Veiktās revīzijas

Pārbaude Latvijas Vides aizsardzības fondā un Ogres pilsētas domē par vides aizsardzības projektam “Siltumenerģijas taupīšanas pilotprojekts dzīvojamai ēkai Ogrē, Mālkalnes prospektā 26” piešķirto valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojumu 1996. – 1997.gadā.
Ogres pilsētas domes izstrādātā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalstītā valsts investīciju programmas projekta “Siltumenerģijas taupīšanas pilotprojekts dzīvojamai ēkai Ogrē, Mālkalnes prospektā 26” 1996. – 1998.gadam kopējās izmaksas bija paredzētas Ls 800 000, finansējot no valsts budžeta Ls 284 500, no Ogres pilsētas domes līdzekļiem – Ls 24 000, piesaistot kredītresursus Ls 410 000, kā arī saņemot no izbūvēto dzīvokļu pircējiem iemaksas Ls 81 500. Mājas pārbūves izmaksas ir augstas, uz 1 m2 platības tās ir Ls 220, kas pielīdzināmas jaunas ēkas celtniecības izmaksām. Siltumenerģijas taupīšanas pilotprojekta izstrāde ir nepieciešama un atbalstāma, tomēr ēkas izvēle siltināšanai nav bijusi pareiza. Tā ir kopmītņu tipa daudzstāvu vienistabas dzīvokļu dzīvojamā ēka. Latvijā ir vismaz 1538 tādas ēkas. Ēkā bez siltināšanas uzsākti ievērojami rekonstrukcijas darbi, pārbūvējot mazģimeņu kopmītni par 40 dzīvokļu dzīvojamo māju ar sabiedrisko telpu izvietojumu ēkas pirmajā stāvā. Valstij un pašvaldībām nav līdzekļu tik plašiem pārbūves darbiem visās kopmītņu ēkās, tāpēc pilotprojektam Ogrē, Mālkalnes prospektā 26 nav praktiskas nozīmes tādā veidā, kā tas uzsākts. Projekta izpildei 1996.gadā bija paredzēti Ls 133 000 no valsts budžeta investīciju programmas līdzekļiem, bet 1997.gadā tika piešķirts Vides aizsardzības fonda finansējums Ls 169 296. Šajos gados projektam kopā izlietoti Ls 302 137 no valsts budžeta līdzekļiem. Līdzekļu trūkuma dēļ 1998.gadā darbi objektā tika pārtraukti. Lai projektu pabeigtu, ēkas izbūvē nepieciešams vēl ieguldīt Ls 450 000 – Ls 500 000, bet šādu līdzekļu nav. Par šā neveiksmīgā pilotprojekta izvēli un īstenošanu ir tieši atbildīgs VARAM Būvniecības departaments un Ogres pilsētas pašvaldība. Sākotnējais ēkas tehniskais projekts vairākkārtīgi tika pārstrādāts uz valsts līdzekļu rēķina, kas to sadārdzinājis par Ls 9689. 1996. – 1997.gadā projekta izpildi vēl par 16,5% nelietderīgi sadārdzināja pašvaldību akciju sabiedrībai “Mālkalne” samaksātie Ls 20 450 un SIA “Orions” samaksātie Ls 9224 par pasūtītāja un ģenerāluzņēmēja funkciju veikšanu. Siltināšanas izdevumos nelietderīgi iekļautas arī projekta vadības un darba grupas izmaksas Ls 19 800 par siltināšanas pilotprojekta izstrādi, jo šā projekta izstrāde bija jāveic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamentam valsts budžeta programmas “Būvniecība” ietvaros. No šiem līdzekļiem, pārkāpjot likuma “Par grāmatvedību” 7.panta prasības, Ogres pilsētas dome bez dokumentāra pamatojuma norakstījusi Ls 864,16, par ko Ogres pilsētas domei tika noteikts uzrēķins.
Vēl uzrēķins Ls 3673,32 tika noteikts SIA “Orions” par 1997.gada darbu pieņemšanas aktos nelikumīgi iekļauto darba ņēmēja 9% sociālā nodokļa likmi, kas bija jāmaksā pašiem strādājošiem, bet nepamatoti šie rēķini tika iesniegti pasūtītājam samaksai par izpildītajiem darbiem.
Apkopojot pārbaudē konstatēto, ir pamats atzīt, ka pilotprojekta izpilde uzsākta bez pietiekama finansējuma, projektā ieguldītie valsts budžeta līdzekļi Ls 302 137 tikai daļēji izmantoti paredzētajiem mērķiem, tie uz nenoteiktu laiku ir iesaldēti, un tagad projekta īstenošana ir apdraudēta. Par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu šim projektam ir sagatavots un Saeimā iesniegts valsts kontroliera ziņojums.

Revīziju rezultāti Latvijas Vides aizsardzības fondā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā par 1997.gada valsts budžeta programmai “Vides aizsardzības fonds” piešķirto valsts līdzekļu izlietojumu.
Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautības iestāde, kas izveidota, lai pārvaldītu valsts vides aizsardzības speciālo budžetu. LVAF pamatuzdevums ir uzkrāt finansu līdzekļus vides aizsardzības pasākumu un projektu finansēšanai, kā arī nodrošināt šo līdzekļu mērķtiecīgu izlietošanu un projektu īstenošanas uzraudzību. Vides aizsardzības fonda faktiskie ieņēmumi 1997.gadā bija Ls 7 199 766 un izdevumi – Ls 5 239 169. 1997.gadā ar LVAF līdzekļu izlietojuma vadlīnijām vides aizsardzības institūciju materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanai bija paredzēti Ls 732 841, bet izlietoti – Ls 668 122, tajā skaitā VARAM un tās iestāžu ēku remontiem izlietoti Ls 335 106. Šo izdevumu segšana no vides aizsardzībai paredzētajiem līdzekļiem atzīstama par valsts pamatbudžeta izdevumu nesankcionētu palielināšanu uz speciālā budžeta līdzekļu rēķina. Līdzīgi no Vides aizsardzības fonda par VARAM institūciju un citu budžeta iestāžu darbinieku mācībām augstskolās samaksāti Ls 30 028, tos dokumentāri noformējot kā studiju kredītus, kas studentiem nav jāatmaksā. Studiju mācību maksa bija jākompensē no konkrēto iestāžu uzturēšanas līdzekļiem.
Vides aizsardzības fonds 1997.gadā nav kontrolējis projektu darbu faktisko izpildi, kā arī neievēro līdzekļu izlietojuma pārskatu iesniegšanas kārtību un termiņus. Nereti pārskati iesniegti ar gada novēlošanos. LVAF darbībā tiek praktizēta priekšlaicīga pilna finansējuma piešķiršana projekta izpildītājai iestādei bez sadalīšanas pa projekta izpildes etapiem, kas vērtējama kā bezprocentu aizdevuma izsniegšana.

Revīzijās konstatēts, ka LVAF izpilddirekcija un VARAM 1997.gadā ir pieļāvušas vairākus nelikumīgus un nepareizus darījumus ar LVAF līdzekļiem, par ko kolēģija noteica uzrēķinus, savukārt, sūdzību izskatot Valsts kontroles padomē, uzrēķini tika pārskatīti un samazināti, nosakot:

  • Vides aizsardzības fondam – Ls 361,50 par triju LVAF izpilddirekcijas darbinieku veselības apdrošināšanu un par triju LVAF darbinieku apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem;
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – Ls 2481,93 par komandējuma izdevumiem, kas bez darījumus apliecinošiem dokumentiem un bez LVAF padomes lēmuma norakstīti uz izdevumiem vai samaksāti ministrijas Centrālā aparāta darbiniekiem, un prezentācijas pasākumu apmaksai bez LVAF padomes lēmuma.
  • Par Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļu izlietojumu iesniegts valsts kontroliera ziņojums Saeimai.

    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā veiktas revīzijas par rīcību ar valsts budžeta programmu un apakšprogrammu izpildes nodrošināšanai paredzēto mantu un naudas līdzekļiem 1998.gadā.
    VARAM pakļautībā ir 22 valsts budžeta institūcijas, bez tam pārziņā ir vēl četras un pārraudzībā – trīs institūcijas.
    Ministrijai minēto valsts pārvaldes struktūru uzturēšanai un to funkciju un programmu izpildes nodrošināšanai 1998.gadā valsts pamatbudžeta izdevumu daļā bija paredzēti Ls 8 677 328. Līdzekļi tika plānoti VARAM 12 programmu īstenošanai, no kurām sešas vēl bija sadalītas 15 apakšprogrammās, bez tam ministrijas funkciju izpildei tika apstiprināti speciālā budžeta izdevumi Ls 13 037 329.
    Revīzijā tika veikts vispārējs visu programmu līdzekļu izlietojuma un darbības rezultātu izvērtējums, kas izmantojams kā bāzes materiāls turpmākajās revīzijās ministrijas struktūrvienībās un īstenojamās programmās. Bez tam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tika veikta Centrālā aparāta līdzekļu izlietojuma revīzija programmai “Nozares vadība”, kā arī revīzijas Valsts ģeoloģijas dienestā un Pašvaldību lietu pārvaldē.
    1998.gadā VARAM ēkas Peldu ielā 25 rekonstrukcijai tika izlietoti Ls 275 282, tajā skaitā no Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem – Ls 211 310 un Valsts ģeoloģijas dienesta ēkas Eksporta ielā 5 rekonstrukcijai – Ls 111 114, tajā skaitā no LVAF – Ls 80 989. Kopā šo ēku rekonstrukcijai no Latvijas Vides aizsardzības fonda neatbilstīgi likumam par valsts budžetu izlietoti Ls 292 299. Pašvaldību lietu pārvaldē LVAF līdzekļi netika izmantoti. Ēku rekonstrukcijas izdevumi bija jāsedz no valsts pamatbudžetā paredzētajiem līdzekļiem, un šo izdevumu apmaksa no vides aizsardzībai paredzētajiem līdzekļiem atzīstama par valsts pamatbudžeta izdevumu ar likumu nesankcionētu palielināšanu uz speciālā budžeta līdzekļu rēķina. 1996.gada aprīlī ēka Eksporta ielā 5 tika reģistrēta Zemesgrāmatā VARAM valdījumā un nodota Valsts ģeoloģijas dienesta lietošanā, taču tā nav ņemta grāmatvedības uzskaitē ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, ne arī Valsts ģeoloģijas dienestā.
    VARAM Centrālajā aparātā pieļauti vairāki pārkāpumi rīcībā ar finansu līdzekļiem un valsts mantu un neprecizitātes grāmatvedības uzskaitē un pārskatos. Nepareizi lietojot izdevumu samazinājumu grāmatojumus, maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi ir samazināti par Ls 1070, nepareizi veikti konta 3520 grāmatojumi, nav ievērota pamatlīdzekļu uzskaites, norakstīšanas un inventarizācijas kārtība. Ministrijā nav ieviesta katram darbiniekam viena darba algas personīgā konta uzskaites kartīte, bet darba alga tika uzskaitīta atsevišķi pa finansējuma avotiem, atverot katram savu kartīti, kas apgrūtina atalgojuma pārbaudi. Neievērojot Ministru kabineta noteikumus un Finansu ministrijas metodiskos norādījumus, komandējumiem avansā izmaksātā dienas nauda nepamatoti tiek norakstīta izdevumos pirms komandējuma izdevumu galīgā norēķina.
    Neievērojot konkursa noteikumus par valsts pasūtījumu, nelikumīgi nodots SIA “Rikon” īpašumā nolietots kopējamais aparāts “Panasonic FP 3380” par Ls 500, par ko VARAM noteikts uzrēķins Ls 500, kas ieskaitīti valsts budžetā.
    Valsts ģeoloģijas dienestā un Pašvaldību lietu pārvaldē piešķirtais finansējums ir izlietots paredzētajiem mērķiem un rīcībā ar valsts budžeta līdzekļiem un valsts mantu būtiski finansu disciplīnas pārkāpumi nav konstatēti. Valsts ģeoloģijas dienestā nav nodrošināta pietiekama kontrole par telpu nomas maksājumiem un par norēķiniem ar piegādātājiem, pārskatā par debitoru un kreditoru parādiem netiek uzrādīts patiesais norēķinu stāvoklis, pamatlīdzekļi ņemti uzskaitē ar pievienotās vērtības nodokli, kā arī konstatēti daži pārkāpumi kases operācijās, bet kasieres pienākumus veic galvenā grāmatveža vietniece, kuras pienākumos ietilpst arī darba algu aprēķināšana.
    Pašvaldību lietu pārvaldē no apakšprogrammā “Administratīvi teritoriālā reforma” paredzētajiem līdzekļiem 1998.gadā nepareizi izmaksāta atlīdzība par vadības līgumiem trīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbiniekiem – Ls 948,19, par ko Pašvaldību lietu pārvaldei tika noteikts uzrēķins. 1999.gada 20.oktobra vēstulē Valsts kontrolei par revīzijā konstatēto trūkumu un pārkāpumu novēršanu Pašvaldību lietu pārvaldē tā informē, ka uzrēķins ir ieskaitīts valsts budžetā.

    Veikta specifiska revīzija par dabas resursu uzskaites stāvokli Latvijā. Revīzija aptvēra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts ģeoloģijas dienestu un citas ministrijas institūcijas, kas saistītas ar dabas resursu uzskaiti, kā arī tika veiktas pārbaudes Valsts zemes dienestā, Valsts meža dienestā un Valsts zivsaimniecības pārvaldē par to darbību dabas resursu un to izmantošanas uzskaitē. Dabas resursi ietver zemi, zemes dzīles, augsni, ūdeņus, atmosfēras gaisu, floru un faunu, īpaši aizsargājamos dabas objektus un teritorijas. Saskaņā ar likumu “Par vides aizsardzību” par vienotu vides aizsardzību, dabas resursu saglabāšanas un racionālas izmantošanas politiku Latvijas Republikā atbildīga ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
    Dabas resursu uzskaite un to valsts nodokļu kārtošana ir sarežģīta, un tajā ir iesaistītas daudzas valsts pārvaldes institūcijas. Revīzijās izvērtēti likumi un citi normatīvie akti par dabas resursu uzskaiti, apkopoti dati par dabas resursu apjomiem, to uzskaiti, izmantošanu un stāvokli valstī.
    Revīzijā konstatēts, ka nav organizēta vienota dabas resursu uzskaite, to inventarizācija visā Latvijas teritorijā, lai būtu iespējams izvērtēt to racionālu izmantošanu no valsts nacionālo bagātību viedokļa, nav vienotības dabas resursu īpašuma tiesību noteikšanā. Zemes bilancēs par 1998. un 1999.gadu nav ietverti dati par Rīgu, jo Rīgas Dome nav noteikusi galvenos zemes lietošanas mērķus.
    Valsts zemes dienests kopā ar Valsts ģeoloģijas dienestu nav izstrādājis zemes dzīļu resursu uzskaitē vienotas atbilstoša mēroga topogrāfiskās kartes LKS-92, uz kuru pamata reģistrētu zemes īpašumus un arī apgrūtinājumus valsts nozīmes derīgo izrakteņu vietās. Tāpat Valsts ģeoloģijas dienests veicis tikai to atradņu un resursu izpēti un apzināšanu, par kurām iesniegts pieprasījums derīgo izrakteņu izpētes un ieguves licencei, nepapildinot kadastru ar jaunu atradņu apzināšanu.
    Derīgo izrakteņu ieguves kontroles un karjeru apsaimniekošanas nodrošināšanai jāizstrādā derīgo izrakteņu ieguves noteikumi, inventarizācijas noteikumi izstrādāto objektu apsaimniekošanai, kā arī izmantoto karjeru platību rekultivācijas noteikumi.
    Revīzijās arī konstatēts, ka artēzisko ūdeņu piesārņojumu veicina to nereģistrēto privāto urbumu skaita palielināšanās, kuri netiek kontrolēti. Mežaudžu vērtība nav reģistrēta kā valsts kapitāls, un spēkā esošie likumi un normatīvie akti neveicina mežu atjaunošanu privātajos mežos un zaudējumu piedziņu par mežizstrādes pārkāpumiem. Lai saglabātu zivju krājumus, katru gadu Latvijas ūdeņos jāielaiž 9 miljoni zivju mazuļu un 38 miljoni zivju kāpuru. Nozvejas kvotu neizmantošana izskaidrojama ar ievērojamiem nereģistrētiem nozvejas lomiem un nelabvēlīgo tirgus konjunktūru.
    Ar revīzijas materiāliem iepazīstināts Ministru kabinets. Tās datus Latvijas Republikas Valsts kontrole izmantos, piedaloties starptautiskajā revīzijā “Par Baltijas jūras reģiona vides aizsardzību” 2000.gada II pusgadā.

    Revīzijā Zemkopības ministrijas Centrālajā aparātā (ZM CA) par rīcību ar valsts mantu un finansu līdzekļiem 1998.gadā un 1999.gada 9 mēnešos konstatēts, ka ZM CA pieļauti pārkāpumi un nelietderīga rīcība ar finansu līdzekļiem un valsts mantu, konstatētas neprecizitātes grāmatvedības uzskaitē un pārskatos.
    1999.gadā grāmatvedības uzskaite salīdzinājumā ar 1998.gadu ir pasliktinājusies. Ministrijā nav apstiprināts grāmatvedības kontu plāns, nav sintētiskās un analītiskās uzskaites datorizdruku visiem kontiem, tāpēc trešā persona nevar gūt skaidru priekšstatu par ministrijas saimnieciskajiem darījumiem, nav salīdzināšanas aktu par prasību un parādu summām kalendārā gada beigās.
    Ministrija, pārdodot valsts nekustamo īpašumu, nav ievērojusi Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā aprēķināma nomas maksa par nedzīvojamo telpu izmantošanu, un pieļāvusi, ka maksu nosaka, nevis pati ministrija kā īpašuma valdītājs, bet gan īpašuma apsaimniekotājs SIA “Augstceltne”, savukārt pašai SIA “Augstceltne” par tās nomātajām telpām noteikta nepamatoti zema nomas maksa. Grāmatvedībā nav uzskaites par nomas līgumu izpildi.
    Ar ZM CA apkalpošanu saistīta bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Lauksaimnieku centrs” darbība. Tas faktiski atbilst ministrijas struktūrvienības statusam. Izveidojot minēto iestādi, tika sadārdzinātas ZM CA apkalpojošā autotransporta izmaksas, jo par sava autotransporta izmantošanu ministrijai jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, bet transporta vadītājam un BO VU “Lauksaimnieku centrs” štata darbiniekiem salīdzinājumā ar budžeta iestādēm noteikta paaugstināta darba samaksa.
    Neievērojot 1995.gada 19.jūlija likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 4.panta prasības, 1995.gada 11.septembrī ar Latvijas Lauksaimniecības kopdarbības nacionālo savienību (LLKNS) G.Kleinberga personā nelikumīgi noslēgts aizdevuma līgums, kuru no ZM puses parakstījis valsts sekretārs J.Lapše, piešķirot aizdevumu Ls 8736 uz diviem gadiem ar 4% likmi gadā. No kolēģijā sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka LLKNS piešķirta automašīna “Lincoln Towncor”, par ko vēlāk noslēgts minētais aizdevuma līgums. Tikai pēc revīzijas, tas ir, 1999.gada 9.decembrī Zemkopības ministrija Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegusi prasības pieteikumu parāda piedziņai.
    Nepareizi izlietoti līdzekļi, kad ministrija samaksājusi Ls 2473,89 par BO VU “Lauksaimnieku centrs” automašīnas “Audi 80” remontu 1998. un 1999.gadā.
    Par abiem darījumiem departamenta kolēģija noteica ZM CA uzrēķinu Ls 11 209,89. Ministrija šo lēmumu pārsūdzējusi Valsts kontroles padomē.
    Valsts kontroles padome, izskatot gan revīzijas materiālus, gan iesniegto sūdzību un uzklausot iesniedzējus, grozīja kolēģijas lēmumu, atliekot uzrēķina Ls 8736 piedziņu līdz civilprasības izskatīšanai pēc būtības, bet ne vēlāk kā līdz 2000.gada 31.decembrim, un atstājot spēkā kolēģijas lēmumu par Ls 2473,89 uzrēķina ieskaitīšanu valsts budžetā.
    Sakarā ar Mežsaimniecības attīstības fonda (MAF) likvidāciju un Valsts meža dienestā reorganizāciju tika veikta revīzija par MAF līdzekļu izlietojumu Valsts meža dienestā 1999.gadā.
    Meža attīstības fonda ieņēmumi 1999.gadā bija Ls 19 495 414, bet izdevumi – Ls 22 888 826. Līdzekļi izlietoti septiņām apakšprogrammām, bet Ls 1 000 000 iemaksāti valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” dibināšanas kapitālā.
    Revīzijā konstatēts, ka Valsts meža dienesta Centrālā aparāta uzturēšanai no MAF līdzekļiem izlietoti Ls 576 573, kas neatbilst Mežsaimniecības attīstības fonda nolikumā noteiktajiem fonda izlietojuma mērķiem, jo no fonda paredzēts finansēt tikai virsmežniecības. Pilnīgi nepamatots ir MAF līdzekļu izlietojums VMD Centrālā aparāta darbinieku atalgojumam Ls 27 929, jo Centrālā aparāta atalgojuma apmaksa paredzēta no valsts pamatbudžeta.
    Revīzijā arī konstatēts, ka VMD pārmaksājusi v/u “Namiķis” 2336 latus. MAF līdzekļu izlietojumā apakšprogrammām “Meža pārvalde un meža resursu realizācija” un “Nozares attīstība” konstatētas neprecizitātes atalgojuma un sociālā nodokļa aprēķināšanā un pārskatu par to sagatavošanā, bet Meža un medību valsts inspekcija pieļāvusi atsevišķus pārkāpumus komandējumu un autoservisa pakalpojumu apmaksā. Likvidējot Valsts mežierīcības institūtu un Meža un medību valsts inspekciju, lielos apjomos norakstīti un likvidēti pamatlīdzekļi.
    Likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam” VMD Centrālā aparāta finansējums, ko sakarā ar MAF likvidāciju pilnībā sedz no valsts pamatbudžeta, pēc būtības nav pieskaitīts nozares vadības finansējumam, bet iekļauts kopējā Valsts meža dienesta un virsmežniecību finansējumā, kas pieļauj iespēju virsmežniecībām plānot finansu līdzekļus pēc atteikuma principa. Par šādu VMD Centrālā aparāta finansēšanas kārtību paziņots Finansu ministrijai.