Veiktās revīzijas

1999.gada sākumā tika veiktas 19 revīzijas par rīcību ar naudas līdzekļiem, kas piešķirti no Valsts īpašuma privatizācijas fonda 1995., 1996., 1997. un 1998.gadā, ministrijās un citās centrālajās valsts iestādēs, tajā skaitā – 10 ministriju centrālajos aparātos un 9 – citās centrālajās valsts iestādēs.
Institūcijām, kurās tika veikta revīzija, 1995. – 1998.gadā no Valsts īpašuma privatizācijas fonda bija piešķirti kopsummā Ls 14 688 591. Vislielākās šā fonda naudas summas bija piešķirtas Zemkopības ministrijai – Ls 6 278 568, Ārlietu ministrijai – Ls 2 565 789 un Ekonomikas ministrijai – Ls 1 654 800.
Veicot revīzijas, piešķirto līdzekļu izlietojumā konstatēta neatbilstība Ministru kabineta apstiprinātajām Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmām. Fonda līdzekļi Ls 46 429 apjomā tika izlietoti neparedzētiem mērķiem un, neievērojot dažādas normatīvo aktu prasības attiecībā uz rīcību ar valsts līdzekļiem, izlietoti Ls 384 519,19.
Līdz 1999.gada 1.janvārim no Valsts īpašuma privatizācijas fonda piešķirtajiem līdzekļiem nebija apgūti Ls 1 701 143, tas ir, 11,6% no kopējās piešķirto līdzekļu summas, lai gan atsevišķu programmu īstenošanai šī nauda valsts iestādēm bija pārskaitīta jau 1997.gadā. Šajos gadījumos faktiski notikusi Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu piešķiršana valsts iestādēm kredītā, kas Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts.
Dažādus trūkumus Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumā valsts institūcijās ir veicinājis tas, ka Ekonomikas ministrija kā fonda rīkotāja nav pienācīgi kontrolējusi un analizējusi fonda līdzekļu izlietošanas efektivitāti. Pienākumu kontrolēt un analizēt fonda līdzekļu faktisko izlietojumu Ekonomikas ministrijai noteica Valsts īpašuma privatizācijas fonda nolikums, kuru Ministru kabinets apstiprināja 1994.gada 29.novembrī ar lēmumu Nr.144 un kurš bija spēkā revidējamā periodā.
Par revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem pēc to izskatīšanas kolēģijā paziņots Finansu ministrijai un Tieslietu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam.

Veikta revīzija Aizsardzības ministrijā sakarā ar investīcijas projekta “Celtniecība un rekonstrukcija NBS objektos” izpildi 1997.gadā.
Aizsardzības ministrijai 1997.gadā investīciju projekta “Celtniecība un rekonstrukcija NBS objektos” finansēšanai no likuma “Par valsts budžetu 1997.gadam” programmā “Valsts militārās aizsardzības vadība” paredzētajiem līdzekļiem tika piešķirti Ls 20 000. 1997.gadā kopsummā izlietoti Ls 19 959,27, tajā skaitā Ls 17 443,51 samaksāti par rekonstrukcijas un remonta darbiem NBS objektos un Ls 2515,76 samaksāti reklāmas sabiedrībai “Labvakar” par videofilmu “Drošais uzvar”. Tā Aizsardzības ministrijai nodota 1997.gada 27.martā un ieskaitīta ministrijas pamatlīdzekļos. Pēc tam filma izmantota vairākās TV pārraidēs par Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī tiek demonstrēta karaspēka vienībās. Investīcijas kinofilmas izgatavošanai valsts budžetā nebija paredzētas, taču darījumu par Ls 2515,76, kas no likuma viedokļa nebija pietiekami attaisnots, kolēģija atzina par attaisnojamu pēc būtības un apstiprināja.

1998.gada nogalē un 1999.gada martā ir veiktas 25 revīzijas par dienesta transporta izmantošanu ministrijās un citās valsts pārvaldes institūcijās 1997. un 1998.gadā. Revīzijām bija pakļauti 10 ministriju centrālie aparāti un 15 citas valsts pārvaldes institūcijas, piemēram, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Valsts prezidenta Kanceleja, Valsts kanceleja, Ģenerālprokuratūra, Valsts kontrole, Nacionālā radio un televīzijas padome un citas.
Šo revīziju rezultātus no 1999.gada 16. līdz 20.aprīlim izvērtēja Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija un savā lēmumā uzsvēra, ka valstī vēl ir spēkā Ministru Padomes 1992.gada 12.augusta rīkojums Nr.273-r, ar kuru noteikts ministrijās un citās valsts pārvaldes institūcijās izmantojamo dienesta vieglo automašīnu limits. Rīkojums ir novecojis un neietekmē faktisko automašīnu skaitu.
Lai gan nav Ministru kabineta noteikumu, kas reglamentētu dienesta vieglā autotransporta lietošanu, vairākas revidētās institūcijas, piemēram, Labklājības, Zemkopības un Ekonomikas ministrija, Valsts kase, Valsts kontrole, Satversmes tiesa un Nacionālā radio un televīzijas padome revidējamajā periodā nebija pieņēmušas iekšējās kārtības noteikumus par dienesta autotransporta lietošanu.
Kā biežāk sastopamie pārkāpumi jāmin dienesta autotransporta izmantošana bez ceļazīmēm vai to nepilnīga aizpildīšana, norādot tajās tikai nobraukto kilometru skaitu mēnesī vai nedēļā. Atsevišķi pārkāpumi ir konstatēti par daļēji nepareizu līdzekļu izlietojumu, iegādājoties vieglās automašīnas dienesta vajadzībām. Tā kā šie darījumi – Augstākajā tiesā par Ls 15 277, Tieslietu ministrijā par Ls 45 883, Ārlietu ministrijā par Ls 57 503 un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā par Ls 7199 – no likuma viedokļa nav pietiekami attaisnoti, bet pēc būtības var tikt attaisnoti, par šo darījumu apstiprināšanu lēma Valsts kontroles padome.
Par darījumiem Augstākajā tiesā (Ls 3096,54), Satiksmes ministrijā (Ls 9100), Kultūras ministrijā (Ls 1350,64) un Labklājības ministrijā (Ls 200), kas veikti, neievērojot Finansu ministrijas Valsts kases departamenta 1994.gada 1.jūlijā apstiprinātās instrukcijas “Par grāmatvedību valsts budžeta iestādēs” un 1995.gada 28.septembrī apstiprinātās “Instrukcijas par visu veidu materiālo vērtību norakstīšanas kārtību valsts budžeta iestādēs” prasības, tas ir, degviela norakstīta bez ceļazīmēm, Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija noteica uzrēķinu, norādot, ka šīs summas ieskaitāmas valsts budžetā. 1999.gada 16.jūnijā, izskatot sūdzību revīzijas lietā “Par dienesta transporta izmantošanu ministrijās un citās pārvaldes institūcijās”, Valsts kontroles padome nolēma kolēģijas lēmumu par uzrēķina noteikšanu atcelt un uzdeva Valsts budžeta revīzijas departamentam saskaņā ar likuma “Par Valsts kontroli” 16.pantu sagatavot valsts kontroliera ziņojumu iesniegšanai Saeimā un Ministru kabinetā par revīzijas rezultātiem, kas arī tika izpildīts.