Sākumlapa » Par Valsts kontroli » Par iestādes darbību » Publiskie gada pārskati » Gada pārskats – 1999 » Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments » Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta grāmatvedības sektora 1999.gada darba pārskats

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta grāmatvedības sektora 1999.gada darba pārskats

Kolēģijas locekles L.Ceimeres vadītajā sektorā 1999.gada revīzijās konstatēts, ka ir vairākas tēmas, kurām jāpievērš uzmanība arī turpmāk, kā arī tika turpināta iepriekšējā gadā uzsākta tēma.

1. 1998.gadā, veicot revīziju par ziedojumu izlietojumu sabiedriskajās organizācijās, tika konstatēts, ka daļa ziedoto līdzekļu (dažos gadījumos pat vairāk nekā 90%) izsniegta fiziskām personām, kurām saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām tie ir ar nodokli apliekamie ienākumi. Nodoklis par šiem ienākumiem nebija maksāts, un Valsts ieņēmumu dienests (VID) šo nodokļa jomu nebija kontrolējis. Par šo faktu informēta Finansu ministrija.
1999.gadā darbs pie šīs tēmas turpinājās. Tika apkopoti dati par ziedojumiem, ko saņem sabiedriskās organizācijas, ziedotājam izmantojot nodokļa atlaides. Tas tika veikts, lai konstatētu, kāda naudas līdzekļu summa palikusi ārpus VID kontroles. 1999.gadā tika apkopoti un analizēti dati par 1997.gadu, jo informācija par 1998.gadu vēl nebija pieejama. 1997.gadā sabiedriskajām organizācijām ziedojumus piešķīra un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides saņēma 879 uzņēmumi par kopējo summu Ls 6260,1 tūkst. Kopējā ziedojumu summa – Ls 29 278,9 tūkst. Šīs summas izlietojums nav kontrolēts, tāpēc nav zināms, cik daudz no tās izsniegts fiziskām personām un tātad ir ar nodokli apliekams ienākums. Nodokļi no šīm summām VID nav uzskaitīti. Atbilstīgi likuma nosacījumiem pēc trīs gadiem iestājas noilgums un nodokļi vairs nav piedzenami.
Izlases veidā tika veiktas divas revīzijas par situāciju ar ziedojumiem sabiedriskajās organizācijās 1998.gadā.
Sabiedriskā organizācija “TTT basketbola klubs” 1998.gadā saņēmusi ziedojumus Ls 38 200, no tiem Ls 10 300 jeb 27% izmaksāti fiziskām personām, kurām tie ir ar nodokli apliekami ienākumi. Nodoklis nav maksāts un nav arī deklarēts.
Sabiedriskā organizācija “Latvijas handbola federācija” 1998.gadā saņēmusi ziedojumus Ls 58 100, no tiem Ls 4500 izmaksāti fiziskām personām. Nodoklis tāpat kā iepriekšējā gadījumā nav maksāts un nav deklarēts.
Par šo revīziju rezultātiem informēts VID.
1999.gada 25.novembrī izdarīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, tajā skaitā attiecībā uz informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par izmaksām fiziskām personām. Šie grozījumi atvieglos VID iekasējamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzskaiti un līdz ar to iekasēšanu.
Par ziedojumu izlietojumu sabiedriskajās organizācijās paredzēts darbu vēl turpināt, lai pārbaudītu, kā sabiedriskās organizācijas ievēro likuma prasības.

2. Veicot revīziju bezpeļņas organizācijā valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas radio” (turpmāk – SIA “Latvijas radio”), konstatēts, ka uzņēmējsabiedrība neveltī pietiekamu uzmanību reklāmas ieņēmumu saimnieciskai un lietderīgai izlietošanai. Nepamatoti lieli līdzekļi (tajā skaitā par reklāmām Saeimas pirmsvēlēšanu kampaņas laikā) atstāti Reklāmas pakalpojumu daļas rīcībā. Šie līdzekļi netika izmantoti uzņēmējsabiedrības attīstībai, bet galvenokārt – Reklāmas daļas darbinieku materiālai stimulēšanai. Pirmsvēlēšanu kampaņas laikā 1998.gadā šo darbinieku prēmijas ik mēnesi sasniedza 300 – 400% no viņu darba algas.
SIA “Latvijas radio” 1996. – 1998.gadā no valsts budžeta saņēmusi Ls 449 100 LR likumā “Par budžetu un finansu vadību” noteikts, ka investīcijas ir ieguldījums pamatkapitālā, bet LR Ministru kabineta 1996.gada 8.oktobra noteikumos Nr.377 “Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība” noteikts, ka investīcijas ir ieguldījums kopējā kapitālā.
SIA “Latvijas radio” investīcijām saņemtie valsts budžeta līdzekļi nav uzskaitīti kā ieguldījums, bet kā ārkārtas ieņēmumi, līdz ar to radot nepareizu priekšstatu par uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātiem.
Revīzijā konstatēts, ka valsts investīciju programmas ietvaros piešķirto līdzekļu uzskaite uzņēmējsabiedrībā netiek kontrolēta, lai gan minētie Ministru kabineta noteikumi reglamentē investīciju projektu īstenošanas (tātad tajā skaitā arī uzskaites) kārtību.
Šim jautājumam jāpievērš uzmanība arī turpmākajās revīzijās.

3. Veicot revīziju bezpeļņas organizācijā pašvaldības uzņēmumā “Jelgavas autobusu parks” (turpmāk – Jelgavas autobusu parks), konstatēts, ka uzņēmuma saimnieciskā darbība ir veiksmīga. No 1996. līdz 1999.gadam uzņēmums veicis būtisku autoparka atjaunošanu, nomainot vecos autobusus pret jauniem, ekspluatācijā ievērojami ekonomiskākiem autobusiem. Pēc uzņēmuma speciālistu 1996.gadā veiktajiem aprēķiniem jauno autobusu ekspluatācija samazina izdevumus uz vienu nobraukto kilometru aptuveni par 25 procentiem.
Revīzijā konstatēts, ka nepietiekami tiek kontrolēts Valsts autoceļu fonda līdzekļu izlietojums.
Ar LR Ministru kabineta 1996.gada 10.septembra noteikumiem Nr.350 “Kārtība, kādā dotējami regulārie pārvadājumi ar autobusiem lauku apvidū” noteikts, ka no Valsts autoceļu fonda (VAF) piešķiramas dotācijas, lai pilnīgi vai daļēji segtu ar pasažieru pārvadājumiem saistītos zaudējumus.
Satiksmes ministrijas izstrādātajos aprēķinos par nepieciešamo dotāciju apjomu nav ietverti transporta līdzekļu ekspluatācijas efektivitātes rādītāji, tātad netiek veikta vispusīga šo līdzekļu izlietošanas lietderības analīze, lai nodrošinātu efektīvāku ierobežoto VAF līdzekļu izlietošanu.
1998.gadā par nerentablajiem reisiem no VAF piešķirta dotācija Ls 3069,0 tūkst., tajā skaitā Jelgavas rajonam – Ls 81 300 Šie līdzekļi pārskaitīti Jelgavas rajona padomei tālākai sadalīšanai pasažieru pārvadātājiem.
Jelgavas autobusu parks ir vienīgais pasažieru pārvadātājs Jelgavas rajonā, tātad vienīgais pretendents uz dotācijām. Faktiski Jelgavas autobusu parks 1998.gadā saņēmis dotācijas par nerentablajiem reisiem Ls 3100. Laikā no 1997.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 1.novembrim Jelgavas rajona padome no VAF saņēmusi minētos līdzekļus Ls 221 200, bet Jelgavas autobusu parkam pārskaitījusi Ls 31 100, tas ir, 14,1% no piešķirtā apjoma.
Pārējie līdzekļi novirzīti kredīta dzēšanai par 11 jauniem autobusiem, ko iegādājusies Jelgavas rajona padome. Tas nav atzīstams par dotāciju novirzīšanu pasažieru pārvadātājam, jo Jelgavas autobusu parks saskaņā ar noslēgto nomas ar izpirkumu līgumu šos autobusus izpērk no Jelgavas rajona padomes par pilnu kredīta un kredīta procentu summu.
Jelgavas rajona padome, sniedzot atskaites par dotāciju novirzīšanu pasažieru pārvadātājam, būtībā ir maldinājusi Satiksmes ministriju, savukārt izvēlētais VAF dotāciju izlietojuma kontroles veids – rajona pašvaldību atskaišu apkopošana – ir nepietiekams un nesniedz patiesu priekšstatu par dotāciju līdzekļu faktisko izlietojumu.
Revīzijas šajā jomā tiks turpinātas.

4. 1999.gadā veiktas vairākas revīzijas uzņēmumos, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldīšanu.
Revīzijā bezpeļņas organizācijā valsts uzņēmumā “Rīgas pils pārvalde” konstatēts, ka lai gan uzņēmums nodarbojas ar statūtos noteikto darbību, tomēr sekmīgi veikt to nespēj ierobežoto finansu līdzekļu dēļ.
Uzņēmuma galvenais uzdevums ir pārvaldīt, apsaimniekot un rekonstruēt Rīgas pils ansambli atbilstīgi kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām. Rekonstrukcijas darbi uzsākti 1993.gadā. Finansu līdzekļu trūkuma dēļ 1998.gada martā darbi tika pārtraukti. 1999.gada sākumā neviena no rekonstruēt uzsāktajām telpu grupām nebija nodota ekspluatācijā, lai gan faktiski šīs telpas tiek izmantotas. Nepabeigtās celtniecības apjomi nav inventarizēti, tāpēc nav pārliecības par šo datu patiesumu.
Revīzijā konstatēti arī citi grāmatvedības uzskaites trūkumi, kā arī likumu un normatīvo dokumentu prasību pārkāpumi.
Par revīzijā konstatēto nosūtīts ziņojums LR Saeimai.
Veikta revīzija bezpeļņas organizācijā valsts uzņēmumā “Šampētera nams” (turpmāk – v/u “Šampētera nams”). Šā uzņēmuma statūtos noteiktais darbības mērķis ir Labklājības ministrijas (LM) institūciju un dienestu darbības tehniska nodrošināšana un Labklājības ministrijas valdījumā esošo un valstij piederošo ēku apsaimniekošana.
Revīzijā konstatēts, ka uzņēmums pilnībā apsaimnieko trīs ēkas, un līdzekļi šim mērķim tiek piešķirti no valsts budžeta.
Attiecībā uz pārējām ēkām šis uzdevums tiek pildīts daļēji: ēku telpas tiek iznomātas, bet ēku saglabāšanai nepieciešamie darbi tiek veikti tikai dažos objektos iekasēto nomas līdzekļu apjomā.
Revīzijā konstatēts, ka, slēdzot līgumus par telpu iznomāšanu LM valdījumā nodotajās valsts ēkās, nav ievērotas LR MK 1995.gada 28.novembra noteikumu Nr.365 “Kārtība, kādā aprēķināma nomas maksa par nedzīvojamo telpu izmantošanu ministriju un citu valsts institūciju valdījumā esošajās ēkās” prasības, jo nomas maksu noteicis nevis LM, bet gan v/u “Šampētera nams”.
Uzņēmums iznomājis nekustamo īpašumu Jūrmalā, Jūras ielā 5 par ievērojami pazeminātu nomas maksu (0,20 Ls/m2 mēnesī), neievērojot valsts intereses.
V/u “Šampētera nams” Labklājības ministrijas valdījumā esošajās ēkās, kas tam nodotas apsaimniekošanā, iznomājis telpas 11 LM pakļautībā un pārraudzībā esošām iestādēm. Šāda rīcība kolēģijas sēdē atzīta par nepareizu.
Valsts akciju sabiedrība “Diplomātiskā servisa aģentūra” (turpmāk – VAS “Diplomātiskā servisa aģentūra”) ir Ārlietu ministrijas pārziņā nodota uzņēmējsabiedrība, kuras darbība galvenokārt saistīta ar tās pamatkapitālā ieguldītā un valdījumā nodotā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Sākotnēji uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā ieguldīti 22 un nodoti valdījumā 7 nekustamā īpašuma objekti, kas izvēlēti bez konkrēta mērķa, un tiem pārsvarā nav nekādas saistības ar Ārlietu ministrijas darbību.
Savas darbības laikā uzņēmējsabiedrība no pamatkapitāla izslēgusi 13 nekustamā īpašuma objektus, no tiem 4 ar pilnvarnieku akceptu ir pārdoti. Sabiedrība pamatkapitālā iekļāvusi 3 nekustamā īpašuma objektus, tajā skaitā nopirkusi denacionalizētu trīs korpusu dzīvojamo māju Rīgā, kura pirkšanas brīdī bija ieķīlāta bankā. Ēkā ir divdesmit dzīvokļi, no kuriem pirkšanas brīdī brīvi bija trīs. Šis darījums atzīts par nelietderīgu.
Nopirktā dzīvojamā ēka iekļauta akciju sabiedrības pamatkapitāla sastāvā un ieķīlāta, saņemot aizdevumu bankā. Kredīts saņemts, lai valsts vārdā vēstniecības vajadzībām iegādātos un izremontētu nekustamo īpašumu Berlīnē.
VAS “Diplomātiskā servisa aģentūra” piedalījusies SIA “Diplomātiskā servisa medicīnas centrs” dibināšanā, ieguldot tās pamatkapitālā Ls 1000, bet tās darbības uzsākšanai novirzot Ls 90 200. Šo līdzekļu izlietojumu Valsts kontrole atzīst par nelietderīgu.
Revīzijas atzinums un kolēģijas lēmums nosūtīts LR Ģenerālprokuratūrai, lai izvērtētu VAS “Diplomātiskā servisa aģentūra” rīcību ar nekustamajiem īpašumiem.

5. Veikta revīzija akciju sabiedrībā “Latvijas Tirdzniecības centrs”. Šīs sabiedrības dibināšanas mērķis – attīstīt tirdzniecības sakarus un veicināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu. Sabiedrības dibinātāji ir 62 juridiskas un 9 fiziskas personas, tajā skaitā bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas attīstības aģentūra” ar 82,8% kapitāla daļu jeb Ls 450 000.
Akciju sabiedrības darbība bija vērsta tikai uz Austrumu tirgiem – NVS valstīm, un tās uzņēmējdarbības risks nav attaisnojies. Rīgas apgabaltiesa ar 1999.gada 10.septembra lēmumu atzinusi a/s “Latvijas Tirdzniecības centrs” par maksātnespējīgu.
Sabiedrības saimnieciskās darbības izdevumos bez attaisnojuma dokumentiem iekļauti avansa norēķini Ls 27 700 apjomā par sabiedrības pilnvarotā pārstāvja aktivitātēm Maskavā.
Akciju sabiedrības prezidents slēdzis saimnieciskus līgumus (tajā skaitā par lietotu pamatlīdzekļu iegādi par summu Ls 12 300 un par atkāpšanos no telpu nomas tiesībām par Ls 8900) ar uzņēmējsabiedrībām, kas piederējušas viņam pašam.