Veiktās revīzijas

Par rīcību Finansu ministrijā ar valsts budžeta apakšprogrammai “Centrālais aparāts” 1998.gadā un 1999.gada I pusē piešķirtajiem līdzekļiem
Apakšprogrammas “Centrālais aparāts” izpildei apstiprinātie līdzekļi 1998.gadā pilnībā atbilst pieprasījumam, bet 1999.gadā apstiprināti par Ls 28 242 vairāk, nekā iesniegts pieprasījumā, par Ls 86 008 palielināti izdevumi komandējumiem, pārdalot Ārlietu ministrijā ārvalstu komandējumiem rezervētos līdzekļus, bet par Ls 57 776 samazināti uzturēšanas izdevumi, jo 1999.gada 1.aprīlī Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas departaments pārveidots par valsts iestādi ar juridiskas personas statusu – Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas pārvaldi.
1998.gadā ministrijā veikta ierēdņu amatu skaita samazināšana no 184 cilvēkiem 1998.gada 1.janvārī līdz 19 cilvēkiem 1998.gada 2.aprīlī. Šo izmaiņu dēļ kopējais darbinieku skaits nav samazināts. Nav samazinājušies arī darba samaksai paredzētie līdzekļi – tie ir pat palielinājušies par tām summām, kuras izmaksātas kā atlaišanas pabalsti un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu – kopsummā par Ls 24 996.
Revidējamā periodā bijusi liela kadru mainība. 1998.gadā no darba atbrīvoti 39% no 1.janvārī strādājošo skaita.
Izvērtēt līdzekļu izlietojuma atbilstību Ministru Padomes 1992.gada 7.jūlija lēmuma Nr.260 “Par ārzemju delegāciju un atsevišķu personu uzņemšanas un apkalpošanas izdevumiem” prasībām nav iespējams, jo tāmēs nav uzrādīts delegāciju sastāvs, dokumentiem par līdzekļu faktisko izlietojumu bieži nav pievienoti oficiālo pieņemšanu dalībnieku saraksti. Vispaviršāk ir noformēti to oficiālo pieņemšanu dokumenti, kurās pakalpojumus sniegusi SIA “Nokroko”.

Grāmatvedības organizācijā konstatēts, ka:

  • nav izstrādāts dokumentu apgrozības saraksts;
  • revidētajā periodā bez attaisnojuma dokumentiem par līdzekļu izlietojumu uz faktiskajiem izdevumiem attiecināti Ls 2930,68;
  • bijušas neprecizitātes dokumentu noformēšanā.
  • Nav iespējams izvērtēt komandējumu lietderību, jo rīkojumos par tiem ne vienmēr ir uzrādīts konkrēts uzdevums, bet pārskati par komandējuma izpildi revīzijas laikā netika uzrādīti.
    Ceļu satiksmes drošības direkcijā (turpmāk – CSDD) līdz 1999.gada 1.jūlijam uz Finansu ministrijas vārda bija reģistrētas 13 automašīnas, no tām tikai piecas bija Finansu ministrijas bilancē, viena policijas meklēšanā, bet automašīnu “Volvo S 70” ir iegādājusies Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, un tā ir inspekcijas bilancē. Finansu ministrija šo automašīnu lieto bez atlīdzības saskaņā ar 1998.gada 9.decembra patapinājuma līgumu starp Finansu ministriju un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju. Divas automašīnas, kuras 1999.gada 1.jūlijā bija Finansu ministrijas bilancē, CSDD bija reģistrētas uz v/u “Nams” vārda.
    Saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 14.marta rīkojuma Nr.117 pielikumu ēka Rīgā, Smilšu ielā 1 (celtnes Nr.1, 3 un 4) ir valsts īpašums Finansu ministrijas valdījumā, un īpašuma tiesības uz to ir nostiprinātas Zemesgrāmatā. Iepriekš minētā ēka nav ministrijas bilancē, bet atrodas v/u “Nams” pārvaldīšanā un bilancē.
    Finansu ministrijai ar v/u “Nams” 1998.gada 2.janvārī noslēgts un četras reizes papildināts līgums par nekustamā īpašuma Rīgā, Smilšu ielā 1 nedzīvojamo telpu apkalpošanu. Par to ministrija v/u “Nams” maksā Ls 0,75 (bez PVN) par 1 m2 mēnesī. Papildu apkalpošanas maksājumiem atbilstīgi platībai Finansu ministrija maksā:

  • par komunālajiem pakalpojumiem, atkritumu izvešanu un lifta izmantošanu;
  • visus nodokļus un nodevas, ar ko tiek aplikts nekustamais īpašums;
  • ēkas apdrošināšanas izdevumus;
  • par apsardzi.
  • Atsevišķi tiek maksāts par telpu kosmētisko remontu.
    Līgumam nav pievienots apkalpošanas izdevumu aprēķins, kas ir pretrunā ar Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra noteikumiem Nr.365 “Kārtība, kādā aprēķināma nomas maksa par nedzīvojamo telpu izmantošanu ministriju un citu valsts institūciju valdījumā esošajās ēkās”. Pēc papildu iesniegtās informācijas v/u “Nams” aprēķinātie telpu apkalpošanas izdevumi katrā dokumentā ir atšķirīgi un nevienā aprēķinā nav Ls 0,75 par 1 m2 mēnesī.
    Veicot kapitālo remontu ēkā Rīgā, Smilšu ielā 1, nav ievērots Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” 58.punkts, tas ir, kapitālais remonts veikts bez būvprojekta.

    Finansu ministrijas programmā “Uzraudzība un kontrole” veiktas revīzijas Vērtspapīru tirgus komisijā, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijā un Valsts proves uzraudzības inspekcijā.

    Revīzijās Vērtspapīru tirgus komisijā, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijā konstatēts:

  • darbinieku atalgojums noteikts, neievērojot Ministru kabineta 1996.gada 10.septembra noteikumus Nr.351 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem”, un viņiem noteiktās mēnešalgu likmes ir ievērojami lielākas par valdības noteiktajām;
  • Finansu ministrijas v/u “Nams” par neapdzīvojamo telpu nomu valstij piederošajā ēkā Rīgā, Smilšu ielā 1 no budžeta iestādēm — Vērtspapīru tirgus komisijas, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas – iekasē nomas maksu, neievērojot Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra noteikumu Nr.365 “Kārtība, kādā aprēķināma nomas maksa par nedzīvojamo telpu izmantošanu ministriju un citu valsts institūciju valdījumā esošajās ēkās” 2.punktu;
  • Izložu un azartspēļu inspekcija 1998.gadā parakstījusi vienošanās protokolu ar v/u “Nams” par Finansu ministrijas administratīvās ēkas sanitāro koplietošanas telpu remontu – rekonstrukciju 2., 3., 4. un 5.stāvā, par to samaksājot Ls 31 062. Izložu un azartspēļu inspekcijai iznomāto sanitāro koplietošanas telpu remontam izlietoti Ls 7765,50, bet Ls 23 296,50 samaksāti par citu no valsts budžeta finansējamo iestāžu sanitāro koplietošanas telpu remontu. Izložu un azartspēļu inspekcijas finansējumā šie izdevumi nav paredzēti;
  • Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai iesniegtajos v/u “Nams” rēķinos ir iekļauti un tiek apmaksāti apsardzes pakalpojumi Ls 76,66 mēnesī (ar PVN). Līgumā maksa par apsardzi nav paredzēta;
  • Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijā noticis slēgtais konkurss “Privāto pensiju fondu licencēšanas un uzraudzības informācijas apstrādes datorsistēmas veidošana” un iesniegts viens piedāvājums no SIA “Data Pro”. 1998.gada 20.jūlijā ar SIA “Data Pro” noslēgts līgums par Ls 10 584,60 (ar PVN). Pēc līguma slēgšanas ar SIA “Data Pro” noslēgti vairāki vienošanās protokoli, saskaņā ar kuriem noteiktā samaksa palielinājās līdz Ls 28 302,30, tas ir, 2,7 reizes.
  • Valsts proves uzraudzības inspekcijā konstatēts, ka valsts a/s “Diplomātiskā servisa aģentūra” no tās iekasē nomas maksu Ls 5 mēnesī par 1 m² nedzīvojamām telpām 72,4 m² platībā un Ls 4 mēnesī par 1 m² 142,7m² platībā (bez PVN). Kopā par nedzīvojamām telpām 215,1m² platībā noteikta maksa mēnesī Ls 3302,10 (ar PVN), bez tam telpu nomas līgumā atsevišķi noteikta maksa par komunālajiem pakalpojumiem.

    Revīzija Valsts ieņēmumu dienestā un tā teritoriālajās nodaļās par kredītiestāžu nodokļu maksājumiem valsts budžetā 1998.gadā.
    Kredītiestāžu darbības uzraudzību un revīziju veic Latvijas Banka. Kredītiestādes, to nodaļas (filiāles) un pārstāvniecības savu darbību var uzsākt tikai pēc Latvijas Bankas izsniegtas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas likumos noteiktajā kārtībā.

    1999.gada 1.janvārī bija 81 kredītiestāde, tajā skaitā:

    • darbojošās kredītiestādes
    36;
    • bankrotējušās kredītiestādes
    9;
    • likvidējamās kredītiestādes
    24;
    • kredītiestādes, kas neuzsāka darbību, bet no Uzņēmumu reģistra nav izslēgtas
    3;
    • reorganizētās kredītiestādes
    7;
    • likvidētās kredītiestādes
    2.

    Uzņēmumu reģistrs bez Latvijas Bankas izsniegtās licences 1998.gada 23.aprīlī reģistrējis Kooperatīvo krājaizdevumu sabiedrību “AAB”, 1991.gada 4.jūnijā – Latvijas atdzimšanas banku un 1993.gada 22.jūnijā – Kopdarbības krājaizdevu sabiedrību “FIDES”. Kopdarbības krājaizdevu sabiedrība “FIDES”, veicot savu darbību bez Latvijas Bankas izsniegtās licences, līdz 1999.gada 1.janvārim bija parādā valsts budžetam Ls 3057,42. Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “AAB” 1998.gadā nav veikusi maksājumus budžetā un pēc Uzņēmumu reģistra prasības ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu lietā Nr.2-603/9-99 no 1999.gada 1.oktobra atzīta par neesošu un ir izslēdzama no Uzņēmumu reģistra.

    Uzņēmumu reģistrs nav izslēdzis no uzskaites kredītiestādes, kuru darbība netika uzsākta un kurām izsniegtās licences ir atsauktas:

  • Baltijas Universālā banka;
  • kopdarbības savienība “Latvijas Krājaizdevu biedrība”;
  • krājaizdevu sabiedrība “Vienība”.
  • Kooperatīvā sabiedrība “Latvijas Krājaizdevu biedrība” un krājaizdevu sabiedrība “Vienība” nav stājušās nodokļu maksātāju uzskaitē Valsts ieņēmumu dienesta Ziemeļu rajona nodaļā, jo tās norādītajās adresēs neatrodas un telpu nomas līgumi ar tām nav slēgti.
    No visām 38 kredītiestādēm, kas darbojās 1998.gadā, 24 kredītiestādes 1998.gadu noslēgušas ar zaudējumiem Ls 141 899 tūkst. un 14 kredītiestādes guvušas peļņu kopsummā Ls 11 686 tūkst. Lielākie zaudējumi bijuši:

    • a/s “Rīgas Komercbanka”
    Ls 46 929 tūkst.;
    • a/s “Latvijas Kapitālbanka”
    Ls 32 448 tūkst.;
    • a/s “Latvijas Unibanka”
    Ls 15 070 tūkst.;
    • a/s “Rietumu banka”
    Ls 12 214 tūkst.
    Lielāko peļņu guvušas:
    • Latvijas Banka
    Ls 7735 tūkst.;
    • a/s “Parekss banka”
    Ls 1210 tūkst.;
    • a/s “Paritāte”
    Ls 1060 tūkst.;
    • valsts a/s “Latvijas Hipotēku un zemes banka”
    Ls 535 tūkst.

    Kredītiestāžu parādi valsts budžetam 1999.gada 1.janvārī bija Ls 1 123 626,47. 1998.gadā salīdzinājumā ar 1997.gadu tie palielinājušies 2,2 reizes.
    Pamatojoties uz likumu “Par nodokļiem un nodevām”, likvidējamām kredītiestādēm, kuras tiesa pasludinājusi par maksātnespējīgām, ir apturēti nodokļu maksājumu parādi. Līdz 1999.gada 1.janvārim maksātnespēja nav atjaunota 16 kredītiestādēm, kuru maksātnespēja iestājusies pārsvarā 1995. – 1996.gadā. Šo kredītiestāžu kopējā apturēto nodokļu maksājumu parādu summa ir Ls 3 909 296,03.

    Lielākā parādu summa 1999.gada 1.janvārī bija:

    • sociālā nodokļa parādi
    Ls 569 036,04;
    • iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādi
    Ls 364 267,04;
    • iekšzemē iekasētais PVN
    Ls 22 782,95;
    • uz robežas iekasētais PVN
    Ls 18 456,46;
    • sociālas apdrošināšanas obligātās iemaksas
    Ls 62 585,35;
    • īpašuma nodoklis
    Ls 55 291,38.

    Saskaņā ar likumiem “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” uzņēmumiem ar ārvalstu ieguldījumiem, kas reģistrēti laikā no 1993.gada 12.marta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pienākas uzņēmumu ienākuma (peļņas) nodokļa atvieglojumi. 1998.gadā šādus atvieglojumus kopsummā par Ls 5 711 013 saņēmušas 16 kredītiestādes, tajā skaitā nodokļa atvieglojumus 100% apjomā kredītiestādes saņēmušas par Ls 2 793 517.
    A/s “Parekss banka” un a/s “Saules banka”, sagatavojot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas par 1997. un 1998.gadu, nav ņēmušas vērā deklarācijas formu, kāda bija apstiprināta attiecīgajam gadam ar Ministru kabineta noteikumiem. A/s “Saules banka” 1999.gada 14.aprīlī iesniedza koriģēto uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju un ar valsts budžetu norēķinājās pareizi. A/s “Parekss banka” uzskata, ka deklarāciju sagatavojusi pareizi un to nav koriģējusi. Norēķinos ar valsts budžetu par 1997.gadu banka aprēķinājusi un iemaksājusi budžetā Ls 138 643 un par 1998.gadu – Ls 105 287 mazāk.
    Līdz brīdim, kad ar Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumiem Nr.145 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā” tika pieņemta “Pārskata forma par iedzīvotāju ienākuma nodokļa summām”, Valsts ieņēmumu dienests (VID) neuzskaitīja faktiski aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet tikai pēc audita papildu aprēķinātās un iemaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas.

    Par rīcību ar valsts naudas līdzekļiem sakarā ar valsts budžeta programmas “Parādi, parādu procenti, pārskaitījumi, aizdevumi, atmaksas” izpildi 1997.gadā.

    Valsts budžeta programmai 1997.gadā bija četras apakšprogrammas:

  • valsts parāda procentu nomaksa;
  • kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem;
  • līdzekļi neparedzētiem gadījumiem;
  • valsts budžeta aizdevumi un atmaksas.
  • Valsts parādu veido valsts iekšējais un ārējais parāds. 1997.gadā no valsts pamatbudžeta samaksāti valsts parāda procenti Ls 30 031 504, tajā skaitā: iekšējā parāda procenti – Ls 19 186 757; ārējā parāda procenti – Ls 10 844 747. Valsts parāda procentu maksājumu veidā akciju sabiedrībai “Latvijas Krājbanka” samaksāti Ls 3 374 424 un akciju sabiedrībai “Latvijas Unibanka” – Ls 1 291 943. Parāds abām bankām ir no 1994.gada, kad saskaņā ar Ministru kabineta 22.marta sēdes protokolu valsts no tām pārņēma saistības, pretim izsniedzot parādzīmes un paredzot, ka valsts tās izpirks septiņu gadu laikā. No a/s “Latvijas Krājbanka” valsts pārņēma iedzīvotāju noguldījumus, noguldījumu inflācijai paredzētos izdevumus un sliktos kredītus kopsummā Ls 32 900 000, bet no a/s “Latvijas Unibanka” – sliktos kredītus Ls 25 000 000.
    1994.gadā Finansu ministrija izsniedza a/s “Latvijas Krājbanka” valsts iekšējā aizņēmuma bezprocentu parādzīmes par Ls 7 000 000, kuras bija jādzēš četru gadu laikā ar dividendēm – par valsts kapitāla daļu a/s “Latvijas Krājbanka”. Savukārt a/s “Latvijas Krājbanka” apņēmās nodrošināt tādu peļņu, kas segtu šos maksājumus. Saistības par peļņas nodrošināšanu a/s “Latvijas Krājbanka” nav izpildījusi, tāpēc valsts savas parādzīmes nav izpirkusi. 1996.gada decembrī Ekonomikas ministrija apņēmās dzēst parādu Ls 7 000 000 līdz 1999.gada 1.decembrim, tajā skaitā līdz 1998.gada 1.decembrim – Ls 3 500 000. Par to 1996.gadā tika noslēgta “Vienošanās par PVAS “Latvijas Krājbanka” rehabilitācijas pasākumu finansēšanas kārtību”. Arī Ekonomikas ministrija savas saistības nav izpildījusi.
    1997.gadā no a/s “Latvijas Unibanka” tika izpirktas visas valsts parādzīmes, šim mērķim izmantojot Pasaules Bankas kredītlīniju, tādējādi valsts iekšējo parādu aizstājot ar ārējo parādu.
    Ārējā parāda procentu nomaksai 1997.gadā izlietoti kā likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam” apstiprinātie līdzekļi, tā arī rezerves fonda līdzekļi, kas nav iekļauti likumā par valsts budžetu.
    Dažiem ārvalstu aizdevumiem finansu aģents ir Latvijas Banka. Gadījumos, kad tā no kredīta galalietotājiem (bankrotējušām komercbankām vai maksātnespējīgām uzņēmējsabiedrībām) nav saņēmusi līdzekļus, kas nepieciešami norēķiniem ar aizdevēju, Valsts kase pēc Latvijas Bankas pieprasījuma no valsts budžeta pārskaita Latvijas Bankai trūkstošo summu. 1997.gadā pārskaitīti Ls 1 510 670, no tiem Ls 1 021 989 samaksāti par a/s “Latvijas gāze” saņemtajiem ārvalstu kredītiem un Ls 32 928 – par firmas “Latvijas kurināmais” ārvalstu kredītu.
    Pamatojoties uz Ministru kabineta 1997.gada 20.februāra rīkojumu Nr.77, Finansu ministrija valsts vārdā pārņēma a/s “Latvijas gāze” parādu saistības pret četrām ārvalstu bankām par USD 41,2 milj. (Ls 22,9 milj.), bet a/s “Latvijas gāze” cedēja valstij tiesības piedzīt tai nesamaksātās parādu summas no pašvaldību budžeta iestādēm un uzņēmumiem – Ls 17,1 milj. un no a/s “Latvenergo” – Ls 5,8 milj. Firmai “Latvijas kurināmais” ārvalstu kredīts USD 665 000 tika piešķirts 1994.gadā saskaņā ar Ministru kabineta 16.augusta rīkojumu Nr.369-r. Firma maksājumus veica līdz 1995.gada augustam, bet 1997.gada februārī tā tika atzīta par maksātnespējīgu. Šā parāda un tā procentu nomaksu ir garantējusi valsts, tāpēc maksājumi tiek veikti no valsts budžeta.
    Ar Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumiem Nr.148 “Kārtība, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR vai KPFSR sastāvā iekļautās Latvijas PSR teritorijas daļas atzīta par nepamatotu” paredzēta kompensācija reabilitētajiem pilsoņiem par ēkām un mantu, ja to nav iespējams atdot natūrā. Maksimālais kompensācijas lielums katram bijušajam īpašniekam par ēkām paredzēts Ls 2000, bet par pārējo mantu – Ls 500. Kompensācijas summu nosaka pašvaldības, bet Valsts kases norēķinu centri veic izmaksu pēc pašvaldību iesniegtajiem sarakstiem. Kompensāciju izmaksās 1997.gadā bija paredzēti Ls 1 632 639, tajā skaitā Ls 560 836 rezervei; faktiski izmaksāti Ls 891 378, rezerves līdzekļi nav izlietoti. Neizlietotais atlikums Ls 741 261 gada beigās ieskaitīts valsts budžetā.
    Apakšprogrammai “Valsts budžeta aizdevumi un atmaksas” finansu plāna nav. Likumā “Par budžetu un finansu vadību” termins “Aizdevumi un aizdevumu atmaksas” izskaidrots tikai 1998.gada 17.aprīlī, bet valsts budžetā apakšprogramma “Valsts budžeta aizdevumi un atmaksas” bija iekļauta jau 1997.gadā. Revīzijas laikā Valsts kasē nevarēja uzrādīt apstiprinātu valsts aizdevumu saņēmēju un atmaksātāju sarakstu, no kura būtu redzams, kam un kādas summas aizdevumā izsniedzamas un kādas ir jāsaņem. Budžeta iestādēm izsniegtie aizdevumi un atmaksas iekļauti attiecīgo ministriju apakšprogrammās, bet kopējā summa likumā par valsts budžetu netiek uzrādīta. Apakšprogrammas izpildes pārskatā aizdevumos nav uzrādītas no a/s “Latvijas gāze” pārņemtās saistības par Ls 22 894 593,67, bet atmaksās nepareizi uzrādīti Ls 6000, ko Satiksmes birojs atmaksāja Latvijas apdrošināšanas asociācijai. Aizdevumos nepareizi iekļauti Ls 3 811 238,56 a/s “Latvijas Unibanka”. Faktiski no a/s “Latvijas Unibanka” par šo summu izpirktas valsts parādzīmes, izmantojot Pasaules Bankas aizdevumu. Likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam” valsts budžeta programmas “Parādi, parādu procenti, apkalpošana, atmaksa” izpildei bija paredzēti Ls 50 700 000, no tiem apakšprogrammas “Valsts parāda apkalpošana” izpildei – Ls 49 700 000. Ar 1998.gada 9.decembrī pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam” izdevumi apakšprogrammas “Valsts parāda apkalpošana” izpildei samazināti un noteikti Ls 24 992 697; faktiski izlietoti Ls 23 589 198, tajā skaitā: iekšējā parāda apkalpošanai – Ls 13 289 937; ārējā parāda apkalpošanai – Ls 10 299 261. No iekšējā parāda apkalpošanas izdevumiem 1998.gadā procentu maksājumu veidā akciju sabiedrībai “Latvijas Krājbanka” par ilgtermiņa obligācijām samaksāti Ls 1 860 153,72. No ārējā parāda apkalpošanas izdevumiem 1998.gadā samaksāti:

  • par akciju sabiedrības “Latvijas gāze” ārvalstu kredītiem procentu maksājumu veidā — Ls 1 138 061;
  • par maksātnespējīgām komercbankām un uzņēmējsabiedrībām procentu maksājumu veidā – Ls 1 380 845, tajā skaitā par firmas “Latvijas kurināmais” ārvalstu kredītu – Ls 8765.
  • Par veikto pārbaudi sagatavots un 1999.gada 19.maijā nosūtīts ziņojums Saeimai.

    Revīzijas sabiedriskajā organizācijā (turpmāk – SO) “Latvijas Dziesmu svētku fonds” un Latvijas Nacionālajā kinematogrāfijas centrā.
    Pārbaudīta rīcība ar PVAS “Staburadze” un PVAS “Latvijas gāze” finansu līdzekļiem 1996.gadā, kas pārskaitīti SO “Latvijas Dziesmu svētku fonds”. 1996.gadā finansu ministrs ir devis atļauju PVAS “Staburadze” ziedot Latvijas Nacionālajam kinematogrāfijas centram Ls 3230, lai centra kinoaktieru studija varētu piedalīties koncertos Kopenhāgenā. Tā kā Latvijas Nacionālajam kinematogrāfijas centram 1996.gadā nebija dota atļauja saņemt ziedojumus, tad naudas saņemšanai tika izmantota sabiedriskā organizācija “Latvijas Dziesmu svētku fonds”, kam bija attiecīgā atļauja. Dokumentus finansu ministra atļaujas saņemšanai, lai nauda tiktu pārskaitīta minētajai sabiedriskajai organizācijai, valsts ministre S.Jēgere nenoformēja, un nelikumīga bija turpmākā darbība, kas saistīta ar PVAS “Staburadze” naudas pārskaitīšanu sabiedriskajai organizācijai, ar kuras palīdzību nauda izlietota. Faktiski darbība bija vērsta uz naudas saņemšanu Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra bijušās kinoaktieru studijas dalībnieku un pašas valsts ministres S.Jēgeres ārzemju braucienam, nenomaksājot valsts budžetā likumā paredzēto uzņēmuma ienākuma nodokli. PVAS “Staburadze” 1996.gada 26.augustā bez finansu ministra atļaujas, kāda bija jāsaņem saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 11.panta otrās daļas 1.punktu, pārskaitījusi SO “Latvijas Dziesmu svētku fonds” Ls 2000, pamatojoties uz dāvinājuma (ziedojuma) līgumu. Sakarā ar šo pārskaitījumu nelikumīgi par Ls 1700 samazināta valsts budžetā nomaksājamā uzņēmuma ienākuma nodokļa summa.

    Pārbaude par ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes institūciju iekšējās revīzijas struktūrvienību darbu 1998.gadā.
    Par pārbaudes rezultātiem valsts kontrolieris Saeimā ir iesniedzis ziņojumu. Atbilstīgi Ministru kabineta 1996.gada 27.augusta noteikumu Nr.339 “Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekšējās revīzijas noteikumi” 10.punktam ministriju un centrālo valsts pārvaldes institūciju iekšējās revīzijas struktūrvienības ir iesniegušas Valsts kontrolē pārskatus par darbu 1998.gadā. Saņemtā informācija apkopota un izvērtēta, salīdzinot darba rezultātus ar 1997.gadā paveikto. Saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem valsts iestādes iekšējās revīzijas dienests ir patstāvīga struktūrvienība. 1998.gadā kā patstāvīgas struktūrvienības revīzijas dienesti darbojās 15 ministrijās un centrālajās valsts pārvaldes institūcijās, bet pārējās institūcijās šo darbu veica atsevišķas amatpersonas.

    Apkopojot iesniegtos pārskatus un paskaidrojumus, konstatēts:

    • Kultūras, Satiksmes, Finansu, Aizsardzības, Zemkopības, Iekšlietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Tieslietu ministrijā, Zemessardzes štābā, Valsts zemes dienestā, Meža un medību valsts inspekcijā un Centrālajā statistikas pārvaldē iekšējās revīzijas dienesti kā patstāvīgas struktūrvienības darbojās visu 1998.gadu. Tiem visiem ir izstrādāti un apstiprināti noteikumi.
    • Ārlietu ministrijā 1998.gadā tāpat kā 1997.gadā finansu kontroles darbu pakļautībā esošajās iestādēs (pārstāvniecībās ārzemēs) veica Finansu un budžeta nodaļas darbinieki. Pārstāvniecībās, kur pārsvarā strādā no trim līdz pieciem diplomātiem, finansu uzskaites darbu veica kāds no darbiniekiem, savienojot to ar saviem tiešajiem amata pienākumiem un nesaņemot papildu atalgojumu. Lai organizētu pārbaudes vēstniecībās, Ārlietu ministrijā 1997.gadā tika izveidots ģenerālinspektora amats. Ģenerālinspektors darbu sāka 1997.gada martā.
    • Prokuratūrā 1998.gadā kontroles darbu tās pakļautībā esošajās iestādēs veica administratīvā direktora dienests. Tajā 1997.gadā izveidota revidenta štata vienība un no 1997.gada septembra strādā viens revidents. Revidenta amata pienākumi ir noteikti ar Prokuratūras administratīvā direktora apstiprinātu rīkojumu, kā arī norādīti amata aprakstā.
    • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā 1998.gadā revīzijas darbu ministrijai pakļautajās iestādēs veica viens vecākais referents – revidents, kurš ir tieši pakļauts valsts sekretāram. Dienesta pamatpienākumi, kvalifikācija un to apraksti ietverti amata aprakstā.
    • Valsts kancelejā līdz 1998.gada 1.jūlijam revīzijas darbu veica Finansu departamenta vecākā referente. Valsts kanceleja 1998.gada 1.jūlijā izveidoja iekšējās revīzijas struktūrvienību ar vienu revidentu. Darba attiecības ar revidentu noformētas līgumā, un viņš tiek algots no ārštata fonda līdzekļiem. 1998.gadā tika izstrādāts un 1.jūlijā apstiprināts Iekšējās revīzijas ētikas kodekss, bet 24.septembrī apstiprināts Valsts kancelejas iekšējās revīzijas struktūrvienības nolikums.

    1998.gadā ministrijās un citās centrālajās valsts pārvaldes institūcijās iekšējās revīzijas veikšanai kopumā bija apstiprinātas 83,5 štata vienības, faktiski gadā vidējais štata vienību skaits bija 70 jeb 83,8% no apstiprinātā skaita (1997.gadā – 82,3 vienības). 1998.gadā strādājošo revīzijas dienestu kopējie izdevumi bija Ls 295 401, tas ir, par Ls 350 vairāk nekā 1997.gadā. Lielākie izdevumi – Ls 220 884 jeb 74,8% no kopsummas – bija atalgojumiem un darba devēja sociālajām iemaksām. Vidējā darba alga štata vienībai bija Ls 211, tas ir, par Ls 51 vairāk nekā 1997.gadā, bet vidējā darba alga dažādās ministrijās un citās centrālajās valsts pārvaldes institūcijās ir ļoti atšķirīga, piemēram, Ls 140 – Zemessardzes štābā, Ls 295 – Prokuratūrā. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka iekšējās revīzijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs jāveic vismaz reizi divos gados. 1998.gadā ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes institūciju pakļautībā un pārraudzībā bija 1178 iestādes. Iekšējās revīzijas veiktas 565 iestādēs jeb 48% no kopējā revidējamo iestāžu skaita. Visu iekšējās revīzijas pārbaužu rezultāti iesniegti izvērtēšanai ministriju un centrālo valsts pārvaldes institūciju vadībai. Par atklāto pārkāpumu un trūkumu novēršanu izdoti rīkojumi, to izpilde tiek kontrolēta. Dažos gadījumos revīziju materiāli izskatīti ministriju (centrālo valsts pārvaldes institūciju) sanāksmēs kopā ar revidētās iestādes vadību.

    1998.gadā daudzās iestādēs atklāti nopietni pārkāpumi:

  • nelikumīgi izdevumi, iztrūkumi un naudas līdzekļu un materiālo vērtību piesavināšanās – 172 gadījumos kopsummā par Ls 1 370 908;
  • nav veikti obligātie maksājumi budžetā – 42 iestādēs par Ls 1 585 204;
  • 24 lietas nodotas izmeklēšanas iestādēm – kopsummā par Ls 464 257;
  • 209 personas sauktas pie disciplinārās atbildības;
  • 95 personas sauktas pie materiālās atbildības;
  • kopējā atmaksājamā zaudējumu summa – Ls 3 317 616, no kuras ir piedzīti Ls 30 694;
  • papildus aprēķinātā un budžetā iemaksātā summa – Ls 28 704.
  • Atsevišķās ministrijās un centrālajās valsts pārvaldes institūcijās veikti pasākumi iekšējās revīzijas struktūras pilnveidošanai un sekmīgai darbībai, piemēram:

    • Valsts zemes dienestā organizēts mācību kurss “Iekšējā kontrole”, ko vadīja SIA “PricewaterhouseCoopers” speciālisti;
    • Iekšlietu ministrijā organizēti revidentu ikmēneša vienas dienas semināri un mācības datorkursos;
    • Labklājības ministrijā aizsākts kopīgs darbs ar SIGMA ekspertiem sadarbības uzlabošanai starp ministrijas iekšējās revīzijas struktūrvienību un citām ministrijas nodaļām un departamentiem, kā arī ar tai padoto institūciju revīzijas dienestiem;
    • Tieslietu ministrijas Iekšējās revīzijas nodaļas vadītāja ir izstrādājusi iekšējās revīzijas rokasgrāmatu;
    • Valsts kanceleja veica tai pakļauto iestāžu grāmatvežu apmācību. Rīkoti semināri finansu sistēmas dienesta darbiniekiem, analizētas revīzijās konstatētās kļūdas un nepilnības un citi aktuāli uzskaites jautājumi;
    • Finansu ministrijā uz iekšējās revīzijas dienesta bāzes kā patstāvīga struktūrvienība izveidots Iekšējā audita departaments;
    • Ārlietu ministrijā pirms katras pārbaudes revidējošie darbinieki apmācīti darbam ar 1997.gadā pārstāvniecībās ieviesto datorizēto grāmatvedības uzskaites programmu un sanāksmēs Rīgā norādīts uz iepriekš pieļautajām kļūdām un neprecizitātēm;
    • Zemkopības ministrijā organizētas ministrijas revīzijas nodaļas un rajonu lauksaimniecības departamentu darbinieku mācības (programma “Revīzija un kontrole”). Par veikto pārbaudi sagatavots un 1999.gada 27.maijā Saeimai nosūtīts valsts kontroliera ziņojums. Par pārbaudes rezultātiem informēts arī Ministru kabinets.

    Par pievienotās vērtības nodokļa pārmaksāto summu atmaksu uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām 1997. un 1998.gadā veikta revīzija Valsts ieņēmumu dienestā (VID), tā teritoriālajās iestādēs un trijās uzņēmējsabiedrībās.
    Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumi (bez iepriekšējo gadu apgrozījuma nodokļa parādu summām) 1997.gadā iekasēti Ls 404,49 miljoni, 1998.gadā – Ls 466,87 miljoni. No šīm summām sakarā ar nodokļa priekšapmaksu 1997.gadā atmaksāti Ls 120,84 miljoni (29,8% no kopējās iekasētās summas), tajā skaitā sakarā ar eksporta darījumiem – Ls 36,94 miljoni, no tiem sakarā ar kokmateriālu eksportu – Ls 25,12 miljoni. 1998.gadā atmaksāti Ls 152,89 miljoni (32,7% no kopējās iekasētās summas), tajā skaitā sakarā ar eksporta darījumiem – Ls 48,83 miljoni, no tiem sakarā ar kokmateriālu eksportu – Ls 36,51 miljons.
    VID nebija iekārtota pastāvīga uzskaite par aprēķinātajām, iekasējamām un atmaksājamām PVN summām kopsavilkumā par republiku un par VID nodaļām. Lai nodrošinātu pastāvīgu un pilnu kontroli par PVN ieņēmumiem, šāda uzskaite ir nepieciešama.
    Konstatēta atšķirīga Ministru kabineta noteikumu interpretācija Finansu ministrijā un VID attiecībā uz dokumentiem, kādi iesniedzami, lai saņemtu atmaksu no PVN priekšapmaksas summām. 1998.gada 19.maijā pieņemto Ministru kabineta noteikumu Nr.187 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” 98.punktā ir izskaidrots, kādi ir eksportu apliecinošie dokumenti, lai saņemtu samaksāto priekšnodokli, un ir noteikts, ka nodokļa priekšapmaksas saņemšanai nepieciešams apliecinājums par preces ievešanu citā valstī. To pašu paredzēja arī 1995.gada 7.novembrī pieņemto Ministru kabineta noteikumu Nr.331 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” 93.punkts. Neņemot to vērā, Finansu ministrija 1997.gada 17.oktobrī VID ir nosūtījusi skaidrojumu Nr.5-2/1860 par eksportu apliecinošiem dokumentiem, kurā noteikts, ka tie var būt atšķirīgi, norādot dažādus dokumentu veidus. Neievērojot Ministru kabineta iekārtas likuma 15.panta 2.daļu, VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieks G.Zaķis 1999.gada 19.martā atbildes rakstā Nr.15.2.1/3968 VID Rīgas pilsētas Centra rajona nodaļai skaidroja, ka samaksātā priekšnodokļa saņemšanai nav nepieciešams uzrādīt visus Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumu Nr.187 98. – 99.punktā minētos dokumentus, jo šajos noteikumu punktos esot uzskaitīti visi iespējamie dokumentu varianti, uz kuriem varētu attiecināt jēdzienu “eksportu apliecinoši dokumenti”.
    Par to, ka VID nodaļās jautājumā par dokumentiem, kas nepieciešami, lai saņemtu atmaksas no PVN priekšapmaksas summām, nav vienotas izpratnes, liecina atkārtoti nodaļu pieprasījumi VID sniegt attiecīgus izskaidrojumus.
    Neievērojot minētos Ministru kabineta noteikumus par visu eksportu apliecinošu dokumentu uzrādīšanu, uzņēmējsabiedrības iesniedz VID muitas deklarācijas par preču eksportu un uz deklarāciju pamata saņem PVN atmaksu. No informācijas, kas revīzijas gaitā tika saņemta no Valsts policijas, redzams, ka ne visos gadījumos apstiprinās reāla eksporta preču nosūtīšana uz citām valstīm.
    Viens no nozīmīgākajiem secinājumiem pēc šīs revīzijas ir tas, ka nepārtraukti pieaug PVN kopējās parāda summas. 1997.gada 1.janvārī kopējie PVN parādi bija Ls 17,06 miljoni, 1998.gada 1.janvārī – Ls 22,48 miljoni, bet 1999.gada 1.janvārī – Ls 28,60 miljoni.
    Par revīzijā konstatētajiem apstākļiem attiecībā uz PVN atmaksām no valsts budžeta 1999.gada 21.septembrī paziņots Ministru kabinetam.

    Par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojumu 1998.gadā.
    Pārbaude veikta Finansu ministrijā, bet informācija par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojumu pieprasīta un saņemta no visām ministrijām un centrālajām valsts pārvaldes institūcijām.
    Likumā “Par valsts budžetu 1998.gadam” Finansu ministrijai programmai “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” bija apstiprināti Ls 4 329 247.
    Faktiski ministrijām, centrālajām valsts institūcijām un pašvaldībām neparedzētiem gadījumiem piešķirti Ls 4 580 093, tajā skaitā uz laiku – Ls 615 622, bet 1998.gadā atmaksāti Ls 612 213,57. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Ls 1 060 822 jeb 23,2% piešķirti pašvaldībām.

    Ls 3 519 271, kas piešķirti ministrijām un centrālajām valsts institūcijām, izlietoti šādi:

  • Ls 1 338 600 – dažādu projektu īstenošanai; darba grupu un komisiju finansēšanai; 1998.gadā izveidoto institūciju darbības nodrošināšanai; dažādu izdevumu publicēšanai;
  • Ls 540 010 – dažādu remontdarbu veikšanai; avārijas un dabas stihiju seku likvidēšanai;
  • Ls 443 246 – svinīgu pasākumu un svētku organizēšanai; sanāksmes organizēšanai, kultūras pasākumu organizēšanai;
  • Ls 422 314 – Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljonam;
  • Ls 241 166 – komandējumu izdevumiem uz ārzemēm;
  • Ls 176 000 – velotreka ierīkošanai; burāšanas sporta attīstībai;
  • Ls 80 937 – zemes nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa nomaksai; nekustamā īpašuma dokumentu sakārtošanai;
  • Ls 63 987 – apbalvošanai; pabalstiem;
  • Ls 54 830 – mācību procesa nodrošināšanai;
  • Ls 38 805 – atlīdzību izmaksām, kompensācijām;
  • Ls 119 000 – citiem izdevumiem.
  • Ņemot vērā atmaksātos līdzekļus, no 1998.gadā programmai “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprinātajiem Ls 4 329 247 izlietoti tika Ls 3 967 879,43. Saskaņā ar Finansu ministrijas 1997.gada 1.jūlija rīkojumu Nr.467 “Kārtība, kādā izlietojami Finansu ministrijai piešķirtie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ministrijām un centrālajām valsts institūcijām bija iespēja pieprasīt līdzekļus visiem izdevumiem, kas nebija paredzēti 1998.gada valsts pamatbudžeta apropriācijās. Tādā veidā
    papildu līdzekļi tika pieprasīti komandējumu braucieniem uz ārzemēm, dažādu darba grupu finansēšanai, dažādu projektu īstenošanai un citiem izdevumiem.
    Līdz 1995.gadam līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti no Ministru kabineta rezerves fonda. Līdz revīzijas pabeigšanai valsts budžetam joprojām nebija atmaksāti divi no rezerves fonda 1994.gadā piešķirtie aizdevumi kopsummā par Ls 31 000, tajā skaitā Ls 25 000, kas piešķirti Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldei, lai segtu Latvijas Olimpiskās komitejas izdevumus, kuri bija saistīti ar Latvijas sportistu piedalīšanos Olimpiskajās spēlēs; Ls 6000, kas piešķirti valsts uzņēmuma “Radons” vajadzībām, lai samaksātu izdevumus, kas saistīti ar radioaktīvo vielu glabāšanas iecirkņa pārņemšanu no valsts akciju sabiedrības “RNIIRP”.
    Par revīzijā konstatētajiem apstākļiem attiecībā uz līdzekļu izlietojumu neparedzētiem gadījumiem 1999.gada 27.oktobrī paziņots Ministru kabinetam.