Veiktās revīzijas

Veikta revīzija par valsts pansionāta “Daina” privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu normām.
Valsts pansionāts “Daina” ar LR Ekonomikas ministrijas 1994.gada 24.februāra rīkojumu Nr.93 “Par grozījumu izdarīšanu privatizējamo valsts īpašuma objektu sarakstos” iekļauts to valsts īpašuma objektu sarakstā, kas privatizējami 1993. un 1994.gadā, to pārveidojot statūtsabiedrībā.
LR Finansu ministrijas privatizācijas projektu izskatīšanas un apstiprināšanas komisija 1994.gada 15.marta sēdē izskatīja un apstiprināja valsts pansionāta “Daina” privatizācijas projektu. LR Ekonomikas ministrijas privatizācijas projektu apstiprināšanas komisija 1994.gada 7.aprīļa sēdē nolēma atbalstīt valsts pansionāta “Daina” privatizācijas projektu ar nosacījumu, ka projekta autors mēneša laikā izdarīs papildinājumus projektā par akciju rezervēšanu akciju sabiedrības valdes locekļiem. Šis nosacījums tika izpildīts, papildinot projekta 2.7.punktu ar tekstu: “Akciju sabiedrības locekļiem rezervēt 1% no kopējā akciju skaita“, norādot, ka šo nosacījumu ņems vērā, izstrādājot akciju sabiedrības statūtus. Privatizācijas komisija, 1994.gada 13.jūnijā saskaņojot akciju sabiedrības statūtus, šo privatizācijas projekta papildinājumu neņēma vērā.
LR Finansu ministrija neievēroja LR Ministru Padomes 1992.gada 30.decembra lēmuma Nr.562 “Nolikums par privatizācijas projektu apstiprināšanas, grozīšanas un papildināšanas kārtību” 3.6.punktu, kurā norādīts: “Ja valsts īpašuma objekta privatizācijai pakļautās struktūrvienības (filiāles) atrodas vairāku pašvaldību teritorijā, uz privatizācijas projektu izskatīšanas sēdi uzaicināms pārstāvis no katras pašvaldības”. Uz sēdi nebija uzaicināti pārstāvji no Jūrmalas pašvaldības, kuras teritorijā atrodas valsts pansionāts “Daina”, un no Valkas rajona Launkalnes pagasta padomes, kuras teritorijā atrodas palīgsaimniecība “Mežole”.
Valsts pansionāta “Daina” novērtēšanu veica auditorfirma SIA “Invest – Rīga”. Privatizācijas komisija 1994.gada 18.aprīļa sēdē apstiprināja valsts pansionāta “Daina” nosacīto cenu Ls 707 630, ņemot vērā auditorfirmas SIA “Invest – Rīga” novērtējumu. Privatizācijas komisijas un SIA “Invest – Rīga” novērtēšanas sarakstos nolietojuma un atlikušās vērtības summas 1994.gada 1.janvārī ir atšķirīgas visiem pamatlīdzekļiem, bet kopsummas abos sarakstos tika uzrādītas vienādas. Palīgsaimniecības “Mežole” ēku un būvju novērtējumā SIA “Invest – Rīga” uzrādīja koka četrdzīvokļu dzīvojamo māju ar tirgus vērtību Ls 1960, kas nav uzrādīta valsts pansionāta “Daina” grāmatvedības uzskaitē. Šī māja rekonstrukcijas laikā nojaukta. Auditorfirmas SIA “Invest – Rīga” vērtēšanas sarakstos netika uzrādīta palīgsaimniecības “Mežole” lauksaimniecības tehnika ar atlikušo bilances vērtību kopsummā Ls 1295, kas nav iekļauta objekta nosacītajā cenā.
Valsts pansionāta “Daina” privatizācijas komisija neievēroja LR 1992.gada 10.jūnija likuma “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu un to mantas novērtēšanas kārtību” 3.pantu, kas noteic, ka pirms privatizējamā objekta nosacītās cenas noteikšanas veicama šā objekta mantas inventarizācija. 1994.gada 18.aprīlī privatizācijas komisija noteica valsts pansionāta “Daina” nosacīto cenu Ls 707 630, bet 1994.gada 18.maijā uzdeva valsts pansionāta “Daina” grāmatvedim sagatavot privatizācijas komisijai parakstīšanai nepieciešamos inventarizācijas un nocenošanas dokumentus.

Privatizācijas komisija nav sekojusi, lai tiktu ievērots LR Finansu ministrijas 1993.gada 6.septembra norādījumu Nr.832 “Norādījumi par inventarizācijām” 3.2.9.apakšpunkts. Privatizācijas komisijas parakstītajā inventarizācijas aktā nepabeigtās celtniecības apjoms uzrādīts kopējā summā, neizdalot pa objektiem.
Pārveidojot valsts pansionātu “Daina” par akciju sabiedrību, nav ievērota LR 1992.gada 7.jūlija likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” noteiktā kārtība. Iepriekš minētā likuma 18.pantā noteikts: kapitāla daļas pārdodamas atbilstīgi apstiprinātajā privatizācijas projektā noteiktajam kapitāla sadalījumam, bet parakstīšanās uz kapitāla daļām (akcijām) tiek organizēta likumā noteiktajā kārtībā. LR 1992.gada 16.jūnija likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību” 2.pantā ir noteiktas pārdošanas metodes. Neviena no metodēm neparedz tiesības valsts īpašuma (akciju) pircēju noteikt privatizācijas komisijām bez izsoles vai konkursa. 1994.gada 13.jūnijā valsts pansionāta “Daina” privatizācijas komisija nolēma, ka 70% no akciju kopskaita ir akciju sabiedrībai “Excel – Voyage”.
Akciju sabiedrības kapitāla sadalē netika ievērots LR 1992.gada 7.jūlija likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” 18.pants, kas noteic, ka valsts (pašvaldības) uzņēmuma darbiniekiem pārdošanai paredzētā kapitāla daļa nedrīkst būt lielāka par 20 procentiem. Ja darbinieku akcijām statūtos nav paredzētas balsstiesības, darbiniekiem pārdodamā kapitāla daļa var pārsniegt 20 procentus. Akciju sabiedrības “Daina” statūtos par privatizācijas sertifikātiem uzņēmumā strādājošiem realizējamā kapitāla daļa ir 25% jeb 1768 parastās akcijas ar balsstiesībām.
Akciju sabiedrībai “Daina” nebija sakārtota grāmatvedības uzskaite – pamatlīdzekļu uzskaites kartītes un pamatlīdzekļu norakstīšanas akti aizpildīti ļoti pavirši, nav aizpildīti visi rekvizīti, kartītes nav aizpildītas valsts valodā, pamatlīdzekļu likvidācijas aktos nav komisijas locekļu parakstu, kā arī pamatlīdzekļu inventarizācijas sarakstos uzrādīta tikai viena summa un nav norādīts, vai tā ir sākotnējā vai atlikusī bilances vērtība. Tas ir pretrunā ar LR 1992.gada 14.oktobra likuma “Par grāmatvedību” 2.pantu un LR Finansu ministrijas 1993.gada 6.septembra norādījumu Nr.832 “Norādījumi par inventarizācijām” 3.2.8.punktu.
Akciju sabiedrība “Daina” nenodrošināja privatizācijas projektā paredzēto privatizācijas noteikumu izpildi:

  • valsts pansionāta “Daina” manta netika saglabāta un izmantota atbilstīgi privatizācijas brīdī esošajam darbības virzienam. Palīgsaimniecības “Mežole”, kuras viens no darbības veidiem bija lauksaimnieciskā ražošana, manta tika likvidēta un pārdota;
  • netika nodrošināts paredzēto 60 strādājošo darba vietu skaits. Akciju sabiedrība “Daina” atbrīvoja no darba saskaņā ar DLK 33.panta 1.2.apakšpunktu 13 darbiniekus, neizdarot iemaksas nodarbinātības fondā, kā tas paredzēts LR Ministru kabineta 1995.gada 27.jūnija noteikumos Nr.170 “Noteikumi par iemaksām nodarbinātības fondā”. Summa, kas jāieskaita nodarbinātības fondā, ir Ls 3 309,60.

Izvērtējot revīzijas materiālus kolēģijas sēdē, tika noteikts uzrēķins a/s “Daina” Ls 3 309,60 par 1995.gada 27.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.170 “Noteikumi par iemaksām nodarbinātības fondā” neievērošanu. Kolēģija atzina, ka valsts pansionāta “Daina” privatizācijas process nav veikts atbilstīgi LR 1992.gada 16.jūnija likumam “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību” un LR 1992.gada 7.jūlija likumam “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”. Kolēģijas lēmums un revīzijas materiālus 1999.gada 18.martā nosūtīja LR Ģenerālprokuratūrai privatizācijas tiesiskuma apstrīdēšanai likumā noteiktajā kārtībā.

Veikta revīzija par valsts uzņēmuma “Rojas ZKR” Mērsraga filiāles privatizācijas likumību.
V/u “Rojas ZKR” iekļauts ar LR Ministru Padomes 1992.gada 10.augusta lēmumu Nr.317 apstiprinātajā to valsts īpašumu objektu sarakstā, kas privatizējami 1992. un 1993.gadā, to pārveidojot statūtsabiedrībā. 1992.gada 25.novembrī v/u “Rojas ZKR” un firmas “Rando” noslēgtais līgums par v/u “Rojas ZKR” Mērsraga filiāles nomu LR Jūras lietu ministrijā netika reģistrēts. Saskaņā ar LR 1990.gada 12.decembra likuma “Par valsts uzņēmumu” 12.pantu nomas līgumi par nekustamās mantas iznomāšanu jāreģistrē ministrijā. LR Augstākās Padomes 1993.gada 2.marta lēmuma “Par LR likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” spēkā stāšanās kārtību” 9.punkts noteica, ka visiem nomniekiem, kuri 1993.gada 15.martā nomā valsts vai pašvaldību uzņēmumus, to daļas vai citu šo uzņēmumu nekustamo vai kustamo mantu, jāreģistrē nomas līgumi un līgumi par nomu ar izpirkumu LR Uzņēmumu reģistrā līdz 1993.gada 31.oktobrim. Firma “Rando” 1992.gada 25.novembra nomas līgumu LR Uzņēmumu reģistrā nereģistrēja. Iepriekš minētā LR Augstākās Padomes lēmuma 7.punkts uzdeva līdz 1993.gada 1.jūnijam LR ministrijām un Valsts statistikas komitejai izvērtēt to pārziņā esošo iznomāto valsts uzņēmumu nomas līgumus un līgumus par nomu ar izpirkumu tādā kārtībā, kāda paredzēta LR likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” 28.pantā. LR Jūras lietu ministrija neizvērtēja 1992.gada 25.novembrī noslēgto nomas līgumu.
1993.gada 28.oktobrī v/u “Rojas ZKR” un a/s “Mērsrags – R” noslēdza nomas līgumu par v/u “Rojas ZKR” Mērsraga filiāles nomu, neievērojot 1993.gada 23.februāra LR likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” 13.panta 1.daļu, 16.panta 3.daļu, 17.panta 1.daļas 4., 5., 8., 9., 12., 13., 14. un 17.punktu. Iepriekš minētā likuma 30.panta 2.daļa noteic, ka nomas līgums jāreģistrē LR Uzņēmumu reģistrā 30 dienu laikā. 1993.gada 28.oktobra nomas līgums LR Uzņēmumu reģistrā netika reģistrēts. Saskaņā ar šā likuma 30.panta 3.daļu nomas līgums stājas spēkā pēc tā reģistrēšanas LR Uzņēmumu reģistrā.
A/s “Mērsrags-R” faktiski izmantoja v/u “Rojas ZKR” Mērsraga filiāles telpas un ražošanas iekārtas līdz 1998.gada 16.decembrim, kad, pamatojoties uz Talsu rajona tiesas 1998.gada 21.oktobra spriedumu Nr.2-462, tika izlikta no telpām. Parāds par valsts īpašuma izmantošanu līdz 1998.gada decembrim ir Ls 9375.
A/s “Mērsrags-R” nomas maksu maksāja v/u “Rojas ZKR”. 1995.gada 4.decembrī stājās spēkā grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”, kas noteic, ka nomas maksa par valsts nekustamās mantas izmantošanu 50% apjomā ieskaitāma valsts budžetā. V/u “Rojas ZKR” valsts budžetā nav ieskaitījusi Ls 9564.
1994.gada 17.maijā ar rīkojumu Nr.257-r “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” LR Ministru kabinets atkārtoti nodeva v/u “Rojas ZKR” privatizācijai. Tā bija jāveic, pamatojoties uz LR 1994.gada 17.februāra likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. 1994.gada 7.jūlijā LR Satiksmes ministrija nodeva un Privatizācijas aģentūra pieņēma valdījumā v/u “Rojas ZKR”, neievērojot Privatizācijas likuma 13.panta 1.daļā noteikto termiņu.
Privatizācijas aģentūra nepublicēja paziņojumu tā rajona vai pilsētas laikrakstā, kura teritorijā atrodas privatizējamais valsts īpašuma objekts, kā to nosaka Privatizācijas likuma 16.panta 1.daļa.
Privatizācijas aģentūra 1995.gada 18.jūlijā ar valdes lēmumu Nr.80/732 apstiprināja v/u “Rojas ZKR” Mērsraga filiāles privatizācijas noteikumus, paredzot nosacīto cenu Ls 200 000, privatizācijas metodi un paņēmienu – pārdošanu uz nomaksu vienīgajam pretendentam vai pārdošanu izsolē starp pretendentiem. Izsolē privatizācijas objektu par Ls 665 000 ieguva SIA “Mērsrags”. 1995.gada 23.oktobrī Privatizācijas aģentūra un SIA “Mērsrags” noslēdza nomaksas pirkuma līgumu, kas paredzēja, ka pircējam objekts jāizpērk trīs gadu laikā. Privatizācijas objekts līgumā noteiktajā laikā netika izpirkts, jo nebija atrisināts jautājums par v/u “Rojas ZKR” Mērsraga filiāles nodošanu SIA “Mērsrags”. 1996.gada 16.decembrī, pamatojoties uz 1998.gada 21.oktobra Talsu rajona tiesas spriedumu, a/s “Mērsrags-R” tika izlikta no “Rojas ZKR” Mērsraga filiāles telpām.
Revīzijas materiālus izvērtējot kolēģijas sēdē, revīziju slēdza, nosakot uzrēķinu Ls 9375 a/s “Mērsrags-R” kā v/u “Rojas ZKR” nomniekam par tiešo zaudējumu nodarīšanu valstij sakarā ar nomas līguma neizpildi.