Kapsētu pārvaldes vadība nekontrolē saimniecisko līgumu izpildi, tādējādi radot pašvaldībai zaudējumus.
      Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija nolēma noteikt Rīgas Domei uzrēķinu Ls 5020,89, nosakot, ka par uzrēķina summu samazināms 1999.gadā plānotais finansējums Rīgas Domes Komunālā departamenta Kapsētu pārvaldes uzturēšanai.

    • Rīgas Domes Kultūras pārvaldē

      Revīzijā konstatēts, ka Kultūras pārvalde gada pārskatā uzrādījusi plānoto 1998.gada pamatbudžetu, kas nesakrīt ar Domes apstiprināto. Budžeta izmaiņas Rīgas Dome nav apstiprinājusi. Pārkāpts likuma “Par pašvaldībām” 21.panta 2.punkts.
      Kultūras pārvalde 1998.gadā nav nodrošinājusi budžeta ieņēmumu izpildi no maksas pakalpojumiem Ls 62 610 apjomā.
      Sagatavojot 1998.gada pārskatu par budžeta izpildi, kultūras pasākumu programmu ietvaros nav atsevišķi nodalīti komandējuma izdevumi; tautas mākslas pašdarbības kolektīvu darbinieku atalgojums nepareizi uzrādīts kā pakalpojumu samaksa, pārkāpts likuma “Par budžetu un finansu vadību” 11.pants, jo nav ievēroti Finansu ministrijas 1998.gada 9.janvārī izdotie “Norādījumi par ekonomiskās klasifikācijas pielietošanu”. Kultūras pārvaldes gada pārskats nesniedz patiesu informāciju, kā izlietoti budžeta līdzekļi.
      Ar Kultūras pārvaldes priekšnieka rīkojumiem administrācijas darbiniekiem nepareizi izmaksātas prēmijas Ls 13 765 no līdzekļiem, kas paredzēti tautas mākslas pašdarbības kolektīvu darbinieku atalgojumam. Izmaksātā summa gada pārskatā nav uzrādīta kā pārvaldes administrācijas darbinieku atalgojums, bet nepareizi uzrādīta kā pakalpojumu apmaksa. Par nelikumīgi izmaksātiem budžeta līdzekļiem Rīgas Domes Kultūras pārvaldei noteikts uzrēķins Ls 13 765.
      Neievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasības, bez izsoles (konkursa) noslēgti līgumi ar SIA “Kompānija NA” par Ls 9358,17 un SIA “Acanthus Grupa” par Ls 18 591,54, lai veiktu pasākumus sakarā ar LR proklamēšanas 80.gadadienu.
      Bez izsoles (konkursa) Kultūras pārvalde ir iegādājusies 1998.gada izlaiduma autobusu “Mercedes-Benz 312 D/4025 Sprinter” par Ls 24 136.
      Saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 5.martā izdoto rīkojumu Nr.107 par valsts akciju sabiedrības “VEF” reorganizāciju no VAS “VEF” bija jāatdala uzņēmums “VEF Kultūras un tehnikas pils” un tas jānodod Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā, paredzot tā darbības profila saglabāšanu. Pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas Privatizācijas aģentūras valde 1997.gada 18.martā nepareizi pieņēma lēmumu Nr.46/650, kas saista uzņēmuma “VEF Kultūras un tehnikas pils” nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā ar VAS “VEF” dzīvojamā fonda nodošanu pašvaldībai. Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta rīkojumu Nr.107 nav izpildījusi, un objekts Rīgas Domei nav nodots, par ko paziņots Ministru kabinetam.

    • Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamentā

      Revīzijā konstatēts, ka Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamentā (PAD) tā pastāvēšanas laikā nav veikta neviena finansiāli saimnieciskās darbības revīzija.

      Grāmatvedības kārtošanā un uzskaitē nav ievērotas likuma “Par grāmatvedību” prasības:

    • 1998.gada bilancē nav uzrādīti debitoru parādi Ls 6949,74, bet uzrādīti nereāli kreditoru parādi Ls 42 335;
    • nav veikta pamatlīdzekļu un citu materiālo vērtību inventarizācija;
    • 1998.gadā nav iegrāmatoti pamatlīdzekļi un mazvērtīgais inventārs Ls 13 356,31 vērtībā, tajā skaitā SIA “Motors Latvija” dāvinātā automašīna “Volkswagen-Passat” par Ls 10 669,67, mēbeles par Ls 1362,75 un trīs mobilie telefoni par Ls 374,99;
    • kasiera pienākumus veic grāmatvedības darbinieki, ar kuriem nav noslēgti līgumi par materiālo atbildību;
    • nav nodrošināta skaidras naudas līdzekļu saglabāšana.
    • PAD darbinieki izmanto četras dienesta automašīnas. Departamentā nav noteiktas degvielas izlietošanas normas un netiek kontrolēts degvielas izlietojums. Departamenta amatpersonas dienesta automašīnas izmantojušas arī atvaļinājuma laikā, izlietojot degvielu par Ls 84,15, tajā skaitā A.Rudītis nobraucis 2780 km, izlietojot 261 l degvielas par Ls 65,25 un U.Pastnieks nobraucis 540 km, izlietojot 75,6 l degvielas par Ls 18,90. Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija par minētajām summām noteica uzrēķinu Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta amatpersonām.
      Arhitektūras pārvaldes Arhitektu un inženieru daļa, Rīgas pilsētas būvinspekcija un Sv.Pētera baznīca sniedz maksas pakalpojumus. Par pakalpojumiem saņemto līdzekļu izlietojums nav reglamentēts.
      Departamenta budžeta izdevumu tāmē atalgojumam paredzētā summa 1998.gadā pārsniegta par Ls 10 624 (gada pārskatā kā darba samaksa nav uzrādīti Ls 6848).
      Ar Rīgas Domes priekšsēdētāja rīkojumiem no pilsētas attīstības fonda PAD piešķirti Ls 105 103,03, no kuriem nepareizi izlietoti Ls 2938,49, tajā skaitā Ls 1220 – darba samaksai, Ls 745,99 – izmaksātas prēmijas darbiniekiem, par Ls 972,50 iegādāts dators un printeris. Ekonomiskās nodaļas darbiniekiem no kases nepareizi izmaksāti Ls 2050 prezentācijām un neparedzētiem izdevumiem ārzemēs, bet izdevumu orderiem nav pievienoti attaisnojuma dokumenti. Par nepareizi izlietotajiem Ls 4988,49 noteikts uzrēķins.
      Neievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasības, PAD bez izsolēm (konkursiem) par pakalpojumu sniegšanu noslēgusi līgumus kopsummā par Ls 141 374,37. Slēdzot līgumu ar SIA “Most reklāma” par reklāmas materiālu izgatavošanu, PAD līguma summa nepamatoti palielināta par Ls 1310, par ko Valsts kontrole noteica uzrēķinu.
      Kapitālās celtniecības pārvalde dotācijas tieši no budžeta nesaņem. Nolikumā noteikts, ka pārvaldes līdzekļus veido celtniecības objektu finansētāja – Rīgas Domes – maksa par pasūtītāja funkciju un tehniskās uzraudzības izpildi, bet normatīvajos dokumentos nav noteikts maksas lielums. To nosaka PAD direktors procentuāli no celtniecības objektu izmaksām. 1998.gada 6.aprīlī ar Kapitālās celtniecības pārvaldes priekšnieka pavēli maksas procents samazināts no 3% uz 2,45%. Uzskatāma par nepareizu kārtība, kas atļauj direktoram pašam veidot iestādes budžetu, nosakot, cik procentus ņemt no celtniecībai piešķirtās summas.

      Veicamo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu tiesību piešķiršanā Kapitālās celtniecības pārvalde neievēro likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasības:

    • slēdzot līgumus par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kad līdzekļu apjoms pārsniedz Ls 5000, nav rīkotas izsoles (konkursi) pasūtījumiem kopsummā par Ls 377 533;
    • izsoļu (konkursu) uzvarētāji noteikti, ievērojot piedāvātās zemākās pakalpojumu cenas, bet faktiskā samaksa par izpildītajiem darbiem pārsniedz konkursos noteikto summu par Ls 365 173; par šo summu noslēgtas papildu vienošanās.
    • Rīgas Domes Sporta pārvaldē

      Revīzijas rezultāti liecina, ka Sporta pārvaldes nolikums ir novecojis, netiek pildītas visas nolikumā noteiktās funkcijas un Sporta pārvalde ir tieši pakļauta Rīgas Domes priekšsēdētājam. Sporta pārvaldes pārziņā ir tikai neliels Rīgas sporta darba organizācijas sektors. Bez Sporta pārvaldes ievērojamu sporta darba vadību veic arī Rīgas Skolu valde.
      Rīgas Dome 1998.gadā sporta pasākumiem un sporta iestāžu uzturēšanai izlietojusi pavisam Ls 1 272 067, no tiem Sporta pārvalde izlietojusi tikai Ls 241 776; Rīgas Skolu valde sportam izlietojusi Ls 939 769, bet Ls 90 522 iztērēti tieši no Rīgas Domes budžeta.
      Izdevumi sporta pasākumiem pamatbudžeta izdevumu tāmē un gada pārskatā uzrādīti nepareizi, neievērojot LR Finansu ministrijas 1998.gada 9.janvāra rīkojuma Nr.4 “Par budžeta izdevumu ekonomisko klasifikāciju” prasības par ekonomiskās klasifikācijas kodu lietošanu.

      Sportam paredzētie Domes budžeta līdzekļi ne vienmēr izlietoti pareizi un lietderīgi:

    • Rīgas Dome pēc basketbola čempionāta beigām no rezerves fonda pārskaitījusi sabiedriskajai organizācijai “Basketbols jaunatnei” Ls 30 000. Par šīs summas izlietošanu attaisnojuma dokumenti Rīgas Domei nav iesniegti;
    • par Rīgas Domes budžeta līdzekļiem nelietderīgi tiek uzturēta bezpeļņas organizācija pašvaldības SIA jaunatnes sporta un atpūtas komplekss “Mangaļsala”, maksājot Ls 10 000 gadā.
    • Rīgas Domes Vides aizsardzības pārvaldē 1998.gadā
      Revīzijā konstatēts, ka dārzu un parku uzturēšanai Rīgas Domes speciālajā budžetā paredzēti dabas resursu nodokļa līdzekļi. No šim mērķim kopumā (Ls 475 287) izlietotajiem līdzekļiem

    Ls 418 914 izlietoti nepareizi, neatbilstīgi likuma “Par dabas resursu nodokli” 3.panta prasībām, tajā skaitā:

  • Ls 351 944 izlietoti parku un apstādījumu sakopšanai, uzturēšanai un labiekārtošanai, ko veicis pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija “Rīgas dārzi un parki”;
  • Ls 66 970 pārskaitīti SIA “BM color” par remonta un labiekārtošanas darbiem Rīgas parkos.
  • Par īpašiem mērķiem iezīmētu līdzekļu nepareizu izlietošanu Rīgas Domei noteikts uzrēķins Ls 418 914. Grāmatvedības kārtošanā un uzskaitē nav nodrošināta Finansu ministrijas Valsts kases departamenta 1995.gada 2.novembra rīkojuma Nr.13 “Nolikums par kases operācijām valsts budžeta iestādēs” prasību izpilde:

  • grāmatveži un citi grāmatvedības darbinieki, kuriem ir tiesības parakstīt kases dokumentus, izpilda kasiera pienākumus;
  • kasieris izraksta kases ieņēmumu un izdevumu orderus;
  • netiek veiktas kases pēkšņās revīzijas;
  • nav iekārtota atsevišķa kases telpa.
  • Par pārkāpumiem, kas saistīti ar nepareizi izlietotiem dabas resursu nodokļa līdzekļiem, kolēģija nolēma paziņot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un īpašu uzdevumu ministram valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās.

    2) Par Rīgas Domes sociālās mājas Dolomīta ielā 1 izveidošanā ieguldīto līdzekļu izlietojumu
    Revīzijā konstatēts, ka, rīkojot izsoli, konkursa komisija nav ievērojusi likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” noteikto pretendentu vērtēšanas kārtību un visas izsoles nolikuma prasības.
    Pārkāpjot Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 “Vispārējie būvnoteikumi” nosacījumus, būvdarbu veicēja SIA “V.A.M.” celtniecību uzsāka bez būvatļaujas, bez akceptēta projekta un bez inženierkomunikāciju pieslēgšanas tehniskajiem noteikumiem.
    Saskaņā ar “Būvniecības likumu” celtniecības uzsākšana bez būvatļaujas un bez akceptēta būvprojekta ir klasificējama kā patvaļīga būvniecība.
    Sociālā māja tika nodota ekspluatācijā pirms darbu pilnīgas pabeigšanas. Nav noslēgti līgumi ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem.
    Revīzijas laikā, veicot dzīvokļu apsekošanu, konstatēti defekti, kas radušies galvenokārt mājas ekspluatācijas gaitā un nekvalitatīvi izpildot remontdarbus.

    3) Par rīcību ar rezerves fonda līdzekļiem
    Revīzijā konstatēts, ka Rīgas Domē nav reglamentējoša dokumenta par rezerves fonda līdzekļu piešķiršanas kārtību. Līdzekļus no rezerves fonda piešķir ar Rīgas Domes priekšsēdētāja rīkojumiem, kas izdoti, pamatojoties tikai uz Finansu komitejas lēmumu. Šādi rīkojoties ar Rīgas Domes rezerves fondu, netiek ievērotas likuma “Par pašvaldību budžetiem” 16.panta 2.punkta prasības, ka lēmumu par līdzekļu izlietošanu neparedzētiem izdevumiem pieņem pašvaldības dome.
    Rezerves fonda līdzekļu izlietojumu neparedzētiem izdevumiem, kas veikts ar Rīgas Domes priekšsēdētāja rīkojumiem, Dome akceptē, veicot grozījumus budžetā vai apstiprinot budžeta izpildes pārskatu. 1997.gada rezerves fonda izlietojumu Ls 175 618 apjomā Rīgas Dome apstiprināja 1998.gada 13.oktobrī (lēmums Nr.6493), tas ir, 10 mēnešus pēc pārskata gada beigām. 1998.gada fonda izlietojumu Ls 9750 apjomā Dome apstiprināja tikai 1999.gada 2.novembrī (lēmums Nr.7840).
    No rezerves fonda piešķirti līdzekļi arī tādiem mērķiem, kas nav uzskatāmi par neparedzētiem izdevumiem, jo varēja tikt plānoti un iekļauti budžeta izdevumu daļā:

    1997.gadā

  • Ls 34 921 – dalības maksa par 1997.gadu Pašvaldību savienībai;
  • Ls 47 481 – Rīgas Domes dalības maksas parāds Pašvaldību savienībai par 1996.gadu;
  • Ls 8237 – mācību maksa augstskolās Domes darbiniekiem;
  • Ls 220 900 – izglītības iestāžu remontiem;
  • Ls 18 750 – medicīnas darbinieku apdrošināšanai;
  • Ls 92 000 – par Komunālā departamenta pārcelšanos uz jaunām telpām;
  • 1998.gadā

  • Ls 188 665 – Latvijas Republikas proklamēšanas 80.gadadienas pasākumu finansēšanai;
  • Ls 24 300 – Babītes pagasta padomei nekustamā īpašuma nodokļa samaksai;
  • Ls 30 000 – basketbola turnīra organizēšanai;
  • Ls 60 000 – nesamaksātā sociālā, iedzīvotāju ienākuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa parāda segšanai SIA “Rīgas pilsētas valdes autobāze”.
  • Pašvaldību revīzijas departaments veica plašu revīziju par rīcību ar pašvaldības un valsts mantu un finansu līdzekļiem Jūrmalas pilsētas domē 1996., 1997. un 1998.gadā.
    Jūrmalas pilsētas dome 1998.gadā nav izpildījusi nodokļu ieņēmumu plānu par Ls 82 220. 1998.gadā dome nav veikusi nepieciešamos pasākumus nodokļu iekasēšanā un 25 juridiskajām personām ir piešķīrusi īpašuma nodokļa atlaides kopā par Ls 21 070.
    1998.gada 31.decembrī juridisko personu zemes nomas parāds, ieskaitot soda naudu, bija Ls 1 111 926. Jūrmalas pilsētas dome nepareizi dzēsusi SIA “Dzintara laivas un mājas” zemes nomas parādu par 1994., 1995. un 1996.gadu. Dome piekrita SIA “Dzintara laivas un mājas” priekšlikumam par parāda savstarpējo ieskaiti, ja parāda summas vērtībā tā izgatavos pašvaldībai nepieciešamās mēbeles. Līgums par mēbeļu izgatavošanu netika noslēgts, bet mēbeles pašvaldībai tika piegādātas Ls 16 020,20 vērtībā, radot tai Ls 2642,72 zaudējumu.
    Apstiprinot pašvaldības gada budžeta izdevumu daļu, dome nenosaka darba samaksas fondu, tādējādi dodot iespēju domes priekšsēdētājam bez deputātu piekrišanas noteikt tā lielumu.
    1996. – 1998.gadā domes priekšsēdētājs ir noteicis piemaksas 50% no pamatalgas visiem domes darbiniekiem, ieskaitot priekšsēdētāju un viņa vietniekus, kopā Ls 165 651,55, tajā skaitā: 1996.gadā – Ls 40 975,49, 1997.gadā – Ls 50 058,82 un 1998.gadā – Ls 74 617,24. Šādas piemaksas, apstiprinot domes pārvaldes darbinieku darba algas likmes, nebija paredzētas, un dome par to nebalsoja. Neņemot vērā faktu, ka visi domes darbinieki saņēma 50% piemaksu pie algu likmēm par amatu apvienošanu, darba zonas paplašināšanu, darba apjoma palielināšanu vai uz laiku promesoša darbinieka pienākumu pildīšanu, 1996. – 1998.gadā ar domes darbiniekiem papildu tika noslēgti darba līgumi par dažādu darbu veikšanu.
    Domē nav izstrādāts darbinieku prēmēšanas nolikums, bet 1997. un 1998.gadā, pamatojoties tikai uz domes priekšsēdētāja L.Alkšņa rīkojumiem, prēmijās izmaksāti Ls 53 864,50, tajā skaitā 1997.gadā – Ls 31 964,50 un 1998.gadā – Ls 21 900.
    Par to, ka Jūrmalas dome, apstiprinot budžeta izdevumu daļu, neapstiprina visu līdzekļu summu, kas paredzēta atalgojumam, ir informēti domes deputāti.
    Izdarot budžeta grozījumus, dome nav ievērojusi likuma “Par pašvaldībām” 21.panta prasības – budžets 1996.gadā nelikumīgi grozīts 14 reizes, 1997.gadā – 16 reizes, bet 1998.gadā domes priekšsēdētājs un domes galvenā grāmatvede bez domes lēmuma uzdeva pašvaldības Finansu nodaļai veikt pamatbudžeta izdevumu plāna korekcijas, palielinot domes gada atalgojuma fondu par Ls 32 250, sociālā nodokļa iemaksu par Ls 4810, un palielināt domes gada kapitālos izdevumus par Ls 68 840. Par to informēti domes deputāti.
    No 1996. līdz 1998.gadam budžeta izdevumu daļā valdības dienestu, tajā skaitā arī domes pārvaldes struktūrvienību uzturēšanas un atalgojuma fonda izdevumi pieauguši ievērojami straujāk nekā pašvaldības budžeta ieņēmumi. Domes nodokļu un nenodokļu ieņēmumi pieauguši no Ls 4 517 722 1996.gadā līdz Ls 5 563 647 1998.gadā, tas ir, par 23,2% vairāk, turpretī valdības dienesta izdevumu pieaugums šajā periodā bija no Ls 401 626 līdz Ls 1 094 884 jeb par 172,6% vairāk, tajā skaitā pārvaldes aparāta uzturēšanas izdevumi no Ls 309 202 līdz Ls 700 949 jeb par 126,7% vairāk, bet domes darbinieku atalgojuma fonds – no Ls 181 350 līdz Ls 345 697 jeb par 90,6% vairāk.
    Jūrmalas dome 1997. – 1998.gadā nepareizi veikusi izmaksas no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem. Neievērojot likuma “Par dabas resursu nodokli” prasības, nelikumīgi izmaksātas prēmijas vides komisijas locekļiem un domes darbiniekiem, iegādātas kancelejas preces un mazvērtīgais inventārs par kopējo summu Ls 7110,83. Par šo summu Jūrmalas pilsētas domei noteikts uzrēķins.
    Slēdzot līgumus par pašvaldības pasūtījumu, dome nav ievērojusi likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 2. un 3.panta prasības. 1997.gadā dome bez konkursa ar vairākām firmām noslēdza līgumus par pašvaldības pasūtījuma izpildi kopsummā par Ls 504 125, tajā skaitā:

  • 1997.gada 1.novembrī noslēgts līgums uz 5 gadiem ar viena pretendenta konkursa uzvarētāju licencētu veterinārārstu M.Āboltiņu-Āboliņu par klejojošo dzīvnieku izķeršanu, izolāciju un eitanāziju. Par minēto darbu izpildi līgumslēdzēji vienojās noteikt samaksu Ls 10 000 – 12 000 gadā. Līgumam nav pievienoti izcenojumi vai aprēķini, kas pamatotu šīs summas nepieciešamību. 1997.gada 29.oktobrī, pirms līguma noslēgšanas, dome pārskaitījusi avansu Ls 4 339 par novembrī veicamajiem darbiem, par kuriem nav attaisnojuma dokumentu par veikto darbu apjomu un to izcenojumiem;
  • 1997.gada 9.janvārī dome noslēdza sadarbības līgumu ar bezpeļņas organizāciju SIA “Jūrmalas kūrorta un tūrisma informācijas centrs” par pilsētas kūrorta un atpūtas iespēju popularizēšanu 1997.gadā par Ls 27 000. Konkursu par šo pasūtījumu pašvaldība neizsludināja;
  • kaut gan domes pārvaldes aparāta rīcībā ir 9 vieglās automašīnas un papildus vēl tiek samaksāti 12 domes vadošo speciālistu personīgā transporta degvielas izdevumi, dome no pilsētas labiekārtošanai paredzētajiem līdzekļiem no 1997.gada janvāra līdz oktobrim samaksāja Ls 6 500 SIA “Jūrmalas ATU” par vieglā autotransporta izmantošanu, nenoslēdzot līgumu un nerīkojot izsoli vai konkursu par šo pakalpojuma veidu.
  • Ministru kabinets Jūrmalas pilsētas administratīvo teritoriju ir noteicis par īpaša režīma zonu. Saskaņā ar Jūrmalas domes apstiprinātajiem noteikumiem “Par autotransporta līdzekļu iebraukšanas nodevu Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā” fiziskām un juridiskām personām, kas ir atbrīvotas no nodevas maksāšanas, ir jāsedz izsniedzamās caurlaides izgatavošanas un izsniegšanas izmaksas – no Ls 2 līdz Ls 5. Ar šādu rīcību dome ir pārkāpusi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.pantu un 1995.gada 31.oktobra noteikumus Nr.322 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas”, kuru 4.punkts noteic, ka nav iekasējama papildu maksa par darbībām, ko pašvaldība veic saistībā ar nodevu uzlikšanu; tai jābūt iekļautai attiecīgās nodevas likmē.
    Laikā no 1996. līdz 1998.gadam no caurlaižu nodevu realizācijas ieņēmumiem Ls 2 462 150,45 bez domes lēmuma, pamatojoties tikai uz domes priekšsēdētāja rīkojumiem, izlietoti Ls 1 889 503 jeb 77%.
    Laikā no 1996. līdz 1998.gadam ekoloģisko projektu īstenošanai – pilsētas vides aizsardzībai izlietoti tikai Ls 55 004 jeb 2,2%, bet materiālajai stimulēšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām izmaksām izlietoti Ls 81 619 jeb 3,3%. 1998.gada 24.decembrī no caurlaižu nodevas realizācijas ieņēmumiem domes priekšsēdētāja vajadzībām iegādāta 1999.gada izlaiduma automašīna “Volvo S 80 2,9” Ls 22 969 vērtībā.
    Nosakot domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekiem, vadošajiem speciālistiem un darbiniekiem darba algas, piemaksas, pabalstus, prēmijas, nav ievērotas normatīvo aktu prasības. Neievērojot Ministru kabineta 1994.gada 7.jūnija noteikumus Nr.111 “Par pašvaldību domes (padomes) priekšsēdētāju mēneša amatalgām un gada piemaksām” un Ministru kabineta 1994.gada 28.jūnija lēmumu Nr.77 “Par mēnešalgas aprēķināšanu atsevišķām valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku kategorijām”, 1996. – 1997.gadā nepareizi aprēķināta darba samaksa priekšsēdētājam un vietniekam kopā Ls 17 918,92, tajā skaitā bijušajam domes priekšsēdētājam A.Inkulim – Ls 5146,78, domes priekšsēdētājam L.Alksnim – Ls 2954,27, bijušajai priekšsēdētāja vietniecei L.Začestai – Ls 4502,48, priekšsēdētāja vietniekam A.Tampem – Ls 3193,19 un priekšsēdētāja vietniekam A.Henkelim – Ls 2122,20. Par nepareizi domes vadībai aprēķināto paaugstināto darba algu domei noteikts uzrēķins Ls 17 918,92.
    Domes vadība vairākos gadījumos nepareizi rīkojusies ar pašvaldības finansu līdzekļiem un mantu:

  • domes priekšsēdētājs L.Alksnis 1998.gadā ar savu rīkojumu no pilsētas labiekārtošanai paredzētajiem līdzekļiem kompensēja a/s “Vizuālā reklāma”, kur par direktoru strādā J.Alksnis (domes priekšsēdētāja L.Alkšņa dēls), vasaras sezonā sabojāto ģērbtuvju remonta izdevumus Ls 3604 apjomā. Pārģērbšanās kabīnes nav domes īpašums, un šādi izdevumi līgumā nebija paredzēti. Šajā gadījumā saskatāms “Korupcijas novēršanas likuma” 6.panta 2.punkta prasību pārkāpums, jo amatpersonai ir aizliegts sagatavot vai pieņemt lēmumus attiecībā uz jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē amatpersonas ģimenes locekļa materiālās intereses. Šā fakta izvērtēšanai materiāli ir nosūtīti Valsts ieņēmumu dienestam;
  • 1998.gadā domes priekšsēdētājs L.Alksnis izdeva rīkojumu par Skolu valdes un domes vadošo darbinieku prēmēšanu kopā par Ls 4611,24 sakarā ar Jūrmalas pilsētas Majoru pamatskolas 1.kārtas būvdarbu nodošanu ekspluatācijā un par Ls 46 277 būvniecības izmaksu ekonomiju, kaut gan būvdarbi uzsākti jau 1992.gadā un naudas līdzekļu trūkuma dēļ nav pabeigti;
  • no 1995.gada 1.septembra līdz 1997.gada 2.janvārim nelikumīgi no Jūrmalas domes pārvaldes aparāta algu fonda līdzekļiem tika maksāta alga, 50% piemaksa pie algas likmes, prēmijas kopsummā par Ls 2709,09 un sociālā nodokļa iemaksas Ls 758,54 apjomā bezpeļņas organizācijas SIA “Jūrmalas kūrorta informācijas centrs” direktorei S.Freibergai, kura nebija pašvaldības darbiniece; minētais uzņēmums nav pašvaldības struktūrvienība. Par summu Ls 2 709,09 domei noteikts uzrēķins.
  • 1995.gada 19.janvārī Jūrmalas domes bijušais priekšsēdētājs A.Inkulis un Finansu nodaļas vadītāja M.Milta izsniedza galvojumu par Ls 20 000 tūrisma avīzes “Tava Pasaule” izdevējai a/s “Ardi Drusts” saņemtajam kredītam a/s “Parekss Banka”. Ar šo galvojumu Jūrmalas pašvaldība apņēmās ne tikai atmaksāt aizdevuma pamatsummu un procentu maksājumus, bet arī bez domes pilnvarojuma aizdevuma līgumā paredzēto soda sankciju nomaksu un neiegūto labumu atlīdzināšanu.
    1995.gada 21.martā Jūrmalas domes bijušais priekšsēdētājs A.Inkulis izsniedza galvojumu A.Tiltnieka i/u “Dita” kredīta Ls 150 000 saņemšanai a/s “Parekss Banka” gaļas izstrādājumu un gaļas kulinārijas iekārtu iegādei un montāžai. Kredīta galvojums tika izsniegts, neņemot vērā, ka uzņēmums nespēj laikā veikt obligātos maksājumus valsts budžetā. Kredīta saistības uzņēmums nepilda kopš 1995.gada maija.
    Kredīti tika galvoti, nepieprasot no uzņēmumiem reālus galvojumu nodrošinājumus. To izlietojumu dome nekontrolēja, un bankai tie netika atmaksāti, tāpēc pašvaldībai nodarīti zaudējumi par Ls 182 762,80.
    Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir ierosinājusi krimināllietu par nelikumīgajiem kredīta galvojumiem.
    1998.gada 16.janvārī Jūrmalas pilsētas Zemes komisija pieņēma lēmumu par septiņu zemes gabalu ar kopējo platību 31 395 m2 izveidošanu Dzintaros pilsētas skvēra ierīkošanai. Zemes gabali uz 1940.gada 21.jūliju bija valsts mežs, un domes 1995.gada 27.jūlijā apstiprinātajā pilsētas attīstības plānā šī teritorija noteikta kā “Dabas pamatne”. 1998.gada 5.februārī Jūrmalas pilsētas dome pieņēma nepareizu lēmumu par zemes gabalu reģistrēšanu Zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, neveicot likumos “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un “Par valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas kārtību” noteiktās darbības. Likumos noteikts, ka īpašuma tiesību maiņu nosaka nevis pašvaldība, bet gan tiesa vai Ministru kabinets.
    Jūrmalas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese, pamatojoties tikai uz domes lēmumu un Finansu ministrijas 1998.gada 9.jūnija vēstuli, kurā tika izteikta piekrišana septiņus zemes gabalus reģistrēt uz pašvaldības vārda, veidojot tos kā pilsētas skvēru, nepareizi tos reģistrēja uz pašvaldības vārda.
    1998.gada 9.jūlijā Jūrmalas pilsētas dome pieņēma nepareizu lēmumu atļaut SIA “Latio” izstrādāt projektu dzīvojamo māju kompleksa celtniecībai.
    1998.gada 9.septembrī starp Jūrmalas pilsētas domi un SIA “Latio” nelikumīgi tika noslēgts nekustamā īpašuma nomas līgums uz 50 gadiem ar tiesībām to izmantot individuālo dzīvojamo māju celtniecībai, kas bija pretrunā ar pilsētas attīstības plānu, jo šī teritorija bija noteikta nevis kā individuālo dzīvojamo māju apbūves gabali, bet gan kā “Dabas pamatne”. Par šādu nepareizu rīcību paziņots Ministru kabinetam.

    Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija Jūrmalas pilsētas domei noteica uzrēķinu Ls 27 738,84, nosakot, ka par šo summu samazināms 1999.gada plānotais finansējums domes pārvaldes uzturēšanai un tā ieskaitāma citos, ar pārvaldes uzturēšanu nesaistītos domes budžeta līdzekļos, tajā skaitā:

  • par nepareizi veiktajām izmaksām no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem – Ls 7110,83;
  • par nepareizi aprēķināto darba samaksu – Ls 17 918,92;
  • par nelikumīgi maksāto darba algu SIA “Jūrmalas kūrorta informācijas centrs” darbiniekam – Ls 2709,09.
  • Par iespējamo “Korupcijas novēršanas likuma” pārkāpumu Jūrmalas pilsētas domē informēts Valsts ieņēmumu dienests.
    Par nelikumīgu lēmumu pieņemšanu saistībā ar zemes gabalu izveidi Dzintaros paziņots Ministru kabinetam.

    Rīgas rajona Stopiņu pagasta padomes revīzijas komisija kopš ievēlēšanas nav strādājusi, kā arī nav uzaicinājusi zvērinātu revidentu vai auditorfirmu revīzijas veikšanai pagasta padomē.
    Sagatavojot 1997.gada pārskatu par pašvaldības budžeta izpildi, padome nav ievērojusi likuma “Par pašvaldību budžetiem” 17.panta prasības (nav pievienots paskaidrojuma raksts) un 34.panta 1. un 2.punkta prasības – nav sagatavota slēguma bilance.
    Stopiņu pagasta padome, neievērojot likuma “Par dabas resursu nodokli” 3.panta prasības, 1997. un 1998.gadā no dabas resursu nodokļa maksājumiem iegūtos līdzekļus (kopsummā Ls 320 127) izlietojusi maksai par dažādiem pakalpojumiem (siltumenerģijas piegāde, siltumtrases teritorijas uzturēšana), pirkumiem (autobuss “Neoplan”, pļaujmašīna un motorsūknis), saimnieciskās darbības maksājumu veikšanai (ūdensvada un gāzes vada izbūve, sporta zāles remonts) un citiem maksājumiem (deputātu un padomes darbinieku prēmijas un nodokļu samaksa). Departamenta kolēģija Stopiņu pagasta padomei noteica uzrēķinu Ls 320 127 par nelikumīgi izlietotiem dabas resursu nodokļa līdzekļiem, nosakot, ka tie atjaunojami pagasta padomes speciālā budžeta dabas resursu nodokļa kontā līdz 2000.gada 1.jūlijam. Par pārkāpumiem, kas saistīti ar nelikumīgi izlietotajiem dabas resursu nodokļa līdzekļiem, nolemts ziņot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
    Līdzīgi pārkāpumi konstatēti vēl vairākās pašvaldībās. Visos šajos gadījumos departamenta kolēģija ir noteikusi, ka nepareizi izlietotie līdzekļi jāatjauno speciālā budžeta dabas resursu nodokļa kontā. Likuma “Par dabas resursu nodokli” 18.pants nosaka, ka “…nodokļu aprēķinu kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās pilnvarotas institūcijas”, bet nenosaka, kam būtu tiesības un pienākums veikt uzraudzību par nodokļa izlietojumu atbilstīgi šā likuma prasībām. Tāpēc Valsts kontrole uzskata, ka jāveic likuma grozījumi, kas paredz, ka pašvaldības no nodokļa maksājumiem iegūto līdzekļu izmantošanu saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotām institūcijām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
    Neievērojot Ministru kabineta 1994.gada 28.jūnija lēmumu Nr.77 “Par mēnešalgas aprēķināšanu atsevišķām valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku kategorijām”, 1994.gada 7.jūnija noteikumus Nr.111 “Par pašvaldību domes (padomes) priekšsēdētāju mēneša amatalgām un gada piemaksām” un 1997.gada 27.maija noteikumus Nr.193 “Par 1.kvalifikācijas kategorijas valsts civildienesta ierēdņu mēneša algu”, ar Stopiņu pagasta padomes lēmumiem 1997.gadā nelikumīgi un nepareizi darba algās pagasta padomes priekšsēdētājam I.Lūsim un priekšsēdētāja vietniekam J.Pumpuram aprēķināti Ls 5812,07.
    Neievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 10.panta prasības, Stopiņu pagasta padome 1997. un 1998.gadā no pašvaldības budžeta līdzekļiem izmaksājusi pašvaldības uzņēmuma direktoram J.Koponānam atalgojumā Ls 931, kā arī, neievērojot 4.panta 2.punkta prasības, 1997.gadā izsniegusi aizdevumus Ls 12 000 vērtībā. Par šā likuma 4. un 10.panta noteikumu izpildi saskaņā ar likumu atbild padomes priekšsēdētājs.

    Par pasākumiem, kādi veikti konstatēto trūkumu novēršanā, pašvaldības noteiktajos termiņos ir informējušas Valsts kontroli.

    1999.gada 25.novembrī tika veikti grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”, kas 30.panta trešajā daļā paredz, ka “Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības iesniedz Valsts kasei tās noteiktajos termiņos gada pārskatu, kam pievienots Valsts kontroles atzinums par gada pārskata sastādīšanas pareizību”.
    Ņemot vērā minētos grozījumus, kuri stāsies spēkā 2001.gada 1.janvārī, Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departaments mācību nolūkos 1999.gada beigās veica piltotrevīziju Siguldas pilsētas domē par gada pārskata sagatavošanas pareizību.