Veiktās revīzijas

Veikta pārbaude par Valsts Rīgas vīna un šampanieša kombināta privatizācijas procesa likumību.
Valsts Rīgas vīna un šampanieša kombināta (VRVŠK) privatizācija tika noteikta ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1993.gada 22.februāra lēmumu Nr.91, pārveidojot šo uzņēmumu statūtsabiedrībā. 1993.gada 28.jūlijā LR Lauksaimniecības ministrija ar pavēli Nr.373 apstiprināja VRVŠK privatizācijas projektu.

VRVŠK privatizācijas projektā nav ievērotas 1992.gada 16.jūnija likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību” (turpmāk tekstā – likums “Par privatizācijas kārtību”) 4.panta prasības:

  • netika norādīta kapitāla daļu pārdošanas kārtība, akciju veidi un to proporcijas;
  • 52% kapitāla daļu iespējamo pircēju vietā tika paredzēts realizēt konkrētiem saimnieciskiem partneriem, bet 12,5% akciju (realizācijai par sertifikātiem) netika noteikti iespējamie pircēji.
  • Privatizācijas projektā netika noteikti termiņi, kādos veicami maksājumi par akcijām un pirmā iemaksa, kaut gan to nosaka ar LR MP 1992.gada 30.decembra lēmumu Nr.562 apstiprinātā valsts (pašvaldību) īpašuma objekta (uzņēmuma) privatizācijas projekta parauga 2.9.punkts.
    LR Ekonomikas ministrijas Privatizācijas projektu apstiprināšanas komisijas 1993.gada 6.septembra sēdē nolēma atbalstīt VRVŠK privatizācijas projektu, lai gan tas neatbilda iepriekš minētajām tiesību aktu normām. Saskaņā ar likuma “Par privatizācijas kārtību” 13.pantu privatizācijas norises atbilstība LR likumiem un LR Augstākās Padomes lēmumiem bija jākontrolē LR Ekonomikas ministrijai.
    LR Ekonomikas ministrija nav ievērojusi iepriekš minētā likuma 7.panta prasības, ka informāciju par ministrijas apstiprināto valsts īpašuma objekta (uzņēmuma) privatizācijas projektu Ekonomisko reformu ministrija ne vēlāk kā četras nedēļas pēc tā saņemšanas dienas publicē privatizācijas biļetenā vai LR Augstākās Padomes un Ministru Padomes oficiālajā izdevumā. Informācija par apstiprināto VRVŠK privatizācijas projektu presē publicēta tikai pēc diviem mēnešiem, un tajā nav iekļautas tiesību aktu normām atbilstošas ziņas: īss kapitāla daļu realizācijas apraksts, investīciju garantijas un lielāko kapitāla daļu pircēji.
    Privatizācijas komisija, organizējot un vadot VRVŠK novērtēšanu, pieļāvusi šādu tiesību aktu normu pārkāpumus:

  • 1992.gada 10.jūnija likuma “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību” (turpmāk tekstā – likums “Par novērtēšanas kārtību”) 3.pants noteic, ka pirms privatizējamā objekta (uzņēmuma) nosacītās cenas noteikšanas veicama šā objekta (uzņēmuma) mantas inventarizācija. Privatizācijas gaitā netika sagatavoti un privatizācijas komisijai nav iesniegti naudas līdzekļu, debitoru, kreditoru, ieguldījumu citās uzņēmējsabiedrībās un citu nemateriālu elementu inventarizācijas akti.
    VRVŠK nosacītās cenas noteikšanai izmantoti 1993.gada 1.jūlija pamatlīdzekļu inventarizācijas akti; izejvielu un materiālu – 1993.gada 1.septembra, bet debitoru un kreditoru novērtējums veikts, izmantojot grāmatvedības 1993.gada 16.septembra datus.
    VRVŠK novērtēšanas aktos nav uzskaitīti pamatlīdzekļi ar bilances vērtību Ls 35 760, ko VRVŠK pārņēma bez atlīdzības no bezalkoholisko dzērienu rūpnīcas “Mīlgrāvis” 1993.gada 13.jūlijā. Pamatlīdzekļu uzskaite un veiktā inventarizācija neatbilda 1992.gada 14.oktobra likuma “Par grāmatvedību” prasībām. Inventarizācijas un novērtēšanas aktos, neuzrādot pamatlīdzekļus Ls 35 760 vērtībā, valstij nodarīti tiešie zaudējumi Ls 35 760;
  • novērtējot mazvērtīgo inventāru, naudas līdzekļus, debitorus, kreditorus, ieguldījumus citās uzņēmējsabiedrībās, nav ievērotas ar MP 1992.gada 21.septembra lēmumu Nr.397 apstiprinātā nolikuma “Nolikums par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanu” (turpmāk tekstā – “Nolikums par novērtēšanu”) 9.punkta prasības, ka iepriekš minētie apgrozāmie līdzekļi ir jānovērtē pēc uzņēmuma grāmatvedības uzskaites datiem novērtēšanas brīdī. Apgrozāmo līdzekļu vērtība saskaņā ar MP lēmuma Nr.397 prasībām novērtēšanas brīdī (1993.gada 1.septembrī) bija Ls 114 131. Privatizācijas komisija, nosakot apgrozāmo līdzekļu vērtību Ls 51 774, ir pieļāvusi zaudējumu nodarījumu Ls 62 357 apjomā. Apgrozāmo līdzekļu vērtības samazinājums netika iegrāmatots atbilstīgi LR Finansu ministrijas norādījumu Nr.832 “Par inventarizācijām” 4.5., 4.6. un 4.7.punkta prasībām – 20 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā inventarizācija veikta. VRVŠK bilancēs 1993.gada 1.oktobrī un 1993.gada 1.decembrī apgrozāmie līdzekļi nav uzrādīti saskaņā ar 1993.gada 1.septembra inventarizācijas rezultātiem, kad apgrozāmo līdzekļu vērtība tika samazināta. Tādējādi iepriekš minētie līdzekļi bez atlīdzības nonāca a/s “Rīgas vīni” mantas sastāvā.
  • VRVŠK bija rentabls uzņēmums (1992.gada tīrā peļņa – Ls 512 555, 1993.gada I pusgada tīrā peļņa – Ls 117 600). Privatizācijas komisija, vērtējot uzņēmumu pēc peļņas diskonta metodes, noteica tā vērtību Ls 1 967 550, bet vērtējot pēc uzņēmuma mantas vērtības (substances), noteica vērtību Ls 405 942. Galīgo nosacīto uzņēmuma cenu privatizācijas komisija noteica Ls 400 000. Nosakot galīgo nosacīto cenu, privatizācijas komisija nav pildījusi “Nolikuma par novērtēšanu” 12.punkta prasības, ka privatizācijas komisijai jāizvērtē ar abiem paņēmieniem noteiktā uzņēmuma nosacīto cena un jānosaka tā galīgā nosacītā cena.
    Privatizācijas komisija nav rīkojusies atbilstīgi 1992.gada 17.marta likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām” 7.panta prasībām, ka privatizācijas komisijas patstāvīgi vada attiecīgo objektu privatizāciju saskaņā ar likumiem un normatīvajiem aktiem, kas regulē tautsaimniecības objektu privatizācijas kārtību, kā arī nav ievērojusi likuma “Par privatizācijas kārtību” 8.pantu, ka īpašuma objekts (uzņēmums) privatizējams tikai atbilstīgi apstiprinātajam privatizācijas projektam un saskaņā ar LR likumiem, LR Augstākās Padomes un valdības lēmumiem.

    VRVŠK privatizācijas noteiktā metode – pārveidojot statūtsabiedrībā. Ņemot vērā, ka:

  • pielietojot privatizācijas metodi “pārveidojot uzņēmējsabiedrībā”, VRVŠK tiek pārveidots par akciju sabiedrību, bet pārdošanas (privatizācijas) priekšmets – kapitāla daļas (akcijas) – ir valsts īpašums;
  • 1992.gada 7.jūlija likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” 18.pantā ir noteikts, ka kapitāla daļas pārdodamas atbilstīgi apstiprinātajā privatizācijas projektā noteiktajam kapitāla sadalījumam, bet parakstīšanās uz kapitāla daļām (akcijām) tiek organizēta likumā noteiktajā kārtībā, privatizācijas komisijai bija jāpiemēro tāda tiesību aktu norma, kas noteic pārdošanu.
  • Privatizācijas komisija, vadot VRVŠK privatizāciju, tas ir, organizējot parakstīšanos uz akcijām (akciju pārdošanu), pircēja noteikšanai nav izmantojusi likumā “Par privatizācijas kārtību” 2.pantā noteiktās pārdošanas metodes. Šis pants noteic, ka nevienu īpašuma objektu (uzņēmumu), kam piemērojams šis likums, nevar privatizēt citādi, kā tikai pēc vienas vai vairākām privatizācijas metodēm, no kurām četras nosaka pārdošanu:

  • pārdodot atklātā izsolē vai izsolē ar pretendentu atlasi;
  • pārdodot atklātā izsolē vai izsolē ar pretendentu atlasi tikai par sertifikātiem;
  • pārdodot aizklātu piedāvājumu konkursā;
  • pārdodot atklātā izsolē, izsolē ar pretendentu atlasi vai aizklātu piedāvājumu konkursā bez sertifikātu izmantošanas.
  • Neviena no metodēm neparedz tiesības valsts īpašuma (akciju) pircēju noteikt privatizācijas komisijai bez izsoles vai konkursa.
    Privatizācijas komisija, izskatot jautājumu, kam dodamas tiesības iegādāties VRVŠK akcijas, nav pildījusi iepriekš minētās tiesību aktu normas un nav arī organizējusi kapitāla daļu (akciju) pārdošanu atbilstīgi privatizācijas projektā paredzētajiem saimnieciskajiem partneriem. Arī 12,5% akciju, kuras privatizācijas projektā bija paredzēts par sertifikātiem realizēt citām personām, privatizācijas komisija nolēma realizēt saimniecisko partneru (juridisko personu, tas ir, uzņēmējsabiedrību) dibinātājiem – fiziskām personām.

    Kolēģija, izvērtējot revidenta ziņojumu, revīzijas materiālus un LR Zemkopības ministrijas, LR Ekonomikas ministrijas, VAS “Privatizācijas aģentūra” un a/s “Rīgas vīni” pārstāvju sniegtos paskaidrojumus, nolēma noteikt šādus uzrēķinus LR Zemkopības ministrijai:

  • Ls 35 760 – par privatizējamās mantas sastāvā iekļautajiem, bet nenovērtētajiem pamatlīdzekļiem Ls 35 760 vērtībā (tie pārņemti no bezalkoholisko dzērienu rūpnīcas “Mīlgrāvis” un nav uzskaitīti Valsts Rīgas vīna un šampanieša kombināta novērtēšanas aktos);
  • Ls 62 357 – par privatizējamās mantas sastāvā iekļautajiem, bet saskaņā ar 1992.gada 21.septembra lēmumu Nr.397 apstiprinātā nolikuma “Nolikums par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanu” 9.punkta prasībām atbilstīgi nenovērtētajiem apgrozāmajiem līdzekļiem. Uzrēķina kopējo summu Ls 98 117 ieskaitīt valsts budžetā.
  • LR Zemkopības ministrija un a/s “Rīgas vīni” iesniedza Valsts kontrolē sūdzības, lūdzot atcelt Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu par uzrēķina uzlikšanu. Sūdzību iesniedzēji neapstrīd, ka privatizācijas procesā, neievērojot tiesību aktu normas, nodarīti zaudējumi valstij, bet apstrīd pārkāpumu dēļ radušos zaudējumu atlīdzināšanas kārtību.
    Valsts kontroles padome, izskatot iepriekš minētās sūdzības, nolēma atcelt kolēģijas lēmumu un minēto revīzijas lietu nodot atpakaļ Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijai.
    Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģija, atkārtoti izvērtējot minēto revīzijas lietu, ņēma vērā VK padomes lēmumu, LR Zemkopības ministrijas un a/s “Rīgas vīni” sūdzības un nolēma kolēģijas lēmumu un revīzijas materiālus nosūtīt LR Ģenerālprokuratūrai privatizācijas tiesiskuma izvērtēšanai, nodarīto zaudējumu piedziņai un vainīgo amatpersonu saukšanai pie atbildības tiesību aktos noteiktajā kārtībā. LR Ģenerālprokuratūra ir informējusi VK, ka notiek pārbaude.

    Veikta pārbaude par valsts būvuzņēmuma “Zemgales autoceltnieks” (turpmāk – “Zemgales autoceltnieks”) privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu normām.
    Satiksmes ministrijas pārziņā bijušā VBU “Zemgales autoceltnieks” privatizācija tika noteikta ar Ministru Padomes 1992.gada 10.augusta lēmumu Nr.317. Privatizācijas metode – noma ar izpirkumu. 1993.gada martā ministrija atbrīvoja no amata uzņēmuma direktoru, nenodrošināja uzņēmuma turpmāko pārvaldīšanu un līdz pat 1995.gada jūlijam neveica tiesību aktos paredzētos pasākumus objekta privatizācijai. Šajā periodā valsts uzņēmumā nebija direktora, valsts manta tika izsaimniekota, uzņēmējdarbība – pārtraukta, pārskati par saimniecisko darbību 1994. un 1995.gadā netika sagatavoti, daļa valsts mantas (autotransports) tika pārdota, bet saņemtie naudas līdzekļi nav izlietoti nedz tiesību aktos noteiktiem mērķiem, nedz arī uzņēmuma vajadzībām. Grāmatvedības dokumenti nav saglabāti. Attaisnojuma dokumentu trūkuma dēļ nebija iespējams konstatēt rīcību ar autotransportu, kura pārdošanai atļaujas izsniegusi Satiksmes ministrija, kā arī rīcību ar pārējiem kustamiem pamatlīdzekļiem un apgrozāmiem līdzekļiem (celtniecības materiāliem, auto rezerves daļām, inventāru, naudas līdzekļiem u.c.). Tā kā uzņēmuma privatizācija 1993.gadā nebija uzsākta, “Zemgales autoceltnieks” ar Ministru kabineta 1995.gada 31.jūlija rīkojumu tika nodots privatizācijai atkārtoti, taču tikai 1995.gada oktobrī Satiksmes ministrija ar pavēli par uzņēmuma pārvaldnieku iecēla I.Sinkēviču, lai sakārtotu dokumentāciju objekta nodošanai Privatizācijas aģentūras valdījumā. Uzņēmuma pārvaldīšanas laikā I.Sinkēvičs sagatavoja tiesību aktiem neatbilstīgu VBU “Zemgales autoceltnieks” bilanci (1996.gada 20.februārī), neuzrādot tajā ne aktīvus, ne pasīvus (bilances summa = 0), neatspoguļojot tajā arī uzņēmuma faktiskos nodokļu parādus, līdz ar to – slēpjot uzņēmuma maksātnespēju. I.Sinkēvičs bez attaisnojuma dokumentiem patvaļīgi izslēdza no iepriekšējās bilances uzskaites valsts mantu Ls 11 414 vērtībā (tajā skaitā pamatlīdzekļus Ls 7174 un apgrozāmos līdzekļus Ls 4240 vērtībā), daļu valsts mantas pārdeva (saņemtie naudas līdzekļi nav izlietoti uzņēmuma vajadzībām), par pārdoto autotransportu uzrakstīja fiktīvu norakstīšanas aktu, no vecākā inženiera A.Gailuma ar aktu saņemtos ieņēmumus par pamatlīdzekļu pārdošanu Ls 1025 nepamatoti iemaksāja Satiksmes ministrijas kasē, bet nenomaksāja uzņēmuma nodokļu parādus. Kaut gan uz laiku ieceltais uzņēmuma pārvaldnieks I.Sinkēvičs darba līgumā noteiktos pienākumus nepildīja, Satiksmes ministrija nav izvērtējusi viņa darba kvalitāti un aprēķinājusi viņam darba samaksu Ls 593 par nepadarītu darbu. Satiksmes ministrija 1996.gada 23.februārī nodeva, bet Privatizācijas aģentūra pieņēma savā valdījumā valsts uzņēmumu, kuram nav ne mantas, ne naudas līdzekļu un kura uzņēmējdarbība pārtraukta jau 1993.gadā. Tātad uzņēmums nodots privatizācijai formāli.
    Tāpēc, ka Satiksmes ministrija neveica tiesību aktu normām atbilstīgus pasākumus uzņēmuma privatizācijai vai likvidācijai, kā arī nenodrošināja uzņēmuma pārvaldi un kontroli, pieļaujot valsts uzņēmuma izsaimniekošanu, valstij nodarīti zaudējumi par Ls 6113, pieļauta uzņēmuma maksātnespējas iestāšanās, nodokļu parādu nenomaksāšana valsts un sociālajam budžetam. Revīzijas lietā kolēģija pieņēma lēmumu iesniegt revīzijas materiālus LR Ģenerālprokuratūrai lietas izvērtēšanai un amatpersonu saukšanai pie atbildības tiesību aktos noteiktajā kārtībā.
    Jelgavas pilsētas prokuratūra, pārbaudot lietas materiālus, konstatēja, ka ne J.Apses, ne A.Gailuma, ne I.Sinkēviča darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva, līdz ar to nav pamata saukt minētās personas pie atbildības.

    Veikta pārbaude par valsts uzņēmuma “Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca” kontrolpaketes pirkuma cenas korekcijas atbilstību tiesību aktu normām.
    Valsts uzņēmums “Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca” (turpmāk – v/u “RJR”) reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā 1991.gada 10.decembrī, privatizācijai nodots saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 21.februāra rīkojumu Nr.58 “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, pārveidojot uzņēmumu akciju sabiedrībā.
    Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) valdījumā v/u “RJR” nodots 1996.gada 27.martā. V/u “RJR” direktors Privatizācijas aģentūras valdījuma laikā – V.Zaķis. Atbilstīgi likuma “Par grāmatvedību” 2.pantam par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā ir atbildīgs tā vadītājs.
    Privatizācijas aģentūras valde 1997.gada 7.janvārī (protokols Nr.195) nolēma apstiprināt v/u “RJR” privatizācijas noteikumus, kas paredz v/u “RJR” pārveidot par akciju sabiedrību un vienlaikus pārdot šīs sabiedrības kapitāla daļas. Pamatkapitāls noteikts Ls 4,5 milj., akciju skaits – 4,5 milj., vienas akcijas nominālvērtība – Ls 1, kontrolpakete – 60% jeb 2 700 000 akcijas. Maksāšanas līdzekļi par kontrolpaketi: lati – 60%, sertifikāti – 40%. Kontrolpaketes pircēja noteikšanai tika izmantota pārdošana izsolē.
    Privatizācijas aģentūra, nosakot v/u “RJR” nosacīto cenu, izmantojusi SIA “Invest – Rīga” saskaņā ar 1996.gada 15.aprīļa līgumu veikto uzņēmuma novērtējumu pēc mantas vērtības un peļņas diskontēšanas metodes. SIA “Invest – Rīga” nav veikusi apgrozāmo līdzekļu, tajā skaitā dārgmetālu, pusfabrikātu un gatavās produkcijas detalizētu novērtēšanu tirgus cenās, bet izmantojusi bilancēs uzrādīto vērtību.
    Privatizācijas aģentūras valde 1997.gada 18.februārī ar lēmumu Nr.25/340 apstiprināja 1997.gada 15.februārī notikušās v/u “RJR” akciju kontrolpaketes izsoles rezultātus un nolēma pārdot v/u “RJR” akciju kontrolpaketi SIA “RJR”. Akciju kontrolpaketes izsolē noteiktā pārdošanas cena – Ls 2 700 000.
    1997.gada 25.aprīlī SIA “RJR” informēja Privatizācijas aģentūru, ka v/u “RJR” bilancē uz 1997.gada 1.aprīli, salīdzinot ar v/u “RJR” privatizācijas noteikumiem pievienoto bilanci 1996.gada 1.decembrī, notikušas ievērojamas izmaiņas un līdz ar to saskaņā ar privatizācijas noteikumu 9.12.punktu “Kontrolpaketes pirkuma maksas korekcija” tā lūdz pārskatīt akcijas kontrolpaketes cenu. SIA “RJR” norādīja, ka bilancē notikušas izmaiņas: v/u “RJR” bilances aktīvi samazinājušies par Ls 859 810, tajā skaitā apgrozāmie līdzekļi – par Ls 800 391, kuru vērtība izmainījusies pēc SIA “Invest – Rīga” 1997.gada februārī atkārtoti veiktās gatavās produkcijas, pusfabrikātu un materiālu novērtēšanas, bet kreditoru parādi pieauguši par Ls 468 074, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta audita pārbaudes aprēķināto nodokļu parādu par laiku no 1993. līdz 1995.gadam.
    1997.gada 8.maijā Privatizācijas aģentūras valde pieņēma lēmumu Nr.72/1103 “Par a/s “RJR” akciju kontrolpaketes pirkuma cenas korekciju”. Lēmums paredzēja koriģēt v/u “RJR” akciju kontrolpaketes pirkuma cenu Ls 2 700 000, samazinot to par Ls 796 730 (60% no 1 327 884) atbilstīgi v/u “RJR” privatizācijas noteikumu 9.12.punktam un Privatizācijas aģentūras valdes 1995.gada 9.maija lēmumam Nr.50/382 “Par objektu pārdošanas cenas korekciju algoritmu apstiprināšanu”.
    Lai gan Privatizācijas aģentūra, atzīstot kļūdu nosacītās cenas noteikšanā, samazināja izsolē nosolīto pārdošanas cenu no Ls 2 700 000 uz Ls 1 903 270, tomēr, aprēķinot atskaitījumu (atlīdzību) savam finansējumam, tā aprēķinājusi atskaitījumus Ls 135 000 (5% no 2 700 000) no nosolītās summas Ls 2 700 000, nevis no privatizācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem – Ls 1 903 270. Privatizācijas aģentūrai atlīdzība par v/u “RJR” privatizāciju pienācās Ls 95 163,5 (5% no 1 903 270).
    Tiesību aktu normām neatbilstīgas rīcības dēļ Privatizācijas aģentūra valstij nodarījusi tiešu zaudējumu Ls 39 836,50 (135 000 – 95 163,5 = 39 836,5).
    Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.48 “Kārtība, kādā tiek finansēta Privatizācijas aģentūra un veikti norēķini ar privatizācijas fondiem un valsts budžetu” noteikto atskaitījumu “Privatizācijas aģentūrai paredzēto atskaitījumu normatīvi” (pielikums MK noteikumiem) 6.punkts paredz, ka privatizējamo un likvidējamo objektu, to saistību un mantas pārdošanas izsoļu organizēšanas atskaitījumu normatīvs ir 5% no pārdošanas cenas, nevis no izsolē nosolītās, kā to izdarījusi Privatizācijas aģentūra.
    Departamenta kolēģija nolēma noteikt uzrēķinu Ls 39 836,50 Privatizācijas aģentūrai par neatbilstīgi tiesību aktu normām savam finansējumam pārskaitītajiem Ls 39 836,50. Par noteikto uzrēķinu kā nepamatotu Privatizācijas aģentūra iesniedza sūdzību Valsts kontroles padomē.
    Valsts kontroles padome, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja un Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka, LR ekonomikas ministra lūgumu, nolēma grozīt kolēģijas lēmumu par uzrēķina Ls 39 836,50 noteikšanu Privatizācijas aģentūrai un sagatavot ziņojumu LR Ministru kabinetam, uzskatot, ka Privatizācijas aģentūras rīcība iepriekš minētajos MK noteikumos nav pietiekami skaidri noregulēta. LR Ekonomikas ministrija izskatīja Ministru prezidenta uzdevumā Valsts kontroles ziņojumu un darīja zināmu, ka ministrija strādā pie MK noteikumu grozījumu projekta sagatavošanas.

    Privatizācijas procesa revīzijas departamentā veikta pārbaude “Par dzīvokļu privatizācijas dzīvojamā mājā Daugavpilī, Viestura ielā 13 atbilstību tiesību aktu normām”. Pārbaudē konstatēts:

  • dzīvojamā māja Daugavpilī, Viestura ielā 13 denacionalizēta saskaņā ar Daugavpils pilsētas domes 1996.gada 12.septembra lēmumu Nr.479 bijušās īpašnieces mantiniekam Aleksejam Sokolovam, neievērojot likuma “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” 3.3.1.punkta prasības, jo denacionalizācijai ir pakļauti namīpašumi, kas bijuši nacionalizēti. Ja arhīvā nav ziņu par namīpašuma nacionalizāciju, denacionalizācijas komisijai denacionalizācijas pieteikuma iesniedzējs ir jāinformē, ka jautājumā par namīpašuma atdošanu ir jāgriežas tiesā;
  • kaut gan bija pārkāptas iepriekš minētā likuma normas, neviena ieinteresētā persona nebija griezusies tiesā, lai apstrīdētu dzīvojamās mājas Daugavpilī, Viestura ielā 13 denacionalizācijas faktu;
  • Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija, nepildīdama likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 2.panta un “Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas nolikuma” 4.9. un 4.10.punkta prasības un nepārliecinādamās, kam pieder minētā dzīvojamā māja, ir nodevusi īrnieku īpašumā (par samaksu privatizācijas sertifikātos) dzīvokļus Nr.2, 3 un 4.
  • Valsts kontrole uzskata, ka šo dzīvokļu paātrinātā privatizācija ir notikusi pretrunā ar tiesību aktu normām.
    Departamenta kolēģija nolēma pārbaudes “Par dzīvokļu privatizācijas dzīvojamā mājā Daugavpilī, Viestura ielā 13 atbilstību tiesību aktu normām” materiālus nosūtīt LR Ģenerālprokuratūrai minētās mājas denacionalizācijas un šajā mājā veiktās dzīvokļu paātrinātās privatizācijas apstrīdēšanai likumā noteiktajā kārtībā.

    Latgales tiesas apgabala Prokuratūra, novērtējot pārbaudītos materiālus, secina, ka:

    • Prokuratūrai nav pamata nepiekrist LR Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta 1999.gada 29.oktobra atzinuma viedoklim, ka no denacionalizācijas lietas redzams, ka ir iesniegti visi nepieciešamie īpašumu tiesības un radniecību ar bijušo īpašnieci apliecinošie dokumenti.
    • Denacionalizācijas procesā Daugavpils Domes amatpersonas pieļāvušas pārkāpumus, to skaitā atrisinot jautājumu par mājas denacionalizāciju administratīvā, nevis tiesas kārtībā. Bet apstākļos, kad pēc tam Sokolova īpašuma tiesības tika nostiprinātas ar denacionalizācijas apliecības izdošanu, prokuratūra nevar apstrīdēt šā procesa starpdokumentu (Domes lēmumu).
    • Paātrināta dz. Nr.Nr.2, 3, 4 privatizācija notika acīmredzami nelikumīgi, apstākļos, kad māja tika denacionalizēta.
    • Ņemot vērā Daugavpils Domes un dz. Nr.Nr.2, 3, 4 iespējamo īpašnieku pārstāvja – zvērināta advokāta E.Trukšānes pretrunīgos viedokļus, visus savāktos materiālus, prokuratūra secina, ka jautājums par denacionalizācijas likumību pēc būtības dotajā lietā ir ļoti sarežģīts, jo prokuratūra nevar apstrīdēt Sokolova kā mantinieka tiesības uz namīpašumu kā tādu tikai procesuālo pārkāpumu dēļ un materiālos nav pietiekama pamata celt prasību pašvaldības interesēs (kuras amatpersonas pieļāvušas šo procesuālo pārkāpumu). Par cik jautājums par dz. Nr.Nr.2, 3, 4 nelikumīgo privatizāciju ir cieši saistīts ar jautājuma par Sokolova īpašumtiesībām uz namīpašumu Viestura ielā 13 apstrīdēšanu un prasība par privatizācijas nelikumību ir īpašnieka Sokolova interesēs, prokuratūrai nav pamata celt šādu prasību privātpesonas – Sokolova labā, jo Sokolovs var aizstāvēt savas intereses pats (caur savu pārstāvi).

    LR Augstākās tiesas Senāta lēmums
    SIA “Signum” privatizācijas lietā

    1999.gada 21.jūnijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta atklātā tiesas sēdē izskatīja bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) sūdzību par Valsts kontroles padomes 1999.gada 24.februāra lēmumu, ar kuru atstāts spēkā Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas 1998.gada 29.oktobra lēmums “Par SIA “Signum” ražošanas attīstības veicināšanai ieguldīto investīciju ieskaitīšanas likumību uzņēmuma daļas izpirkuma maksā”.
    Valsts kontroli šajā lietā pārstāvēja departamenta kolēģijas locekļi I.Kalniņa un V.Pucis, bet Privatizācijas aģentūru – zvērināts advokāts J.Rozenfelds. Lietu tiesa izskatīja, piedaloties Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurorei G.Kaparšmitei.
    Privatizācijas aģentūra sūdzībā Augstākās tiesas Senātam lūdza atcelt departamenta kolēģijas 1998.gada 29.oktobra un Valsts kontroles padomes 1999.gada 24.februāra lēmumus par uzrēķina Ls 28 635 noteikšanu par valstij nodarītajiem tiešajiem zaudējumiem, kas radušies, nepamatoti samazinot Valsts Jelgavas uzņēmuma “Signum” izpirkuma maksu.
    Īsumā strīda būtība ir šāda:
    1994.gada 8.februārī LR Satiksmes ministrija un SIA “Signum” noslēdza līgumu par valsts Jelgavas uzņēmuma daļas nodošanu nomā ar izpirkumu.
    Veicot revīziju SIA “Signum”, konstatēts, ka 1995.gada 24.aprīlī noslēgts trīspusējs blakus līgums par atliktiem maksājumiem Valsts īpašuma privatizācijas fondā, ko parakstījuši I.Feifers (Ekonomikas ministrija), J.Naglis (Privatizācijas aģentūra) un V.Upenieks (SIA “Signum”). Atbilstīgi noslēgtajam līgumam Ekonomikas ministrija kā valsts īpašuma fonda rīkotāja piešķīra nomniekam SIA “Signum” bezprocentu aizdevumu Ls 28 635 uz trīs gadiem. Šā līguma 4.2.punkts paredz, ka aizdevums nav jāatmaksā un tas tiek ieskaitīts valsts īpašuma izpirkuma maksā, ja nomnieks iegulda investīcijas aizdevuma summas apjomā šā blakuslīguma darbības laikā.
    Parakstītajā investīciju izmantošanas tāmes projektā ir paredzēta investīciju ieguldīšana: 1995.gadā – Ls 14 191, bet 1996.gadā – Ls 14 444, taču revīzijā tika konstatēts, ka faktiski blakuslīguma pielikumā uzrādītās investīcijas (tas ir, investīcijām pielīdzinātie pamatlīdzekļi) ir ieguldītas pirms blakuslīguma noslēgšanas – no 1994.gada līdz 1995.gada 11.aprīlim. Jāuzsver, ka privatizāciju reglamentējošie likumi neparedz investīciju lietošanu privatizācijas procesā ar nolūku samazināt objekta izpirkuma maksu.
    1995.gada 23.maijā Privatizācijas aģentūras valde pieņēma nepamatotu lēmumu ieskaitīt Ls 28 635 SIA “Signum” 1994. un 1995.gadā veiktos ieguldījumus pamatlīdzekļu iegādei valsts uzņēmuma izpirkuma maksā, tādējādi par iepriekš minēto summu tā ir samazinājusi privatizācijas fondos ieskaitāmo mantas izpirkšanas maksu. Šādas Privatizācijas aģentūras darbības dēļ, pamatojoties uz Civillikuma 1776.pantu, valstij nodarīts zaudējums Ls 28 635. Par šādu Privatizācijas aģentūras rīcību Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģija tai piemēroja uzrēķinu pilnas zaudējuma summas apjomā.
    Privatizācijas aģentūra savā sūdzībā norāda, ka SIA “Signum” ieguldītās investīcijas ir ieskaitītas izpirkuma maksā saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un Finansu ministrijas skaidrojumiem, nomas ar izpirkuma līguma un blakuslīguma nosacījumiem.

    Senāts, pārbaudot lietas materiālus, secina, ka Privatizācijas aģentūras sūdzībā norādītie argumenti nevar būt par pamatu Valsts kontroles noteiktā uzrēķina Ls 28 635 atcelšanai.
    Augstākās tiesas Senāts tālāk norāda, ka nav būtiskas nozīmes Privatizācijas aģentūras paskaidrojumam, ka SIA “Signum” ieguldītās investīcijas privatizējamā objektā tika ieskaitītas izpirkuma maksā pirms 1998.gada 11.marta, kad Satversmes tiesa nosprieda atzīt Finansu ministrijas 1993.gada 30.aprīlī apstiprināto un Ekonomisko reformu ministrijas 1993.gada 4.maijā apstiprināto kopīgo skaidrojumu “Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību grāmatvedībā” daļā par investīciju ieskaitīšanu izpirkuma maksā privatizācijas procesā un Ekonomikas ministrijas 1993.gada 28.decembra skaidrojumu “Par kārtību, kādā piemērojams Finansu ministrijas un Ekonomisko reformu ministrijas kopīgais skaidrojums “Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību grāmatvedībā”” par neatbilstīgiem Satversmes 64.pantam un spēkā neesošiem no sprieduma pasludināšanas brīža, jo Valsts kontrole neapstrīd Privatizācijas aģentūras lēmuma pieņemšanas laiku.
    Lai gan Privatizācijas aģentūra savā sūdzībā norāda, ka SIA “Signum” ir ieguldījusi savu mantu, bet nevis naudas līdzekļus, un ka mantas ieguldīšana būtu uzskatāma par akta par pamatlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā sastādīšanas brīdi, tomēr 1995.gada 23.maijā (blakuslīgums noslēgts 1995.gada 24.aprīlī) bez atsauces uz attaisnojuma dokumentiem Privatizācijas aģentūra ir pieņēmusi lēmumu ieskaitīt investīcijas, kuras Valsts kontrolei pamato ar 1995.gada decembrī sastādītiem pamatlīdzekļu ekspluatācijā nodošanas aktiem. Iesniegtie pamatlīdzekļu ekspluatācijā nodošanas akti neatbilst attaisnojuma dokumentiem izvirzītajām prasībām – nav norādīts saimnieciskā darījuma pamatojums, nav reģistrācijas numuru -, kā to nosaka Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumu Nr.339 III daļas 4.punkts (38.3.punkts.). Tā kā dokumenti nav arī reģistrēti, nav iespējams noteikt, kad tie faktiski sagatavoti. Pamatlīdzekļu uzskaite SIA “Signum” iekārtota atbilstīgi iepriekš minēto Finansu ministrijas norādījumu (10.3., 10.4., 10.6.punkts) prasībām. Norādījumu 10.2.punkts neparedz, ka iegādātais materiāls kļūst par pamatlīdzekli ar šā objekta ekspluatācijā pieņemšanas dienu, kā to norāda sūdzības iesniedzējs, nav arī teikts, ka tikai un vienīgi ar aktu noformē pamatlīdzekļu pieņemšanu, bet gan ar attaisnojuma dokumentu (līgumu, rēķinu, pavadzīmi u.tml.).
    Pārbaudē konstatēts, ka SIA “Signum” investīcijās ieskaitītos pamatlīdzekļus atbilstīgi Finansu ministrijas 1994.gada 30.maija norādījumiem “Par pamatlīdzekļu un to nolietojuma (amortizācijas) uzskaiti” jau pirms blakuslīguma noslēgšanas, pamatojoties uz rēķiniem, pavadzīmēm, līgumiem, ir ņēmusi uzskaitē kā ilgtermiņa ieguldījumus (pamatlīdzekļus) un uzsākusi to ekspluatāciju. Valsts kontroles atzinumā konstatētajam SIA “Signum” ir piekritusi.
    Lai gan Privatizācijas aģentūras iesniegtajos pamatlīdzekļu ekspluatācijā nodošanas aktos (iesniegti Valsts kontrolē 1999.gada 10.februārī) ir atspoguļots pamatlīdzekļu vērtības pieaugums sakarā ar tā nodošanu ekspluatācijā, tomēr SIA “Signum” 1994. un 1995.gada bilancēs nav atspoguļots grāmatojums “pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas”, gada pārskatu pielikumos nav paskaidrojuma par pamatlīdzekļu vērtības palielinājumu, sakarā ar to uzstādīšanu u.tml., kā to nosaka Finansu ministrijas norādījumu 9.nodaļas 9.2.punkts, tātad pamatlīdzekļu izveidošana nav grāmatota, un tie ir lietoti jau pēc iegādes. Jāuzsver, ka pārbaudes laikā ekspluatācijā nodošanas akti nebija lietā pie pamatlīdzekļu analītiskās uzskaites dokumentiem.

    Pieņemot lēmumu, kolēģija ņēma vērā Satversmes tiesas lēmumu un iepriekš minētos ministriju skaidrojumus un konstatēja, ka, izņemot šos ministriju skaidrojumus, citi normatīvie dokumenti (privatizāciju reglamentējošie likumi) neparedzēja investīciju izmantošanu privatizācijas procesā ar nolūku samazināt objekta izpirkuma maksu.
    Ņemot vērā, ka ministriju skaidrojumi pieļāva izpirkuma maksas samazinājumu, ja tā piemērošana paredzēta apstiprinātajā privatizācijas projektā, un privatizācijas komisija, nosakot privatizējamā īpašuma objekta (uzņēmuma) nosacīto cenu, piemēro LR Ministru Padomes 1993.gada 10.februāra lēmumā Nr.67 noteiktos pamatlīdzekļu pārvērtēšanas koeficientus, tad pirkšanas un pārdošanas līgumā var paredzēt, ka starpība starp pamatlīdzekļu iepriekšējo vērtību un privatizācijas komisijas noteikto var tikt noformēta bezprocentu aizdevumu veidā, un institūcijas, kas parakstījusi šos līgumus, pieņem lēmumu par šo starpību norakstīšanu.
    Senāts piekrita Valsts kontroles iebildumiem pret Privatizācijas aģentūras sūdzību un atzina, ka Valsts kontroles kolēģija, ņemot vērā revīzijā konstatētos faktus, kurus apstrīdēt nav pamata, ir pieņēmusi likumīgu lēmumu par uzrēķina noteikšanu.
    Privatizācijas projekts kā maksāšanas līdzekļus paredzēja latus un sertifikātus (2.7.punkts), bet neparedzēja investīciju ieguldījumu ar nolūku samazināt objekta izpirkuma maksu. Privatizācijas projekts nav grozīts un Privatizācijas aģentūra ir pārkāpusi privatizācijas projekta noteikumus.
    Noslēgtais trīspusējais blakuslīgums par atliktiem maksājumiem Valsts īpašuma privatizācijas fondā neatbilst ministriju skaidrojumam, kas pieļāva izpirkuma maksas samazinājumu investīciju apjomā.
    Atbilstīgi blakuslīgumam Ekonomikas ministrija piešķīra bezprocentu aizdevumu Ls 28 635 uz trīs gadiem. Līguma 4.2.punkts paredzēja, ka aizdevums nav jāatmaksā un tas tiek ieskaitīts valsts īpašuma izpirkuma maksā, ja nomnieks iegulda investīcijas aizdevuma summas apjomā šā blakuslīguma darbības laikā.
    Saskaņā ar blakuslīguma 3.3. un 4.2.punktu blakuslīgums tika slēgts un aizdevuma summa nomniekam nav jāatmaksā, ja šā līguma darbības laikā tā tiek ieguldīta ražošanas attīstības veicināšanai vai nomas ar izpirkumu pamatlīgumā paredzētā uzņēmuma pamatlīdzekļos, bet saskaņā ar blakuslīguma pielikumu (atbilstīgi līguma 3.3.punktam) SIA “Signum” parakstītajā investīciju izmantošanas tāmes projektā ir paredzēta investīciju ieguldīšana Ls 28 635 apjomā, tajā skaitā 1995.gadā – Ls 14 191 un 1996.gadā – Ls 14 444. Taču pārbaudē tika konstatēts, ka faktiski blakuslīguma pielikumā (investīciju tāmes projektā) uzrādītās investīcijas (investīcijām pielīdzinātie pamatlīdzekļi) ir ieguldītas jau pirms blakuslīguma noslēgšanas: 1994.gadā no marta – Ls 20 633,40 un 1995.gadā līdz 11.aprīlim – Ls 8178,48. Pārbaudē konstatēts, ka minētās investīcijas ir ņemtas SIA “Signum” grāmatvedības uzskaitē saskaņā ar LR Finansu ministrijas 1994.gada 30.maija “Norādījumu par pamatlīdzekļu un to nolietojuma (amortizācijas) uzskaiti” (vēstule Nr.02-5/357) 10.2.punkta prasībām, ir pamatotas ar attaisnojuma dokumentiem (rēķiniem, pavadzīmēm), kā to paredz minētie norādījumi, un ir uzsākta investēto pamatlīdzekļu ekspluatācija. Tātad iepriekš minētās investīcijas nav attiecināmas arī uz 1995.gada 24.aprīlī noslēgtā blakuslīguma nosacījumiem, bet citas SIA “Signum” nav uzrādījusi.
    Pastāvot šādiem apstākļiem, Senāts uzskata, ka Privatizācijas aģentūra ir pārkāpusi tiesību normas, uz kurām ir atsaukusies Valsts kontrole, piemērojot uzrēķinu Ls 28 635, tāpēc ir noraidāma Privatizācijas aģentūras sūdzība par Valsts kontroles padomes 1999.gada 24.februāra lēmumu, ar kuru ir atstāts spēkā Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas 1998.gada 29.oktobra lēmums “Par SIA “Signum” ražošanas attīstības veicināšanai ieguldīto investīciju ieskaitīšanas likumību uzņēmuma daļas izpirkuma maksā”.
    1999.gada 21.jūnijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts pasludināja spriedumu, ar kuru noraidīja Privatizācijas aģentūras sūdzību. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

    LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta tiesas 1999.gada 15.jūnija sēdē tika atcelts Valsts kontroles padomes 1999.gada 24.februāra lēmums Nr.7 daļā, ar kuru akciju sabiedrībai “Rīgas dzirnavnieks” noteikts uzrēķins Ls 12 843. Uzrēķins bija pamatots ar to, ka a/s “Rīgas dzirnavnieks” mantas sastāvā bija nelikumīgi iekļauta denacionalizējamām dzirnavām Nr.5 nodalītā valsts mantas daļa Ls 12 843 vērtībā, ko pēc tam vajadzēja kompensēt valstij.
    Zināšanai ir vērts iepazīties ar dažiem fragmentiem no LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta tiesas sēdē konstatētā:
    “…Pārbaudījis lietas materiālus, noklausījies sūdzības iesniedzēja, akciju sabiedrības “Rīgas dzirnavnieks” pārstāvju un ieinteresētās personas, Valsts kontroles pārstāvja paskaidrojumus, LR Ģenerālprokuratūras prokurores A.Koškinas atzinumu, ka LR Valsts kontroles padomes lēmums kā neatbilstīgs likumam atceļams, Senāts atzīst, ka LR Valsts kontroles padomes 1999.gada 24.februāra lēmums Nr.7 daļā, ar kuru akciju sabiedrībai “Rīgas dzirnavnieks” noteikts uzrēķins Ls 12 843, ir atceļams šādu apsvērumu dēļ.
    Ar tiesas sēdē pārbaudītajiem akciju sabiedrības “Rīgas dzirnavnieks” statūtiem konstatēts, ka minētās uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā nav valsts vai pašvaldību kapitāls. Līdz ar to atzīstams, ka akciju sabiedrība “Rīgas dzirnavnieks” ir uzņēmējsabiedrība, kuras kapitālu veido privātpersonu un citu juridisko personu ieguldījumi.
    Saskaņā ar LR likuma “Par Valsts kontroli” 1.panta 1.daļas noteikumiem, Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas revidē valsts un pašvaldību mantas (arī finansu līdzekļus) stāvokli un rīcību ar to.
    Ievērojot to, ka akciju sabiedrība “Rīgas dzirnavnieks” nav valsts vai pašvaldības uzņēmējsabiedrība, tā var tikt pakļauta Valsts kontroles revīzijai, pastāvot likuma “Valsts kontroles revīzijas reglaments” 1.daļas 4.punktā noteiktajiem apstākļiem, un, proti, ja tās rīcībā ir valsts vai pašvaldības manta vai finansu līdzekļi vai arī tā finansēta no valsts vai pašvaldības līdzekļiem vai to garantētiem līdzekļiem, kā arī, ja tā izpilda valsts vai pašvaldības pasūtījumus un piegādes.
    Ar lietas materiāliem, revīzijas materiāliem un lietas dalībnieku paskaidrojumiem konstatēts, ka revīzija akciju sabiedrībā “Rīgas dzirnavnieks” veikta, pamatojoties uz LR Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta 1998.gada 25.marta revīzijas uzdevumu, lai pārbaudītu denacionalizēto dzirnavu Nr.5 Rīgā, Bruņinieku ielā Nr.103/105, kas bija viens no valsts uzņēmuma “Dzirnavnieks”, bet vēlāk valsts akciju sabiedrības “Dzirnavnieks” ražošanas objektiem un ietilpa tās bilancē, uzturēšanai izlietoto līdzekļu līdz šā objekta nodošanai bijušo īpašnieku mantinieku pārstāvim, izlietošanas likumību, lietderību un pareizību. Valsts akciju sabiedrība “Dzirnavnieks” strīdus dzirnavas Nr.5 nodevusi bijušo īpašnieku mantinieku pārstāvim 1996.gada 14.oktobrī saskaņā ar pieņemšanas – nodošanas aktu, tātad revidējamais objekts nekad nav bijis valsts akciju sabiedrības “Rīgas dzirnavnieks” valdījumā vai īpašumā. Tātad revīzija veikta nepamatoti un uzrēķins noteikts pretlikumīgi.
    Bez tam privatizācijas rezultātā akciju sabiedrība pēc šā darījuma savā īpašumā ieguva privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Dzirnavnieks” mantu saskaņā ar pieņemšanas – nodošanas aktu, kā arī pārņēma tiesības un saistības. Savukārt akciju sabiedrības akcionāri saskaņā ar statūtu noteikumiem pēc akciju pirkuma – pārdevuma darījuma ieguva savā īpašumā akcijas. Šos darījumus saskaņā ar CL 1732.panta prasībām var apstrīdēt tikai tiesas ceļā, ceļot prasības tiesvedības kārtībā, jo pretējā gadījumā, nosakot uzrēķinu, tiek aizskartas trešo personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.
    Iepriekš teikto nav apsvērusi un ņēmusi vērā LR Valsts kontroles padome, izskatot valsts akciju sabiedrības “Rīgas dzirnavnieks” sūdzību un nosakot uzrēķinu Ls 12 843 apmērā, tāpēc Senāts atzīst, ka tās lēmums ir nelikumīgs un nepamatots.”