veiktajiem darbiem parādīts tabulā

N.p.k.Uzdevuma nosaukumsRevīzijas slēgta (būtiskais)
1.Valsts Rīgas dīzeļbūves rūpnīcas pārveidošanas akciju sabiedrībā “RĪGAS DĪZELIS”, tās reorganizācijas un valsts kapitāla daļas privatizācijas likumības pārbaudePārbaudē konstatēts:

  • a/s “RĪGAS DĪZELIS” privatizācija 1994.gadā un reorganizācija 1997.gadā ir notikusi atbilstīgi tajā laikā spēkā esošajiem tiesību aktiem;
  • a/s “RĪGAS DĪZELIS” pārvaldes institūcijām ir jāiesniedz tiesā maksātnespējas pieteikums;
  • a/s “RĪGAS DĪZELIS” otrreizējas reorganizācijas projekts ir noraidāms, jo kapitāla daļu sadalījumā tiek aizskartas viena no akcionāriem – valsts – intereses.
  • 2.Akciju sabiedrības “Rīgas dīzelis instrumenti” valsts kapitāla daļas privatizācijas likumības pārbaudePārbaudē konstatēts:

  • a/s “Rīgas dīzelis instrumenti” pēc stāvokļa 1998.gada 28.septembrī ir pabeigta valsts kapitāla daļas privatizācija un ir veikta pilna pirkuma maksas samaksa;
  • valsts kapitāla daļas privatizācija ir notikusi atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem.
  • 3.Akciju sabiedrības “Rīgas dīzelis agregāti” valsts kapitāla daļas privatizācijas un nodokļu parādu kapitalizācijas likumības pārbaudePārbaudē konstatēts:

  • a/s “Rīgas dīzelis agregāti” valsts kapitāla daļas privatizācija 1997.gadā, kā arī nodokļu parādu kapitalizācija un kapitalizācijā emitēto valsts akciju privatizācija 1998.gadā ir notikusi atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem;
  • no kapitalizētā sociālā nodokļa parāda Ls61587 atgūti ir Ls46194, pārdodot 75% no emitētajām akcijām. Pārējās parāda summas atgūšana ir problemātiska, jo atlikušo akciju mēģinājumi pārdot tās par nominālvērtību Ls1, kuras naudā maksājamā daļa ir 74,37%, līdz šim ir bijuši neveiksmīgi. Sabiedrības pamatkapitālā valstij pieder 7,58%, pensiju fondam – 3,48% akciju.
  • 4.Bijušās Valsts Rīgas porcelāna rūpnīcas dzīvojamās mājas Rīgā, Skudru ielā 39/4 privatizācijas likumības pārbaudeRevīzijā konstatēts:

  • dzīvojamā māja Rīgā, Skudru ielā 39/4, nepamatoti ir iekļauta a/s “Rīgas porcelāns” pamatkapitālā. Kolēģijas sēdē nolemts:
  • dzīvojamā māja Rīgā, Skudru ielā 39/4 ir piekritīga valstij;
  • minēto dzīvojamo māju izslēgt no likvidējamās a/s “Rīgas porcelāns” pamatkapitāla un mantas sastāva;
  • sabiedrības administratoram nodot minēto dzīvojamo māju Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai.
  • 5.Par sporta laivu būves Valsts uzņēmuma “Dzintars” privatizācijas projekta un pirkuma līguma izpildiPārkāpumi nav konstatēti.
    6.Par Valsts nomas kažokādu fabrikas “ELEKTRA” privatizācijas projekta un pirkuma līguma izpildiKonstatēti pārkāpumi Privatizācijas aģentūras rīcībā attiecībā uz maksāšanas līdzekļu maiņu, kas neatbilda apstiprinātajam privatizācijas projektam un 1992.gada 16.jūnija likumam “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību” un 1992.gada 4.novembra likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” 15.panta 1.punkta prasībām. Tāpēc privatizācijas fonda ieņēmumi samazināti par Ls 52 200.
    7.Par Valsts uzņēmuma “Latvijas zivis” privatizācijas projekta un pirkuma līguma izpildiPārbaudē konstatēts:
    LR Ekonomikas reformu ministrija (LR Ekonomikas ministrija) nav kontrolējusi v/u “Latvijas zivis” privatizācijas norises atbilstību LR Augstākās Padomes un LR Ministru Padomes lēmumiem un apstiprinātajam privatizācijas projektam, kā to noteica likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību” 13.1.pants, jo:

  • Rīgas pilsētas laikrakstā netika publicēta informācija par uzņēmuma iznomāšanas noteikumiem;
  • nomnieka SIA “Ekstima” izraudzīšanās nav notikusi likumā noteiktā kārtībā ne aizklātu piedāvājumu konkursā, ne izsolē ar pretendentu atlasi, ne izsolē;
  • privatizācijas projektā bija paredzēts saglabāt 83 darba vietas, bet nomas ar izpirkumu līgums noteica saglabāt tikai 45 darba vietas.
  • 2. Bez likumīga pamatojuma 1995.gada 7.februārī PA mainījusi maksāšanas līdzekļus no latiem uz privatizācijas sertifikātiem, kas nebija paredzēts apstiprinātajā privatizācijas projektā, kā arī nomas ar izpirkumu līgumā, kā to nosaka likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” 17.13.pants. Tāpēc valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi samazināti par Ls9277,50.

    8.Par Valsts Rīgas būvfirmas “Garants” privatizācijas projekta un pirkuma līguma izpildi.Pārkāpumi nav konstatēti.
    9.Par Valsts būvuzņēmuma “ĶEKAVA” privatizācijas projekta, nomas ar izpirkumu un pirkuma līguma izpildiKonstatēti pārkāpumi Privatizācijas aģentūras darbībā attiecībā uz maksāšanas līdzekļu maiņu, noslēdzot privatizācijas objektu pirkuma līgumus. Maksāšanas līdzekļu maiņa neatbilda apstiprinātajam privatizācijas projektam, kā to noteica 1992.gada 16.jūnija likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību” un 1992.gada 4.novembra likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” 15.panta 1.punkta prasības. Tāpēc privatizācijas fonda ieņēmumi samazināti par Ls 38200.
    10.Latvijas Valsts Elektrotehniskās un mašīnbūves produkcijas tirdzniecības un starpniecības firmas “LEMF” importa kabeļu produkcijas sagādes, uzglabāšanas un realizācijas kompleksa privatizācijas projekta, nomas ar izpirkumu un pirkuma līguma izpildeKonstatēti pārkāpumi Privatizācijas aģentūras rīcībā, kas nav nodrošinājusi pareizu finansu līdzekļu ieskaitīšanu valsts un pašvaldību privatizācijas fondā.Privatizācijas aģentūrai:

  • nodrošināt privatizācijas projekta autoriem pārmaksāto summu Ls5859,49 ieskaitīšanu valsts un pašvaldību privatizācijas fondā;
  • izlemt jautājumu par zemesgabala Lielā Vējzaķu salas ielā (13.grunts 2.grupa) privatizāciju. Bez pamata nomas ar izpirkumu līgumā mainīti maksāšanas līdzekļi no latiem uz privatizācijas sertifikātiem. Tāpēc valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi samazināti par Ls 24 381.
  • Izpilde:
    1) 1999.gada 8.decembrī Ls4394,60 pārskaitīti PA;
    2) pēc PA 1999.gada 26.novembra informācijas zemesgabala Lielā Vējzaķu salas ielā piederība vēl nav noskaidrota.

    11.Pārbaude par rīcības likumību ar dzīvojamo fondu 1991. – 1994.gadā privatizētajos valsts uzņēmumosRevīzijā konstatēts:
    1. Sākot ar 1990.gada 3.decembri, visus saimnieciskos darījumus ar valsts uzņēmumu un citu valsts organizāciju pamatlīdzekļiem, tajā skaitā arī ar dzīvojamām mājām līdz tam laikam, kad tiks pieņemti attiecīgie LR likumi, varēja veikt tikai ar LR Ministru Padomes atļauju, bet no 1992.gada 3.marta likumos un citos normatīvajos aktos jau nepārprotami tika noteikts, ka valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizācija ir veicama tikai saskaņā ar īpašu likumu. Šāds likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” tika pieņemts 1995.gada 21.jūnijā.
    2. Būtiskākais pārkāpums, ka privatizāciju veicošās valsts institūcijas, privatizējot uzņēmumus, nenodeva uzņēmumu valdījumā esošās valsts dzīvojamās mājas privatizācijas subjektam patapinājumā vai pārziņā līdz brīdim, kad notiks to privatizācija pēc speciāla likuma pieņemšanas, tas ir tajos gadījumos, ja pašvaldības atsacījās dzīvojamās mājas pārņemt savā īpašumā. Pārkāpjot likumu prasības, valsts dzīvojamās mājas iekļāva privatizējamo uzņēmumu mantas sastāvā un vērtībā. Tāpēc notika valsts dzīvojamo māju prettiesiska atsavināšana un radīti zaudējumi šo māju dzīvokļu īrnieku interesēm. Minētie pārkāpumi ir konstatēti 26 privatizētos valsts īpašuma objektos.
    3. Revīzijas lietas materiālus nodot LR Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai un attiecīgu prasību celšanai tiesā, lai tiktu atjaunotas iedzīvotāju likumīgās tiesības privatizēt viņu īrētos dzīvokļus.
    12.Par Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmuma “VĒTRA” privatizācijas atbilstību likumu un normatīvo aktu prasībāmRevīzijā konstatēts:

    • pašvaldības tirdzniecības uzņēmuma “VĒTRA” vērtējums veikts nekvalitatīvi un neatbilst likumam “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”, bet Rīgas Domes Īpašuma departaments to pieņēmis un atbilstīgi tam noteicis privatizējamā objekta cenu;
    • tirdzniecības uzņēmumu “VĒTRA” nododot pircējam, nodošanas un pieņemšanas aktā nav uzrādīta visa nododamā manta un saistības.

      Kolēģijā nolemts:
      Rīgas Domei pienācīgi kontrolēt ekspertu un vērtētāju veikto privatizējamo uzņēmumu novērtējumu, nepieļaut privatizējamo objektu tiesību aktu normām neatbilstīgu cenas samazināšanu.

    13.Par Valsts nomas uzņēmuma “Ēra” valsts īpašuma daļas privatizācijas projekta, nomas ar izpirkumu un pirkuma līguma izpildi.Revīzijā konstatēts:

  • v/u “Ēra” privatizēts bez valdības vai tās noteiktās institūcijas lēmuma par valsts īpašuma nodošanu privatizācijai, kā to nosaka likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību” 2.1.panta 1.punkts un likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 12.4.pants;
  • privatizācija nav veikta saskaņā ar apstiprināto privatizācijas projektu, kā to nosaka likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību” 13.1.pants, jo pirkuma līgumā iekļauta privatizācijas projektā uzrādītā neprivatizējamā manta – 7 garāžas Ludzas ielā 42a, 2 Līvānu mājas, putnu kūts, mehāniskā darbnīca – Saldus rajona Blīdenes pagastā, 2 Līvānu mājas, vienstāvu viesnīcas ēka, 2 vasaras mājiņas – atpūtas bāze “Dzirnezers” Ādažu pagastā, kā arī 62 vienības kustamie pamatlīdzekļi. Privatizācijas procesu LR Ekonomikas ministrija nav kontrolējusi;
  • privatizācija ir bijusi nelietderīga, jo ar Rīgas Apgabaltiesas 1997.gada 30.septembra lēmumu a/s “Āre-1” pasludināta par maksātnespējīgu. Šīs nelietderīgās privatizācijas dēļ valstij radītie zaudējumi ir Ls1480496,86, tajā skaitā nenomaksātie nodokļu parādi – Ls1419597,86, nenomaksātā nomas maksa – Ls54340, privatizācijas komisijas izdevumi – Ls6577.
  • Pārbaudes materiāli nosūtīti:

  • Privatizācijas aģentūrai;
  • LR Ekonomikas ministrijai;
  • Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai.
  • 14.Akciju sabiedrības “Latvijas gāze” 1998.gadā veiktās akciju slēgtās un publiskās emisijas likumības un lietderības pārbaudeKolēģijas lēmums pieņemts 2000.gada 25.janvārī. Revīzijā konstatēts:

    1. 1997.gada 2.aprīlī noslēdzot VAS “Latvijas gāze” akciju pirkuma – pārdevuma līgumus, tajos tika pielīgti nodokļu parādu kapitalizācijas nosacījumi, kas neatbilda MK 1996.gada 16.jūnija noteikumu Nr.265, kā arī vēlāk, tas ir, 1997.gada 3.jūnijā pieņemto noteikumu Nr.200 prasībām.
    2. Privatizācijas aģentūrai, veicot nodokļu parādu kapitalizāciju a/s “Latvijas gāze” atbilstīgi MK noteikumiem, valsts varētu papildus saņemt Ls4128793 un tiktu dzēsti 147 805 privatizācijas sertifikāti, tomēr tas varētu īstenoties ar nosacījumu, ka akciju sabiedrība un akcionāri piekristu nodokļu parādu kapitalizācijai.
    3. Pārdošanas cena par vienu slēgtās emisijas akciju tika noteikta zemāka par sākotnēji līgumos noteikto, līdz ar to arī slēgtās emisijas akciju laidiena noteikumos noteikta samazināta (no Ls1.80 uz Ls1,46) pārdošanas cena par vienu slēgtās emisijas akciju. Tas nedeva iespēju a/s “Latvijas gāze” papildus saņemt ieņēmumus Ls976303 apjomā.
    4. A/s “Latvijas gāze” akciju pirkuma – pārdevuma līgumu izmaiņas par nodokļu parādu kapitalizācijas aizstāšanu ar slēgto un publisko akciju emisiju netika izskatītas PA valdē un par tām netika pieņemts attiecīgs lēmums.
    5. PA valdes priekšsēdētājs J.Naglis nepildīja valsts pilnvarnieka L.Strujēviča rīkojumu par akciju slēgtās emisijas laidiena noteikumu apstiprināšanu.

    Kolēģija nolēma nosūtīt kolēģijas lēmumu LR Ģenerālprokuratūrai tiesiskuma izvērtēšanai.
    Kolēģijas lēmumu a/s “Latvijas gāze” un Privatizācijas aģentūra ir pārsūdzējušas Valsts kontroles padomē.

    Sakarā ar saņemtajām sūdzībām kolēģijas iesniegumā ir paskaidrots:

    1. Kolēģija, izvērtējot revīzijas pierādījumus, pareizi konstatējusi rīcību ar a/s “Latvijas gāze” 1998.gadā veikto akciju slēgto un publisko emisiju. Revīzija veikta pēc LR Ģenerālprokuratūras pieprasījuma un tajā vispusīgi ir izvērtēta a/s “Latvijas gāze” slēgtās un publiskās emisijas likumība un lietderība, kā to ir atzinusi arī Privatizācijas aģentūra.
    2. Kā nepareiza rīcība ir vērtējama akciju pirkuma – pārdevuma līgumos pielīgtā nodokļu parādu kapitalizācija, ko varētu realizēt nākotnē, pie tam nosakot: ja kāds no šā līguma noteikumiem kļūst pilnīgi vai daļēji spēkā neesošs vai neizpildāms, tad tos līgumslēdzējpuses aizvietos ar spēkā esošu un izpildāmu noteikumu, kas pēc savām ekonomiskajām sekām būs maksimāli ekvivalents spēkā neesošajam vai neizpildāmajam noteikumam. Līdz ar to pirkuma – pārdevuma līgumos jau sākotnēji tika iekļauts nosacījums, ka stratēģiskie investori jebkurā gadījumā varēs iegādāties akciju paketi, kuras īpatsvars sabiedrības pamatkapitālā būs par 4,02% lielāks samaksājot 4,1 līdz 4,2 miljoni latu, tas ir, vismaz 30% lētāk par privatizācijas pamatnoteikumos noteikto minimālo akciju pārdošanas cenu stratēģiskajiem investoriem, kas bija noteikta Ls 2,50 par vienu akciju. Šādas rīcības dēļ samazinājās valsts akciju paketes īpatsvars sabiedrības pamatkapitālā no 67,493% (pirms slēgtās un publiskās akciju emisijas) uz 60,896% (pēc slēgtās un publiskās akciju emisijas), tas ir, par 6,6%, kas, savukārt, varētu izraisīt arī tās tirgus vērtības samazināšanos.
    15.Par Rīgas Valsts apdares darbu uzņēmuma privatizācijas projekta, nomas ar izpirkumu un pirkuma līguma izpildiPārkāpumi nav konstatēti.
    16.Par Valsts Rīgas eksperimentālās rūpnīcas “Metālkonstrukcija” 09.iecirkņa privatizācijas projekta, nomas ar izpirkumu un pirkuma līguma izpildiLikumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 2.pantā noteiktais privatizācijas mērķis par privātā kapitāla piesaistīšanu Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs nav sasniegts, jo:

  • privatizācijas subjekta SIA “Alvis”, pret kuru ierosināta krimināllieta par USD500000 (Ls255000) kredīta saistību neizpildi, nodokļu parādi 1999.gada 1.jūlijā bija Ls24958, nenomaksātā soda nauda Ls9483,97. SIA “Alvis” bilancē uz 1999.gada 1.janvārī kredītu saistības uzrādītas Ls161516, un tās par Ls24800 pārsniedz bilances aktīvus. Atbilstīgi likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 3.3.pantam, SIA “Alvis” uzrādīja maksātnespējas pazīmes;
  • bez likumīga pamatojuma mainītas maksāšanas līdzekļu proporcijas no 95% latos un 5% privatizācijas sertifikātos uz 20% latos un 80% privatizācijas sertifikātos. Tāpēc valsts un pašvaldību privatizācijas fonda ieņēmumi samazināti par Ls45780. Ar kolēģijas sēdes protokolu ir uzlikts par pienākumu līdz 2000.gada 1.martam SIA “Alvis” iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu.
  • 17.Par Valsts Inovācijas tehniskā centra Rīgā Olaines ražošanas bāzes privatizācijas projekta, nomas ar izpirkumu un pirkuma līguma izpildiPārkāpumi nav konstatēti.