Veiktās revīzijas

Par revīziju Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā.
Ārlietu ministrijai programmai “Ārlietu pārvalde” 1998.gadā piešķirti Ls 9 870 492 un programmai “Iemaksas starptautiskajās organizācijās” Ls 1 745 000, kas izlietoti paredzētajiem mērķiem saskaņā ar apstiprinātajām tāmēm. Ārlietu ministrijā strādā ģenerālinspektors, kura pamatuzdevums ir organizēt kompleksās pārbaudes ārvalstu pārstāvniecībās un vēstniecībās, lai nodrošinātu finansu līdzekļu likumīgu un lietderīgu izlietošanu un lai izvērtētu apstākļus, kādos savu darbu veic diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība. 1998.gadā veiktas 9 pārbaudes.
1998.gadā Ārlietu ministrija uz VISA norēķinu kartēm kopsummā pārskaitīja 28 000 ASV dolāru, kurus pēc pārskaitījumu veikšanas norakstīja faktiskajos izdevumos, tādējādi nenodrošinot kontroli par šo līdzekļu faktisko izlietojumu. Kopš 1999.gada 1.aprīļa izdevumi no VISA norēķinu kartēm tiek norakstīti uz faktiskajiem izdevumiem pēc komandējuma norēķinu sagatavošanas.
Ārlietu ministrija nebija izpildījusi Ministru kabineta 1997.gada 7.maija rīkojumu Nr.221 par nekustamā īpašuma Rīgā, Pils ielā 21 pārņemšanu un reģistrēšanu Zemesgrāmatā uz ministrijas vārda, kā arī nebija pilnīgi veikusi nekustamā īpašuma Rīgā, Raiņa bulvārī 9 pārņemšanu, kas noteikts ar Ministru kabineta 1995.gada 9.augusta rīkojumu Nr.451. Ēkas Rīgā, Raiņa bulvārī 9 uzņemtas ministrijas 1999.gada III ceturkšņa bilancē.
1998.gada pārskats sagatavots nepilnīgi, jo tajā nebija uzrādītas ministrijai piederošās valsts kapitāla daļas valsts akciju sabiedrībā “Diplomātiskā servisa aģentūra” un Latvijas Republikas vēstniecības Baltkrievijā nepabeigtās celtniecības objekta izmaksas. Ministrijas iesniegtajā vēstulē Valsts kontrolei paskaidrots, ka Latvijas Republikas vēstniecības Baltkrievijā ēka Minskā iegūta īpašumu apmaiņas ceļā starp abām valstīm, un tā tika kapitāli remontēta, tāpēc izdevumi norakstīti faktiskajos. Revīzijas laikā Ārlietu ministrija uzrādīja ar firmu “LX Ltd.” 1996.gada 9.decembrī noslēgto līgumu par projektēšanas un celtniecības darbiem Latvijas Republikas vēstniecībā Minskā, kā arī aktus par projektēšanas un būvniecības darbu faktisko izpildi.
Pārbaudot 1998.gada decembrī ministrijā veikto pamatlīdzekļu inventarizāciju, konstatēts, ka tā bijusi formāla, jo inventarizācijas saraksti rakstīti nevis pēc pamatlīdzekļu atrašanās vietas, bet gan to iegādes secībā. Inventarizācijas sarakstā 1998.gada 31.decembrī bija ierakstīta automašīna “Nissan Patrol” Ls 17 750 vērtībā ar valsts reģistrācijas numuru CD 9002 kā faktiski esoša. Taču, kā liecina ar Rīgas Centra rajona Policijas pārvaldes 1998.gada 15.jūlijā izsniegtā izziņa, tā nozagta 1998.gada 13.martā un atrodas meklēšanā.
Revīzijas materiāli izskatīti departamenta kolēģijā. Ārlietu ministrija vairākus revīzijā konstatētos trūkumus ir novērsusi; tai piederošās valsts kapitāla daļas un nekustamie īpašumi tiks uzrādīti pārskatā par 1999.gadu.

Par revīziju Kultūras ministrijas centrālajā aparātā.
Veikta revīzija par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu 1998.gadā programmai “Kultūras lietu pārvalde un vadība” un apakšprogrammai “Kultūras pasākumi un mākslas darbu iegāde”. Revīzijā konstatēts, ka minētajai programmai un apakšprogrammai Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumos Nr.190 paredzētie rezultatīvie rādītāji ir izpildīti, bet departamenta kolēģija atzinusi, ka šo rādītāju izpilde nenodrošina visu apakšprogrammas pasākumu izpildi un negarantē valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti un mērķtiecīgumu.
No apakšprogrammai “Kultūras pasākumi un mākslas darbu iegāde” paredzētajiem līdzekļiem Kultūras ministrija Ls 25 924,72 samaksāja zvērinātu advokātu birojam “Volksons & Pētersons” par advokāta pakalpojumiem tiesā sakarā ar akciju sabiedrības “Restaurators” tiesā iesniegto prasību par Ls 291 346 piedziņu no ministrijas. Tiesā prasība tika noraidīta, bet, izspriežot lietu, tiesa no prasītāja nepiedzina atlīdzību ministrijai par advokāta pakalpojumiem. Akciju sabiedrība “Restaurators” iesniedza kasācijas sūdzību, ko Augstākās tiesas Senāts noraidīja. 1998.gada 7.decembrī Kultūras ministrija nosūtīja akciju sabiedrībai “Restaurators” pretenziju, lūdzot atlīdzināt Ls 25 924,75 par advokāta pakalpojumiem. Vienošanās par izdevumu atlīdzināšanu nav panākta, tāpēc Kultūras ministrija gatavo dokumentus tiesai par šīs summas piedziņu.
Pārbaudot dienesta transporta izmantošanu Kultūras ministrijā, konstatēts, ka 1997.gada janvārī no SIA “Mūsa Motors” iegādāta automašīna “Volvo-850”, slēdzot ar akciju sabiedrību “Parekss Banka” līzinga līgumu. Finansu ministrijas atļauja šim darījumam dota tikai 1999.gada 6.janvārī. Kopš 1997.gada ministrija par automašīnu “Volvo-850” samaksājusi līzinga maksājumus Ls 17 311. Atlikusī kredīta summa pēc grāmatvedības reģistru datiem 1999.gada 1.janvārī bija Ls 6 622. Savstarpējo norēķinu salīdzināšanas aktu ar akciju sabiedrību “Parekss Banka” revīzijas laikā ministrijas grāmatvedība neuzrādīja.
1999.gada augustā tiesa piesprieda Kultūras ministrijai samaksāt akciju sabiedrībai “Parekss Banka” Ls 145 000 par autobusu “Neoplan”, kas iegādāts 1997.gadā uz līzinga līguma pamata. No šā sprieduma izriet, ka 1997.gadā Kultūras ministrijā ir bijis noslēgts vēl viens līzinga līgums, par kuru maksājumi nav veikti un kurš revīzijās Valsts kontroles revidentiem nav uzrādīts. Līzinga darījumā iegādātais autobuss Kultūras ministrijas pamatlīdzekļu uzskaitē nav ņemts; arī nenomaksātā summa akciju sabiedrībai “Parekss Banka” kā kreditoru parāds grāmatvedības uzskaitē nav parādīta.
Kultūras ministrijā grāmatvedības uzskaitē un budžeta līdzekļu izlietošanā pieļauti arī citi trūkumi, no kuriem daļa novērsta revīzijas laikā.

Par apakšprogrammai “Valsts sanitārā uzraudzība” 1998.gadā piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu veikta revīzija Valsts sanitārajā inspekcijā.

Revīzijā konstatēti vairāki trūkumi grāmatvedības uzskaitē:

  • nav apstiprināts kontu plāns;
  • vairākiem darbiniekiem nepareizi aprēķināta un izmaksāta darba alga, kopsummā pārmaksājot Ls 300 un mazāk izmaksājot Ls 169;
  • nav veikta debitoru un kreditoru parādu salīdzināšana.
  • Saskaņā ar Labklājības ministrijas 1997.gada 1.septembra rīkojumu Nr.294 “Par valsts sanitārās inspekcijas darbības nodrošināšanu” Nacionālajam vides veselības centram bija uzdots izvērtēt iespējas izvietot teritoriālo Vides veselības centru rīcībā esošajās telpās Valsts sanitārās inspekcijas vietējo struktūrvienību darbiniekus. Faktiski Sanitārajai inspekcijai savas darbības uzsākšanai telpas Valsts veselības vides centrā (Rīgā, L.Klijānu ielā 7) netika nodrošinātas. 1997.gada 10.novembrī Sanitārā inspekcija ar Pasaules Tirdzniecības centru noslēdza nomas līgumu Nr.63 uz 10 gadiem par 856,05 m² telpu nomu. Sanitārā inspekcija kā nomnieks saskaņā ar līgumu maksā Ls 2 121,30 mēnesī. Nomas maksā ietverta maksa par elektrību, ūdeni un kanalizāciju. Maksa par siltumu un telefoniem tiek veikta atsevišķi. Lai 1997.gadā varētu sākt izmantot iznomātās telpas, vajadzēja veikt telpu pārbūvi un pārplānošanu. Remonta darbi turpinās arī 1999.gadā. 1998.gadā telpu remontdarbi veikti par Ls 63 166,22.
    Teritoriālo sanitāro inspekciju vajadzībām noslēgti 25 telpu nomas līgumi. 12 republikas pilsētās sanitārā inspekcija nomā telpas no Nacionālā vides veselības centra. Pārējie telpu nomas līgumi noslēgti ar dažādām iestādēm un organizācijām, kā arī ar vienu privātpersonu. Tukumā noslēgts telpu nomas līgums ar privātpersonu par 54,39 m² izmantošanu, nomas maksa mēnesī noteikta Ls 88,88. Tukuma pilsētas Sanitārās inspekcijas telpās veikts remonts, kura kopējās izmaksas bija Ls 4 154,20. Telpu nomas līgums noslēgts uz 10 gadiem.