Gada pārskats – 2000

 

Īsi par valsts kontroli

 

Juridiskais statuss un revīzijas tiesiskais nodrošinājums
Latvijas Republikas Satversmes 87.pants nosaka, ka Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla iestāde.

Valsts kontroles darbību reglamentē:

  • likums “Par Valsts kontroli” nosaka Valsts kontroles iekārtu, tiesisko statusu un pamatuzdevumus (pieņemts Saeimā 1993.gada 28.oktobrī);
  • likums “Valsts kontroles revīzijas reglaments” nosaka revīzijas veikšanas kārtību, amatpersonu pienākumus un tiesības revīzijas gaitā, kā arī revidējamo institūciju tiesības un pienākumus (pieņemts Saeimā 1995.gada 7.septembrī).
  • Uzdevums
    Uzraudzīt, lai valsts un pašvaldību pamatbudžeta un speciālā budžeta līdzekļu iekasēšana un to izlietošana, kā arī rīcība ar valsts un pašvaldību mantu būtu likumīga, lietderīga un pareiza.

    Veikums
    Līdz 2000.gada 30.decembrim pabeigtas 210 revīzijas.

    Personāla resursi
    2000.gada 30.decembrī Valsts kontrolē strādāja 171 štata darbinieks.

    Finansiālie resursi
    Valsts kontroles 2000.gada budžets – Ls 1 165 852.

    Informācija
    Latvijas Republikas Valsts kontrole
    Kr.Valdemāra ielā 26
    Rīga: LV-1937, Latvija
    Darba laiks: 8:30 – 17:15
    Telefons 2 371 7017500
    Fakss 2 371 7017673
    E-pasts lietvediba@lrvk.gov.lv
    Mājas lapa http://www.lrvk.gov.lv

     

    Valsts kontrolieris vērtē 2000.gada veikumu

    img1

    2000.gads Valsts kontroles dzīvē ir nopietns stūrakmens modernas un efektīvas ārējās finansu kontroles iestādes izveidē. 2000.gadā sākām īstenot Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plānu, kas paredzēts laika posmam no 2000.gada janvāra līdz 2004.gada decembrim.
    Šis Valsts kontroles attīstības pamatdokuments nākamajiem gadiem tika izstrādāts, balstoties uz to SIGMA (Support for improvement of Governance and Management in Central and Eastern European Countries) ekspertu ieteikumiem, kuri izvērtēja mūsu līdzšinējo darbību un likumdošanu. Eiropas Savienības (ES) speciālisti vērtēja, vai Valsts kontroles veiktās revīzijas atbilst starptautisko revīzijas standartu prasībām, ES likumdošanai un labākajai praksei un tai pieredzei, kā darbojas augstākās kontrolējošās iestādes Eiropā. Katras valsts viens no attīstības un pastāvēšanas pamatnosacījumiem ir stabila finansu sistēma un tai atbilstīga finansu kontrole.

    SIGMA eksperti identificēja jomas, kurās jāievieš skaidrība un kuras jāsakārto. Viena no galvenajām ir likumdošanas joma, jo jāsakārto gan Valsts kontroles likums, gan atbilstīgi citi likumi, piemēram, likumi par valsts pasūtījuma izpildi, par pašvaldībām, par finansu pārskatiem, par budžetu un finansu vadību u.c.
    Svarīgas jomas ir starptautisko revīzijas standartu un kvalitātes nodrošināšanas procedūru ieviešana darbā, personāla attīstības jautājumi, kā arī vadības administratīvo spēju uzlabošana. Attīstība šajās jomās nodrošinās plānoto pārmaiņu konsekventu vadību, resursu efektīvu izmantošanu, jaunu tehnoloģiju ieviešanu un izpratni par darbu ar klientiem.
    Un pēdējais, ne mazāk svarīgs attīstības virziens ir modernu informācijas tehnoloģiju lietošana revīzijas darbā.
    Šo pasākumu izpildes galarezultātā mēs vēlētos īstenot to, kas rakstīts mūsu stratēģiskās attīstības plānā. Iespējams, ka ar šā plāna pieminēšanu bija jāsāk gada pārskata ievads, jo Valsts kontroles vīzija (nākotnes redzējums) ir ar savu darbu radīt nodokļu maksātājiem pārliecību, ka valsts līdzekļi tiek izmantoti likumīgi, lietderīgi un pareizi. Ar to nav domāta mākslīga pārliecības radīšana par Valsts kontroles veikto revīzijas darbu finansu uzraudzības nodrošināšanā valstī, bet gan paveiktā atklāsme, vienlaikus konstatējot nepilnības un trūkumus, kā arī mēģinājums rast atbildes uz jautājumiem, kā šie trūkumi novēršami. Stratēģiskajā attīstības plānā ir definēta Valsts kontroles misija, un tā ir – nodrošināt objektīvu, saprotamu un pieejamu informāciju par valsts resursu izlietojumu. Mūsu iestādei revīziju darbs jāveic atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem un vadoties no augstiem profesionāliem un ētiskiem kritērijiem.
    Tālāk mēģināšu analizēt darbu, kas veikts iepriekš minētajās jomās stratēģiskās attīstības plāna īstenošanas pirmajā gadā.

    Pirmkārt, tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija sagatavot Valsts kontroles darbību reglamentējoša likuma projektu atbilstīgi SIGMA ekspertu ieteikumiem. Darba grupa strādāja visu 2000. gadu un iznākumā galīgais projekts tika nosūtīts SIGMA ekspertiem izvērtēšanai. Saņemtās atsauksmes liecina, ka likumprojektā ir iestrādātas principiālās izmaiņas, ko ieteica eksperti. Galvenais – precīzi definēts Valsts kontroles neatkarības statuss, kas jau noteikts mūsu Satversmē. Jaunajā likumprojektā precizētas Valsts kontroles darbības jomas un noteikts, ka attiecīgie revīziju tipi – finansu revīzijas, lietderības revīzijas un jauktā tipa revīzijas – jāveic atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem. Likumprojektā precizēti struktūras jautājumi un jautājums par to, kā Valsts kontrole publicē savus dokumentus, tas ir, ziņojumu izskatīšanas un publicēšanas kārtība, kā arī jautājums, kuri no šiem dokumentiem ir publiski un kuri ir darba dokumenti. Likuma projektā ir iestrādāti konceptuāli svarīgi ekspertu ieteikumi par to, ka Valsts kontrole ir tiesīga revidēt arī tos finansu resursus, ko Latvijas valsts saņem no ārvalstu finansu institūcijām. Patlaban spēkā esošajos likumos šādas tiesības tieši nav definētas. Jaunajā likumprojektā paredzētās normas nepārprotami norāda uz Valsts kontroles tiesībām un pat pienākumu veikt ārvalstu finansu institūciju piešķirto līdzekļu izmantošanas revīzijas līdz galalietotājam neatkarīgi no īpašuma veida. Tātad var tikt revidētas arī privātstruktūras, ja tās savā darbībā izmanto starptautisko finansu institūciju piešķirtos resursus.

    Valsts kontroles padome

     img2 img3 img4
     DZIDRA CEIHNERE,
    Padomes locekle,
    Revīzijas metodoloģijas,
    Analīzes un attīstības
    Departamenta direktore
    RAITS ČERNAJS,
    Valsts kontrolieris,
    Padomes priekšsēdētājs
    GUNA KALNIŅA-PRIEDE,
    Padomes locekle,
    Valsts budžeta revīzijas
    Departamenta direktore
     img5 img6 img7
     AGRIS KRŪMIŅŠ,
    Padomes loceklis,
    Pašvaldību revīzijas
    Departamenta direktors un
    Valsts saimnieciskās darbības
    Revīzijas departamenta direktora
    Pienākumu izpildītājs
    ULDIS GREIŠKALNS,
    Padomes loceklis
     INDULIS ŠĶIBELIS,
    Padomes loceklis,
    Privatizācijas procesa revīzijas
    Departamenta direktors

     

    Likumprojektā ir iestrādāts arī svarīgs jautājums par pašas Valsts kontroles finansiālo neatkarību. Tas noteic, ka Valsts kontroles budžeta pieprasījumiem jābūt adresētiem tieši Saeimai – bez Finansu ministrijas un valdības starpniecības. Šādas normas nodrošinātu Valsts kontroles finansiālo neatkarību, jo tieši likumdevējs lemtu par vienas vai otras finansu kontroles prioritātes nepieciešamību vai šā jautājuma izskatīšanu vispār.
    Jaunajā Valsts kontroles darbību regulējošajā likuma projektā ir iekļautas normas par mūsu sociālajām un tiesiskajām garantijām. Tā kā no 2001.gada Valsts kontrole vairs nav civildienesta iestāde, tad personāla neatkarības un sociālās drošības jautājumi arī ir atspoguļoti šā normatīvā dokumenta projektā.
    Daudzas normas, kas līdz šim bija definētas Valsts kontroles likumā un Valsts kontroles revīzijas reglamentā, pēc ekspertu ieteikuma tiek deleģētas Valsts kontroles iekšējiem noteikumiem. Tie ir mūsu iestādes dokumenti, kuru statusa noteikšanai nav nepieciešams likuma spēks, bet kuriem tomēr jābūt reglamentētiem. Valsts kontroles iekšējiem noteikumiem jānosaka revīzijas dokumentu izskatīšanas kārtība, dokumentu iekšējā plūsma, standartizācijas jautājumi un citas nostādnes.
    Ceru, ka apjomīgais likuma izstrādes darbs tiks pabeigts 2001.gadā un iznākumā Valsts kontroles normatīvā bāze būs atbilstīga Eiropas Savienības un vispārpieņemtajām starptautiskajām prasībām.
    Viens no stratēģiskās attīstības nodrošināšanas fundamentālajiem pamatjautājumiem mūsu valsts augstākajā revīzijas iestādē ir personāla attīstība. Personāls ir tas, kas praktiski īsteno visas attīstības plāna nostādnes gan likumdošanas, gan starptautisko revīzijas standartu piemērošanas jautājumos, gan arī pareizas revīzijas prakses un pieejas jautājumos.
    Pārskata gadā Valsts kontrolē tika veikta vispārēja personāla novērtēšana, kas ir ļoti jūtīgs jautājums un prasa uzmanīgu pieeju. Kaut arī par vērtēšanas jautājumu mūsu iestādē diskutēja visos līmeņos un pirmajā posmā bija paredzēts tikai noskaidrot jautājumus, kas nepieciešami tālākai personāla apmācībai, process norisa emociju sakāpinātā vidē, un pirmais pusgads darbiniekiem bija satraucošs. Tomēr beigu beigās vērtēšanas komisija, kuras sastāvā bija gan administrācijas, gan revīzijas personāla pārstāvji, ieguva datus, ko varēs izmantot personāla mācību programmu veidošanai.

    Darbinieku mācības ir viena no Valsts kontroles attīstības stratēģijas prioritātēm. Pārskata gadā Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valsts kontrolieru tikšanās reizē radās doma veidot starptautisku, vienotu Baltijas valstu valsts kontroles darbinieku mācību centru. 2000.gada septembrī piecu Skandināvijas valstu un trīs Baltijas valstu augstāko kontroles iestāžu vadītāju tikšanās reizē Oslo vienbalsīgi tika atbalstīta ideja par starptautiska mācību centra izveidi. Mācību vajadzības un ar to nodrošināšanu saistītās problēmas visām Baltijas valstīm ir līdzīgas. Šādam starptautiskam mācību centram varētu efektīvāk piesaistīt ārvalstu palīdzības fondu un citu finansu struktūru atbalstu nekā sīkām nacionālām programmām atsevišķi. Starptautisko finansu resursu piesaiste darbinieku kvalifikācijas celšanai turpmāk būs viena no mūsu darbības prioritātēm.
    Iepriecinošs ir fakts, ka vairāk nekā 40 Valsts kontroles revīzijas personāla darbinieku mācās augstākajās mācību iestādēs. Liela daļa darbinieku iegūst otru augstāko izglītību, bet daļa revidentu turpina izglītību maģistrantūrā un doktorantūrā.
    Valsts kontroles darbiniekiem arvien biežāk ir iespēja papildināt savas zināšanas Eiropas Savienības institūcijās. 2000.gadā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta valsts revidents Uldis Krēmers stažējās Briselē Eiropas Komisijas Budžeta ģenerāldirektorātā. Viņam šajā laikā bija iespēja iepazīties ar Eiropas Savienības budžeta veidošanas un izpildes procedūrām, izpētīt budžeta struktūru un saturu, kā arī iepazīties ar daudzām niansēm budžeta pieņemšanas procesā. Nākamajā – 2001.gadā – paredzēta viena Valsts kontroles darbinieka stažēšanās Eiropas Revidentu tiesā (ERT) Luksemburgā un var secināt, ka arvien vairāk mūsu iestādē būs darbinieku ar “eiroizglītību”.
    Jaunu tehnoloģiju ieviešana dod labāku galarezultātu un nodrošina kvalitatīvāku lēcienu revīzijas darbā nekā vienkārša revidentu skaita un finansu resursu palielināšana, lai šo darbu apmaksātu. Pēdējos gados mūsu iestāde arvien vairāk revīzijas darba kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai izmanto informācijas tehnoloģijas un elektroniskos komunikācijas līdzekļus. Pārskata gadā pamatlīdzekļiem atvēlēto budžeta līdzekļu ietvaros iegādājāmies nelielu skaitu datorus ar attiecīgo programmatūru. Nosacīti vecā Valsts kontroles datoru parka darba spējas tas uzlaboja nepietiekami, un tādēļ, lai nostiprinātu tehnoloģisko bāzi, tika pieņemts lēmums datortehniku nomāt. Izsoles iznākumā atbilstīgi iestādes finansiālajām iespējām Valsts kontrole uz diviem gadiem nomā ieguva 48 datorus un 10 drukas iekārtas.

    Domājot par datorizētās revīzijas paņēmienu apgūšanu, tiek izmantotas visas iespējas papildināt zināšanas šajā jomā. Nākamajā – 2001.gadā – mūsu iestādes speciālisti piedalīsies seminārā Polijā par informācijas tehnoloģiju lietošanu revīzijās.
    Starptautiskās sadarbības jomā viens no svarīgākajiem pasākumiem bija Centrāleiropas un Austrumeiropas, kā arī Maltas un Kipras augstāko kontroles institūciju un Eiropas Revidentu tiesas izveidotās darba grupas sanāksme Rīgā. Šī sanāksme bija sagatavošanas posms augstāko kontrolējošo institūciju vadītāju sanāksmei Sofijā 2000.gada nogalē. Sanāksmes mērķis bija risināt jautājumus par 11 ieteikumu augstāko kontrolējošo institūciju darbībai Eiropas integrācijas sakarā ieviešanas gaitu. Sanāksmi vadīja Bulgārijas un Igaunijas Valsts kontroles. Latvijas Valsts kontrole bija saimnieka lomā un sanāksmi sagatavoja un veiksmīgi organizēja mūsu iestādes Starptautisko sakaru daļa.
    2000.gada nogalē 7. un 8.decembrī Sofijā (Bulgārijā) notika gadskārtējā Centrāleiropas un Austrumeiropas, Kipras un Maltas augstāko kontrolējošo institūciju un Eiropas Revidentu tiesas vadītāju sanāksme. Tikšanās laikā tika noteikti četri galvenie darbības virzieni: Eiropas Savienības ekspertu darbība valsts kontroļu novērtēšanā, stratēģiskā plāna izstrādē, revīzijas rokasgrāmatas izveidē un Eiropas Savienības sadarbības partnervalsts izvēlē. Darbs šajās sanāksmēs liecināja, ka sagatavošanās darbs iestāšanās procesam Eiropas Savienībā augstākajās revīzijas iestādēs norit sekmīgi un nav nekādu šķēršļu, lai minētās valstis tuvākajā laikā kļūtu par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijai ir nopietnas iestrādes gan revīzijas rokasgrāmatas izveidē, kas citās valstīs vēl tikai top, gan stratēģiskā plāna ieviešanas, gan arī valsts un pašvaldību pasūtījuma revīzijas metodoloģijas izstrādē.
    Lielākā daļa starptautisko aktivitāšu pārskata gadā bija pakārtotas dažādu to jautājumu risināšanai, kuri radušies sakarā ar pievienošanos Eiropas Savienībai. Tāda bija tradicionālā Baltijas valsts kontrolieru tikšanās Sāremas salā (Igaunijā), kurā piedalījās arī Ziemeļvalstu valsts kontrolieri. Var teikt, ka šīs tikšanās mērogs pārsniedza Eiropas Savienības ietvarus šajā reģionā, jo seminārā piedalījās arī Norvēģijas Valsts kontrole. Foruma dalībvalstīm nebija domstarpību par pasākumiem, kas jāveic atsevišķās valstīs finansu kontroles jomā, lai sasniegtu daudz augstākus standartus finansu vadībā un nodrošinātu augstākus sabiedrības labklājības standartus.

    Pārskata gadā pavasarī un rudenī es piedalījos nopietnos starptautiskos forumos Amerikas Savienotajās valstīs, ko organizēja Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds. Septembrī mani uzaicināja uz Vašingtonu kā lektoru starptautiskajā gadskārtējā sanāksmē, kas bija veltīta korupcijas tematam. Es nolasīju referātu par Latvijas Republikas Valsts kontroles vietu un lomu korupcijas apkarošanā tādās jomās, kā, piemēram, valsts pasūtījums, investīcijas un valsts programmu izpilde. Dalība šādā konferencē ir zināms mūsu Valsts kontroles kvalitātes raksturlielums. Esmu ļoti gandarīts par šo uzstāšanos, jo atsauksmes un saņemtā korespondence liecina, ka šie jautājumi ir aktuāli ne tikai postsociālisma valstīs, bet arī valstīs, kas jau sasniegušas ekonomisku uzplaukumu. Korupcijai ir tendence pieaugt, un tā negatīvi ietekmē visas pasaules finansu struktūras.
    2000.gada nogalē ar SIGMA atbalstu tika organizēts seminārs par Starptautiskās augstāko revīzijas institūciju organizācijas jeb INTOSAI (International Organization of the Supreme Audit Institutions) revīzijas standartu ieviešanu Eiropā un Eiropas Savienības vadlīniju piemērošanu. Šis seminārs bija daļa no mūsu starptautiskās sadarbības elementiem, jo Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plānā, kura izstrādes priekšdarbus veica SIGMA eksperti, ir paredzēta starptautisko revīzijas standartu apguve un lietošana revīzijas darbā. Semināru vadīja SIGMA eksperti Fils Dankūms (Phil Duncombe), Lage Olofsons (Lage Olofsson) un Johannes Stenbeks Medsens (Johannes Stenbæk Madsen). Šis pasākums bija liels ieguldījums Valsts kontroles darbinieku revīzijas tehnikas apguves teorētiskajā sagatavotībā un tālākajā praktiskajā darbībā.
    Valsts kontroles 2000.gada SIGMA konsultants Fils Dankūms, kurš Latvijā pavadīja vairāk laika nekā savā mītnes zemē Apvienotajā Karalistē un kuru mēs jau sākām uzskatīt par mūsu štata darbinieku, visa gada garumā sniedza metodisko palīdzību finansu revīzijas veikšanā.

    Ņemot vērā apkārtējās vides problēmas nozīmīgumu, pilnīgi jauna iniciatīva ir Latvijas Valsts kontroles līdzdarbība Eiropas augstāko revīzijas institūciju organizācijas jeb EUROSAI (European Organization of the Supreme Audit Institutions) Apkārtējās vides revīzijas darba grupā. Ar šīs darba grupas koordinatora Polijas Republikas Augstākās kontroles institūcijas (Najwyzsza Izba Kontroli Pologne) iniciatīvu tika veikta revīzija par Helsinku konvencijas ieviešanu. Mūsu Valsts kontrole kopā ar septiņu Baltijas jūras reģiona valstu augstākajām revīzijas iestādēm veica saskaņotu (paralēlu) revīziju par Helsinku konvencijas – Baltijas jūras reģiona valstu jūras vides aizsardzības konvencijas (Helsinki Convention – Convention on the Protection of the Marine Environment of the Baltic Sea Area (HELCOM)) nosacījumu ieviešanu tās dalībvalstīs. Ziņojums par Helsinku konvencijas ievērošanu būs starptautiski salīdzināms materiāls, jo revīzija veikta pēc vienota revīzijas plāna un ievērojot pasaules praksi un pieredzi. Šīs revīzijas veikšanā lieti noderēja no sadarbības partneriem saņemtie metodiskie materiāli – Apkārtējās vides revīzijas standarti un vadlīnijas. Apkārtējās vides revīzijas atšķiras no mūsu līdz šim veiktajām revīzijām, jo tajās uzmanību pievērsām galvenokārt revidējamā objekta dokumentu iegrāmatojumam, resursu izlietojumam un finansu rādītājiem.
    2000.gadā revīzijas darbā Valsts kontrolē notika būtiskas izmaiņas. Saskaņā ar stratēģiskās attīstības plāna nostādnēm daļu revīziju budžeta iestādēs, pašvaldībās un saimnieciskās darbības uzņēmumos veicām atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem. Pagājušajā gadā tika uzsāktas 49 un pabeigtas 46 šādas revīzijas (pilotrevīzijas), un tā bija aptuveni 1/5 no 2000.gadā uzsāktajām un pabeigtajām revīziju lietām. Šā iemesla dēļ kopējais veikto un pabeigto revīziju skaits (attiecīgi – 248 un 210), ietverot ārpusplāna revīzijas un revīzijas, kurās nav būtisku pārkāpumu un kuras slēgtas ar protokollēmumu, ir mazāks nekā iepriekšējos gados. Pilotrevīziju veikšana prasīja citu revīzijas laika sadalījumu. Vairāk laika tika veltīts revīzijas sākotnējā periodā klienta darbības izpratnei, iepazīstoties ar grāmatvedības un iekšējās kontroles sistēmām, revīzijas būtiskuma noteikšanai, riska kritēriju izvērtēšanai un revīzijas plāna sastādīšanai. Pilotrevīziju veikšana bija sagatavošanās darbs jauniem Valsts kontroles ar likumu noteiktiem uzdevumiem. Sākot ar 2001.gadu, mūsu iestādei jāsniedz atzinumi par 27 centrālo valsts iestāžu un 578 pašvaldību finansu gada pārskatiem atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem. Veicot pilotrevīzijas, revidenti izprata un pārvērtēja iepriekšējā darba rutīnu un stereotipus, kā arī novērtēja pārmaiņu nepieciešamību attiecībā uz iepriekšējo darba praksi un revīzijas procedūrām. Pilotrevīzijās gūtā pieredze ir ļāvusi revīzijas veikšanas ilgumu 2000.gada beigās samazināt trīskārtīgi salīdzinājumā ar laiku, kas bija nepieciešams revīzijas veikšanai gada sākumā. Tas panākts, ieguldot lielu darbu revīzijas plānošanā, revīzijas posmu unificēšanā un formalizēšanā. Šādi iegūti revīziju galarezultāti ir daudz salīdzināmāki par rezultātiem, kas iegūti, vadoties pēc iepriekšējā darba prakses. Nākotnē jāveic nozīmīgs darbs revīzijas pamatdokumentu izstrādē.
    Jaunie darba uzdevumi Valsts kontrolei jāveic iepriekšējā gada finansējuma robežās, būtiski nesamazinot darba apjomu citās revīzijas jomās.

    Nopietna revīzijas darbības joma ir privatizācijas procesa uzraudzība valstī. Pārskata gadā veiktas 53 revīzijas. Veikto revīziju skaits ir mazāks nekā iepriekšējos gados, bet revīzijas notikušas lielos objektos, piemēram, “Latvijas gāzē”, “Latvenergo” un Privatizācijas aģentūrā. Viens revīzijas tēmas nosaukums bieži aptver vairākus desmitus vai simtus revīziju, piemēram, par maksāšanas līdzekļu proporciju maiņu, par Privatizācijas aģentūras darbību, kur attiecīgi tika revidēti gandrīz vai 200 objekti. Valsts kontroles vērtējumam un analīzei par privatizācijas procesu valstī tā beigu posmā ir svarīga nozīme, jo vēl iespējams dot ieteikumus šā procesa veiksmīgam noslēgumam. Par revīzijas darba galarezultātiem privatizācijas procesa kontroles jomā vairākkārt sniegti ziņojumi Saeimas komisijām.
    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments ar diezgan nelielu darbinieku skaitu veic nozīmīgu darbu valsts un pašvaldību pasūtījuma procesa likumības, pasūtījuma izpildes un ieviešanas efektivitātes izvērtēšanā. Valsts un pašvaldību pasūtījums ir politiski un ekonomiski sensitīvs darbības lauks. Šajā darbības jomā tiek tērēti ievērojami valsts līdzekļi, praktiski tā ir trešā daļa no valsts konsolidētā kopbudžeta. Šīs jomas uzraudzība novērš dažāda veida nelikumības, kas saistītas ar interešu konfliktiem un korupciju. Pārskata gadā Valsts kontrolē izstrādāts valsts un pašvaldību pasūtījuma revīzijas metodiskais materiāls, kas balstās uz šo procesu regulējošo likumdošanu, uz Eiropas Savienības nostādnēm un revīzijas praksi. Tas ir atzīstams sasniegums, un šis metodiskais materiāls ir pieprasīts ne tikai Valsts kontrolē, bet interesi izrādījušas arī citu institūciju iekšējā audita struktūrvienības.
    Pamatojoties uz revīziju galarezultātiem, pārskata gadā ir tapuši vairāki ziņojumi Saeimai, Ministru kabinetam un, diemžēl, arī Ģenerālprokuratūrai – par 17 revīziju lietām. Viens no ziņojumiem skar iekšējā audita struktūrvienību darbu, kurām ir nenovērtējama nozīme finansu vides sakārtošanā valstī. Arī Eiropas Savienības progresa ziņojumos iekšējā audita jautājumi ir atspoguļoti izdevumu pirmajās sadaļās. Jāteic, ka iekšējā audita izveidošana valsts pārvaldes iestādēs un Iekšējā audita departamenta izveide Finansu ministrijā ir devusi jūtamus galarezultātus, turklāt arī iekšējā audita revīziju materiāli ieguvuši jaunu kvalitāti. Pārskata gadā ir izveidojusies laba sadarbība starp Valsts kontroles revidentiem un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām, ir notikuši vairāki semināri, kuros apmaināmies pieredzē, analizējam darbu un koordinējam savstarpējo darbību.

    Ģenerālprokuratūrai visvairāk nosūtīti materiāli par Privatizācijas procesa revīzijas departamentā veiktajām revīzijām. No 12 nosūtītajiem revīzijas materiāliem trīs revīzijas tika uzsāktas pēc Ģenerālprokuratūras lūguma, un tās veiktas “Latvijas tirdzniecības centrā”, “Tiesu namu aģentūrā” un valsts uzņēmumā “Materiālās rezerves”. Ar Ģenerālprokuratūru Valsts kontrolei izveidojusies konstruktīva sadarbība. Vismaz divas reizes gadā tiekas Ģenerāprokuratūras vadība ar Valsts kontroles padomi. Tikšanās reizē 2000.gada nogalē runājām par to, kā pilnveidot mūsu sadarbību, un vienojāmies, ka nepieciešams kopīgs seminārs, kurā pārrunātu iestāžu specifiskās vajadzības, kas noteiktas ar likumu. Mūsu iestādēm ir kopīgs mērķis – valsts līdzekļu likumīgas izlietošanas uzraudzība un nelikumību nepieļaušana. Tāpēc arī ir svarīga savstarpēja izpratne par kopīgajiem saskarsmes punktiem, lai kopdarbs būtu maksimāli efektīvs.
    Valsts kontrole, veicot revīzijas iestādēs un uzņēmumos, novērtē ne tikai to, kā valsts struktūras uzskaita un izlieto valsts naudu, bet arī īstenoto valsts programmu, projektu vai citu aktivitāšu lietderību. Runājot par iepriekš minētajām tematiskajām revīzijām, arī tās satur lietderības elementus. Atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem ir noteikti lietderības kritēriji: ekonomiskums – tērēt pēc iespējas mazāk konkrētā mērķa sasniegšanai, efektivitāte – panākt maksimālo efektu ar konkrētajiem līdzekļiem un racionalitāte – lai šie līdzekļi tiktu izlietoti pietiekami racionāli. Strādājot pie likuma “Par Valsts kontroli” jaunā projekta, tajā ir paredzēti četri kritēriji: ekonomiskums, efektivitāte, racionalitāte un pareizība. Tas nozīmē, ka līdzekļi ir jāizlieto ne tikai lietderīgi, bet arī pareiziem nolūkiem. Piemēram, valsts katru gadu tērē gandrīz divus miljonus latu samaksai par darbu, kas veikts, noslēdzot vadības līgumus. Valsts kontrole revīzijās ir secinājusi, ka ļoti bieži ierēdņi saņem papildsamaksu par pienākumu veikšanu, kas ir viņu amata aprakstā. Šādi rīkojoties, netiek nodrošināta galvenā vadības līguma būtības īstenošana – pirkt augstas kvalitātes pakalpojumu no kvalificēta speciālista. Tātad darba samaksai tiek izmantoti brīvāk limitēti līdzekļi, kuru piešķiršanai nav jāievēro Ministru kabineta noteikumi par darba samaksas skalu, un tiek pārkāpts līdzekļu pareizas izlietošanas princips.
    Valsts kontrole iestājas par to, lai valsts pasūtījumu dažādu pakalpojumu sniegšanai un iepirkumiem organizētu valsts mērogā. Izvēloties šādu valsts pasūtījuma īstenošanas ceļu, transporta līdzekļu, datortehnikas, sakaru līdzekļu un citu iegādē varētu tērēt daudz mazāk finansu līdzekļu, nekā organizējot valsts pasūtījumu katrai budžeta struktūrai atsevišķi.

    Valsts pasūtījuma īstenošana ir viena no valsts ierēdņu darbības jomām, kurās pastāv koruptīvu attiecību veidošanās iespējamība. Korupcijas kā noziedzīgas darbības pazīmes visbiežāk tiek konstatētas objektos, kuru darbība nav precīzi reglamentēta, kā arī diametrāli pretējos gadījumos, kad birokrātiskie dokumenti ir nevajadzīgi sīki un sarežģīti. Valsts kontroles kā augstākās revīzijas iestādes loma korupcijas gadījumu novēršanā un tās apkarošanā ir liela, jo kavē valsts līdzekļu nelikumīgu un noziedzīgu tērēšanu. Valsts kontroles rīcībā tagad ir Krāpšanas indikatoru rokasgrāmata, kurā apkopota pieredze par šādiem jautājumiem: krāpšana saistībā ar valdības līgumiem, tehnoloģijas, ko izmanto līgumslēdzēji un indivīdi, lai apkrāptu valdību, izpildot projektus un pasūtījumus, krāpšanas indikatori un krāpšanas shēmas, kā arī finansu krāpšanas indikatori. Vadītāji, revidenti vai izmeklētāji var izmantot sniegtos aprakstus, pārraugot darbu vai pārbaudot ierakstus. Šis materiāls var būt noderīgs gan Valsts kontroles, gan Valsts ieņēmumu dienesta, gan prokuratūras, gan arī iekšējā audita struktūru darbiniekiem.
    Finansu uzraudzības jomā svarīga ir augstākās revīzijas iestādes sadarbība ar valsts likumdevēja institūciju. Lielākajā daļā demokrātisko valstu parlamentos ir sabiedrisko norēķinu komisijas, kurās pēc būtības izskata Valsts kontroles ziņojumus un pieņem lēmumus, kas pārsniedz augstākās revīzijas iestādes kompetences robežas. Latvijā vairākus gadus pēc kārtas ir bijusi neveiksmīga iniciatīva Saeimā izveidot parlamentāru komisiju, kas nodarbotos ar sabiedrisko izdevumu analīzi. Sadarbība starp Valsts kontroli un Saeimu īstenojas, izmantojot citu sadarbības modeli, piemēram, savus ziņojumus privatizācijas jautājumos iesniedzam Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā, līdzīgi esam sadarbojušies arī ar Iekšlietu un aizsardzības komisiju.
    Valsts kontroles darbības akcenti nākamajiem gadiem ir šādi: 2000.gadā uzsāktā finansu revīziju veikšana atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem tiks turpināta nākotnē. 2001.gadā tiks veiktas finansu revīzijas 27 centrālajās valsts iestādēs un 578 pašvaldībās, sniedzot atzinumu par to, vai revīzijai pakļautais objekts patiesi atspoguļo finansiālo situāciju, saimnieciskās darbības rezultātus, kā arī naudas plūsmas atbilstību vispārpieņemtajiem grāmatvedības uzskaites principiem. Pievērsīsimies arī lietderības revīziju metodoloģijas apguvei.
    Valdība ir ierosinājusi sevišķu uzmanību pievērst speciālo budžetu līdzekļu izlietojumam. Speciālie budžeti ir aptuveni 700 miljoni latu no 1,3 miljardu latu lielā konsolidētā budžeta. Līdz šim uzmanību pievērsām 20 miljonu lielajam budžeta līdzekļu izlietojumam 27 centrālajās valsts iestādēs, tas ir, 0,7% no valsts konsolidētā budžeta. Šis līdzekļu apjoms, vadoties pēc būtiskuma kritērijiem, varētu likties pat nebūtisks. Izsakot šo apgalvojumu, es, protams, riskēju izsaukt lasītāju sašutumu, ka visu kritizētās ierēdniecības un valsts pārvaldes aparāta tēriņi no valsts kontroliera viedokļa tiek uzskatīti par nebūtiskiem. Šis izteikums tiešām prasa komentārus. Valsts speciālo budžetu, kas ir aptuveni puse no konsolidētā budžeta, izpildes kontroles, pārbaudes un īstenošanas kritēriji ir minimāli: daudzos speciālajos budžetos ir tikai viens ieraksts: izdevumi; uzturēšanas izdevumi; subsīdijas, dotācijas. Subsīdijas vai dotācijas – tie ir konkursi, izsoles, pasūtījumi, kur tiek noteikta tālākā rīcība, bet tā nav reglamentēta.

    Izstrādājot speciālo budžetu un nosakot budžeta izpildes procedūru kritērijus, minimāla uzmanība tiek pievērsta šādiem jautājumiem:

    vai programmas mērķi atbilst likumdošanai;
    kāda ir programmu vai funkciju efektivitāte;
    vai ir iespējama arī programmas īstenošanas alternatīva, kas varētu dot efektīvākus rezultātus ar mazākām izmaksām;
    vai programma papildina, dublē, pārklājas vai konfliktē ar citām programmām, vai arī darbojas pilnīgi autonomi.
    Izstrādājot budžeta programmas, jānovērtē veidi, kas liktu programmai īstenoties labāk, kā arī jāizvērtē vadības kontroles sistēmas atbilstība noteikto mērķu sasniegšanai. Iepriekš minētajiem jautājumiem netiek pievērsta pietiekama uzmanība jau budžeta veidošanas procesā un, jāsaka, arī netiek pietiekami revidēti. Es negribētu teikt, ka Valsts kontrole nav revidējusi atsevišķu programmu izpildi. Revīzijas ir veiktas par atsevišķu budžeta programmas sadaļu izpildi vai arī pārbaudītas konkrētas budžeta iestādes, kurās skrupulozi analizēti struktūrvienības finansiālie rādītāji un grāmatvedības uzskaite. Šo revīziju ietvaros nav veikta budžeta programmu visaptveroša analīze.
    Valsts kontrole ir iesniegusi valdībai veikto revīziju materiālus, kuri varētu tikt izmantoti valsts budžeta projekta un vidēja termiņa budžeta plānošanas metodoloģijas izstrādē.
    Valsts kontrole, rūpīgi izskatot valdībā sagatavotos projektus, kas saistīti ar ministriju un citu centrālo valsts iestāžu informāciju par likumprojekta “Par valsts budžetu 2002.gadam izstrādes grafiku un metodiku vidējā termiņa fiskālai plānošanai”, iesaka precizēt tā sauktā “nulles” budžeta sastādīšanas definīciju, ņemot vērā to, ka, izvēloties šo alternatīvo budžeta sastādīšanas metodi, tās pamatā tiek pieņemts, ka:

    • visiem izmaksu posteņiem tiek piešķirtas izmaksas ar vērtību – nulle;
    • tās tiek uzturētas tik ilgi, kamēr ministrija pierāda, ka šo izmaksu eksistence ir nepieciešama, jo nes ieguvumus;
    • šā budžeta sastādīšana krasi kontrastē ar parasto budžeta sastādīšanas kārtību.

    Valsts kontrole secina, ka:

    • pilnīgi visas budžeta izmaksas ir jāpārskata pēc būtības, pat ar iespēju tās atcelt vispār;
    • atjaunojot izmaksu ķēdi, nevajadzīgās ir jāizslēdz;
    • tas ir darbietilpīgs process, kur īstermiņa mērķi var dominēt pār ilgtermiņa (piemēram, saistībām ar ārvalstu palīdzības institūcijām u.tml.).

    Tuvākajos gados ir jāpalielina budžeta izstrādāšanas precizitāte un, iespējams, arī jānodrošina budžeta līdzekļu novirze konkrētām prioritātēm, vienlaikus neparedzot finansējumu virzieniem, kas nemaz nav prioritāri.

    Raits Černajs,
    Latvijas Republikas
    valsts kontrolieris

     

    Svarīgākais Valsts kontrolē 2000.gadā

     

    1. Gada garumā kopā ar SIGMA ekspertiem noritēja regulārs darbs Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plāna izpildē.
    2. Sagatavots jauns likumprojekts “Par Valsts kontroli”.
    3. Veikts metodiskais darbs finansu revīziju un lietderības revīziju jomā.
    4. Izstrādāti metodiski norādījumi par valsts un pašvaldību pasūtījumu revīzijas veikšanu.
    5. Latvijas Republikas Valsts kontrole EUROSAI Apkārtējās vides revīzijas projekta darba grupa ietvaros piedalījusies 8 Baltijas jūras reģiona valstu paralēlā revīzijā un veikusi pārbaudi par HELCOM konvencijas ievērošanu Latvijā.
    6. Analītiski izvērtēti un doti secinājumi par šādām Valsts kontrolē veikto revīziju tēmām:

  • finansu pārskatu revīzijas (pilotrevīzijas);
  • valsts un pašvaldību pasūtījums;
  • PHARE finansēto projektu Latvijā līdzekļu izlietojums;
  • pārtikas pārstrādes uzņēmumu privatizācija.
  • 7. Aptuveni 1/5 no 2000.gadā uzsāktajām revīzijām ir finansu revīzijas (pilotrevīzijas), kas veiktas atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem.
    8. Pilotrevīzijās gūtā pieredze ir ļāvusi revīzijas veikšanas ilgumu 2000.gada beigās samazināt trīskārtīgi salīdzinājumā ar laiku, kas bija nepieciešams revīzijas veikšanai gada sākumā.
    9. Valsts kontroles līdzdalība INTOSAI, EUROSAI, SIGMA un Eiropas Revidentu tiesas starptautiskajās darba grupās.
    10. Eiropas Komisijas Vadības komiteja piešķīrusi PHARE finansējumu projekta “Valsts budžeta un finansu vadība” īstenošanai Latvijā. Šā projekta ietvaros 2000.gada nogalē tika veikti pasākumi Valsts kontroles un Apvienotās Karalistes divpusējās sadarbības projekta (Twinning Project) iesākumam.
    11. Veikts organizatorisks darbs, lai Valsts kontrole sagatavotos Eiropas Savienības un citu starptautisko finansu institūciju un fondu līdzekļu izlietošanas Latvijā revīzijām.
    12. Latvijas Republikas pašvaldību, ministriju un revīzijas departamentu darbinieku vidū veikts liels izskaidrošanas un sagatavošanās darbs sakarā ar “Grozījumiem likumā “Par budžetu un finansu vadību”, kas uzliek Valsts kontrolei pienākumu no 2001.gada 1.janvāra sniegt atzinumus par 27 centrālo valsts iestāžu un 578 pašvaldību gada pārskatu sastādīšanas pareizību.
    13. Veikta 110 Valsts kontroles darbinieku kompetences vērtēšana.

     

    Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta darbs

     

    Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments veic revīzijas plānošanas un metodoloģijas jautājumu sakārtošanu, koordinē revīziju darbu, analizē revīzijās iegūtos rezultātus un risina Valsts kontroles attīstības jautājumus. Departamenta galvenie darbības virzieni un veiktie pasākumi:

    • Regulārs darbs kopā ar SIGMA ekspertiem Valsts kontroles darba grupās un organizatoriskais darbs Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plāna izpildē.
    • Metodiskais darbs finansu revīziju un lietderības revīziju jomā.
    • Organizatoriskais darbs Eiropas Savienības un citu starptautisko finansu institūciju sniegtās palīdzības fondu līdzekļu izlietošanas revīziju sagatavošanā.
    • Sadarbība ar Finansu ministrijas Eiropas integrācijas nodaļu par finansu kontroles mehānisma jautājumiem, kas izriet no valsts pārvaldes funkcijām, lai iestātos Eiropas Savienībā.
    • Sadarbība ar Finansu ministrijas Iekšējā audita departamentu šādos virzienos:
      • Eiropas Savienības palīdzības fondu līdzekļu izlietošanas revīziju darba sagatavošana;
      • sarunas ar Eiropas Komisijas izpildinstitūcijām finansu kontroles jautājumā;
      • PHARE 2000 projekts;
      • Valsts kontroles un Iekšējā audita sistēmas struktūrvienību kopīgais darbs auditu plānošanā un veikšanā.
    • Revīzijas darba rezultātu apkopošana, analīze un informācijas sniegšana Saeimai.

    Departaments ir sagatavojis informāciju – pārskatu Polijas Republikas Augstākās kontroles institūcijai par tās uzdotajiem jautājumiem attiecībā uz Latvijas Republikā veiktajām aktivitātēm informācijas tehnoloģijas jautājumos, kas tiks iekļauts Polijas Republikas Augstākās kontroles institūcijas pārskatā “Par informācijas tehnoloģijas jautājumiem Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs”.

    Sagatavots referāts Igaunijas Valsts kontroles organizētajam Baltijas valstu semināram par Latvijas Republikā veiktajiem sagatavošanas pasākumiem Eiropas Savienības finansu instrumentu ietvaros piešķirto un sagaidāmo līdzekļu izmantošanas jautājumiem, kas attiecas uz pirmsstrukturālo fondu revīzijām.
    Departaments arī sadarbojies ar Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta revidentiem par vides revīziju veikšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un tās pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts budžeta iestādēs par pasākumiem un sabiedrisko līdzekļu izlietojumu Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona vides aizsardzību izpildes nodrošināšanai.

     

    Revīzijas darba sadalījuma un termiņu pārskats par 2000.gadu

     

    Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas departamenti 2000.gadā bija plānojuši uzsākt 153 revīziju lietas un strādāt pie 15 iepriekšējā gadā nepabeigtajām revīzijām un pārbaudēm, tajā skaitā Valsts budžeta revīzijas departaments attiecīgi – 38 un 2, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments – 50 un 1, Privatizācijas procesa revīzijas departaments – 32 un 10, Pašvaldību revīzijas departaments – 33 un 2 revīziju lietas. Tematisko vai atsevišķu revīziju skaits, kas tiek veiktas vairākās valsts institūcijās par kādu konkrētu jautājumu, nav plānots; tas ir pieņemts par vienu revīzijas uzdevumu katrai tēmai.
    2000.gadā tika uzsāktas 233 revīziju lietas, tajā skaitā 117 plānotās revīzijas (neskaitot atsevišķu plāna revīziju 53 revīzijas uzdevumus dažādās valsts institūcijās, piemēram, pārbaude par valsts speciālā budžeta apakšprogrammas “Administrēšanas izdevumi slimokasēs” piešķirto valsts speciālā budžeta līdzekļu sadali un izlietojumu Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrā un atsevišķās slimokasēs 1999.gadā – 5 revīzijas uzdevumi, pārbaude par SIA “Reģionu attīstība” apkalpoto projektu izpildi par uzņēmējdarbībai sniegto valsts un pašvaldību atbalstu – 11 revīzijas uzdevumi, tematiskā revīzija par privatizācijas galarezultātā noslēgto pirkuma līgumu izpildi – 8 revīzijas uzdevumi) jeb 77% no visa gada plāna revīziju lietām un 63 neplānotās revīzijas. No neplānotajām revīzijām pabeigtas 42 revīziju lietas (revīzija par likvidētā Smiltenes 8.CBR valsts īpašuma privatizācijas noteikumu izpildi, pārbaude par Kokneses dzīvokļu un komunālās saimniecības pašvaldības uzņēmuma ūdens apgādes pakalpojumu sniegšanu patērētājiem, revīzija par finansu līdzekļu izlietošanu alkoholisma novēršanas un slimības agrīnas atklāšanas valsts programmas izpildei, revīzija par rīcību ar Ekonomikas ministrijas programmai “Centrālā statistikas pārvalde” piešķirtajiem līdzekļiem 1999.gadā un citos).

    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā ir vislielākais skaits neplānoto revīziju – 22, un uzsāktas ir tikai 54% revīziju no plānotajām, kas skaitliski ietekmē visa Valsts kontroles plāna 2000.gadam izpildi. Tam pamatā ir izmaiņas ne tikai vadībā, bet arī revīzijas departamenta sektoru reorganizācijā. Ir izveidots valsts un pašvaldību pasūtījuma revīziju sektors, kas pārskata periodā ir uzsācis 8 neplānotas revīzijas par valsts un pašvaldību pasūtījumu likumības izpildi, piemēram, revīzija par īstenoto valsts pasūtījumu VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” termināla otrās kārtas rekonstrukcijai; revīzija par Rīgas Domes Finansu departamenta rīkoto izsoli valsts pasūtījumam par datortehnikas un programmatūras piegādi un tās instalēšanu pašvaldības izglītības iestādēm un bibliotēkām; revīzija par LR Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīkoto konkursu valsts pasūtījumam par mašīnlasāmu Latvijas pasu izgatavošanu, to apstrādes un personalizācijas tehnikas un programmatūras nodrošinājumu.
    Mainoties ekonomiskajai situācijai, dažas plāna revīzijas pārskata gadā atzītas par neaktuālām, piemēram, revīzija BO valsts SIA “Reaktors”, revīzija v/u “Bērnu un jaunatnes auto-moto skola”, revīzija v/u “Skrīveru zinātnes centrs”.
    Vairākas aktuālas plāna revīzijas netika uzsāktas, jo bija jāveic neplānotas revīzijas. Tās ir iekļautas 2001.gada revīziju plānā, piemēram, revīzija par BO VAS “Privatizācijas aģentūra” sadarbību ar juridiskajām un auditorfirmām, revīzija par PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu normām.
    Pārskata gadā kopumā ir pabeigtas 210 revīzijas lietas (13 no tām uzsāktas iepriekšējā gadā), pie 38 revīzijas lietām tiek strādāts 2001.gadā (2 no tām uzsāktas 1999.gadā: revīzija par Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts bioķīmisko preparātu rūpnīcas privatizācijas procesa likumību, lietderību un pareizību, kura uz laiku pārtraukta, jo revidējamā objekta amatpersonas nenodrošināja laikā revīzijas veikšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanu, un revīzija par BO VAS “Privatizācijas aģentūra” saimnieciskās darbības likumību, lietderību un pareizību laika posmā no 1996.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 1.janvārim, kuru plašā darba apjoma dēļ ir plānots pabeigt 2001.gada sākumā). 2000.gadā nepabeigtās revīzijas pārsvarā ir uzsāktas gada pēdējā ceturksnī (28 revīziju lietas), bet pārējām to darbietilpīguma dēļ revīzijas departamentu direktori pagarinājuši beigu termiņu. Tās ir revīzijas par 1999.gada pārskata sagatavošanas pareizību Ventspils pilsētas domē, revīzija par valsts sanatorijas “Baldone” privatizācijas likumību un lietderību, revīzija par īpašuma pārņemšanas BO VAS “Privatizācijas aģentūra” valdījumā pareizību un lietderību, revīzija par p/u “Jelgavas dzirnavnieks” privatizācijas atbilstību tiesību aktu normām un citas. Valsts budžeta revīzijas departamentā ir pabeigta 51 lieta (ieskaitot divas 1999.gadā uzsāktās lietas), Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – attiecīgi 68 (1), Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 53 (8), Pašvaldību revīzijas departamentā – 38 (2) lietas.

    FAKTISKI UZSĀKTO REVĪZIJU SKAITS

    graf5_1

    PABEIGTO REVĪZIJU SKAITS

    graf5_2

    Pilotrevīziju pārskats
    2000.gadā Valsts kontroles revīziju plānā ir jauna veida revīzijas – Valsts kontroles atzinuma sniegšana par ministrijas, centrālās valsts budžeta iestādes un pašvaldības finansu pārskatiem. Minētajam revīzijas tipam ir cita veida kvalitātes prasības, kas ietver finansu dokumentācijas revīzijas veikšanu atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem (SRS). Revīzijas departamentos ir uzsāktas 49 pilotrevīzijas, kas ir 21% no visām 2000.gadā uzsāktajām revīzijas lietām. Pilotrevīzijas veikšana prasa jaunas darba metodes, citu revīzijas laika limitu un sadalījumu. Ilgstošs process, veicot revīziju, ir plāna sagatavošana, iepazīšanās ar revidējamo objektu var aizņemt pat vairāk par trešdaļu no visa darba laika. Šeit tiek iekļauta klienta darbības izpratne, iepazīšanās ar grāmatvedības un iekšējās kontroles sistēmām, revīzijas būtiskuma noteikšana, revīzijas riska kritēriju izvērtēšana, kā arī revīzijas sagatavošana – plānam pievienojot programmas un izlemjot, cik daudz, kādā veidā un ko pārbaudīt. Tāpēc ir jāatrod racionālākais veids, kā ar mazāk ieguldītu darbu sasniegt labāku galarezultātu. Analizējot pilotrevīziju pieredzi un ar tām saistītās problēmas, var secināt, ka jau ir gūti vērā ņemami panākumi. Revidenti sāk arvien vairāk ne tikai izprast un pārvarēt izveidojušos revīzijas darba stereotipus, bet arī apgūt metodes, kā veikt jauno darbu. Patlaban tiek izstrādāta metodoloģija revīzijas pamatdokumentiem, kas ir viens no VK stratēģiskās attīstības plāna izpildes pasākumiem. Galvenokārt tas balstās uz Valsts budžeta revīzijas departamenta un Pašvaldību revīzijas departamenta pilotrevīziju saistību ar atzinuma sniegšanu par revidējamo institūciju finansu pārskatiem. Viena no problēmām, kas ir saistīta ar metodoloģijas lietām – kā noformēt finansu revīzijas rezultātus (kādam jābūt atzinumam, ziņojumam). Savukārt tas ir saistīts ar jautājumu par revīzijas informatīvo sistēmu un lietvedības informācijas sistēmu un tās pilnveidošanu.

    Pašvaldību revīzijas departamentā pārskata periodā ir uzsāktas 36 revīzijas par 1999.gada un viena par 2000.gada pārskata sastādīšanas pareizību, tas ir, 37 pilotrevīzijas Latvijas Republikas pilsētu domēs un pagastu padomēs. Sakarā ar to departamentā 2000.gada 17.aprīlī ir pieņemts Pašvaldību revīzijas departamenta revīziju darba organizācijas pagaidu nolikums. Nolikumā ir teikts, ka Pašvaldību revīzijas departaments, veicot pilotrevīzijas, ievēro likumu “Par Valsts kontroli” un “Valsts kontroles revīzijas reglaments” prasības un izmanto starptautiskajos revīzijas standartos ietvertos revīzijas pamatprincipus un procedūras. Pilotrevīzijām tiek izstrādāts uzdevums ar plānoto revīzijas laika izlietojumu un beigu termiņiem, kas sastāv no plānošanas, dokumentu pārbaudes, darba dokumentu noformēšanas, ziņojuma vadībai sagatavošanas, revīzijas rezultātu izskatīšanas un atzinuma sniegšanas. Visvairāk laika tiek patērēts dokumentu pārbaudei (līdz 40% no revīzijas darba laika izlietojuma) un plānošanai (līdz 35% no revīzijas darba laika izlietojuma).
    Revīziju ilgumu ietekmē arī tas, vai revidējamajai pašvaldībai ir centralizēta vai decentralizēta grāmatvedība. Centralizētas grāmatvedības gadījumā revīziju var veikt īsākā termiņā. Revīzijas ilgums samazinās arī tad, ja revīzija pašvaldībā pirms kāda laika jau ir bijusi, nekā pirmo reizi to revidējot.
    2000.gadā Pašvaldību revīzijas departamentā no dotajiem 37 darba uzdevumiem par pilotrevīzijām 28 revīzijas ir izskatītas kolēģijā un slēgtas, 7 revīzijas izskatītas 2001.gada janvārī, 2 ir darba procesā.
    Departamenta kolēģija savu darbu organizē semināru veidā. Tajos piedalās visi, kuri ir iesaistīti revīzijā. Ja ir aizrādījumi, revīzijas uzdevuma plāns tiek papildināts. Strādājot pēc jaunajām revīzijas standartu un metodoloģijas prasībām, revīziju izpildes termiņš ir garāks, kas, apgūstot jauno darba pieredzi, ar katru nākamo revīziju saīsinās.
    Uzņēmumu gada pārskatu ticamība būs jārevidē arī Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentam, jo iespējams, ka daudzos valsts uzņēmumos tiks izmantoti ES līdzekļi, līdz ar to būs prasība pēc gada pārskatu pārbaudes un atzinumu sniegšanas. No Tulkošanas un terminoloģijas centra ir saņemts Eiropas Komisijas 1999.gada 21.jūnija Nolikuma tulkojums, kas nosaka vispārīgos noteikumus par struktūrfondiem, kas ietilpst ES fondu revidēšanas vadlīniju jomā, kā arī atsevišķu ES normatīvo dokumentu – nolikumu, direktīvu, lēmumu, regulu, priekšrakstu un noteikumu – tulkojumi.

    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments 2000.gadā ir uzsācis 10 pilotrevīzijas, no kurām 7 ir pabeigtas un izskatītas kolēģijā: BO VAS “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, BO VAS slimnīca “Linezers”, BO VU “Republikas rehabilitācijas centrs”, BO VU “Latvijas onkoloģijas centrs”, Rīgas pašvaldības BO SIA “Klīniskā slimnīca “Gaiļezers””, BO VU “Narkoloģijas centrs”, BO VAS “Dzelzceļa slimnīca “Biķernieki””.

    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta Atskaitē par finansu pārskatu revīzijām (sagatavojusi vecākā valsts revidente Dz.Zolte) medicīnas nozares izvēle pilotrevīziju veikšanai ir pamatota ar uzdevumu noskaidrot:

  • medicīnas iestāžu (uzņēmējsabiedrību) finansiālo stāvokli;
  • budžeta līdzekļu pietiekamību vai trūkumu veselības aprūpes programmu īstenošanai;
  • nevienmērīga budžeta finansējuma ietekmi uz veselības aprūpes programmu izpildi;
  • uzņēmējsabiedrību finansu pārskatu atbilstību likumu un normatīvo dokumentu prasībām.
  • Analizējot finansu pārskatu revīzijas medicīnas jomā, revīzijās iesaistīto cilvēku resursus un laika budžeta uzskaiti, konstatēts:

  • revīzijas plānošanai veltīts 30 – 40% no visa revīzijai paredzētā laika. Tas izskaidrojams ar to, ka VK šajās uzņēmējsabiedrībās iepriekš nav veikusi revīzijas un nav uzkrāta datu bāze par šiem objektiem, kā arī nebija iespējas izmantot citu auditoru darbu, jo valsts revidentiem nebija pieejama viņu darba dokumentācija;
  • slimnīcās (uzņēmējsabiedrībās) iekšējās kontroles sistēma vēl nedarbojas pietiekami efektīvi, finansu pārskatos vairākos gadījumos nepilnīgi ir grāmatvedības politikas apraksti, tāpēc VK revidentiem detalizētām pārbaudēm bija jāveltī daudz laika.
  • Vidējais laika resursu patēriņš Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā, pārbaudot gada pārskatu sastādīšanas pareizību, ir plānots vidēji 451 stunda vienā revidējamā objektā, faktiski tiek patērētas vidēji 472 stundas jeb par 5% vairāk. Novirze no plāna nav būtiska, kas liecina par plāna izstrādes metodes izvēles pareizību.
    Lai pārliecinātos par finansiālo stāvokli medicīnas aprūpes sistēmā kopumā un sagatavotu ziņojumu par nozari, finansu pārskatu revīzijas medicīnas jomā 2001.gadā turpināsies.

    Valsts budžeta revīzijas departaments ir pabeidzis divas pilotrevīzijas – revīziju Ekonomikas un Kultūras ministrijā. Vislielākais darba apjoms bija Ekonomikas ministrijā, kur iepriekšējā revīzija par valsts mantas un finansu līdzekļu izlietošanu tika veikta pirms pieciem gadiem (pilotrevīzijas ilgums – 96 darbadienas vai 288 cilvēkdienas). Kultūras ministrijā tika veikta revīzija par 1999.gada finansu pārskatu (pilotrevīzijas ilgums – 66 darbadienas vai 180 cilvēkdienas).
    Valsts budžeta revīzijas departaments turpina pārbaudīt gada pārskatu sastādīšanas pareizību centrālajās valsts iestādēs un kopā ar Finansu ministriju un Valsts kasi izskata jautājumus, kas saistīti ar gada pārskatu sastādīšanu un VK atzinumiem par tiem.
    VK tiek gatavots vērtējums par gada pārskatu sagatavošanas pareizības revīzijām 2000.gadā. Tur būs izvērtētas atšķirības starp līdzšinējo un jauno (pilotrevīziju) darba metodoloģiju, detalizēti analizēts pilotrevīziju ilgums pēc plānotā revīzijas laika izlietojuma un faktiskā izlietojuma, kā arī citi jautājumi.
    2001.gadā informācija par plānoto un faktisko revīzijas laika izlietojumu stundās būs pieejama centralizēti – katra revīzijas departamenta sekretariātā, kas atvieglos revīzijā patērētā laika uzskaiti un analīzi. Uz šo datu pamata varēs organizēt tālāko revīzijas darbu. Tā būs pašu veidota datu bāze par konkrētu revidējamo objektu vairāku gadu garumā.

    Svarīgākie pasākumi revīzijas metodoloģijas attīstībā un informatīvi tehniskajā jomā pārskata gadā:

    • Seminārs par INTOSAI revīzijas standartu ieviešanu un vadlīniju lietošanu (organizēja SIGMA).
    • Metodisko norādījumu par valsts un pašvaldību pasūtījuma revīziju veikšanu izstrādāšana.
    • Vadības informatīvās sistēmas izveides uzsākšana:
      • izveidota bibliotēkas informatīvā sistēma;
      • savākta informācija par revīzijas objektu bāzi;
      • uzlabota iekšējās kontroles un lietvedības sistēma datorriska sakarā;
      • apgūta un ieviesta darbā jaunā grāmatvedības programma un materiālu uzskaites sistēma;
      • uzsākta revīzijas informatīvās sistēmas sasaistes ar lietvedību izstrādāšana.
    • Apkopoti priekšlikumi VK Revīzijas rokasgrāmatas esošā varianta papildinājumam (izskatāmi kopā ar pilotrevīziju rezultātiem).
    • Seminārs par valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanu un tā uzraudzību.
    • Sanāksme par pilotrevīziju darba pieredzi un problēmām.
    • Iztulkoti šādi materiāli:
      • Eiropas Revidentu tiesas rokasgrāmata;
      • Lietderības revīziju rokasgrāmata.
    • Informācijas tehnoloģijas daļas izveidošana.
    • Personāla daļas darba jomas paplašināšana mācību jautājumos.

    Svarīgs nosacījums revīzijas darba efektivitātei ir ar VK darbību saistītās likumu un normatīvo aktu bāzes pilnveidošana. Ir izstrādāts likumprojekts, kam pamatā ir likums “Par Valsts kontroli”, Valsts kontroles revīzijas reglaments un Eiropas Savienības likumi un labākā prakse.

    Eiropas Komisijas Vadības komitejā nolemts piešķirt projektam “Valsts budžeta un finansu vadība” 3 miljonus eiro, kurā ietverta arī VK, tāpēc ir svarīgi uzturēt saikni starp Valsts kontroli un Finansu ministriju – Eiropas integrācijas nodaļu un Iekšējā audita departamentu. Iekšējā audita pārstāvjiem un ārējiem revidentiem ir jārīko tikšanās, jāinformē par pilotrevīziju darba pieredzi un problēmām. 2000.gada 1.jūnijā notika seminārs – VK un iekšējā audita struktūrvienību speciālistu tikšanās. Seminārā izvirzīto problēmu centrā bija jautājums, kā strādāt kopā ar iekšējā audita darbiniekiem darba plānošanas un veikšanas procesā, kā novērtēt iekšējā audita darbu.
    Ministru kabineta noteikumi “Par iekšējo auditu” paredz, ka ik gadu līdz 30.janvārim VK jāiesniedz iekšējā audita darba plāns un pārskats par iepriekšējā gada darba rezultātiem, uz kura analīzes un apkopošanas pamata VK sagatavo ziņojumu. Ikgadējo ziņojumu par iekšējā audita darbu vajadzētu sniegt pēc vienota standarta.

    Uzsāktā sadarbība ar iekšējā audita struktūrām turpinās un notiek trijos virzienos:

    • ES līdzekļu revīziju darba sagatavošana.
    • Sarunas ar Eiropas Komisijas izpildinstitūcijām finansu kontroles jautājumā.
    • PHARE 2000 projekts.

    Eiropas Komisijas 2000.gada Progresa ziņojumā jautājumam par finansu kontroli īpašs uzsvars ir likts uz to, lai stiprinātu Latvijas administratīvās spējas pirmsiestāšanās fondu un nākotnē – strukturālo fondu vadīšanā, izveidotu un piemērotu nepieciešamos likumus, lai varētu veikt līdzekļu galalietotāju pārbaudes, ietverot finansu pārbaudes. Latvijai pēc iespējas drīzāk ir jānosaka viena iestāde attiecībām un sadarbībai ar ES finansu interešu aizsardzības institūcijām.
    Šajā sakarā regulāri tiek uzturēta saikne ar īpašu uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām un Starptautiskās palīdzības programmu koordinācijas pārvaldi. Ir saņemti PHARE ekspertu gadskārtējie ziņojumi lauksaimniecības, apkārtējās vides aizsardzības un transporta jomās, Finansu ministrijas Finansu koordinācijas pārvaldes sagatavotais pārskats par PHARE līdzekļu sadalījumu, izlietojumu un atlikumu 1996., 1997., 1998., 1999. un 2000.gadam un citi materiāli.

    2000.gada 23.martā VK notika seminārs par valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanu un uzraudzību. Tajā piedalījās Finansu ministrijas Valsts un pašvaldību pasūtījumu uzraudzības departamenta darbinieki. Tika pārrunāti jautājumi par Finansu ministrijas un VK savstarpējo sadarbību, par valsts un pašvaldību pasūtījuma revīziju veikšanu un tām nepieciešamo metodisko norādījumu izstrādāšanu. Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta jaunizveidotais Valsts un pašvaldību pasūtījuma revīziju sektors savas revīzijas veic atbilstīgi Metodiskajiem norādījumiem par valsts un pašvaldību pasūtījuma revīziju veikšanu, kas ietver revīziju programmas, norādījumus par atzinuma noformēšanu, kopsavilkumu par izmantotajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Metodiskie norādījumi galvenokārt ir attiecināmi uz likumu “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” un normatīvajiem dokumentiem, kas pakārtoti šā likuma prasībām. Lai pārbaudītu valsts pasūtījuma lietderību un pareizību, revidenti paši vēl raksta papildu programmas. Vienlaikus notiek gan pašreizējo metodisko norādījumu izmantošana, gan to papildināšana un pilnveidošana.
    2000.gadā tika apkopota informācija par veiktajām valsts un pašvaldību pasūtījuma revīzijām 1999.gadā. Tiek gatavota analoga informācija par 2000.gadu.

    EUROSAI Apkārtējās vides aizsardzības darba grupa
    Ņemot vērā apkārtējās vides jautājumu nozīmi, ir izveidota EUROSAI Apkārtējās vides aizsardzības darba grupa. VK ir saņēmusi minētās darba grupas izstrādāto dokumentu kserokopijas par apkārtējās vides revīzijas standartiem un vadlīnijām, kā arī INTOSAI bukletu par norādījumiem, kas jāievēro, veicot vides revīzijas starptautiskajā līmenī. Šie dokumenti palīdz Valsts budžeta revīzijas departamentam veikt revīziju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un tās pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts budžeta iestādēs par pasākumiem un sabiedrisko līdzekļu izlietojumu Helsinku konvencijas izpildes nodrošināšanai.

    Revīzijas ilgums
    Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plānā laikposmam no 2000.gada līdz 2004.gada beigām ir plānots sasniegt tādu rezultātu, lai visu revīzijas darbu veiktu atbilstīgi starptautiskajiem standartiem un ES labākajai praksei. Viens no sagatavošanas posma (no 2000.gada janvāra līdz decembrim) mērķiem ir revīzijas metodoloģijas un standartu ieviešana, ieskaitot personāla sagatavošanu, lai izietu “pārmaiņu vadības” procesu. Pozitīvas izmaiņas ir notikušas revīziju darbā. 2000.gada beigās salīdzinājumā ar gada sākumu revīzijas departamentos bija mazāk revidentu, nekā to paredz darbinieku štatu saraksts (2000.gada 1.janvārī – 124 darbinieki, 2001.gada 1.janvārī – 113 darbinieki), un salīdzinājumā ar 1999.gadu ir pieaudzis vidējais faktiskais revīziju ilgums, kas arī ietekmē revīzijas darba raksturojumu: 2000.gadā vidējais faktiskais revīziju ilgums kopā pa revīzijas departamentiem bija 82 cilvēkdienas un par 21 cilvēkdienu vairāk nekā 1999.gadā, tajā skaitā Valsts budžeta revīzijas departamentā – attiecīgi 73 un 17, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – 70 un 12, Pašvaldību revīzijas departamentā – 147 un 82, Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 54 un 12.

    Iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi
    Pārskata gadā VK revīzijas departamenti ir strādājuši un sagatavojuši atbildes uz saņemtajiem iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem: Valsts budžeta revīzijas departaments – 7, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments – 18, Privatizācijas procesa revīzijas departaments – 21, Pašvaldību revīzijas departaments – 30 atbildes. Galvenie iesniegumu un sūdzību temati:

  • pārkāpumi pašvaldībās un to uzņēmumos;
  • karstā un aukstā ūdens tarifi;
  • privatizācijas noteikumu pārkāpumi;
  • mežu izciršana un izsaimniekošana.
  • Revīzijas departamenti ir sagatavojuši 20 atbildes uz Valsts prezidenta Kancelejas Valsts kontrolei pārsūtītajiem iesniegumiem un sūdzībām: Valsts budžeta revīzijas departaments – 3, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments – 3, Privatizācijas procesa revīzijas departaments – 4, Pašvaldību revīzijas departaments – 3 atbildes. Galvenie iesniegumu un sūdzību temati:

  • ar uzņēmumu privatizāciju un likvidāciju saistīto problēmu risināšana;
  • valsts uzņēmumu nelikumīga darbība;
  • nelikumības pašvaldībās;
  • pārkāpumi valsts pasūtījumu piešķiršanas norisēs.
  • Revīzijas departamentu lēmumi
    2000.gadā revīzijas departamentu kolēģijās ir izskatīti materiāli un pieņemti lēmumi par 47 iepriekšējā gadā pabeigtajām revīzijām, kā arī pieņemti lēmumi 172 pārskata gadā veikto revīziju sakarā, bet par 38 revīzijām ir sagatavoti atzinumi (akti), un to rezultātus ir plānots izskatīt, pārbaudīt un revīziju slēgt kolēģiju sēdēs 2001.gadā.
    Valsts budžeta revīzijas departamentā 2000.gadā 55 revīzijas lietas, ieskaitot 20 revīzijas, kurām atzinums (akts) ir sagatavots 1999.gadā, ir izskatītas vai arī slēgtas ar atsevišķi noformētiem kolēģiju sēžu protokollēmumiem, bet 16 lietas nav izskatītas kolēģiju sēdēs; Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – attiecīgi 49 (12) un 16, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – 64 un 4, kā arī sagatavots Ziņojums par Latvijas Bankas 1999.gada pārskatu, Pašvaldību revīzijas departamentā – 52 (15) un 1 revīzijas lieta.

    Valsts kontroles padomes lēmumi
    2000.gadā VK padome ir izskatījusi sūdzības par revīzijas departamentu kolēģiju lēmumiem 12 revīziju lietās, kā arī izvērtējusi jautājumu un pieņēmusi lēmumu par Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas pieprasījumu lauzt darba līgumu ar divām Latvijas Medicīnas akadēmijas darbiniecēm.
    Padomes lēmumi sūdzību sakarā ir pieņemti par šādu skaitu revīzijas departamentu kolēģiju lēmumiem: Valsts budžeta revīzijas departaments – 6, Privatizācijas procesa revīzijas departaments – 4, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments – 1, Pašvaldību revīzijas departaments – 1. Valsts kontroles padome, izvērtējot paskaidrojumus un attaisnojuma dokumentus, nolēma:

  • 3 gadījumos grozīt kolēģiju lēmumus (revīzijas Valsts kancelejā, akciju sabiedrībā “Latvijas gāze”, Zemkopības ministrijas Centrālajā aparātā);
  • 2 gadījumos apturēt noteiktā uzrēķina iekasēšanu un iesniegt ziņojumu LR Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, LR Ministru kabinetā par finansējuma samazināšanu no valsts budžeta 2001.gadā un tiesību aktu prasību neievērošanu attiecīgajās valsts budžeta institūcijās (revīzijas Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldē, Tukuma rajona policijas pārvaldē);
  • 2 kolēģijas lēmumus atcelt;
  • 2 sūdzību gadījumos revīzijas materiālus nodot atkārtotai izskatīšanai kolēģijās (revīzijas Valsts Rīgas vīna un šampanieša kombinātā, SIA “Reho” Latvijas -Vācijas kopuzņēmumā);
  • 2 kolēģijas lēmumus kopumā apstiprināt un pieņemt zināšanai, ka Ģenerālprokuratūrai nosūtīti attiecīgo revīziju materiāli (revīzijas valsts Rīgas rūpnīcas “Svaigums” 1.privatizējamajā objektā, Rīgas pilsētas p/u kinoteātrī “Palladium”);
  • vienu sūdzību kā nepamatotu noraidīt, atstājot kolēģijas lēmumu negrozītu (revīzija Jelgavas rajona Cenu pagasta padomē).
  • VK padome ir izskatījusi un akceptējusi Valsts budžeta revīzijas departamenta revidentu sagatavoto Atzinumu saimnieciskā gada pārskatam par 1999.gada valsts budžeta izpildi un pieņēmusi lēmumu par ziņojuma sagatavošanu Saeimai.
    Padomes lēmumi tiek nosūtīti sūdzības iesniedzējam, lai nodrošinātu tā izpildi, un nodoti attiecīgajam revīzijas departamentam, par kura kolēģijas lēmumu sūdzība tika iesniegta un izskatīta.

    Uzrēķini
    2000.gadā VK ir noteikusi uzrēķinus Ls 40 518,98. Šie finansu līdzekļi tika ieskaitīti valsts pamatbudžetā, kā arī atjaunoti dažādos fondos, kuros tika konstatēts līdzekļu pārtēriņš. Uzrēķini ir noteikti Zemkopības ministrijas Centrālajam aparātam, Valsts kancelejai, Valsts veterinārajam dienestam un citām valsts iestādēm.
    Revidējot speciālā budžeta līdzekļus, kas ir paredzēti īpašiem mērķiem, konstatēts, ka tie izlietoti nepareizi, piemēram, Rīgas Domei un Jelgavas Domei par nepareizi izlietotajiem dabas resursu nodokļa līdzekļiem VK noteica, ka tie līdz 2000.gada 31.decembrim jāatjauno attiecīgi Rīgas Domes un Jelgavas Domes budžeta dabas resursu nodokļu kontā.

    Valsts kontroles ziņojumi
    Pamatojoties uz revīziju rezultātiem, sagatavoti pieci ziņojumi. Saskaņā ar likuma “Par Valsts kontroli” 16.pantu valsts kontrolieris trīs ziņojumus iesniedzis Saeimā un Ministru kabinetā, tajā skaitā Valsts budžeta revīzijas departamenta sagatavoto Ziņojumu par LR ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes institūciju iekšējās revīzijas struktūrvienību veikto darbu 1999.gadā, Privatizācijas procesa revīzijas departamenta Ziņojumu par LR Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumu Nr.48 piemērošanu Privatizācijas aģentūras finansēšanā, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta Ziņojumu saskaņā ar kolēģijas lēmumu Nr.5.1-2-391 “Par sadzīves cieto atkritumu saimniecības projekta realizāciju Getliņu poligonā”, bet Atzinums saimnieciskā gada pārskatam par 1999.gada valsts budžeta izpildi un Ziņojums Saeimai par 1999.gada valsts budžeta izpildi ir nosūtīts Saeimas Prezidijam un Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments Ziņojumu par pārbaudi PVAS “Latvenergo” ir nosūtījis Finansu un Ekonomikas ministrijām.
    Uz Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta veikto revīziju bāzes ir sagatavota Informācija par pārtikas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju un Atzinums par Latvijas Republikas medicīnas iestāžu un uzņēmējsabiedrību (stacionāru) saņemto budžeta finansējumu 1998. un 1999.gadā (informācijas apkopojums sākotnējai plānošanai un tālākajai detalizētai revīzijas plāna, nepieciešamā laika budžeta un darba resursu noteikšanai revīzijas veikšanai saskaņā ar SRS un Revīzijas rokasgrāmatas prasībām).

    Materiāli Ģenerālprokuratūrai
    Saskaņā ar likuma “Valsts kontroles revīzijas reglaments” 9.pantu pārskata gadā revīzijas departamenti nosūtīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai dokumentus par 17 revīzijas lietām. Privatizācijas procesa revīzijas departaments ir nosūtījis materiālus par 12 revīziju rezultātiem, no kurām trīs revīzijas tika uzsāktas pēc Ģenerālprokuratūras lūguma, tas ir, revīzijas par a/s “Kālija parks” valsts kapitāla daļu privatizācijas lietderību, par a/s “Kālija parks” dibināšanas likumību un par a/s “Latvijas gāze” 1998.gadā veiktās akciju slēgtās un publiskās emisijas likumību un lietderību, un materiālus par revīzijas rezultātiem Kuldīgas virsmežniecības Abavas mežniecībā, Satiksmes ministrijas un Zemkopības (likvidētās Lauksaimniecības) ministrijas pārziņā bijušo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) dzīvojamo māju privatizācijas likumību, Rīgas p/u kinoteātra “Palladium” un dzīvojamās mājas Rīgā, Sporta ielā 1 privatizācijas likumību, valsts Rīgas rūpnīcas “Svaigums” privatizācijas projekta izpildi (3 revīziju lietu uzdevumi), nekustamā īpašuma Jūrmalā, Konkordijas ielā 59 denacionalizācijas atbilstību tiesību aktu normām.
    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments Ģenerālprokuratūrai ir nosūtījis materiālus par revīziju rezultātiem a/s “Latvijas Tirdzniecības centrs”, BO VAS “Tiesu namu aģentūra” un v/u “Materiālās rezerves”, kas uzsākta pēc Ģenerālprokuratūras lūguma.
    Pašvaldību revīzijas departaments Ģenerālprokuratūrai ir nosūtījis materiālus par revīziju rezultātiem Rīgas Domes p/u “Zemgale”, kā arī Jūrmalas pilsētas domē par dāvināto (ziedoto) līdzekļu izlietojumu.

    Privatizācijas procesa revīzijas departaments ir nosūtījis arī:

  • atzinumu un kolēģijas lēmumu a/s “Rīgas vīni” lietā un padomes sēdes protokolu un kolēģijas sēdes protokolu pēc LR Zemkopības ministrijas sūdzības izskatīšanas VK padomē par Valsts Rīgas Vīna un šampanieša kombināta privatizācijas likumību;
  • dokumentu kopijas par sabiedriskās organizācijas “Latvijas jahtklubs” pretlikumīgu rīcību, kas konstatēta, veicot revīziju par nekustamā īpašuma denacionalizāciju Jūrmalā.
  • Pašvaldību revīzijas departaments pēc Ģenerālprokuratūras pieprasījuma nosūtījis materiālus par Ventspils pilsētas pašvaldību.
    No prokuratūras un policijas institūcijām ir saņemtas atbildes par trīs 1999.gadā nosūtītajām revīzijas lietām (tajā skaitā divas par krimināllietas neierosināšanu) un atbildes par 12 lietu galarezultātu izskatīšanas virzību, kuras nosūtītas 2000.gadā un kurām pārbaude nav pabeigta, kā arī atbildes par krimināllietas ierosināšanu sakarā ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu a/s “Latvijas Tirdzniecības centrs”, par atteikumu ierosināt krimināllietu revīziju lietās “A/s “Kālija parks” valsts kapitāla daļu privatizācijas lietderība” un “A/s “Kālija parks” dibināšanas likumība” un par lūguma apstrīdēt privatizāciju tiesā noraidīšanu revīzijas lietā “Zemkopības ministrijas pārziņā bijušo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) dzīvojamo māju privatizācijas likumība”.
    Revīzija Rīgas Domes p/u “Zemgale” tika veikta pēc Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta lūguma. Pašvaldību revīzijas departaments būtiskus pārkāpumus p/u “Zemgale” nav konstatējis, tāpēc no Ģenerālprokuratūras ir saņemta atbilde, ka revīzijā konstatēto trūkumu novēršana saskaņā ar Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu ir atstāta minētā departamenta kontrolē.
    No Ģenerālprokuratūras ir saņemtas atbildes arī par a/s “Rīgas vīni” un sabiedriskās organizācijas “Latvijas jahtklubs” lietu virzību.

     

    Revīzijas darbs Valsts kontrolē

     

    Analītisks materiālu vērtējums revīzijas tēmas ietvaros

     

    Analītiski izvērtēti un doti secinājumi par šādām Valsts kontrolē veikto revīziju tēmām:

    1. Finansu pārskatu revīzijas (pilotrevīzijas).
    2. Valsts un pašvaldību pasūtījums.
    3. PHARE finansēto projektu Latvijā līdzekļu izlietojums.
    4. Pārtikas pārstrādes uzņēmumu privatizācija. 

     

    Finansu pārskatu revīzijas

    1.FINANSU PĀRSKATU REVĪZIJAS
    Valsts kontroles uzdevums ir sniegt informāciju, kā tiek izlietota valsts nauda, veicot kvalitatīvu kontroli pār valsts resursiem un valsts administrācijas darbību. Lai VK spētu veikt augstas kvalitātes finansu revīzijas, kas atbilstu Starptautiskās augstāko revīzijas institūciju organizācijas jeb INTOSAI revīzijas standartiem un labākajai Eiropas praksei, VK savā darbībā izvirzījusi jaunu pieeju revīzijas darbam, veicot būtiskas izmaiņas savās tradicionālajās revīzijas procedūrās.
    Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plāns ietver sevī visu būtiskāko, kas ir svarīgs mūsu darbības efektivitātes nodrošināšanai. Visu 2000.gadu VK īstenoja vienu no stratēģiskā plāna punktiem, kas virzīts uz SRS ieviešanu un galveno ES vadlīniju pielietošanu. 2000.gadā tika organizētas un veiktas finansu pilotrevīzijas atbilstīgi SRS un Latvijas likumiem. SIGMA speciālistu vadībā tika analizēta pilotrevīziju norises gaita, radušās problēmas un iegūtie rezultāti. Paveiktais un turpmākais darbs ir vērsts uz to, lai uzlabotu finansu kontroli un lai sekmētu harmonizācijas procesu saistībā ar pievienošanos ES, un VK labi apzinās: lai sasniegtu nosprausto mērķi – panākt, lai organizācija veiktu revīzijas atbilstīgi SRS, paies vairāki gadi. Bet pirmais nozīmīgākais solis ir sperts, un mums bija iespēja pārliecināties par savām spējām un iespējām, kā pilnveidot un uzlabot darbu, pārliecināties par nepieciešamību, kas ES paplašināšanās kontekstā prasa mainīt likumus un citus normatīvos aktus un veikt organizatoriskus pārkārtojumus.
    Esam spēruši soli virzienā, lai nodrošinātu starptautiski atzītu revīzijas standartu un galveno ES vadlīniju pielietošanu mūsu darbā.
    Nav un nevar pastāvēt tādi revīzijas standarti, kas būtu universāli lietojami visās situācijās un apstākļos, ar kādiem revidentam var nākties sastapties. Tāpēc revidentam jāuzskata, ka SRS ir pamatprincipi, kuriem jāseko, veicot savu darbu. Konkrētās procedūras, kas nepieciešamas, lai ieviestu šos standartus, tiek veiktas, vadoties no atsevišķu revidentu profesionālās sagatavotības un atkarīgas no katra atsevišķa gadījuma apstākļiem. Šie standarti prasa, lai revīzija tiktu plānota un veikta tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka finansu pārskats nesatur būtiskas neatbilstības, ka revīzija ietver to pierādījumu pārbaudi, kas pamato finansu pārskatā iekļautās summas un skaidrojumus.

    Finansu pārskatu revīziju mērķis ir sniegt atzinumu, vai finansu pārskati visos būtiskajos aspektos sagatavoti saskaņā ar pastāvošajiem finansu pārskatu sagatavošanas principiem vai citiem kritērijiem, un revidents var sniegt atzinumu, ka:

  • finansu pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par organizācijas finansiālo stāvokli;
  • finansu pārskats visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo organizācijas finansiālo stāvokli, izņemot to, ka bilancē nav uzrādīts …;
  • finansu pārskats ir maldinošs, jo pārskata nepilnība skar fundamentālus jautājumus, kā, piemēram…;
  • netiek sniegts atzinums par finansu pārskatu, jo pārbaudes ierobežotie apjomi ir tik būtiski, ka nav iespējams gūt priekšstatu par finansu pārskatu kopumā, un daļēji iegūtā informācija ir nepietiekama atzinuma sniegšanai.
  • Lai revidents varētu nonākt pie atzinuma par revidējamo objektu un sniegt par to pamatotu, profesionāli sagatavotu slēdzienu, jāiegūst revīzijas pierādījumi.
    SRS noteic, ka revidentam jāiegūst pietiekami un atbilstīgi pierādījumi tādu secinājumu izdarīšanai, uz kuriem balstīt savu atzinumu. Revīzijas veiksme ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem, pats galvenais, protams, ir revīzijas pierādījumi, tiem ir jābūt pietiekamiem, kas ir kvantitātes mērs, un atbilstīgiem, kas ir kvalitātes mērs. Revīzijas veiksmi pierādījumu iegūšanā visvairāk ietekmē revidenta profesionalitāte un viņa zināšanas par pārbaudāmo objektu un kopumā par nozari, pie kuras pieskaitāms pārbaudāmais objekts. Revīzijas pierādījumu ticamību nosaka pieejamās informācijas avoti, to iegūšanas veids un ticamība. VK iepriekšējo pārbaužu laikā gūtie revīziju rezultāti ir visticamākā informācija par revidējamo objektu, nekā informācija, kas iegūta no citiem avotiem. Diemžēl, šā vispārliecinošākā pierādījuma mūsu rīcībā nav, jo VK finansu pārskata revīzijas veic pirmo reizi, un mums nav savas datu bāzes par revidējamiem objektiem, tāpēc pierādījumi tiek iegūti no dažādiem avotiem, un parasti tie tiek uzskatīti par šaubīgiem, kamēr netiek veikts papildu darbs, lai noskaidrotu konstatēto neatbilstību cēloņus, kas, protams, prasa ilgu laiku. Revidenta pieredze, profesionalitāte palīdz izvēlēties vispiemērotākos informācijas avotus, noteikt revīzijas metodes. Revīzijas pierādījumi veiktajās pārbaudēs iegūti, gan veicot kontroles sistēmu pārbaudes, gan detalizētas pārbaudes procedūras. Kontroles sistēmu pārbaudes samazināja detalizēto pārbaužu apjomu, bet mūsu pieredze šai jomā ir diezgan neliela, tā, protams, palīdzēja izprast revidējamā objekta darbību, noteikt riska līmeni dažādās tā jomās, bet pierādījumu iegūšanai par to, cik pilnīga, precīza un pamatota ir grāmatvedības sniegtā informācija, ļoti liels bija detalizēto pārbaužu apjoms.
    Revīzijas pierādījumu iegūšanā, izmantojot dažādas procedūras, samērā maz izmantojam tādas procedūras, kā, piemēram, inventarizācijas novērošanu, darbinieku iztaujāšanu pārrunu veidā vai iztaujāšanu rakstveidā, to adresējot trešajai pusei. Ko un cik lielu daudzumu transakciju pārbaudīt, nosaka ar izlases metodi, mūsu lietotā izlases metode ir nestatistiskā, kas balstās uz revidenta subjektīvo vērtējumu, tiek apgūta statistiskā izlases metode, kas balstīta uz matemātiski veidotu izlašu veidošanu. Joprojām nosakām ļoti lielu izlases apjomu, revidentu pavada neuzticēšanās, un viņš ir gatavs uzņemties papildu detalizētas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka attiecīgi pārbaudītie posteņi satur vai nesatur būtiskas kļūdas. Lai samazinātu revīzijas darba apjomu, var un vajag izmantot iekšējā audita pārbaužu rezultātus, bet parasti, tos izmantojot, jāveic papildu pārbaudes.

    Lai cik labi revīzija ir izplānota un veikta saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un SRS, tā tomēr ir pakļauta riskam, ka pārskatos ietvertās nepareizības, kas radušās kļūdu dēļ, netiks atklātas, un revidentam ir jāprot izvērtēt to iespējamā ietekme uz finansu informāciju. Novērtējot, vai finansu pārskati dod patiesu un skaidru priekšstatu, revidentam jānovērtē neizlaboto neprecizitāšu vai nepareizību kopuma būtiskums, vai atklātās neprecizitātes un nepareizības ietekmē pašreizējā perioda finansu pārskatus.
    Būtiskuma līmeņa noteikšana ir jauna pieeja revīzijas darbā, ko agrāk mēs nenoteicām. Būtiskuma līmeni revidents nosaka jau sākotnējā plānošanas posmā, pamatojoties uz konstatēto līmeni, tiek noteikts revīziju pārbaužu apjoms. Būtiskuma līmeni nosakām vērtības izteiksmē, kas parasti ir 0,5% līdz 1% no apgrozījuma un 1% līdz 2% no kopējiem aktīviem, un atsevišķos gadījumos pēc revidenta ieskatiem.
    Revīzijas plānošanas galarezultātā tiek izstrādāta revīzijas pieeja, kuras mērķis ir iegūt pietiekamu pārliecību revīzijas ziņojuma sniegšanai. Lai realizētu noteikto revīzijas programmu, tiek sagatavotas detalizētas revīzijas programmas, kas apkopo atsevišķas revīzijas procedūras, kuras ir būtisks faktors efektīgas un prasmīgas revīzijas veikšanai. Revīzijas programmas tiek veidotas atbilstīgi revidējamā objekta vajadzībām un nepieciešamības gadījumā tās tiek mainītas. Visu paveikto darbu revidents dokumentē. Revīzijas darba dokumentiem ir jāatspoguļo visi revīzijas posmi. Iegūtajiem revīzijas pierādījumiem ir jābūt pietiekamiem, lai revidents varētu sniegt atzinumu par revidējamo objektu.
    Atzinumu balsta tikai uz faktiem, kas tiek iegūti revīzijas laikā, un tas tiek skaidri formulēts.
    1.tabulā atspoguļotas mūsu veiktās finansu pārskata revīzijas, mūsu atzinums par revidējamo objektu, pārskatā konstatētās nepilnības un neprecizitātes, kas ietekmē finansu pārskatu, kā arī uzskaitītas citas konstatētās nepilnības. Revidētajos objektos ir veikts liels darbs, tiem ir dotas ļoti konkrētas norādes gan par konstatētām nepilnībām un trūkumiem, gan arī ļoti konkrētas norādes, kas revidētajos objektos jādara, lai tās novērstu.
    Pilotrevīziju analīzei izmantoti to revīziju materiāli, par kurām lēmumi pieņemti līdz 2000.gada 30.decembrim.
    Izņemot Privatizācijas procesa revīzijas departamentā veiktās revīzijas, 2000.gadā no 155 pabeigtām revīzijām 38 revīzijas jeb 24,5% bija finansu revīzijas, kas veiktas atbilstīgi SRS un Latvijas likumiem. 10 revīzijas jeb 26,3% rezultātu apliecina, ka finansu pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par organizācijas finansiālo stāvokli, 24 jeb 63,1% revīziju rezultātu apliecina, ka finansu pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par organizācijas finansiālo stāvokli, divas jeb 5,3% revīziju rezultātu apliecina, ka finansu pārskats ir maldinošs, pārskatu nepilnības ir ļoti būtiskas, un atzinums ir negatīvs, divu jeb 5,3% revīziju gadījumos netiek sniegts atzinums par finansu pārskatu, jo pārbaudes ierobežotie apjomi bija tik būtiski, ka nebija iespējams gūt priekšstatu par finansu pārskatu kopumā, un daļēji iegūtā informācija bija nepietiekama, lai sniegtu atzinumu.
    Sīkāk par katru veikto revīziju sk. 1.tabulu, rezultātus atsevišķi par katru departamentu sk. 2.tabulā.
    Revīziju departamentos tiek veikts organizatoriskais darbs, lai sekmīgi turpinātu Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plānā paredzēto uzdevumu īstenošanu.

    1.tabula

    2000.GADA FINANSU PĀRSKATA REVĪZIJAS
    (analizētas revīzijas, par kurām lēmumi pieņemti līdz 2000.gada 30.decembrim)

    Nr.
    p.k.
    Revīzijas departamentsRevīzijas uzdevumsAtzinums *Pārskatā konstatētās nepilnības, kas ietekmē finansu pārskatuCitas konstatētās nepilnības
    xxxxxxxxxx
    123456789
    1.Valsts budžeta revīzijas departamentsNr.5.1-2-88 Ekonomikas ministrijas 1999.gada finansu pārskata revīzija1. Bilancē nav uzskaitīti “Norēķini par prasībām” Ls27234.
    2. “Nākamo periodu ieņēmumi” Ls29269.
    3. “Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem” Ls2222.
    4. Nepareizi samazināts par Ls814700 iepriekšējā budžeta gada izpildes rezultāts.
    5. “Speciālā budžeta konti” – nav uzrādīti no privatizācijas fonda piešķirtie Ls649005, bet iekļauti “Dāvinājuma konti”.
    Nav nodrošinātas savstarpējās saistības starp finansu pārskata veidlapām un bilanci.
    2.Valsts budžeta revīzijas departamentsNr.5.1-2-78 Kultūras ministrijas 1999.gada finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīts valdījumā esošais valsts īpašums – ēkas, nekustamais īpašums Ls515044 vērtībā, pamatlīdzekļi Ls6155 vērtībāRevīzijas ietvaros:
    1. Valsts kultūrizglītības centrā, pārbaudot iekšējās kontroles sistēmas, konstatēts, ka:
    – nav apstiprināts kontu plāns;
    – netiek ar atbildīgo personu parakstiem vizēti attaisnojuma dokumenti;
    – trūkst kontroles mehānisma, jo visas grāmatvedības uzskaites operācijas veic viena persona;
    – kases grāmatā nav reģistrētas izmaksas par Ls5078.
    2. Kultūras ministrijas grāmatvedības uzskaitē investīciju atspoguļošana veikta, neievērojot likuma “Par grāmatvedību” 7.p. prasības un FM 15.12.1998. rīkojuma Nr.794 prasības.
    3.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-180 Bauskas rajona Iecavas pagasta padomes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīta pašvaldībai piederošā un lietojumā esošā zeme Ls265004 vērtībā.
    2. Debitoru uzskaitē nav uzrādīti nekustamā īpašuma parādnieki par kopējo summu Ls24778,64.
    1. Pārlieku plaša grāmatvedības uzskaites decentralizācija, 10 iestādes patstāvīgi kārto grāmatvedību, tas kavē šo iestāžu darbības pārraudzību.
    2. Pašvaldību pasūtījuma piešķiršana nav veikta atbilstīgi reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
    4.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-188 Valkas rajona Sedas pilsētas domes 1999.gada finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīts ieguldījums Ls6250 apjomā.
    2. Grāmatvedības uzskaitē nav ņemti nekustamā īpašuma nodokļa parādi par Ls1426,57.
    3. Nav ņemta uzskaitē lietojumā esošā zeme 139 ha.
    1. Nav veiktas ikgadējās revīzijas pašvaldības iestādēs.
    2. Nav veiktas izmaiņas domes nolikumā pēc iestāžu reorganizācijas un struktūras izmaiņām.
    3. Tirgus nodevas iekasētas ārpus galvenās kases, lietojot kvītis, kas nav reģistrētas VID.
    4. Gada pārskatam nav pievienots kopsavilkums par pašvaldības SIA finansiālo stāvokli.
    5. Pašvaldību pasūtījuma piešķiršana tiek veikta, neievērojot reglamentējošo normatīvo aktu prasības.
    5.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-25 Cēsu pilsētas domes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Finansu pārskatos iekļauta domei nepiederoša budžeta iestāde – Cēsu sanatorijas internātskola ar bilances kopsummu Ls340917.
    2. Pamatlīdzekļos iekļauti nemateriālie ieguldījumi par Ls28985,84.
    3. Debitoru uzskaitē nav ņemti parādi par zemes nomu Ls4694,39 un nekustamā īpašuma parādi par Ls2895.
    4. Debitoru uzskaitē ir šaubīgie debitoru parādi par Ls6050 kopš 1997.gada.
    1. Domes nolikumā nav veiktas izmaiņas pēc iestāžu reorganizācijas un struktūru maiņām.
    2. Nav veiktas ikgadējas revīzijas 1999.gadā.
    3. Atbilstīgi likuma “Par pašvaldībām” 71. un 73.pantam pārskata pārbaudi nav veicis zvērināts revidents.
    4. Gada pārskatam nav pievienots kopsavilkums par pašvaldību uzņēmumu finansiālo stāvokli.
    5. Pašvaldību pasūtījumi veikti, neievērojot reglamentējošo normatīvo aktu prasības.
    6.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-167 Balvu pilsētas domes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Finansu pārskatā nav uzrādīti visi pašvaldības izsniegtie galvojumi, ķīlas un saņemtie aizdevumi.
    2. Iegūtā informācija krasi atšķīrās no Balvu pilsētas domes iesniegtās izziņas.
    7.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-23 Ķeguma pilsētas ar lauku teritoriju domes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīti ilgtermiņa finansu ieguldījumi pašvaldības uzņēmumos Ls106850,59 apjomā.
    2. Gada pārskatos uzrādīts nereāls debitors Ls1300, par kuru ir tiesu izpildītāja atzinums, ka piedziņa nav iespējama.
    1. Pārskata pārbaudei nav uzaicināts zvērināts revidents vai auditorfirma atbilstīgi likuma “Par pašvaldībām” prasībām.
    2. Nav pievienots ziņojums par pašvaldību uzņēmumu finansiālo stāvokli.
    3. Nav ievērotas likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasības.
    4. Netiek ievērota materiālo vērtību norakstīšanas kārtība.
    5. Pašvaldību uzņēmuma “Ķeguma ambulance” gada pārskats nesniedz patiesu priekšstatu par finansu rezultātiem, jo netiek uzrādītas no pašvaldības saņemtās dotācijas.
    8.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-128 Smiltenes pils. domes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīts ieguldījums Ls355894 p/u “Smiltenes pilsētas namu un komunālo uzņēmumu pārvalde”.
    2. Zemes īpašums par Ls12156.
    9.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-102 Baldones pils. ar lauku teritoriju domes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Rīkotās cenu aptaujas pēc būtības ir izsoles.
    10.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-106 Ludzas rajona Zilupes pilsētas domes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīti ieguldījumi pašvaldību uzņēmumā Ls318891 apjomā.
    2. Nav uzrādīta lietošanā esošās zemes platība un vērtība.
    11.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-128 Saldus pilsētas domes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīti aktīvi Ls1074905, t.sk. zeme – Ls1013167 un nemateriālie ieguldījumi Ls4977 apjomā.
    2. Nav uzrādīts pašvaldības ilgtermiņa ieguldījums uzņēmēj-sabiedrībās par Ls56761.
    3. Nav uzrādītas vecāku iemaksas par bērnu ēdināšanu pirmsskolas iestādēs Ls45998.
    12.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-118 Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju domes 1999.gada finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīti aktīvi Ls173747 kopsummā, t.sk. zeme par Ls81089, nemateriālie ieguldījumi – Ls5810, ilgtermiņa finansu ieguldījumi – Ls86848.
    13.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-105 Pļaviņu pilsētas domes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīti ieguldījumi pašvaldības uzņēmumos Ls698872 apjomā.1. Nepilnīga pamatlīdzekļu analītiskā uzskaite.
    2. Neapmierinoša krājumu uzskaite Pļaviņu ģimnāzijā.
    3. Uzrādīti nereāli debitori no 1997.gada.
    4. Nav pievienots ziņojums par pašvaldības uzņēmumu finansiālo stāvokli.
    5. Nav zvērināta revidenta atzinuma.
    6. Nav ievērots likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”.
    7. Netiek reģistrēti saņemtie rēķini.
    14.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-93 Lielvārdes pilsētas ar lauku teritoriju domes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīta zeme par Ls31490.
    15.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-24 Aizputes pilsētas domes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīts pašvaldības īpašums Ls45907 vērtībā.
    16.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-28 Olaines pilsētas domes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Valsts pasūtījums netiek piešķirts atbilstoši likuma prasībām.
    2. Nepilnīga grāmatvedības dokumentu aprites shēma.
    3. Nav iekšējās kontroles apraksta.
    4. Nav veikta nepabeigtās celtniecības inventarizācija.
    5. Nav reģistrējusies kā “Pierīgas slimokases” daļu īpašniece.
    6. Jauniegādāto pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaites vērtībā ir iekļauts pievienotās vērtības nodoklis.
    17.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-92 Madonas pilsētas domes 1999.g. finansu pārskata revīzija
    18.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-165 Preiļu rajona Rudzātu pagasta padomes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīti aktīvi Ls23732,09, t.sk. zeme ar kadastrālo vērtību Ls17758, debitoru parādi par nekustamā īpašuma nodokli Ls5974,09.
    2. Ieņēmumos un izdevumos (pamatbudžeta) nav uzrādīta mērķdotācija pedagogu algām Ls42269 apjomā.
    1. Nav apstiprināts grāmatvedības kontu plāns.
    2. Nav nolikuma par grāmatvedību.
    3. Grāmatvedības uzskaites dokumentu lietas nav noformētas atbilstīgi normatīvo dokumentu prasībām.
    4. Revīzijas komisija nav veikusi nevienu revīziju.
    5. No 1997.g. līdz 30.09.1998. nepareizi kārtota kases grāmata, tajā nav uzrādīts naudas iztrūkums, kas radies zādzību dēļ.
    6. Speciālā budžeta grāmatvedības reģistri nav kārtoti divkāršā ieraksta sistēmā.
    7. Galvenā grāmatvede pienākumus pilda neprofesionāli.
    19.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-202 Madonas rajona Praulienas pagasta padomes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīti aktīvi, zeme ar kadastrālo vērtību Ls53477.
    20.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-150 Carnikavas pagasta padomes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīti aktīvi Ls541400 apjomā, t.sk. zeme Ls110100, tilti, ceļi Ls413800, ēkas, celtnes Ls14100, ilgtermiņa finansu ieguldījumi Ls3400.1. Pašvaldību pasūtījums tiek piešķirts un noformēts, neievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasības.
    2. No speciālā budžeta nelikumīgi izlietoti Ls3093 pamat-budžeta segšanai.
    21.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-112 Daugavpils rajona Kalkūnu pagasta padomes 1999.g. finansu pārskata revīzija
    22.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-53 Rēzeknes rajona Silmales pagasta padomes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīts zemes īpašums Ls106136 vērtībā.
    23.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-116 Dobeles rajona padomes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīti ilgtermiņa ieguldījumi par Ls1850.
    2. Autoceļu fonda līdzekļi Ls1286,61 apjomā izlietoti nepareizi.
    24.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-176 Dagdas pilsētas domes 1999.g. finansu pārskata revīzija
    25.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-54 Krāslavas rajona Šķaunes pagasta padomes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Piešķirot un noformējot pašvaldību pasūtījumu, netiek ievēroti MK noteikumi Nr.99.
    26.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-174 Jaunjelgavas pilsētas ar lauku teritoriju domes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīti aktīvi, ieguldījums pašvaldības uzņēmumos Ls341683, zeme Ls26508 vērtībā.1. Nav uzaicināts zvērināts revidents dot atzinumu par finansu pārskatu.
    2. Pārskatam nav pievienots ziņojums par pašvaldības uzņēmumu finansiālo stāvokli.
    3. Speciālā budžetā nav uzrādītas no rajona padomes saņemtās un izmaksātās dotācijas aizbildņiem Ls11735.
    4. Katru mēnesi netiek inventarizēta kase.
    27.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-169 Ventspils pilsētas domes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīta zeme ar kadastrālo vērtību Ls164474,70.
    2. Pārskatā postenī “pārējie naudas līdzekļi” nepareizi uzrādīta summa par nerealizētām biļetēm Ls81202 vērtībā.
    28.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-169 Alūksnes pilsētas domes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīts ieguldījums pašvaldības a/s “Alūksne -2” par Ls1841856.
    2. Nav atspoguļots debitoru parāds Ls367735,65 apjomā.
    1. Netiek ievērotas likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasības.
    29.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-55 Krimūnu pagasta padomes 1999.g. finansu pārskata revīzija
    30.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-177 Cēsu rajona Priekuļu pagasta padomes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādītas audžu krājas un mežaudzes vērtība par Ls84744,37.
    2. Nav uzrādīta īpašumā esošā zeme 12,3 ha.
    3. Nav uzrādīta lietošanā piešķirtā zeme 594 ha.
    1. Bez izsoles pārdoti zāģbaļķi 516,67 m3 Ls8219,50 vērtībā.
    31.Pašvaldību revīzijas departamentsNr.5.1-2-191 Aizkraukles pagasta padomes 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Nav uzrādīti ilgtermiņa ieguldījumi piecos pašvaldības uzņēmumos Ls642576 apjomā.
    2. P/u “Skrīveru sociālās aprūpes centrs” ieguldījumi Ls113690 apjomā nepareizi iekļauti pašvaldības bilancē kā savs īpašums.
    1. Pašvaldības nolikums neatbilst reālajam stāvoklim.
    2. Nav dokumentu apgrozības shēmas.
    3. P/u pamatkapitāla izmaiņas nav reģistrētas LR Uzņēmumu reģistrā.
    32.Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentsNr.5.1-2-80 Labklājības ministrijas BO VU “Republikas rehabilitācijas centrs” 1998. un 1999.g. finansu pārskata pārbaudeGrāmatvedības uzskaite nav sakārtota tā, lai gūtu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli.
    33.Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentsNr.5.1-2-51 BO VAS “P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca” 1998.g. finansu pārskata revīzija1. Apmaksa veikta pēc rēķinu kopijām vai par rēķiniem, kas atsūtīti pa faksu.1. Nepietiekama investīciju uzskaites un izlietojumu kontrole.
    2. Netiek ievērotas likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasības.
    3. Nepilnīgas iekšējās kontroles sistēmas.
    4. Nav ievērota skaidras naudas avansa maksājumu izsniegšanas kārtība.
    34.Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentsNr.5.1-2-56 BO VAS “Slimnīca “Linezers”” 1998.g. finansu pārskata revīzija1. Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas galarezultāti nav pareizi atspoguļoti pamatkapitāla sastāvā Ls181716 un ir būtiski, jo veido 7,2% no bilances kopsummas.
    2. Investīcijas Ls230000 jeb 9% no bilances aktīva kopsummas ir iekļautas sadaļā “ārkārtas ieņēmumi”.
    1. Vāji darbojas iekšējās kontroles dienests.
    2. Slimnīca “Linezers”, uzsākot darbu, nav veikusi ilgtermiņa ieguldījumu, krājumu, naudas līdzekļu, debitoru un kreditoru inventarizāciju, kā arī nav sastādījusi slēguma un sākuma bilanci.
    3. Darbiniekiem ir sniegti aizdevumi, kas neatbilst likuma prasībām.
    35.Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentsNr.5.1-2-149 BO VU “Narkoloģijas centrs” 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Neto apgrozījumā nav iekļauti LR Iekšlietu ministrijas Valsts policijai sniegtie pakalpojumi Ls26090,04 un ieņēmumi par medicīniskajiem pakalpojumiem Ls18089 apjomā. Kopā ieņēmumos neiekļautā summa ir Ls44179,04 jeb 4,5%, par šo summu bilancē nav atspoguļoti debitoru parādi, kas šajā gadījumā ir 18,37% no bilances aktīvu kopsummas.1. Iekšējās kontroles sistēmas darbība ir neregulāra.
    2. Netiek ievēroti LR MK 07.11.1999. noteikumi Nr.339 “Par uzņēmumu grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”.
    3. Nav nodrošināta efektīva kontrole par valsts programmai “Alkoholisma novēršana un slimības agrīnā atklāšana” piešķirto valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izlietojumu.
    36.Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentsNr.5.1-2-127 BO SIA “Klīniskā slimnīca “Gaiļezers”” 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Uzņēmējsabiedrības bilancē uzrādīts tai nepiederošs īpašums Ls3768,7 tūkst. vērtībā un nav zināms nepiederošā īpašuma sastāvs, kas ir 65,1% no bilances kopsummas.1. Nav atrisināts uzņēmējsabiedrības bilancē uzskaitītās mantas īpašuma jautājums.
    37.Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentsNr.5.1-2-101 BO VU “Latvijas onkoloģijas centrs” 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Grāmatvedības reģistros ir labojumi un nav parakstu.
    2. LOC iegādātās mēbeles un naudas līdzekļu plūsma VIP (Valsts investīciju programma) kontā nerada pārliecību par VIP līdzekļu racionālu izlietojumu.
    38.Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentsNr.5.1-2-170 “Dzelzceļa slimnīca “Biķernieki”” 1999.g. finansu pārskata revīzija1. Uzrādītas ēkas un zeme Ls1593624 apjomā bez noformētām īpašuma tiesībām.
    2. Nav izstrādāta un apstiprināta nemateriālo ieguldījumu uzskaites un nolietojuma politika.
    3. Netiek ievērotas likuma “Par valsts un pašvaldības finansu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasības, jo darbiniekiem tiek piešķirti bezprocentu aizdevumi.
    4. Netiek rīkotas cenu aptaujas.
    5. Naudas plūsmas pārskats neatbilst likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” prasībām.

     

    * – 1.tabulas ailes “Atzinums” 4., 5., 6., 7. iedaļas atšifrējums:

    4.iedaļa (X)finansu pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par organizācijas finansiālo stāvokli
    5.iedaļa (XX)finansu pārskats visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo organizācijas finansiālo stāvokli, izņemot to, ka …
    6.iedaļa (XXX)finansu pārskats ir maldinošs, jo pārskata nepilnība skar fundamentālus jautājumus, kā …
    7.iedaļa (XXXX)netiek sniegts atzinums par finansu pārskatu, jo pārbaudes ierobežotie apjomi ir tik būtiski, ka nav iespējams gūt priekšstatu par finansu pārskatu kopumā un daļēji iegūtā informācija ir nepietiekama atzinuma sniegšanai

    2.tabula

    2000.GADA FINANSU PĀRSKATA REVĪZIJU ATZINUMI
    (analizētas revīzijas, par kurām lēmumi pieņemti līdz 2000.gada 31.decembrim)

    Revīziju departamentsPabeigto revīziju skaitsAtzinums pozitīvsAtzinums pozitīvs ar piezīmiNegatīvsNetiek sniegts atzinums
    KopējaisFinansu revīzijas%Skaits%Skaits%Skaits%Skaits%
    Pa visiem departamentiem1553824.51026.32463.125.325.3
    Valsts budžeta revīzijas departaments4924.08150.0150.0
    Pašvaldību revīzijas departaments382873.7621.42175.013.6
    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments68710.3457.1228.6114.3114.3

     

     

    Valsts un pašvaldību pasūtījumi

    2.VALSTS UN PAŠVALDĪBU PASŪTĪJUMI
    Pārskats sagatavots saskaņā ar LR likumu “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”. Dati apkopoti par valsts institūcijām un pašvaldībām atbilstīgi Valsts saimnieciskās darbības, Pašvaldību un Valsts budžeta revīzijas departamentu veiktajām pārbaudēm.
    Viens no galvenajiem veidiem, kā un kur tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, ir valsts un pašvaldību pasūtījums, kas gadā (laika posmā no 1997. līdz 2000.gadam) ir aptuveni 7 – 9% no iekšzemes kopprodukta.
    VK pārbauda valsts pasūtījumu piešķiršanas norises ministrijās, pilsētu, rajonu un pagastu pašvaldībās, kā arī to, kā šīs norises kontrolē attiecīgo institūciju vadība.
    Valsts kontrole valsts pasūtījuma piešķiršanu pārbauda gan izlases veidā, gan arī pēc sūdzībām un publikācijām republikas presē. VK pārbaudēs konstatētos pārkāpumus un trūkumus dara zināmus atklātībai un nepieciešamības gadījumā sniedz ziņojumus tiesībaizsardzības institūcijām, ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, kuru pārraudzībā atrodas pārbaudītās iestādes vai uzņēmumi.
    Valsts un pašvaldību pasūtījuma iegūšanā ir ieinteresētas gan firmas, gan individuālie izpildītāji, jo valsts pasūtījuma saņemšanas gadījumā firmai ir nodrošināts garantēts ienākums un peļņa visā līguma darbības laikā un tiek nodrošināta firmas saimnieciskā darbība, kas paver iespējas tās tālākai attīstībai un izaugsmei. Firma, saņemot valsts pasūtījumu, ceļ savu reputāciju un prestižu, apliecina savas spējas kvantitatīvi un kvalitatīvi veikt darbu, bet sekmīga pasūtījuma izpilde paver iespēju saņemt citus pasūtījumus.
    Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas objektivitāti bieži vien apšauba uzņēmēji. Tam ir zināms pamats, jo VK veiktās pārbaudes par valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas atbilstību likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasībām apstiprina, ka valsts un pašvaldību pasūtījuma mērķis – panākt racionālu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu, veicināt iespējami plaša piegādātāju un darba izpildītāju loka iesaistīšanu valsts un pašvaldību pasūtījuma izpildē, nodrošināt brīvu konkurenci starp piegādātājiem un darbu izpildītājiem, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret viņiem, panākt valsts pasūtījuma norisēs atklātumu un publiskumu, kā arī nodrošināt sabiedrības uzticību šīm norisēm – tā visplašākajā nozīmē nav sasniegts.
    Pārbaudēs konstatēti sistemātiski procedūras pārkāpumi publiskā pasūtījuma izpildē. Pasaules prakse liecina, ka šie it kā formālie pārkāpumi bieži vien ir korupcijas ārējā izpausme.
    Ir konstatēti gadījumi, ka sludinājumi par valsts un pašvaldību pasūtījumu netiek publicēti “Latvijas Vēstnesī” vai vietējā laikrakstā, netiek ievērots laiks 40 dienas pirms konkursa, šis laiks bez pamatojuma tiek saīsināts pat līdz 10 dienām.
    Nereti izstrādātais konkursa nolikums nesatur vērtēšanas kritērijus, nolikuma noteikumi nav pietiekami precīzi izstrādāti un skaidri aprakstīti, tāpēc izsoles dalībniekiem nesniedz skaidru priekšstatu par izsoles preci vai pakalpojumu un par piegādes noteikumiem.

    Konstatēti arī daudz nopietnāki pārkāpumi:

  • lētākais piedāvājums tiek noraidīts bez ekonomiska un juridiska pamatojuma;
  • izsolītā pakalpojuma darba daudzums neatbilst faktiskajam, paredzētajam;
  • bez pamatojuma tiek samazināts izsoles dalībnieku skaits;
  • netiek veikta vispusīga izsoles pretendentu finansiālās stabilitātes analīze;
  • izsoles komisijā iekļauj cilvēkus, kuri pārstāv gan pasūtītāju, gan piegādātāju;
  • izsoles uzvarētājs neievēro valsts pasūtījuma līgumā noteiktos preču piegādes termiņus;
  • bez Finansu ministrijas atļaujas un neņemot vērā to, ka likumā “Par budžetu un finansu vadību” nav paredzēta ilgtermiņa apropriācija, garantē samaksu piecu gadu laikā, kaut gan apropriācija ir zaudējusi spēku saimnieciskā gada beigās;
  • noslēdzot līgumus ar uzvarētājiem, netiek ievērotas normatīvo aktu prasības, tiek veikta paredzēto darbu un piegāžu nepamatota priekšapmaksa par daļēju vai visu līgumā paredzēto summu, līdzekļi netiek izlietoti atbilstīgi apstiprinātajai tāmei;
  • tiek pārsniegtas konkursa nolikumā paredzētās summas;
  • nerīkojot izsoli (konkursu), tiek noslēgti līgumi par darbu veikšanu, preču iegādi un pakalpojumiem.
  • VK ir konstatējusi būtiskus pārkāpumus, bet tai nav deleģētas tiesības procesu apturēt uz laiku, kamēr tiek pārbaudīti un noskaidroti lietas patiesie apstākļi vai noskaidroti sūdzībā minētie fakti.
    VK rīcībā ir it kā pietiekami daudz tiesisku iespēju, lai piemērotu soda sankcijas: nosūtīt pārbaudes materiālus Ģenerālprokuratūrai, ja saskatītas krimināla rakstura darbības valsts vai pašvaldību pasūtījumu izpildē, VK var noteikt uzrēķinu, var ieteikt augstākai institūcijai izskatīt jautājumu vai amatpersonas atbilstību ieņemamajam amatam vai arī atbilstīgi likuma prasībām saukt amatpersonu pie administratīvās atbildības par prettiesisku ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarītu darbību vai bezdarbību, kas apdraud valsts noteikto kārtību valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildē. Ja būtu iespēja apstādināt procesu līdz apstākļu noskaidrošanai, ieguvums gan materiālā, gan morālā ziņā būtu liels, jo rastos gandarījums, ka ir veikts viss, lai aizstāvētu valsts intereses, un ka nevar bezatbildīgi vai savās interesēs rīkoties valsts pasūtījuma organizēšanā un izpildē.
    VK ir izveidots speciāls sektors, kas nodarbojas ar valsts un pašvaldību pasūtījumu kontroli, ir sagatavoti metodiskie materiāli efektīvākai darba veikšanai, lai revīzijas galarezultātā varētu izvērtēt valsts vai pašvaldību pasūtījuma lietderību un resursu racionālu izlietojumu.
    No 1996.gada 24.oktobra likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” stāšanās spēkā dienas līdz 1999.gada 1.aprīlim Valsts kontroles revīzijas departamenti ir veikuši 660 revīzijas un pārbaudes, un no tām 158 jeb 24% ir skatīts jautājums par valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norisēm. Revīziju materiāli apliecināja, ka budžeta iestādēs, valsts un pašvaldību uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ne vienmēr un ne visur ir ievērotas likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasības. 44 pārbaudēs atklāti pārkāpumi, kas ir 28% no visa veiktā darba apjoma par šo revīziju tematu.
    1999.gadā VK no 290 pārbaudēm par valsts un pašvaldību pasūtījumu bija 25 pārbaudes vai 8,6%. Valsts kontroles pārbaudītā summa bija Ls 14 milj. vai 4% no kopējās valsts un pašvaldību pasūtījumam izlietotās summas. 2000.gadā no kopējo pārbaužu skaita 34% bija revīzijas par valsts un pašvaldību pasūtījumu un pārbaudītā summa bija Ls 33,3 milj.

    1.tabula

    Valsts un pašvaldību pasūtījumu pārbaudes 2000.gadā

    N.p.k.Revīzijas departamentsPārbaužu skaitsPārbau-dīto pa-sūtījumu skaitsKopīgais noslēgto līgumu apjoms LsFaktiski izlietotie līdzekļi LsLikuma prasības
    KopējaisValsts un pašvaldību pasūtījums%IevērotasNav ievērotas
    Gadīj. skaitsSumma LsGadīj. skaitsSumma Ls
    1.Valsts budžeta revīzijas532241.553189066419909361113734849191745120
    2.Valsts saimnieciskās darbības revīzijas401230122444951524047678111160001122931678
    3.Pašvaldību revīzijas391128.2111647621647622143009150462
    Kopā:1324534534133680696333060511684787912924827260

    1.tabulā atspoguļotie dati liecina, ka kopumā faktiski izlietotie līdzekļi ir mazāki par kopējo noslēgto līgumu apjomu un panākta līdzekļu ekonomija Ls 374 645. Valsts budžeta revīzijas departamentā veiktajās pārbaudēs konstatēts, ka kopumā ir pārtērēti līdzekļi Ls 27 192 apjomā, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā veiktajās pārbaudēs konstatēta līdzekļu ekonomija Ls 401 837 apjomā, bet Pašvaldību revīzijas departamenta pārbaudēs kopējais noslēgto līgumu apjoms atbilst faktiski izlietotajiem līdzekļiem. Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta veiktajās 12 pārbaudēs līdzekļu ekonomija konstatēta septiņos gadījumos summās no Ls 524 līdz Ls 191 453, četros gadījumos noslēgtā līguma apjoms atbilst faktiski izlietoto līdzekļu summai un vienā gadījumā konstatēts līdzekļu pārtēriņš Ls 5701 apjomā. Valsts budžeta revīzijas departamenta veiktajās pārbaudēs kopējais konstatētais līdzekļu pārtēriņš ir Ls 27 192. Tas izveidojies gan no ekonomijas Valsts ieņēmumu dienestā un Aizsardzības ministrijā, gan no līdzekļu pārtēriņa Valsts kasē un Naturalizācijas pārvaldē. Vairākos gadījumos pārtēriņš ir daži simti latu un ir gadījumi, ka tas ir pat Ls 200 000; tāpat var teikt par līdzekļu ekonomiju, kas ir no Ls 100 līdz pat Ls 140 000, un šādi rezultāti ļauj secināt, ka valsts pasūtījuma īstenošanas norisēs tiek pārkāptas likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasības, ka izsoles piedāvātā darba daudzums neatbilst faktiskajam, ka tiek pārsniegtas konkursa nolikumā un noslēgtajā līgumā paredzētās summas. Tas liecina, ka izsoles noteikumi nav pietiekami precīzi izstrādāti un ka pasūtītājs ne vienmēr labi pārzina savu nepieciešamību un tās tehniski ekonomisko pamatojumu.
    No 45 pārbaudītajiem pasūtījumiem valsts pasūtījumi ir 25, pašvaldību – 20.
    Latvijā valsts pasūtījumi pārsvarā ir par nelielām summām, vidēji viens valsts pasūtījums ir par Ls 2000, tomēr līdz ar ekonomikas uzplaukumu ir vērojama tendence pieaugt būvdarbu, būvprojektēšanas, preču piegādes un pakalpojumu pasūtījumu skaitam, kuru apjoms ir virs Ls 104 000.
    2.tabulā parādīti dati pēc pasūtījuma kategorijas un noteiktā vērtību sliekšņa, kas iegūti Valsts kontroles veiktajās pārbaudēs.

    2.tabula

    N.p.k.KategorijasPārbaudīto pasūtījumu skaitsIzvēlētā metode 1999./2000.Piegādātāji 1999./2000.Pārbaudītā izlietoto līdzekļu summa
    1999.g.2000.g.IzsoleKonkurssViens pretendentsCenu aptaujaVietējieĀrvalstu1999.g.2000.g.
    4/1510/44-/167711/360523/53302/11Ls 14 milj.Ls 33,3 milj.
    1.Būvdarbi
    1.1.Virs Ls 4 milj.1
    1.2.No Ls 50 000 – 4 000 00027
    1.3.Līdz Ls 50 00055
    Kopā:263
    2.Būvprojektēšana
    2.1.Virs Ls 104 000
    2.2.No Ls 10 000 – 104 0001
    2.3.Līdz Ls 10 0001
    Kopā:2
    3.Preču piegāde
    3.1.Virs Ls 104 0006
    3.2.No Ls 10 000 – 104 000414
    3.3.No Ls 5000 – 10 00020
    3.4.Līdz Ls 500042972
    Kopā:143006
    4.Pakalpojumi
    4.1.Virs Ls 104 00022
    4.2.No Ls 10 000 – 104 00018
    4.3.No Ls 5000 – 10 00017
    4.4.Līdz Ls 500072233
    Kopā:92270
    5.Pavisam kopā:255341

    Ja 1999.gadā no 25 pārbaudītajiem pasūtījumiem 4 gadījumos tika izvēlēta izsoles metode, 10 gadījumos tika izvēlēts konkurss un 11 gadījumos – cenu aptaujas metode, tad 2000.gadā pēc izvēlētās pasūtījuma metodes 5341 pārbaudītais pasūtījums sadalās šādi: 15 izsoles, 44 konkursi, 1677 viena pretendenta piedāvājumi un 3605 cenu aptaujas. 2000.gadā vispopulārākā ir bijusi cenu aptaujas metode, kas izmantota 67,5% gadījumu, viena pretendenta piedāvājums – 31,4%, konkursi – 0,8% un izsoles – 0,3% gadījumu.
    Veicot publisko iepirkumu, priekšroka dota tādām precēm, pakalpojumiem un darbiem, ko piedāvā vietējie ražotāji un darbu izpildītāji. 1999.gadā no 25 pārbaudītajiem pasūtījumiem vietējie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji valsts pasūtījumu veikuši 23 gadījumos vai 92%, ārvalstu – 2 gadījumos vai 8%. 2000.gadā no 5341 pārbaudītā pasūtījuma 5330 gadījumos vai 99,8% izvēlēti vietējie ražotāji un darbu izpildītāji, 11 gadījumos, kas ir tikai 0,2%, izvēlēti ārvalstu piegādātāji.
    Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas un Pašvaldību revīzijas departamenti pārbaudēs par valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas un izpildes norisi un atbilstību 1996.gada 24.oktobra likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” un ar to saistīto aktu (Ministru kabineta (MK) 1997.gada 18.marta noteikumi Nr.98 “Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai” un MK 1997.gada 18.marta noteikumi Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentēšanas kārtība” un Finansu ministrijas (FM) instrukcijas) prasībām veica izlases veidā, izskatot pasūtījuma piešķiršanas norises, izmantojot kādu no pasūtījuma piešķiršanas metodēm, pārbaudot noslēgtos līgumus, bet neveicot detalizētas valsts un pašvaldību pasūtījumu pārbaudes un nevērtējot to piešķiršanas un izpildes pilnu atbilstību likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” un MK noteikumu Nr.100 un Nr.98 prasībām, kā to veica Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta valsts un pašvaldību pasūtījuma pārbaudes sektora darbinieki. Šīs detalizētās pārbaudes, izmantojot sīki izstrādātas pārbaudes programmas un aptverot visu noteikto prasību ievērošanas pārbaudi, ir veiktas 72,2% apjomā no kopējās pārbaudītās pasūtījumu summas, 27,8% apjomā pārbaudes veiktas izvēles kārtībā, galvenokārt akcentējot noslēgto pasūtījumu līgumu pamatnosacījumu izpildes pārbaudi.

    Mazliet par konstatētajiem pārkāpumiem.
    Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) ir iegādājusies preces un veikusi samaksu par pakalpojumiem Ls 18 219 apjomā, neveicot cenu aptauju. 1999.gada pārskatā uzrādīts, ka valsts pasūtījums piešķirts 61 gadījumā, izmantojot cenu aptaujas metodi, kaut gan pieprasītie cenu aptaujas protokoli netika uzrādīti un līdz ar to pārskats nesniedz patiesu priekšstatu par valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanu.
    Rakstiski tika paskaidrots, ka pārskatā par valsts un pašvaldību pasūtījumu uzrādītie dati neatbilst darījumu apjomam, kas tika noformēti kā valsts pasūtījums tāpēc, ka Finansu ministrijas Valsts un pašvaldību pasūtījuma uzraudzības departamenta darbinieki mutiski pieprasījuši pārskatā iekļaut faktiski nenotikušas cenu aptaujas. 2000.gada 3.novembrī NRTP iesniegtajā paskaidrojumā VK minēts, ka pārskatā par valsts un pašvaldību pasūtījumu 2000.gada deviņos mēnešos tika iekļauti tikai faktiski notikušie konkursi un cenu aptaujas, nevis dati par visiem saņemtajiem pakalpojumiem un materiālu iegādi, kā to, sagatavojot 1999.gada pārskatu, pieprasīja FM Valsts un pašvaldību pasūtījuma uzraudzības departaments.

    Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izvēlējies valsts pasūtījuma metodi, izskatot tikai viena pretendenta piedāvājumu, un noslēdzis līgumu ar advokātu biroju “V.Skudra un partneri” par juridiskajiem pakalpojumiem, paredzot samaksu Ls 3000. Izmantotā pasūtījuma metode pēc būtības neatbilst likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 12.panta nosacījumiem, ka ir iespējams saņemt pakalpojumus tikai no viena pretendenta, ja nav citas pamatotas alternatīvas vai aizvietotāja.
    Tagad pastāv plašas juridisko pakalpojumu saņemšanas iespējas, un cenu aptaujas metode ļautu lietderīgi izvērtēt arī citu juridisko firmu sniegtos pakalpojumus un to izcenojumus, kā arī nodrošinātu likuma prasību ievērošanu.

    Valsts robežapsardzē, pildot valsts pasūtījumu par robežsargu formas tērpu izgatavošanu, pretēji līgumos noteiktajam, ka “pasūtītājs” norēķinās ar “izpildītāju” pēc padarītā darba, ir veikta priekšapmaksa pirms preces saņemšanas Ls 50 070 apjomā.

    Valsts kancelejā noslēgti līgumi par preču piegādi un pakalpojumiem, neievērojot likuma prasības: ar a/s “Siguldas būvmeistars” par Ls 22 850, ar SIA “Abi divi” par Ls 45 243, ar SIA “Kēfa” par Ls 6156, ar A.Oliņas individuālo uzņēmumu “Mamres Hora” par Ls 76 908, ar zemnieku saimniecību “Lejas Polāni” par Ls 74 837 un par autotransporta īri ar vairākiem uzņēmējiem par Ls 32 837.
    Noslēgtais līgums ar a/s “Siguldas būvmeistars” bez izsoles par alumīnija logu izgatavošanu Ls 22 850 apjomā izraisa vēl papildu jautājumu, kāpēc līgums tika noslēgts ar šo firmu, kas pati nav alumīnija logu izgatavotāja, bet tos iepērk citās uzņēmējsabiedrībās un tad piegādā Valsts kancelejai. Līguma izpildes dokumentos nav norādīti ne logu izmēri, ne telpas, kurās tie ievietoti, tāpēc nebija iespējams pārbaudīt piegāžu faktisko izpildi.

    Rīgas Dome, īstenojot pašvaldības pasūtījumu “Datortehnikas un programmatūras piegāde/instalēšana Rīgas pašvaldības izglītības iestādēm”, izsoli nav rīkojusi atbilstīgi likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 2.pantā noteiktajiem mērķiem:

  • racionāla pašvaldības līdzekļu izmantošana;
  • iespējami plaša piegādātāju iesaistīšana;
  • brīvas konkurences nodrošināšana starp piegādātājiem, vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret viņiem;
  • pasūtījuma norises atklātums. Izsoles komisija savā darbībā nav ievērojusi minētā likuma šādus nosacījumus:
  • ja piegāžu vērtība pārsniedz Ls 500 000, izsoles uzaicinājums jāizsludina arī kādā starptautiskā preses izdevumā vai attiecīgās nozares izdevumā, kas netika izdarīts;
  • uzaicinājums jāpublicē vismaz 40 dienas pirms piedāvājumu atvēršanas. Uzaicinājums tika publicēts tikai 24 dienas pirms izsoles steidzamā kārtā, pamatojoties uz ārkārtas situāciju. Faktiski šādas situācijas nebija.
  • Izsoles komisija nav bijusi konsekventa un nav ievērojusi vienlīdzīgu attieksmi un vienādu vērtēšanas kritēriju piemērošanu visiem pretendentiem.
    Rīgas Domes un SIA “Fortech” 2000.gada 4.jūlijā noslēgtajā līgumā salīdzinājumā ar izsoles pretendentiem izsniegto nolikuma parauglīgumu septiņos punktos veikti grozījumi par labu izpildītājam.
    Pēc līgumā noteiktā izpildes termiņa – 2 mēneši – tika piegādātas un uzstādītas 29 datortehnikas vienības par kopējo summu Ls 32 000 jeb 3% no līguma summas. Par līguma nosacījumu neizpildi soda nauda netika noteikta.
    Pārbaudes laikā darba grupa guva pārliecību, ka Rīgas Domes rīkotajās izsolēs iegādātās datortehnikas uzskaites sistēma ir nepilnīga. Nav ievērots likuma mērķis – panākt racionālu pašvaldības līdzekļu izlietojumu.
    Rīgas Dome ir iegādājusies modernu, prestižu un dārgu preci. Nopērkot mazliet mazākas jaudas datorus, kas apmierinātu skolu vajadzības, vai veicot pašvaldības pasūtījumu tikai četrus mēnešus vēlāk, būtu ietaupīti Ls 155 000 – 180 000 pašvaldības budžeta līdzekļu jeb 13,8 – 16% no pašvaldības pasūtījuma līguma kopējas summas.
    Iegādājoties 15 monitorus, kas atbilda nolikumā minētās videokartes iespējām, būtu ietaupīti vēl Ls 76 300 jeb 7% no noslēgtā līguma summas.
    Pērkot Latvijā komplektētu datortehniku, būtu ietaupīti aptuveni 10 – 20% no kopējās summas.

    Spēkā esošie valsts pasūtījumu reglamentējošie likumi un normatīvie akti ir nepilnīgi.
    Valsts pārvaldes struktūrā Latvijas Finansu ministrijā ir izveidots Valsts un pašvaldību pasūtījumu uzraudzības departaments, kura pamatuzdevums ir koordinēt pasūtījumus, bet tam nav likumīgu tiesību operatīvi reaģēt uz pasūtījumu procesu kopumā. Departaments var veikt tikai uzraudzības darbu, bet nevar apturēt procesu, pat ja tā rīcībā ir fakti, kas liecina par iespējamiem likumpārkāpumiem. Arī VK var veikt tikai pārbaudi par valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas un izpildes atbilstību likumu un normatīvo aktu prasībām, tātad konstatēt faktisko stāvokli, bet ne to ietekmēt. Faktiski ir izveidojusies situācija, ka nav iespējams operatīvi kontrolēt valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, kas tiek izlietoti pasūtījumu izpildei. Un pamatoti rodas jautājums: kāda ir VK loma šajos procesos?
    Latvijā nav institūcijas, kam būtu tiesības pārtraukt noslēgtu līgumu un tajā paredzētās saistības būvdarbu, būvprojektēšanas, preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas jomā. Protams, rodas jautājums, vai šādas pilnvaras būtu jāpiešķir kaut kādai institūcijai un vai vispār šādu pilnvaru vajadzētu piešķirt, jo tās esamību būtu iespējams ļaunprātīgi izmantot pretendentiem, kuri nebūtu uzvarējuši izsolēs (konkursos), bet būtu lietderīgi deleģēt kādai institūcijai tiesības uz laiku (šeit noteikti jāparedz termiņš) apturēt procesu, kamēr tiek pārbaudīti un noskaidroti lietas patiesie apstākļi neskaidrību un sūdzību gadījumos.
    Sūdzību izskatīšana un pārbaudes veikšana ir ilgstoša un sarežģīta, tāpēc būtu lietderīgi apstādināt procesu uz laiku līdz apstākļu noskaidrošanai.
    Likumos un normatīvajos aktos jābūt obligātiem nosacījumiem, kas maksimāli ierobežotu iespēju valsts pasūtījumu izmantot neekonomiski, neatbilstīgi valsts interesēm, kā arī jāparedz valsts pasūtījuma procesos iesaistīto amatpersonu atbildība par pieņemto lēmumu sekām. Likumos un normatīvajos aktos jānosaka gan konkrētas prasības un noteikumi, nevis kā tas bieži ir (var pieprasīt, vajadzētu utt.) valsts pasūtījuma piešķiršanā un izpildē, gan konkrēta atbildība, kas iestāsies, ja likumu prasības neievēros, nevis deklaratīvais definējums “saskaņā ar likumos noteikto kārtību”, kura vairumā gadījumu vienkārši nav noteikta.
    Likumos jāparedz, ka personām, kuru vainas dēļ valstij ir radies zaudējums, jāatbild par valstij nodarītajiem zaudējumiem un tie jākompensē. Paaugstinātas atbildības gadījumā jābūt arī atbilstīgam atalgojumam, un tam šā jautājuma risināšanā ir ļoti liela nozīme, bet tomēr ne izšķirīgā. Jārada motivācija, ka darbs valsts interešu labā ir prestiža lieta, un tas jāstimulē gan morāli, gan materiāli, tādējādi panākot, ka valsts sektorā būtu ieinteresēti strādāt augsti kvalificēti speciālisti.
    Jaunais likumprojekts “Par iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām” minētās problēmas neatrisina. Projekts ir ļoti nenoteikts un nekonkrēts. Likuma projektā lietotie termini ir neprecīzi, nekonkrēti, un tas pieļauj dažādu interpretāciju, kas nedrīkst būt, piemēram, formulējums – “var pieprasīt”, “var darīt” – pieļauj, ka šīs prasības un darbības nav obligātas. Likuma projektā ir paredzētas normas, kas nav saskaņotas vai ir pretrunā ar likumu “Par budžetu un finansu vadību”.

     

    Par PHARE finansēto projektu Latvijā līdzekļu izlietojumu

    3. PAR PHARE FINANSĒTO PROJEKTU LATVIJĀ LĪDZEKĻU IZLIETOJUMU
    Eiropas Kopienas palīdzības programma ekonomikas pārstrukturēšanai Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs jeb PHARE programmas mērķis ir veicināt ekonomiskās un sociālās pārmaiņas Baltijas valstīs, dot tām iespēju piedalīties Eiropas integrācijas procesā un drīzāk integrēties ES. Latvija saņem palīdzību PHARE Nacionālās (tikai Latvijai) un Reģionālās (visām PHARE programmas valstīm) programmas ietvaros.
    Piešķirtos līdzekļus Latvijai piesaista netieši: konsultatīvu pakalpojumu, iekārtu, aprīkojuma un mācību veidā. Līdzekļu izlietojumu kontrolē ES institūcijas Briselē. Šim nolūkam Latvijā darbojas PHARE programmu ārējā monitoringa un uzraudzības birojs (The External Monitoring & Assessment Service for the Phare Programme), kas pārbauda finansu izlietojumu un sagatavo pārskatus ES Komisijai Briselē par projektu izpildes gaitu.

    Kopš 1998.gada VK pārbauda starptautisko (PHARE) finansu līdzekļu izlietojumu dažādu attīstības projektu īstenošanā Latvijā. Laikā no 1998. līdz 2000.gadam pārbaudīts:

  • PHARE finansēto lauksaimniecības un lauku attīstības projektu Latvijā līdzekļu izlietojums laikā no 1994. līdz 2000.gadam;
  • Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta centru saņemto PHARE finansu līdzekļu izlietojums no 1994. līdz 2000.gadam.
  • PHARE finansētie lauksaimniecības un lauku attīstības projekti

    Naudas dotācijas no PHARE lauksaimniecības sektoram tiek piešķirtas pēc Zemkopības ministrijas izstrādātajiem pieprasījumiem, kas tiek iesniegti apstiprināšanai un izskatīšanai FM Starptautisko palīdzības projektu koordinācijas departamentā un ES Komisijā.
    PHARE piešķirtais finansējums netiek tiešā veidā nodots Zemkopības ministrijas rīcībā. PHARE programmā ietvertā neatmaksājamā palīdzība tiek sniegta ar ES izpildītājfirmas starpniecību, kura tiek izvēlēta konkursa kārtībā, un piešķirtā nauda atrodas ES Komisijas pārziņā. PHARE piešķirtais finansējums parasti sakrīt ar kalendāro gadu, tomēr sarežģīto un darbietilpīgo instrukciju dēļ projekti bieži sākas vēlāk nekā paredzēts.

    1.tabula

    PHARE lauksaimniecības un lauku attīstības projekti

    N.p.k.PHARE projektsUzsāktsPabeigtsFinansējums
    (tūkst. ECU)
    1.Atbalsts projekta vadības vienībai (PMU)03.94.02.98.830
    2.Atbalsts Zemkopības ministrijas decentralizācijai un integrācijai ES05.94.03.98.830
    3.Atbalsts lauksaimniecības finansu sabiedrībām (LFK)09.94.04.97.590
    4.Agrouzņēmumu restrukturizācija, mārketings, sadalījums, kvalitāte, kontrole02.95.08.97.950
    5.Sektora līmeņa pārtikas kvalitātes pārbaude02.95.08.97.200
    6.Atbalsts privātajai mežsaimniecībai03.96.10.97.400
    7.Atbalsts privātajai zivsaimniecībai03.96.04.97.400
    8.Tehniskā palīdzība zemes privatizācijai un reģistrācijai Latvijā II10.96.09.98.2600
    9.Nacionālā un sektora līmeņa pārtikas kvalitāte01.97.12.99.1800
    10.Lauku ekonomikas dažādošana01.97.09.99.1200
    11.Tehniskā palīdzība zemnieku saimniecību attīstībai01.97.12.98.1000
    12.Multivalstu projekts “veterināro diagnožu un kontroles programma”10.97.12.99.3500
    13.Institucionālais atbalsts lauksaimniecības sektoram11.97.11.99.1800
    14.Robežinspekcijas sistēmas veidošana atbilstīgi ES standartiem fitosanitārijā03.98.10.98.100
    15.Robežinspekcijas sistēmas veidošana atbilstīgi ES standartiem veterinārijā03.98.06.99.106
    16.Zemkopības ministrijas vadības atbalsts04.98.11.98.160
    17.Atbalsts dzīvnieku identifikācijas sistēmas izveidei atbilstīgi ES standartiem05.98.03.99.130
    18.ES un Latvijas likumu saskaņošana09.98.12.99.900
    19.Institucionālais atbalsts privātajai mežsaimniecībai10.98.12.99.409/90
    20.Tehniskā palīdzība, atbalsts Zemkopības ministrijai10.98.600/1000
    21.Atbalsts fitosanitārajiem dienestiem11.98.340
    18 845/1090

    19. un 20.kārtas numura uzrādītais finansējums atbilst 1994. un 1998.gada programmām, kopā tas 19.pozīcijā ir ECU 499 000, 20.pozīcijā – ECU 1 600 000.

    Izvērtējot 1994. un 1995.gada projektu izpildi, jāuzsver, ka tiem ir savi pozitīvie un negatīvie faktori. Pozitīvi vērtējama iespēja mācīties no ārvalstu pieredzes un paskatīties uz sevi no plašāka skatupunkta, salīdzināt Latvijas situāciju ar situāciju ārvalstīs. Tas ir noderīgi gan uzņēmējiem, gan konsultantiem, taču uzņēmējs ne vienmēr spēj gūt šos labumus, it īpaši tad, ja ārvalstu konsultanti nepārzina situāciju Latvijā. Gadījumos, kad uzņēmējs nepārvalda svešvalodas un ārvalstu konsultants nepārzina konkrēto situāciju, rodas izteikta neapmierinātība. Tas pierāda, ka arī citu valstu un to institūciju finansētajos projektos Latvijas puse jāiesaista kā līdzvērtīgs projekta partneris, ieceļot savu koordinatoru. To vajadzētu izvirzīt kā obligātu prasību, kur tas ir iespējams.
    Jāsecina, ka Latvijas puse ne vienmēr prasmīgi izmanto šo iespēju. Kā galvenais faktors projektu efektivitātes paaugstināšanai jāmin projekta koordinatora trūkums no Latvijas puses. To pierāda arī neizmantotās iespējas mainīt un ietekmēt projekta gaitu, jo ministriju darbinieki nav ne atbildīgi, ne ieinteresēti projekta galarezultātā, arī kadru mainība ir vērā ņemams faktors. Projektu ieviešana no Latvijas puses tiek atstāta pašplūsmā. Valsts iestāžu rīcība netiek saskaņota. Ieceļot projekta koordinatoru, būtu daudz lielākas iespējas piemērot projektu Latvijas uzņēmēju vajadzībām, koordinēt tā ieviešanas pasākumus un elastīgāk reaģēt uz konkrētām izmaiņām. Projekta veiksmīga norise galvenokārt ir atkarīga no to Latvijas speciālistu, kuri iesaistīti projekta īstenošanā, sagatavotības, atbilstības un ieinteresētības. Neveicot projekta korekciju, uzsvars var tikt vērsts uz Latvijas pusei mazsvarīgiem jautājumiem, kā tas bija gadījumā ar projektu pārstrādes uzņēmumiem (Latvijas lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu pārstrukturēšana, mārketings un preču realizācija), kur liela uzmanība tika pievērsta banku aizdevumu saņemšanai, kaut gan aptaujātie uzņēmumi nemaz neplānoja piesaistīt kredītresursus no malas.
    Lielie privatizētie uzņēmumi neuzticējās projekta speciālistu grupai un ziņas par savu stratēģiju un finansēm nodot atklātībai nevēlējās, kaut gan projekta vadība visiem uzņēmumiem rakstiski bija solījusi, ka to dati netiks nodoti atklātībai bez uzņēmumu rakstiskas atļaujas. No uzņēmumiem ir prasīta konfidenciāla informācija par to finansiālo stāvokli un nākotnes plāniem.
    Teorētiskā līmenī projekts kopumā noritējis labi, taču praktiskā daļa nav īsti piemērota mūsu apstākļiem, un te vainojama arī projektā iesaistīto uzņēmumu neuzticēšanās.

    Jāuzsver, ka šajā gadījumā netika pilnībā izmantota iespēja projektu īstenot Latvijai piemērotā veidā. Tā kā daudzi no projektā iesaistīto uzņēmumu galvenajiem speciālistiem savā arodā ir profesionāļi ar lielu pieredzi vietējos apstākļos, tad šajā jomā viņi savas problēmas var atrisināt paši un no šāda veida projektiem gaida kaut ko vairāk, piemēram, uzņēmumu vadītāji vēlējās saviem speciālistiem praktiskas mācības ārzemēs.
    Uzņēmējdarbības atbalsta centra (UAC) konsultanti, kas piedalījās šajā PHARE projektā, uzturēja sakarus ar uzņēmumiem, vienlaikus UAC konsultantiem bija iespēja novērot un mācīties no ārzemju konsultantiem viņu metodes un paņēmienus. UAC atzīst, ka šī iespēja ir atkarīga no konkrētā ārvalstu konsultanta kvalifikācijas un attieksmes, jo ir bijuši gan labi, gan slikti piemēri. Iespējas ietekmēt projekta gaitu ir bijušas ļoti ierobežotas. UAC faktiski nostādīts izpildītāja lomā, nevis kā partneris, kas bilaterāli finansētos palīdzības projektos ir otrādi. Šādos projektos UAC konsultanti paši pielāgo visu teorētisko materiālu vietējiem apstākļiem, līdz ar to notiek efektīvs konsultantu mācību un radošs pieredzes apmaiņas process, iegūstot Latvijas situācijai atbilstīgi sagatavotus materiālus.
    Liela nozīme ir tam, ka nodarbības var vadīt bez tulka. Uzņēmējiem tas ļauj labāk izprast sacīto un straujāk reaģēt uz radušos situāciju. Bilaterālās palīdzības projektos vienmēr ir projekta ārvalstu koordinators un Latvijas koordinators, turklāt abi ir partneri. Šādā situācijā ir daudz lielākas iespējas piemērot projektu Latvijas uzņēmēju vajadzībām un elastīgāk reaģēt uz katra konkrēta uzņēmēja pieprasījumu.
    Kā pozitīvs piemērs šajā laikā posmā jāmin projekts “Tehniskā palīdzība Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un statistikas dienestiem” un it īpaši Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs (LLKC) Ozolniekos, kura darbinieki aktīvi piedalījās projekta īstenošanā, to izmainot un gūstot pozitīvu vērtējumu no tiešajiem projekta palīdzības saņēmējiem – zemniekiem. Zemnieku aptaujās par veiksmīgu mācību veidu tika atzīti lauku semināri:

  • pēc pusgada darbības pēc Latvijas puses prasības tika nomainīts projekta vadītājs;
  • pārrunu galarezultātā Brisele piekrita projekta paplašinājumam (demonstrējumu programmas zemnieku saimniecībās), kas sākotnēji nebija paredzēts, savukārt zemnieki to ir atzinuši par veiksmīgāko projekta daļu;
  • tika samazināts grāmatvedības sistēmas eksperta darbības laiks Latvijā, jo šāda veida konsultācijas vairs nebija nepieciešamas.
  • Sākot PHARE projektu 1994.gadā, LLKC Ozolniekos strādāja tikai septiņi konsultanti un visā dienestā bija tikai divi datori un viens kopētājs. PHARE atbalstam konsultāciju dienesta izveidē bija ievērojama nozīme, jo:

  • tika izstrādāta automatizēta zemnieku saimniecību grāmatvedības sistēma, kas patlaban apkalpo vairāk nekā 600 klientus;
  • tika izstrādāti vairāki konsultācijas līdzekļi: metodikas un datorprogrammas lopu ēdināšanai, mēslošanas plānu sastādīšanai;
  • tika izveidota Tālākizglītības nodaļa, kas nodrošina konsultantu, lauksaimniecības skolu skolotāju un zemnieku mācības. Ik gadus notiek vairāk nekā 100 kursi;
  • izmantojot projekta finansējumu, tika izveidota Informācijas nodaļa; tā nodrošināta ar nepieciešamo kopēšanas, skenēšanas un datortehniku;
  • LLKC Ozolniekos savas darbības nodrošināšanai saņēmis pamatlīdzekļus Ls 229 000 vērtībā (313 vienības).
  • Izvērtējot 1996. līdz 2000.gada projektu izpildi, jāsecina, ka tie ir bijuši efektīvi un Latvija saņēmusi palīdzību attīstībai informācijas un tehnoloģiju veidā, neieguldot savus līdzekļus. PHARE projektu ietvaros ir sniegta reāla palīdzība:

  • projekts ir pozitīvi ietekmējis un papildinājis zemes privatizācijas un reģistrācijas procesu Latvijā;
  • izstrādāti un ieviesti nacionālie likumi ganāmpulku reģistrācijai un dzīvnieku identifikācijai atbilstīgi ES prasībām;
  • sniegts reāls atbalsts Latvijas robežkontroles sistēmas veidošanā atbilstīgi ES standartiem veterinārijā;
  • projekts devis konkrētus priekšlikumus fitosanitārās laboratorijas, kā arī fitosanitāro kontroles punktu aprīkojumam atbilstīgi ES prasībām;
  • uzlabota veterināro dienestu darbības efektivitāte un veikti sagatavošanas darbi integrācijai ES iekšējā tirgū;
  • uzņēmumu ražošanas un preču kvalitātes standarti tuvināti vai saskaņoti ar ES likumu un citu normatīvo aktu prasībām, tādējādi uzlabojot mūsu uzņēmumu produkcijas eksporta iespējas uz Rietumeiropas valstīm.
  • Analizējot, kā Latvijā izmantoti līdzekļi un kādu efektu tie devuši Latvijas tautsaimniecībai (lauksaimniecībai un lauku attīstībai), konstatēts:

    1. PHARE projekts “Tehniskā palīdzība zemes privatizācijai un reģistrācijai Latvijā” (palīdzību saņēma Valsts zemes dienests, Valsts meža dienests, Tieslietu ministrija). Īstenojot projektu, sasniegts tā galvenais mērķis: apmācīti cilvēki strādāt ar ģeogrāfiskām informācijas sistēmām, kā arī uzsākta sadarbība datu apmaiņas jomā ar Valsts zemes dienestu (VZD). Iegūtās iemaņas un programmatūra ļauj precīzāk un ātrāk veikt meža ierīcības darbus un sagatavot meža kartes digitālā veidā, izmantojot VZD informāciju. Projekts visumā ir pozitīvi ietekmējis un veicinājis zemes privatizācijas procesu Latvijā. Galvenais projekta ieguvums ir tas, ka ir izglītoti, kvalificēti speciālisti dažādās ar projektu saistītās darbības jomās, un daļa no šiem speciālistiem ir spējīgi profesionāli sagatavot jaunos darbiniekus.
    VZD palīdzība tika sniegta tehnisko līdzekļu veidā Ls 99 479 apjomā. Ar projekta atbalstu VZD veiksmīgi uzsākta mūsdienīgas vērtēšanas sistēmas izveidošana Latvijā. Vērtēšanas speciālisti ir apguvuši ievada mācību kursu tirgus datu analīzē un masveida vērtēšanas metodēs un tagad var kvalificēti organizēt tirgus datu vākšanu, kā arī šos datus izmantot savā darbā. Ikvienā rajonā tagad ir sagatavota kvalificēta darbinieku grupa, kam ir nepieciešamās prasmes un zināšanas, lai efektīvi veiktu kadastrālās uzmērīšanas un kartēšanas darbus.
    Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu departaments bija tikai viens no projekta partneriem. Valsts zemes dienestam, Tieslietu ministrijai un Valsts meža ministrijai nebija nodalīti atsevišķi apakšprojekti, tāpēc nav iespējams noteikt, cik projekta līdzekļu izmantoti tieši Tieslietu ministrijas vajadzībām, izņemot iepirkuma daļu, kur Ls 80 000 tika piešķirti datortehnikas un programmatūras iegādei zemesgrāmatu nodaļu datorizācijai.
    Projekta gaitā tika izstrādāta un ieviesta datorizēta nekustamo īpašumu reģistrācijas sistēma visās 28 zemesgrāmatu nodaļās, zemesgrāmatu nodaļu darbinieki apmācīti strādāt ar jauno sistēmu, no projekta līdzekļiem iegādātas 65 darba stacijas. Projekta ieviešanas laikā izveidota laba sadarbība starp Tieslietu ministrijas un zemesgrāmatu nodaļu darbiniekiem un projekta konsultantiem.
    Speciālisti uzskata, ka PHARE projekts “Tehniskā palīdzība zemes privatizācijai un reģistrācijai Latvijā” ir bijis ļoti sekmīgs.

    2. PHARE finansētais projekts “Robežinspekcijas sistēmas veidošana atbilstīgi ES standartiem veterinārijā”.

    Projekta izpildes laikā paveikts:

  • apzināta Latvijas Valsts veterinārā dienesta struktūra un veterinārās robežkontroles kārtība;
  • noteikti perspektīvie ES ārējās robežkontroles punkti veterinārās kontroles veikšanai;
  • noteikts nepieciešamais robežkontroles punktu iekārtojums, telpu izmēri, kā arī orientējošās robežkontroles punktu celtniecības izmaksas;
  • noteiktas nepieciešamās iekārtas robežkontroles punktos;
  • sniegta palīdzība Latvijas likumu un normatīvo aktu sakārtošanā;
  • apmācīti robežinspektori;
  • veiktas pārrunas ar Latvijas ostu, Latvijas dzelzceļa, lidostas “Rīga” administrāciju, Valsts ieņēmumu dienestu, muitu, kā arī ar citām institūcijām par robežkontroles punktu iekārtojumu, kontroles procedūru, samaksas sistēmu; veikts arī izskaidrojošais darbs;
  • sagatavoti ES likumu un citu normatīvo aktu skaidrojumi attiecībā uz robežkontroli;
  • veikta esošo robežkontroles punktu celtniecības projektu analīze un izdarītas nepieciešamās korekcijas;
  • sniegti ieteikumi datu bāzes izveidošanai atbilstīgi ES standartiem;
  • organizēts mācību brauciens uz Austriju un Spāniju ar iespēju praktizēties robežkontroles punktos;
  • sagatavotas pamatnodaļas noteikumiem par veterinārās robežkontroles organizēšanu;
  • sagatavotas nodaļas un doti ieteikumi veterinārās robežkontroles dienasgrāmatas izveidei;
  • sniegti ieteikumi veterinārās robežkontroles pilnveidošanai, tuvinoties ES prasībām;
  • sagatavots saraksts un noslēgts līgums ar SIA “Klīva” par nepieciešamo iekārtu iegādi no PHARE projekta finansējuma;
  • sagatavots projekts “PHARE 2000”.
  • Projekts novērtēts kā lietderīgs, tas sasniedzis sākotnēji izvirzītos mērķus un sniedzis reālu atbalstu Latvijas robežkontroles sistēmas veidošanā atbilstīgi ES standartiem veterinārijā.

    3. PHARE finansētais projekts “Robežinspekcijas sistēmas veidošana atbilstīgi ES standartiem fitosanitārijā”.

    Projekta izpildes laikā paveikts:

  • apzināta Latvijas augu veselības situācija un struktūra, sagatavota tās uzlabošanas stratēģija pēc ES standartiem (dienesta struktūra);
  • identificēti galvenie ilglaicīgie robežposteņi pēc iestāšanās ES;
  • nosauktas ieteicamās standartiekārtas robežposteņiem;
  • identificēts piemērots veids laboratorijai robežposteņos un centrālajai karantīnas laboratorijai;
  • doti padomi likumu izstrādes jautājumos;
  • sniegtas konsultācijas piemērotas maksas pakalpojumu politikas izstrādē;
  • organizēts divu dienu mācību brauciens (Francija, Austrija), lai apmeklētu robežpunktus un gūtu priekšstatu par augu veselības organizāciju ES dalībvalstīs, kā arī apspriestu ES likumu ieviešanu ar dalībvalstīm;
  • sniegti ieteikumi piemērotas datu bāzes izveidošanai;
  • veikta koordinācija ar citiem projektiem Zemkopības un Finansu ministrijā;
  • sniegti ieteikumi fitosanitārās kontroles pilnveidošanai, tuvinoties ES prasībām;
  • noteikts darba uzdevums TWINNING projektam (TWINNING projects – TWINNING programmas – dibinātas 1998.gadā pēc Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu iniciatīvas un paredzētas kandidātvalstu administratīvo spēju stiprināšanai, darbojas ar PHARE finansējumu);
  • iegādāti divi stereomikroskopi Terehovas un Rīgas zvejas ostas robežpunktu laboratorijām;
  • perspektīvajiem ES robežkontroles punktiem iegādāti grāmatas “Karantīnas organiska identifikācija Eiropā” 12 eksemplāri.
  • Projekts novērtēts pozitīvi, un tas devis iespēju izvērtēt Latvijas fitosanitārijas likumu atbilstību ES prasībām un fitosanitārās kontroles sistēmu uz robežas, kādas nav nevienā ES valstī.
    Projekts devis konkrētus priekšlikumus laboratoriju izveidei, kā arī fitosanitāro kontroles punktu aprīkojumam atbilstīgi ES prasībām.

    4. PHARE finansētais projekts “Multivalstu projekts “Veterināro diagnožu un kontroles programma””.
    Projekta ietvaros Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs ir saņēmis laboratorijas iekārtas un materiālus par kopējo summu Ls 31 020 jeb ECU 46 858.
    Latvijas puses speciālisti projekta ietvaros ir piedalījušies 14 ārvalstu mācību braucienos uz Franciju, Lielbritāniju, Vāciju un Dāniju. Ārvalstu komandējumu laikā speciālisti guvuši pieredzi, strādājot dažādās laboratorijās, iepazīstoties ar citu institūtu struktūrvienībām un to darbības principiem, kā arī beiguši mācību kursus. Mācību laikā iegūti kvalitatīvi palīgmateriāli un vērtīgas shēmas, kas viegli izskaidrojamas un izmantojamas praktiskā darbā. Par katru ārvalstu mācību braucienu Latvijas puses speciālisti snieguši detalizētu pārskatu. Projekts deva iespēju atsākt darbu ar audu kultūrām, izmantojot tās dzīvnieku slimību diagnostikā, kā arī iespēju apgūt jaunākās laboratoriskās diagnostikas metodes Pasaules Veselības organizācijas (WHO) atzītās references laboratorijās, kas rada iespējas mūsu speciālistiem strādāt vienā līmenī ar pasaulē atzītāko laboratoriju speciālistiem.
    Balstoties uz Valsts veterinārā dienesta un Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra sniegtajām atsauksmēm, projekts novērtēts kā nozīmīgs un lietderīgs, kaut gan tā īstenošanas gaitā PHARE sākotnējā plāna detaļas tika vairākas reizes mainītas. Pēc šā projekta īstenošanas uzlabota veterināro dienestu darbības efektivitāte un veikti sagatavošanas darbi integrācijai ES iekšējā tirgū.

    5. PHARE projekts “Atbalsts dzīvnieku identifikācijas sistēmas izveidei atbilstīgi ES standartiem”.
    ES eksperti sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centru, lokālajiem datu ievades punktiem, zemnieku saimniecībām, Valsts veterināro dienestu, Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centru, lopu kautuvēm, pārstrādes uzņēmumiem un sanitāro robežinspekciju veikuši dzīvnieku identifikācijas gaitas reālās situācijas izpēti.
    Projekta ietvaros notikušas vairākas sanāksmes, sagatavoti materiāli un organizēti mācību semināri (viens mācību seminārs notika Itālijā).

    Projekta ieviešanas galarezultātā izstrādāti un ieviesti nacionālie likumi (tiesību akti) ganāmpulku reģistrācijai un dzīvnieku identifikācijai:

  • MK 1998.gada 13.janvāra noteikumi Nr.10 “Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi”;
  • Zemkopības ministrijas 1998.gada 7.jūlija instrukcija Nr.1 “Par liellopu apzīmēšanu”.
  • Projekts novērtēts kā lietderīgs, tas devis reālu ieguldījumu likumu izstrādē un sistēmas praktiskajā ieviešanā.

    Projekta mērķis:

  • reģionālo centru izveidošana datu apstrādei;
  • Latvijas mājlopu datu apkopošana;
  • mājlopu apzīmēšana;
  • mājlopu pases izstrāde;
  • mājlopu kustības reģistrācija.
  • 6. PHARE finansētais lauksaimniecības un lauku attīstības projekts “Lauku ekonomikas dažādošana”.
    Projekta “Lauku ekonomikas dažādošana” atbildīgais izpildītājs bija Vācijas kompānija “ABG GMbH” un Īrijas kompānija “TSM International”. Latvijas puses principiālais partneris bija LR Zemkopības ministrija, projektu īstenoja bezpeļņas organizācija SIA “Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs”.
    Projekta mērķis bija veicināt lauku attīstību, palielinot lauksaimnieciskā sektora efektivitāti, izveidojot alternatīvas nodarbinātības iespējas un radot jaunus ienākumu avotus, kā arī izglītojot iedzīvotājus un palīdzot Zemkopības ministrijai formulēt nacionālās, reģionālās un vietējās lauku attīstības stratēģiju.
    Projekta praktiskā darbība veikta piecos demonstrējuma rajonu izvēlētajos pagastos: Veclaicenes pagasts Alūksnes rajonā, Andrupes pagasts Krāslavas rajonā, Nirzas pagasts Ludzas rajonā, Rušonas pagasts Preiļu rajonā un Dundagas pagasts Talsu rajonā. Visi projektā iesaistītie pagasti iekļauti īpaši atbalstāmo reģionu sarakstā. Projekta pasākumi pagastos notika pēc vienotas shēmas.
    Projekta izpildes laikā organizēti 20 mācību kursi un semināri, kuros piedalījās vairāk nekā 350 dalībnieki, tajā skaitā uzņēmēji, konsultanti un pašvaldību vadītāji, tika noorganizēti divi mācību braucieni uz Īriju un Vāciju.
    Daļēji investējot ražošanas attīstību, projekts atbalstījis pagastu iedzīvotāju iniciatīvas grupu ieteiktos 35 uzņēmumus un zemnieku saimniecības lauksaimniecībā un netradicionālajā lauksaimniecībā, pārtikas pārstrādē, lauku tūrismā, kokapstrādē u.c.
    Projekta ietvaros izstrādāta Lauku attīstības rokasgrāmata, kas paredzēta cilvēkiem, kuri strādā ar lauku attīstības programmām un kuriem ir tikai pamatzināšanas lauku attīstības jomā. Rokasgrāmata sniedz informāciju par lauku attīstību, atbildīgajām institūcijām un iespējām, kur iegūt papildu informāciju. Tā sniedz pārskatu par ES pirmsiestāšanās un strukturālajiem fondiem, kā arī par iespējām saņemt finansiālo atbalstu no dažādiem fondiem Latvijā. Balstoties uz projekta pieredzi, izskaidrota lauku attīstības plānu metodika, sniegti lauku attīstības plānošanas piemēri, demonstrēti aktivitāšu īstenošanas paraugi gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā.
    Ārvalstu konsultantu ekspertīzes līmeni un ieguldījumu projekta īstenošanā Latvijas puses speciālisti vērtē dažādi, tomēr kopumā projekts ir izpildījis sev izvirzīto uzdevumu. Starp Latvijas un ārvalstu konsultantiem izveidojās laba sadarbība, kas nodrošināja projektā plānoto pasākumu veiksmīgu izpildi.
    Projekta izpildē iesaistītie uzņēmēji liecina, ka projekts devis reālu stimulu tālākai uzņēmējdarbības attīstībai. Latvijas eksperti atzīst, ka projekta ietvaros tika uzsākts dialogs starp visām lauku attīstībā iesaistītajām organizācijām. Tomēr projekts radījis problēmas ar tā iesākto aktivitāšu turpināšanu un ieviešanu citos Latvijas rajonos un pagastos. Pēc projekta izpildes lielākā daļa konkurētspējīgo speciālistu atstāja LLKC un tagad strādā ar projekta tematu nesaistītos darbības virzienos. Projekta iesākto aktivitāšu turpināšanai LLKC jāapmāca jauni speciālisti.

    7. PHARE finansētais lauksaimniecības un lauku attīstības projekts “Nacionālā un sektora līmeņa pārtikas kvalitāte”
    Projekts “Nacionālā un sektora līmeņa pārtikas kvalitāte” nodrošina atbalstu pārtikas kvalitātes sistēmas izveidei nacionālā un sektoru līmenī. Nacionālā jeb valsts līmenī projekts sekmē vienotas kvalitātes stratēģijas izveidi un nostiprina institūciju spēju nodrošināt šīs valsts stratēģijas ieviešanu ar vairāku organizāciju līdzdarbību. Sektoru līmenī projekts paredz izveidot kvalitātes nodrošināšanas modeļus konkrētām produktu grupām.
    Galvenais projekta uzdevums – nacionālās pārtikas kontroles restrukturizācija un sektoru attīstība, pārtikas kvalitātes drošības paaugstināšana, patērētāju tiesību aizsardzība, tehnoloģisko iekārtu nodrošināšana pārtikas inspektoriem un mācības, pārtikas kvalitātes kontroles laboratoriju iekārtošana.
    Projektu īstenoja Portugāles kontraktorfirma “MEGAPESCA Ltd.”. Tā izpildē no Latvijas puses tika iesaistīti Zemkopības ministrijas Produkcijas kvalitātes departaments, Valsts veterinārais dienests, Valsts veterinārmedicīnas centrs, Latvijas pārtikas centrs un Valsts sanitārā inspekcija.
    Projektu īstenoja, pamatojoties uz ārvalstu ekspertu konsultācijām ar attiecīgu nozaru (piena, gaļas, zivju ražošana, tiesību zinātnes) speciālistiem. Uzsākot projekta izpildi, Latvijas konsultanti strādāja kopā ar ārzemju konsultantiem, bet tagad darbu turpina patstāvīgi.
    Latvijas puses speciālistiem bija iespēja ietekmēt projekta izpildes gaitu, piedaloties projekta izskatīšanas (steering) sanāksmēs, kas notika vienu reizi trijos mēnešos.
    Projekta mērķis – ar pārtikas produktu ražošanu saistīto likumu izstrāde un ieviešana, valsts pārtikas produktu kvalitātes uzraudzības sistēmas pilnveidošana Latvijā, kā arī pārtikas uzņēmumu darbinieku apmācība paškontrolē un mārketingā.
    Projekta ieviešanas ietvaros notika tematiski semināri, diskusijas, kā arī ārvalstu pieredzes apguves braucieni uz ES dalībvalstīm.

    Projekta ietvaros notikuši šādi mācību semināri:

  • kvalitātes vadības pamatprincipi;
  • veterināro inspektoru apmācība;
  • mazjaudas kautuves, to produkcijas kvalitātes raksturlielumi;
  • pārtikas inspektoru apmācība;
  • gaļas un gaļas produktu inspekcija.
  • Projekta mācību procesā aktīvi iesaistījās firma “Balttur”, a/s “Rīgas alus”, a/s “Druva”, firma “Spilva”.

    ES dalībvalstīs notika mācību semināri par šādām tēmām:

  • HACCP sistēmas veidošanas pamatprincipi, ieviešanas instrumenti, lietošana (Portugālē);
  • Pārtikas aprites administrēšanas struktūra, paškontroles principi (Dānijā);
  • Somijas pārtikas kontroles struktūra, tās administrēšana. Vides aizsardzība (Somijā).
  • Atsauksmes par šiem mācību braucieniem bija pozitīvas. Pēc speciālistu domām šādi mācību kursi ir noderīgi informācijas un praktiskās pieredzes iegūšanai.
    Projekta ietvaros sadarbībā ar Valsts veterinārā dienesta inspektoriem tika apmeklēti 25 dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu pārstrādes uzņēmumi.
    Projekta izpilde kopumā novērtēta pozitīvi. Kā trūkumu var minēt valdības novēloto ministriju kompetences jomu sadalīšanu, kas apgrūtināja projekta uzsākšanas sākuma posmu. Projekta īstenošanas laikā Latvijā uzlabojusies izpratne par pārtikas kvalitātes un kontroles jautājumiem. Projekta īstenošanas gaitā tika pieņemts Pārtikas likums, iztulkotas prioritārās direktīvas, sagatavoti pozīcijas dokumenti, izveidota politikas analīzes vienība, kā arī veterinārie inspektori saņēmuši aprīkojumu Ls 31 555 vērtībā. Informatīvā datu bāze ir nodota Zemkopības ministrijas rīcībā.

    PHARE programmu ietvaros Latvijai ir iespēja saņemt neatmaksājamu palīdzību konsultatīvu pakalpojumu un tehnoloģiju veidā. Laikā no 1994. līdz 2000.gadam PHARE programmu ietvaros īstenots 21 ES PHARE finansētais lauksaimniecības un lauku attīstības projekts. Galvenais projektu mērķis – veicināt Latvijas integrācijas procesu ES.
    Projekta veiksmīga norise un galarezultāti galvenokārt ir atkarīgi no projekta īstenošanas procesā iesaistīto Latvijas speciālistu kompetences un no šo speciālistu spējas un ieinteresētības ietekmēt projekta gaitu atbilstīgi Latvijas vajadzībām. Veiksmīga sadarbība starp Latvijas speciālistiem un projekta ekspertiem ļauj sasniegt maksimāli labākus projekta izpildes galarezultātus. Izvērtējot iepriekš minēto PHARE lauksaimniecības un lauku attīstības projektu izpildes galarezultātus, jāsecina, ka Latvijas puses speciālisti veiksmīgi iesaistījušies projektu īstenošanas gaitā un izmantojuši iespēju gūt pieredzi no PHARE ekspertiem Latvijai svarīgu jautājumu risināšanā, kas veicinātu Latvijas integrācijas procesu ES.
    Latvijā izstrādāti, saskaņoti un ieviesti likumi dažādās lauksaimniecības nozarēs, sniegts reāls atbalsts Latvijas robežkontroles sistēmas veidošanā atbilstīgi ES prasībām veterinārijā, uzlabota veterināro dienestu darbības efektivitāte un veikti sagatavošanas darbi integrācijai ES iekšējā tirgū, kā arī izstrādāti priekšlikumi fitosanitāro laboratoriju un fitosanitāro kontroles punktu izveidei atbilstīgi ES prasībām. Projektu ietvaros sniegts atbalsts zemes privatizācijas un reģistrācijas procesam Latvijā, pilnveidota valsts uzraudzības sistēma Latvijā pārtikas kvalitātes un kontroles jautājumos, veicināta lauku attīstība, palielinot lauksaimnieciskā sektora efektivitāti.
    Īstenojot ES PHARE programmas ietvaros finansētos projektus, Latvija saņēmusi reālu atbalstu lauksaimniecības un lauku attīstības sektorā, kas tuvina Latviju ES prasībām tiesību jautājumos un sekmē integrāciju ES.

    Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta centru saņemtā PHARE programmas finansējuma
    izlietojums no 1994. līdz 2000.gadam

    Centru veidošanās un valsts atbalsts

    Pasaules ekonomiski attīstīto valstu attīstības pieredze liecina, ka mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, stabilitātei un izaugsmei ir nepieciešams valsts finansiāli tehniskais atbalsts. Kā viena no valsts atbalsta formām Latvijā ir uzņēmējdarbības atbalsta centru (turpmāk – Centri) veidošana dažādos Latvijas reģionos.

    Atbalsts Centru darbībai Latvijā tika sniegts finansējuma veidā no diviem avotiem:

  • no Valsts īpašuma privatizācijas fonda;
  • no ES PHARE programmas līdzekļiem.
  • Ieviešot ES valstu pieredzi Centru darbībā, tika noteikts, ka to galvenais mērķis ir sekmēt valstī jaunu mazo un vidējo uzņēmumu rašanos un jau esošo attīstību. Pēc būtības Centri par pilnā mērā darboties spējīgiem kļūst nevis ar reģistrācijas brīdi Uzņēmumu reģistrā, bet gan pēc viena diviem gadiem, kad Centros strādājošie speciālisti ir apguvuši pilnu ES PHARE tehniskās palīdzības Latvijas programmas mācību kursu. Centru galvenie darbības virzieni:

        • konsultācijas uzņēmumu vadībā;
        • uzņēmumu stratēģiskā analīze un plānošana;
        • biznesa kontakti;
        • mācības.

    Kontingents, kam ir domāti Centru pakalpojumi, nav spējīgs samaksāt pilnu reālo pakalpojumu cenu. ES PHARE palīdzības programmas ietvaros Latvijai tika sniegta finansiāli tehniskā palīdzība Centru nodibināšanai un to attīstībai.

    ES PHARE programmas ietvaros Centriem sniegtā palīdzība
    2.tabula

    ES PHARE programmas ietvaros Centru saņemtie naudas līdzekļi
    1993. – 1999.gadā* (Ls)

    Centrs1993.1994.1995.1996.1997.1998.1999.Kopā
    Balvu rajona padome128334064689
    Daugavpils UAC7092988110 39017 007728751 657
    “Delta alūksne”317646947870
    Gulbenes UAC134533654710
    Jēkabpils UAC241213 68716 099
    Latgales UAC411511 64515 64319 71851 121
    Ventspils UAC148516 06721 33011 62513 84764 354
    Vidzemes UAC89802907234022 36512 89218 245268870 417
    Kopā:8980290715 03259 95860 25574 81148 974270 917

    *Centriem piešķirto naudas līdzekļu apjoms tabulā uzrādīts saskaņā ar attiecīgo Centru sniegto informāciju

    Galvenie ES PHARE programmas ietvaros naudas līdzekļu veidā sniegtās palīdzības veidi bija:

  • atbalsts papildu atalgojuma veidā Centru darbiniekiem un Centru saimniecisko izdevumu daļējai segšanai;
  • tā sauktās subvencijas (dotācijas mazo un vidējo uzņēmumu darbinieku konsultēšanai un mācību kursiem);
  • Centru īstenoto PHARE projektu finansēšana;
  • Centru īstenoto kooperācijas projektu finansēšana.
  • 1994. – 1997.gadā ES PHARE programmas ietvaros Centriem tika piešķirta biroja tehnika, lietotas automašīnas, literatūra un citas vērtības. Ekonomikas ministrijas rīcībā bija tikai daļa dokumentu, kas attiecas uz šo Centriem sniegto palīdzību.
    Galvenā tehniskā palīdzība šīs programmas ietvaros Centriem tika sniegta saskaņā ar Eiropas Komisijas, kas darbojas Latvijas valdības vārdā, un tehnikas piegādātāja – Somijas sabiedrības Helsinki University Knowledge Services Ltd. (HUKS Ltd.) līgumiem Nr.95-1225.00 (“Support to SME Development” PHARE LE 9403/0104, LE 9505/0401) un Nr.97-0441.00 (“Support to SME Development” PHARE LE 9604/0101, LE 9505/0401).
    3.tabulā ir atspoguļots Centriem 1994. – 1997.gadā piešķirtās biroja tehnikas un citu līdzekļu apjoms saskaņā ar informāciju, kādu sniedza attiecīgie Centri un Ekonomikas ministrija.

    3.tabula

    ES PHARE programmas ietvaros Centru saņemtie pamatlīdzekļi
    (biroja tehnika, automašīnas) u.c. vērtības 1994. – 1997.gadā *

    Centrs1994.1995.1996.1997.Kopā
    Daugavpils UACLVL 5956LVL 7261LVL 3157LVL 16 374
    Latgales UACLVL 2799LVL 7180LVL 5905LVL 15 884
    “Liepājas biznesa inkubators”USD 5995USD 5995
    Saldus UACautomašīna “Audi”
    (nav novērtējuma)
    automašīna “Audi”
    (nav novērtējuma)
    Ventspils UACUSD 9276,
    kā arī automašīna “audi” (nav novērtējuma)
    USD 9276,
    kā arī automašīna “audi” (nav novērtējuma)
    Vidzemes UACLVL 2065LVL 7911LVL 5665LVL 2655LVL 18 296
    Rīgas UACUSD 17 948, FIM 53 761,
    kā arī automašīna “Ford Tranzit” (nav novērtējuma)
    USD 17 948, FIM 53 761,
    kā arī automašīna “Ford Tranzit” (nav novērtējuma)
    Liepājas UACUSD 9788,
    kā arī automašīna “Renault” (nav novērtējuma)
    USD 9788,
    kā arī automašīna “Renault” (nav novērtējuma)

    *Centriem piešķirtās biroja tehnikas un citu līdzekļu apjoms tabulā uzrādīts saskaņā ar attiecīgo Centru un Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, kas atsevišķos gadījumos ir nepilnīga

    Attiecībā uz daļu no 1999. un 2000.gadā šīs programmas ietvaros Centriem piegādātās biroja tehnikas Ekonomikas ministrija ar attiecīgajiem Centriem (izņemot “Kurzemi” un Saldus UAC) ir noslēgusi patapinājuma līgumus, saskaņā ar kuriem biroja tehnika tiem tika nodota bezatlīdzības lietošanā.

    4.tabula

    ES PHARE programmas ietvaros Centru saņemtā biroja tehnika 1999. – 2000.gadā *

    CentrsPatapinājuma līguma noslēgšanas datumsSumma**
    Balvu rajona padome27.07.1999.LVL 1428
    LVL 1882
    Daugavpils UAC03.05.1999.LVL 1273
    EUR 4812
    LVL 26
    “Delta alūksne”15.07.1999.LVL 1428
    LVL 1908
    Gulbenes UAC21.07.1999.LVL 1428
    LVL 1882
    Jēkabpils UAC01.02.1999.LVL 5041
    LVL 26
    “Kurzeme” (Kuldīgas UAC)EUR 8423
    LVL 26
    Latgales UAC01.05.1999.LVL 4260
    LVL 26
    Saldus UACEUR 7543
    LVL 26
    Ventspils UAC25.04.2000.EUR 4102
    LVL 26
    Vidzemes UAC03.05.1999.LVL 3645
    Liepājas UAC05.01.1999.EUR 4269
    LVL 26
    Kopā:LVL 18 503
    EUR 8371
    LVL 5854
    EUR 20 778

    *Tā kā Liepājas UAC darbība ir pārtraukta, pašai sabiedrībai pieprasīt informāciju nebija iespējams
    **Ar izceltiem burtiem uzrādītas summas, attiecībā uz kurām ir noslēgti patapinājuma līgumi

    Finansējums ES PHARE programmas ietvaros (algas, projekti, subvencijas, kooperācija) Centru kopējā ieņēmumu struktūrā 1996.gadā atspoguļots 5.tabulā, 1999.gadā – 6.tabulā.

    5.tabula

    Centru kopējā ieņēmumu struktūra 1996.gadā *,
    (Ls) un % ES PHARE programmas ietvaros saņemtais finansējums

    N. p.k.UzņēmumsES PHARE programma
    1.Rīgas UAC35 520
    30
    2.Vidzemes UAC28 875
    41
    3.Daugavpils UAC9882
    37
    4.Latgales UAC11 645
    30
    5.Ventspils UAC20 356
    49
    6.Liepājas UAC19 146
    52

    *Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informāciju

    6.tabula

    Centru kopējā ieņēmumu struktūra 1999.gadā,
    (Ls) un % ES PHARE programmas ietvaros saņemtais finansējums

    N. p.k.UzņēmumsES PHARE programma
    1.Vidzemes UAC2688
    6
    2.Daugavpils UAC
    3.Latgales UAC
    4.Jēkabpils UAC16 599
    80

     

    Kā redzams 6.tabulā, 1999.gadā ārējā finansējuma Centru darbībai praktiski nav bijis. ES PHARE programmas finansējums Jēkabpils UAC ir piešķirts kā jaundibinātam uzņēmumam.
    Lielākā daļa Centru pēdējos gados saņem tikai minimālu palīdzības apjomu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda un ES PHARE programmas ietvaros, strādā ar reāliem zaudējumiem, izmantojot iepriekšējos gados uzkrātos līdzekļus. Turpmāk, nesaņemot nekādu finansiālu atbalstu no valsts un ES PHARE programmas, nav pārliecības par Centru turpmāku dzīvotspēju un darbību atbilstīgi to statūtos noteiktajiem uzdevumiem.
    Ekonomikas ministrija izstrādājusi programmu, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 09.09.1997. sēdes protokola lēmumu Nr.50 “Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības Nacionālā programma”.
    Programmā raksturots mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) stāvoklis Latvijā, kā arī tas salīdzināts ar ES un citām ekonomiski attīstītajām valstīm. Kompleksi dots novērtējums uzņēmējdarbības videi Latvijā un noteiktas prioritārās jomas ar attiecīgu finansējuma avotu, lai likvidētu trūkumus (nepilnības), kas kavē MVU attīstību. Minētā programma paredz izveidot institucionālo MVU attīstības sistēmu pēc ES parauga. Kopumā programmas īstenošanai bija paredzēti Ls 17,6 milj., taču reāli piešķirti Ls 663 371 un EUR 700 000, tāpēc programmas izpilde ir tikai daļēja un nav sasniegti visi tajā izvirzītie mērķi, kas attiecas uz Centru atbalstu un attīstību.
    Galvenā loma programmas īstenošanā finansējuma ziņā noteikta valsts budžetam, ko papildina pašvaldības un finansu institūcijas. Minētajā programmā arī noteikts, ka īpašs atbalsts jāsniedz uzņēmējdarbības uzsācējiem (bezmaksas konsultācijas) un MVU jānodrošina pieeja uzņēmējdarbības attīstības pakalpojumiem par atvieglotu samaksu, kā arī paredzēts pārņemt un attīstīt 1996. – 1997.gadā ES PHARE programmas ieviesto subvenciju shēmu Centru finansēšanā. Praktiski valsts budžeta atbalsts Tīkla Centriem 1999. un 2000.gadā ir līdzīgs nullei.
    Tīkla centru izveidē un attīstībā ir ieguldīti ievērojami finansu un tehniskie līdzekļi (no Valsts īpašuma privatizācijas fonda – Ls 492 201 un ne mazāk no ES PHARE programmas, tātad kopā apmēram Ls 1 milj.), taču valsts budžeta līdzekļu nepiešķiršana pēdējos divos gados Centru spējas pakļauj tirgus konjunktūrai, liedzot pildīt “Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālajā programmā” 1997. – 2001.gadā paredzētos uzdevumus.
    Mērķtiecīga un prasmīga rīcība no Latvijas puses PHARE līdzekļu piesaistīšanā dotu iespēju Latvijai saņemt palīdzību dažādu svarīgu problēmu risināšanā, kas tuvinātu mūs ES prasībām tiesību aktu jautājumos un sekmētu integrāciju ES.

     

    Pārtikas pārstrādes uzņēmumu privatizācija

    4.PĀRTIKAS PĀRSTRĀDES UZŅĒMUMU PRIVATIZĀCIJA

    Graudu pārstrādes uzņēmumu privatizācija
    Labības produktu pārstrādes un glabāšanas valsts uzņēmumi tika privatizēti saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes (LR AP) 1993.gada 1.jūnijā pieņemto likumu “Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju”. Likums bija spēkā no 1993.gada 15.jūnija līdz 1996.gada 18.aprīlim.
    Privatizējot graudu pārstrādes valsts uzņēmumus, tika piemērotas LR AP 1993.gada 18.maija likuma “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” 3. – 12. un 14. – 18.pantā paredzētās normas, ievērojot likuma “Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju” prasības.
    Sākotnēji ar Zemkopības ministrijas 1993.gada 24.septembra pavēli Nr.49 graudu pārstrādes valsts uzņēmumus pārveidoja par valsts akciju sabiedrībām saskaņā ar 1992.gada 7.jūlija likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”.
    Privatizācijai tika nodoti 17 labības pārstrādes uzņēmumi, bet kopā ar nodalītajiem iecirkņiem un atsevišķiem objektiem – pavisam 31 uzņēmums.

    Atbilstīgi likumam “Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju” graudu pārstrādes un glabāšanas valsts uzņēmumu akciju sadalījums pretendentu grupām tika noteikts šāds:

        • pensiju fondam – no 5 līdz 10% akciju;
        • darbiniekiem – no 10 līdz 20% akciju;
        • lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvajām sabiedrībām un to apvienībām – no 45 līdz 75% akciju (akcijas varēja iegādāties par privatizācijas sertifikātiem);
        • citiem uzņēmējiem – no 10 līdz 25% akciju.

    Ja noteiktajā termiņā neviena lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvā sabiedrība vai to apvienība neiesniedza konkursa noteikumiem atbilstīgu pieteikumu, privatizācijas termiņu pagarināja par vienu mēnesi, nerezervējot plānoto akciju sadalījumu.
    Privatizācijas gaitā no valsts akciju sabiedrībām tika nodalīti 10 iecirkņi, kas tika privatizēti, piemērojot likuma “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” 4.panta grozījumus, kas paredzēja atsevišķas vietējās nozīmes tehnoloģiskās vienības (objektus) atļaut privatizēt labības audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām par sertifikātiem, neparedzot akciju sadali darbiniekiem un pensiju fondam. Grozījumi likuma 4.pantā stājās spēkā 1994.gada 19.jūnijā. Pensiju fonda kapitāldaļas netika paredzētas arī uzņēmumos, kuros tika izmantotas pirmpirkuma tiesības.
    LR AP 1993.gada 18.maija likuma “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” 17.pants noteic, ka no akciju realizācijas iegūtie līdzekļi izmantojami, lai dzēstu privatizējamā objekta parādus lauksaimniecības produkcijas piegādātājiem, bet atlikušie līdzekļi tiek sadalīti šādi:

        • 50% ieskaitāmi valsts īpašuma privatizācijas fondā;
        • 50% ieskaitāmi akciju sabiedrības ražošanas attīstības fondā un izmantojami materiāltehniskās bāzes un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.

    Valsts kapitāla daļas privatizētajos graudu pārstrādes uzņēmumos
    LR AP likuma “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” 11.pants noteic, ka valstij rezervējamo akciju daļu apstiprina Lauksaimniecības ministrija. Valsts kapitāla daļas privatizējamos graudu pārstrādes uzņēmumos netika paredzētas, bet daļa no valsts uzņēmumu kapitāla daļām tika nodotas pensiju fondam.
    Saskaņā ar likuma “Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju” 5.pantu akciju sabiedrībām no 5 līdz 10% kapitāla ir jānodod pensiju fondam. Pensiju fondam tika nodotas 12 uzņēmumu akcijas Ls 806 000 vērtībā (sk. 1.tabulu). No tiem četri uzņēmumi 2000.gada sākumā bija maksātnespējīgi. No atlikušajiem astoņiem uzņēmumiem dividendes ir aprēķinājuši un izmaksājuši tikai trīs uzņēmumi:

  • a/s “Dobeles dzirnavnieks” – Ls 19 699;
  • a/s “Mežciems – D” – Ls 619;
  • a/s “Labības resursi” – Ls 205,5.
  • 1.tabula

    Privatizācijai nodoto graudu pārstrādes uzņēmumu
    pensiju fondam nodotās uzņēmumu kapitāla daļas

    N.p.k.Privatizētās akciju sabiedrībasAkcijas nominālvērtība (Ls)Uzņēmuma nosacītā cena (Ls)Pensiju fondam nodoto daļu lielums
    % no pamatkapitālaAkciju skaitsIeguldījuma vērtība (Ls)
    1.A/s “Gulbenes grauds”2566 80051343 350
    2.VAS “Iecavas labība”434 500
    3.VAS “Liepājas labība”25189 30053799 475
    4.VAS “Madonas labība”1 076 920
    5.VAS “Saldus labība”25683 40051 36634 150
    6.A/s “Vidzemes labība”10286 00051 43014 300
    7.A/s “Daugavpils dzirnavnieks”251 080 00052 16054 000
    8.A/s “Dobeles dzirnavnieks”252 662 00055 324133 100
    9.A/s “Rīgas dzirnavnieks”505 600 00055 600280 000
    10.A/s “Rēzeknes dzirnavnieks”25668 725
    11.A/s “Stendes dzirnavnieks”25627 00051 25431 350
    12.A/s “Mežciems-d”12,537 70051511 887,50
    13.SIA “Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca”1500324 000
    14.A/s “Labības resursi”2568 60051373 425
    15.V/u “Ogres elevators”12 000
    16.A/s “Rīgas ostas elevators”1794 185539 45939 459
    17.A/s “Jēkabpils labība”254 030 00058 060201 500
    Kopā:805 997

    Uzņēmumus pārsvarā privatizēja lauksaimniecības produktu ražotāji, kuriem ar likumu tika noteikts maksāšanas līdzeklis – privatizācijas sertifikāti. Daļēja samaksa latos privatizācijas noteikumos tika noteikta tikai par citiem uzņēmējiem paredzētajām akcijām. Daudzos uzņēmumos pretendenti uz citiem uzņēmējiem paredzētajām akcijām nepieteicās. Faktiski samaksa latos tika veikta tikai par septiņiem uzņēmumiem (par piecu uzņēmumu akcijām un divus uzņēmumus nomājot ar izpirkuma tiesībām):

  • a/s “Rīgas dzirnavnieks”;
  • a/s “Rēzeknes dzirnavnieks”;
  • a/s “Daugavpils dzirnavnieks”;
  • a/s “Mežciems – D”;
  • a/s “Labības resursi”;
  • a/s “Rīgas ostas elevators”;
  • Bauskas labības pieņemšanas iecirknis – SIA “Bauskas klēts”.
  • Latos tika maksāta arī nomas maksa uzņēmumos SIA “Bauskas klēts” un SIA “Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca”.

    2.tabula

    Latos samaksātās summas par uzņēmumu akcijām

    Uzņēmuma nosacītā cena (tūkst. Ls)Samaksāts valstij (tūkst. Ls)
    A/s “Rīgas dzirnavnieks”5 60018
    A/s “Daugavpils dzirnavnieks”1 08023
    A/s “Rēzeknes dzirnavnieks”1 048246
    A/s “Labības resursi”6912
    A/s “Mežciems – D”382
    SIA “Bauskas klēts”6914
    SIA “Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca”45090
    A/s “Rīgas ostas elevators”794224
    Kopā:9148629

    No privatizācijai nodotajiem 17 labības pārstrādes uzņēmumiem Ls 18,7 miljoni vērtībā 7 tagad ir maksātnespējīgi. Patlaban strādājošo desmit uzņēmumu kopējā nosacītā cena ir Ls 15 miljoni. Par privatizētajiem uzņēmumiem labības pārstrādes nozarē valsts saņēma Ls 0,6 miljonus.

    Privatizācijas gaitā uzņēmums “Gulbenes grauds” tika sadalīts trijos atsevišķi privatizējamos objektos:

        • VAS “Gulbenes grauds” (kombinētās lopbarības ražotne);
        • labības glabāšanas iecirknis Balvos;
        • iecirknis Alūksnē.

    Valsts akciju sabiedrības statūtkapitāls ar Zemkopības ministrijas 1994.gada 10.janvāra pavēli Nr.10 tika noteikts Ls 720 000. A/s “Gulbenes grauds” kombinētās lopbarības ražotnes privatizācijas konkursā pieteicās tikai viens pretendents – zemnieku saimniecība “Spieķi”. Maksāšanas līdzeklis – privatizācijas sertifikāti. Par uzņēmuma akcijām tika samaksāti 2266 sertifikāti, privatizācijas izdevumi – Ls 6690.
    1998.gada sākumā akcionāru kopsapulce pieņēma lēmumu pārtraukt uzņēmuma darbību. Lai dzēstu parādus a/s “Dobeles dzirnavnieks”, a/s “Gulbenes grauds” pārdeva tai savu nekustamo īpašumu; patlaban tiek gatavoti dokumenti iesniegšanai tiesā par bankrota procedūras uzsākšanu.
    A/s “Gulbenes grauds” labības glabāšanas iecirkņa Balvos privatizācijā likumā noteiktajā termiņā (četri mēneši) nepieteicās neviens pretendents, tāpēc presē tika ievietots atkārtots sludinājums. Arī tad likumā noteiktajā termiņā (viens mēnesis) neviens pretendents nepieteicās. Tika nolemts uzņēmumu likvidēt.
    1996.gada 31.maijā zemnieku saimniecība “Mežmalas” iesniedza pieteikumu piedalīties privatizācijā un apņēmās izpildīt visus privatizācijas nosacījumus. 1996.gada 3.jūnijā privatizācijas komisija nolēma pārdot Balvu iecirkni zemnieku saimniecībai “Mežmalas”. Samaksa – privatizācijas sertifikātos, kopā jāsamaksā 5564 sertifikāti.
    Līdz privatizācijas termiņa beigām – 1999.gada 1.jūlijam – bija samaksāti 2445 sertifikāti Ls 68 460 vērtībā. Augustā pircējs iesniedza Privatizācijas aģentūrā lūgumu samazināt pirkuma maksu. Gan Zemkopības ministrija, gan Ekonomikas ministrija atbalstīja pirkuma maksas samazināšanu. Saimnieciskā darbība objektā nebija uzsākta.
    A/s “Gulbenes grauds” 1988.gadā pārtrauca izmantot Alūksnes iecirkni savā saimnieciskajā darbībā. 1995.gada 13.martā tika apstiprināti valsts a/s “Gulbenes grauds” Alūksnes iecirkņa privatizācijas konkursa noteikumi. Uzņēmuma nosacītā cena – Ls 6000. Uzvarot konkursā, labības audzētāju kooperatīvā sabiedrība “Elevators” ieguva tiesības privatizēt uzņēmumu un norēķināties par objektu sertifikātos. Par Alūksnes iecirkni ir samaksāti 214,30 sertifikāti.

    1992.gada sākumā tika pieņemts lēmums no v/u “Iecavas labība” atdalīt Bauskas labības pieņemšanas iecirkni un dot iespēju to privatizēt vietējiem labības audzētājiem. Valsts uzņēmuma “Iecavas labība” Bauskas iecirkņa privatizācijas noteikumi – noma ar izpirkumu, uzņēmuma nosacītā cena – Ls 69 236.
    Lauksaimniecības ministrija noslēdza līgumu ar SIA “Bauskas klēts” par nomu ar izpirkumu. Pēc parāda iekļaušanas objekta nosacītajā cenā objekta galīgā cena tika noteikta Ls 315 634, samaksa – sertifikātos. Par šo objektu tika samaksāti Ls 13 850 un 10 778 sertifikāti.
    Valsts uzņēmumu “Iecavas labība” ar LR Zemkopības ministrijas 1993.gada 24.septembra pavēli pārveidoja par valsts akciju sabiedrību. Valsts akciju sabiedrības pamatkapitāls – Ls 434 500.
    1995.gada 27.maijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.418 tika uzsākta VAS “Iecavas labība” likvidācija. Ar Zemgales apgabaltiesas 1997.gada 15.maija spriedumu lietā Nr.2-339 VAS “Iecavas labība” pasludināta par maksātnespējīgu. Privatizācijas aģentūra ar 1997.gada 11.novembra lēmumu Nr.216/2752 apstiprināja VAS “Iecavas labība” privatizācijas noteikumus, piemērojot privatizācijas metodi – pārdošana, privatizācijas paņēmiens – likvidācija.

    A/s “Liepājas labība” privatizācijas gaitā tika sadalīts četros atsevišķi privatizējamos objektos:

        • VAS “Liepājas labība” Liepājā;
        • dzirnavas Liepājā;
        • labības iecirknis Ventspilī;
        • labības iecirknis Liepājas rajona Priekulē.

    VAS “Liepājas labība” nosacītā cena – Ls 189 300. Uz privatizāciju pieteicās tikai viens pretendents – Liepājas rajona kooperatīvā lopbarības ražošanas sabiedrība “Kapsēde”, kas iegādājās 75% akciju, samaksa – sertifikātos. Privatizācijas kopējie izdevumi – Ls 18 520. Privatizācijas komisija atļāva par attiecīgu summu sertifikātos (661,4 sertifikāti) samazināt maksu par uzņēmuma akcijām. Darbinieki neiegādājās visas viņiem rezervētās akcijas: 576 neparakstītās akcijas Ls 14 400 vērtībā palika valsts īpašumā.
    1994.gada 15.februārī uzņēmums tika pārveidots par akciju sabiedrību ar privātu kapitālu. 2000.gada 19.janvārī notika tiesas sēde par a/s “Liepājas labība” maksātnespēju.
    VAS “Liepājas labība” dzirnavu Liepājā nosacītā cena – Ls 352 200. Šis objekts trīs reizes tika piedāvāts privatizācijai, bet neviens pretendents nepieteicās. Uz objekta bāzes 1996.gada 31.oktobrī tika reģistrēts valsts uzņēmums “Liepājas dzirnavas”. 1997.gada 4.decembrī Privatizācijas aģentūras valde apstiprināja privatizācijas noteikumus; privatizācijas metode – likvidācija. Uzņēmuma zaudējumi 1997.gadā – Ls 7549, 1998.gadā – Ls 70 699.
    VAS “Liepājas labība” labības iecirkņa Ventspilī nosacītā cena – Ls 36 600. Objekts tika privatizēts kā nedalāma tehniskā vienība par sertifikātiem (atbilstīgi likuma “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” 4.pantam), pensiju fondam nododamās valsts kapitāla daļas netika paredzētas.
    Privatizācijā pieteicās graudkopības kooperatīvā sabiedrība “Ventspils labība”, ar kuru 1996.gada 31.janvārī Zemkopības ministrija noslēdza pārdošanas līgumu. Objekta privatizācijas izdevumi – Ls 1400. Samaksa par objektu veikta ar 1307,14 sertifikātiem.
    VAS “Liepājas labība” labības iecirkņa Priekulē nosacītā cena – Ls 2000, pensiju fondam nododamās valsts kapitāla daļas netika paredzētas. Šis objekts trīs reizes tika piedāvāts privatizācijai. 1996.gada 29.februārī Zemkopības ministrija noslēdza pārdošanas līgumu ar G.Cildermani. Objekta privatizācijas izdevumi – Ls 838. Samaksa par objektu veikta ar 72 sertifikātiem.

    No VAS “Madonas labība” tika izveidoti divi atsevišķi privatizējami objekti:

        • a/s “Madonas labība” Madonā;
        • labības iecirknis Ērgļos.

    VAS “Madonas labība” nosacītā cena – Ls 485 500. Laikrakstā divas reizes tika ievietots sludinājums par VAS “Madonas labība” privatizāciju, bet neviens pretendents nepieteicās. Ar Ministru kabineta 1996.gada 21.jūnija rīkojumu Nr.232 tika uzsākta VAS “Madonas labība” likvidācija.
    VAS “Madonas labība” labības iecirkņa Ērgļos nosacītā cena – Ls 3000. Objektu iegādājās K.Priedītis, uz kura īpašumā esošās zemes atradās Ērgļu iecirknis. Objekta privatizācijas izdevumi – Ls 838. Samaksa par objektu veikta ar 107,14 sertifikātiem.

    VAS “Saldus labība” Alsungas iecirknis tika atsevišķi privatizēts. Objekta nosacītā cena – Ls 17 981, samaksa – sertifikātos. Objektu par 642 sertifikātiem iegādājās SIA “Agrotehnika”, privatizācijas izdevumi – Ls 892.
    VAS “Saldus labība” nosacītā cena – Ls 683 400. Privatizācijas konkursā pieteicās tikai viens pretendents – graudkopības kooperatīvā sabiedrība “Asni” (GKS “Asni”), kas iegādājās nedalāmo paketi.
    Darbinieki parakstījās uz visām viņiem rezervētajām akcijām, bet noteiktajā termiņā netika izpirktas 584 akcijas. Nesamaksātās akcijas ar uzņēmuma valdes 1997.gada 19.februāra sēdes lēmumu atļāva izpirkt GKS “Asni”. Pavisam GKS “Asni” izpirka 87% akciju, tas ir, 23 820 akcijas Ls 595 500 vērtībā.
    Atbilstīgi privatizācijas noteikumiem kontrolpaketes pircējs brīvi varēja izvēlēties maksāšanas līdzekli. GKS “Asni” kā maksāšanas līdzekli izvēlējās sertifikātus. Kopā samaksāti 21 268 sertifikāti. Uzņēmuma privatizācijas izdevumi – Ls 11 192.

    VAS “Vidzemes labība” nosacītā cena – Ls 286 000. Maksāšanas līdzekļi tika noteikti 10% latos un 90% privatizācijas sertifikātos. Par konkursa uzvarētāju tika atzīta Valmieras rajona graudu audzētāju un pārstrādātāju kooperatīvā sabiedrība “Valmieras labība”.
    Par uzņēmumu “Vidzemes labība” tika samaksāti Ls 19 852 un 10 074 sertifikāti, tas ir, Ls 271 700. Latos samaksātā summa tika izlietota uzņēmuma parādu segšanai.

    1998.gada 18.janvārī a/s “Daugavpils dzirnavnieks” akcionāru kopsapulce pieņēma lēmumu pārtraukt uzņēmuma darbību un atzīt to par maksātnespējīgu. 1994.gada 14.novembrī tika apstiprināti VAS “Daugavpils dzirnavnieks” privatizācijas konkursa noteikumi, uzņēmuma nosacītā cena – Ls 1 080 000. Nedalāmo paketi iegādājās graudaudzētāju kooperatīvo sabiedrību savienība “Zemgales labība” (GKSS “Zemgales labība”), ko izveidoja astoņas Zemgales reģiona graudaudzētāju kooperatīvās sabiedrības.
    Darbinieki iegādājās visas viņiem rezervētās akcijas. Par privatizācijas konkursa uzvarētājiem tika noteikts LKSS “Pie Daugaviņas” (60% akciju iegāde par sertifikātiem) un SIA “Vanema – R” (25% akciju iegāde, samaksa 80% latos un 20% sertifikātos).
    SIA “Vanema – R” samaksāja 35% no akciju vērtības – Ls 94 000 un 1996.gada 26.augustā lūdza atļauju atlikušos maksājumus veikt sertifikātos. Atļauja tika saņemta.
    Par uzņēmuma akcijām tika samaksāti Ls 94 000 (ieskaitīti uzņēmuma kontā) un 27 000 sertifikātu. Samaksātie lati tika izlietoti šādi: 50% uzņēmumam ražošanas attīstībai (47 000 latu), 50% privatizācijas fondiem; no šīs summas vēl tika atskaitīti ar privatizāciju saistītie izdevumi – Ls 23 829. Valstij par uzņēmumu, kura nosacītā cena ir Ls 1,08 milj., tika pārskaitīti Ls 23 170.
    Pēc privatizācijas noteikumiem SIA “Vanema – R” par akcijām, kuru kopējā vērtība ir Ls 270 000, bija jāmaksā skaidrā naudā Ls 216 000 un Ls 54 000 sertifikātos, tas ir, 1928 sertifikāti, kuru aptuvenā vērtība – Ls 6000.
    SIA “Vanema – R” investīciju ieguldījumi uzņēmumā Ls 122 000 apjomā tika segti no Privatizācijas fonda līdzekļiem, bet Ls 54 000 vērtībā tika samazināti maksājumi sertifikātos. Pēc investīciju līguma noslēgšanas un izpildes SIA “Vanema – R” par akcijām samaksāja Ls 148 000 (Ls 94 000 plus ieguldīja uzņēmuma investīcijās Ls 176 000, kopā Ls 270 000, saņēma atpakaļ no Privatizācijas fonda – Ls 122 000 un nebija jāmaksā par sertifikātu iegādi; kopējais maksājums – Ls 148 000). Tātad valsts par šo uzņēmumu latos nesaņēma neko un vēl investēja šajā uzņēmumā pēc privatizācijas Ls 98 830 (samaksāts no Privatizācijas fonda – Ls 122 000, saņemts par uzņēmuma akcijām latos – Ls 23 170, valsts investīcijas privātā uzņēmumā – Ls 98 830).
    Ir atbalstāma valsts līdzekļu ieguldīšana investīcijās privātā uzņēmumā, kas nodrošina esošo darba vietu saglabāšanu un jaunu radīšanu, taču nav saprotams, kāpēc nauda tika dāvināta, pretī nesaņemot neko. Par investīciju summu varēja palielināt Pensiju fonda akciju skaitu un vēlākos gados saņemt attiecīgi lielākas dividendes. Praksē privatizējamo uzņēmumu kreditori (piegādātāji) nesamaksātos parādus uzņēmumam bieži apmaina pret uzņēmuma akcijām.

    No VAS “Dobeles dzirnavnieks” tika izveidoti divi atsevišķi privatizējami objekti:

        • a/s “Dobeles dzirnavnieks” Dobelē;
        • a/s “Dobeles dzirnavnieks” sēklu iecirknis Dobelē.

    VAS “Dobeles dzirnavnieks” nosacītā cena – Ls 2,662 milj. Nedalāmo paketi iegādājās GKSS “Zemgales labība”, ko izveidoja astoņas Zemgales reģiona graudaudzētāju kooperatīvās sabiedrības. Darbinieki iegādājās visas viņiem rezervētās akcijas.
    Privatizācijas konkursā pieteicās tikai viens pretendents – GKSS “Zemgales labība” un nopirka 85% akciju (90 508 valstij piederošās akcijas) par kopējo nominālvērtību Ls 2 262 700. Kā maksāšanas līdzeklis tika noteikti privatizācijas sertifikāti, tas ir, 80 810 sertifikāti. Uzņēmuma privatizācijas izdevumi – Ls 34 515.
    1997.gada 30.jūnijā a/s “Dobeles dzirnavnieks” valsts akcijas bija izpirktas, pavisam samaksāti 90 317 sertifikāti, un privatizācija uzskatāma par pabeigtu. VAS “Dobeles dzirnavnieks” sēklu iecirkņa nosacītā cena – Ls 40 000. Objektu par sertifikātiem iegādājās kooperatīvā sabiedrība “Dobeles sēklas”. Objekta privatizācijas izdevumi – Ls 538.

    A/s “Rīgas dzirnavnieks” nosacītā cena – Ls 5 600 000.
    Atbilstīgi konkursa rezultātiem par kontrolpaketes pircēju tika atzīta GKSS “Novadiņi”, ko nodibināja septiņas kooperatīvās sabiedrības. Samaksa tika noteikta sertifikātos, par uzņēmuma akcijām samaksājot 130 000 sertifikātu, bet 20% citiem uzņēmējiem paredzēto akciju iegādājās Somijas uzņēmums “Melia Oy”. Atbilstīgi privatizācijas noteikumiem pircējs samaksu veica 20% latos (Ls 224 000) un 80% privatizācijas sertifikātos, tas ir, 32 000 sertifikātu.
    Ar Ekonomikas ministrijas 1995.gada 29.novembra rīkojumu Nr.205 uzņēmuma filiāle – miltu dzirnavas Nr.5 Bruņinieku ielā 101/103, kuras vērtība ir Ls 52 287, tika denacionalizēta. Uzņēmuma darbinieki par akcijām norēķinājās sertifikātos, samaksājot 20 000 sertifikātu.

    Latos samaksātās summas Ls 224 000 izlietojums bija šāds:

  • Ls 25 050 tika samaksāti kā parāds piegādātājiem par graudiem 1995.gada 1.decembrī;
  • atlikušo, tas ir, Ls 198 950 izlietojums:
  • 50 % jeb Ls 99 475 tika atstāti uzņēmuma rīcībā;
  • Ls 81 210 – privatizācijas izdevumi;
  • Ls 18 265 – pārskaitīti valsts privatizācijas fondos.
  • 1997.gada 25.aprīlī Zemkopības ministrija apstiprināja, ka privatizācija ir pabeigta.
    1997.gada beigās “Novadiņi” pārdeva savā īpašumā esošās akcijas, kuru iegādei tika izmantoti vidēji Ls 280 000 – 390 000.
    Valsts saņēma tikai Ls 18 000 par uzņēmumu, kura nosacītā cena bija Ls 5,6 milj. un kura peļņa pirms privatizācijas 1994.gadā bija virs Ls 300 000.

    1994.gada 17.februārī tika apstiprināti VAS “Rēzeknes dzirnavnieks” privatizācijas konkursa noteikumi. Uzņēmuma nosacītā cena – Ls 1 048 250. 1994.gada 22.aprīlī privatizācijas komisija saņēma zemes īpašnieces A.Borises iesniegumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Privatizācija tika apturēta.
    A.Borise piekrita saglabāt privatizācijas noteikumos apstiprinātās darbinieku un lauksaimniecības produkcijas ražotāju tiesības iegādāties akcijas.
    Valstij piederošā kapitāla daļa (41 930 akcijas Ls 1 048 250 vērtībā; akcijas nominālvērtība – Ls 25) tika sadalīta šādi:

    1.darbiniekiem10% (4193 akcijas);
    2.lauksaimniecības produkcijas ražotājiem20% (8386 akcijas);
    3.bijušajam īpašniekam70% (29 351 akcijas).

    Uzņēmuma akcijas varēja iegādāties Rēzeknes un Ludzas rajona lauksaimniecības produkcijas ražotāji. Samaksa – latos vai sertifikātos.
    Ražotāji parakstījās uz 176 akcijām, darbinieki – uz 3996 akcijām. Izmantojot pirmpirkuma tiesības, A.Borise iegādājās 37 758 akcijas Ls 943 950 vērtībā. Pirkuma līgumā samaksa tika noteikta 25% latos (Ls 235 988) un 75% privatizācijas sertifikātos. Valstij tika pārskaitīti Ls 245 670.
    1994.gadu uzņēmums beidza ar Ls 219 000 peļņu.

    VAS “Stendes labība” Talsu iecirkņa ēkas Talsos, izmantojot pirmpirkuma tiesības, pārdeva zemes īpašniecei. Objekta nosacītā cena – Ls 2500, samaksa – sertifikātos.
    1995.gada 7.augustā tika apstiprināti VAS “Stendes labība” privatizācijas konkursa noteikumi. Uzņēmuma nosacītā cena – Ls 627 000.
    Privatizācijas konkursā pieteicās tikai viens pretendents, un par kontrolpaketes pircēju tika atzīta GKS “Talsu grauds”, kas parakstījās par 18 810 (75%) akciju iegādi. Samaksa tika noteikta sertifikātos. Uzņēmuma privatizācijas izdevumi – Ls 15 824.
    1997.gada sākumā GKS “Talsu grauds” par akcijām bija norēķinājusies daļēji, pārskaitot 4199 sertifikātus Ls 117 572 vērtībā, bet uzņēmuma darbinieki – akcionāri parakstīto akciju izpirkšanu vispār nebija uzsākuši.

    1993.gada 14.septembrī Zemkopības ministrija reorganizēja valsts uzņēmumu “Daugavpils dzirnavnieks”, ar 1993.gada 1.oktobri nošķirot no tā kombinētās lopbarības ražošanas iecirkni “Mežciems”. LR Zemkopības ministrija valsts uzņēmumu “Mežciems” pārveidoja valsts akciju sabiedrībā.
    1994.gada 18.februārī tika apstiprināti valsts a/s “Mežciems” privatizācijas konkursa noteikumi. Uzņēmuma nosacītā cena – Ls 75 400.
    Atbilstīgi konkursa rezultātiem par kontrolpaketes pircēju tika atzīta SIA “Latgales bekons un putni”, 25% akciju iegādājās SIA “Labība” un SIA “Mežciems”. Samaksa tika noteikta latos un sertifikātos. Uzņēmuma privatizācijas izdevumi – Ls 6158. Valstij par uzņēmumu tika samaksāti Ls 1675 un 999,4 sertifikāti.

    1989.gada 1.janvārī Lauksaimniecības ministrija noslēdza līgumu par valsts uzņēmuma “Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca” pamatlīdzekļu iznomāšanu darbinieku izveidotajai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Līgums bija spēkā līdz 1993.gada 31.septembrim.
    1993.gada 1.martā ar Ekonomikas ministrijas rīkojumu Nr.98 izveidoja SIA “Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca” privatizācijas komisiju. 1993.gada 16.novembrī Zemkopības ministrija ar pavēli Nr.108 apstiprināja privatizācijas noteikumus – nomu ar izpirkumu.
    1994.gada 9.maijā Zemkopības ministrija un SIA “Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca” noslēdza līgumu par valsts uzņēmuma īpašuma nomu ar izpirkumu. Valsts īpašuma nosacītā cena – Ls 449 721, izpirkuma termiņš – 2008.gada 31.decembris, privatizācijas komisijas izdevumi – Ls 14 240.
    1996.gada 31.maijā Privatizācijas aģentūra un SIA “Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca” noslēdza nomaksas pirkuma līgumu, kurā noteikts atlikušo summu – Ls 43 234 – samaksāt līdz 1999.gada 31.decembrim. Kopā par uzņēmumu samaksāti Ls 89 944 un 12 849 sertifikāti Ls 359 772 vērtībā.
    1999.gada 20.decembrī Privatizācijas aģentūra ar valdes lēmumu apstiprināja, ka nomas līguma noteikumi ir izpildīti.

    1993.gada 22.decembrī Zemkopības ministrija valsts uzņēmumu “Labības resursi” pārveidoja par VAS “Labības resursi”.
    1994.gada 11.martā Zemkopības ministrija apstiprināja VAS “Labības resursi” privatizācijas konkursa noteikumus. Valstij pieder 2744 akcijas ar kopējo vērtību Ls 68 600.
    Nedalāmo kontrolpaketi (1918 akcijas) iegādājās privatizācijas konkursa uzvarētājs – SIA “Labības resursi – 2”.
    Darbiniekiem kā maksāšanas līdzeklis tika noteiks 100% sertifikātos. Konkursa uzvarētāja maksāšanas līdzekļu proporcija tika noteikta 25% latos un 75% sertifikātos. Kontrolpaketes kopējā vērtība ir Ls 47 950, par to tika samaksāti Ls 12 008 un 1283,64 sertifikāti Ls 35 942 vērtībā.

    1994.gada 7.janvārī ar Zemkopības ministrijas pavēli Nr.4 tika reorganizēts uzņēmums “Rīgas ostas elevators”, atdalot no tā Ogres iecirkni. 1994.gada 6.maijā LR Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts valsts uzņēmums “Ogres elevators”, taču patstāvīgu saimniecisko darbību tas neuzsāka. 1995.gada 13.martā tika apstiprināti tā privatizācijas noteikumi. Objekta nosacītā cena – Ls 2000, samaksa – sertifikātos.
    Par privatizācijas konkursa uzvarētāju tika atzīta Ogres kooperatīvā savienība “Labības elevators”, kurai bija jāsedz privatizācijas izdevumi – Ls 942. Privatizācijas komisija apstiprina, ka samaksa par objektu veikta (37,38 sertifikāti) un privatizācija uzskatāma par pabeigtu.
    1996.gada 11.septembrī Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.373 valsts uzņēmumu “Rīgas ostas elevators” nodeva privatizācijai. 1997.gada 18.decembrī Privatizācijas aģentūra apstiprināja v/u “Rīgas ostas elevators” privatizācijas noteikumus. Sabiedrība tika privatizēta ar pārdošanas metodi. 1998.gada 5.janvārī uzņēmums tika pārveidots par valsts akciju sabiedrību. Uzņēmuma pamatkapitāls – Ls 794 185. Valstij piederošā kapitāla daļa (794 185 akcijas ar nominālvērtību Ls 1) tika sadalīta šādi:

    Akciju sadalījums:Akciju īpatsvars %Akciju skaitsMaksāšanas līdzeklis
    – pensiju fondam5,0039 459
    – darbiniekiem19,50153 892sertifikāti
    – akciju pakete vienam pircējam27,73218 864lati
    – publiskajā piedāvājumā pārdodamās akcijas37,25293 971sertifikāti
    – valstij piederošās akcijas9,5275 107
    – privatizācijas rezerves akcijas1,007 892sertifikāti
    – sabiedrības valdes rezerves akcijas bez balss tiesībām0,635 000lati

    Samaksa latos bija jāveic akciju paketes pircējam un arī par valdes akcijām, kopā par uzņēmumu tika samaksāti Ls 223 864. Akcijas iegādājās “Danton Limited”, akciju pirkuma līgums tika noslēgts 1998.gada 16.jūnijā. Uzņēmuma “Rīgas ostas elevators” parādu firmai “Danton Eximtrans Ltd.” par kopējo summu Ls 707 983 aizstāja ar 707 983 akcijām. Par šo parāda summu palielināja uzņēmuma pamatkapitālu, un tas sasniedza Ls 1 502 168.

    A/s “Jēkabpils labība” privatizācijas gaitā tika sadalīta četros atsevišķi privatizējamos objektos:

        • VAS “Jēkabpils labība” Jēkabpilī;
        • labības iecirknis Daudzevas pagastā;
        • labības iecirknis Jēkabpilī;
        • labības iecirknis Aizkraukles rajona Pļaviņās.

    1995.gada 19.jūlijā tika apstiprināti VAS “Jēkabpils labība” privatizācijas konkursa noteikumi, papildus izmaiņas tika pieņemtas 27.novembrī. Uzņēmuma nosacītā cena – Ls 4 030 000, apmēram pusi no uzņēmuma vērtības veido cūku komplekss “Miķelāni”, a/s pamatkapitāls sadalīts 161 200 akcijās.
    Atbilstīgi konkursa rezultātiem par akciju pircējiem tika atzīta KSS “Jēkabpils druva” (51% akciju) un SIA “Betacom Beta” (25% akciju). Privatizācijas izdevumi – Ls 44 497.
    1996.gada 2.aprīlī tika izsludināts jauns konkurss uz citiem uzņēmējiem paredzētajām akcijām, jo konkursa uzvarētājs SIA “Betacom Beta” atteicās iegādāties 25% akciju. 1996.gada 2.augustā KSS “Jēkabpils druva” atteicās no 25,9% akciju. Šīs akcijas par sertifikātiem piekrita iegādāties LKSS “Pie Daugaviņas”.
    Uzņēmuma darbinieki parakstītās akcijas neizpirka, neviens no esošajiem akcionāriem uz šīm akcijām nepieteicās, tādējādi izveidojās valsts daļa 30 505 akcijas jeb 18,9% no pamatkapitāla. Šīs akcijas atrodas Privatizācijas aģentūras pārvaldījumā.
    Lai gan tika parakstīta vienošanās par akciju izpirkšanas termiņa pagarinājumu līdz 1999.gada 30.decembrim, finansiālo grūtību dēļ 2000.gada 25.janvārī LKSS “Pie Daugaviņas” atteicās no tiesībām iegādāties atlikušās neizpirktās akcijas, un valsts daļa palielinājās vēl par 20,5%.
    Pašreiz akciju turētāji ir:

    – KSS “Jēkabpils druva”40 461 jeb 25% akciju;
    – LKSS “Pie Daugaviņas”49 056 jeb 30,4% akciju;
    – Privatizācijas aģentūra63 500 jeb 39,4% akciju;
    – uzņēmuma darbinieki123 jeb 0,07% akciju;
    – Pensiju fonds8 060 jeb 5% akciju.

     

    199619971998
    LPA pārvaldījumā esošo akciju skaits30 50530 50530 505
    Pensiju fondam nodoto akciju skaits8 0608 0608 060
    Peļņa attiecīgajā gadā (Ls)– 128 975– 308 307– 544 240

    1994.gada 9.martā no valsts uzņēmuma “Jēkabpils labība” kā patstāvīgs objekts tika atdalīts Daudzevas iecirknis. 1995.gada 18.septembrī tika apstiprināti tā privatizācijas noteikumi. Objekta nosacītā cena – Ls 3000, samaksa – sertifikātos. Objektu iegādājās GKS “Daudzevas labība”. 1997.gada 23.janvārī privatizācijas komisija apliecināja, ka par objektu samaksāti 107 sertifikāti un privatizācija uzskatāma par pabeigtu.

    1994.gada 9.martā no valsts uzņēmuma “Jēkabpils labība” kā patstāvīgs objekts tika atdalīts Jēkabpils iecirknis. 1995.gada 26.septembrī tika apstiprināti privatizācijas noteikumi (labojumi 1996.gada 19.februārī). Objekta nosacītā cena – Ls 40 000, samaksa – sertifikātos, privatizācijas izdevumi – Ls 1228. Objektu ar Zemkopības ministrijas 1996.gada 26.novembra rīkojumu Nr.177 pārdeva R.Paulam.
    1997.gada 10.jūlijā privatizācijas komisija apliecināja, ka par objektu samaksāti 1428 sertifikāti un privatizācija uzskatāma par pabeigtu.
    Valsts uzņēmuma “Jēkabpils labība” Pļaviņu iecirknis realizēts par 212,3 sertifikātiem, izmantojot pirmpirkuma tiesības, objekta nosacītā cena – Ls 5945.

    Izvērtēt graudu pārstrādes uzņēmumu privatizācijas plusus un mīnusus ir ļoti grūti. Graudu pārstrādes uzņēmumi ir privatizēti atbilstīgi spēkā esošajiem likumiem. Daudzos gadījumos privatizācija tika veikta ar lielām grūtībām, tā, piemēram, a/s “Gulbenes grauds” Balvu iecirknim piecus mēnešus nevarēja atrast privatizēt gribētāju, pēc tam to par sertifikātiem iegādājās z/s “Mežmalas” un līdz privatizācijas beigām – 1999.gada 1.jūlijam – tas nebija uzsācis saimniecisko darbību.
    Pēc trīskārtēja piedāvājuma v/u “Liepājas dzirnavas” tā arī neatrada privatizēt gribētāju un tika likvidētas, tas pats notika ar a/s “Madonas labība”. Pēc trīskārtēja piedāvājuma par 72 sertifikātiem tika privatizēts a/s “Liepājas labība” Priekules iecirknis. Ar grūtībām noritēja a/s “Jēkabpils labība” privatizācija, jo SIA “Betacom Beta”, kas atbilstīgi konkursa rezultātiem tika atzīta par akciju pircēju, atteicās iegādāties 25% uzņēmuma akciju. Šīs akcijas par sertifikātiem piekrita iegādāties LKSS “Pie Daugaviņas”, bet finansiālo grūtību dēļ, kaut gan tika parakstīta vienošanās par akciju izpirkšanas termiņa pagarinājumu, atteicās no tiesībām iegādāties neizpirktās akcijas, un valsts daļa palielinājās par 20,5%, arī uzņēmuma darbinieku parakstītās un neizpirktās akcijas 18,9% apjomā no pamatkapitāla (161 200 akcijas) atrodas Privatizācijas aģentūras pārvaldījumā. Kopā Privatizācijas aģentūras pārvaldījumā ir 39,4% šā uzņēmuma akciju.
    Daudzos gadījumos privatizēt uzņēmumu pieteicās tikai viens pretendents. Tā noticis, privatizējot a/s “Gulbenes grauds”, a/s “Liepājas labība, a/s “Saldus labība”, a/s “Dobeles dzirnavnieks”, a/s “Stendes labība” u.c.
    Šobrīd no 17 privatizācijai nodotajiem uzņēmumiem septiņi uzņēmumi – VAS “Iecavas labība”, VAS “Madonas labība”, a/s “Stendes dzirnavnieks”, v/u “Liepājas dzirnavas”, a/s “Liepājas labība”, a/s Gulbenes grauds” un a/s Vidzemes labība” – atzīti par maksātnespējīgiem.
    Pirmpirkuma tiesības izmantotas, privatizējot a/s “Rēzeknes dzirnavnieks” un a/s “Stendes labība” Talsu iecirkni.
    Valsts uzņēmums “Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca” privatizēts kā valsts īpašuma noma ar izpirkumu. Par uzņēmumu samaksāti Ls 89 944 un 12 849 sertifikāti.
    Privatizējot graudu pārstrādes uzņēmumus, izmantoti 397 094,50 sertifikāti Ls 11 118 646 vērtībā un saņemta samaksa Ls 924 863 apjomā, bet faktiski atbilstīgi privatizācijas noteikumiem Ls 44 902 no šīs summas tika izmantoti uzņēmumu parādu segšanai, Ls 146 475 tika atstāti uzņēmumu rīcībā to attīstības veicināšanai un kā apgrozāmie līdzekļi, Ls 105 039 tika izmantoti privatizācijas izdevumu segšanai, tātad valsts saņemtā samaksa ir tikai Ls 628 477 apjomā.
    Ja privatizāciju vērtē pēc valsts iegūtajiem Ls 648 299 par privatizētajiem uzņēmumiem un salīdzina to ar uzņēmumu kopējo vērtību Ls 18,7 milj., tad ieguvums, protams, ir ļoti niecīgs. Niecīga ir arī summa Ls 18 000, kas saņemta par a/s “Rīgas dzirnavnieks”, kuras nosacītā cena bija Ls 5,6 milj. un kuras peļņa pirms privatizācijas 1994.gadā bija Ls 300 000.
    Ir atbalstāma valsts līdzekļu ieguldīšana investīcijās privātā uzņēmumā, ja tas nodrošina esošo darba vietu saglabāšanu un jaunu radīšanu, bet nav saprotams, kāpēc a/s “Daugavpils dzirnavnieks” pēc privatizācijas valsts investēja Ls 98 830, nesaņemot pretī neko; par investīciju summu nav palielināts pensiju fonda akciju skaits, kas turpmākos gados dotu iespēju saņemt attiecīgi lielākas dividendes, faktiski ir noticis dāvinājums.
    BO VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” 2000.gada 1.janvārī ir akciju īpašniece 12 labības pārstrādes uzņēmumos ar kopējo akciju vērtību Ls 806 000. Pensiju fondā laikā no 1994.gada līdz 1999.gadam ieskaitītas dividendes Ls 20 523 apjomā.

    Maizes ražošanas uzņēmumu privatizācija
    Latvijas Republikas Augstākā Padome 1993.gada 1.jūnijā pieņēma likumu “Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju”, saskaņā ar kuru privatizēti maizes ražošanas valsts uzņēmumi, kā arī citu labības produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu valsts kapitāla daļas.
    Ar Zemkopības ministrijas izdoto pavēli sešus maizes ražošanas valsts uzņēmumus sākotnēji pārveidoja par akciju sabiedrībām saskaņā ar 1992.gada 7.jūlija likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”. Četros uzņēmumos tika atdalītas tehnoloģiski un saimnieciski patstāvīgas ražotnes, kuras privatizēja kā atsevišķus objektus. Vēlāk tika atdalīti vēl trīs objekti.
    Pavisam izveidoja 16 objektus, no kuriem 12 objektus privatizēja, vienu pārdeva nomniekam (a/s “Abra” sausiņu cehu), viena objekta mantu pārdeva izsolē (sīrupa cehu Ventspilī) un divus objektus denacionalizēja (4.maizes fabriku Rīgā un maiznīcu Jūrmalā, Pumpuros).

    Pēc privatizācijas notika divas apvienošanās:

  • a/s “Daugavpils maiznieks” iegādājās a/s “Daugavpils klaips” akcijas un uzņēmumus apvienoja;
  • 1998.gada decembrī apvienojās a/s “Abra”, SIA “Baltmaiznieks”, a/s “Rīgas maiznieks” un SIA “Rēzeknes maiznieks”, izveidojot a/s “Hanzas maiznīcas”.
  • Maizes ražošanas valsts akciju sabiedrību akciju sadalījums pretendentu grupām likumā noteikts šāds:

        • pensiju fondam – no 5 līdz 10% akciju;
        • darbiniekiem – no 10 līdz 25% akciju;
        • citiem uzņēmējiem kā nedalāma pakete – no 65 līdz 85% akciju.

    No akciju realizācijas iegūtie līdzekļi izmantojami šādi:

        • 50 procenti ieskaitāmi valsts privatizācijas fondā;
        • 50 procenti ieskaitāmi akciju sabiedrības ražošanas attīstības fondā un izmantojami materiāltehniskās bāzes un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.

    No privatizācijas fondos ieskaitāmajiem līdzekļiem atbilstīgi Ministru kabineta 1994.gada 5.jūlija noteikumiem Nr.147 “Par valsts īpašuma privatizācijas komisiju darbības finansēšanu” jāatskaita izdevumi, kas saistīti ar privatizācijas komisijas darbību.
    Saskaņā ar LR AP likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” no valsts īpašuma objektu pārdošanas ieņemtajām summām 90% jāieskaita valsts īpašuma privatizācijas fondā un 10% – pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā.
    Valsts kapitāla daļas privatizējamos maizes ražošanas uzņēmumos netika paredzētas, bet daļa no valsts uzņēmumu kapitāla daļām tika nodota pensiju fondam. Saskaņā ar likumu “Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju” no 5 līdz 10% sabiedrības kapitāla bija jānodod pensiju fondam.
    Pensiju fondam tika nodotas akcijas deviņos privatizējamos uzņēmumos Ls 130 587 kopvērtībā (sk. 1.tabulu). Visos uzņēmumos privatizācijas noteikumi paredzēja nodot pensiju fondam minimālo akciju daļu – 5% no valsts īpašuma.

    1.tabula

    N.p.k.Privatizētās akciju sabiedrībasAkcijas nominālvērtībaPamatkapitāls (Ls)Pensiju fondam nodoto daļu lielums
    % no pamatkapitālaDaļu skaitsIeguldījuma vērtība (Ls)
    1.A/s “Vidzemes maiznīca”25381 2502,4*3689200
    2.A/s “Druva”18,25391 8285107319 582
    3.4.maizes fabrika Rīgā204 654^0
    4.A/s “Ventspils maiznieks”25305 000561015 250
    5.A/s “Jelgavas maiznieks”25316 500563315 825
    6.A/s “Daugavpils maiznieks25318 000563615 900
    7.A/s “Daugavpils klaips”25182 00053649100
    8.A/s “Rīgas maiznieks”40190 00052379480
    9.SIA “Baltmaiznieks”310 000^0
    10.Jūrmalas maiznīca pumpuros22 086^0
    11.Jūrmalas maiznīca lielupē1^0
    12.A/s “Abra”25375 000575018 750
    13.A/s “Abra” sausiņu cehs25 614 ^0
    14.SIA “Rēzeknes maiznieks”680 000 ^0
    15.A/s “Liepājas maiznieks”25350 000570017 500

    *5% no privatizētā valsts kapitāla (Ls 183 800)

    ^norādīta uzņēmuma nosacītā, pārdošanas vai tirgus cena

    2.tabula

    Pensiju fondam piederošās kapitāla daļas maizes ražošanas uzņēmumos 1999.gada 1.janvārī

    N.p.k.Pensiju fonda kapitāla
    daļas 01.01.99. (Ls)
    Pensiju fondā ieskaitītās dividendes
    (1994. – 1999.) (Ls)
    1.A/s “Hanzas maiznīcas”37 2301635,30
    2.A/s “Daugavpils maiznieks25 000500,00
    3.A/s “Druva”35 0002585,00
    4.A/s “Jelgavas maiznieks”15 8257424,00
    5.A/s “Liepājas maiznieks”17 5000
    6.A/s “Ventspils maiznieks”15 2501760,00
    7.A/s “Vidzemes maiznīca”9200552,00
    Kopā:155 00514 456,30

    Uzņēmumu nosacītā cena bija reāla uzņēmuma vērtība, jo uzņēmumu nosacītā cena tika noteikta, veicot šādas darbības:

        • uzņēmumā tika veikta visu pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu inventarizācija;
        • tika precizēti debitoru un kreditoru parādi;
        • SIA “Invest Rīga” un citu konsultāciju uzņēmumu eksperti novērtēja uzņēmuma aktīvus un konkurētspēju tirgū pēc vairākiem raksturlielumiem; par šo darbu parasti samaksa bija vairāki tūkstoši latu;
        • Privatizācijas komisija izvērtēja un apstiprināja cenu korekcijas koeficientus.

    Sākotnēji maizes ražošanas uzņēmumus bija paredzēts pārdot par latiem, un uzņēmumi, slēdzot pirkšanas līgumus, apliecināja gatavību maksāt privatizācijas noteikumos minēto cenu latos, bet, izmantojot vēlākās izmaiņas likumos un citos normatīvajos aktos, Zemkopības un Ekonomikas ministrijas atļaujas, lielākā daļa no uzņēmumu nosacītās cenas samaksāta sertifikātos.

    Par maizes ražošanas uzņēmumiem valstij samaksāta tikai daļa no uzņēmumu nosacītās cenas. Uzņēmumu pircējiem likumu normas paredzēja daudzus atvieglojumus (privilēģijas):

  • uzņēmumu privatizācijas izdevumus sedz no valstij pārskaitāmās summas;
  • uzņēmumu pircēji saņem samaksu par privatizācijas noteikumu izstrādāšanu;
  • no summas, kas samaksāta par uzņēmumiem, tiek samaksāti parādi lauksaimniecības izejvielu piegādātājiem;
  • 50% no latos samaksātās summas atstāja uzņēmumu rīcībā ražošanas attīstībai; praktiski šis noteikums garantēja minimālo investīciju apjomu.
  • Privatizējamo maizes ražošanas uzņēmumu kopējā vērtība, ko noteica Privatizācijas komisija, bija Ls 3,4 milj. Valsts par bijušo valsts maizes ražošanas uzņēmumu pārdošanu saņēma Ls 756 000 jeb 22% no uzņēmumu kopējās vērtības.

    Tā kā Privatizācijas komisija atļāva a/s “Druva” kontrolpaketes īpašniekam (Latvijas – Austrijas kopuzņēmumam “ABC – Conti”) atlikušo maksāšanas daļu par akcijām veikt ar privatizācijas sertifikātiem:

  • privatizācijas fondos tika ieskaitīti Ls 77 000 (par Ls 86 000 mazāk, nekā paredzēts privatizācijas noteikumos);
  • no “ABC – Conti” samaksātās summas par uzņēmuma kontrolpaketi sabiedrības ražošanas attīstībai tika ieskaitīti Ls 86 000;
  • pēc norēķināšanās par kontrolpaketes akcijām ar privatizācijas sertifikātiem “ABC – Conti” ietaupīja aptuveni Ls 160 000 (apmēram Ls 12 000 izlietoti sertifikātu iepirkšanai);
  • “ABC – Conti” 1994.gadā aizdeva sabiedrībai ražošanas attīstībai Ls 178 000; aizdevumu vēlāk aizstāja ar a/s “Druva” akcijām; “ABC – Conti” kļuva par to akciju īpašnieku, kuru kopējā vērtība ir Ls 523 000;
  • kopumā uzņēmuma ražošanas attīstībai tika piesaistīti Ls 264 000.
  • Ja privatizācija būtu veikta atbilstīgi sākotnējam privatizācijas projektam, tad:

  • privatizācijas fondos tiktu ieskaitīti Ls 163 000 (par Ls 86 000 vairāk nekā pēc privatizācijas noteikumu grozīšanas);
  • no “ABC – Conti” samaksātās summas par uzņēmuma kontrolpaketi sabiedrības ražošanas attīstībai tiktu ieskaitīti Ls 172 000 (Ls 92 000 mazāk, nekā kapitalizējot “ABC – Conti” aizdoto summu);
  • “ABC – Conti” būtu akciju īpašnieks, kuru kopējā vērtība ir Ls 345 000 (par Ls 178 000 mazāk, nekā kapitalizējot “ABC – Conti” aizdoto summu).
  • Valsts firmas “Ventspils maiznieks” privatizācijā nedalāmo akciju paketi kopā ar darbinieku neparakstītām 658 akcijām iegādājās konkursa uzvarētājs SIA “K & Co”.
    Darbiniekiem tika noteikts maksāšanas veids 50% latos un 50% sertifikātos.
    Par uzņēmuma akcijām tika samaksāti Ls 70 681 (ieskaitīti uzņēmuma kontā) un 7824 sertifikāti. Ls 50 400 tika izlietoti, lai dzēstu parādus lauksaimniecības produkcijas piegādātājiem atbilstīgi likuma prasībām, atlikušie Ls 20 280 tika sadalīti šādi: 50% – uzņēmumam ražošanas attīstībai, 50% – privatizācijas fondiem; no šīs summas vēl tika atskaitīti ar privatizāciju saistītie izdevumi – Ls 7048. Valstij par uzņēmumu, kura nosacītā cena bija Ls 305 000, tika pārskaitīti Ls 3093.

    Valsts uzņēmuma “4.maizes fabrika” privatizācija
    LR Ekonomikas ministrija 1995.gada 12.janvārī ar rīkojumu Nr.7 atjaunoja īpašuma tiesības mantiniekam O. Lagzdiņam uz nacionalizēto maizes fabriku “Žanis Lagzdiņš” (v/u “4.maizes fabrika”).
    4.maizes fabrikas vērtība tirgus cenās tika noteikta Ls 204 654, no kuras valsts īpašuma vērtība tirgus cenās bija Ls 82 796. Kompensācijas vērtība tika noteikta Ls 42 417, bet izpērkamās mantas vērtība tirgus cenās – Ls 40 379.
    1995.gada 27.februārī Zemkopības ministrija un O.Lagzdiņš noslēdza pirkuma līgumu par maizes ražošanas valsts uzņēmuma “4.maizes fabrika” valsts mantu, kas atrodas Rīgā, Bruņinieku ielā 73. Uzņēmuma nosacītā cena līgumā tika noteikta Ls 99 561. Kā maksāšanas līdzekli par valsts īpašumu noteica privatizācijas sertifikātus.
    Saskaņā ar LR likumu “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem objektiem” O.Lagzdiņam atdodamās mantas kompensācijas vērtība tika noteikta 1515 privatizācijas sertifikāti jeb 42 417 lati. Par uzņēmumu bija jāsamaksā 57 144 lati jeb 2042 sertifikāti.

    Valsts firmas “Jelgavas maiznieks” privatizācija
    un pensiju fondam nodotās kapitāla daļas

    Valstij piederošā kapitāla daļa (12 660 akcijas ar kopējo vērtību Ls 316 500) tika sadalīta šādi:

        • pensiju fondam – 5% (633 akcijas);
        • darbiniekiem – 10% (1266 akcijas);
        • nedalāmā kontrolpakete – 85% (10 761 akcija).

    SIA “Salve Broking” (vēlāk – SIA “Sabro” un SIA “Maiznieks”) 1993.gada 1.septembrī noslēdza sadarbības līgumu, lai kopīgi piedalītos uzņēmuma “Jelgavas maiznieks” privatizācijā. Šie uzņēmumi bija vienīgie privatizācijas konkursa dalībnieki.
    Par uzņēmumu tika samaksāti Ls 83 843 (26% no uzņēmuma nosacītās cenas) un 7747 sertifikāti Ls 216 916 vērtībā (68%), 5% akciju bez maksas tika nodoti pensiju fondam. No latos samaksātās summas atbilstīgi likumam 50% tika ieskaitīti sabiedrības ražošanas attīstīšanai, privatizācijas fondos tika ieskaitīti Ls 35 117.
    1995.gadā akcionāri divas reizes saņēmuši atļauju atlikušos maksājumus veikt sertifikātos. 1995.gada 24.augustā kontrolpaketes īpašnieki savā vēstulē maksāšanas līdzekļu maiņu pamatoja ar nepieciešamību līdzekļus ieguldīt uzņēmuma rekonstrukcijā.
    1995.gada 3.jūnijā akcionāru sapulcē tika lemts par uzņēmuma 1994.gada peļņas sadali. Tika nolemts visu no saimnieciskās darbības gūto peļņu – Ls 59 000 – sadalīt dividendēs. Kopsapulcē turklāt tika uzsvērts, ka uzņēmums ar tā rīcībā esošajiem apgrozāmajiem līdzekļiem sekmīgi risina rekonstrukcijas un attīstības jautājumus.
    Kā redzams no 3.tabulas datiem, arī no 1995.gada peļņas liela summa – Ls 81 000 – izmaksāta dividendēs.

    Faktiski par uzņēmumu, kura nosacītā tirgus vērtība bija Ls 317 000, valstij samaksāti Ls 35 000. Pirmajā gadā pēc privatizācijas uzņēmums devis tā īpašniekiem peļņu Ls 60 000. Pēc privatizācijas četru gadu laikā (1994. – 1997.) uzņēmums dividendēs izmaksājis Ls 148 000.

    3.tabula

    1994.g.1995.g.1996.g.1997.g.1998.g.
    Pensiju fondam nodoto akciju skaits633633633633633
    Peļņa par attiecīgo gadu (Ls)*108 18064 71080 3423353
    Dividende uz akciju attiecīgajā gadā (Ls)4,686,4000,650
    Dividendēs sadalītā peļņas summa (Ls)59 24981 024082290
    Pensiju fondā ieskaitītās dividendes par attiecīgo gadu (Ls)2962405104110
    Kopā dividendes7424

     *uzņēmums nav sniedzis datus

    Valsts firmas “Daugavpils maiznieks” privatizācija
    un pensiju fondam nodotās kapitāla daļas

    Valstij piederošās 12 720 akcijas ar kopējo vērtību Ls 310 000 tika sadalītas šādi:

        • pensiju fondam – 5% (636 akcijas);
        • darbiniekiem – 20% (2540 akcijas);
        • nedalāmā kontrolpakete – 75% (9540 akcijas).

    Konkursā uzvarēja un nedalāmo paketi iegādājās zemnieku graudkopības, graudu iepirkšanas, pārstrādes un realizācijas kooperatīvā sabiedrība “Dauma”, ko dibinājušas septiņas zemnieku saimniecības.
    Darbiniekiem tika noteikta maksāšanas līdzekļu proporcija – 50% latos un 50% sertifikātos. Kooperatīvā sabiedrība “Dauma” nopirka 9540 valstij piederošās akcijas. Vēlāk privatizācijas komisija kā vienīgo maksāšanas līdzekli noteica privatizācijas sertifikātus. Par uzņēmumu tika samaksāti 10 800 sertifikāti.
    Konkursa uzvarētājs par akcijām, kuru vērtība bija Ls 238 000, samaksāja 8518 sertifikātus.
    1997.gada 15.maijā tika veikta uzņēmuma parādu kapitalizācija, aizstājot parādu budžetam ar 2855 akcijām Ls 71 375 vērtībā. Pamatkapitāls tika palielināts līdz Ls 389 375.
    1998.gada 26.jūnijā a/s “Daugavpils maiznieks” tika pievienots uzņēmums a/s “Daugavpils klaips”. A/s “Daugavpils maiznieks” ir a/s “Daugavpils klaips” tiesību un saistību pārņēmēja.
    BO VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” 1999.gada 1.janvārī bija a/s “Daugavpils maiznieks” 1000 akciju īpašniece. Laika posmā no 1994.gada līdz 1998.gadam pensiju fondā ieskaitīti Ls 409.

    VAS “Daugavpils klaips” privatizācija un pensiju fondam nodotās kapitāla daļas

    Valstij piederošās 7280 akcijas ar kopējo vērtību Ls 182 000 tika sadalītas šādi:

        • pensiju fondam – 5% (364 akcijas);
        • darbiniekiem – 20% (1456 akcijas);
        • nedalāmā kontrolpakete – 75% (5460 akcijas).

    Konkursā pieteicās viens pretendents – SIA “Antris”.
    Darbiniekiem tika noteikta maksāšanas līdzekļu brīva izvēle – latos vai sertifikātos. Ekonomikas ministrija 1995.gada 22.augustā piekrita, ka konkursa uzvarētājs atlikušo samaksu par uzņēmuma kontrolpaketi (75% no kopējās vērtības) veic sertifikātos.
    Konkursa uzvarētājam pirkuma vērtība bija Ls 136 500, maksāšanas līdzekļu proporcija – 25% latos un 75% sertifikātos, tas ir, Ls 34 200 un 3654 sertifikāti (Ls 102 312). Par uzņēmumu naudā ir samaksāti 34 200 lati un 4955 sertifikāti. No latos samaksātās summas 50% ieskaitīti uzņēmuma ražošanas attīstībai. Privatizācijas fondos ieskaitīti Ls 11 004.
    1997.gada 21.aprīlī tika veikta uzņēmuma parādu kapitalizācija, aizstājot parādu budžetam ar 2324 akcijām Ls 58 100 vērtībā (akciju turētājs – Privatizācijas aģentūra). Pamatkapitāls tika palielināts līdz Ls 240 100. 1997.gada 3.septembrī valsts kapitāla daļas tika pārdotas a/s “Daugavpils maiznieks”.
    1998.gada 26.jūnijā VAS “Daugavpils klaips” tika pievienota a/s “Daugavpils maiznieks”.

    4.tabula

    1994.g.1995.g.1996.g.1997.g.1998.g.
    Pensiju fondam nodoto akciju skaits0364364364364
    Peļņa par attiecīgo gadu (Ls)-37 05122 549125 51172 9474765*
    Dividende uz akciju attiecīgajā gadā (Ls)0000,250
    Pensiju fondā ieskaitītās dividendes par attiecīgo gadu (Ls)000910
    Kopā dividendes91

     *1998.gada 1.pusgads

    Valsts uzņēmuma “3.maizes rūpnīca” (a/s “Rīgas maiznieks”)
    privatizācija un pensiju fondam nodotās kapitāla daļas
    Jau privatizācijas projektā tika iekļauts akciju sabiedrības akciju kontrolpaketes pircējs – SIA “Lize”.
    3.maizes rūpnīcas privatizācijas projekts paredzēja, ka valstij piederošā kapitāla daļa (4750 akcijas ar nominālvērtību Ls 40 un ar kopējo vērtību Ls 190 000) tiek sadalītas šādi:

        • pensiju fondam – 5% (237 akcijas);
        • pārdot tikai par sertifikātiem uzņēmuma darbiniekiem – 12,5% (594 akcijas);
        • pārdot tikai par sertifikātiem SIA “Lize” dibinātājām – fiziskajām personām – 12,5% (594 akcijas);
        • pārdot SIA “Lize” kā nedalāmo paketi – 70% (3325 akcijas).

    1998.gada decembrī notika uzņēmuma reorganizācija, pēc kuras a/s “Hanzas maiznīca” ir a/s “Rīgas maiznieks” saistību un tiesību pārņēmēja.

    5.tabula

    1994.g.1995.g.1996.g.1997.g.1998.g.
    Pensiju fondam nodoto akciju skaits237237237237237
    Peļņa par attiecīgo gadu (Ls)*42 3101403**
    Dividendēs izmaksātā summa (Ls)18 52514 250000
    Dividende uz akciju attiecīgajā gadā (Ls)3,903,00000
    Pensiju fondā ieskaitītās dividendes par attiecīgo gadu (Ls)924,30711,00000
    Kopā dividendes1635,30

     *uzņēmums nav sniedzis datus

    Valsts uzņēmuma “Baltmaiznieks” 2.maizes fabrikas privatizācija
    Valsts uzņēmumu “Baltmaiznieks”, izmantojot pirmpirkuma tiesības, pārdeva zemes īpašniecei I.Tapiņai, kurai atjaunotas zemes īpašuma tiesības uz zemes nogabalu Rīgā, Ventspils ielā 51, uz kā atrodas minētais valsts uzņēmums. Privatizācijas komisija apstiprināja uzņēmuma nosacīto cenu Ls 310 100. Par uzņēmumu tika samaksāti Ls 304 105, atskaitot privatizācijas izdevumus Ls 5895. 1998.gada decembrī uzņēmums tika pievienots a/s “Hanzas maiznīca”.

    Valsts uzņēmuma “Jūrmalas maiznīca” objekta Pumpuros privatizācija
    Uzņēmuma sastāvā ietilpa denacionalizācijai pakļauta maizes ceptuve “Pumpuri”, kas ar Privatizācijas aģentūras valdes lēmumu tika atdalīta no v/u “Jūrmalas maiznīca”, tika sagatavots pamatlīdzekļu sadales akts un bilance, kurā atdalītās mantas pamatlīdzekļu vērtība bija Ls 22 086. Maizes ceptuves “Pumpuri” vērtība tika izņemta no valsts uzņēmuma “Jūrmalas maiznīca” bilances.
    Īpašuma tiesības uz v/u “Jūrmalas maiznīca” atdalīto valsts mantas daļu tika atjaunotas mantiniecei S.Pļaviņai.
    1999.gada 18.janvārī tika sagatavots pieņemšanas un nodošanas akts starp “Jūrmalas maiznīcu” un īpašnieci. Par objekta pirkumu Ls 22 086 vērtībā jānorēķinās viena gada laikā naudā vai ar privatizācijas sertifikātiem – pēc pircēja izvēles.

    Valsts uzņēmuma “Jūrmalas maiznīca” objekta Lielupē privatizācija
    Privatizācijas noteikumi valsts uzņēmumam Lielupē tika apstiprināti Privatizācijas aģentūras valdes 1999.gada 1.jūlija sēdē.
    Uzņēmuma pārdošanas cena tika noteikta Ls 1. 1999.gada 27.septembrī tika noslēgts pirkuma līgums ar SIA “Kronekss”.
    Valsts uzņēmuma Lielupē pamatlīdzekļu vērtība 1999.gada 1.oktobrī bija Ls 82 000, uzņēmuma debitoru parādi – Ls 30 000, pārējie aktīvi – Ls 31 000, parādi kreditoriem – Ls 190 000, pašu kapitāls bija negatīvs: Ls – 46 000.

    Valsts firmas “Abra” privatizācija un pensiju fondam nodotās kapitāla daļas

    Valstij piederošā kapitāla daļa (15 000 akcijas ar kopējo vērtību Ls 37 500) tika sadalītas šādi:

        • pensiju fondam – 5% (650 akcijas);
        • darbiniekiem – 10% (1500 akcijas);
        • nedalāmā kontrolpakete – 85% (12 750 akcijas).

    Par konkursa uzvarētāju tika atzīta zemnieku kooperatīvā sabiedrība (ZKS) “Graudkopis”. Privatizācijas konkursa noteikumi noteica akciju apmaksas termiņus:

  • pirmā iemaksa – 40% no nedalāmās akciju kontrolpaketes nominālvērtības – veicama divu mēnešu laikā no konkursa rezultātu paziņošanas;
  • otrā iemaksa – 60% no nedalāmās akciju kontrolpaketes nominālvērtības – veicama līdz 1995.gada 31.decembrim.
  • ZKS “Graudkopis” pirmo iemaksu veica Ls 127 500 apjomā.
    ZKS “Graudkopis” vērsās privatizācijas komisijā ar lūgumu atļaut atlikušos 60% no nedalāmās akciju paketes vērtības nomaksāt ar privatizācijas sertifikātiem, ko Privatizācijas komisija arī atļāva.
    Darbiniekiem tika noteikts maksāšanas veids 50% latos un 50% privatizācijas sertifikātos, bet otrajā kārtā parakstītajām akcijām maksāšanas līdzeklis – nauda. Darbinieki faktiski iegādājās 470 akcijas, samaksājot par tām Ls 6075 un 202,71 privatizācijas sertifikātu. Pārējās 1030 akcijas iegādājās ZKS “Graudkopis”, samaksājot Ls 6438 un 690 sertifikātus.
    Par uzņēmumu ir samaksāti Ls 140 012 (37% no uzņēmuma nosacītās cenas) un 7723 sertifikāti Ls 216 240 vērtībā (57%), 5% akciju nodoti bez maksas pensiju fondam. No latos samaksātās summas atbilstīgi likuma nosacījumiem Ls 69 873 izmantoti uzņēmuma ražošanas attīstībai un parādu samaksai piegādātājiem, bet privatizācijas fondos ieskaitīti Ls 62 139.
    Faktiski par uzņēmumu, kura nosacītā tirgus vērtība ir Ls 375 000, valstij samaksāti Ls 62 000 (17% no vērtības).
    1994.gada jūlijā notika akciju emisija un pamatkapitāls tika palielināts par Ls 45 142 un sasniedza Ls 543 475.
    1998.gada decembrī uzņēmums tika pievienots a/s “Hanzas maiznīca”.

    Valsts uzņēmuma “Abra” sausiņu ceha privatizācija
    Uzņēmuma nosacītā cena – Ls 25 614. Sausiņu cehs tika nodots nomā ar izpirkuma tiesībām līdzšinējam nomniekam SIA “Stratēģis”. Maksājumi veicami latos, izpirkuma termiņš – līdz 1994.gada 1.jūlijam. Nomas maksa tika noteikta 3% gadā no objekta nosacītās cenas, tas ir, Ls 64 mēnesī.
    Ar Privatizācijas aģentūras valdes 1997.gada 7.janvāra lēmumu tika apstiprināts, ka sausiņu ceha nomnieks ir izpildījis visus nosacījumus, ir samaksāta izpirkuma maksa, nomaksāta nomas maksa un privatizācija ir pabeigta.

    Valsts firmas “Rēzeknes maiznieks” privatizācija
    1994.gada 7.jūnijā Zemkopības ministrija noslēdza pirkuma un pārdevuma līgumu ar Annu Borisi par maizes ražošanas valsts uzņēmuma “Rēzeknes maiznieks” pārdošanu. Uzņēmuma nosacītā cena – Ls 680 000. Saskaņā ar līguma 9.1.punktu pircējam līdz 1994.gada 1.augustam bija jāiemaksā privatizācijas fondā 15% no uzņēmuma nosacītās cenas, atlikusī maksājuma daļa par uzņēmumu jāveic šādos termiņos un apjomos:

  • līdz 1995.gada 1.jūlijam – 25%;
  • līdz 1996.gada 1.jūlijam – 30%;
  • līdz 1997.gada 1.jūlijam – 30%.
  • Līgumā kā maksāšanas līdzeklis, apmaksājot uzņēmuma nosacītās cenas daļas, noteikti lati vai privatizācijas sertifikāti pēc pircēja ieskatiem. Par uzņēmumu samaksāti Ls 102 000 un 20 643 sertifikāti. Privatizācijas fondos ir ieskaitīti Ls 81 848. 1998.gada decembrī uzņēmums tika pievienots a/s “Hanzas maiznīca”.

    Uzņēmuma a/s “Hanzas maiznīca” izveidošana
    un tajā esošās pensiju fonda kapitāla daļas
    1999.gada 1.janvārī tika apvienoti 4 uzņēmumi – “Rīgas maiznieks”, “Rēzeknes maiznieks”, “Abra” un “Baltmaiznieks”, kuros lielākais akciju turētājs bija a/s “AVE LAT GRUPA”. Tika izveidota akciju sabiedrība a/s “Hanzas maiznīca”, kuras pamatkapitāls bija Ls 4 564 144. BO VAS
    “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” jaunizveidotajā akciju sabiedrībā pieder 37 230 akcijas (akcijas nominālvērtība Ls 1) jeb 0,82% no pamatkapitāla.

    Valsts firmas “Liepājas maiznieks” privatizācija
    un pensiju fondam nodotās kapitāla daļas

    Valstij piederošā kapitāla daļa (14 000 akcijas ar kopējo vērtību Ls 350 000) tika sadalīta šādi:

        • pensiju fondam – 5% (700 akcijas);
        • darbiniekiem – 10% (1400 akcijas);
        • nedalāmā kontrolpakete – 85% (11 900 akcijas).

    Par konkursa uzvarētāju tika atzīta lauksaimniecības kooperatīvo graudkopības sabiedrību savienība “Maiznieks – 1”. Darbiniekiem tika noteikts maksāšanas veids – 100% sertifikātos. 256 akcijas darbinieki neapmaksāja, un tās iegādājās uzvarētājs.
    Kontrolpaketes īpašniekam, ja tas ir lauksaimniecības kooperatīvu sabiedrība, kā maksāšanas līdzeklis ar likumu bija noteikti privatizācijas sertifikāti. Par uzņēmumu tika samaksāti 11 875 sertifikāti Ls 332 500 vērtībā.

    Maizes ražošanas uzņēmumu privatizācija ir notikusi atbilstīgi likumu prasībām. Ņemot vērā to, ka maize ir īpašas kategorijas pārtikas produkts – pirmās nepieciešamības pārtikas produkts ar samērā stabilu un pastāvīgu noietu – un to, ka vairumā gadījumu maizes uzņēmumi strādā ar peļņu, notikusī privatizācija nav valstij nesusi iespējami lielāko ieguvumu. Zemkopības un Ekonomikas ministrijas bija tiesiskas izmainīt maksāšanas līdzekli no naudas uz sertifikātiem, bet neuzskatām, ka bija īpaša vajadzība to darīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka uzņēmumu privatizētāji bija apliecinājuši gatavību maksāt privatizācijas noteikumos minēto cenu latos. Ja būtu notikusi privatizācijas projektos paredzētā uzņēmumu pārdošana par latiem, valsts Ls 756 000 vietā būtu saņēmusi Ls 3,4 miljoni.

    Par valsts kapitāla daļas ieguldījuma apjomu un izmantošanu
    bijušajos zemkopības ministrijas pakļautības piena pārstrādes uzņēmumos
    1992.gada 15.aprīlī LR Augstākā Padome, lai radītu priekšnoteikumus uz kooperācijas pamatiem attīstītai uzņēmējdarbībai, kā arī, lai novērstu nepamatotu centralizāciju un monopolizāciju, pieņēma lēmumu “Par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizāciju”. Saskaņā ar šo lēmumu piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizācija tika veikta divās kārtās:

  • 1.kārtā piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumi tika nodoti bez atlīdzības īpašumā atjaunotajām vai no jauna nodibinātajām piensaimnieku biedrībām un sabiedrībām;
  • 2.kārtā notika piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu kapitāla daļu sadalīšana bijušajiem paju īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, pamatojoties uz LR Augstākās Padomes 1992.gada 15.aprīļa lēmumu “Par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizāciju”.
  • LR Lauksaimniecības ministrija 1992.gada 2.septembrī izdeva pavēli, ar ko tika apstiprināts piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu saraksts, kurus privatizācijas pirmajā kārtā var nodot īpašumā bez atlīdzības atjaunotajām vai no jauna nodibinātajām piensaimnieku biedrībām un sabiedrībām. Sarakstā ir iekļautas 157 no bāzes uzņēmumiem atdalāmas, teritoriāli un tehnoloģiski patstāvīgas vienības.

    Piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumus otrajā kārtā privatizēja saskaņā ar LR AP 1993.gada 19.janvāra likumu “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju”. Saskaņā ar šo likumu ir privatizējami šādi uzņēmumi:

  • Rīgas piena kombināts (pilsētas pienotava Nr.2);
  • Valmieras piena kombināts (centrs);
  • Liepājas piena kombināts (centrs);
  • Rēzeknes piena konservu kombināts (centrs);
  • Daugavpils piena kombināts (centrs);
  • Jelgavas piena kombināts (centrs);
  • Preiļu siera rūpnīca;
  • Cesvaines sviesta un siera rūpnīca;
  • Aizputes sausā vājpiena rūpnīca;
  • Krāslavas sausā vājpiena rūpnīca.
  • Otrajā kārtā saskaņā ar likumu “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” privatizēja vēl piecus piena pārstrādes uzņēmumus – akciju sabiedrības “Bauskas piens”, “Ventspils pienotava”, “Jēkabpils sviesta – siera bāze”, “Valmieras sviesta – siera bāze”, “Rēzeknes saldētava”, kas ar valsts pārvaldes institūciju lēmumiem un rīkojumiem bija nodoti citām juridiskām personām laikā līdz 1992.gada aprīlim.
    Uzņēmumu privatizācijas projektos valstij paturamās kapitāla daļas tika noteiktas piecos privatizējamos piena pārstrādes uzņēmumos, katrā – 10% no pamatkapitāla: a/s “Rīgas piena kombināts” (9477 akcijas jeb Ls 473 850), a/s “Vidzemes piens” (4400 akcijas jeb Ls 220 000), a/s “Sviesta – siera eksports” (550 akcijas jeb Ls 27 500), a/s “Rēzeknes piena konservu kombināts” (7200 akcijas jeb Ls 180 000) un a/s “Rēzeknes saldētava” (288 akcijas jeb Ls 7200). Kopējais valsts ieguldījums piena pārstrādes uzņēmumos saskaņā ar privatizācijas projektiem bija Ls 908 570.
    Likums “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” noteica, ka privatizācijas pirmajā un otrajā kārtā neparakstītās kapitāla daļas paliek valsts īpašumā. Tādējādi valsts kapitāla daļas izveidojās praktiski visās akciju sabiedrībās.
    Valsts kapitāla daļu kopējā vērtība (privatizācijas projektā paredzētā valsts kapitāla daļa pirmajā un otrajā kārtā neparakstītās kapitāla daļas) privatizētajos piena pārstrādes uzņēmumos akcionāru pilnsapulces dienā bija šāda:

    1994.gadā – Ls 6 474 900;
    1995.gadā – Ls 4 919 400;
    1996.gadā – Ls 2 390 600;
    1997.gadā – Ls 904 000;
    1998.gadā – Ls 911 100;
    1999.gadā – Ls 860 800.

    Pirmajā un otrajā kārtā neparakstītās kapitāla daļas pēc sabiedrības darbības uzsākšanas realizēja sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā tādā apjomā, lai valstij nepaliktu vairāk kapitāla daļu, nekā bija paredzēts privatizācijas projektā. Šīs neparakstītās kapitāla daļas realizē akciju sabiedrības valde.
    Satversmes 81.panta kārtībā tika pieņemti noteikumi Nr.1 “Par grozījumiem likumā “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju””, ar kuriem Zemkopības ministrijai tika piešķirtas tiesības, ja nepieciešams, realizēt valstij paturamās kapitāla daļas piena pārstrādes uzņēmumos un iegūtos līdzekļus izmantot, lai segtu privatizācijas laikā radušos parādus piena piegādātājiem.

    Nosakot privatizējamo piena pārstrādes uzņēmumu vērtību, sabiedrības kapitāls tiek samazināts par valsts uzņēmuma laikā radušos parāda summu (izņemot atmaksājamos kredītus bankai). Tika uzdots sagatavot priekšlikumus par valsts paturētās kapitāla daļas realizēšanu parādu dzēšanai šādām akciju sabiedrībām (iekavās direktora vārds):

  • “Rīgas piena kombināts” (M.Rava);
  • “Vidzemes piens” (K.Škoba);
  • “Rēzeknes piena konservu kombināts” (A.Tučs);
  • “Sviesta – siera eksports” (J.Ozols).
  • Zemkopības ministrijai bija jāsagatavo atzinums par valsts kapitāla daļas pārdošanu parādu dzēšanai, ievērojot akciju sabiedrību iesniegtos priekšlikumus, bet tā šādu atzinumu nav sagatavojusi. Zemkopības ministrija nav arī izstrādājusi mehānismu, kā tiks segti uzņēmumu privatizācijas laikā radušies parādi piena piegādātājiem.
    Zemkopības ministrija atļauju valsts kapitāla daļas realizēšanai deva, pamatojoties uz uzņēmumu iesniegtajām vēstulēm, kurās tika lūgta atļauja realizēt valstij piederošo kapitāla daļu. Valstij rezervēto akciju realizēšanu veica attiecīgās sabiedrības valde.
    Privatizācijas projektos nebija paredzēts mehānisms, kā tiks realizētas valsts kapitāla daļas. Zemkopības ministrija, realizējot valsts kapitāla daļas, varēja noteikt jebkuru maksāšanas līdzekļu proporciju sertifikātos un latos, izvērtējot uzņēmumu un nosakot akcijas tirgus cenu.
    Zemkopības ministrija neveica uzņēmumu novērtējumu, pēc kā varētu noteikt reālās uzņēmumu akciju cenas. Zemkopības ministrija akciju sabiedrībām kā maksāšanas līdzekli par valsts kapitāla daļām piecos uzņēmumos noteica izmantot latus vai privatizācijas sertifikātus. Pārsvarā samaksa par valsts kapitāla daļām tika veikta 25% latos un 75% privatizācijas sertifikātos. Sabiedrības no valsts kapitāla daļas realizācijas saņēma kopā Ls 118 841.
    Lietojot šo metodi, iegūti mazāki naudas līdzekļi, nekā bija iespējams saņemt. Valsts kapitāla daļas realizēja akciju sabiedrības valde, un iegūtie līdzekļi palika uzņēmumos neatkarīgi no tā, vai uzņēmumam privatizācijas laikā bija radušies parādi, vai arī ne. Naudas līdzekļi tika izlietoti uzņēmumu attīstībai, nevis parādu segšanai piena piegādātājiem, kā nosaka likuma “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” 21.pants. Vienlaikus Zemkopības ministrija 1995. un 1996.gadā a/s “Zemgales piens” valsts parāda dzēšanai no valsts budžeta līdzekļiem pārskaitīja piena piegādātājiem Ls 333 436.

    LR AP 1993.gada 19.janvāra likumā “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” nebija ietverta norma, ka, privatizējot piena pārstrādes uzņēmumus, noteikts kapitāla daļas daudzums ir jānodod pensiju fondam, tāpēc privatizētajos piena pārstrādes uzņēmumos nav paredzētas kapitāla daļas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.
    Ja likumā “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” būtu paredzēts 5% akciju no sabiedrības pamatkapitāla nodot pensiju fondam, tad laikā no 1994.gada līdz 1998.gadam valsts budžetā papildus būtu ieskaitīts 61 841 lats.
    No 15 privatizētajiem piena pārstrādes uzņēmumiem 1999.gada 1.janvārī darbojās 14 uzņēmumi. A/s “Daugavpils piens” 1997.gada 12.augustā ar tiesas lēmumu tika pasludināta par maksātnespējīgu.
    Zemkopības ministrija nav ievērojusi likuma “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” prasības, kas paredz, ka ministrija, ja nepieciešamas, valsts daļu var realizēt un iegūtos līdzekļus izmantot parādu segšanai piena piegādātājiem.
    Rīgas piena kombināts no valsts kapitāla daļas realizēšanas ieguva Ls 47 770, kas tika izmantoti uzņēmuma attīstībai. Par 1994. un 1995.gadu a/s “Rīgas piena kombināts” valsts budžetā bija jāieskaita kā dividendes par valsts akcijām Ls 57 655, bet netika ieskaitītas dividendes Ls 17 176 apjomā. 2000.gada 1.janvārī parāds bija dzēsts.
    Zemkopības ministrija piekrita a/s “Vidzemes piens” valsts kapitāla daļas pārdošanai, lai dzēstu valsts uzņēmuma darbības laikā radušos parādus piena piegādātājiem – Ls 68 285. No realizētām valsts akcijām uzņēmums ieguva Ls 55 011, iegūtos līdzekļus izlietoja sabiedrības ražošanas bāzes attīstībai (jogurta ceha iekārtu iegādei).
    A/s “Vidzemes piens” pēc privatizācijas saimniecisko darbību veica sekmīgi, katru gadu gūstot peļņu. Par 1995.gadu sabiedrībā aprēķinātas dividendes Ls 5 uz vienu akciju, valstij pārskaitīti Ls 22 000.
    Zemkopības ministrija atļāva arī a/s “Sviesta – siera eksports” realizēt valsts kapitāla daļu, lai gan uzņēmumam nebija nekādu parādu piena piegādātājiem, jo uzņēmums tieši ar piena iepirkšanu un pārstrādi nenodarbojās. Uzņēmums pēc privatizācijas attīstījās sekmīgi, saimnieciskās darbības rezultāts gan 1994.gadā, gan 1995.gadā bija peļņa (Ls 10 634 un Ls 8313).

    A/s “Sviesta – siera eksports”, realizējot valstij piederošās akcijas, saņēma Ls 6700. Iegūtie līdzekļi tika izmantoti akciju sabiedrības ražošanas materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai.
    A/s “Sviesta – siera eksports” par valsts kapitāla daļas izmantošanu 1995.gadā valsts pamatbudžetā ieskaitīja Ls 997,56, tas ir, 12% no tīrās peļņas.
    No valstij rezervētās a/s “Rēzeknes piena konservu kombināts” kapitāla daļas realizācijas sabiedrība saņēma Ls 9000, kas tika ieskaitīti uzņēmuma naudas līdzekļu fondā un izmantoti uzņēmuma attīstībai. 1996.gada 1.janvārī a/s “Rēzeknes PKK” valstij kā akcionāram bija jāpārskaita Ls 14 666; nauda netika pārskaitīta. 2000.gada 1.janvārī parāds bija dzēsts.
    1994.gadā a/s “Zemgales piens” sakarā ar smago ekonomisko stāvokli iesaldēja parādu par iepirkto pienu laikā no 1993.gada decembra līdz 1994.gada martam. Zemkopības ministrija nodeva akciju sabiedrībai “Zemgales piens” a/s “Rīgas piena kombināts” 4700 valsts kapitāla daļas (Ls 235 000), lai dzēstu parādus piena piegādātājiem.
    No 4700 a/s “RPK” akcijām 1995.gadā realizēja tikai 70 akcijas par Ls 3500, jo pieprasījums pēc akcijām bija neliels.
    Valsts parāda dzēšanai 1995. un 1996.gadā no valsts budžeta līdzekļiem piena piegādātājiem tika pārskaitīti Ls 333 436; parāda atlikums – Ls 32 556.

    Atlikušais valsts parāds piena ražotājiem tika nosegts no a/s “Zemgales piens” līdzekļiem.
    A/s “Preiļu siers” privatizācijas projektā nebija noteikts valsts kapitāla daļas apjoms, bet uz visām uzņēmuma akcijām neparakstījās ne pirmajā, ne otrajā kārtā, tāpēc izveidojās valsts kapitāla daļa – 18 383 akcijas Ls 919 150 kopvērtībā. Zemkopības ministrija, ievērojot uzņēmuma smago finansiālo stāvokli un kreditoru parādu pieaugumu, piekrita valsts kapitāla daļas samazināšanai a/s “Preiļu siers” pamatkapitālā par Ls 148 690. No apgrozības tika izņemtas 2974 akcijas.
    A/s “Preiļu siers” 1994.gadā bija zaudējumi Ls 117 500. Lai samazinātu zaudējumus, a/s “Preiļu siers” valde iesniedza Zemkopības ministrijā priekšlikumu 1994.gada zaudējumus segt, samazinot sabiedrības pamatkapitālu par Ls 117 500 uz neizpārdotās valsts kapitāla daļas rēķina. Zemkopības ministrija piekrita solidārai pamatkapitāla samazināšanai saskaņā ar LR AP 1993.gada 18.maija likuma “Par akciju sabiedrībām” 95.pantu.
    Neņemot vērā Zemkopības ministrijas atbildi, akcionāru pilnsapulce vienbalsīgi pieņēma lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu uz neizpārdotās valsts kapitāla daļas rēķina, izņemot no apgrozības 2350 valsts kapitāla daļas.
    Valsts no privatizētajiem piena pārstrādes uzņēmumiem par valsts kapitāla daļas izmantošanu ir saņēmusi: 1994.gadā – Ls 0; 1995.gadā – Ls 43 676,25; 1996.gadā – Ls 0; 1997.gadā – Ls 0; 1998.gadā – Ls 0, bet pēc pilnīgas nomaksas par valsts kapitāla daļas realizāciju saņems Ls 853 608.
    Valsts kapitāla daļas izmantošana varēja dot daudz vairāk līdzekļu. Valsts kapitāla daļu realizācijā iegūto līdzekļu izmantošana nevis parādu segšanai piena piegādātājiem, kā paredzēja likums, bet gan uzņēmumu ražošanas bāzes attīstībai palielināja uzņēmumu izdzīvošanas iespējas un veicināja to konkurences spēju. Ja par svarīgāko uzskatām, ka piena pārstrādes uzņēmumi vēl pastāv, darbojas un ir saglabātas darba vietas, tad varam uzskatīt, ka rezultāts ir pozitīvs, jo no 15 privatizējamiem piena pārstrādes uzņēmumiem 1999.gada 1.janvārī darbojās 14 uzņēmumi, kuru saimnieciskā darbība un attīstība ir sekmīga.

    Piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu saraksts,
    kurus privatizācijas 1.kārtā nodeva piensaimnieku biedrībām un sabiedrībām

    1) Rīgas piena kombināts
    1. Rīgas pilsētas pienotava Nr.16. Mālpils pienotava11. Tīnūžu pienotava
    2. Babītes krejotava7. Suntažu krejotava12. Ogresgala krejotava
    3. Krimuldas pienotava8. Krapes pienotava13. Birzgales krejotava
    4. Siguldas krejotava9. Taurupes krejotava14. Lizdēnu cehs
    5. Ādažu krejotava10. Lielvārdes krejotava
    2) Valmieras piena kombināts
    1. Mazsalacas cehs17. Drustu krejotava33. Kemju krejotava
    2. Alojas cehs18. Rankas krejotava34. Trikātas pienotava
    3. Matīšu krejotava19. Trapenes krejotava35. Ēveles krejotava
    4. Pāles krejotava20. Mālupes pienotava36. Ērģemes krejotava
    5. Rūjienas pienotava21. Bejas krejotava37. Valkas cehs
    6. Eriņu krejotava22. Annas krejotava38. Alsviķu pienotava
    7. Cēsu pienotava23. Jaunannas krejotava39. Jaunlaicenes krejotava
    8. Veselevas krejotava24. Liepnas krejotava40. Kalncempju krejotava
    9. Raunas piena pārstrādes cehs25. Līgatnes krejotava41. Gaujienas pienotava
    10. Straupes sviesta cehs26. Nītaures krejotava42. Apes krejotava
    11. Dzērbenes pienotava27. Zaubes krejotava43. Limbažu pienotava
    12. Taunas krejotava28. Mores krejotava44. Lēdurgas krejotava
    13. Skujenes krejotava29. Smiltenes pienotava45. Igates krejotava
    14. Māļu krejotava30. Birzuļu krejotava46. Liepupes krejotava
    15. Jaunpiebalgas pienotava31. Loberģu krejotava47. Salacgrīvas cehs
    16. Inešu krejotava32. Blomes krejotava48. Priekules cehs
    3) Liepājas piena kombināts
    1. Dunikas krejotava4. Jūrmuižas krejotava7. Kabiles krejotava
    2. Talsu pienotava5. Oltes cehs8. Ēdoles krejotava
    3. Dundagas krejotava6. Kuldīgas pienotava
    4) Rēzeknes piena konservu kombināts
    1. Uricānu krejotava10. Viļakas pienotava19. Galgauskas krejotava
    2. Maltas pienotava11. Šķilbēnu krejotava20. Tirzas krejotava
    3. Kaunatas krejotava12. Ludzas pienotava21. Stāmerienas pienotava
    4. Kruķu krejotava13. Malnavas krejotava22. Litenes krejotava
    5. Bērzgales krejotava14. Koņecpoles krejotava23. Pilsskolas krejotava
    6. Balvu pienotava15. Zilupes krejotava24. Kalnienas krejotava
    7. Lazdukalna krejotava16. Jaungulbenes pienotava25. Lazdonas cehs
    8. Tilzas krejotava17. Elstes krejotava26. Viļānu pienotava
    9. Rugāju krejotava18. Lejasciema krejotava
    5) Cesvaines sviesta un siera rūpnīca
    1. Kraukļu krejotava5. Trakšu krejotava9. Barkavas krejotava
    2. Kusas krejotava6. Lubānas krejotava10. Vestienas krejotava
    3. Mētrienas krejotava7. Kalsnavas cehs11. Lašu krejotava
    4. Ērgļu krejotava8. Varakļānu cehs
    6) Daugavpils piena kombināts
    1. Naujienas krejotava4. Kalupes krejotava7. Bebrenes cehs
    2. Dubnas krejotava5. Daugavas krejotava8. Indras cehs
    3. Katrinišķu krejotava6. Salienas cehs
    7) Krāslavas sausā vājpiena rūpnīca
    1. Dagdas cehs4. Kalupes krejotava7. Lauciņu krejotava
    2. Porečjes krejotava5. Susējas cehs8. Viesītes krejotava
    3. Kapiņu krejotava6. Leimaņu krejotava9. Sēlpils cehs
    10. Vilces pienotava
    8) Jelgavas piena kombināts
    1. Jaunsvirlaukas krejotava4. Auru krejotava7. Augstkalnes krejotava
    2. Dobeles pienotava5. Bēnes pienotava8. Zaļenieku krejotava
    3. Bērtes krejotava6. Vecauces krejotava
    9) Aizputes sausā vājpiena rūpnīca
    1. Skrundas krejotava
     
    1. Tukuma piena kombināts9. Krejotava “Bites”17. Līkupēnu krejotava
    2. Jaunpils pienotava10. Neretas pienotava18. Lutriņu krejotava
    3. Kandavas pienotava11. Zalves cehs19. Ventspils pienotava
    4. Bauskas piena kombināts12. Saldus pienotava20. Ugāles cehs
    5. Stelpes pienotava13. Ezeres krejotava21. Užavas krejotava
    6. Iecavas pienotava14. Pampāļu krejotava22. Popes krejotava
    7. Aizkraukles pienotava15. Jaunmuižas krejotava23. Sakas krejotava
    8. Rīteru krejotava16. Meldzeres krejotava

    Faktiskais valsts kapitāla daļas lielums akcionāru pilnsapulces dienā

    Privatizētā uzņēmuma nosaukumsValsts kapitāla daļas lielums un kopējā ieguldījuma vērtība akcionāru pilnsapulces dienā
    1994.gadā1995.gadā1996.gadā1997.gadā1998.gadā1999.gadā
    DaļasVērtība LsDaļasVērtība LsDaļasVērtība LsDaļasVērtība LsDaļasVērtība LsDaļasVērtība Ls
    A/s “Rīgas piena kombināts”37 5651 878 30032 8651 643 30019 832991 600
    A/s “Vidzemes piens”12 720635 1004 400220 000
    A/s “Kurzemes piens”1 96598 300
    A/s “Rēzeknes piena konservu kombināts”61 1661 529 20050 9621 274 10014 466361 700
    A/s “Daugavpils piens”3 172158 6003 172158 6003 172158 600
    A/s “Zemgales piens”3 172158 6003 172158 6003 172158 600
    A/s “Preiļu siers”18 383919 20015 466773 30015 38176 900
    A/s “Cesvaines piens”22 913572 80022 913572 80022 913572 800861 062861 100860 762860 800860 762860 800
    A/s “Aizputes sausā vājpiena rūpnīca”3 748187 400 –
    A/s “Krāslavas piens”5 171258 60085842 90085842 90085842 9001 00550 300
    Piensaimnieku a/s “Bauskas piens”
    A/s “Jēkabpils saldētava”30415 20024412 200
    A/s “Sviesta – siera eksports”63631 80063631 80055027 500
    A/s “Rēzeknes saldētava”1 27331 8001 27331 800
    Kopā:6 474 9004 919 4002 390 600904 000911 100860 800

    Valstij rezervētās akcijas privatizētajos piena pārstrādes uzņēmumos

    Valsts uzņēmumsPrivatizētā uzņēmuma nosaukumsReģistrēts LR URPamat-kapitāls (Ls)Daļas nomināl-vērtība (Ls)Valsts kapitāla daļas lielums pēc privatizācijas projekta
    % no pamat-kapitālaIeguldījuma apjomsIeguldījumu vērtība (Ls)
    Rīgas piena kombināts A/s “Rīgas piena kombināts”25.02.1994.4 738 55050109477 akcijas473 850
    Valmieras piena kombinātsA/s “Vidzemes piens”20.01.1994.2 200 20050104400 akcijas220 000
    Liepājas piena kombinātsA/s “Kurzemes piens”11.04.1994.786 74050
    Rēzeknes piena konservu kombinātsA/s “Rēzeknes piena konservu kombināts”15.04.1994.1 800 00025107200 akcijas180 000
    Daugavpils piena kombinātsA/s “Daugavpils piens”24.02.1994.848 49030
    Jelgavas piena kombinātsA/s “Zemgales piens”11.04.1994.1 072 77750
    Preiļu siera rūpnīcaA/s “Preiļu siers”14.04.1994.1 201 29250
    Cesvaines sviesta un siera rūpnīcaA/s “Cesvaines piens”29.08.1994.959 17525
    Aizputes sausā vājpiena rūpnīcaA/s “Aizputes sausā vājpiena rūpnīca”14.02.1994.622 10050
    Krāslavas vājpiena rūpnīcaA/s “Krāslavas piens”05.12.1994.429 10050
    Piena ražotāju sabiedrība “Bauskas piens”Piensaimnieku a/s “Bauskas piens”17.11.1993.480 00050
    SIA “Ventspils pienotava”Piensaimnieku KSS “Ventspils piens”17.05.1994.129 33050
    Jēkabpils sviesta un siera bāzeA/s “Jēkabpils saldētava”25.05.1994.21 71050
    Valmieras sviesta – siera bāzeA/s “Sviesta – siera eksports24.01.1994.275 0005010550 akcijas27 500
    Rēzeknes saldētavaA/s “Rēzeknes saldētava”14.06.1994.71 9752510288 akcijas7 200
    Krāslavas sausā vājpiena un sviesta rūpnīca “Indras pienotava”Piensaimnieku k/s “Indras pienotava”16.01.1995.10 61110
    KOPĀ908 570

    Par valsts kapitāla daļas ieguldījuma apjomu un izmantošanu
    bijušajos zemkopības ministrijas pakļautības gaļas pārstrādes uzņēmumos
    Gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizācija notika, sākotnēji valsts uzņēmumus pārveidojot par valsts akciju sabiedrībām saskaņā ar 1992.gada 7.jūlija likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”, bet pēc tam valsts akciju sabiedrības privatizēja saskaņā ar 1993.gada 18.maija likumu “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju”.

    Valsts akciju sabiedrību pamatkapitāls tika sadalīts, ievērojot šādas proporcijas:

        • uzņēmuma darbiniekiem – līdz 10% akciju;
        • lauksaimniecības produkcijas ražotājiem (gaļas un tās produktu uzglabāšanas uzņēmumos akcijas var iegādāties gaļas pārstrādes uzņēmumi, kas 1992.gadā ir izmantojuši attiecīgā gaļas uzglabāšanas uzņēmuma pakalpojumus) – no 20% līdz 40% akciju;
        • citām personām – no 51% līdz 70% akciju.

    Citām personām realizējamo akciju daļu samazināja par valstij rezervējamo akciju daļu.
    Saskaņā ar likumu Zemkopības ministrijai noteica atbildību par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju, kā arī organizēt un koordinēt šo procesu.

    Likums “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” noteic, ka no akciju realizācijas iegūtie līdzekļi izmantojami, lai dzēstu privatizējamā objekta parādus lauksaimniecības produkcijas piegādātājiem, un atlikušie līdzekļi jāsadala šādi:

        • 50% ieskaitāmi valsts privatizācijas fondā;
        • 50% ieskaitāmi akciju sabiedrības ražošanas attīstības fondā un izmantojami materiāltehniskās bāzes un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.

    Zemkopības ministrija ar pavēli “Par valsts kapitāla daļu privatizējamos uzņēmumos” apstiprināja valstij rezervējamās kapitāla daļas gaļas pārstrādes un tās produktu uzglabāšanas uzņēmumos. Astoņos gaļas pārstrādes uzņēmumos valstij rezervējamā kapitāla daļa tika noteikta 10%, bet trijos gaļas produktu uzglabāšanas uzņēmumos – 15% apjomā no pamatkapitāla. Faktiski valsts kapitāla daļas tika izveidotas tikai piecos gaļas pārstrādes uzņēmumos un trijos gaļas produktu uzglabāšanas uzņēmumos. Valsts kopējais ieguldījuma apjoms pēc gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizācijas projektiem ir paredzēts Ls 535 175.

    N.p.k.Privatizētās akciju sabiedrībasPamatkapitāls (Ls)Valsts kapitāla daļas lielums
    % no pamat-kapitālaIeguldījuma apjoms (akcijas)Ieguldījuma vērtība (Ls)
    1A/s “Rīgas miesnieks”1 600 00010%1600160 000
    2A/s “Valmieras gaļas kombināts”1 727 40010%3455172 750
    3A/s “Daugavpils gaļas kombināts”910 10010%182091 000
    4A/s “Jelgavas gaļas kombināts”343 40010%68334 150
    5A/s “Talsu gaļa”145 60010%58214 550
    6A/s “Rīgas 1.saldētava”203 82515%122330 575
    7A/s “Rīgas 2.saldētava”125 00015%37518 750
    8A/s “Liepājas saldētava”89 35015%53613 400
    Kopā:535 175

    Valsts kapitāla daļas netika izveidotas Valsts Ludzas gaļas kombinātā, Valsts Saldus gaļas kombinātā, Cēsu gaļas kombinātā, tas ir, uzņēmumos, kas tika privatizēti, pamatojoties uz likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”.
    Valsts kapitāla daļa privatizācijas projektā netika paredzēta SIA “Balga”, bet VAS “Ventspils gaļas kombināts” un VAS “Liepājas gaļas kombināts” privatizācija neizdevās. VAS “Ventspils gaļas kombināts” tika likvidēta 1998.gada 29.septembrī, bet VAS “Liepājas gaļas kombināts” likvidācija vēl turpinās.
    Valsts kapitāla daļu kopējā vērtība privatizētajos bijušajos Zemkopības ministrijas pakļautības gaļas pārstrādes uzņēmumos uz akcionāru pilnsapulces dienu pa gadiem ir šāda:

    1994.gadā– Ls4 852 500;
    1995.gadā– Ls2 976 600;
    1996.gadā– Ls2 962 100;
    1997.gadā– Ls610 700;
    1998.gadā– Ls49 000;
    1999.gadā– Ls16 900.

    Likumā “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” nebija ietverta norma, ka, privatizējot gaļas pārstrādes uzņēmumus, noteikts kapitāla daļas daudzums ir jānodod pensiju fondam, tāpēc privatizētajos gaļas pārstrādes uzņēmumos nav paredzētas kapitāla daļas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.
    Ja likumā būtu paredzēts 5% akciju no sabiedrības pamatkapitāla nodot pensiju fondam, tad laikā no 1994.gada līdz 1998.gadam valsts budžetā papildus būtu ieskaitīti Ls 43 440.
    No 18 Zemkopības ministrijas pakļautības gaļas pārstrādes uzņēmumiem 1999.gada 1.janvārī darbojās 10 sabiedrības, sešas sabiedrības ir pasludinātas par maksātnespējīgām, divas – likvidētas.
    Valsts kapitāla daļas lielums sabiedrībās, kas pasludinātas par maksātnespējīgām (Liepājas saldētava, Valmieras gaļas kombināts, Jēkabpils gaļas kombināts, SIA “Balga”, Liepājas gaļas kombināts, Valsts Saldus gaļas kombināts), ir Ls 1 907 210.
    Valsts ieguldījums gaļas pārstrādes uzņēmumos pēc privatizācijas projektiem bija Ls 535 175. Valsts kapitāla daļas septiņās akciju sabiedrībās (“Rīgas miesnieks”, “Valmieras gaļas kombināts”, “Daugavpils gaļas kombināts”, “Jelgavas gaļas kombināts”, “Talsu gaļa”, “Rīgas 1.saldētava” un “Rīgas 2.saldētava”) ar kopējo daļu vērtību Ls 521 775 tika realizētas par privatizācijas sertifikātiem. Tādējādi no valsts kapitāla daļas realizācijas valsts naudu nesaņēma, bet tika dzēsti 18 635 privatizācijas sertifikāti.
    Valsts no privatizētajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem par valsts kapitāla daļas izmantošanu ir saņēmusi Ls 5298,01:

  • par 1994.gadu – Ls 4474,68;
  • par 1995.gadu – Ls 823,33;
  • par 1996.gadu – Ls 0;
  • par 1997.gadu – Ls 0;
  • par 1998.gadu – Ls 0.
  • Par 1995.gadu a/s “Jelgavas gaļas kombināts” nepārskaitīja valstij Ls 273,20 un 1996.gadā – Ls 174 aprēķinātās dividendes par valsts īpašumā esošajām akcijām. 2000.gada februārī parāds tika dzēsts.
    Izvērtējot valsts kapitāla daļas izmantošanu un realizāciju, ir jāatzīst, ka tā ir notikusi ar valstij neizdevīgiem noteikumiem, bet, nepārkāpjot likumos noteikto kārtību. Ieguvuma naudas izteiksmē nav, ir tikai dzēsti 18 635 privatizācijas sertifikāti, bet, ņemot vērā, ka gan privatizētājiem, gan attiecīgām valsts institūcijām bija gaužām maza pieredze, kā to darīt, kā sasniegt labāko rezultātu, kā arī to, ka gaļas pārstrādes rūpniecības nozares pastāvēšana pārejas posmā bija ļoti problemātiska, tad tas, ka no 18 privatizētajiem uzņēmumiem darbojas 10, jāuzskata par zināmu sasniegumu, jo ir saglabātas darba vietas un ražošanas jaudas.

    Faktiskais valsts kapitāla daļas lielums akcionāru pilnsapulces dienā

    Privatizētā uzņēmuma nosaukumsValsts kapitāla daļas lielums un kopējā ieguldījuma vērtība akcionāru pilnsapulces dienā
    1994.gadā1995.gadā1996.gadā1997.gadā1998.gadā1999.gadā
    DaļasVērtība LsDaļasVērtība LsDaļasVērtība LsDaļasVērtība LsDaļasVērtība LsDaļasVērtība Ls
    A/s “Daugavpils gaļas kombināts”11 491574 600
    A/s “Gaļas un piena rūpniecības Inženiercentrs”
    A/s “Jelgavas gaļas kombināts”68334 20068334 20068334 200
    A/s “Liepājas saldētava” *1 54838 7001 54838 7001 54838 7001 54838 700
    A/s “Rīgas 1.saldētava”1 22330 600
    A/s “Rīgas 2.saldētava”37518 80037518 80037518 800
    A/s “Talsu gaļa”58214 60058214 600
    SIA “Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrība”46746 700
    A/s “Valmieras gaļas kombināts”37 8401 892 00015 581779 10015 581779 10063631 80063631 800
    A/s “Rīgas miesnieks”1 600160 00049049 00049049 000
    VAS “Liepājas gaļas kombināts” *24 1201 206 00024 1201 206 00024 1201 206 000
    SIA “Balga” *22 766170 70022 748170 60022 748170 600
    VAS “Ventspils gaļas kombināts” *5 036125 9005 036125 9005 036125 900
    A/s “Jēkabpils gaļas kombināts” *9 838491 9009 838491 9009838491 9009 838491 900
    A/s “Rēzeknes gaļa”1 92048 0001 92048 0001 92048 0001 92048 00068617 20067716 900
    Kopā:4 852 5002 976 6002 962 100610 40049 00016 900

    * valsts kapitāla daļa līdz sabiedrības maksātnespējas pasludināšanas brīdim

     

    Revīzijas departamentu darbs

     

    Valsts budžeta revīzijas departaments

    2000.gadā Valsts budžeta revīzijas departamentā, ko vadīja Valsts kontroles padomes locekle G.Kalniņa – Priede, darbs tika organizēts piecos sektoros, kurus vadīja kolēģijas locekļi , R.Bērziņa, B.Breidaks, M.Prāma un R.Zonenbergs, kā arī vecākā valsts revidente L.Fedoroviča. Gada beigās departamentā bez direktores un kolēģijas locekļiem strādāja:

    – seši vecākie valsts revidenti;
    – astoņpadsmit valsts revidenti;
    – četri valsts revidentu palīgi.

    Revīzijas tika veiktas, ņemot vērā valsts budžeta veidošanas principu, tas ir, konkrētu valsts budžeta programmu un apakšprogrammu izpildi. Saskaņā ar 2000.gada revīziju plānu tika pabeigta 51 revīzija, 6 revīzijas tiks turpinātas 2001.gadā.

    Nozīmīgākās revīzijas

    Revīzija par dabas resursu uzskaites stāvokli Latvijā
    Revīzija aptvēra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts ģeoloģijas dienestu un citas valsts institūcijas, kas saistītas ar dabas resursu uzskaiti, kā arī tika veiktas atsevišķas pārbaudes Valsts zemes dienestā, Valsts meža dienestā un Valsts zivsaimniecības pārvaldē par šo institūciju darbību dabas resursu un to izmantošanas uzskaitē.
    Dabas resursu uzskaite un to valsts kadastru kārtošana ir sarežģīta, tajā ir iesaistītas daudzas valsts institūcijas. Revīzijā tika izvērtēti likumi un citi normatīvie akti par dabas resursu uzskaiti, apkopoti dati par dabas resursu apjomiem, to uzskaites un izmantošanas stāvokli valstī.
    Revīzijā konstatēts, ka netiek veikta vienota dabas resursu uzskaite un inventarizācija visā Latvijas teritorijā, tāpēc nav iespējams izvērtēt, vai valsts nacionālās dabas bagātības tiek racionāli izmantotas. Nav arī vienotības dabas resursu īpašuma tiesību noteikšanā.
    Revīzijā arī konstatēts, ka artēzisko ūdeņu piesārņošanu veicina nereģistrēto privāto urbumu skaita palielināšanās, turklāt tie netiek kontrolēti. Mežaudžu vērtība nav reģistrēta kā valsts kapitāls, un spēkā esošie likumi un normatīvie akti neveicina mežu atjaunošanu privātajos mežos un zaudējumu piedziņu par mežizstrādes noteikumu pārkāpumiem.
    Revīzijas materiāli nosūtīti Ministru kabinetam. Revīzijas datus VK izmantoja, piedaloties starptautiskajā revīzijā “Par Baltijas jūras reģiona vides aizsardzību” 2000.gada II pusgadā.

    Revīzijas par sociālā nodokļa un valsts sociālās
    apdrošināšanas obligāto iemaksu parādiem
    Par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādiem veiktas astoņas revīzijas: Finansu ministrijā, Privatizācijas aģentūrā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (līdz 1998.gada 8.janvārim – Valsts sociālās apdrošināšanas fonds), Valsts ieņēmumu dienestā (VID), VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldē, VID Rīgas Zemgales priekšpilsētas nodaļā, VID Ogres rajona nodaļā un VID Jelgavas nodaļā.
    Pamatojoties uz revīziju aktiem, sagatavots atzinums par sociālā nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādiem.
    Salīdzinot stāvokli, kad VID pārņēma nodokļa administrēšanu un sagatavoja atskaiti, tas ir, 1998.gada 1.maiju ar 1999.gada 1.oktobri, kopējais valsts sociālās apdrošināšanas aktuālais parāds bija samazinājies par Ls 98,1 milj., bet vienlaikus apturēto parādu kopsumma pieaugusi par Ls 61,5 milj., un parādi, kam piešķirti termiņa pagarinājumi, pieauguši par Ls 11 milj. Reāli sociālās apdrošināšanas iemaksu parāds bija samazinājies par Ls 25,6 milj.
    Analizējot nodokļa parādnieku skaitu atkarībā no parāda summas lieluma, konstatēts, ka 284 maksātājiem parāda summa pārsniedz Ls 100 000. No tiem 27 maksātājiem, kas bija 9,5% no kopējā lielo parādnieku skaita, parāda apjoms pārsniedz Ls 1 milj., un to kopējais parāds 1999.gada 1.oktobrī bija Ls 50,2 milj. jeb 35,9%. Sociālā nodokļa parāds no Ls 1 līdz Ls 1000 ir 4492 maksātājiem jeb 56,6%, un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds no Ls 1 līdz Ls 1000 ir 14 793 maksātājiem jeb 63,2%. Lielam skaitam parādnieku parāda summa nepārsniedz Ls 1. No sociālā nodokļa parādnieku kopskaita 7934 parāda summa līdz Ls 1 ir 2032 parādniekiem jeb 25,6%. No valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādnieku kopskaita 23 290 parāds līdz Ls 1 ir 6946 jeb 29,7%. Kolēģija atzina, ka, lai samazinātu parādnieku skaitu, kuriem parāda summa ir neliela, VID teritoriālajās iestādēs jānodrošina klienta mēneša atskaitē par sociālās apdrošināšanas maksājumiem uzrādītā parāda vai pārmaksas salīdzināšana un jāinformē maksātājs par VID uzskaitē esošo parādu.
    Nodokļu parādu salīdzināšana daudzos gadījumos nenotiek arī pārskata gada beigās. Likuma “Par grāmatvedību” 11.panta prasības neievēro gan VID darbinieki, gan nodokļu maksātāji, tāpēc nav pārliecības, ka aktuālo nodokļu parādu summa VID atskaitēs maksātāju aspektā atbilst parādu summām, ko uzņēmumi uzrāda gada pārskatos. Vienlaikus jāuzsver, ka nodokļu uzskaites sistēmā izstrādātajās datorprogrammās nodokļa parāds uz katra mēneša pirmo datumu nesaglabājas, bet atkarībā no datuma, kad veikta izdruka, dati par vienu un to pašu datumu var būt atšķirīgi, un tas apgrūtina parādu salīdzināšanu ar maksātāju atskaites iesniegšanas dienā.

    Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.pantā noteikts, ka nepareizi aprēķinātos nodokļus var piedzīt tikai par iepriekšējiem trīs gadiem. Lai nodrošinātu nepārtrauktu nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudi un iespējas piedzīt nodokļus, ik gadus VID būtu jāveic audits vismaz 30% maksātāju. 1999.gada 9 mēnešos no kopējā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 45 004 maksātājiem auditi veikti 2236 gadījumos jeb 5% no kopskaita.
    Nodokļa parādnieki ir arī budžeta institūcijas, un revīzijas laikā no Valsts kases tika saņemts paskaidrojums, ka Valsts kase kontroli par nodokļa nomaksu veic tikai tādos gadījumos, kad nodokļu maksājumu dokumenti tiek iesniegti reizē ar algu izmaksu dokumentiem, bet pārējos gadījumos Valsts kase uzskata, ka kontrole jāveic VID. Kolēģija atzina, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu veidošanos no valsts budžeta finansētajās iestādēs ir iespējams novērst, ja Valsts kases pienākumus papildinātu ar uzraudzības funkciju par budžeta institūciju savlaicīgu nodokļu nomaksu atbilstīgi mēnesī izmaksātajai darba algai.
    No 1999.gada 9 mēnešos veiktajām piedziņas darbībām 79% gadījumu veikta rakstiska vai mutiska parādnieku brīdināšana un tikai 21% gadījumu veiktas citas piedziņas darbības, tādas, kā, piemēram, inkaso, skaidras naudas izņemšana, mantas arests vai realizācija.
    Ir tādi uzņēmēji, kuri izvairās no nodokļu parādu nomaksas, veidojot jaunus uzņēmumus, turpina strādāt un gūst ienākumus. Spēkā esošie likumi šādas darbības neaizliedz, tā radot zaudējumus budžetā nenomaksāto nodokļu veidā.
    Laikā no 1996.gada jūlija līdz 1999.gada 1.oktobrim nodokļu parādu kapitalizācija veikta 99 privatizētajos un privatizācijas procesā esošajos uzņēmumos par kopējo summu Ls 47,7 milj., tajā skaitā sociālā nodokļa parāds kapitalizēts par Ls 32,2 milj. No šiem uzņēmumiem 13 bija pasludināti par maksātnespējīgiem un tajos kapitalizēts sociālais nodoklis Ls 12,2 milj., no kura par valsts kapitāla daļu pārdošanu atgūti tikai Ls 119 000 jeb 0,7%.
    Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Privatizācijas aģentūra par nodokļu parādu kapitalizāciju 13 maksātnespējīgos uzņēmumos ir saņēmusi 5% atskaitījumu – Ls 873 000. Kolēģija atzina, ka, lai ieinteresētu Privatizācijas aģentūru ar nodokļu parādu kapitalizācijas palīdzību atgūt naudas līdzekļus valsts budžetā, atlīdzību vajadzētu noteikt nevis no kapitalizēto nodokļu parādu summas, bet gan no nodokļu kapitalizācijas veidā atgūtās summas.
    Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija par revīzijas rezultātiem paziņoja Ministru kabinetam un Finansu ministrijai, kā arī revīzijas materiālus izmantoja, sagatavojot atzinumu par 1999.gada valsts budžeta izpildes pārskatu.

    Tematiskā revīzija par rīcību ar valsts mantu un finansu līdzekļiem
    sakarā ar uzraudzības, kontrolējošo, revidējošo un inspicējošo institūciju
    darbību valsts iestādēs 1999.gada 9 mēnešos

    Revīzijas uzdevuma veikšanai tika pieprasīta un saņemta informācija:

        • no visām Latvijas Republikas ministrijām;
        • no Valsts kancelejas;
        • no Augstākās tiesas;
        • no Ģenerālprokuratūras;
        • no Radio un televīzijas padomes;
        • no Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās sekretariāta;
        • no Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta.

    Revīzijā tika apzināts darbinieku skaits institūcijās, kas veic revidējošo, inspicējošo, uzraudzības un kontroles darbību, revidēts valsts budžeta līdzekļu izlietojums šo darbinieku atalgojumiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, komandējumu un dienesta braucienu izdevumiem, kā arī šo dienestu tehniskais nodrošinājums.
    Konstatēts, ka valstī ar likumu vai noteikumiem nav noteikti inspekciju vienotas darbības principi. Inspekciju nolikumos un inspektoru amata pienākumos kā pamatuzdevums ir noteikts kontrolēt, kā juridiskas un fiziskas personas ievēro attiecīgos spēkā esošos normatīvos aktus.
    Daudzām inspekcijām ir tiesības sagatavot administratīvos protokolus par normatīvo aktu pārkāpumiem, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības un uzlikt administratīvos sodus.
    Bez inspicēšanas darba inspekcijām ir arī citi pienākumi, piemēram, maksas pakalpojumu sniegšana, normatīvo aktu izstrāde, licenču izsniegšana, uzskaites funkciju veikšana u.c.
    Valsts kontrolē bez informācijas par revidējošo un inspicējošo dienestu darbību Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finansu ministrija, Iekšlietu ministrija, Zemkopības ministrija, Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās sekretariāts iesniedza arī informāciju par to pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajām institūcijām, kuras saistītas ar uzraudzības un kontroles darbu un kuru darbība tiek finansēta no valsts budžeta.
    Dažkārt vienāda rakstura darbību katra institūcija ir nosaukusi dažādi: uzraudzība, kontrole vai inspicēšana.
    Tādas darbības kā uzraudzība un kontrole Latvijā netiek koordinētas. Nav noteikts, kādu darbību ietver vārds kontrole un uzraudzība, nav noteikti vienoti uzraudzības un kontroles principi.

    Pilotrevīzija LR Kultūras ministrijā
    par 1999.gada finansu pārskata sagatavošanas pareizību
    Revīzija plānota un veikta saskaņā ar SRS, un tā ietver finansu pārskatā uzrādīto summu un skaidrojumu pamatojuma pārbaudi pēc izvēles principa, kā arī finansu pārskata sagatavošanā lietoto grāmatvedības principu, vadības lēmumu un iekšējās kontroles novērtējumu.
    Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija nolēma, ka “revīzijā iegūtie pierādījumi ir pietiekami atzinumam, ka Kultūras ministrijas 1999.gada finansu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par ministrijas finansiālo stāvokli, izņemot to, ka ministrija gada pārskatā nav uzrādījusi savā valdījumā esošo valsts īpašumu – ēkas un nekustamo īpašumu Ls 515 044 vērtībā, kā arī pamatlīdzekļus Ls 6155 vērtībā”. Kolēģija akceptēja Kultūras ministrijas vadībai adresētu vēstuli, kurā sniegti priekšlikumi un ieteikumi, kā nodrošināt pareizu un pilnīgu grāmatvedības uzskaiti un kā izstrādāt efektīvu ministrijas iekšējās kontroles sistēmu.

    Pilotrevīzija LR Ekonomikas ministrijā
    par 1999.gada finansu pārskata sagatavošanas pareizību
    Revīzija plānota un veikta saskaņā ar SRS un ietvēra finansu pārskatā uzrādīto summu un skaidrojumu pamatojuma pārbaudi pēc izvēles principa, kā arī finansu pārskata sagatavošanā lietoto grāmatvedības principu, vadības lēmumu un iekšējās kontroles novērtējumu.
    Revīzija ietvēra Ekonomikas ministrijas Centrālā aparāta finansu pārskatā uzrādīto summu un to apstiprinošo dokumentu pārbaudi.
    Ministrijas pakļautības un pārraudzības iestāžu finansu pārskati, kas iekļauti 1999.gada konsolidētajā finansu pārskatā, netika pārbaudīti.

    Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija nolēma, ka “LR Ekonomikas ministrijas 1999.gada finansu pārskats nedod patiesu un skaidru priekšstatu par finansiālo stāvokli”, jo:

        • bilancē nav uzskaitīti “Norēķini par prasībām” – Ls 27 234, “Nākamo periodu ieņēmumi” – Ls 29 269, “Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem” – Ls 2222. Iepriekšējā budžeta gada izpildes gala rezultāts nepareizi samazināts par Ls 814 700. Šo summu faktiski veido speciālā budžeta ieņēmumu atlikums Ls 694 700 un “Ilgtermiņa finansu ieguldījumi” – Ls 120 000. Bilances postenī “Speciālā budžeta konti” nav uzrādīti no privatizācijas fonda piešķirtie līdzekļi Ls 649 005, kas nepareizi iekļauti postenī “Dāvinājumu konti”. Nav nodrošināta savstarpējā saistība starp finansu pārskatu veidlapām un bilanci;
        • iepriekšējā budžeta gada izpildes rezultāts nav noteikts, kā paredzēts ar Finansu ministrijas 1998.gada 15.decembra rīkojumu Nr.794 apstiprinātajā “Budžeta iestāžu, pašvaldību budžetu grāmatvedības kontu plānā un metodiskajos norādījumos kontu plāna pielietošanai” un Valsts kases “Norādījumos par 1999.gada valsts budžeta grāmatvedības pārskatu sastādīšanu”.

    Kolēģija akceptēja Ekonomikas ministrijas vadībai adresētu vēstuli, kurā sniegti priekšlikumi un ieteikumi, kā nodrošināt pareizu un pilnīgu grāmatvedības uzskaiti un izstrādāt efektīvu ministrijas iekšējās kontroles sistēmu.

    Par rīcību ar nozares vadībai piešķirtajiem līdzekļiem
    Satiksmes ministrijā 1999.gadā
    Veicot revīziju Satiksmes ministrijā (SM), konstatēts, ka SM nav novērsusi pieļautos trūkumus grāmatvedības uzskaitē, kas tika konstatēti Valsts kontroles 1997.gada revīzijas aktā “Par līdzekļu izlietojumu Satiksmes ministrijas Centrālajā aparātā 1995. un 1996.gadā”, līdz ar to nav pildījusi VK Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu.
    Civilās aviācijas administrācija, kas atrodas SM pakļautībā, un valsts muzejs “Rīgas motormuzejs”, kas ir SM pārraudzībā, darbojās saskaņā ar tās apstiprinātajiem nolikumiem, bet šo iestāžu ieņēmumi un izdevumi netika iekļauti likumā “Par valsts budžetu 1999.gadam”. Uzņēmumu reģistrā abas institūcijas nebija reģistrētas.
    SM vadība nav nodrošinājusi Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra “Noteikumu par speciālo budžetu” izpildi, jo tās pakļautībā un pārziņā esošo valsts pārvaldes institūciju – Civilās aviācijas administrācijas un Rīgas motormuzeja – vadība nebija slēgusi speciālā budžeta kontus komercbankās un nebija tos atvērusi Valsts kases nodaļās, tāpēc ikgadējā likumā par valsts budžetu šo institūciju ieņēmumi par maksas pakalpojumiem netiek iekļauti.
    SM 1999.gadā nav ievēroti Finansu ministrijas 1993.gada 19.jūlija “Norādījumi par grāmatvedības dokumentiem un to apgrozību” un ar Finansu ministrijas 1998.gada 15.decembra rīkojumu Nr.794 apstiprinātais “Budžeta iestāžu, pašvaldību budžetu grāmatvedības kontu plāns un metodiskie norādījumi kontu plāna pielietošanai”.
    Ministrijā aprēķinātie nodokļi valsts budžetā un sociālajā budžetā nav iemaksāti likumos noteiktajos termiņos un apjomos. Pēc nodokļu uzskaites reģistriem 2000.gada 1.janvārī iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds bija Ls 14 446,75, bet valsts obligāto sociālo iemaksu parāds – Ls 19 572,07.
    Naudas plūsmas un faktisko izdevumu pārskatā par 1999.gadu uzrādīts, ka no valsts pamatbudžeta programmas “Nozares vadība” līdzekļiem komandējumiem un dienesta braucieniem izlietoti Ls 27 469,00. Revīzijas laikā netika gūta pārliecība par šīs summas pareizību. Revīzijā uzrādītajos pārskatos par komandējuma izdevumiem iekļautās summas dažos gadījumos atšķiras no komandējumu izdevumu pārskata, kur uz faktiskajiem izdevumiem attiecināti Ls 26 006,69, kā arī konstatētas citas neatbilstības komandējumu uzskaitē.

    SM finansu pārskats par 1999.gadu nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par iestādes finansu līdzekļiem, saistībām, izdevumiem pārskata periodā un finansiālo stāvokli, jo:

        • SM vadība nav nodrošinājusi bilances un pārējo finansu pārskatu saņemšanu no tās pārziņā esošās valsts iestādes – Latvijas valsts valdības un diplomātisko sakaru pārvaldes, kas 1999.gadā tika finansēta no valsts pamatbudžeta un likvidēta ar 2000.gada 1.janvāri. Nav nodrošināta arī likvidētās iestādes finansu dokumentu nodošana arhīvā;
        • finansu pārskats nav pieprasīts no valsts muzeja “Rīgas motormuzejs”, BO VAS “Valsts informācijas tīkla aģentūra” un arī no uzņēmējsabiedrībām par investīcijām piešķirto līdzekļu izlietojumu;
        • ne konsolidētajā bilancē, ne arī pārskatā par ilgtermiņa ieguldījumu kustību 1999.gadā nav uzrādīts inventārs vērtībā līdz Ls 50 par vienību;
        • bilancē un pārskatā par ilgtermiņa ieguldījumu kustību nav uzrādīta datorprogrammu vērtība par revīzijas laikā uzrādītajās pamatlīdzekļu uzskaites kartītēs iekļautajām datorprogrammām Ls 17 347 vērtībā;
        • no Telekomunikāciju padomes pieņemts pārskats par ilgtermiņa ieguldījumu kustību, kas neatbilst Valsts kases norādījumiem;
        • revīzijā netika uzrādīts finansu pārskats par ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu izlietojumu, kā to prasa Valsts kases norādījumi.

    Par konstatētajiem trūkumiem ir ziņots ministrijas vadībai.

    Revīzija par valsts budžeta programmas “Būvniecība” apakšprogrammas
    “Valsts būvinspekcija” līdzekļu izlietojumu un rīcību ar valsts mantu
    Valsts būvinspekcijā 1999.gadā un 2000.gada I pusgadā
    Valsts būvinspekcija izveidota ar Ministru kabineta 1997.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.538 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautībā. Valsts būvinspekcijas nolikumā, kas stājās spēkā 1998.gada 1.janvārī, noteikts, ka būvinspekcija veic būvniecības valsts kontroli, būvniecības valsts ekspertīzi, kontrolē likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti, kā arī hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju atbilstību drošības normām. Būvinspekcijas struktūrā ietilpst Būvniecības kontroles daļa ar filiālēm Valmierā, Bauskā, Ventspilī, Daugavpilī, Madonā un Rēzeknē, Būvniecības ekspertīzes daļa, Būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kontroles daļa, Hidroelektrostaciju hidrobūvju darba drošības kontroles daļa, Finansu nodaļa un Būvmateriālu testēšanas laboratorija.
    Valsts būvinspekcijas darbu apgrūtina un ierobežo daudz nepilnību, kas saistītas ar normatīvo aktu trūkumu.
    Saskaņā ar LR 1995.gada 10.augusta Būvniecības likuma 20.pantu VARAM bija jāapstiprina nolikums par būvprojekta valsts ekspertīzi. Minētajam nolikumam jānosaka būvprojekta valsts ekspertīzes procedūra un gadījumi, kādos būvprojekta ekspertīze veicama obligāti, kā arī jānosaka ekspertīzes izmaksu apjomi.
    Likuma neizpilde radījusi situāciju, ka ministrijas pakļautībā esošajai Valsts būvinspekcijai vēl nav izstrādāti būvprojektu ekspertīzes izcenojumu kritēriji.
    Valsts budžeta programmas “Būvniecība” apakšprogrammai “Valsts būvinspekcija” 1999.gadā piešķirtie asignējumi Ls 271 624, tajā skaitā pašu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem Ls 94 412, un 2000.gada I pusgada finansējums Ls 164 889, tajā skaitā pašu ieņēmumi Ls 72 005 izlietoti paredzētajiem mērķiem. Rīcībā ar valsts budžeta līdzekļiem un valsts mantu būtiski trūkumi nav konstatēti. No būvinspekcijas pašu ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem 95% veido maksa par būvprojektu ekspertīzi. Pārskata veidlapā Nr.2 par pašu ieņēmumu faktisko izpildi uzrādīta tikai norēķinu kontā ieskaitītā rēķinu samaksa, nevis pasūtījumu izpilde atbilstīgi izrakstītajiem rēķiniem par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem.
    Nav normatīvo aktu, kas noteiktu pieaicināto ekspertu atalgojuma apjomu, tāpēc samaksa tiek veikta, pusēm savstarpēji vienojoties par darba izpildes un samaksas nosacījumiem, slēdzot darba līgumus ar ekspertiem par katru konkrētu būvprojekta ekspertīzi. Ārštata ekspertu atalgojumam izlieto vidēji 80% no būvinspekcijā saņemtās pakalpojumu samaksas.

    ATZINUMS SAEIMAI
    par 1999.gada valsts budžeta izpildi

    Esam veikuši Finansu ministrijas sagatavotā valsts budžeta izpildes pārskata par 1999.gadu revīziju. Gada pārskatā ir ietvertas visu valsts budžeta norēķinu gada slēguma bilances salīdzinājumā ar iepriekšējā gada bilancēm un citi likumā “Par budžetu un finansu vadību”‘ noteiktie pārskati.
    Saskaņā ar likuma “Par budžetu un finansu vadību” 32.pantu finansu ministrs iesniedza Valsts kontrolei saimnieciskā gada pārskatu. Pārskats par 1999.gada valsts budžeta izpildi atbilst likuma “Par budžetu un finansu vadību” 31.pantā noteiktajām prasībām, kā arī tai struktūrai, kāda paredzēta likumā “Par valsts budžetu 1999.gadam”.
    1999.gadā tāpat kā 1998.gadā valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta izdevumi plānoti sadalījumā pa resoru programmām un apakšprogrammām. Valsts speciālā budžeta konsolidētajā pārskatā ir iekļauti arī budžeta iestāžu saņemtie ziedojumi un dāvinājumi, kā arī PHARE (Public Administration Reform) palīdzības līdzekļi.
    Revīzijas nolūks bija gūt pietiekamu pārliecību, ka gada pārskats nesatur būtiskas kļūdas, un tā ietvēra gada pārskatā norādīto summu un paskaidrojumu dokumentācijas pārbaudi.
    Revīzijā konstatēts, ka Valsts budžeta izpildes pārskats par 1999.gadu sagatavots atbilstīgi likuma “Par budžetu un finansu vadību” prasībām.
    Revīzija veikta izlases veidā – pa atsevišķām pozīcijām. Veicot atsevišķu finansu rādītāju pārbaudi un ņemot vērā revīziju rezultātus valsts budžeta iestādēs, konstatēts, ka pēc ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajām bilancēm un pārskatiem, kā arī pēc paskaidrojuma rakstiem par bilancēm ne vienmēr iespējams gūt pilnīgu priekšstatu:

        • par visiem bilances posteņiem;
        • par atsevišķiem darījumiem.

    Iesakām:

        • Sagatavojot kārtējā gada valsts budžeta projektu, par pamatu ņemt “bāzes” izdevumus un nepieciešamo iegāžu un pakalpojumu klāstu plānot “mērķa griestu” ietvaros, kuru noteikšanai pieprasīt detalizētus izdevumu aprēķinus, izmantojot “0” budžeta metodi.
        • Sagatavot tādus paskaidrojumus pie bilancēm, kas sniegtu pilnīgu informāciju par svarīgākajiem bilances posteņiem – finansu ieguldījumi (izmaiņas), nākamo periodu izmaksas, nepabeigtie pasūtījumi, finansu gada izpildes rezultāts u.c., kā arī par atsevišķiem darījumiem finansu gadā – kredītu (aizdevumu) galalietotājiem, iestāžu (organizāciju) veiktajiem maksājumiem kredītu mērķiem u.c.
        • Pārskatīt attiecīgajam budžeta gadam izstrādātos noteikumus “Par resoru programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem”, īpašu uzmanību pievēršot katras ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes darbības specifikai un šo rādītāju izmaiņām šajā laika posmā.
        • Valsts budžeta izpildes pārskatā iekļaut naudas līdzekļu atlikumus par katru ministriju un centrālo valsts pārvaldes iestādi, uzrādot tos par katru programmu un apakšprogrammu gan attiecīgā pārskata gada sākumā, gan beigās. Izstrādāt procedūras valsts speciālā budžeta sagatavošanai, izpildei un atskaites mehānismam, kas atbilstu pamatbudžeta attiecīgajām procedūrām.
        • Ziņojuma Saeimai par 1999.gada valsts budžeta izpildi pilns teksts publicēts izdevuma “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis” 2000.gada Nr.5.

    Raksturīgākie trūkumi, kas konstatēti,
    veicot revīzijas valsts budžeta iestādēs

    Analizējot Valsts kontroles veiktās revīzijas, konstatēti vairāki daudzām iestādēm raksturīgi trūkumi.

    1. Netiek ievērotas likuma “Par grāmatvedību” 2.panta prasības – ne vienmēr grāmatvedības uzskaite dod skaidru priekšstatu par revidējamā objekta finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem, kā arī 7.panta prasības – grāmatvedības reģistros tiek izdarīti ieraksti, kas nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.

    2. Vairākās ministrijās (centrālajās valsts iestādēs) netiek ievērotas likuma “Par budžetu un finansu vadību” 24.panta prasības, ka valsts budžeta izpildītāji var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai to finansēšanas plānos noteikto asignējumu ietvaros, ko izsniedz Valsts kase ar finansu ministra pilnvaru – ir tendence palielināties faktisko izdevumu pārsniegumam pār ieņēmumiem.

    3. Ne vienmēr tiek ievērotas likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasības – iestāžu rīcībā esošās materiālās vērtības tiek nodotas bezatlīdzības lietošanā uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

    4. Vairākos gadījumos nav ievērotas likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasības – nav veiktas cenu aptaujas, nav rīkotas izsoles vai konkursi, pasūtījumu norises kārtība netiek dokumentēta.

    5. Daudzos gadījumos uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas apsaimnieko valsts īpašumu, no budžeta iestādēm iekasē nomas maksu, neievērojot Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra noteikumu Nr.365 “Kārtība, kādā aprēķināma nomas maksa par nedzīvojamo telpu izmantošanu ministriju un citu valsts institūciju valdījumā esošajās ēkās” prasības.

    6. Ne vienmēr tiek ievērotas Ministru Padomes 1992.gada 7.jūlija lēmuma Nr.260 “Par ārzemju delegāciju un atsevišķu personu uzņemšanas un apkalpošanas izdevumiem” prasības – tāmēs netiek uzrādīts delegāciju sastāvs, dokumentiem par līdzekļu faktisko izlietojumu bieži vien nav pievienoti oficiālo dalībnieku saraksti.

    7. Daudzās valsts budžeta iestādēs atalgojums noteikts, neievērojot Ministru kabineta 1996.gada 10.septembra noteikumus Nr.351 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem”, un šajās iestādēs noteiktās mēnešalgu likmes ir ievērojami lielākas par valdības noteikumos paredzētajām.

    8. Joprojām daudzās valsts budžeta iestādēs ar darbiniekiem tiek noslēgti vadības līgumi, kas pēc satura ir vērtējami kā papildu samaksa par tiešajiem darba pienākumiem. Līgumu apmaksa tiek noteikta ar koeficientiem vai summāri. Ir konstatēti gadījumi, ka piemaksas noteiktas līdz 300% no mēnešalgas. Spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi par vadības līgumiem pieļauj neierobežotu un vairumā gadījumu nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu darba samaksai.

    9. Normatīvie akti par budžeta plānošanu valsts budžeta iestādēs nenosaka to pakalpojumu sarakstu, kādus iestāde var plānot un saņemt, lai nodrošinātu tās uzdevumu izpildi. Sagatavojot kārtējā gada iestādes budžeta projektu, par pamatu tiek ņemti “bāzes” izdevumi, un nepieciešamo iegāžu un pakalpojumu klāstu plāno iestādes vadītājs. Tā kā budžeta plānošanas procesā visu budžeta programmu izdevumiem netiek lietota “0” budžeta metode, nav skaidrības, kādiem izdevumiem “mērķa griestu” ietvaros tiek ieplānoti līdzekļi.
    Kaut gan papildu līdzekļi dzīvības un veselības apdrošināšanai netiek paredzēti (izņemot gadījumus, kad budžeta iestāžu darbinieku dzīvības un veselības apdrošināšana ir noteikta likumos), daudzās valsts budžeta iestādēs šim mērķim ieplāno un izlieto valsts budžeta līdzekļus.

    10. Ne vienmēr tiek ievēroti Finansu ministrijas 1993.gada 19.jūlija “Norādījumi par grāmatvedības dokumentiem un to apgrozījumu” un 1998.gada 15.decembrī apstiprinātais “Budžeta iestāžu, pašvaldību budžetu grāmatvedības kontu plāns un metodiskie norādījumi kontu plāna pielietošanai”:

      • nav izstrādāti dokumentu apgrozības apraksti;
      • sagatavojot grāmatvedības pārskatus, netiek ievēroti grāmatvedības principi:
        • uzkrāšanas princips;
        • piesardzības princips.


    * * *

    Valsts budžeta revīzijas departamentā veikto revīziju materiāli, kas 2000.gadā publicēti izdevumā “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis”:

    Nr.1
    Revīzijas LR Ārlietu ministrijas Centrālajā aparātā, Zemkopības ministrijas Centrālajā aparātā, revīzija par dabas resursu uzskaites stāvokli Latvijā, revīzija par Mežsaimniecības attīstības fonda līdzekļu izlietojumu Valsts meža dienestā 1999.gadā.

    Nr.2
    Revīzijas par sociālā nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādiem.

    Nr.3
    Par tematisko revīziju par rīcību ar valsts mantu un finansu līdzekļiem sakarā ar uzraudzības, kontrolējošo, revidējošo un inspicējošo institūciju darbību valsts iestādēs 1999.gada deviņos mēnešos.

    Nr.5
    Ziņojums Saeimai par 1999.gada valsts budžeta izpildi.
    Par revīziju Valsts kancelejā.
    Par revīzijām LR Iekšlietu ministrijas Valsts policijas pārvaldēs.
    Par pilotrevīziju LR Kultūras ministrijā par 1999.gada finansu pārskata sagatavošanas pareizību.

    Nr.6
    Par rīcību ar nozares vadībai piešķirtajiem līdzekļiem Satiksmes ministrijā 1999.gadā.
    Par valsts budžeta programmas “Būvniecība” apakšprogrammas “Valsts būvinspekcija” līdzekļu izlietojumu un rīcību ar valsts mantu Valsts būvinspekcijā.
    Par revīziju Nacionālajā radio un televīzijas padomē.

     

    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments

    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentu līdz 2000.gada februāra beigām vadīja Valsts kontroles padomes loceklis, departamenta direktors V.Grasis, no februāra līdz jūnijam direktora pienākumus veica VK padomes loceklis, Privatizācijas procesa revīzijas departamenta direktors I.Šķibelis, bet no 2000.gada 9.jūnija departamenta direktora pienākumus veica VK padomes loceklis, Pašvaldību revīzijas departamenta direktors A.Krūmiņš. Departamenta darbs tika organizēts trijos sektoros, kurus vadīja kolēģijas locekļi L.Ceimere, D.Timšāne un D.Grīnberga.
    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta darbs 2000.gadā aptvēra šādas revīziju tēmas:

        • Valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošana.
        • Likumības un lietderības revīzijas statūtsabiedrībās.
        • Pakalpojumu projekta “Ielu apgaismojums” ieviešana.
        • Valsts atbalsts uzņēmējdarbībai ar Reģionālā fonda un Latvijas uzņēmējdarbības atbalsta centru starpniecību.
        • Pilotrevīzijas atzinumu sniegšana par medicīnas uzņēmumu gada pārskatiem.
        • Uzņēmumu darbības revīzijas atbilstīgi starptautiskajos revīzijas standartos (SRS) noteiktajām procedūrām.
        • Valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoļu norise.
        • Autoceļu fonda līdzekļu izlietojums pašvaldībās.
        • Revīzijas uzņēmumos, kas sniedz ūdensapgādes pakalpojumus patērētājiem.
        • Revīzijas uzņēmumos, kas ir atbildīgi par vides aizsardzību no radioaktīvo atkritumu kaitīgās iedarbības.
        • Latvijas Bankas gada pārskata revīzija (veikta kopīgi ar auditorfirmu “KPMG Latvian” SIA).

    Apkopoti materiāli divos ziņojumos: par valsts kapitāla izmantošanu bijušajos Zemkopības ministrijas graudu pārstrādes valsts uzņēmumos un par Eiropas Savienības PHARE finansētiem lauksaimniecības un lauku attīstības projektiem.

    Pārskata gadā revidēti valsts un pašvaldību saimnieciskās darbības uzņēmumi, veicot šāda veida revīzijas:

        • pārbaudes par uzņēmumu rīcību ar valsts nodalīto mantu, kas piešķirta uzņēmējdarbības veikšanai;
        • pārbaudes par uzņēmumu gada pārskatiem – vai tie sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmumu finansiālo stāvokli;
        • Latvijas Bankas gada pārskata revīzija (veikta kopīgi ar auditorfirmu “KPMG Latvian” SIA).

    2000.gadā departamentā veiktas 74 revīzijas, no tām 51 plānota, viena – 1999.gada revīzija un 22 – neplānotas revīzijas, pabeigtas 68 revīzijas, vienas revīzijas lietas uzdevums anulēts. Kolēģijas sēdēs izskatīti 63 revīziju materiāli un pieņemti attiecīgi lēmumi. VK padomē pieņemts lēmums par vienu Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu. Revīzijas un pārbaudes veiktas saskaņā ar VK darba plāniem, bet dažos gadījumos tās veiktas sakarā ar Latvijas Republikas amatpersonu pieprasījumiem un iedzīvotāju sūdzībām. Departamenta revīzijas sektoros tika gatavotas arī atbildes vēstuļu veidā uz iedzīvotāju sūdzībām un iesniegumiem.

    Valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošana
    2000.gadā turpināta iepriekšējā gadā risinātā tēma par valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, veicot revīziju VAS “Tiesu namu aģentūra” (TNA). Revīzijā konstatēts, ka uzņēmējsabiedrības dibināšanas mērķis – Tieslietu ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma apsaimniekošana – īstenots daļēji. TNA veic tikai dažus pakalpojumus Tieslietu ministrijai nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā, bet neveic pilnībā visa Tieslietu ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu.
    TNA saimnieciskā darbība pārsvarā saistīta ar tās pamatkapitālā ieguldītā un valdījumā nodotā nekustamā īpašuma, kas nav saistīts ar Tieslietu ministriju, apsaimniekošanu. Ienākumi no šīs darbības pārsniedz 60% no uzņēmējsabiedrības neto apgrozījuma.
    Veicot šo darbību, uzņēmējsabiedrība 1998.gadā ir noslēgusi četrus īres līgumus par dzīvojamo telpu izīrēšanu valstij piederošā ēkā Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 20 privātpersonām. 1999.gadā minētā ēka nodota Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai.
    Neviena privātpersona, kas ar TNA palīdzību ieguva dzīvokli, savā pašvaldībā dzīvokļa jautājumus nebija risinājusi. Pašvaldību sniegtā informācija liecina, ka visas šīs privātpersonas 2000.gadā joprojām dzīvoja savās iepriekšējās dzīves vietās.
    Revīzijā noskaidrots, ka divu privātpersonu īpašumā iegūtie dzīvokļi ir tālāk pārdoti juridiskajām personām ofisu iekārtošanai. Tas liecina, ka šīm fiziskajām personām nebija nolūka iegūt minētās telpas kā dzīvojamās telpas atbilstīgi līguma nosacījumiem.
    Šā jautājuma izvērtēšanai atbilstīgi LR likuma “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” revīzijas atzinums un kolēģijas lēmums nosūtīts LR Ģenerālprokuratūrai.

    Likumības un lietderības revīzijas statūtsabiedrībās
    2000.gadā pabeigta pārbaude akciju sabiedrībā “Rīgas siltums” par valsts un pašvaldības kapitāla daļu izmantošanas likumību un lietderību laikā no 1997. līdz 1999.gadam.
    Pārbaudē LR likumu un normatīvo aktu pārkāpumi par valsts un pašvaldības kapitāla daļu izmantošanu, kā arī nesaimnieciska rīcība netika konstatēti. Jāuzsver, ka Energoapgādes regulēšanas padomes apstiprinātie siltumenerģijas tarifi 1997./1998.gada un 1998./1999.gada apkures sezonām nenodrošināja akciju sabiedrībai pozitīvu naudas plūsmu.
    Veikta pārbaude par PVAS “Latvenergo” (“Latvenergo”) energoresursu un kurināmā pasūtījumu un piegādes sistēmas atbilstību racionalitātes, efektivitātes un ekonomiskuma kritērijiem laikā no 1997. līdz 1999.gadam.
    Pārbaudē konstatēts, ka “Latvenergo” kā kurināmo izmanto kurtuvju mazutu, dabas gāzi un frēzēto kūdru.
    Mazuts ir viens no lētākajiem kurināmā veidiem, tam ir vislielākā siltumspēja, mazuts ir vienīgais rezerves un avārijas kurināmais. Iepirkšanas cena tiek noteikta atbilstīgi tirgus cenai Latvijā un pasaulē.
    Dabas gāzes vienīgais piegādātājs ir akciju sabiedrība “Latvijas gāze”. Gāzes cenu atbilstīgi normatīvai kaloritātei 7900 kkal/m3 nosaka Energoapgādes regulēšanas padome, bet tā katru mēnesi tiek pārrēķināta atbilstīgi faktiskajai kaloritātei. Iepirktajam dabas gāzes apjomam ir tendence katru gadu samazināties. Gāzes kvalitātes kontrole tiek veikta reizi 10 dienās “Latvenergo” ķīmijas laboratorijā, kas ir akreditēta. Piegādātāja – a/s “Latvijas gāze” – ķīmijas laboratorija nav akreditēta.
    Frēzētās kūdras īpatsvars kopējā kurināmā daudzumā ir ļoti neliels. Tā ir vislētākais kurināmais, bet ar viszemāko siltumspēju. Ar Ekonomikas ministrijas rīkojumu noteikts frēzēto kūdru kā vietējo kurināmo izmantot TEC – 1 līdz 2000.gadam.
    Pārbaudē konstatēts, ka “Latvenergo” kurināmā struktūra mainās atkarībā no kurināmā tirgus piedāvājuma un cenu politikas. No 1996. līdz 1998.gadam iepirkumus organizēja Kurināmā iepirkuma komisija. 1998.gadā sabiedrības valde apstiprināja “Nolikumu par energoresursu iegādi PVAS “Latvenergo””, pamatojoties uz kuru tika izveidota Energoresursu iepirkšanas komisija. Iepirkumi notiek saskaņā ar kurināmā iepirkuma lēmumu pieņemšanas tehnoloģisko shēmu.
    Piegādātā kurināmā pieņemšana un uzskaite notiek atbilstīgi sabiedrības valdes 1998.gadā apstiprinātajiem “Kurināmā uzskaites noteikumiem VAS “Latvenergo” siltumelektrocentrālēs un siltumcentrālēs”. Izlietotā kurināmā īpatsvara aprēķināšana elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai notiek pēc novecojušas 1995.gada “Termoelektrostaciju tehniski – ekonomisko rādītāju noteikšanas pagaidu metodikas”.
    “Latvenergo” elektroenerģiju iepērk no Latvijas neatkarīgajiem ražotājiem un ārvalstu piegādātājiem (Igaunijas, Lietuvas, Krievijas). Latvija ietilpst apvienotajā Baltijas valstu energosistēmā, kas kopā ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām darbojas saskaņotā režīmā. Elektroenerģijas iepirkums no ārvalstīm tiek nodrošināts, noslēdzot bāzes līgumus. Lai panāktu elektroapgādes drošumu un stabilitāti, kā arī veicinātu piedāvāto cenu konkurenci, elektroenerģijas iepirkuma procedūras noteiktas 1998.gada “Nolikumā par energoresursu iegādi PVAS “Latvenergo””.
    Pārbaudē konstatēts, ka nav izstrādāts kompensācijas mehānisms zaudējumiem, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju no neatkarīgajiem ražotājiem par paaugstinātu tarifu. Iepriekš minētajā nolikumā un “Latvenergo” grāmatvedības organizācijas dokumentos nav ietverti būtiski jautājumi, kas saistīti ar elektroenerģijas tranzītu un palu enerģiju. Nav atrisināts jautājums par importētās elektroenerģijas deklarēšanu, bet “Nolikums par energoresursu iegādi PVAS “Latvenergo”” un 1999.gadā apstiprinātais “Latvenergo” padomes reglaments ierobežo elastīgu rīcību saistībā ar izmaiņām energoresursu tirgū.

    Veikta pārbaude VAS “Latvijas dzelzceļš” (“Latvijas dzelzceļš”) par pievedceļu, maģistrālo lokomotīvju un specializēto kravas vagonu pārdošanas likumību, lietderību un pareizību laikā no 1996. līdz 2000.gadam.
    Pārbaudē konstatēts, ka LR likumi neierobežo kravas vagonu, lokomotīvju un sliežu pievedceļu pārdošanu. Kārtību, kādā darījumi notiek, nosaka VAS “Latvijas dzelzceļš” izstrādātie un apstiprinātie iekšējie normatīvie dokumenti.
    Vērtējot darījumus no likumības viedokļa, konstatēti vairāki pārkāpumi, piemēram, likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” pārkāpumi darījumos ar 2M62 sērijas lokomotīvēm, kas pārdotas par pazeminātu cenu, nav ievērotas LR Civillikuma 13.nodaļā noteiktās normas, vairākos darījumos, kas saistīti ar kravas vagonu pārdošanu, līgumos atrunātās summas neatbilst tām, ko faktiski saņēma “Latvijas dzelzceļš”, darījumos ar sliežu pievedceļiem netiek ievēroti iekšējie normatīvie dokumenti.
    Vērtējot darījumu lietderību, konstatēts, ka kravas pārvadājumu apjomam ir tendence samazināties, kas tieši ietekmē kravas vagonu un lokomotīvju noslogotību. To pārdošana ir atbalstāma, bet darījumu summai nevajadzētu būt zemākai par kravas vagonu un lokomotīvju bilances atlikušo vērtību.
    Pievedceļu pārdošanas lietderība ir jāanalizē dziļāk, jo no “Latvijas dzelzceļa” viedokļa tie ir nolietojušies, bet atjaunošanai ir nepieciešami līdzekļi. No VK viedokļa nepieciešamie līdzekļi tiek iegūti no kravas pārvadājumu tarifiem un amortizācijas atskaitījumiem. Bez tam nevajadzētu pārdot tos pievedceļus, kuriem ir lielāks kravas apgrozījums.
    Kravas vagonu, lokomotīvju un pievedceļu pārdošanas darījumos iegūto līdzekļu izlietojums nav reglamentēts; tie tiek izlietoti saimnieciskām vajadzībām.
    Veikto darījumu iegrāmatošana ir pareiza.

    2000.gadā tika veikta iepriekšēja revīzija par PVAS “Latvenergo” izstrādātā pakalpojumu projekta “Ielu apgaismojums” ieviešanu pašvaldību teritorijās.
    Pilsētu un pagastu apgaismošanas tīkli atrodas gan pašvaldību, gan “Latvenergo” īpašumā. Robežattiecības nav sakārtotas, tāpēc ir neskaidrības par šā apgaismes tīkla apkalpošanu un ekspluatāciju. Tehniski ielu apgaismojuma tīkli ir ierīkoti gan uz kopīgiem balstiem ar elektroapgādes līniju vadiem (22 741 gaismas punkti jeb 45% no “Latvenergo” īpašumā esošiem gaismas punktiem), gan arī uz atsevišķiem balstiem.
    “Latvenergo” savā projektā piedāvā pašvaldībām slēgt ielu apgaismošanas pakalpojumu līgumus, lai sakārtotu ielu apgaismojuma sistēmas apkopi un ekspluatāciju.
    Pašvaldībām nav vienotas nostājas ielu apgaismošanas pakalpojumu līgumu un īpašumu attiecību sakārtošanas jautājumos.

    Valsts atbalsts uzņēmējdarbībai
    Pārskata gadā veiktas 10 revīzijas par uzņēmējdarbības atbalstam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu īpaši atbalstāmajos reģionos.
    Īpaši atbalstāmo reģionu uzņēmējdarbības veicināšanai 1998.gadā izveidots Reģionālais fonds, kas atrodas Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Līdz 2000.gada 31.decembrim tā finansēšanai bija piešķirti budžeta līdzekļi Ls 2,753 miljoni. Reģionālā fonda līdzekļu apsaimniekošanai izveidota bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Reģionu attīstība” (SIA “Reģionu attīstība”).
    Revīzijās konstatēts, ka ir izstrādāts un precīzi darbojas mehānisms atbalsta saņemšanai no Reģionālā fonda. Šim nolūkam izstrādāti un apstiprināti vairāki normatīvie dokumenti, kas nosaka:

        • kārtību, kādā pašvaldības var iegūt īpaši atbalstāmā reģiona statusu;
        • kārtību, kādā uzņēmēji no īpaši atbalstāmajiem reģioniem var iegūt valsts atbalstu.

    Normatīvajos dokumentos noteikti arī darbības virzieni, kam var piešķirt Reģionālā fonda līdzekļus. Tos var saņemt gan pašvaldības, gan uzņēmēji. Uzņēmēji var saņemt valsts atbalstu no Reģionālā fonda savu biznesa projektu īstenošanai kā līdzfinansējumu, bet lielākā daļa līdzekļu jāiegulda uzņēmējiem pašiem. Kopumā pēc SIA “Reģionu attīstība” apkopotajiem datiem uz katru valsts budžeta līdzekļu piešķirto latu piesaistīti Ls 8,80 privāto līdzekļu. Līdzekļi tiek piešķirti pārsvarā tikai mazajiem uzņēmējiem, un katram valsts atbalsta summa ir neliela (vidēji Ls 11 000, kas tiek izmaksāti 3 – 5 gadu laikā). Tomēr mazajiem uzņēmējiem šis valsts atbalsts ir būtisks, jo bez tā daudzi projekti, iespējams, netiktu uzsākti.
    Aptuveni 86% no visiem piešķirtajiem līdzekļiem ir izmantoti procentu maksājumiem par kredītu, kas saņemts Reģionālā fonda konsultatīvās komisijas atbalstīta biznesa projekta īstenošanai. Līdzekļu piešķiršanas kārtība nodrošina to, ka līdzekļi sasniedz mērķi, jo līdzekļi no fonda tiek izmaksāti tikai pēc tam, kad uzņēmējs ir nokārtojis saistības ar banku, kā arī ar nosacījumu, ka uzņēmējam nav nodokļu parāda.
    Līdz ar to Reģionālā fonda atbalsts uzņēmējiem darbojas gan kā iniciatīvas rosinātājs, gan arī disciplinē nodokļu maksāšanas jomā. Īstenotie biznesa projekti nodrošina papildus darba vietas reģionos, līdz ar to papildus nodokļus – ienākumus – pašvaldību budžetos. Pēc uzņēmējsabiedrības apkopotajiem datiem katrs valsts budžeta lats, kas ar Reģionālā fonda starpniecību piešķirts uzņēmējdarbības atbalstam, ir nodrošinājis 2 latus nodokļu maksājumos budžetā. Tas savukārt ļauj pašvaldībām vairāk līdzekļu izmantot savu teritoriju sociālo jautājumu risināšanai. Te izpaužas valsts atbalsta loma ar Reģionālā fonda starpniecību īpaši atbalstāmajos reģionos. Reģionālais fonds ir guvis lielu popularitāti īpaši atbalstāmo reģionu uzņēmēju vidū. Par to liecina tas, ka tā pastāvēšanas divu gadu laikā akceptēts 421 projekta pieteikums valsts atbalstam Ls 8,917 miljonu apjomā. Faktiski 2000.gadā noslēgti 289 līgumi par Ls 2,012 miljonu piešķiršanu. Tātad fonda rīcībā ir ievērojami mazāk līdzekļu, nekā uzņēmēji to vēlētos.
    Izlases veidā tika pārbaudīta Reģionālā fonda līdzekļu piešķiršanas pamatotība un uzraudzība deviņās uzņēmējsabiedrībās. Pārbaudēs konstatēts, ka SIA “Reģionu attīstība” kopumā nodrošina statūtos noteikto prasību izpildi – regulāri pārbauda piešķirto līdzekļu saņemšanas pamatotību.
    Revīzijās pārbaudītie uzņēmēji, kas saņēmuši fonda līdzekļus, noslēgto līgumu prasības pilda. Projektos formulētie mērķi vairumā gadījumu ir sasniegti, izņemot vienu gadījumu. Pilnas sabiedrības “RNS – D Preiļi” projekta mērķis nav sasniegts – nav atrisināti saražotās produkcijas realizācijas jautājumi.

    2000.gadā veiktas revīzijas par valsts un pašvaldības sniegto atbalstu šādos Latvijas uzņēmējdarbības atbalsta centros:

        • BO SIA “Vidzemes uzņēmējdarbības atbalsta centrs”;
        • BO SIA “Jēkabpils uzņēmējdarbības atbalsta centrs”;
        • BO SIA “Saldus uzņēmējdarbības atbalsta centrs”;
        • BO SIA “Latgales uzņēmējdarbības atbalsta centrs”.

    Šīs revīziju tēmas ietvaros veikta revīzija arī par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta centru saņemto finansiālo atbalstu no LR Valsts īpašuma privatizācijas fonda un ES PHARE programmas 1994.-2000.gadā.
    Revīzijā par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta centru (Centru) saņemto finansiālo atbalstu, kā arī revīzijās dažos uzņēmējdarbības atbalsta centros konstatēts, ka laika posmā no 1993.gada līdz 2000.gadam piešķirti līdzekļi:

    no Valsts īpašuma privatizācijas fonda – Ls 492 201;
    no ES PHARE programmas ietvaros uzņēmējdarbības atbalsta centriem paredzētajiem līdzekļiem – vismaz Ls 120 000.
    Ekonomikas ministrijā neveic ES PHARE programmas ietvaros uzņēmējdarbības atbalsta centriem piešķirto naudas līdzekļu uzskaiti, un tās rīcībā nav visu dokumentu par centru saņemto tehnisko palīdzību. Revīzijas gaitā netika iegūta nepieciešamā informācija par tiem centriem, kuru darbība revīzijas sākšanas laikā jau bija pārtraukta (Rīgas uzņēmējdarbības atbalsta centrs, Liepājas uzņēmējdarbības atbalsta centrs), un ne visi Centri iesniedza papildus pieprasīto informāciju.
    Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļus ir saņēmuši tikai no 1992. līdz 1994.gadam dibinātie Centri. Vēlāk izveidotajiem Centriem šāda veida finansiālais atbalsts netika piešķirts. Visvairāk Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu ir saņēmis Rīgas uzņēmējdarbības atbalsta centrs, tomēr 1998.gadā tā darbība tika pārtraukta.
    “Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības Nacionālās programmas” īstenošanai bija paredzēti Ls 17,6 miljoni, tai reāli piešķirti – Ls 663 371 un EUR 700 000, tāpēc programmas izpilde ir tikai daļēja, un nav sasniegti visi tajā izvirzītie mērķi, kas attiecas uz Centru atbalstu un attīstību.
    Apkopojusi revīziju rezultātus, Valsts kontrole informēja Ekonomikas ministriju par dažādo pieeju ES PHARE programmas ietvaros no Valsts īpašuma privatizācijas fonda piešķirtās finansiāli tehniskās palīdzības atspoguļošanai grāmatvedības uzskaitē uzņēmējdarbības atbalsta centros, ievērojot piešķirtās palīdzības būtisko apjomu laikā no 1993. līdz 2000.gadam, kā arī par nepieciešamību izveidot vienotu uzskaiti par uzņēmējdarbības atbalsta centriem ES PHARE programmu ietvaros piešķiro finansiāli tehnisko palīdzību.

    Pilotrevīzijas – atzinuma sniegšana par medicīnas uzņēmumu gada pārskatiem

    Lai sniegtu atzinumu par uzņēmumu gada pārskatiem – vai tie sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli, pārskata gadā veiktas septiņas pilotrevīzijas slimnīcās:

        • BO VAS “Linezers”;
        • BO SIA “Klīniskā slimnīca “Gaiļezers””;
        • BO VU “Narkoloģijas centrs”;
        • BO VAS “P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”;
        • BO VU “Latvijas onkoloģijas centrs”;
        • Ogres rajona pašvaldības medicīniskās aprūpes bezpeļņas uzņēmumā “Ogres rajona slimnīca”;
        • BO VAS “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”.

    Revidējamā laika posmā divām slimnīcām mainīts statuss – iestādes pārveidotas par uzņēmējsabiedrībām. LR likumi neparedz šādu pārveidošanu, tāpēc šis process dažādām iestādēm veikts atšķirīgi. Pārveidotajai slimnīcai “Gaiļezers” pamatkapitāls noteikts atšķirīgs no pašu kapitāla, un nav atrisināts uzņēmējsabiedrības bilancē uzskaitītās mantas īpašuma jautājums. Slimnīcai “Linezers” pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultāti nav pareizi atspoguļoti pamatlīdzekļu sastāvā. Bez tam par slimnīcas “Linezers” 1998.gadā veiktajiem darījumiem ar skaidru naudu Ls 58 200 apjomā, iepērkot pārtikas produktus no LR Uzņēmumu reģistrā nereģistrētas firmas, ierosināta krimināllieta. Šo darījumu dokumenti revidentiem nebija pieejami.
    Veicot uzņēmumu gada pārskatu revīziju atbilstīgi SRS pamatprincipiem un procedūrām, BO VAS “Linezers” un BO SIA “Klīniskā slimnīca “Gaiļezers”” sniegts atzinums ar piezīmi.
    BO VU “Narkoloģijas centrs” sniegts negatīvs atzinums. Iemesls – uzņēmumā ieņēmumi tiek uzskaitīti pēc kases principa (atbilstīgi budžeta iestādēm noteiktajai kārtībai). Nav ievērots uzņēmējdarbībai normatīvajos dokumentos noteiktais uzkrāšanas princips – ieņēmumi jāatspoguļo, ņemot vērā to rašanās laiku, bet nevis naudas faktisko saņemšanas laiku. Šā principa neievērošana radījusi ievērojamu novirzi (18,37%) uzņēmuma gada pārskata datos.
    Novērtējot iekšējās kontroles sistēmu slimnīcā, konstatēts, ka uzņēmums nav nodrošinājis pastāvīgu iekšējās kontroles sistēmas darbību.
    BO VAS “P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” 1998.gada finansu pārskatu revīzijā konstatēts, ka tie sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par iestādes (līdz 1998.gada 1.augustam – budžeta iestāde) finansiālo stāvokli, izņemot darījumus, par kuriem nav gūti pietiekami pārliecinoši pierādījumi, piemēram:

        • apmaksātas rēķinu kopijas un pa faksu atsūtīti rēķini;
        • dažu programmu investīciju uzskaites un izlietojuma kontrole nav veikta;
        • noslēgtie darījuma līgumi par kustamā īpašuma iegādi nav juridiski korekti.

    Iestādes vadība nav nodrošinājusi iekšējās kontroles sistēmas darbību. Revīzijā BO VU “Latvijas onkoloģijas centrs” konstatēts, ka 1999.gada pārskats būtiskos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli, tomēr nav gūti pierādījumi, ka Labklājības ministrija veic pietiekamu kontroli par piešķirto līdzekļu izlietojuma lietderību, piemēram, mamogrāfijas valsts investīciju programmā.

    Uzņēmumu darbības revīzijas saskaņā ar Starptautiskajos
    revīzijas standartos noteiktajām procedūrām
    Revīzija valsts uzņēmumā “Materiālās rezerves” veikta atbilstīgi SRS procedūrām. Revīzijā konstatēts, ka Latvijā nav izstrādāta pašreizējiem apstākļiem atbilstīga materiālo rezervju veidošanas kārtība. Normatīvie dokumenti šajā jomā tiek izstrādāti, bet šis process norit ļoti gausi.
    Revīzijas laikā spēkā esošajos normatīvajos dokumentos nebija iekļauta prasība nodrošināt visu materiālo rezervju, tajā skaitā naudas līdzekļu atsevišķu uzglabāšanu. Tas arī nebija nodrošināts, tāpēc precīzu valsts materiālo rezervju apjomu noteikt nebija iespējams. Aptuvenais valsts materiālo rezervju apjoms ir Ls 14,916 miljoni. Pēc revīzijas visu valsts materiālo rezervju uzglabāšana (ieskaitot naudas līdzekļus) tika nošķirta atsevišķi no uzņēmuma “Materiālās rezerves” saimnieciskās darbības līdzekļiem.
    Pašreiz valsts materiālās rezerves tiek uzglabātas v/u “Materiālās rezerves” un arī pie atbildīgajiem glabātājiem. Revidējamajā laika posmā daļa atbildīgo glabātāju turpināja uzglabāt bijušās Padomju Savienības noteiktos, tajā skaitā militārajai rūpniecībai un ražošanas nodrošināšanai paredzētos materiālo rezervju krājumus. Daudzi no tiem patlaban ražošanā vairs nav izmantojami. Tātad, savlaicīgi nerisinot šo jautājumu, ir nokavēts laiks, kad minētās valsts materiālās rezerves varēja izdevīgi pārdot, gūstot līdzekļus citu, pašreizējām vajadzībām atbilstīgu materiālo rezervju iegādei. Ir konstatēti arī patvaļīgas materiālo rezervju izlietošanas gadījumi pie atbildīgajiem glabātājiem Ls 0,425 miljonu apjomā.
    V/u “Materiālās rezerves” sastāvā ir no bijušā Baltijas kara apgabala pārņemtā naftas bāze “Rēznas” – 48 ha platībā izvietoti 60 rezervuāri naftas produktu uzglabāšanai. Uzņēmums valsts materiālo rezervju uzglabāšanai izmanto 5% no rezervuāriem. Par pārējās bāzes daļas lietderīgu izmantošanu jautājums netiek risināts.

    Atbilstīgi SRS procedūrām tika veiktas trīs lietderības revīzijas par valsts un pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojuma lietderību un pareizību slimnīcās.
    Veicot revīziju BO SIA “Klīniskā slimnīca “Gaiļezers””, konstatēts, ka 1999.gadā par Rīgas Domes piešķirtajiem līdzekļiem iegādātas medicīniskās iekārtas un datortehnika Ls 747 200 vērtībā. Iekārtas, kas iegādātas gada sākumā, pārvērtētas, nepamatoti samazinot to vērtību. Pārvērtēšana saistīta ar iestādes statusa maiņu, reorganizējot to par uzņēmējsabiedrību. Pārvērtēti tika visi iestādes uzskaitē esošie pamatlīdzekļi, neatdalot atsevišķi jaunās iekārtas.
    1999.gadā Rīgas Domes līdzekļi slimnīcai tika piešķirti autonomās katlu mājas izbūvei. Revīzijā konstatēts, ka autonomās katlu mājas celtniecība ir lietderīga, jo tā samazinās siltumenerģijas patēriņu, bet slimnīcas izvēlētais šā projekta īstenošanas veids ir finansiāli neizdevīgs.
    Projekta īstenošanai slimnīca ir rīkojusi konkursu, bet līgumu par tā izpildi noslēgusi nevis ar konkursā uzvarējušo firmu un faktisko darbu izpildītāju SIA “Wesemann”, bet ar starpniekfirmu SIA “Rika”, kas konkursā nepiedalījās. Šī firma ir kārtojusi darījuma finansiālo pusi, saņēmusi bankā kredītu, un tas slimnīcas maksājumus par autonomās katlu mājas celtniecību (katlu māja novērtēta par Ls 507 600) sadārdzināja par vairāk nekā Ls 200 000.
    BO VU “Narkoloģijas centrs” veikta lietderības revīzija par alkoholisma novēršanas un slimības agrīnas atklāšanas valsts programmas izpildi 1999.gadā. Projektam piešķirto līdzekļu apjoms – Ls 162 400. Revīzijā konstatēts, ka nav nodrošināta efektīva kontrole par valsts programmai piešķirto valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izlietojumu.
    Projekta ietvaros Ls 26 000 piešķirti bezpeļņas organizācijai valsts uzņēmumam “Liepājas narkoloģiskā slimnīca”, tos paredzēts izlietot vienmērīgi visa gada laikā. Faktiski gada pēdējā mēneša laikā izlietoti vairāk nekā 50% līdzekļu. Šāds līdzekļu izlietojuma sadalījums neliecina par sistemātisku un mērķtiecīgu darbu minētās valsts programmas izpildē.
    Projekta ietvaros piešķirti līdzekļi sabiedriskajai organizācijai “Pusaudžu un jauniešu psiholoģiskās palīdzības centrs”, bet šo līdzekļu faktiskais izlietojums neatbilst projektā minētajam mērķim.
    2000.gadā veikta finansiāli saimnieciskās darbības likumības, lietderības un pareizības revīzija Ogres rajona pašvaldības medicīniskās aprūpes bezpeļņas uzņēmumā “Ogres rajona slimnīca”.

    Valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoļu norise
    Izskatītas astoņas sūdzības par valsts pasūtījumu piešķiršanu un četras sūdzības par pašvaldības pasūtījuma piešķiršanu.

    Izskatītas šādu valsts pasūtījumu izsoles norises:

        • “Nacionālo bruņoto spēku mobilā strēlnieku bataljona karavīru ēdnīcas rekonstrukcija”, AM, 99/142;
        • “2500 t ziemas dīzeļdegvielas piegāde valsts uzņēmumam “Materiālās rezerves” 1999.gada decembrī”, IeM, Mat.rez., 99/04;
        • “Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalificēšana un kvalifikācijas paaugstināšana”, LM, a/s NVD, 2000/01;
        • “Paziņojumu drukāšana un izsūtīšana”, VSAA, 99/362;
        • “Pasu izgatavošanas konkurss”, IeM, PMLP 2000/43;
        • “Termināla rekonstrukcijas otrā kārta”, SM, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, 99/08.

    Visu minēto valsts pasūtījumu izsoļu norisēs konstatēti likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” un ar to saistīto normatīvo aktu vairāku punktu pārkāpumi.
    Pēc akciju sabiedrības “Nodarbinātības valsts dienests” (NVD) veiktās izsoles “Par bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalificēšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu” pārbaudes Labklājības ministrijai uzdots sadarboties ar Izglītības un zinātnes ministriju jautājumā par apmācībām pēc akreditētām programmām, kā arī pilnveidot kontroli par apmācībām paredzēto līdzekļu izmantošanu. NVD jāizstrādā racionāla valsts pasūtījumu piešķiršanas kārtība. Šim mērķim no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta 2000.gadā piešķirti Ls 5,3 milj.
    Pēc pārbaudes BO VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” izsole par “Paziņojumu drukāšanu un izsūtīšanu”, kurai no sociālā budžeta līdzekļiem 2000.gadā piešķirti Ls 152 000, atzīta par neatbilstīgu iepriekš minētā likuma nosacījumiem, tāpēc uzdots līgumattiecības ar akciju sabiedrību “Nacionālais maksājumu centrs” pārtraukt un izsludināt jaunu izsoli par paziņojumu drukāšanu un izsūtīšanu 2001.gadā, kas arī tika izdarīts.
    Pārbaudot VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” izsoli “Termināla rekonstrukcijas otrā kārta”, kura kopējā finansējuma summa ir Ls 15,2 miljoni, konstatēts, ka atbilstīgi likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” nosacījumiem valsts pasūtītājs pieprasa pretendentam apliecinājumu par nodokļu parādu neesamību, Valsts ieņēmumu dienests šādu apliecinājumu izsniedz, norādot konkrētu datumu, bet apliecinājumā nekas nav minēts par nodokļu savlaicīgu un vienmērīgu nomaksu, kā arī nodokļu parādu neesamību izsoles un valsts pasūtījuma izpildes laikā. Pārbaudē konstatēts, ka uzvarētājs SIA “PBLC” nodokļus maksājis neregulāri ar viena līdz divu mēnešu kavējumu. Par minēto faktu informēts Finansu ministrijas (FM) Valsts un pašvaldību pasūtījumu uzraudzības departaments. Ieteikts iestrādāt šo normu likumprojektā “Par iepirkumiem valsts un pašvaldību vajadzībām”.

    Veicot pārbaudi par v/u “Materiālās rezerves” izsoli par 2500 t ziemas dīzeļdegvielas iegādi, konstatēts, ka šis darījums nav kvalificējams kā valsts pasūtījums likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” ietvaros, jo iepirkums netiek finansēts no valsts budžeta. Tomēr uzņēmums izsoli organizējis atbilstīgi minētā likuma nosacījumiem. FM informēta, ka nepieciešams atsevišķi definēt iepirkumus valsts materiālo rezervju vajadzībām.
    Veicot pārbaudi par a/s “Rīgas siltums” izsoli par ekskavatora ar frontālo iekrāvēju iegādi, konstatēts, ka šī nav valsts pasūtījuma izsole, jo tehnikas iegādei līdzekļi paredzēti no saimnieciskās darbības.

    Pārbaudītas šādas pašvaldību pasūtījumu izsoles:

    “Traktora – frontālā iekrāvēja un kompresora piegāde Tukuma pilsētas ūdensvada un kanalizācijas saimniecības vajadzībām”;
    “Traktora – frontālā iekrāvēja piegāde Limbažu komunālo pakalpojumu uzņēmumam”;
    “Rīgas pilsētas ielu seguma otrās kārtas atjaunošanas darbi 31 objektā”;
    “Datortehnikas un programmatūras piegāde/instalēšana Rīgas pašvaldības izglītības iestādēm”.
    Pārbaudēs konstatēti analoģiski pārkāpumi kā valsts pasūtījumu izsolēs. Jāmin Rīgas Domes Finansu departamenta rīkotā izsole par datortehnikas piegādi, kuras finansējums ir Ls 1 200 000. Šī izsole nav rīkota atbilstīgi likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” noteiktajiem mērķiem: racionāla līdzekļu izmantošana, plaša piegādātāju iesaistīšana, brīva konkurence starp piegādātājiem un vienlīdzīga attieksme pret viņiem, pasūtījuma norises atklātums. Nav ievēroti starp Finansu departamentu un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Forteh” noslēgtā līguma nosacījumi, par ko Rīgas Domei uzdots iekasēt no SIA “Forteh” Ls 111 600.
    Rīgas Domes Finansu departaments kolēģijas lēmumu pārsūdzēja VK padomē, kas ar 2001.gada 29.janvāra lēmumu nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai. Atkārtota šīs lietas materiālu izskatīšana notika Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas 2001.gada 26.februāra sēdē, kurā nolēma uzdot Rīgas Domes Finansu komitejai izvērtēt izsoles norisi, tās atbilstību likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasībām un par rezultātiem paziņot VK. Kā atbilde tika saņemts izraksts no Finansu komitejas 2001.gada 7.marta protokollēmuma, kurā teikts, ka pieņemts zināšanai Valsts kontroles 2001.gada 26.februāra lēmums.

    Autoceļu fonda līdzekļu izlietojums pašvaldībās
    Lai nodrošinātu iedzīvotājus ar kvalitatīviem un pieejamiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kopš 1996.gada Satiksmes ministrija (SM) ir uzsākusi pasažieru regulāro pārvadājumu dotēšanu lauku apvidū – par tādiem uzskatāmi pārvadājumi ar autobusiem rajona un tālsatiksmes maršrutos. 2000.gadā veiktas revīzijas trīs autobusu parkos dažādos Latvijas rajonos par Valsts autoceļu fonda piešķirto līdzekļu izlietojumu 1997., 1998. un 1999.gadā. Veicot revīzijas, konstatēts, ka autopārvadātāji saņēmuši mērķdotācijas nerentabliem maršrutiem, akcīzes nodokļa kompensācijai, invalīdu un represēto pārvadājumiem.
    Dotācijas par degvielu samaksātā akcīzes nodokļa daļas kompensācijai un zaudējumu segšanai, kas radušies, nodrošinot pasažieru regulāros pārvadājumus tālsatiksmes maršrutos, piešķir SM republikas dotācijas komisija. Līdzekļi pārvadājumiem pilsētu un rajonu maršrutos autopārvadātājiem tiek piešķirti no attiecīgā rajona padomes autodotāciju daļas. Politiski represēto personu un invalīdu pārvadāšanai līdzekļi tiek piešķirti no SM valsts pamatbudžetā attiecīgajam mērķim paredzētajām dotācijām.

    Veicot revīziju SIA “Saldus autobusu parks” (“Saldus autobusu parks”), konstatēts, ka dotācijas nerentabliem rajona maršrutiem, tālsatiksmes reisiem, akcīzes nodokļa kompensācijai, invalīdu un represēto pārvadājumiem “Saldus autobusu parks” 1997.gadā saņēmis Ls 129 030, 1998.gadā – Ls 86 626, bet 1999.gadā – Ls 95 330 apjomā. “Saldus autobusu parks” ir viens no lielākajiem regulārajiem pasažieru pārvadātājiem Saldus rajonā, bet 1998. un 1999.gadā saņēma vismazāko dotāciju – 9 santīmi uz vienu nobraukto kilometru.
    Revīzijā konstatēts, ka nepietiekami tiek kontrolēts Valsts autoceļu fonda līdzekļu izlietojums.
    Saldus rajona padome saņemtos dotācijas līdzekļus nav pārskaitījusi autopārvadātājiem pilnā apjomā. Tās rīcībā 1997., 1998. un 1999.gadā tika atstāti Ls 98 996, par šiem līdzekļiem saņemot bankas procentus Ls 2006 apjomā.
    Saldus rajona padome daļu autodotāciju līdzekļu – Ls 76 725 – pārskaitīja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Juvel” par pieciem jauniem autobusiem, kurus iznomāja autopārvadātājam – pašvaldības uzņēmumam “Brocēnu ceļš”.
    Saldus rajona padome ir rīkojusies arī ar paredzamajiem, bet vēl nesaņemtajiem dotācijas līdzekļiem, piešķirot SIA “Saldus autobusu parks” bezprocentu aizdevumu Ls 31 000, atmaksu nosakot no pasažieru pārvadājumu dotācijām paredzētajiem līdzekļiem, kā arī piešķirot aizdevumu USD 46 926 četru jaunu autobusu iegādei. Noslēgtajā līgumā paredzēts, ka autobusi tiks izpirkti par Saldus rajona padomei ieskaitīto valsts dotāciju, bet, ja dotācija nebūs pietiekama, samaksu veiks no “Saldus autobusu parka” līdzekļiem.
    SM nav izstrādājusi metodiskos norādījumus un ieteikumus par dotācijas līdzekļu, kas paredzēti autopārvadātājiem par rajona maršrutos veiktajiem pārvadājumiem, aprēķināšanas kārtību atbilstīgi spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

    Savukārt revīzijā p/u “Jēkabpils autobusu parks” konstatēts, ka uzņēmums dotācijas kopā ar citiem ieņēmumiem izmanto uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai un jaunu autobusu iegādei. Uzņēmuma attīstība un regulāro pasažieru pārvadājumu veikšana šādā situācijā bez dotācijām nav iespējama. Saņemot dotācijas, p/u “Jēkabpils autobusu parks” strādā rentabli. 1999.gadā iegūtā peļņa bija Ls 149 578, 1997.gadā dotācijas veidoja 38,2%, 1998.gadā – 41,8%, 1999.gadā – 45,1% no kopējiem ieņēmumiem.

    Veicot revīziju BO SIA “Ogres autobuss” (SIA “Ogres autobuss”), atklājās, ka uzņēmumam nav izstrādāta un apstiprināta grāmatvedības politika, kādā veidā grāmatojami ieguldījumi un ieņēmumi, tajā skaitā ziedojumi, dāvinājumi, humānā palīdzība un dotācijas. Bez tam nav ievērots Ogres rajona padomes deputātu lēmums par humānās palīdzības sūtījumu veidā saņemto autobusu nodošanu SIA “Ogres autobuss” lietošanā, jo ar SIA “Ogres autobuss” ir noslēgts nomas līgums, nenosakot nomas maksu. Kopējais SIA “Ogres autobuss” saņemto dotāciju līdzekļu apjoms: 1997.gadā – Ls 113 771, 1998.gadā – Ls 145 080 un 1999.gadā – Ls 192 472.
    SIA “Ogres autobuss”, izmantojot dotāciju līdzekļus, strādā ar ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem un atjauno savu autobusu parku. 2000.gadā SIA “Ogres autobuss” pasažieru regulāro komercpārvadājumu nodrošināšanai izmantoja 42 autobusus.

    Revīzijas uzņēmumos, kas sniedz ūdensapgādes pakalpojumus patērētājiem
    Pārskata gadā veiktas saimnieciskās darbības revīzijas uzņēmumos, kas nodarbojas ar ūdensapgādi: p/u “Jelgavas ūdensvada un kanalizācijas saimniecība”, p/u “Aizkraukles ūdens”, “Kokneses dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmumā” un p/u “Saulkrastu komunālserviss”.
    Veicot revīziju p/u “Saulkrastu komunālserviss” par ūdens apgādes pakalpojumu sniegšanu patērētājiem, konstatētas būtiskas neatbilstības Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kā arī nesakārtotība uzņēmuma sniegto ūdensapgādes pakalpojumu jomā, tādēļ papildus tika veikta revīzija par p/u “Saulkrastu komunālserviss” finansiāli saimniecisko darbību.
    Finansiāli saimnieciskās darbības revīzijā p/u “Saulkrastu komunālserviss” konstatēts, ka uzņēmums ir pārkāpis LR 1995.gada 19.jūlija likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasības. Grāmatvedības uzskaitē vairākos gadījumos nav ievēroti LR 1992.gada 14.oktobra likumi “Par grāmatvedību”, “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, kā arī MK 1995.gada 7.novembra noteikumi Nr.339 “Noteikumi par uzņēmumu grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”.
    Uzņēmums veic nelicencētu uzņēmējdarbību, kas ir pretrunā ar LR 1995.gada 6.septembra likuma “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”, kā arī ar MK 1997.gada 7.oktobra noteikumu Nr.348 “Par atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumiem” un ar LR 1998.gada 3.septembra “Enerģētikas likuma” nosacījumiem. P/u Saulkrastu komunālserviss”, sākot ar 1995.gadu, nodrošina Saulkrastus ar siltumenerģiju bez šādai darbībai nepieciešamās licences.

    Pašvaldības uzņēmumi “Jelgavas ūdensvada un kanalizācijas saimniecība”, “Aizkraukles ūdens” un Kokneses dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” saimnieciskās darbības ieņēmumus par saviem pakalpojumiem gūst atbilstīgi tarifiem, kurus apstiprina attiecīgā pašvaldība. Latvijas Republikā nav izstrādāta vienota metodika ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu noteikšanai. Revidējamā periodā Aizkrauklē bija spēkā vienpakāpju tarifs, bet Jelgavā un Koknesē – divpakāpju tarifs. Atsevišķi nodalīta maksa par ūdeni, kas mainās atkarībā no patērētā ūdens daudzuma, un nemainīga maksa par ūdensvada sistēmas uzturēšanu.
    Uzņēmuma saražotais produkts – ūdensvada tīklā padotā ūdens daudzums – visos revidējamajos uzņēmumos tiek noteikts ar ūdensmērītājiem. Savukārt patērētājiem piegādātā ūdens uzskaite māju ievados nodrošināta daļēji, līdz ar to uzņēmumu rīcībā nav precīzas informācijas par ūdens zudumiem ūdensvada tīklā.
    Patērētāju nodrošinājums ar individuālajiem ūdensmērītājiem ir atšķirīgs: Aizkrauklē 84% iedzīvotāju un 97% juridisko personu ir uzstādījuši individuālos ūdensmērītājus, bet Koknesē tos ir uzstādījuši tikai 10% patērētāju. Pārējiem patērētājiem ūdens patēriņš tiek noteikts pēc pašvaldību apstiprinātām patēriņa normām, kas dažādās pilsētās ir atšķirīgs: no 175 līdz 250 litriem diennaktī uz vienu cilvēku.
    Patērētā ūdens noteikšanas atšķirības ietekmē datus par ūdens zudumiem. Aizkrauklē (pilsētā, kur patērētāji pārsvarā ir apgādāti ar individuālajiem ūdens mērītājiem) tie ir 36,6% no tīklā padotā ūdens daudzuma, bet ūdens zudumu pēc uzņēmuma uzskaites datiem nav Koknesē, kur pārsvarā ūdens patēriņš tiek noteikts pēc pašvaldības apstiprinātām patēriņa normām. Šāda situācija liecina, ka:

        • uzņēmumos nav nodrošināta precīza ūdens uzskaite;
        • netiek analizēti ūdens zudumu iemesli, lai veiktu pasākumus zudumu samazināšanai.

    Uzņēmumos netiek precīzi uzskaitīts notekūdeņu daudzums. Aizkrauklē nav nodrošināta notekūdeņu kvalitātes kontrole atbilstīgi ūdens lietošanas atļaujā noteiktajai kārtībai. Daļa notekūdeņu tiek novadīti dabā neattīrīti.
    P/u “Aizkraukles ūdens” 1998.gadā programmas “800+” ietvaros uzsākta projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Aizkrauklē” īstenošana. Projekta kopējā summa Ls 2,475 miljoni. Līdz 2000.gada 1.janvārim paredzēts apgūt Ls 1,162 miljonus, faktiski apgūti Ls 460 000 jeb 36,6% no plānotā. Projekta ietvaros saņemto līdzekļu uzskaite nav organizēta atbilstīgi normatīvo dokumentu prasībām un nenodrošina projektā formulēto prasību, ka tam ir jāatmaksājas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veic projekta monitoringu, bet kontroli par apgūto līdzekļu uzskaiti grāmatvedībā neveic neviena augstākā institūcija.

    Revīzijas uzņēmumos, kas ir atbildīgi par vides aizsardzību
    no radioaktīvo atkritumu kaitīgās iedarbības
    Veiktas divas revīzijas uzņēmumos, kas uzglabā un apsaimnieko radioaktīvos materiālus: SIA “Reaktors” un v/u “Radons”. Revīzijās konstatēts, ka uzņēmumos ir nodrošināta likumiem, citiem normatīvajiem dokumentiem un Eiropas Savienības valstu prasībām atbilstīga radioaktīvo materiālu un atkritumu uzglabāšana un apkārtējās vides radiācijas apstākļu kontrole. Vienlaikus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jārisina jautājums par līdzekļu rašanu Salaspils kodolreaktora demontāžai un radioaktīvo atkritumu izvietošanai un noglabāšanai.

    Ziņojumā par LR Zemkopības ministrijas pakļautības graudu pārstrādes un glabāšanas valsts uzņēmumu privatizāciju un tās rezultātā iegūtajiem līdzekļiem un par Pensiju fondam nodotajām uzņēmumu kapitāla daļām apkopoti materiāli par 17 labības pārstrādes uzņēmumiem, kuri tika nodoti privatizācijai. Uzņēmumu kopējā vērtība – Ls 18,7 miljoni, valsts par šo uzņēmumu pārdošanu saņēmusi Ls 0,6 miljonus. Pensiju fondā laikā no 1994. līdz 1999.gadam ieskaitītas dividendes par Ls 20 523 .
    Ziņojumā par ES PHARE finansētiem lauksaimniecības un lauku attīstības projektiem Latvijā apkopoti materiāli par 18 projektiem, kas PHARE projektu ietvaros īstenoti laikā no 1997. līdz 1999.gadam . PHARE programmu mērķis – veicināt Latvijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā. Šīs programmas ietvaros ir iespējams saņemt neatmaksājumu palīdzību konsultatīvu pakalpojumu un tehnoloģiju veidā. Latvijā visi projekti īstenoti ar augstu efektivitāti.

    * * *

    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā veikto revīziju materiāli, kas 2000.gadā publicēti izdevumā “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis”:

    Nr.1
    Par revīzijām akciju sabiedrībā “Rīgas siltums”, valsts uzņēmumā “Jūrniecības tehniskais centrs” un bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā “Aizsardzības īpašumu fonds”.

    Nr.2
    Par finansiāli saimnieciskās darbības revīziju bezpeļņas organizācijā pašvaldības uzņēmumā “Jelgavas ūdensvada un kanalizācijas saimniecība” un bezpeļņas organizācijā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas Tehnoloģiskais parks”.
    Par LR Aizsardzības ministrijas 1999.gada decembrī rīkotās izsoles “Nacionālo bruņoto spēku Mobilo strēlnieku bataljona karavīru ēdnīcas rekonstrukcija” norises atbilstību LR likumiem un citiem normatīviem dokumentiem.
    Par pārbaudi valsts akciju sabiedrībā “Latvenergo” par energoresursu un kurināmā pasūtījumu un piegādes sistēmas atbilstību racionalitātes, efektivitātes un ekonomiskuma kritērijiem.

    Nr.3
    Par finansiāli saimnieciskās darbības revīziju Aizkraukles pilsētas pašvaldības uzņēmumā “Aizkraukles ūdens” un bezpeļņas organizācijā valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Reģionu attīstība”.
    Par pārbaudi Kokneses dzīvokļu un komunālās saimniecības pašvaldības uzņēmumā par ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanu patērētājiem.
    Revīzija par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Slimnīca “Linezers”” finansiālo stāvokli 1998.gadā.

    Nr.4
    Par revīziju bezpeļņas organizācijā valsts uzņēmumā “Latvijas onkoloģijas centrs” par tā finansiālo stāvokli 1999.gadā.
    Par Eiropas Savienības PHARE finansētiem lauksaimniecības un lauku attīstības projektiem Latvijā 1997. – 1999.gadā.
    Pārbaudes par pašvaldības uzņēmuma “Saulkrastu komunālserviss” finansiāli saimniecisko darbību 1998. un 1999.gadā un par ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanu patērētājam pašvaldības uzņēmumā “Saulkrastu komunālserviss” 1998. – 1999.gadā..

    Nr.5
    Par valsts uzņēmumā “Materiālās rezerves” veikto finansiāli saimnieciskās darbības revīziju un pārbaudi par 1999.gada decembrī izsludinātā valsts pasūtījuma par 2500 tonnu degvielas piegādi norisi v/u “Materiālās rezerves”.
    Revīzija par VAS “Latvijas dzelzceļš” darījumiem, kas saistīti ar dzelzceļa sliežu pievedceļu, maģistrālo lokomotīvju un specializēto vagonu pārdošanas likumību, lietderību un pareizību.
    Pārbaude par Limbažu pilsētas komunālo pakalpojumu uzņēmuma rīkoto izsoli par tiesībām piegādāt traktoru – frontālo iekrāvēju.

    Nr.6
    Pārbaude par LR Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīkoto konkursu valsts pasūtījumam Nr. IeM PMLP 2000/43 “Par mašīnlasāmu Latvijas pasu izgatavošanu, to apstrādes un personalizācijas tehnikas un programmatūras nodrošinājumu”.
    Pārbaude par valsts pasūtījuma Nr. VSAA 99/362 “Paziņojumu drukāšana un izsūtīšana” piešķiršanu un realizāciju bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra”.
    Pārbaude par valsts pasūtījumu LM NVD NR.2000/01 par bezdarbnieku profesionālo apmācību un pārkvalifikāciju, lai gūtu dokumentāru apstiprinājumu par valsts pasūtījuma izpildes atbilstību LR likumiem un normatīvajiem aktiem.
    Par revīzijām uzņēmumos, kas uzglabā un apsaimnieko radioaktīvos materiālus: bezpeļņas organizācijā valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Reaktors” un valsts uzņēmumā “Radons”.
    Pārbaude par valsts pasūtījuma “Termināla rekonstrukcijas otrā kārta” ar identifikācijas Nr.: SM, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, 99/08 piešķiršanu.

     

    Pašvaldību revīzijas departaments

    Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departamenta direktora pienākumus 2000.gada sākumā turpināja pildīt VK padomes locekle, Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta direktore Dz.Ceihnere. 2000.gada 9.martā Saeima par VK padomes locekli apstiprināja Agri Krūmiņu, kuru iecēla par Pašvaldību revīzijas departamenta direktoru.
    Darbs departamentā gada sākumā tika organizēts piecos sektoros, kurus vadīja kolēģijas locekļi A.Svirido, A.Zuitiņa, J.Rumkovskis, kā arī vecākie valsts revidenti Z.Grūbe un V.Germova. 2000.gada 9.martā departaments tika sadalīts četros sektoros un par sektora vadītāju un kolēģijas locekli tika apstiprināts J.Āboliņš, pārējos sektorus vadīja iepriekš minētie kolēģijas locekļi. Gada beigās no departamentā paredzētajām 34 štata vietām bija nokomplektēta 31 vieta. Bez jau minētajiem sektoru vadītājiem departamentā vēl strādāja 5 vecākie valsts revidenti, 18 valsts revidenti un 4 valsts revidenta palīgi.
    Pārskata gadā veiktas 47 revīzijas (2 no tām uzsāktas iepriekšējā gadā, 15 revīzijas bija neplānotas), tajā skaitā 37 bija (ieviešot praksē SRS) finansu pilotrevīzijas. No uzsāktajām revīzijām līdz 2000.gada beigām 38 revīzijas pabeigtas, tajā skaitā 28 pilotrevīzijas. Septiņu finansu revīziju rezultātus departamenta kolēģija izskatīja 2001.gada janvārī, divas turpinājās 2001.gada februārī un martā.
    Departamenta kolēģija izskatījusi 53 revīziju rezultātus, tajā skaitā 15 bija 1999.gada beigās veikto revīziju materiāli. Par departamenta kolēģijas lēmumu revīzijas lietā “Par rīcību ar pašvaldības un valsts mantu Jelgavas rajona Cenu pagasta padomē” pagasta padome iesniedza sūdzību VK padomē, kas, izskatot sūdzību, noraidīja to kā nepamatotu, atstājot kolēģijas lēmumu negrozītu.
    Departamenta darbinieki ir strādājuši un sagatavojuši atbildes uz 30 saņemtajiem iesniegumiem un sūdzībām, trīs atbildes sagatavotas uz Valsts prezidenta Kancelejas pārsūtītiem iesniegumiem un sūdzībām.
    Pašvaldību revīzijas departaments 2000.gadā nosūtīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai materiālus par revīziju rezultātiem Rīgas Domes pašvaldības uzņēmumā “Zemgale” un par Jūrmalas pilsētas domei dāvināto (ziedoto) līdzekļu izlietojumu. Bez tam departaments pēc Ģenerālprokuratūras pieprasījuma nosūtīja materiālus arī par revīzijas rezultātiem Ventspils pilsētas domē.
    2000.gadā departaments uzsācis finansu revīzijas, pēc kurām VK sniedz kvalificētus atzinumus par pašvaldību finansiālo stāvokli un darbības galarezultātiem. Finansu revīzijas tiek plānotas un veiktas atbilstīgi SRS, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka finansu pārskatos nav būtisku neatbilstību. Revīzija ietver finansu pārskatā uzrādīto summu un skaidrojumu pamatojuma pārbaudi pēc izvēles principa, kā arī finansu pārskatu sagatavošanai lietoto grāmatvedības un iekšējās kontroles principu novērtējumu. Revīzija tiek veikta piecos posmos:
    1. pirmsplānošanas posms. Tiek sagatavots revīzijas uzdevums, noformēts komandējums, nosūtīta informācijas pieprasījuma vēstule revidējamam objektam u.c.;
    2. plānošanas posms. Revidenti iegūst izpratni par pašvaldības darbību, finansu informācijas uzskaites sistēmu un finansu pārskatu sagatavošanu, kā arī par grāmatvedības uzskaites un iekšējās kontroles sistēmu. Tiek izstrādāts revīzijas laika budžets, noteiktas revīzijas jomas, riski, būtiskums un izstrādātas revīzijas programmas;
    3.revīzijas posms. Darbs revidējamā objektā notiek, saskaņā ar revīzijas programmām tiek vākti revīzijas pierādījumi, tie tiek novērtēti. Revidents izdara sākotnējos secinājumus;
    4. atskaites – ziņojumu posms. Revidenti noformē darba dokumentus, sagatavo revīzijas ziņojuma un/vai atzinuma projektu, kuru kopā ar revīzijas pierādījumiem izskata kolēģijas sēdē;
    5. pēcrevīzijas posms. Revīzijas gala rezultāti tiek paziņoti pašvaldībai, un revīzijas materiāli tiek nodoti Valsts kontroles arhīvā.

    Veicot finansu revīzijas, departamenta kolēģija neizteica savu atzinumu par Balvu pilsētas domes un Preiļu rajona padomes pašvaldību finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem.
    Balvu pilsētas domē konstatēts, ka 1999.gada finansu pārskatā nav uzrādīti visi pašvaldības izsniegtie galvojumi, ķīlas un saņemtie aizdevumi. Arī Balvu pilsētas domes revīzijas laikā izsniegtā izziņa par tās aizņēmumiem un galvojumiem nesniedz patiesu informāciju. Izvērtējot iesniegtos dokumentus un salīdzinot tos ar revīzijā iegūto informāciju, revidenti nav pārliecināti, ka ir apzinātas visas pašvaldības kredītsaistības, galvojumi un ķīlas.

    Par 1999.gada finansu pārskata sagatavošanas pareizību Balvu pilsētas domē departamenta kolēģija pieņēma papildu lēmumu, kurā konstatēts, ka domes gada finansu pārskatā nav uzrādītas:

        • pašvaldības saistības Ls 317 805,55 apjomā;
        • pašvaldības galvojums Zviedru industriālās un tehniskās attīstības nacionālajam departamentam (“NUTEK”) par saņemto aizņēmumu Ls 144 291,76 (SEK 2 097 264);
        • ķīlas saistības, kas radušās par aizņēmuma Ls 226 644,74 (SEK 3 294 255) saņemšanu no “NUTEK”.

    Bez tam domes gada kopsavilkuma bilancē nav uzrādīti:

        • ilgtermiņa finansu ieguldījumi – Ls 533 490;
        • zemes īpašumi kadastrālā vērtībā – Ls 107 602;
        • Balvu vidusskolas katlu māja – Ls 1356;
        • bilances postenī “Norēķini par aizņēmumiem” – Ls 240 376,86.

    Domes gada pārskata bilances postenī “Pārējie naudas līdzekļi” nepareizi uzrādītas muzejam un kultūras un atpūtas centram iegādātās un VID reģistrētās ieejas biļetes Ls 4502,20 vērtībā.

    Domes kopsavilkuma bilance kļūdaini palielināta par Balvu pilsētas domes pašvaldības uzņēmuma “Balvu enerģija” bilancē nodotām:

        • apkures katla rekonstrukcijas izmaksām – Ls 170 802,54 (SEK 2 097 264),
        • siltumtrasi Ls 212 479,45 vērtībā (SEK 3 294 255) – bez pieņemšanas un nodošanas akta, nav arī akta par minētā objekta nodošanu ekspluatācijā.

    Balvu novada muzeja direktore 1999.gadā no Pasaules Brīvo latviešu apvienības kultūras fonda saņemto piešķīrumu USD 2000 nav nodevusi grāmatvedības kasē. Minētais ziedojums nav uzskaitīts speciālajā budžetā. Par šo faktu Balvu rajona Policijas pārvaldē pieņemts lēmums ierosināt krimināllietu.
    Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija nolēma par revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem paziņot īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās.

    Preiļu rajona padomē konstatēts, ka 1999.gada finansu pārskatā nav uzrādīti visi pašvaldības saņemtie finansu līdzekļi, ieguldījumi pašvaldības uzņēmumos, pašvaldības uzņēmumiem piešķirtās investīcijas, ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumi. Pamatlīdzekļu uzskaitē nav ņemta īpašumā un lietojumā esošā zeme. Rajona padomē un tās iestādēs netiek salīdzināti debitoru parādi, nereālo debitoru parādi netiek piedzīti. Grāmatvedības uzskaitei ir iekārtotas četras virsgrāmatas, netiek sagatavoti apgrozījuma pārskati, kas apgrūtina informācijas pārbaudi un salīdzināšanu.

    Padomes gada kopsavilkuma bilancē nav uzrādīti:

        • ilgtermiņa finansu ieguldījumi Ls 703 846;
        • īpašumā un lietojumā esošā zeme 24,47 ha ar kadastrālo vērtību Ls 222 956;
        • ilgtermiņa aizdevumi Ls 119 775;
        • debitoru uzskaitē nav uzrādīts īstermiņa aizdevums Ls 10 000 – rentgena aparāta iegāde Līvānu slimnīcai.

    Pašvaldība gada pārskatā nepareizi iekļāvusi p/u “Aglonas lauku slimnīca” gada pārskatu, uzrādot objektu kā savu īpašumu Ls 45 618 vērtībā.
    Pašvaldības iestādei Aglonas internātģimnāzijai uzrādīts nereāls debitoru parāds Ls 10 799,13.
    Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumos un izdevumos nav uzrādīti Ls 36 000 (no Finansu ministrijas saņemtie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem).
    Minēto jautājumu būtiskuma dēļ departamenta kolēģija neizteica savu atzinumu par Balvu pilsētas domes un Preiļu rajona padomes finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem 1999.gada 31.decembrī.
    Abās pašvaldībās kopā nav uzrādīti aktīvi Ls 1 699 025 apjomā.

    Daudzas pašvaldības saņēma Valsts kontroles atzinumu ar piezīmi, jo finansu pārskatos nav uzrādījušas:

    1. Siguldas pilsētas dome:
    īpašumus pašvaldības uzņēmumos
    – Ls 786 969
    Nav uzrādīts pašvaldības galvojums par Ls310 000 p/u “Siguldas siltums”
    2. Daugavpils pilsētas dome:
    zemesgrāmatā reģistrētos zemes īpašumus
    –  Ls 1 671 628
    debitoru parādus:
    – zemes nomas parādus – Ls 329 345
    – izsniegtos aizdevumus – Ls 962 000
    – privatizācijas fondā iekasējamās summas – Ls 345 202
    – neatmaksātos kredītus – Ls 136 200
    Kopā: – Ls 3 444 375
    3. Liepājas rajona Aizputes pilsētas dome:
    zemes īpašumus
    – Ls 45 907
    4. Saldus pilsētas dome:
    zemes īpašumus
    – Ls 1 013 167
    nemateriālos ieguldījumus
    – Ls 4 977
    ilgtermiņa finansu ieguldījumus uzņēmējsabiedrībās
    – Ls 56 761
    Kopā: – Ls 1 074 905
    Nav uzrādītas vecāku iemaksas par bērnu ēdināšanu pirmsskolas iestādēs Ls45998 apjomā
    5. Valkas rajona Smiltenes pilsētas dome:
    zemes īpašumus
    – Ls 12 150
    ieguldījumus pašvaldības uzņēmumos
    – Ls 355 894
    Kopā: – Ls 368 044
    6. Valkas rajona Sedas pilsētas dome:
    ieguldījumus pašvaldības uzņēmumā
    – Ls 6 250
    zemi 139,4ha

    7. Rīgas rajona Carnikavas pagasta padome:
    zemi, tiltus, ceļus, ēkas, celtnes
    – Ls 538 000
    ilgtermiņu finansu ieguldījumus pašvaldības uzņēmumos
    – Ls 3 400
    Kopā: – Ls 541 400
    No speciālā budžeta līdzekļiem Ls3093 nelikumīgi izlietoti pamatbudžeta izdevumu segšanai
    8. Dobeles rajona padome:
    ilgtermiņa finansu ieguldījumus
    – Ls 1 850
    No autoceļu (ielu) fonda līdzekļiem nepareizi izlietoti Ls1 287
    Departamenta kolēģija pieņēma papildu lēmumu, nosakot par šo summu uzrēķinu un liekot šos līdzekļus atjaunot autoceļu fondā.
    9. Kuldīgas rajona Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju dome:
    zemi
    – Ls 81 089
    nemateriālos ieguldījumus
    – Ls 5 810
    ilgtermiņa finansu ieguldījumus pašvaldības uzņēmumos
    – Ls 86 848
    Kopā: – Ls 173 747
    10. Cēsu pilsētas dome:
    Finansu pārskatos iekļauta domei nepiederoša Cēsu sanatorijas internātskola Ls 340 917 vērtībā
    11. Rēzeknes rajona Silmalas pagasta padome
    zemes īpašumus
    – Ls 106 136
    12. Preiļu rajona Rudzātu pagasta padome:
    zemi
    – Ls 17 758
    debitoru parādus
    – Ls 5 974
    Kopā: – Ls 23 732
    Pamatbudžetā nav uzrādīta mērķdotācija pedagogu algām Ls42269
    13. Madonas rajona Praulienes pagasta padome:
    zemi
    – Ls 53 477
    14. Bauskas rajona Iecavas pagasta padome:
    zemi
    – Ls 265 004
    debitoru parādus
    – Ls 24 779
    Kopā: – Ls 289 783
    15. Cēsu rajona Priekuļu pagasta padome:
    pašvaldībai piederošās 20,6tūkst.m3 audžu krājas ar mežaudzes vērtību
    – Ls 84 744
    zemi 606,3 ha

    16. Ogres rajona Ķeguma pilsētas ar lauku teritoriju dome:
    ieguldījumus pašvaldības uzņēmumos
    – Ls 106 851
    17. Ogres rajona Lielvārdes pilsētas dome:
    zemi
    – Ls 31 490
    18. Alūksnes pilsētas dome:
    ilgtermiņa finansu ieguldījumus
    – Ls 1 841 856
    debitoru parādu SIA “Rīta zvaigzne”
    – Ls 36 736
    Kopā: – Ls 1 878 592
    19. Ludzas rajona Zilupes pilsētas dome:
    ilgtermiņa finansu ieguldījumus
    – Ls 318 891
    20. Aizkraukles rajona Pļaviņu pilsētas dome:
    ilgtermiņa finansu ieguldījumus pašvaldības uzņēmumos
    – Ls 698 872
    21. Dobeles rajona Auces pilsētas dome:
    ilgtermiņa finansu ieguldījumus
    – Ls 20 620
    pamatlīdzekļus
    – Ls 123 670
    Kopā: – Ls 144 290
    Nav uzrādītas pašvaldības saistības Ls 8688 apjomā
    22. Aizkraukles rajona padome:
    ilgtermiņa finansu ieguldījumus 5 pašvaldības uzņēmumos
    – Ls 642 576
    Nepareizi iekļauts pašvaldības bilancē p/u “Skrīveru sociālās aprūpes centrs” Ls 113 690 vērtībā
    23. Aizkraukles rajona Jaunjelgavas pilsētas ar lauku teritoriju dome:
    ieguldījumus pašvaldības uzņēmumos
    – Ls 341 683
    zemi
    – Ls 26 508
    Kopā: – Ls 368 191
    24. Valmieras rajona Vaidavas pagasta padome:
    zemi 571,6 ha

    25. Ventspils pilsētas dome
    zemi
    – Ls 164 475
    Finansu pārskatos ailē “Pārējie naudas līdzekļi” nepareizi uzrādīta summa par nerealizētām kultūras pasākumu ieejas biļetēm Ls81202 vērtībā
    26. Rīgas rajona Garkalnes pagasta padome:
    aktīvus
    – Ls 95 230
    No dabas resursu nodokļa nelikumīgi izlietoti Ls 209 752. Departamenta kolēģija pieņēma papildu lēmumu, nosakot par šo summu uzrēķinu un liekot šos līdzekļus atjaunot padomes dabas resursu nodokļu kontā
    Pavisam kopā: – Ls 11 450 777
    un
    1 317,3 ha zemes

    Krāslavas rajona Dagdas pilsētas, Madonas pilsētas, Rīgas rajona Baldones pilsētas ar lauku teritoriju un Rīgas rajona Olaines pilsētas domei, kā arī Cēsu rajona Drustu pagasta, Daugavpils rajona Kalupes pagasta, Dobeles rajona Krimūnu pagasta un Krāslavas rajona Šķaunes pagasta padomei Valsts kontrole deva atzinumu, ka minēto domju un padomju finansu pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par domes (padomes) finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem.

    Veicot revīzijas par rīcību ar valsts un pašvaldības mantu (arī finansu līdzekļiem) Rīgas Domes Vides aizsardzības pārvaldē, Jelgavas pilsētas domē un Rīgas rajona Garkalnes pagasta padomē, konstatēts, ka nepareizi izlietoti dabas resursu nodokļa līdzekļi; par to departamenta kolēģija noteica uzrēķinu Ls 636 396 apjomā, tajā skaitā: – Rīgas Domei  – Ls 418 914;
    – Garkalnes pagasta padomei  – Ls 209 752;
    – Jelgavas domei – Ls 7 730,

    liekot šos līdzekļus atjaunot pašvaldību speciālā budžeta dabas resursu nodokļu kontā. Par pārkāpumiem, kas saistīti ar nepareizi izlietotiem dabas resursu nodokļa līdzekļiem pašvaldībās, ir paziņots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).

    1999.gada 25.novembrī tika pieņemti “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””, kuros tika noteikts, ka 2001.gada 1.janvārī stājas spēkā šā likuma 30.panta prasība par to, ka pašvaldības iesniedz Valsts kasei tās noteiktajos termiņos gada pārskatus, kam pievienots VK atzinums par gada pārskata sastādīšanas pareizību. Lai pildītu likumā noteiktās prasības, Pašvaldību revīzijas departamenta darbinieki 2000.gada otrajā pusgadā veica liela apjoma sagatavošanas un izskaidrošanas darbu pašvaldību un departamenta darbinieku vidū.
    Likuma “Par pašvaldībām” 73.pants noteica, ka pašvaldībai ne retāk kā reizi gadā ir jāuzaicina auditoru firma vai zvērināts revidents finansu revīzijas veikšanai. Departamenta darbinieki veica visu pašvaldību aptauju, lai noskaidrotu, kā ir pildīta šī likuma noteiktā norma un konstatēja, ka līdz 2000.gada 1.novembrim no 578 pašvaldībām tikai 178 vai 31% pašvaldību ir pildījušas likuma prasības. Par šādu situāciju tika paziņots īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās. Rezultātā tika panākts, ka likuma “Par pašvaldībām” 73.panta prasības sāka pildīt gandrīz visas pašvaldības un finansu revīzijas veikšanai ir uzaicinājušas auditorfirmas vai zvērinātus revidentus.
    Departamenta darbinieki vairākkārt ir uzstājušies dažādos pašvaldību semināros, sapulcēs un saietos un skaidrojuši, kādi pasākumi ir veicami, lai izpildītu likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30.panta prasības.
    Kopā ar Valsts kasi tika noteikti termiņi, līdz kuram pašvaldību 2000. saimnieciskā gada pārskati iesniedzami VK un līdz kādam Valsts kasē, par tiem tika paziņots katrai pašvaldībai.
    Departamentā tika izstrādātas standartizētas procedūras, kas būs jāveic departamenta darbiniekiem sakarā ar likuma “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”” stāšanos spēkā, kā arī standarta vēstules un kvalificēti atzinumi par pašvaldību finansu pārskatiem.

    * * *

    Pašvaldību revīzijas departamentā veikto revīziju materiāli, kas 2000.gadā publicēti izdevumā “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis”:

    Nr.1
    Par pašvaldībām dāvināto (ziedoto) līdzekļu izlietojumu 1998.gadā.
    Par revīziju Tukuma rajonā par rīcību ar izglītības finansēšanai paredzētajiem pašvaldības finansu līdzekļiem un mantu .
    Par revīzijām Siguldas pilsētas un Daugavpils pilsētas domē.

    Nr.2
    Par revīzijām Rīgas Domes Vides aizsardzības pārvaldē, Vērgales pagasta padomē un Jelgavas pilsētas domē par rīcību ar valsts un pašvaldības mantu.
    Par revīziju Jelgavas pilsētas pašvaldības uzņēmumā “Jelgavas siltumtīkli” par Pasaules Bankas kredīta izlietošanu un saimniecisko darbību.
    Par revīziju Jēkabpils rajona padomē par rīcību ar pašvaldības mantu, veicot ieguldījumus pašvaldības uzņēmumos.
    Par revīziju Jēkabpils rajona Salas pagasta padomē par saņemto investīciju un kredītu izlietojumu.

    Nr.3
    Par revīziju Aizputes pilsētas domē.
    Par revīziju Jelgavas rajona padomē par Valsts autoceļu fonda līdzekļu izlietojumu.
    Par revīziju Krimūnu pagasta padomē par Valsts kases aizdevuma izlietojumu Krimūnu pamatskolas jumta rekonstrukcijai.

    Nr.4
    Par revīzijām Madonas pilsētas, Olaines pilsētas domē un Šķaunes pagasta padomē.

    Nr.5
    Par revīzijām Mazozolu pagasta padomē un Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju domē.

    Nr.6
    Par revīzijām Balvu, Saldus, Dagdas pilsētas domē, Dobeles rajona padomē, Carnikavas, Preiļu rajona Rudzātu, Madonas rajona Praulienas un Cēsu rajona Priekuļu pagasta padomē.
    Par revīziju Rīgas Domes pašvaldības uzņēmumā bezpeļņas organizācijā namu pārvaldē “Zemgale” par Rīgas iedzīvotāju mērķtiecīgi iemaksāto līdzekļu izmantošanas likumību.
    Par revīziju Jūrmalas pilsētas domē par dāvināto (ziedoto) līdzekļu izlietojumu.

     

    Privatizācijas procesa revīzijas departaments

    2000.gadā Privatizācijas procesa revīzijas departamentā, ko līdz 2000.gada jūnijam vadīja VK padomes loceklis, departamenta direktors I.Šķibelis, bet no 9.jūnija līdz gada beigām šā departamenta direktora pienākumus pildīja VK padomes locekle, Valsts budžeta revīzijas departamenta direktore G.Kalniņa – Priede, darbs tika organizēts piecos sektoros, kurus vadīja kolēģijas locekļi I.Kalniņa, A.Kenkle, I.Kučinska, M.Lēruma un V.H.Pucis.

    Pārskata gadā departamentā revīzijas darba tēmas bija:

        • par privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu normām un privatizācijas noteikumu izpildi;
        • par privatizācijas rezultātā noslēgto pirkuma līgumu izpildi un privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu normām;
        • sadarbībā ar Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta revidentiem sagatavots atzinums par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” sociālā nodokļa un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādiem un to kapitalizāciju privatizējamos uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās;
        • par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu pamatparādu kapitalizāciju un valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumu izpildes kontroli;
        • par Latvijas valsts kūrortu privatizāciju;
        • par maksāšanas līdzekļu proporciju maiņu privatizētajos valsts īpašuma objektos;
        • par rīcību ar valsts dzīvojamām mājām.

    Privatizācijas procesa revīzijas departamentā 2000.gadā bija plānotas 42 revīzijas (10 no tām iepriekšējā gadā iesāktās), faktiski tika uzsāktas 70, tajā skaitā 10 iepriekšējā gadā uzsāktās revīzijas, 43 – 2000.gadā plānotās, kā arī 17 – neplānotas revīzijas. Pabeigtas iepriekšējā gadā sāktās 8 un 45 pārskata gadā uzsāktās revīzijas. Divas no 1999.gadā uzsāktajām revīzijām tiek turpinātas 2001.gadā.
    Departamenta kolēģijā pārskata gadā izskatīti 49 revīziju rezultāti, tajā skaitā 12 – iepriekšējā gadā pabeigto revīziju, 37 – 2000.gadā pabeigto revīziju materiāli. VK padomē ir pieņemti lēmumi par četriem Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas lēmumiem.
    LR Augstākās tiesas Senātā izskatītas divas lietas.
    LR Ģenerālprokuratūrai departaments nosūtījis materiālus par 12 revīziju lietām, no kurām trīs revīzijas tika uzsāktas pēc Ģenerālprokuratūras lūguma: revīzija par a/s “Kālija parks” valsts kapitāla daļu privatizācijas lietderību, par a/s “Kālija parks” dibināšanas likumību un par a/s “Latvijas gāze” 1998.gadā veiktās akciju slēgtās un publiskās emisijas likumību un lietderību.

    Revīzijās konstatētie galvenie trūkumi (pārkāpumi)

    Pārbaudot 20 uzņēmumus, kuriem ir noslēgti nomaksas pirkuma līgumi par nodokļu kapitalizācijas rezultātā izveidotās valsts kapitāla daļas pārdošanu, konstatēts:

        • vairāki pircēji, kuriem nomaksas pirkuma līgumā noteiktais maksājumu termiņš vēl nav beidzies, nepilda līgumā paredzētās saistības, maksājumus par valsts kapitāla daļām veic neregulāri un neievēro maksājumu grafikā norādītos termiņus;
        • Privatizācijas aģentūra nav veikusi pirkuma līgumos noteikto maksājumu grafiku izpildes kontroles pasākumus, izņemot soda naudas aprēķināšanu un vēstuļu nosūtīšanu dažām statūtsabiedrībām par maksājumu grafika nepildīšanu, neievērojot LR 1994.gada 17.februāra likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 8.panta 1.daļas 11.punktu, ka Privatizācijas aģentūra kontrolē noslēgto līgumu izpildi un veic likumos un līgumos noteiktās darbības līgumu izpildes nodrošināšanai un var lauzt līgumus, ja privatizācijas subjekts nepilda līguma noteikumus.

    Izvērtējot Latvijas kūrortu (privatizējamā valsts sanatorija “Ķemeri”, valsts sanatorija “Baldone” un valsts zinātnes un ražošanas uzņēmums “Kurortoloģija”) privatizāciju, konstatētais neliecina par privatizācijas subjektu nopietniem nodomiem saglabāt un atbilstīgi pieminekļu aizsardzības prasībām un Latvijas valsts interesēm izmantot unikālos Latvijas kultūras mantojuma objektus – sanatoriju un kūrortpoliklīniku “Ķemeri” un sanatoriju “Baldone”, kā arī privatizētās ārstnieciskā minerālūdens atradnes Jūrmalā un Baldonē.
    Attiecībā uz dzīvojamo māju privatizāciju to iekļaušana privatizējamo uzņēmumu mantas sastāvā bija pretrunā ar tajā laikā spēkā esošiem likumiem. Tas attiecās gan uz Zemkopības ministrijas, gan uz Satiksmes ministrijas valdījumā un privatizācijai nodotajiem uzņēmumiem.

    Analizējot 153 valsts īpašuma objektu, kuros veikta maksāšanas līdzekļu maiņa, privatizācijas subjektu 1999.gada finansiālo darbību, konstatēts:

        • tikai 64 uzņēmējsabiedrības jeb 41,8% darbojas rentabli, un latos maksājamā daļa tajās ir samazināta par 4,33 miljoniem, kas ir tikai 27,9% no kopējās izmainītās latos maksājamās daļas;
        • 73 uzņēmējsabiedrībās jeb 47,7%, no kurām 5 likvidētas, 12 – maksātnespējīgas un 56 – nerentablas, ir apdraudēta vai pārtraukta ražošana, plānoto pakalpojumu sniegšana un no cerētās veiksmīgās privātā kapitāla darbības valstī samazināti ienākumi nodokļu maksājumu veidā. Šo uzņēmējsabiedrību latos maksājamā daļa ir samazināta par 10,95 miljoniem, kas ir 70,5% no kopējās mainītās latos maksājamās daļas;
        • 16 uzņēmējsabiedrībās jeb 10,5%, par kurām nav finansu informācijas LURSOFT datu bāzē, latos maksājamā daļa ir samazināta par 0,26 miljoniem, kas ir 1,6% no kopējās izmainītās latos maksājamās daļas.

    Analizējot šos pamatrādītājus, jāņem vērā gan subjektīvo, gan objektīvo apstākļu ietekme uz privatizācijas procesu kopumā.

    Par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu pamatparādu kapitalizācijas
    un valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumu izpildes kontroli

    Valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizācija (turpmāk tekstā – nodokļu kapitalizācija) privatizētiem un privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) kapitalizāciju veicošai institūcijai bija jāveic saskaņā ar LR Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumiem Nr.265 (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr.265) un 1997.gada 3.jūnija noteikumiem Nr.200 “Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju” (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr.200).

    Iepriekš minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek kapitalizēti nodokļu maksājumu pamatparādi un privatizēta valsts kapitāla daļa. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.265 un MK noteikumiem Nr.200 kapitalizāciju veicošā institūcija var kapitalizēt nodokļu maksājumu pamatparādus šādiem nodokļu veidiem:

        • apgrozījuma un pievienotās vērtības nodoklim;
        • peļņas un uzņēmumu ienākuma nodoklim;
        • sociālajam nodoklim, ja pamatparāds izveidojies līdz 1996.gada 1.janvārim.

    Kapitalizējot nodokļus, nodokļu maksājumu pamatparāda summa tiek aizstāta ar valsts kapitāla daļām (akcijām) tādā pašā vērtībā. Par šo vērtību tiek palielināts uzņēmējsabiedrības pamatkapitāls un tiek dzēsta nodokļu maksājumu pamatparāda summa un ar to saistītā iepriekš aprēķinātā nokavējuma nauda un soda nauda.
    Par nodokļu kapitalizācijas rezultātā izveidoto valsts kapitāla daļu (akciju) turētāju kļūst kapitalizāciju veicošā institūcija (Privatizācijas aģentūra vai Zemkopības ministrija).
    Privatizācijas aģentūra pārdod šīs kapitāla daļas (akcijas) pēc to novērtējuma, bet ne zemāk par to nominālvērtību. Publisko akciju sabiedrību akcijas tiek pārdotas par cenu, kas nav zemāka par pēdējā mēneša vai ceturkšņa vidējo akciju cenu fondu biržā. Ja statūtsabiedrība vai tās dalībnieki statūtos noteiktā kārtībā neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, tad šīs kapitāla daļas (akcijas) tiek pārdotas atklātā izsolē. Maksāšanas līdzekļi par pārdotajām kapitāla daļām ir lati un privatizācijas sertifikāti. Latos maksājamā daļa ir nodokļu pamatparāda attiecība pret kopējo kapitalizēto nodokļu summu, bet sertifikātos maksājamā daļa ir nodokļu pamatparāda palielinājuma attiecība pret kopējo kapitalizēto nodokļu summu.
    Valsts kontroles revidentu grupa izlases veidā izvērtēja 20 uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nodokļu kapitalizācijas atbilstību valsts normatīvo aktu prasībām un privatizācijas noteikumu izpildi par laika posmu no 1996.gada jūlija līdz 2000.gada 1.oktobrim. Šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) kapitalizēto nodokļu summas pa nodokļu veidiem ir apskatāmas tabulā.

    Visiem 20 pārbaudītajiem uzņēmumiem ir noslēgti nomaksas pirkuma līgumi par nodokļu kapitalizācijas rezultātā izveidotās valsts kapitāla daļas pārdošanu.
    Pārbaudītajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) uz kapitalizācijas brīdi iesniegtajā bilancē uzrādītie saimnieciskās darbības raksturlielumi atbilda MK noteikumu Nr.265 un MK noteikumu Nr.200 16.punktā norādītajiem kapitalizācijas nosacījumiem.
    Laika posmā no 1996.gada jūlija līdz 2000.gada 1.oktobrim veikta nodokļu kapitalizācija 109 statūtsabiedrībām par kopējo summu Ls 60,2 milj. un noslēgti 135 pirkuma līgumi par 67 statūtsabiedrību nodokļu kapitalizācijas rezultātā izveidotās valsts kapitāla daļas pārdošanu. Kopējā pirkuma līgumu summa ir Ls 9,1 milj., tajā skaitā latos maksājamā summa – Ls 6,4 milj. (90,3%) un privatizācijas sertifikātos maksājamā summa – Ls 2,7 milj. (29,7%). Līdz 2000.gada 1.oktobrim no nodokļu kapitalizācijas iegūti un valsts budžetā pārskaitīti Ls 5,2 milj.
    No 109 statūtsabiedrībām, kam veikta nodokļu kapitalizācija, maksātnespēja pasludināta 16 statūtsabiedrībām ar kopējo kapitalizēto nodokļu summu Ls 18,6 milj. Visām maksātnespējīgajām statūtsabiedrībām uz pieteikuma iesniegšanas mēneša pirmo datumu saimnieciskās darbības rādītāji atbilda MK noteikumos Nr.265 un MK noteikumos Nr.200 paredzētajiem kapitalizācijas nosacījumiem. Maksātnespējīgo statūtsabiedrību nodokļu kapitalizācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi – Ls 144 810, tas ir, 6,4 reizes mazāk par Privatizācijas aģentūrai piešķirto finansējumu Ls 930 284 – 5% apjomā no nodokļu kapitalizācijas kopējās summas saskaņā ar LR Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumu Nr.48 “Kārtība, kādā tiek finansēta Privatizācijas aģentūra un veikti norēķini ar privatizācijas fondiem un valsts budžetu” 14.punktu.

    Dažu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nodokļu kapitalizācijas procesā nav ievēroti MK noteikumu Nr.265 un MK noteikumu Nr.200 šādi punkti:

      • Zemkopības ministrija nav ievērojusi: 40.punktu, ka informācija par dzēstajiem nodokļu maksājumu parādiem jāpublicē oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (netika publicēta informācija par SIA “Ozolnieki-1”, SIA “Bela” un a/s “Kaija” dzēstajiem nodokļu maksājumu parādiem);
      • Labklājības ministrija un Finansu ministrija nav ievērojušas:
        • 21. un 22.punktu, ka nodokļu kapitalizācija jāveic sešu mēnešu laikā (a/s “Talsu mežrūpniecība” nodokļu kapitalizācija tika veikta 21 mēneša laikā);
        • 29.punktu, ka nodokļu maksājumu parādu apjoma salīdzināšanai iesniegtie dokumenti jāizskata 21 dienas laikā un jāsniedz salīdzinājuma atzinums (termiņu kavējums a/s “Latvijas saimniecības preces”, SIA “Jūrmalas mežrūpnieks” un a/s “Talsu mežrūpniecība”).

    Līdz 2000.gada 1.oktobrim no pārbaudītajām 20 statūtsabiedrībām pēc nodokļu kapitalizācijas izveidotās valsts kapitāla daļas pilnībā izpirkuši šādi pircēji: SIA “Relat-K” (a/s “Metālserviss”), S.Izmestjevs un A.Ovsejevs (a/s “Latvijas saimniecības preces”), SIA “Lenta-12”, a/s “Rīgas alus”, a/s “Daugavpils maiznieks”, a/s “Saldus mežrūpniecība”, SIA “Sēlijas mežs”, Vācijas uzņēmums “Readymix Zement GmbH” (a/s “Brocēni”).
    Ar tiesas spriedumu par maksātnespējīgu 1998.gada 1.jūlijā atzīta publiskā a/s “Brasa” un 1999.gada 23.aprīlī – SIA “Jūrmalas mežrūpnieks”. Privatizācijas aģentūra ir iesniegusi kreditoru prasījumu publiskajai a/s “Brasa” par Ls 36 674 un SIA “Jūrmalas mežrūpnieks” – par Ls 58 866.
    Pircējiem, kuriem nomaksas pirkuma līgumā noteiktais maksājumu termiņš beidzies, parādu summas turpina palielināties, jo Privatizācijas aģentūra turpina aprēķināt soda naudas par maksājumu termiņu kavējumiem, piemēram, SIA “Rēzeknes būvmateriāli” maksājumu termiņš beidzās 2000.gada 31.jūlijā, pēdējais maksājums veikts 1997.gada 5.decembrī, parāda summa uz 1.oktobri bija Ls 87 674, bet parāda summa uz 2000.gada 1.oktobri – Ls 139 754, kas par Ls 62 970 (182%) pārsniedz līgumā paredzēto pirkuma maksas latu daļu; SIA “Bela” maksājumu termiņš beidzās 1999.gada 31.decembrī, pēdējais maksājums veikts 1998.gada 18.jūlijā, parāda summa 1999.gada 1.oktobrī bija Ls 15 222, bet parāda summa 2000.gada 1.oktobrī – Ls 21 462, kas par Ls 8728 (168%) pārsniedz līgumā paredzēto pirkuma maksas latu daļu.
    Vairāki pircēji, kuriem nomaksas pirkuma līgumā noteiktais maksājumu termiņš vēl nav beidzies, nepilda līgumā paredzētās saistības, maksājumus par valsts kapitāla daļām veic neregulāri un neievēro maksājumu grafikā norādītos termiņus, piemēram, a/s “IKI-AG” (v/u “Dzintars”) maksājumu termiņš beigsies 2002.gada 31.janvārī, pēdējais maksājums veikts 1999.gada 24.augustā, parāda summa 1999.gada 1.oktobrī bija Ls 10 147, bet parāda summa 2000.gada 1.oktobrī – Ls 80 747; a/s “Valmieras stikla šķiedra” maksājumu termiņš beidzās 2000.gada 31.decembrī, pēdējais maksājums veikts 2000.gada 30.jūnijā, parāda summa 1999.gada 1.oktobrī bija Ls 2557, bet parāda summa 2000.gada 1.oktobrī – Ls 113 465.
    Privatizācijas aģentūra nav veikusi maksājumu grafiku izpildes kontroles pasākumus, izņemot soda naudas aprēķināšanu un vēstuļu nosūtīšanu dažām statūtsabiedrībām par maksājumu grafika nepildīšanu, neievērojot LR 1994.gada 17.februāra likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 8.panta 1.daļas 11.punktu, ka Privatizācijas aģentūra kontrolē noslēgto līgumu izpildi un veic likumos un līgumos noteiktās darbības līgumu izpildes nodrošināšanai un var lauzt līgumus, ja privatizācijas subjekts nepilda līguma noteikumus.
    Laika posmā no 1996.gada jūlija līdz 1999.gada 1.oktobrim Privatizācijas aģentūra no nodokļu kapitalizācijas iegūtos naudas līdzekļus valsts budžetā ir ieskaitījusi nesistemātiski un nesavlaicīgi, neievērojot MK noteikumu Nr.265 un MK noteikumu Nr.200 punktu Nr.41, ka no nodokļu kapitalizācijas iegūtie līdzekļi reizi ceturksnī jāieskaita valsts budžetā, un 42.punktu, ka maksājumi par iepriekšējo ceturksni jāveic līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmitajam datumam. Laika posmā no 1999.gada 1.oktobra līdz 2000.gada 1.oktobrim Privatizācijas aģentūra ir veikusi uzlabojumus nodokļu kapitalizācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu maksājumu valsts budžetā termiņu ievērošanā.

    Latvijas valsts kūrortu privatizācija

    Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamentā veiktas pārbaudes “Par privatizējamās valsts sanatorijas “Ķemeri” privatizācijas likumību”, “Par valsts sanatorijas “Baldone” privatizācijas likumību un lietderību”, “Par valsts Zinātnes un ražošanas uzņēmuma “Kurortoloģija” privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu prasībām”, kā arī ar atsevišķu revīzijas lietu izvērtēta privatizētā valsts uzņēmuma sanatorijas “Ķemeri” privatizācijas noteikumu un pirkuma līguma izpilde.

    Sanatorija “Ķemeri”
    Sanatorija “Ķemeri” celta laikā no 1933. līdz 1936.gadam pēc izcilā latviešu arhitekta E.Laubes projekta, kā finansējuma avotu daļēji piesaistot tautas ziedotos līdzekļus. Tas ir valsts nozīmes aizsargājams arhitektūras piemineklis ar arhitektūras un mākslas vērtībām, kurām piešķirts valsts nozīmes mākslas pieminekļu statuss: interjera dekoratīvās apdares, bibliotēka, ēdamzāle, mēbeles, rozā salons u.c. vērtības. Privatizācijai valsts uzņēmums sanatorija “Ķemeri” tika nodots 1996.gadā. Privatizējamā objekta sastāvā tika iekļauts arī kūrortpoliklīnikas “Ķemeri” komplekss, kas vēsturiski bija peldu iestāde vietējas nozīmes aizsargājama arhitektūras pieminekļa statusā. Valsts uzņēmums “Ķemeri” atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, un ar LR 1997.gada 12.jūnija “Ķemeru nacionālā parka likumu” ir noteikts, ka parks ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas izveidots, lai saglabātu dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģijas vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību.
    Atbilstīgi šā likuma pārejas noteikumiem Ministru kabinetam tika uzdots viena gada laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās datuma, tas ir, līdz 1998.gada 16.jūlijam, nodrošināt kūrortu saimnieciskās attīstības plāna izstrādāšanu, bet līdz šim tas nav izdarīts, tāpēc nav iespējams pēc būtības izvērtēt valsts uzņēmumu sanatorijas “Ķemeri” un sanatorijas “Baldone”, kā arī Zinātnes un ražošanas uzņēmuma “Kurortoloģija” privatizācijas lietderības atbilstību Latvijas valsts interesēm.
    Izvērtējot valsts uzņēmuma sanatorijas “Ķemeri” privatizācijas likumību, konstatēts:
    1998.gada 16.jūnijā ar Privatizācijas aģentūras (PA) valdes lēmumu Itālijā reģistrēta uzņēmējsabiedrība “Ominasis Italia, S.R.L” (SIA “OI”) atzīta par atbilstīgu v/u “Ķemeri” privatizācijas pretendentu, kaut gan netika iesniegti visi nepieciešamie dokumenti.
    PA nav pieprasījusi un nav saņēmusi zvērināta revidenta vai licencēta auditora atzinumu par SIA “OI” maksātspēju, kā to nosaka LR 1994.gada 17.februāra likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (Privatizācijas likums) 47.panta 2.punkts. Arī privatizācijas subjekta iesniegtā Romas bankas “Arab Bank PCL” izziņa neapliecina tā maksātspēju.

    img8

    Sanatorija “Ķemeri”. Griestu un sienu fragments ar lustrām

    img9


    Sanatorijas “Ķemeri” telpas ēkas 5.stāvā. Bojājumi grieztos

    SIA “OI” nav pieredzes kūrorta ārstniecības jomā, jo tās statūti neparedz kūrorta ārstnieciski profilaktisko darbību, rehabilitāciju, balneoloģiskos un citus medicīniskos pakalpojumus, ko bija paredzēts saglabāt sanatorijā pēc privatizācijas.
    Kaut gan SIA “OI” iesniegtie dokumenti kā maksātspējas garantijas liecināja, ka uzņēmējsabiedrības pamatkapitāls ir tikai 20 miljoni liru, kas līdzvērtīgs Ls 6700 , tomēr Privatizācijas aģentūra 1998.gada 25.augustā ar to noslēdza nomaksas pirkuma līgumu, atbilstīgi kuram v/u “Ķemeri” nosacītā cena ir Ls 900 000, kā maksāšanas līdzekļus nosakot 20% maksājumu veikt latos un 80% – privatizācijas sertifikātos. Pircējs izpirkuma maksu ir samaksājis.
    Atbilstīgi apstiprinātajiem v/u “Ķemeri” privatizācijas noteikumiem un noslēgtajam pirkuma līgumam privatizācijas subjektam piecu gadu laikā jāiegulda Ls 10 miljoni. PA nav pieprasījusi pietiekamas un drošas garantijas šo investīciju ieguldījumiem, bez tam netika noteikts šo investīciju mērķizlietojums, kā arī investīciju garantiju līgumam netika pievienots investīciju ieguldījumu grafiks pa gadiem.
    Saskaņā ar nomaksas pirkuma līgumu un atbilstīgi LR 1991.gada 5.novembra likumam “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” privatizācijas subjekts – SIA “OI” 1998.gada 3.novembrī reģistrējis LR Uzņēmumu reģistrā sabiedrību ar ierobežotu atbildību – SIA “Ominasis Latvia”. Tās dibinātājs un vienīgais dalībnieks ar 100% pamatkapitāla ir SIA “OI”.
    1999.gada 20.janvārī parakstīts sanatorijas “Ķemeri” nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgums starp PA kā kreditoru, SIA “OI” kā tiesību un saistību devēju un SIA “Ominasis Latvia” kā tiesību un saistību ņēmēju. Saskaņā ar pārjaunojuma līgumu puses vienojās, ka objekta privatizācijas noteikumos un nomaksas pirkuma līgumā pircējam noteiktās tiesības un saistības, izņemot investīciju ieguldīšanas pienākumu, tiek pārjaunotas tiesību un saistību pārņēmējam – SIA “Ominasis Latvia”. Šajā pašā datumā ar pircēju SIA “OI” parakstīts investīciju garantiju līgums.
    Visi trīs līgumi – nomaksas pirkuma līgums, pirkuma pārjaunojuma un investīciju garantiju līgums – ir vienots darījuma kopums, kas apliecina v/u sanatorijas “Ķemeri” īpašnieka maiņu ar pārdošanas metodi.

    Privatizācijas noteikumu un nomaksas pirkuma līguma galvenie noteikumi ir izpildīti daļēji:

        • privatizācijas noteikumos un nomaksas pirkuma līgumā netiek uzrādīts, no kura laika jāveic kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, balneoloģiskie un citi medicīniskie pakalpojumi;
        • nav noslēgta vienošanās ar Jūrmalas pilsētas domi par sadarbību;
        • privatizētā sanatorija “Ķemeri” nav reģistrēta Zemesgrāmatā;
        • investīciju ieguldīšana veikta daļēji.

    Sanatorijā “Ķemeri” saskaņā ar 2000.gada 14.augustā pārreģistrēto pamatkapitālu, ko varētu vērtēt kā investīcijas, pēc stāvokļa 2000.gada 29.decembrī ir ieguldīti Ls 123 600.
    VK 2000.gada vasarā, iepazīstoties ar stāvokli objektā, konstatēja, ka praktiski objekta darbības atjaunošanā nekas nav paveikts, jo nav pat uzsākta objekta rekonstrukcija un remonts. Arī 2000./2001.gada ziemas sezonā objektā netika nodrošināta apkure, kas nepieļautu ēkas konstrukciju tālāku bojāšanos.

    img10

    Sanatorijas “Ķemeri” bibliotēka. Tumšo mēbeļu komplekts

    img11

    Telpas ēkas 5.stāvā. Jumta bojājumu dēļ iet bojā griestu un sienu konstrukcijas

    Kopš SIA “OI” ir pārņēmusi sanatoriju, ir pagājuši divi gadi, bet pircēja paveiktais neliecina par nopietnu attieksmi sanatorijas “Ķemeri” darbības atjaunošanā.
    Privatizācijas noteikumos un pirkuma līgumā tika noteikts, ka privatizācijas subjektam sanatorijā jāsaglabā ārstnieciski profilaktiskās darbības profils piecus gadus, taču netika noteikts konkrēts datums, no kura laika. Tā kā sanatorijas darbība tika pārtraukta pirms septiņiem gadiem, ir jāveic tās rekonstrukcija un pilnībā jānomaina medicīniskā aparatūra un iekārtas. Privatizācijas noteikumos paredzētā darbība varētu tikt atjaunota pēc sanatorijas rekonstrukcijas pabeigšanas, tas ir, pēc 2004.gada 20.februāra. PA ir uzsvērusi, ka sanatorijas “Ķemeri” darbības profila saglabāšana ir pircēja pienākums.
    Ņemot vērā to, ka SIA “OI” nepildīja savas saistības atbilstīgi noslēgtajiem līgumiem, Privatizācijas aģentūras Padome 2000.gada 14.jūlija sēdē nolēma ieteikt PA valdei uzsākt likumā paredzētās darbības, kas nodrošinātu sanatorijas “Ķemeri” 1998.gada 25.augusta nomaksas pirkuma līguma, 1999.gada 20.janvāra nomaksas pirkuma pārjaunojuma un investīciju garantiju līguma, kas veido sanatorijas “Ķemeri” pirkuma kopumu, darbības izbeigšanu.
    2000.gada 27.jūlijā PA valde nolēma atcelt visus iepriekš minētos līgumus. SIA “OI” nepiekrita PA valdes lēmumam un atbilstīgi LR 1997.gada 11.septembra likumam “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” uzsāka sarunas ar Privatizācijas aģentūru par investīciju ieguldīšanas kārtību sanatorijā “Ķemeri”. Pēc šīm sarunām PA valde pieņēma lēmumu par vienošanās noslēgšanu, un 2000.gada 20.oktobrī PA reģistrēta “Vienošanās par investīciju ieguldīšanas kārtību privatizētajā valsts uzņēmumā sanatorijā “Ķemeri”” (Vienošanās).
    Vienošanās noteikti investīciju apjomi pa gadiem, ieguldīšanas mērķi, kārtība un nosacījumi par investīciju novērtēšanu un ieskaitīšanu, celtniecības projektēšanas darbu īpatsvars kopējā investīciju apjomā, soda sankcijas par investīciju ieguldījumu neizpildi un līgumsoda nemaksāšanu. Jāuzsver, ka PA to vajadzēja noteikt jau nomaksas pirkuma, pirkuma pārjaunojuma un investīciju garantiju līgumā, kas netika izdarīts. Vienošanās atbilstīgi investīciju ieguldīšanas plānam nosaka Ls 2 615 000 ieguldījumu laikā no 1999.gada 19.februāra līdz 2000.gada 31.decembrim, tomēr Vienošanās neparedz pietiekamu un drošu kontroles mehānismu investīciju ieguldīšanas un citu noteikumu izpildes pārbaudei, kā arī sankcijas gadījumā, ja netiek izpildīti noteikumi par darbības profila saglabāšanu un 120 darbinieku nodarbināšanu.

    Valsts sanatorija “Baldone”
    Pārbaudē par valsts sanatorijas “Baldone” privatizācijas likumību un lietderību konstatēts, ka neviena no institūcijām, kuru kompetencē bija veikt objekta privatizāciju, uzraudzīt un kontrolēt šā procesa norisi, kā arī nepieļaut šā objekta izsaimniekošanu – ne PA, ne Ekonomikas ministrija, ne Valsts policija un tiesu iestādes – kaut gan bija zināmi fakti, ka notiek valsts īpašuma prettiesiska izpārdošana un demolēšana, neveica nekādus pasākumus, lai to novērstu.
    Sanatorija “Baldone” atrodas Ķekaviņas upītes krastos, labiekārtota parka zonā, valsts nozīmes pieminekļa “Sēravots” aizsardzības teritorijā. Baldone kā kūrvieta pazīstama kopš XV gadsimta ārstniecisko minerālūdeņu (sērūdeņraža, broma un nātrija – kālija hlorīda), kūdras dūņu un labvēlīgā mikroklimata dēļ. Objekts ir vecākais kūrorts Latvijā un viens no vecākajiem Austrumeiropā. Kūrvieta “Baldone” izveidota pie sēravota, un zemes dzīļu bagātības ir galvenais šīs vietas vērtību noteicošais faktors. Sēravotam piešķirts valsts nozīmes vēstures pieminekļa statuss. Patlaban minerālavoti netiek izmantoti, bijušās sanatorijas apbūvei nepieciešama restaurācija un pārbūve, kūrvieta zaudējusi savu kādreizējo nozīmi. Lai atjaunotu un nodrošinātu sanatorijas “Baldone” statūtos noteiktos darbības virzienus – nervu, locītavu un ginekoloģisko slimnieku ārstniecību, sniegtu balneoloģiskos un cita veida medicīniskos pakalpojumus, jāpiesaista investīcijas. Sanatorijas “Baldone” saimnieciskā darbība tika pārtraukta jau 1992.gadā.
    Privatizācijai valsts sanatorija “Baldone” (objekts) tika nodota 1995.gadā. Privatizācijas aģentūra to savā valdījumā pārņēma 1995.gada 16.jūnijā.
    Atbilstīgi SIA “Grāmatvedis” novērtējumam kopējā privatizējamā objekta vērtība 1995.gada jūlijā bija Ls 218 809. Sanatorijas “Baldone” privatizācijas noteikumi apstiprināti 1996.gada 19.decembrī ar PA valdes lēmumu, kur noteikts, ka objekts tiek privatizēts ar pārdošanas metodi un paņēmienu – pārdošana ar tūlītēju samaksu par nosacīto cenu Ls 1, objekta saistības 1996.gada 1.novembrī: debitoru parādi – Ls 25 346,51, parādi kreditoriem – Ls 193 960. PA, izstrādājot un apstiprinot privatizācijas noteikumus, nav pietiekami kritiski izvērtējusi privatizējamā objekta slikto finansiālo stāvokli, nav ņēmusi vērā būtiskus apstākļus un ir pieļāvusi kļūdu, kā privatizācijas metodi un paņēmienu piemērojot pārdošanu ar tūlītēju samaksu. Tas arī apstiprinājās tālākā objekta privatizācijas gaitā. Privatizācijas noteikumos netika paredzēta investīciju piesaiste, līdz ar to netika garantēta sanatorijas darbības profila saglabāšana, kā to bija norādījusi Labklājības ministrija 1994.gada 14.oktobra vēstulē PA. Apstiprinot privatizācijas noteikumus, netika noteikts, ka sanatorijā jāsaglabā tās darbības profils. Pirkuma – pārjaunojuma līgumu PA kā pārdevējs 1997.gada 18.februārī noslēdza ar vienīgo privatizācijas subjektu kā pircēju – Vandu Gurčieni, visas privatizācijas noteikumos un iepriekš minētajā līgumā pircējam noteiktās tiesības un saistības tika pārjaunotas vienas īpašnieces V.Gurčienes individuālajai ražošanas un komerciālajai firmai “Vanadziņš” (i/u “Vanadziņš”). Saistību pārņēmējs i/u “Vanadziņš” apliecinājis, ka ir maksātspējīgs. Jāuzsver, ka PA nebija pienācīgi izvērtējusi potenciālā pircēja – V.Gurčienes – finansiālo stāvokli, kaut gan tā izvērtēšana bija viena no PA ar privatizācijas likumu noteiktajām funkcijām. Pamatojoties uz iepriekš teikto, kā privatizācijas subjekts tika apstiprināta persona, kuras rīcībā nebija pietiekamu finansu līdzekļu, lai radītu un attīstītu veiksmīgu uzņēmējdarbību. Pircējam atbilstīgi privatizācijas noteikumiem un pirkuma pārjaunojuma līgumam sanatorija tika pārdota par nosacīto cenu 1 lats kā vienots mantas kopums, kura sastāvā ir nekustamā manta, tehnoloģiskās iekārtas, transporta līdzekļi, inventārs, apgrozāmie līdzekļi, finansu resursi un kredītsaistības Ls 193 812 apjomā. I/u “Vanadziņš” apliecinājis, ka bez ierunām pārņem visu mantu un visas saistības.

    img12


    Skulptūra strūklaka “Zēns ar zivi” pie ārstnieciskā korpusa. Strūklaka veidota pēc pasūtījuma apm. 1950.gadā.

    img13


    Katlumāja

    Pircējam pēc stāvokļa 1997.gada 1.februārī tika nodoti debitoru parādi Ls 27 146 un parādi kreditoriem – Ls 193 812, kuri uzrādīti pirkuma un pārjaunojuma līguma pielikumā. Kaut gan PA rīcībā bija dokumenti un ziņas, kuras laikus iesniedza gan Baldones pilsētas dome, gan Rīgas apgabaltiesa un citas personas, ka i/u “Vanadziņš” gan pirkuma pārjaunojuma līguma noslēgšanas brīdī, gan arī pēc tam bija maksātnespējīgs, nepildīja objekta privatizācijas noteikumus un pirkuma pārjaunojuma līguma nosacījumus, tomēr PA nav izmantojusi savas likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” noteiktās tiesības un nav pienācīgi kontrolējusi noslēgto līgumu izpildi, nav veikusi noteiktas darbības līgumu izpildes nodrošināšanai vai tā izbeigšanai. Sakarā ar sanatorijas “Baldone” pircēja maksātnespēju, kas ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu tika pasludināta no 1997.gada 5.novembra, pircēja saistības pret kreditoriem sasniedza jau Ls 210 342,23, tajā skaitā PVAS “Latvijas gāze” – Ls 124 262,12; LR VID Rīgas rajona nodaļai – Ls 46 364,84; a/s “Rīgas Slimokase” – Ls 34 000; Baldones pilsētas domei – Ls 5715,27. Kaut gan privatizācijas noteikumos tika paredzēts, ka objekts “jāsaglabā natūrā”, ka pircējam līdz visu apgrūtinājumu izpildei nav tiesību bez PA piekrišanas jebkādā veidā atsavināt objektu vai tā daļu, tomēr V.Gurčiene nekontrolēti izpārdeva sanatorijas mantu, nesedzot objekta parādus, nojauca nekustamā īpašuma daļas un atsavināja bez tiesību aktos noteikto dokumentu sagatavošanas, tā izvairoties arī no nodokļu maksāšanas.
    PA nav izmantojusi pirkuma un pārjaunojuma līguma izbeigšanas tiesības, kā to noteica Privatizācijas likuma normas un pirkuma līguma noteikumi: ja tiesa atzinusi pircēju par maksātnespējīgu vai bankrotējušu, tad Privatizācijas aģentūra vienpusīgi var atcelt noslēgto pirkuma un pārjaunojuma līgumu šajā līgumā noteiktajos pirmpirkuma un atpakaļpirkuma termiņos. Tomēr PA nav veikusi nekādas darbības, lai nepieļautu privatizējamā objekta mantas prettiesisku atsavināšanu un tā vērtības samazinājumu. Likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” vairāku normu neievērošana PA darbībās, kas pieļautas sanatorijas “Baldone” privatizācijas procesā, sekmēja to, ka privatizējamā objekta vērtība no Ls 193 813, kas noteikta, pārdodot to privatizācijas noteikumos noteiktā kārtībā 1997.gada 18.februārī, samazinājās līdz Ls 12 500. Par šo summu tika pārdota sanatorijas atlikusī kustamā un nekustamā manta privatizācijas subjekta i/u “Vanadziņš” maksātnespējas procesa izsolē 2000.gada 15.septembrī sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Amass Ltd.”, kuru pārstāvēja pilnvarotā persona Wuzhi Xin.
    Arī administrators pieļāvis LR 1996.gada 12.septembra likumam “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” neatbilstīgas darbības, veicot i/u “Vanadziņš” maksātnespējas procesa funkcijas. Gan PA, gan administratora rīcības dēļ iepriekš minētajiem kreditoriem, tajā skaitā valstij, radīts kaitējums vismaz Ls 389 000 apjomā (precīzs zaudējumu aprēķins nosakāms pēc likvidējamā i/u “Vanadziņš” maksātnespējas procesa pabeigšanas). Bez tam Valsts kontrole konstatējusi, ka LR Uzņēmumu reģistrs (UR), kas pildīja administratora funkcijas i/u “Vanadziņš” maksātnespējas procesā, nav spējis nodrošināt šā procesa kvalitatīvu izpildi, jo pieļāvis vairāku likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteikto tiesību normu neievērošanu, kā arī likumdevējs nav atrisinājis jautājumu par finansējuma nodrošināšanu administratora funkciju veikšanai.
    Izvērtējot valsts sanatorijas “Baldone” privatizāciju, ir pamats secināt, ka tā bijusi neveiksmīga un nelietderīga un tās kreditoriem, tajā skaitā valstij radīti zaudējumi vismaz Ls 389 000 apjomā.

    Valsts zinātnes un ražošanas uzņēmums “Kurortoloģija”
    Privatizējamā objekta v/u “Kurortoloģija” sastāvā tika iekļauti 19 minerālūdens urbumi, tajā skaitā Jūrmalā – Ķemeros, Dzintaros, Majoros un Bulduros – 15 un Rīgas rajona Baldonē – 4 urbumi. Visas iepriekš minētās minerālūdeņu atradnes Valsts ģeoloģijas dienests iedala trīs lielās grupās:

        • Ķemeru un Baldones sulfīdo minerālūdeņu ar paaugstinātu sērūdeņraža saturu atradnes, kuru teritorijās ierīkoti ūdens ieguves urbumi;
        • vidusdevona Pērnavas horizonta un apakšdevona Ķemeru horizonta hlorīda – nātrija tipa ūdeņi ar ieguluma dziļumu līdz 500 m Ķemeros, Baldonē, Dzintaros, Bulduros un Majoros;
        • kembrija horizonta hlorīda – nātrija tipa sālsūdens ar paaugstinātu broma koncentrāciju, paaugstinātu temperatūru un ieguluma dziļumu 900 līdz 1000 m un dziļāk Ķemeros un Baldonē.

    Pirmās grupas minerālūdeņu atradnes ir vienīgās ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un Eiropā. Par valsts līdzekļiem vairākkārt veikti hidroģeoloģiskās, hidroķīmiskās un hidroloģiskās izpētes darbi, tāpēc Valsts ģeoloģijas dienests uzskata, ka šo atradņu teritoriju vajadzētu noteikt par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu, saglabājot stingru valsts uzraudzību pār resursu racionālu izmantošanu un atradņu aizsardzību. Atradņu teritorija (izņemot Baldones atradnes) ietilpst Ķemeru nacionālā parka teritorijā, un tās apsaimniekošana jāveic kompleksi.
    Otrās un trešās grupas minerālūdeņu ieguvei ir 9 dziļurbumi. Šādu dziļurbumu turpmāka ierīkošana Latvijas teritorijā ir problemātiska neatbilstīgā tehniskā nodrošinājuma dēļ. Urbumiem ir gan praktiska vērtība minerālūdeņu ieguvē, gan arī zinātniska vērtība kā unikāliem minerālūdens ieguves un izpētes objektiem, kuru ierīkošana vai atjaunošana patlaban nav iespējama. Valsts ģeoloģijas dienests uzskata, ka dažiem urbumiem jāpiešķir valsts nozīmes ieguves vietas statuss, paturot tos valsts īpašumā savas unikalitātes dēļ, kā arī, lai nodrošinātu urbumu tehniski pareizu un optimālu izmantošanu.
    Veicot revīziju “Par valsts uzņēmuma “Kurortoloģija” privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu prasībām”, konstatēts, ka tā privatizācijā nav pārkāptas tiesību aktu prasības.
    Ar Privatizācijas aģentūras Valdes 2000.gada 8.februāra lēmumu apstiprināti v/u “Kurortoloģija” privatizācijas noteikumi. Objektu paredzēts privatizēt ar vadības privatizācijas un pārdošanas metodēm. Kā objekta privatizācijas paņēmiens noteikta valsts uzņēmuma pārveidošana statūtsabiedrībā, vienlaikus pārdodot sabiedrības kapitāla daļas.
    Privatizējot v/u “Kurortoloģija”, tas tika pārveidots sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Eiropas minerāls” (SIA “Eiropas minerāls”), kas reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 2000.gada 11.jūlijā ar Nr.000304457; tās pamatkapitāls saskaņā ar 1999.gada bilances datiem noteikts Ls 51 780, vienas daļas nominālvērtība – Ls 1.
    Nosakot pamatkapitāla vērtību, saskaņā ar LR 1996.gada 8.jūlija likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” 8.panta 4.punktu bija jāveic objekta novērtējums, pieaicinot attiecīgās nozares ekspertus, lai ievērotu visas objekta kvalitātes un nozares ekspertu atzinumus, kas netika izdarīts.
    Privatizācijas aģentūra, apstiprinot v/u “Kurortoloģija” privatizācijas noteikumus, ņēmusi vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumus un iekļāvusi tajos nosacījumus, ka unikālie minerālūdens dziļurbumi Ķemeros, Dzintaros un Baldonē pircējam bez atlīdzības būs jānodod atpakaļ valstij, ja Ministru kabinets pieņems lēmumu par to saglabāšanu valsts īpašumā.
    Nav atrisināts jautājums par uzņēmuma profila turpmāko saglabāšanu, jo privatizācijas noteikumi nosaka saglabāt urbumu un minerālūdens atradņu darbības profilu tikai trīs gadus.

    Kontrolpaketes izsoles sākuma cena tika noteikta Ls 26 408, tas ir, 51% no pamatkapitāla. Kontrolpaketi izsolē par Ls 30 408 nopirka Īrijas pilsonis El-Jadiry Fakhry Karim Kalaf, samaksājot 30% latos, tas ir, Ls 9122,12 un 70% privatizācijas sertifikātos, tas ir, 760,21 sertifikātu, kas pēc to nominālvērtības atbilst Ls 21 285,88.
    Lielākā daļa privatizācijai nodoto urbumu, tas ir, 16, atrodas uz zemes gabaliem, uz kuriem atjaunotas īpašuma tiesības bijušajiem īpašniekiem (to mantiniekiem) vai iesniegti pieteikumi par īpašuma tiesību atjaunošanu. Saskaņā ar LR 1996.gada 2.maija likuma “Par zemes dzīlēm” 8.pantu zemes dzīļu izmantotājs ir zemes īpašnieks un persona, kam zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, kā arī juridiska vai fiziska persona, kas ar zemes īpašnieku noslēgusi līgumu par zemes izmantošanu.
    Pašvaldības (Jūrmalas pilsētas Dome un Rīgas rajona Baldones pilsētas ar lauku teritoriju zemes komisija), atjaunojot īpašuma tiesības, ne vienmēr ir noteikušas nepieciešamos apgrūtinājumus – aizsargjoslas ap minerālūdens urbumiem, kas atrodas uz atjaunotā zemes īpašuma.
    Ņemot vērā iepriekš teikto, tiek apgrūtināta urbumu ekspluatācija pēc to privatizācijas, jo zemes, tās dzīļu un minerālūdens urbumu īpašnieki ir dažādas personas.
    Lai nodrošinātu zemes dzīļu racionālu, ekoloģisku un ekonomiski sabalansētu izmantošanu atbilstīgi likuma “Par zemes dzīlēm” un Ministru kabineta 2000.gada 5.septembra noteikumu Nr.307 “Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtība” prasībām, VARAM un Valsts ģeoloģijas dienestam sadarbībā ar citām ieinteresētajām valsts un pašvaldību institūcijām jārisina jautājums par minerālūdens dziļurbumu atsavināšanu valsts īpašumā atbilstīgi apstiprinātajiem v/u “Kurortoloģija” privatizācijas noteikumiem, izlemjot, kura no valsts institūcijām būs atbildīga par to apsaimniekošanu, kā arī jārisina jautājums par vides aizsardzības normatīvo aktu pilnveidošanu, nosakot dziļurbumiem ar īpašu vērtību aizsargājamo objektu statusu.
    Kā VK paskaidrojusi VARAM (21.03.2001. vēstule Nr.1-07/1123), kopš 2000.gada oktobra tiek veikta minerālūdens dziļurbumu inventarizācija, un sadarbībā ar Valsts zemes dienesta reģionālajām struktūrvienībām ir uzsākta zemes īpašnieku apzināšana, kuru īpašumu teritorijā atrodas dziļurbumi. Pēc inventarizācijas un apsekošanas rezultātu izvērtēšanas ekspertu komisija, kuras darbā piedalīsies VARAM, Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas atbildīgās amatpersonas, noteiks tos valsts īpašumā esošos urbumus, kuriem tiks piešķirts valsts nozīmes aizsargājama objekta statuss. Komisija gatavo priekšlikumus, kura valsts institūcija turpmāk nodrošinās šo urbumu apsaimniekošanu un uzraudzību.
    Pēc VK ierosinājuma Valsts ģeoloģijas dienestā tiek gatavota normatīvo aktu projektu pakete, kas ietver arī valsts nozīmes aizsargājamo urbumu sarakstu un to apsaimniekošanas kārtību, tajā skaitā likvidācijas kārtību, kas ir jau izstrādāta, taču šo normatīvo aktu projektu galīgo variantu varēs izstrādāt tikai pēc iepriekš minēto jautājumu atrisināšanas.

    Izvērtējot iepriekš uzskaitīto Latvijas kūrortu privatizāciju, ir pamats atzīt, ka nav sasniegts likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 2.pantā noteiktais privatizācijas mērķis – “…mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs…”, jo neviens no privatizētajiem Latvijas kūrortu objektiem neveic uzņēmējdarbību, sanatorijas “Ķemeri” ēkas stāvoklis turpina krasi pasliktināties, sanatorija “Baldone” ir likvidēta, kurortoloģijas objektus – unikālos minerālūdens dziļurbumus – tikai patlaban, kad tie ir jau privatizēti, inventarizē un apseko Valsts ģeoloģijas dienests, to racionāla un efektīva izmantošana netiek nodrošināta ne no privatizācijas subjekta, ne no valsts viedokļa.
    Pārbaudē konstatētais neliecina par privatizācijas subjektu nopietniem nodomiem saglabāt un atbilstīgi pieminekļu aizsardzības prasībām un Latvijas valsts interesēm izmantot unikālos Latvijas kultūras mantojuma objektus – sanatoriju un kūrortpoliklīniku “Ķemeri” un sanatoriju “Baldone”, kā arī privatizētās ārstnieciskā minerālūdens atradnes Jūrmalā un Baldonē.

    Par rīcību ar valsts dzīvojamām mājām

    Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR AP) ar 1991.gada 20.marta lēmumu “Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem” noteica, ka valsts īpašumā Latvijas Republikā ir visi īpašuma objekti neatkarīgi no to pašreizējā valdījuma veida, izņemot fizisko personu īpašumu, kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju īpašumu, kā arī citu valstu īpašumu. Valsts mantas atrašanās juridiskās personas bilancē nerada īpašuma tiesības uz to.

    Minētajā lēmumā likumdevējs arī noteica, ka Latvijā tiks veikta valsts īpašuma konversija un ka konversija ietver:

        • valsts īpašuma nodošanu pašvaldību īpašumā;
        • valsts un pašvaldību īpašuma denacionalizāciju;
        • valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju.

    Nekādi citi konversijas veidi netiek paredzēti, un tas nozīmē, ka valsts savu īpašumu, kas līdz tam bija izņemts no privāttiesiskās apgrozības, gatavojas atsavināt tikai šajos veidos.
    Savukārt, pamatojoties uz LR AP 1991.gada 20.marta lēmumu “Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem”, likumdevējs 1992.gada 3.martā pieņēma lēmumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas koncepciju un sagatavošanas programmu”, kurā noteica valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas astoņus veidus. Starp tiem kā līdzvērtīga tiek minēta lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu privatizācija un dzīvojamo namu un dzīvokļu pārdošana, kas veicamas saskaņā ar īpašiem likumiem.
    Līdz ar to nepārprotami ir skaidrs, ka privatizāciju nevarēs veikt citādi, kā vienā no šiem astoņiem veidiem, un ka likumdevējs valstij un pašvaldībai piederošo dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizāciju nošķir no uzņēmumu privatizācijas. Ievērojot iepriekš teikto, ir skaidrs, ka tā valsts īpašuma daļa, kas ir dzīvojamās mājas un kas netiks denacionalizētas, tiks privatizētas tikai vienā veidā – pārdodot saskaņā ar īpašu likumu. Līdz ar to likumdevējs ir noteicis valsts dzīvojamās mājas izņemt no valsts īpašuma objektu privatizējamās mantas sastāva, un šī tiesību norma bija jāievēro visos valsts īpašuma objektu privatizācijas veidos.
    Šis lēmums bija spēkā līdz 1994.gada 18.martam, kad spēkā stājās likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kurā arī ir noteikts, ka valsts un pašvaldību īpašumā esošā dzīvojamā fonda privatizāciju nosaka citi likumi.
    Līdz tam spēkā bija LR AP 1992.gada 16.jūnijā pieņemtais likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību”, kurš bija piemērojams valsts un pašvaldību īpašuma objektiem (uzņēmumiem), izņemot tos valsts un pašvaldību īpašuma objektus, kas privatizējami saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem vai LR AP lēmumiem. Līdz ar to šis likums nebija piemērojams valsts un pašvaldību dzīvojamo namu un dzīvokļu privatizācijai.
    Arī LR AP 1992.gada 10.jūnijā pieņemtais likums “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību” noteica, ka valsts un pašvaldību īpašumā esošā dzīvojamā fonda objektu novērtēšanas kārtību nosaka atsevišķs likums.
    Vēlāk pieņemtajos speciālajos privatizācijas likumos faktiski arī tika noteikts aizliegums iekļaut valsts dzīvojamās mājas privatizējamās mantas sastāvā. LR 1992.gada 7.jūlija likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” ir noteikts, ka valsts vai pašvaldības uzņēmumu pārveido statūtsabiedrībā (statūtsabiedrībās) saskaņā ar privatizācijas projektu, kas apstiprināts atbilstīgi LR 1992.gada 16.jūnija likumam “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību”, un ka pārveidojamais uzņēmums jānovērtē saskaņā ar LR 1992.gada 10.jūnija likumu “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību”.
    Abos minētajos likumos ir noteikts, ka valsts un pašvaldību dzīvojamā fonda novērtēšanas un privatizācijas kārtību noteiks saskaņā ar īpašu, atsevišķu likumu.

    Aizliegums iekļaut valsts dzīvojamās mājas privatizējamās mantas sastāvā bija arī noteikts LR 1993.gada 19.janvāra likumā “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” (izņemot mājas, kas bezatlīdzības kārtībā nodotas piensaimnieku sabiedrībām saskaņā ar LR AP 1992.gada 15.aprīļa lēmumu “Par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizāciju”), 1993.gada 18.maija likumā “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju”, 1993.gada 1.jūnija likumā “Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju” un LR AP 1993.gada 2.marta lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” spēkā stāšanās kārtību”.
    Ievērojot konversijas laikā pieļautās kļūdas un lai tās turpmāk nepieļautu, 1995.gada 9.martā LR Saeima pieņēma likumu “Par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām”, kas vēlreiz nostiprināja jau 1992.gadā LR AP lēmumos par konversiju un privatizāciju noteikto, ka dzīvojamās mājas no valsts un pašvaldību īpašuma atsavināmas vienīgi ar īpašu likumu, tikai citiem vārdiem – līdz brīdim, kad stāsies spēkā likums par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, ir aizliegts ieķīlāt, kā arī pārdot vai citādi atsavināt valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas.
    Jāuzsver, ka likumdevējs ar minēto 1992.gada 20.marta konceptuālo lēmumu uzdeva valdībai līdz 1992.gada 30.maijam iesniegt likumdevējam likumprojektus par dzīvojamo namu un dzīvokļu privatizāciju un par valsts, pašvaldību, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju īpašumā esošo dzīvojamo namu un dzīvokļu novērtēšanas kārtību, tomēr Latvijas Republikas Ministru Padome ar likumu uzdotos uzdevumus noteiktajā laikā un veidā neizpildīja, jo LR likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” tika pieņemts tikai 1995.gada 21.jūnijā un likuma par valsts, pašvaldību, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju īpašumā esošo dzīvojamo namu un dzīvokļu novērtēšanas kārtību vietā LR MK tikai 1995.gada 7.novembrī izdeva noteikumus Nr.337 “Noteikumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektu vērtības noteikšanu”.
    Minēto tiesību aktu nekonsekvence attiecībā uz rīcību ar valsts dzīvojamām mājām un dzīvokļiem, kā arī daudzie grozījumi LR 1995.gada 21.jūnija likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (no tā pieņemšanas dienas līdz 2001.gada 1.janvārim – 8 grozījumi), jo arī šajā likumā nebija nepārprotami noteikts, kādas dzīvojamās mājas ir privatizējamas, vai tās ir tikai valsts dzīvojamās mājas, vai arī valsts statūtsabiedrību un statūtsabiedrību ar valsts kapitālu īpašumā esošās dzīvojamās mājas, kas tika precizēts LR 1996.gada 22.augusta, 1996.gada 28.novembra, 1997.gada 11.jūnija, 1998.gada 7.maija un 1999.gada 16.decembra likumos “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, ir radījuši apstākļus, ka valsts dzīvojamās mājas pēc valsts uzņēmumu un statūtsabiedrību privatizācijas ir nonākušas privāto tiesību subjektu īpašumā un valsts pilsoņi, nepilsoņi un personas, kuras saņēmušas pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, ir zaudējuši tiesības privatizēt īrētos dzīvokļus bijušajās valsts dzīvojamās mājās.
    Ievērojot minēto, VK uzskata, ka valsts dzīvojamo māju nodošana uzņēmējsabiedrību īpašumā ir prettiesiska, jo izdarīta pretēji tajā laikā spēkā esošajām tiesību normām, kas skaidri noteica vienīgo tiesisko veidu, kā tas varētu notikt – pārdodot īpašā likumā noteiktajā kārtībā. Nekāda cita veida, kā valsts dzīvojamās mājas varētu tikt likumīgi izņemtas no valsts īpašuma, nebija, izņemot denacionalizāciju un nodošanu pašvaldībām.

    Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta veiktajās revīzijās ir konstatēts:

    1. Latvijas zivrūpniecības ražošanas apvienība “Latribprom” 1990.gada 1.jūnijā bija noslēgusi nomas līgumu ar Latvijas – Šveices kopuzņēmumu “Latkompexim”, kura tiesību un saistību pārņēmēja kopš 1991.gada 25.jūlija ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Silar International”, par Zvejniekciema zivju pārstrādes rūpnīcas nomu ar tiesībām daļēji vai pilnīgi izpirkt iznomāto īpašumu. Nomā tika nodoti visi rūpnīcas pamatlīdzekļi, tajā skaitā arī dzīvojamais fonds – 13 dzīvojamās mājas ar 92 dzīvokļiem Saulkrastos, Ostas ielā un Bērzu alejā.
    Šo dzīvojamo māju būvdarbi bija finansēti no valsts līdzekļiem.
    Kaut gan pirkuma līgums netika noslēgts, ražošanas apvienība “Latribprom” 1990.gada 9.novembrī, pamatojoties uz nomas līgumu un kopuzņēmuma “Latkompexim” naudas pārskaitījumu (Ls 5787,15), iznomāto mantu nodeva kopuzņēmuma “Latkompexim” īpašumā.
    Par pieļautajiem likumpārkāpumiem rīcībā ar valsts īpašumu – Zvejniekciema zivju pārstrādes rūpnīcu un tās sastāvā ietilpstošajām 13 dzīvojamām mājām – Valsts kontrole paziņoja LR Ģenerālprokuratūrai, nosūtot departamenta kolēģijas lēmumu un atzinumu. Pēc tam 13 dzīvojamās mājas Saulkrastos ar 92 dzīvokļiem tika nodotas pašvaldības īpašumā privatizācijai, un 80 dzīvokļi tika privatizēti.

    2. Pārveidojot 1991.gada 19.septembrī valsts nomas uzņēmumu “Rīgas porcelāns” par akciju sabiedrību “Rīgas porcelāns”, nomnieku kolektīvs nepabeigto 45 dzīvokļu valsts dzīvojamo māju Rīgā, Skudru ielā 39/4 uzskatīja par savu īpašumu un iekļāva akciju sabiedrības pamatkapitālā, jo LR Finansu ministrijas auditoru firma “Interaudits” 1991.gada 28.maijā, izdarot slēdzienu par nomnieku īpašumu, mantas sastāvā, kas iegādāta par nomnieka līdzekļiem, kļūdaini bija iekļāvusi arī nepabeigto valsts dzīvojamo māju Rīgā, Skudru ielā 39/4.
    Dzīvojamās mājas celtniecību 1989.gada 1.novembrī bija uzsācis valsts uzņēmums “Rīgas porcelāna rūpnīca”. Līdz valsts uzņēmuma nodošanai nomā tās darba kolektīvam 1990.gada 1.maijā valsts uzņēmums bija ieguldījis mājas celtniecībā 17% no kopējās tās celtniecības darbu tāmes vērtības.
    Dzīvojamā māja Rīgā, Skudru ielā 39/4 1993.gada 15.februārī ar aktu tika pieņemta ekspluatācijā un par tās celtniecības darbu pasūtītāju tika noteikta a/s “Rīgas porcelāns”. Šīs dzīvojamās mājas celtniecībā ar dalības maksājumiem ir piedalījušies 33 uzņēmuma darbinieki, samaksājot 20% no saņemamo dzīvokļu celtniecības izmaksām. Dzīvojamās mājas celtniecības finansēšanā, pilnībā sedzot 6 dzīvokļu celtniecības izmaksas, ir piedalījušies vēl četri uzņēmumi. Kopā iedzīvotāju un citu uzņēmumu dalības maksājumu apjoms minētās dzīvojamās mājas celtniecības izmaksās bija 30,8%. Pēc dzīvojamās mājas Rīgā, Skudru ielā 39/4 celtniecības pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā 5 dzīvokļus (12% no kopējās mājas dzīvojamās platības) akciju sabiedrība “Rīgas porcelāns” piešķīra Rīgas pilsētas izpildkomitejai, pamatojoties uz tās 1987.gada 2.oktobra lēmumu Nr.385.
    Jāuzsver, ka nav neviena administratīva akta vai cita dokumenta, ar kuru valsts īpašums – nepabeigtā 45 dzīvokļu dzīvojamā māja Rīgā, Skudru ielā 39/4 – būtu nodots nomas uzņēmuma vai a/s “Rīgas porcelāns” īpašumā.
    Ar tiesas lēmumu a/s “Rīgas porcelāns” ir atzīta par maksātnespējīgu jau 1996.gadā un ir uzsākta tās bankrota procedūra.
    A/s “Rīgas porcelāns” mantas sarakstā, uz kuru ir vēršami kreditoru prasījumi, ir iekļauta arī dzīvojamā māja Rīgā, Skudru ielā 39/4.
    Pamatojoties uz pārbaudē konstatēto, VK nolēma lūgt likvidējamās akciju sabiedrības “Rīgas porcelāns” administratoru uzsākt nepieciešamās procedūras, lai izslēgtu no sabiedrības pamatkapitāla un mantas saraksta, uz kuru ir vēršami kreditoru prasījumi, dzīvojamo māju Rīgā, Skudru ielā 39/4 un nodotu to privatizācijai Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai, kas 2000.gada 15.maijā arī tika izdarīts, sagatavojot aktu par dzīvojamās mājas Rīgā, Skudru ielā 39/4 nodošanu un pārņemšanu Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas valdījumā.

    3. Rīgas rajona Tiesu izpildītāju kantoris 1996.gada 7.februārī prettiesiski vērsa piedziņu uz v/u “Saulkalne” deviņām dzīvojamām mājām, kurās bija 504 dzīvokļi, kā arī citas būves un inženierkomunikācijas, un tās pārdeva izsolē par latiem, kaut gan LR 1995.gada 28.septembra likuma “Par dzīvokļu īpašumu” 25.pantā bija noteikts, ka valsts uzņēmumu un iestāžu bilancē esošās dzīvojamās mājas atzīstamas par valsts īpašumu un ierakstāmas Zemesgrāmatā kā valsts īpašums. Bez tam ar LR MK 1995.gada 31.janvāra rīkojumu Nr.38 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu pašvaldībām” noteica, ka Valsts īpašuma fondam jānodod Rīgas rajona Salaspils ar lauku teritoriju pašvaldības īpašumā valsts būvmateriālu ražošanas uzņēmuma “Saulkalne” bilancē esošās dzīvojamās mājas. Pamatojoties uz VK Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu, kurā Tiesu izpildītāju kantora rīcība, vēršot piedziņu uz v/u “Saulkalne” deviņām dzīvojamām mājām, tika atzīta par prettiesisku, un Ģenerālprokuratūras iesniegto protestu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 1998.gada 2.decembrī izskatīja civillietu par nekustamo īpašumu – deviņu dzīvojamo māju un inženiertīklu Saulkalnē, Rīgas rajonā – 1996.gadā notikušo izsoļu aktu apstiprināšanu un nolēma noraidīt minēto izsoļu aktu apstiprināšanu.
    Minētās dzīvojamās mājas, pamatojoties uz LR MK rīkojumu, tika nodotas Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai (CDzMPK) privatizācijai.

    4. Rīgas furnitūras ražošanas apvienība “Arta”, pamatojoties uz LR MP 1991.gada 21.oktobra lēmumu Nr.279, pārveidota par akciju sabiedrību “Arta”. Saskaņā ar LR MP lēmumu a/s “Arta” valdījumā tika atstāti neražošanas pamatfondi Ls 6875,50 vērtībā. Neražošanas pamatfondu sastāvā tika iekļauta piecstāvu 75 dzīvokļu dzīvojamā māja ar krājkasi Rīgā, Skudru ielā 39/1,2,3 un divstāvu dzīvojamā māja “Mežmuižas ūdensdzirnavas” Dobeles rajona Augstkalnes pagastā. Kaut gan neražošanas pamatfondi bija nodoti tikai a/s “Arta” valdījumā, bet ne īpašumā, a/s “Arta” vadība tos uzskatīja par savu īpašumu un vienu no tiem – māju “Mežmuižas ūdensdzirnavas” – bija nostiprinājusi Zemesgrāmatā uz a/s “Arta” vārda, kā arī piedāvāja dzīvokļu īrniekiem pirkt no a/s “Arta” dzīvokļus par latiem. Pēc tam, kad departamenta kolēģija atzina, ka sabiedrībai valdījumā nodotie neražošanas pamatfondi ir valsts īpašums, ieraksts Zemesgrāmatā par māju “Mežmuižas ūdensdzirnavas” tika dzēsts, un šī māja, kā arī valsts dzīvojamā māja Rīgā, Skudru ielā 39/1, 3 tika nodota CDzMPK privatizācijai.

    5. Pamatojoties uz LR AP 1992.gada 15.aprīļa lēmumu “Par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizāciju”, LR Lauksaimniecības ministrija ar 1992.gada 4.augusta pavēli Nr.178 apstiprināja kārtību, kādā piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām bezatlīdzības kārtībā nododami piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumi, neparedzot dzīvojamo māju izslēgšanu no privatizējamās mantas sastāva.
    Kaut gan LR AP 1992.gada 3.martā pieņemtais lēmums “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas koncepciju un sagatavošanas programmu” noteica, ka dzīvojamo namu un dzīvokļu privatizācija (pārdošana) jāveic saskaņā ar īpašu likumu, LR AP 1992.gada 3.marta konceptuālā lēmuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas koncepciju un sagatavošanas programmu” norma par valsts dzīvojamo māju privatizāciju nav pretrunā ar LR AP speciālā normatīvā akta, tas ir, 1992.gada 15.aprīļa lēmuma “Par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” normām par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu pamatfondu bezatlīdzības nodošanu īpašumā piensaimnieku biedrībām. Tieši pretēji, speciālā normatīvā akta normas par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu bezatlīdzības nodošanu piensaimnieku biedrībām loģiski iekļaujas normu sistēmā par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas veidiem, tas ir, lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu, kā arī dzīvojamo namu privatizācija notiek saskaņā ar īpašiem likumiem. Savukārt būtisks ir apstāklis, ka konceptuālajā lēmumā likumdevējs valstij un pašvaldībai piederošo dzīvojamo māju privatizāciju ir nošķīris no uzņēmumu privatizācijas. Līdz ar to nav būtiskas nozīmes, ka speciālais lēmums atsevišķi nereglamentē rīcību ar tiem dzīvojamiem namiem, kas ir uzņēmumu bilancē (privatizējamo objektu sastāva noteikšanu).
    1992.gada 15.aprīļa lēmuma normas nodot īpašumā bez atlīdzības piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumus un to struktūrvienības – pamatfondus, apgrozāmos un amortizācijas atskaitījumu līdzekļus – jēdziens pamatfondi bija jātulko sašaurināti, jo normas piemērotājam bija jāzina arī citi likumdevēja lēmumi par valsts īpašuma konversiju un privatizāciju.
    Lai gan likumdevējam, pieņemot LR 1993.gada 19.janvāra likumu “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju”, bija iespēja labot lēmumā “Par piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” pieļauto kļūdu attiecībā uz valsts dzīvojamām mājām, jo tas neparedzēja nodalīt valsts dzīvojamās mājas no privatizācijai nododamās valsts mantas sastāva, tomēr likumā “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” šī kļūda netika labota, jo likums neparedzēja no bezatlīdzības kārtībā nodoto piena pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu mantas nošķirt bijušās valsts dzīvojamās mājas un dzīvokļus, nododot tās pašvaldībai vai atstājot pircēja valdījumā līdz speciāla likuma pieņemšanai par to privatizāciju, bet gan noteica šo uzņēmumu kapitāla, tajā skaitā bijušo valsts dzīvojamo māju personificēšanas kārtību.
    Valsts kontroles kolēģija, izvērtējot revīzijas materiālus, konstatēja, ka privatizāciju veicošā valsts institūcija – Lauksaimniecības ministrija, pārkāpjot likumu prasības, valsts dzīvojamās mājas ir iekļāvusi privatizējamo uzņēmumu mantas sastāvā un vērtībā, un nolēma revīzijas lietas materiālus nosūtīt LR Ģenerālprokuratūrai pieļauto pārkāpumu izvērtēšanai un attiecīgu prasību celšanai tiesā, lai tiktu atjaunotas iedzīvotāju likumiskās tiesības privatizēt viņu īrētos dzīvokļus.
    Diemžēl LR Ģenerālprokuratūra uzskata, ka dzīvojamās mājas, kas bezatlīdzības kārtībā tika nodotas piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām (savienībām) un pēc tam privatizētas saskaņā ar LR likumu “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju”, nav atgūstamas valsts īpašumā, jo likumdevējs tā ir noteicis, kaut gan 1992.gada 3.marta lēmumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas koncepciju un sagatavošanas programmu” bija noteikts, ka dzīvojamo namu un dzīvokļu pārdošana (privatizācija) veicama saskaņā ar īpašu likumu. Valsts kontrole tomēr uzskata: tas, ka šāds likums piena pārstrādes uzņēmumu privatizācijas laikā nebija pieņemts, nedod pamatu piemērot citu likumu – “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju”, jo ar likumu bija aizliegta valsts dzīvojamo māju privatizācija (pārdošana) bez speciāla likuma pieņemšanas.

    6. Satiksmes ministrijai, kuras pārziņā atradās privatizējamie valsts uzņēmumi tūristu bāze “Sauleskalns” un tūristu bāze “Ezernieki”, saskaņā ar LR likumiem bija jānodod privatizējamo uzņēmumu bilancēs esošās dzīvojamās mājas pašvaldībām, bet tajos gadījumos, ja pašvaldības atsacījās dzīvojamās mājas pārņemt savā īpašumā, tās bija jānodod privatizācijas subjektam valdījumā vai pārziņā līdz brīdim, kad notiks to privatizācija pēc speciāla likuma pieņemšanas.
    Valsts uzņēmuma tūristu bāzes “Sauleskalns” privatizācijas projektu 1993.gada 28.jūnijā apstiprināja LR Satiksmes ministrija, 1993.gada 3.augustā atbalstīja LR Ekonomisko reformu ministrija, un neviena no tām neiebilda, ka valsts uzņēmuma privatizējamās mantas sastāvā bija valsts dzīvojamās mājas un tās netika nošķirtas no privatizējamās mantas sastāva, lai pēc tam tās nodotu pašvaldībai vai arī atstātu pircēja valdījumā (turējumā) līdz to privatizācijai saskaņā ar īpašu likumu, lai gan likumdevējs 1992.gada 3.marta lēmumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas koncepciju un sagatavošanas programmu” bija noteicis, ka dzīvojamās mājas un dzīvokļi privatizējami saskaņā ar īpašu likumu.
    Valsts uzņēmuma tūristu bāzes “Sauleskalns” pārdošana izsolē SIA “Intrad” 1995.gada 29.aprīlī attiecībā uz 6 dzīvokļu dzīvojamo māju un 39 dzīvokļu dzīvojamo māju Krāslavas rajona Kombuļu pagasta “Lielos Unguros” neatbilst tajā laikā spēkā esošiem likumiem, jo ir pārkāpts 1995.gada 9.marta likums “Par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām”, kas aizliedza pārdot vai citādi atsavināt valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas līdz brīdim, kad stāsies spēkā likums par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, tas ir, līdz 1995.gada 21.jūnijam.
    LR Satiksmes ministrija 1993.gada 22.decembrī ar lēmumu Nr.43 apstiprināja valsts uzņēmuma tūristu bāzes Ezernieki” privatizācijas projektu, bet 1994.gada 21.februārī Ekonomikas ministrijas privatizācijas projektu apstiprināšanas komisija to atbalstīja. Privatizācijas projektā privatizējamās mantas sastāvā neatbilstīgi likumu prasībām tika iekļautas trīs valsts dzīvojamās mājas (21, 16 un 6 dzīvokļu). Kā pamatojums šo dzīvojamo māju iekļaušanai privatizējamās mantas sastāvā tika norādīts, ka to apkure veido vienotu apkures sistēmu ar tūristu bāzi.
    Jāievēro, ka dzīvojamo māju kopējā komunikāciju sistēma ar privatizējamo uzņēmumu nevar būt par pietiekamu pamatojumu tam, lai dzīvojamās mājas uzskatītu par tehnoloģiski neatdalāmu daļu no uzņēmuma, šajā gadījumā tūristu bāzes, bez kuras uzņēmums nevarētu darboties.
    1994.gada 19.decembrī Satiksmes ministrija ministra A.Gūtmaņa personā ir noslēgusi pirkuma – pārdevuma līgumu ar Rīgas pilsētas Riharda Tērauda individuālo uzņēmumu SIA “Tenisa klubs” par valsts uzņēmuma tūristu bāzes “Ezernieki” pārdošanu.
    Ekonomikas (Ekonomisko reformu) ministrija nav pienācīgi un atbilstīgi likuma prasībām kontrolējusi minēto valsts uzņēmumu privatizācijas norises attiecībā uz šo uzņēmumu dzīvojamo fondu, kā arī nav pienācīgi veikusi likumā paredzēto vispārējo uzraudzību pār šo uzņēmumu privatizācijas komisiju darbību, tāpēc ir notikusi valsts dzīvojamo māju – 39 un 6 dzīvokļu dzīvojamo māju Krāslavas rajona Kombuļu pagasta “Lielos Unguros” un 21, 16 un 6 dzīvokļu dzīvojamo māju Krāslavas rajona Ezernieku pagasta tūristu bāzē “Ezernieki” – nelikumīga atsavināšana un radīti zaudējumi šo māju dzīvokļu īrnieku likumīgām interesēm privatizēt viņu īrētos dzīvokļus.
    Revīzijas atzinums un kolēģijas lēmums 2000.gada 30.jūnijā nosūtīti LR Ģenerālprokuratūrai pieļauto pārkāpumu izvērtēšanai un attiecīgu prasību celšanai tiesā, lai tiktu atjaunotas iedzīvotāju likumiskās tiesības privatizēt viņu īrētos dzīvokļus. Tomēr LR Ģenerālprokuratūra vēl līdz šim nav izvērtējusi minētos privatizācijas procesā pieļautos pārkāpumus un nav pieņēmusi lēmumu jautājumā par iespējām īstenot Prokuratūras likumā paredzētās prokurora pilnvaras.

    7. Valsts dzīvojamā māja Rīgā, Sporta ielā 1 tika nelikumīgi iekļauta valsts akciju sabiedrības “Rosme” (VAS “Rosme”) pamatkapitālā, 1996.gada 14.augustā izdodot LR MK rīkojumu Nr.334 “Par valsts akciju sabiedrību “Rosme””. Šī rīcība bija pretrunā ar spēkā esošā LR 1996.gada 8.jūlija likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” 8.panta noteikumiem, ka, pārveidojot uzņēmumu statūtsabiedrībā, tā aktīvos nedrīkst iekļaut tās ķermeniskās lietas, intelektuālo īpašumu un vērtspapīrus, kurus saskaņā ar likumu nevar privatizēt vai kuri nodoti uzņēmumam tikai turējumā.
    Valsts dzīvojamās mājas pretlikumīga ieguldīšana VAS “Rosme” pamatkapitālā bija veikta ar domu, lai, apejot LR 1993.gada 11.maija likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteikto dzīvokļu piešķiršanas valsts dzīvojamā mājā kārtību, piecām personām izīrētu dzīvokļus. Dzīvokļi šajā bijušajā valsts dzīvojamā mājā tika izīrēti, pamatojoties uz VAS “Rosme” valdes lēmumu, kas nevis tika pieņemts saskaņā ar LR likuma “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteikto kārtību, bet gan pamatojoties uz potenciālo īrnieku iesniegumiem un valdes locekļu subjektīviem lēmumiem. Pēc minēto dzīvokļu izīrēšanas bijusī valsts dzīvojamā māja atkal tika izslēgta no VAS “Diplomātiskā servisa aģentūra” (pirms nosaukuma maiņas – VAS “Rosme”) pamatkapitāla un nodota privatizācijai CDzMPK. Departamenta kolēģijas lēmums par šīm nelikumībām rīcībā ar valsts dzīvojamo māju Rīgā, Sporta ielā 1 ir nosūtīts LR Ģenerālprokuratūrai nelikumību izvērtēšanai un vainīgo personu saukšanai pie likumos noteiktās atbildības.

    Par maksāšanas līdzekļu proporciju maiņu privatizētajos valsts īpašuma objektos

    Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamentā ir pabeigts apjomīgs darbs par maksāšanas līdzekļu pielietojumu privatizēto valsts īpašuma objektu izpirkuma maksā. Pamatojoties uz BO VAS “Privatizācijas aģentūra” sniegto informāciju, ir pārbaudīta 218 bijušo valsts uzņēmumu privatizācijas dokumentācija un sagatavots revīzijas atzinums. Rūpīgu diskusiju galarezultātā, kolēģijas sēdē piedaloties arī PA amatpersonām, departamenta kolēģija pieņēmusi lēmumu.
    Privatizācijas procesā bija iesaistītas valsts pārvaldes institūcijas – ministrijas – un no 1994.gada speciāli izveidota institūcija – BO VAS “Privatizācijas aģentūra”.
    Revīzijas uzdevums noteica pārbaudīt maksāšanas līdzekļu un to attiecību maiņas tiesisko pamatojumu valsts īpašuma objektos, kuri nodoti privatizācijai saskaņā ar 1992.gada 16.jūnija likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību” (1992.gada Privatizācijas likums).
    1992.gada Privatizācijas likuma 9.pants noteica, ka maksājumi par īpašuma objektiem izdarāmi latos un sertifikātos, bet maksāšanas līdzekļu proporcijas noteica apstiprinātais privatizācijas projekts. Ministru Padome ar lēmumu noteica, ka pieprasījumam grozīt vai papildināt privatizācijas projektu jābūt motivētam un to izskata institūcija, kas apstiprinājusi privatizācijas projektu. Parasti tā bija ministrija, kuras pārraudzībā nodoti konkrētie privatizējamie valsts uzņēmumi.
    Ministrijas, tajā skaitā arī Valsts īpašuma fonds, slēdzot nomas ar izpirkumu līgumus, nav noteikušas maksāšanas līdzekļu proporcijas atbilstīgi privatizācijas projektam, tāpēc latos maksājamā daļa samazināta par Ls 3 465 029.
    1994.gada 17.februāra likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” noteica vienu valsts īpašuma privatizāciju veicošo institūciju – PA, kura pārņēma no ministrijām privatizējamos objektus valdījumā. Šā likuma pārejas noteikumi noteica, ka iepriekš noslēgtie līgumi paliek spēkā līdz to izpildei un tos var grozīt atbilstīgi apstiprinātajam privatizācijas projektam saskaņā ar likumiem un valdības lēmumiem.
    Ar 1994.gada 17.februāra likuma “Par valsts un pašvaldību objektu privatizāciju” spēkā stāšanos izveidojās situācija, ka ar privatizējamā objekta nodošanu no ministrijas valdījuma PA valdījumā bija liegta iespēja izmainīt privatizācijas projektu un tajā skaitā arī maksāšanas līdzekļu proporcijas.
    PA valde, pieņemot lēmumus par maksāšanas līdzekļu maiņu, uzņēmās šo svarīgo funkciju, kaut gan likumdevējs šādu tiesību nebija tai deleģējis.
    VK, veicot pārbaudes privatizētajos uzņēmumos, konstatēja, ka, sākot ar 1994.gada augustu, BO VAS “Privatizācijas aģentūra” valdes sēdēs lēmusi par maksāšanas līdzekļu maiņu daudzos privatizējamos valsts uzņēmumos, tādējādi samazinot latos maksājamo daļu par Ls 11 729 701, bet palielinot par privatizācijas sertifikātiem maksājamo daļu par Ls 12 588 089.
    Neviennozīmīga situācija izveidojusies ar privatizācijas sertifikātu izmantošanas kārtību un to vērtības noteikšanu.
    1992.gada novembra likums “Par privatizācijas sertifikātiem” noteica, ka sertifikāti jāpieņem bez ierobežojumiem kā izpirkuma maksa par valsts un pašvaldību īpašuma objektiem, ja konkrēto objektu privatizācijas projektā nav noteikts citādi. Sertifikāta novērtējums naudā ne retāk kā reizi ceturksnī jānosaka Latvijas Republikas Ministru Padomei.
    1993.gada 19.maijā pieņemtais Ministru Padomes lēmums “Par privatizācijas sertifikātu nominālvērtību” noteica viena privatizācijas sertifikāta nominālvērtību 28 lati. Ar šo lēmumu valdība uzdeva Ekonomisko reformu ministrijai un Valsts statistikas komitejai līdz 1993.gada 15.jūlijam iesniegt Ministru Padomē lēmumu par privatizācijas sertifikātu novērtējuma naudā izmaiņu metodiku, to noteikšanas kārtību atbilstīgi faktiskajam būvizmaksu pieauguma un patēriņa preču un pakalpojumu cenu indeksam. Kā noskaidrojām, šāds lēmums nav pieņemts.
    Līdzīga situācija izveidojusies arī sakarā ar Augstākās Padomes 1993.gada 2.marta lēmuma “Par LR likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” spēkā stāšanās kārtību” 6.punkta izpildi. Lēmums paredzēja līdz 1993.gada 15.martam valdībai izstrādāt un apstiprināt metodiskos norādījumus nomas un izpirkuma maksas aprēķināšanai, iznomājot valsts un pašvaldību īpašumu. Valdība arī nav izstrādājusi un apstiprinājusi uzņēmumu nomas un nomas ar izpirkumu parauglīgumus, kā arī kārtību, kādā rīkojamas izsoles un aizklātu piedāvājumu konkursi.
    Par šo situāciju VK 1998.gada 29.janvārī iesniedza ziņojumu LR Saeimas prezidijam ar nolūku likumdošanas ceļā sakārtot šo jautājumu. Jāuzsver, ka valdība nav izpildījusi likumdevēja prasību par minēto normatīvo aktu pieņemšanu. Šādu likumam precizējošo normatīvo aktu neesamība nenodrošina juridiski korektu likuma normu piemērošanu privatizācijas procesā.

    Tā kā 1992.gada likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” 2.pantā norādīts, ka sertifikāta novērtējums naudā ne retāk kā reizi ceturksnī jānosaka valdībai, jāsecina, ka sertifikāts tā pielietošanas laikā ir mainīgs lielums. Šo principu ne valdība, ne likumdevējs nav tālāk attīstījis. Saskaņā ar 1995.gada 4.aprīļa likumu “Par privatizācijas sertifikātiem” un Ministru kabineta noteikumiem Nr.198 “Likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” izpildes noteikumi” (pieņemti 1995.gada 11.jūlijā) viena privatizācijas sertifikāta nominālvērtība ir 28 lati. Šāda nemainīga privatizācijas sertifikāta vērtība acīmredzami neatbilst esošajai tirgus vērtībai.
    Ņemot vērā šos secinājumus, VK, pārbaudot maksāšanas līdzekļu maiņu privatizējamos uzņēmumos, pievērsa uzmanību Privatizācijas likumu normu piemērošanas pamatotībai.
    Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģija, pārbaudot revīzijas lietās iegūtos dokumentus par valsts uzņēmumu privatizācijas likumību, vairākkārtīgi ir konstatējusi, ka spēkā esošie tiesību akti nedod tiesības PA valdei izlemt jautājumu par maksāšanas līdzekļu proporciju maiņu privatizācijas projektos un noslēgtajos pirkuma līgumos.
    Tikai ar 1997.gada 11.jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (spēkā no 1997.gada 1.jūlija) 8.panta papildinājumiem PA ir tiesības izdarīt grozījumus privatizācijas projektos un pirkuma līgumos.
    Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās datumam izmaiņas, kas neatbilst privatizācijas projektos noteiktām maksāšanas līdzekļu proporcijām, ir veiktas 153 valsts īpašuma objektos, kuru nosacītā cena – Ls 36 035 073.
    Saskaņā ar 1997.gada 11.jūnija grozījumiem likumā PA valde 1997.gada 8.jūlijā akceptēja “Nolikumu par kārtību, kādā izdarāmi grozījumi apstiprinātajos valsts īpašuma objektu privatizācijas projektos un valsts īpašuma objektu pirkuma līgumos”. Valsts pilnvarnieks šo nolikumu pēc izskatīšanas PA padomē apstiprināja. Tas stājās spēkā 1997.gada 8.augustā.
    Nolikuma 6.punkts “Pārejas noteikumi” paredz, ka “…ja grozījumi līgumos atbilst šā nolikuma prasībām, tad tie ir spēkā no grozījumu izdarīšanas brīža”. Šādā veidā izteiktā 6.punkta redakcija pasludināja noteikumiem atpakaļejošu spēku.
    1994.gada 8.jūnija likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 9.pants nosaka, ka normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.
    Ne likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 8.15.panta papildinājumi, ne arī PA nolikuma “Pārejas noteikumi” neparedzēja šādu īpašu gadījumu. Likumā minēto normu piemērošanas princips ir tāds pats kā jebkurai citai šā likuma normai.
    Ņemot vērā VK aizrādījumus, PA atcēla nolikuma 6.punktu “Pārejas noteikumi”. Šos grozījumus nolikumā 2000.gada 17.oktobrī apstiprināja BO VAS “Privatizācijas aģentūra” valsts pilnvarnieks.
    Analizējot 153 valsts īpašuma objektu, kuros veikta maksāšanas līdzekļu maiņa, privatizācijas subjektu 1999.gada finansiālo darbību, konstatēts:

        • tikai 64 uzņēmējsabiedrības jeb 41,8% darbojas rentabli, un latos maksājamā daļa tajās ir samazināta par 4,33 miljoniem, kas ir tikai 27,9% no kopējās izmainītās latos maksājamās daļas;
        • 73 uzņēmējsabiedrībās jeb 47,7%, no kurām 5 likvidētas, 12 – maksātnespējīgas un 56 – nerentablas, ir apdraudēta vai pārtraukta ražošana, plānoto pakalpojumu sniegšana un no cerētās veiksmīgās privātā kapitāla darbības valstī samazināti ienākumi nodokļu maksājumu veidā. Šo uzņēmējsabiedrību latos maksājamā daļa ir samazināta par 10,95 miljoniem, kas ir 70,5% no kopējās izmainītās latos maksājamās daļas;
        • 16 uzņēmējsabiedrībās jeb 10,5%, par kurām nav finansu informācijas LURSOFT datu bāzē, latos maksājamā daļa ir samazināta par 0,26 miljoniem, kas ir 1,6% no kopējās izmainītās latos maksājamās daļas.

    Analizējot šos pamatrādītājus, jāņem vērā gan subjektīvo, gan objektīvo apstākļu ietekme uz privatizācijas procesu kopumā.
    Par maksāšanas līdzekļu proporciju maiņas atbilstību likumu prasībām Latvijas Republikas Saeimā iesniegts LR valsts kontroliera ziņojums.

    * * *

    Privatizācijas procesa revīzijas departamentā veikto revīziju materiāli, kas 2000.gadā publicēti izdevumā “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis”:

    Nr.1
    Pārbaudes par SIA “Rēzeknes būvmateriāli”, SIA “Sēlijas mežs” un a/s “Talsu meržrūpniecība” valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizācijas un valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumu izpildi.
    Pārbaude par valsts meža fonda zemju privatizācijas likumību Kuldīgas virsmežniecības Abavas mežniecībā.

    Nr.2
    Pārbaudes par Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Ceļu pārvalde” un Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmuma sporta un veselības kompleksa “Rumbula” privatizācijas atbilstību likumu un normatīvo aktu prasībām.
    Akciju sabiedrības “Latvijas gāze” 1998.gadā veiktās akciju slēgtās un publiskās emisijas likumības un lietderības pārbaude.

    Nr.3
    Par Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmuma kinoteātra “Palladium”, privatizējamā Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Vecrīgas restaurācijas pārvalde” un Rīgas pilsētas lauksaimniecības uzņēmuma “Rīgas zieds” privatizācijas atbilstību likumu un normatīvo aktu prasībām.

    Nr.4
    Par Valsts Rīgas rūpnīcas “Svaigums” privatizācijas atbilstību tiesību aktu normām.
    Pārbaude par nekustamo īpašumu denacionalizācijas atbilstību tiesību aktu normām Jūrmalas pilsētā.

    Nr.5
    Par dzīvojamās mājas Rīgā, Brīvības ielā 118 atdošanas likumīgajam īpašniekam un dzīvokļu un nedzīvojamo telpu privatizācijas tajā atbilstību tiesību aktu normām.

    Nr.6
    Privatizētā valsts uzņēmuma sanatorijas “Ķemeri” privatizācijas noteikumu un nomaksas pirkuma līguma izpildes pārbaude.

     

    Latvijas Republikas Valsts kontroles starptautiskā sadarbība

     

    Latvijas Republikas Valsts kontroles starptautiskā sadarbība 2000.gadā norisinājās trīs galvenajos virzienos:

    • Latvijas Republikas valsts kontroliera piedalīšanās ārvalstīs rīkotajos pasākumos;
    • VK darbinieku līdzdalība starptautiskās sanāksmēs, kongresos un konferencēs, stažēšanās un mācības ārvalstu kontroles institūcijās;
    • LR VK rīkotie starptautiskie pasākumi Rīgā.
    • I. LR valsts kontrolieris Raits Černajs piedalījās 14.gadskārtējā starptautiskā konferencē “Jaunākās attīstības tendences valsts pārvaldes sektora finansu vadībā”, kas notika Maiami (Florida, ASV) 27. – 31.martā. Konferences tēma – “Integrētās finansu vadības sistēmas”.

    Programmā svarīgākais:

    • starptautisko finansu institūciju jaunā pieeja finansēšanai;
    • informācijas tehnoloģijas sistēmu revīzijas;
    • atbildīgums un lietderības pasākumi valsts pārvaldē;
    • risku novērtējums pirms kontroļu revīzijām;
    • starptautiskie grāmatvedības standarti valsts sektora vajadzībām;
    • IFAC (International Federation of Accountants (Starptautiskā Grāmatvežu federācija)) un INTOSAI (International Organization of the Supreme Audit Institutions) revīzijas standartu vienotā pieeja;
    • finansu amatpersonu vai atbildīgo personu darba joma;
    • valsts pārvaldes sektora finansu vadības sabiedrisko attiecību aspekts;
    • sociālās apdrošināšanas un pensijas fondu pārskati;
    • kontroles pašnovērtējums;
    • integrētās finansu vadības sistēmas;
    • informācijas glabātuves;
    • elektroniskā komercija valsts pārvaldē;
    • tehnoloģija valsts pārvaldē XXI gadsimtā;
    • integrēto finansu vadības sistēmu revīzijas;
    • revidenta nozīme privatizācijā;
    • valsts pārvaldes operatīvo sistēmu privatizācija.

    Lietuvas Republikas valsts kontroliera Jona Liauča (Jonas Liaučius) un Latvijas Republikas valsts kontroliera Raita Černaja tikšanās notika Biržos (Lietuva) 18.augustā. R.Černajs informēja par Latvijas Republikas VK stratēģiskās attīstības plānu. Tikšanās laikā radās ierosinājums veidot starptautisku vienotu Baltijas valstu AKI (augstāko kontroles institūciju) darbinieku mācību centru, lai vieglāk būtu piesaistīt ES palīdzības fondu un Pasaules Bankas atbalsta struktūru palīdzību.

    Oslo (Norvēģija) no 7. līdz 8.septembrim notika gadskārtēja sanāksme par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu AKI sadarbību, kurā piedalījās šo valstu valsts kontrolieri. Sanāksmes programmā svarīgākais:

    • sadarbība: patlaban un nākamajos gados;
    • iegūtā pieredze no AKI divpusējiem projektiem (TWINNING projects – TWINNING programmas – dibinātas 1998.gadā pēc Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu iniciatīvas un paredzētas kandidātvalstu administratīvo spēju stiprināšanai, darbojas ar PHARE finansējumu), kurus finansē ES/PHARE;
    • ES kandidātvalstis – pašreizējā sarunu situācija un iespējamās sekas AKI;
    • nākamās sanāksmes mērķis, programma un norises vieta;
    • Iniciatīvas grupas INTOSAI attīstībai (IDI – INTOSAI Development Initiative) jaunākās ziņas.

    Sanāksmē tika pausts atbalsts idejai par vienota Baltijas valstu AKI darbinieku mācību centra izveidi, jo šādam starptautiskam centram varētu efektīvāk piesaistīt dažādu ārvalstu palīdzības fondu un finansu struktūru atbalstu nekā sīkām nacionālām programmām atsevišķi.

    Valsts kontrolieris R.Černajs laikā no 21. līdz 23.septembrim Vašingtonā (ASV) piedalījās starptautiskā “Pretkorupcijas sammitā 2000”. Tajā piedalījās vairāk nekā 50 valstu pārstāvji no dažādiem pasaules reģioniem, kuri pārstāvēja ne tikai augstākās kontrolējošās institūcijas, bet arī iekšējās kontroles sistēmas. Viena no sanāksmes pamatatziņām bija iekšējās kontroles sistēmas ieviešana un nostiprināšana kā pirmais posms cīņā ar korupciju. Otra problēma, kas pastāv ne tikai Latvijā, bet visās postsociālisma valstīs un valstīs, kuras attīstās demokrātijas virzienā, ir ierēdņu varas uzurpācija savtīgos nolūkos un šīs varas izmantošana sava labuma vairošanai. Tā ir slēpta valsts varas funkciju privatizācija, kas ir viens no kukuļdošanas un kukuļņemšanas un arī korupcijas iemesliem.
    Kā viens no veidiem cīņai ar korupciju tika atzīts atļauju, licenču u.c. dažāda veida birokrātisku dokumentu nepieciešamības pārskatīšana. Ir jāatrod tā sauktais “zelta vidusceļš”, lai likvidētu nevajadzīgos posmus un pārmērības birokrātijā.

    Sammita darbs bija organizēts speciālistu grupās (tā dēvētie paneļi):

    • AKI speciālistu grupa;
    • Pretkorupcijas komisiju un vienību speciālistu grupa;
    • OECD (Organization for Economic Cooperation and Development (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija)) speciālistu grupa (par tēmu “Privātā sektora loma: sadarbība korupcijas novēršanā”);
    • Pasaules Bankas speciālistu grupa (par tēmu “Adekvātas kontroles cīņā pret korupciju”);
    • Pilsoņu sabiedrības pārstāvju grupa (par tēmu “Nevalstisko, sabiedrisko un profesionālo organizāciju pieredze”).

    LR valsts kontrolieris R.Černajs nolasīja referātu “LR Valsts kontroles ieguldījums korupcijas apkarošanā” (tādās jomās, kā, piemēram, valsts pasūtījums, investīcijas un valsts programmu izpilde).

    Prāgā (Čehija) 20. – 23.novembrī notika Čehijas Republikas valsts kontroliera Ļubomira Volenika (Lubomir Volenik) un Latvijas Republikas valsts kontroliera R.Černaja tikšanās. Tās iemesls bija čehu kolēģa vēlme iepazīties ar Latvijas Republikas valsts kontroles (LR VK) stratēģiskās attīstības plānu, lai Čehijas AKI vieglāk būtu sagatavot un īstenot savu stratēģiskās attīstības plānu. LR VK stratēģiskās attīstības plāns tika izveidots pēc ES ekspertu ieteikuma, lai LR VK varētu sekmīgi iekļauties ES un atbilstu visiem nepieciešamajiem kritērijiem kā augstākā kontrolējošā struktūra. Tikšanās programmā svarīgākie jautājumi: Čehijas un Latvijas AKI sagatavotība integrācijai ES, stratēģiskās attīstības plāna sagatavošana, informācijas tehnoloģijas izmantošana revīzijās Čehijas AKI reģionālos departamentos.
    Tikšanās laikā iegūta pieredze, kā Čehijas AKI izmanto informācijas tehnoloģiju revīzijās, kā Čehijas AKI savas kompetences ietvaros izprot virzību uz NATO, jo Čehijā visas valsts struktūras ir saistītas ar valsts drošības programmu. Pārrunāja arī jautājumus, kurus paredzēts aplūkot 2000.gada 7. – 9. decembra Centrālās Eiropas un Austrumeiropas AKI sanāksmē, kas veltīta ES kandidātvalstu darbības stratēģijai 2001.gadā.

    Sofijā (Bulgārija) 6. – 9.decembrī notika gadskārtējā Austrumeiropas un Centrālās Eiropas, Kipras un Maltas AKI un Eiropas Revidentu tiesas (ERT) vadītāju sanāksme. Tās mērķis – apspriest ES kandidātvalstu AKI darbības stratēģiju 2001.gadam. Tika noteikti četri galvenie darbības virzieni: ES ekspertu darbība AKI novērtēšanā, stratēģiskā plāna izstrādē, revīzijas rokasgrāmatas izveidē un ES sadarbības partnervalsts izvēlē. Svarīgākais sanāksmes programmā:

    • galvenie likumprojekta par Bulgārijas Valsts kontroli jautājumi,
    • ES dalībvalstu AKI Kontaktu komisijas ziņojums: darbs ar kandidātvalstīm,
    • IDI ziņojums,
    • SIGMA (Support for Improvement of Governance and Management in Central and Eastern European Countries) programmas ziņojumi,
    • rezolūcijas un citu lēmumu pieņemšana,
    • starptautnieku sanāksme u.c.

    Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Albānijas, Bulgārijas, Horvātijas, Kipras, Čehijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Ungārijas, Lietuvas, Latvijas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas AKI, kā arī no ERT, Eiropas Komisijas, EUROSAI (European Organization of the Supreme Audit Institutions), INTOSAI, IDI un SIGMA; ERT priekšsēdētājs Jans O.Karlsons (Jan Karlsson), ERT loceklis Martins Engvirds (Maarten B.Engwirda), Eiropas Komisijas komisāre Mihaele Šreijere (Michaele Schreyer), INTOSAI ģenerālsekretārs Francs Fīdlers (Francs Fiedler), EUROSAI prezidents Pjērs Žoks (Pierre Joxe).
    LR VK pārstāvēja valsts kontrolieris Raits Černajs, valsts kontroliera padomnieks Pauls Krūmiņš un Starptautisko attiecību daļas vadītāja Velta Krūmiņa. R.Černajam bija tikšanās ar ERT priekšsēdētāju Janu O.Karlsonu, ar kuru vienojās par LR VK apmeklējumu 2001.gadā, un Eiropas Komisijas komisāri budžeta un finansu jautājumos Mihaeli Šreijeri. VK pārstāvji informēja, ka LR VK aktuāls ir jautājums par sadarbības partnervalsts izvēli.
    Sanāksmē tika pieņemta Centrāleiropas un Austrumeiropas, Kipras un Maltas AKI un ERT vadītāju rezolūcija.

    II. LR VK darbinieku līdzdalība starptautiskās sanāksmēs, kongresos, konferencēs un sanāksmēs, stažēšanās un mācības ārvalstu kontroles institūcijās

    Valsts kontroles sadarbība ar ārvalstu augstākām kontrolējošām institūcijām apkārtējās vides aizsardzības jautājumos
    Varšavā (Polija) 28. – 29.februārī notika pirmā ekspertu apspriede “Starptautiskā revīzija par Helsinku konvencijas noteikumu ieviešanu”. Tās mērķis – apspriest un izstrādāt kopēju viedokli par starptautiskās revīzijas mērķiem, veidu un termiņiem, kā arī par parakstāmo revīzijas līgumu. Svarīgākais apspriedes programmā:

    • Polijas AKI izstrādāto revīzijas programmas pieņēmumu (“Revīzijas programmas pieņēmumi par Helsinku konvencijas [Helsinku konvencija jeb Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija (Helsinki Convention – Convention on the Protection of the Marine Environment of the Baltic Sea Area (HELCOM))] noteikumu ieviešanas revīziju”) galvenie jautājumi,
    • iepazīšanās ar Polijas AKI izstrādāto revīzijas līgumprojektu “Par sadarbību Helsinku konvencijas noteikumu ieviešanas paralēlajā revīzijā”,
    • ekspertu ziņojuma par revīzijas programmas pieņēmumiem un revīzijas līguma apstiprināšana.

    Apspriedē izskatīja ar revīzijas sākuma posmu saistītos jautājumus, tas ir, plānošanas un veikšanas jautājumus. Galvenie jautājumi, kas tika iekļauti revīzijas programmā, skāra šādas jomas:

    • valsts normatīvo aktu atbilstība konvencijas noteikumiem, kas attiecas uz Baltijas jūras piesārņošanas novēršanu;
    • laikā no 1996. līdz 1999.gadam veiktās revīzijas par valsts līdzekļu izlietošanu Baltijas jūras ūdeņu aizsardzībā un šajā jomā veikto revīziju ieteikumu īstenošana.

    Apspriedes dalībnieki bija eksperti no Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas un Rumānijas (novērotāja statusā) AKI.
    LR VK Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta vecākais revidents Jevgeņijs Mežals un Valsts budžeta revīzijas departamenta revidente Santa Siksna informēja, ka no piedāvātajiem revīziju mērķiem un tematiem LR VK var veikt divas tematiskās revīzijas ar datu apkopošanu par situāciju, līdzekļiem un iespējām:

    • revīzija Jūras vides pārvaldē par sabiedrisko līdzekļu izlietojumu 1998. un 1999.gadā, lai apzinātu gan Baltijas jūras vides aizsardzības ieviešanas programmas izpildi 1996. – 1999.gadā, gan valsts likumdošanas atbilstību Helsinku konvencijas noteikumiem,
    • sauszemes punktveida piesārņojuma avotu revīzija ar datiem par veiktajiem pasākumiem 1996. – 1999.gadā un sabiedrisko līdzekļu izlietojumu Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kas ir iekļautas HELCOM vides “karsto punktu” sarakstā.

    Apspriedes laikā tika sagatavots Kopējais ziņojums (viedoklis) par sadarbību Helsinku Konvencijas noteikumu ieviešanas revīzijā (Kopējais ziņojums par sadarbību), ko parakstīja Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas AKI pārstāvji.
    Otrā ekspertu apspriede no 15. līdz 17.maijam notika Tabu netālu no Stokholmas (Zviedrija). Tās mērķis – Kopējā ziņojuma par sadarbību precizēšana un papildināšana, iekļaujot punktu par sadarbību arī ar Krievijas Federācijas AKI. Apspriedē piedalījās eksperti no Dānijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas AKI. LR VK pārstāvis Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta vecākais revidents Jevgeņijs Mežals sniedza informāciju, ka Valsts budžeta revīzijas departamenta revidenti turpina veikt revīzijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un tās pakļautības un pārraudzības valsts iestādēs par pasākumiem un sabiedrisko līdzekļu izlietojumu Helsinku konvencijas prasību izpildes nodrošināšanai.
    Saskaņā ar Kopējo ziņojumu par sadarbību, veicot paralēlo revīziju, katras valsts AKI izraudzījās kontaktpersonas. Par LR VK kontaktpersonu starptautiskās revīzijas jautājumā tika izraudzīta S.Siksna.
    Trešā ekspertu apspriede notika no 14. līdz 15.novembrim Kopenhāgenā (Dānija). Saskaņā ar Kopējā ziņojuma par sadarbību 4.punkta 2.apakšpunktu apspriedes mērķis bija apmainīties ar informāciju par revīzijā plānoto pasākumu izpildi un izzināt neskaidrības. S.Siksna sniedza informāciju, ka LR VK veic trīs revīzijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un tās pakļautības un pārraudzības valsts iestādēs:

    • Revīzija par pasākumiem un sabiedrisko līdzekļu izlietojumu Helsinku konvencijas noteikumu izpildes nodrošināšanai un par valsts likumu un normatīvo aktu atbilstību šīs konvencijas noteikumiem.
    • Revīzija Jūras vides pārvaldē par sabiedrisko līdzekļu izlietojumu 1998. un 1999.gadā, apzinot arī Baltijas jūras vides aizsardzības ieviešanas programmas izpildi 1996. – 1999.gadā.

    Revīzija par veiktajiem pasākumiem 1996. – 1999.gadā un sabiedrisko līdzekļu izlietojumu Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kas ir iekļautas HELCOM vides “karsto punktu” sarakstā, un Liepājas pilsētas pašvaldības uzņēmumā “Liepājas ūdens”, Liepājas reģionālajā pārvaldē un Liepājas pilsētas domē par kontroles pasākumiem un līdzekļu izlietojumu.
    Apspriedē tika pieņemts lēmums, ka ne vēlāk par 2001.gada 1.maiju katrai AKI jānosūta Polijas AKI paralēlās revīzijas kopsavilkuma ziņojums 10 lappušu apjomā.

    Laikā no 24. līdz 26.oktobrim Varšavā (Polija) notika EUROSAI Apkārtējās vides revīzijas darba grupas 1.sanāksme. No 41 valsts, kas ir EUROSAI dalībnieces, pasākumā piedalījās 23 valstu pārstāvji. LR VK pārstāvēja Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta vecākais revidents Jevgeņijs Mežals un Valsts budžeta revīzijas departamenta revidente Santa Siksna.

    Apspriedes mērķi:

    • EUROSAI Apkārtējās vides revīzijas darba grupas aktivitāšu kopsavilkums,
    • apkārtējās vides revīzijas stratēģijas izstrādāšana, kas būtu derīga dažādiem Eiropas reģioniem,
    • 2001.gada darba plāna aktualizācija un precizēšana,
    • diskusijas par EUROSAI Apkārtējās vides revīzijas darba grupas mājas lapā Internet tīklā ievietojamo informāciju par veiktajām apkārtējās vides revīzijām.

    Apspriedē pieņemta EUROSAI Apkārtējās vides revīzijas darba grupas stratēģija ar šādiem mērķiem:

    1.mērķis
    EUROSAI Apkārtējās vides revīzijas darba grupas mērķis ir iedrošināt Eiropas valstu AKI uzsākt un veikt apkārtējās vides revīzijas un piedalīties starptautiskajos projektos, kas saistīti ar apkārtējās vides revīzijām un tiek veikti saistībā ar līdzsvarotu attīstību dažādos Eiropas reģionos.
    EUROSAI Apkārtējās vides revīzijas darba grupas prioritāte ir ierosināt un veikt starptautiskas apkārtējās vides revīzijas, kas vērstas uz Eiropas kā kontinenta un tās reģionu specifiskajām problēmām.

    2.mērķis
    Pieredzes apmaiņa apkārtējās vides revīziju jomā un mācības, kā izstrādāt starptautisko apkārtējās vides revīziju metodoloģiju.
    Mācības būs galvenokārt semināru veidā un būs vērstas uz metodoloģiskās bāzes izstrādi no plānošanas līdz konstatējumu atainojumam.
    EUROSAI Apkārtējās vides revīzijas darba grupas 2.sanāksme notiks 2002.gada oktobrī un tā noteiks grupas stratēģiju 2003. – 2005. gadam.

    Briselē no 1.marta līdz 31.jūlijam Eiropas Komisijas budžeta komisāres Mihaeles Šreijeres (Michaele Schreyer) birojā stažējās VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revidents Uldis Krēmers.
    Šo piecu mēnešu laikā ar Eiropas Komisijas darbu iepazinās aptuveni 700 stažieri no visas pasaules, no tiem vismaz 550 – no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Stažēšanās sākumā Eiropas Komisija organizēja konferences, kurās vairākas ES institūciju amatpersonas iepazīstināja stažierus ar dažādām ES politikas jomām. Eiropas Komisija organizēja arī trīs dienu mācību braucienu uz Strasbūru, lai tā dalībniekus iepazīstinātu ar Eiropas Parlamentu (tas ir izvietojies gan Briselē, gan Strasbūrā, un sesijas notiek pārmaiņus abās vietās), kā arī ar ES nepiederošajām starptautiskajām institūcijām: Eiropadomi un Eiropas Cilvēktiesību tiesu.

    Stažēšanās uzdevumi bija:

    • iepazīties ar ES budžeta veidošanas un izpildes procedūrām, izpētīt budžeta struktūru un saturu;
    • salīdzināt atsevišķu ES dalībvalstu un kandidātvalstu budžeta sistēmas ar ES budžetu;
    • iepazīties ar dalībvalstīm pieejamiem struktūrfondiem, Izlīdzināšanas fondu un kandidātvalstīm paredzētajiem finansu instrumentiem – PHARE (Public Administration Reform), ISPA (Instrument for Structural Policies for Preaccession (Pirsmiestāšanās strukturālās politikas instruments)) un SAPARD (Special Accession Programme for Agriculture and Rural Development (Speciāla iestāšanās programma lauksaimniecības un lauku attīstībai));
    • sekot Eiropas Kopienu budžeta nolikuma topošo grozījumu procedūrām.

    Pēc stažēšanās U.Krēmers iepazīstināja kolēģus ar iegūto pieredzi un materiāliem par ES budžeta veidošanu un izpildi.

    Budapeštā (Ungārija) no 8. līdz 11.maijam notika II Starptautiskā iekšējās kontroles konference, kurā piedalījās Valsts budžeta revīzijas departamenta direktore Guna Kalniņa – Priede. Konferences programmā bija šādas tēmas:

    • Administrācijas pienākumi adekvātu iekšējās kontroles sistēmu izveidē un saglabāšanā.
    • Iekšējo un ārējo revīziju loma iekšējās kontroles un vadības metožu novērtējumā.
    • Ārējās un iekšējās revīzijas rekomendāciju ievērošana un īstenošana.
    • Kontroles risku novērtējums administrācijas decentralizācijas procesos.
    • INTOSAI iekšējās kontroles vadlīniju novērtējums.

    Sāremā (Igaunija) no 18. līdz 20.maijam notika gadskārtēja Baltijas valstu AKI sanāksme, kurā piedalījās pārstāvji no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas AKI, kā arī SIGMA eksperts Lage Olofsons (Lage Olofsson). Sanāksmē tika aplūkotas šādas tēmas:

    • ES pirmsstrukturālo fondu revīzija,
    • revidentu apmācība un sertifikācija,
    • AKI un Parlamenta savstarpējās attiecības.

    LR VK Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas locekle, sektora vadītāja Ināra Kučinska sanāksmē nolasīja referātu par pašreizējo situāciju un tendencēm LR VK personāla apmācībā un Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta vecākais revidents Jevgeņijs Mežals sniedza ziņojumu “Sagatavošanās pasākumi Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu revīzijām”.

    Viļņā (Lietuva) 15.jūnijā pieredzes apmaiņas braucienā bija Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas locekle Ligita Ceimere, Pašvaldību revīzijas departamenta revidents Arnis Strods, Informācijas daļas vadītāja Ieva Sablina, Informācijas daļas vadītājas vietnieks Ilmārs Andersons un Informācijas daļas vecākais eksperts Jānis Gustiņš. Brauciena mērķis – gūt pieredzi, kā Lietuvas Republikas VK izveidojusi revidējamo objektu datu bāzi. Programmā svarīgākais:

    • Lietuvas Republikas VK informācijas sistēma,
    • Lietuvas Republikas VK darba reģistrēšana,
    • revidējamo objektu uzskaites datu bāze,
    • aprīkojums un programmatūras,
    • Budžeta revīzijas nodaļas apmeklējums: revidējamo objektu pastāvīgās lietas.

    Iegūta pieredze par Lietuvas Republikas VK informatīvās sistēmas izveidi. Informatīvās sistēmas izveide ir viens no svarīgākajiem Latvijas Republikas VK stratēģiskās attīstības plāna jautājumiem.

    Prāgā (Čehija) no 25. līdz 27.oktobrim notika Centrālās Eiropas un Austrumeiropas, kā arī Maltas un Kipras AKI un Eiropas Revidentu tiesas vadītāju izveidotās darba grupas un starptautnieku otrā sanāksme par AKI vadītāju pieņemto rekomendāciju un stratēģiju ieviešanas jautājumiem. Piedalījās pārstāvji no Albānijas, Bulgārijas, Kipras, Čehijas, Igaunijas, Francijas, Ungārijas, Maltas, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas un Lielbritānijas AKI un Eiropas Revidentu tiesas, SIGMA. LR VK pārstāvēja LR valsts kontroliera padomnieks Pauls Krūmiņš un Starptautisko sakaru daļas vadītāja Velta Krūmiņa.

    Svarīgākais sanāksmes programmā:

    1. Apakšgrupu pārstāvju ziņojumi par paveikto šādās četrās prioritārās jomās:
      • rekomendāciju AKI darbībai Eiropas integrācijas kontekstā ieviešana (Polijas AKI un Kipras AKI),
      • revīzijas standartu, revīzijas rokasgrāmatu un revīzijas metodoloģijas ieviešana (Čehijas AKI un Maltas AKI),
      • AKI aktīvā loma paplašināšanās procesā (Latvijas AKI un Bulgārijas AKI),
      • AKI vajadzību novērtējums sadarbībai ar ES dalībvalstu AKI un tehniskā palīdzība (Ungārijas AKI un Rumānijas AKI, ES dalībvalstu AKI Kontaktu komisijas darba grupa);
    2. SIGMAS pārstāvja Johannesa Stenbeka Medsena priekšlasījums;
    3. EUROSAI – IDI projekti;
    4. ES dalībvalstu AKI Kontaktu komisijas darba grupas priekšlasījums;
    5. rekomendāciju sagatavošana un pieņemšana AKI vadītāju sanāksmei Sofijā 2000.gada decembrī.

    Sanāksmes laikā tika sagatavots darba grupas gala ziņojuma uzmetums par AKI vadītāju pieņemto rekomendāciju un stratēģiju ieviešanas jautājumiem, kā arī apakšgrupas ziņojums par rekomendācijas “AKI darbība Eiropas integrācijas kontekstā” ieviešanu.

    Oslo (Norvēģija) no 11. līdz 13.decembrim notika stratēģiskās plānošanas seminārs, kurš paredzēts kā Ilgtermiņa reģionālās apmācības programmas (LTRTP) pirmais posms un ko organizē EUROSAI un IDI. Seminārs notika 10 sesijās, un tajā piedalījās galvenokārt pārstāvji no Centrāleiropas un Austrumeiropas AKI, kas ir EUROSAI locekles. LR VK pārstāvēja Personāla daļas vadītājas vietniece Laila Cildermane. Semināra mērķis bija līdz ar AKI pārstāvjiem vienoties par veidu, kā īstenot LTRTP mērķus attiecīgā reģionā un kā sasniegt paredzētos programmas rezultātus. Semināra uzdevumi:

    • apspriest LTRTP mērķus un uzdevumus ES kandidātvalstu un to AKI, kas ir EUROSAI locekles, kontekstā;
    • apspriest galvenos stratēģiskos jautājumus, kas ietekmē LTRTP izpildi: dalībnieku atlases kritēriji, apmācības vajadzības un prioritātes un novērtējuma plāns;
    • vienoties par apmācības infrastruktūru, kas būtu piemērota attiecīgam reģionam;
    • izstrādāt attiecīgā reģiona stratēģisko apmācības plānu;
    • vienoties par nākamo gadu darbības plānu LTRTP izpildei;
    • gūt kopīgu izpratni un ticību Reģionālajai apmācības programmai un tās pasākumiem.
    • III. Pasākumi Rīgā

    Rīgā 4. – 5.aprīlī notika Centrālās Eiropas un Austrumeiropas, Kipras un Maltas AKI un ERT vadītāju izveidotās darba grupas pirmā sanāksme. Šī darba grupa tika izveidota Prāgas sanāksmes laikā 1999.gada oktobrī, lai sekotu pieņemto rezolūciju, rekomendāciju un stratēģiju īstenošanai. Darba grupas uzdevumi:

    • sekot šādu rekomendāciju izpildei – “Augstāko kontroles institūciju darbība Eiropas integrācijas kontekstā” un “Centrālās un Austrumeiropas AKI aktīvā loma acquis communautaire pieņemšanā un piemērošanā”,
    • izstrādāt veidu, kā apkopot Centrālās un Austrumeiropas un citu kandidātvalstu AKI tehniskās palīdzības vajadzības,
    • ar SIGMA starpniecību veicināt pašnovērtējuma, profesionāļu sniegtā novērtējuma un stratēģiskās attīstības plānošanas pasākumus minētājās AKI,
    • veicināt projektu pieteikumu izstrādāšanu tehniskās palīdzības saņemšanai un apmācību ES programmu (TAIEX [Technical Assistance Information Exhange Office (Tehniskās palīdzības informācijas apmaiņas birojs)], TWINNING) ietvaros.

    Sanāksmes mērķis bija risināt jautājumus par 11 ieteikumu augstāko kontrolējošo institūciju darbībai Eiropas integrācijas sakarā ieviešanas gaitu. Darba grupas darbs notika trīs apakšgrupās. Programmā svarīgākais ir apakšgrupu pārstāvju ziņojumi par paveikto šādās četrās prioritārās jomās:

    • ieteikumu AKI darbībai Eiropas integrācijas sakarā ieviešana (Polijas AKI un Kipras AKI),
    • revīzijas standartu, revīzijas rokasgrāmatu un revīzijas metodoloģijas ieviešana (Čehijas AKI un Maltas AKI),
    • AKI aktīvā loma paplašināšanās procesā (Latvijas AKI un Bulgārijas AKI),
    • AKI vajadzību novērtējums sadarbībai ar ES dalībvalstu AKI un tehniskā palīdzība (Ungārijas AKI un Rumānijas AKI, ES dalībvalstu AKI Kontaktu komisijas darba grupa).

    Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Albānijas, Bulgārijas, Horvātijas, Kipras, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas AKI, kā arī no Lielbritānijas AKI, ERT un SIGMA. Sanāksmē piedalījās arī Latvijas Republikas valsts kontrolieris Raits Černajs, Igaunijas Republikas valsts kontrolieris Juhans Parts (Juhan Parts) un Slovēnijas valsts kontrolieris Antons Antončičs Vojko (Anton Antončič Vojko).

    Rīgā 29.oktobrī notika LR valsts kontroliera R.Černaja tikšanās ar Eiropas Komisijas komisāri budžeta un finansu jautājumos M.Šreijeri (Michaele Schreyer) un Viņa Ekselenci, Eiropas Komisijas vēstnieku Latvijā Ginteru Veisu (Günther Weiss), kuras laikā apsprieda jautājumus par LR Valsts kontroles juridisko statusu, tās darbību kopumā, kā arī LR VK iespējas revidēt ES līdzekļu izlietojumu. R.Černajs informēja, ka tiek gatavotas izmaiņas normatīvajos aktos, kas ļaus LR VK veikt revīzijas līdz pat ES piešķirto līdzekļu galalietotājam. Piedalījās arī LR VK Starptautisko sakaru daļas vadītāja V.Krūmiņa un Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revidents U.Krēmers.

    Rīgā 22. – 24.novembrī notika seminārs “INTOSAI revīzijas standartu ieviešana Eiropā un Eiropas Savienības vadlīniju pielietošana”, ko VK darbiniekiem un Finansu ministrijas Iekšējā audita departamenta darbiniekiem organizēja starptautiskās palīdzības programma SIGMA. Semināru vadīja SIGMA eksperti Fils Dankūms (Phil Duncombe), Lage Olofsons (Lage Olofsson) un Johannes Stenbeks Medsens (Johannes Stenbæk Medsen).
    Semināra mērķis bija iegūt praktisku pieredzi darbā ar vadlīnijām, kas varētu būt noderīgas LR Valsts kontrolei, kā arī dot iespēju dalībniekiem paust ierosinājumus par vadlīniju efektīvu pielietojumu Valsts kontrolē.

    Semināra programmā svarīgākais:

    • ievadlekcija par vadlīnijām,
    • revīziju veidi: atestācijas/sertifikācijas, likumības/finansu, risku, inspekcijas, lietderības;
    • praktisku piemēru analīze,
    • priekšlasījumi par šādām vadlīnijām: nr.11 – Revīzijas plānošana, nr.12 – Būtiskums un revīzijas risks, nr.13 – Revīzijas pierādījumi un revīzijas pieeja, nr.21 – Iekšējās kontroles novērtēšana un kontroles pārbaudes, nr.23 – Revīzijas piemēru atlase, nr.24 – Analītiskās procedūras, nr.25 – Citu revidentu un ekspertu darba izmantojums, nr.26 – Dokumentācija, nr.31 – Revidenta atzinums, nr.41 – Lietderības revīzija.

    Semināra laikā noskaidrotas atšķirības starp veco un jauno pieeju pirms plānošanas, plānošanas gaitā, veicot revīziju objektā, kontroles/novērtēšanas posmā, ziņojuma sagatavošanas posmā un pēcziņojuma posmā, kā arī noskaidrotas problēmas, lietojot jauno pieeju, un galvenie jautājumi, kas atrisināmi tuvākajā nākotnē.

    Beata Znota,
    Starptautisko sakaru daļas
    vecākā referente

     

    Informatīvais nodrošinājums un informācijas tehnoloģijas

     

    Pārskata gadā Informācijas daļa savu darbu pakārtoja Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plānā paredzēto pasākumu īstenošanai, tas ir, sevišķa vērība tika pievērsta informācijas tehnoloģiju un informatīvā nodrošinājuma jomai. Tāpat kā iepriekšējos gados daļas darbinieki sagatavoja VK informatīvos izdevumus, nodrošināja to izdošanu un izplatīšanu, kā arī rediģēja iestādē sagatavoto dokumentu projektus, revīzijas materiālus un informatīvos izdevumus.

    img14

    I. Informācijas tehnoloģiju jomā veicām darbu šādu VK informatīvās sistēmas apakšsistēmu izveidē:

    • Revīzijas objektu uzziņu bāze.
    • Bibliotēkas informatīvā sistēma.
    • Lietvedības sistēma.
    • Materiālu uzskaites sistēma.

    1. Gada sākumā ar Informācijas daļas iniciatīvu tika izveidota darba grupa, kas veica priekšdarbus mūsu iestādes informatīvās sistēmas apakšsistēmas “Revidējamo objektu datu bāzes” izveidē, tas ir, izveidoja Valsts kontroles revidējamo objektu sarakstu. Pirms darba uzsākšanas notika konsultācijas ar SIGMA ekspertu Filu Dankūmu. Viņš vērsa uzmanību, ka, sagatavojot šo sarakstu, vislielākā vērība jāveltī uzņēmējsabiedrību ar valsts kapitāla daļu uzskaitei. SIGMA eksperts ieteica īpašu uzmanību pievērst valsts kapitāla daļu lielumam uzņēmumā, jo, vadoties no būtiskuma kritērija, valsts kontrolieris var pieņemt lēmumu nerevidēt sabiedrības ar nelielu valsts kapitāla daļu uzņēmumā.
    Pēc tam, kad tika konkretizēta katram departamentam nepieciešamā informācija par revīzijas objektu, tās savākšanu darba grupā nodrošināja attiecīgā departamenta pārstāvis. Informācijas daļa apzināja pieejamās elektroniskās datu bāzes, kurās varētu būt revīzijas objektu uzziņu bāzes veidošanai nepieciešamā informācija. Informācija par VK revidējamiem objektiem tika savākta, apkopota un arī papildināta. Tā ir atbilstīga katra departamenta specifikai. Apakšsistēmas projekts tiks izstrādāts nākamajā – 2001.gadā.
    Apakšsistēmas izveides sakarā darba grupa bija pieredzes apmaiņā uz Lietuvas Republikas VK. Guvām ieskatu ne tikai par mūs interesējošo apakšsistēmu, bet arī par to, kādas apakšsistēmas ir Lietuvas VK informatīvajai sistēmai, kā arī par tās darbības principiem un kopumā iegūstamās informācijas apjomu un saturu.

    2. Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plāna sadaļā “Vadības informatīvā sistēma” paredzētā bibliotēkas informatīvās sistēmas izveide ir pabeigta. Programma dos iespēju no ikviena lokālajam tīklam pieslēgtā datora caurskatīt bibliotēkā esošo informāciju, tajā skaitā operatīvi uzzināt par jaunieguvumiem VK informācijas centrā. Bez tam katrs sistēmas lietotājs, neierazdamies bibliotēkā, varēs pārliecināties par materiālu kopumu, kas atrodas pie viņa. Informācijas centra darbiniekam programma dos iespēju veikt periodisku materiālu inventarizāciju, kā arī iegūt vairāku raksturlielumu statistisko analīzi. Pārskata gadā sākās un nākamajā gadā turpināsies informācijas centrā esošo materiālu kartotēkas ievade sistēmā.

    3. Ir uzsākta jaunās daudzfunkcionālās lietvedības sistēmas, kura būs VK informatīvās sistēmas pamats, apguve. Jaunajā programmā ir daļēji ievadīti iepriekšējās lietvedības uzskaites programmas dati, kā arī lietvedības informatīvajā sistēmā tiek ievadīti darbam nepieciešamie Personāla daļā esošie dati.

    4. Tiek pārveidota materiālu uzskaites sistēma, kas uzsākta sakarā ar izmaiņām grāmatvedības kontu sistēmā.

    II. Viena no stratēģiskās attīstības plāna sadaļām ir darba uzlabošana bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas jomā. Lai uzlabotu darbu ar informācijas lietotājiem un paplašinātu informācijas ieguves iespējas bibliotēkā, kura līdz šim nebija datorizēta, kopš 2000.gada nogales ir divi datori. Viens no tiem ir pieslēgts Latvijas Internet un nodrošina informācijas saņemšanu no LURSFOT “Uzņēmumu reģistra” datu bāzēm un “Laikrakstu bibliotēkas”. Šis dators nodrošina pieeju datu bāzēm VK lokālajā datoru tīklā, un uz tā ir instalēta arī bibliotēkas informatīvā sistēma. Otrs dators pieslēgts starptautiskajam datoru tīklam Internet un jebkuram VK darbiniekam nodrošina pieeju ārvalstu institūciju informācijai, kas nepieciešama darbam.
    2000. gadā bibliotēkā ir uzlabota pakalpojumu sniegšanas darba organizācija un piedāvājamās informācijas uzskatāmība, kā arī veikta telpas labiekārtošana.
    Bibliotēkā iegādāti revīzijas metodoloģijas materiāli, grāmatvedības, juridiskā un uzziņu literatūra, kā arī nodrošināta profesionālās periodikas abonēšana.
    Tā kā VK datorizācijas pakāpe salīdzinājumā ar revidējamajiem objektiem vēl joprojām bija nepietiekama, mūsu iestāde atbilstīgi budžeta finansējuma iespējām 2000.gadā iegādājās 10 datorus un serveri. Šis uzlabojums tomēr bija nepietiekams un nenodrošināja ikvienu VK darbinieku ar datoru. Apsekojuma dati liecināja, ka 60 darba vietās joprojām nepieciešams uzlabojums nodrošinājumā ar datoriem. Tas izskaidrojams ar to, ka mūsu iestādē bija ļoti liels morāli un fiziski novecojušos datoru īpatsvars. Gada nogalē tika īstenots vadības ieteikums darbinieku apgādē ar datoriem izmantot datortehnikas nomas iespējas. Informācijas daļa izstrādāja izsoles nolikuma un parauglīguma projektus. Datortehnikas nomas izsoles komisija strādāja ļoti mērķtiecīgi un radoši, sagatavojot izsoles gala dokumentus. Izsole noritēja bez starpgadījumiem un iznākumā atbilstīgi VK finansiālajām iespējam šā pakalpojuma izmaksu segšanai iestāde uz diviem gadiem nomā ieguva 48 datorus un 10 drukas iekārtas.
    Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2000.gadā Informācijas daļa sagatavoja izdošanai un izdeva “Latvijas Republikas Valsts kontroles gada pārskatu – 1999” un sešus periodiskā izdevuma “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis” numurus.
    2000. gada 1.novembrī tika izpildīts vēl viens stratēģiskajā attīstības plānā paredzētais pasākums – Valsts kontrolē Kancelejas struktūrvienībā izveidoja Informācijas tehnoloģiju daļu.

    Ieva Sablina,
    Informācijas un sabiedrisko
    attiecību daļas vadītāja

     

    Valsts kontroles darbinieku vērtēšana

     

    Saskaņā ar valsts kontroliera apstiprinātajiem “Noteikumiem par Valsts kontroles darbinieku kompetences vērtēšanu” un “Valsts kontroles darbinieku kompetences vērtēšanas komisijas nolikumu” 2000.gada martā un aprīlī notika VK darbinieku kompetences vērtēšana, kam bija pakļauti 112 VK darbinieki.
    Pārbaudē piedalījās un rakstiski sagatavotos priekšlikumus vai Revīzijas rokasgrāmatas analīzi iesniedza 110 VK darbinieki. Saskaņā ar “Valsts kontroles darbinieku kompetences vērtēšanas komisijas nolikumu” gan iesniegtos rakstu darbus, gan pārbaudes jautājumu atbildes vērtēja katrs komisijas loceklis atsevišķi. Iegūtais punktu skaits tika summēts un galīgais vērtējums noteikts pēc vidējā punktu skaita.

    Saskaņā ar nolikumu vērtēšanas komisija darbinieku kompetenci vērtēja trīs jomās:

    • Izglītības, profesionālās pieredzes un kvalifikācijas paaugstināšana.
    • Rakstiski sagatavoto priekšlikumu vai analīzes kvalitāte (nozīmīgums).
    • Pārbaudes jautājumu atbilžu un situāciju analīzes pareizība.

    Revīzijas departamentu darbiniekiem bija rakstiski jāanalizē VK Revīzijas rokasgrāmata, bet Kancelejas darbiniekiem – sava darba izpilde un tā uzlabošanas iespējas. Revīzijas rokasgrāmatas analīze vērtējama kā vissvarīgākais šā pasākuma sasniegums, jo ikvienam revīzijas departamentu darbiniekam vajadzēja detalizēti iepazīties ar rokasgrāmatā uzrakstīto. Revidentiem bija dota iespēja izteikt savu viedokli par pozitīvo un negatīvo rokasgrāmatā un dot priekšlikumus revīzijas rokasgrāmatas uzlabošanai, jo tai ir jākļūst par līdzekli, kas revidentiem ļautu kvalitatīvāk veikt revīzijas.
    Ir iegūts apjomīgs materiāls, un daudzos darbos ir sniegti konstruktīvi priekšlikumi revīzijas rokasgrāmatas pilnveidošanai un ieteikumi tās praktiskajai izmantošanai.
    VK darbinieku vērtēšanā iegūtie rezultāti tika izmantoti, lai izstrādātu kvalifikācijas celšanas plānus un tālāk attīstītu strādājošo profesionālās spējas.
    Lai mūsu revidenti varētu papildināt savas zināšanas un lai paaugstinātu revīzijas darba efektivitāti, jāorganizē mācības šādos jautājumos:

  • grāmatvedība,
  • iestādes iekšējās kontroles sistēmas novērtēšana,
  • starptautiskie revīzijas standarti,
  • starptautiskie grāmatvedības standarti,
  • riska faktoru novērtēšana un plānošana,
  • ārvalstu un nacionālā atbalsta auditējamās sistēmas,
  • revīzijas elektronisko datu apstrādes vidē,
  • kā arī jāveic informācijas tehnoloģijas uzlabošanas pasākumi.

     

    Valsts kontroles personāls un tā darbība 2000.gadā

     

    2000.gada 1.janvārī Valsts kontrolē paredzētajās 189 štata vietās strādāja 171 darbinieks: VK padomē – 6 darbinieki, revīzijas departamentos – 117 darbinieki, VK kancelejā – 48 darbinieki (tajā skaitā apkalpojošais personāls – 15 darbinieki). 2000.gadā no darba VK atbrīvoti 27 darbinieki un pieņemti darbā 17 darbinieki.

    Struktūrvienība Pieņemti darbāAtbrīvoti no darba
    Valsts kontroles padome11
    Valsts kontroles revīzijas departamenti1119
    Valsts kontroles kanceleja57

     

    VK personāla izglītības līmenis 2000.gadā: 46 darbiniekiem ir vidējā un vidējā speciālā izglītība (26,9%) un 125 darbiniekiem ir augstākā izglītība (73,1%), tas ir, bakalaura grāds – 18 darbiniekiem (10,5%); maģistra grāds – 18 darbiniekiem (10,5%); augstākā profesionālā izglītība – 87 darbiniekiem (50,9%); doktora grāds – 2 darbiniekiem (1,17%); divas augstākās izglītības – 2 darbiniekiem (1,17%).
    Attiecīgi revīzijas departamentu darbiniekiem: vidējā un vidējā speciālā izglītība – 23 darbiniekiem (19,1%); bakalaura grāds – 13 darbiniekiem (10,8%); maģistra grāds – 10 darbiniekiem (8,3%); augstākā profesionālā izglītība – 73 darbiniekiem (60,8%); doktora grāds – 1 darbiniekam (0,8%); divas augstākās izglītības – 1 darbiniekam (0,8%).
    2000.gadā augstāko mācību iestādi ir beiguši 11 VK darbinieki: 5 ieguvuši maģistra grādu un 6 – bakalaura grādu.
    Mācības dažādās Latvijas augstskolās turpina 45 VK darbinieki (25,73% no kopējā štata darbinieku skaita): bakalaura grāda iegūšanai – 29 darbinieki (16,9%); maģistra grāda iegūšanai – 8 darbinieki (4,67%); otras specialitātes iegūšanai – 6 darbinieki (3,5%); doktora grāda iegūšanai – 2 darbinieki (1,16%)
    Attiecīgi no 120 revīzijas departamentu darbiniekiem mācības turpina 37 darbinieki (30%): bakalaura grāda iegūšanai – 22 darbinieki (18,3%); maģistra grāda iegūšanai – 8 darbinieki (6,7%); otras specialitātes iegūšanai – 5 darbinieki (4,16%); doktora grāda iegūšanai – 2 darbinieki (1,67%).
    VK darbinieki savas zināšanas un vispārējo redzesloku paplašina, apmeklēdami Valsts administrācijas skolas un Valsts civildienesta pārvaldes organizētās mācības. 27 dažādos kursos mācījās 164 VK darbinieki. Visvairāk apmeklētie kursi (51% no VK darbinieku skaita) 2000.gadā: Eiropas Savienības pamatnostādnes, Eiropas Savienības strukturālie fondi, mikroekonomika, kvalitātes vadība, budžets un nodokļu politika.
    Efektīvai VK mācību sistēmas izveidošanai no pieredzējušāko revīzijas departamentu darbinieku vidus tika izraudzīti seši darbinieki – turpmākie mācību spēki, kuri dalīsies ar savu pieredzi un iegūtajām zināšanām ar pārējiem darbiniekiem. Ar nākamiem pasniedzējiem strādāja arī SIGMA eksperti seminārā “INTOSAI revīzijas standartu ieviešana un ES vadlīniju pielietošana”.
    Par tradīciju ir kļuvuši semināri pēc mācībām vai pieredzes apgūšanas braucieniem uz dažādām ārvalstu institūcijām.

    Ludmila Dombrovska,
    Personāla daļas vadītāja

     

    Valsts kontroles finansiālās darbības pārskats

     

    Valsts kontroles finanšu vadība

    1999.gada beigās LR Saeima pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2000.gadam”. Šā likuma ietvaros ir pieņemts un apstiprināts Valsts kontroles budžets 2000.gadam:

    Valsts kontroles izdevumu segšanaiLs1 165 852
    Dotācija no vispārējiem ieņēmumiemLs1 165 052
    Maksas pakalpojumiLs800
    Izdevumi – kopāLs1 165 852
    Uzturēšanas izdevumiLs1 150 312
    Kārtējie izdevumiLs1 149 812
              tajā skaitā atalgojumiLs745 000
    Subsīdijas un dotācijasLs500
              tajā skaitā iemaksas
              starptautiskajās organizācijāsLs500
    Izdevumi kapitālieguldījumiemLs15 540
    Kapitālie izdevumiLs15 540

    Valsts kontroles budžeta projekts 2000.gadam tika izstrādāts saskaņā ar likuma “Par budžetu un finansu vadību” Finansu ministrijas apstiprināto Instrukciju par valsts budžeta projekta izstrādāšanu 2000., 2001. finansu gadam.
    Saskaņā ar valdības Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbu, Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas Kopējo paziņojumu par Latvijas ekonomiskās politikas prioritātēm (17.04.1999.) paredzēts turpināt konsekventu valsts finansu politiku, nepieļaujot pamatbudžeta fiskālo deficītu un ierobežojot kopbudžeta fiskālo deficītu.
    Izstrādājot VK budžeta projektu 2000. un 2001.gadam, prioritāte tika paredzēta programmai “Valsts kontrole”, kuras mērķis ir likuma “Par Valsts kontroli” izpilde. Papildus līdzekļi 2000.gadā tika pieprasīti:

    • Likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30.panta izpildei.
    • Informātikas sistēmas izveidošanai.
    • Kontroles sistēmas piemērošana darbam ar ES programmu: Kontrole par ES līdzekļu izlietojumu.
    • Komandējumiem, kas saistīti ar ES prasību ievērošanu Valsts kontrolē.
    • VK ēkas remontam.

    Atbalstīts tikai punkts par finansu līdzekļiem likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30.panta izpildei. Arī šā mērķa īstenošanai finansu līdzekļi netika piešķirti pilnībā. Valsts kontroles budžets 2000.gadam bija nepietiekams, jo nebija iespējams iegādāties pietiekamu skaitu datorus un vajadzīgās programmatūras, kā arī nevarēja uzsākt lokālā datoru tīkla modernizāciju.

    Dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem

    graf3

    Darba samaksa

    graf4

    Kārtējie izdevumi

    graf5

    Izdevumi kapitālieguldījumiem

    graf6

    Valsts kontroles pamatbudžeta izpilde 2000.gadā

     

    Kārtējie izdevumiLs1 154 674
    tajā skaitā:
    atalgojumiLs745 000
    valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksasLs193 932
    komandējumu un dienesta braucienu izdevumiemLs31 639
    pakalpojumu apmaksaiLs138 738
    tajā skaitā:
    pasta, telefonu un citu sakaru pakalpojumu apmaksaiLs12 757
    materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra (vērtībā līdz Ls 50 par vienību) iegādeLs43 011
    tajā skaitā:
    kancelejas preces, inventārsLs22 931
    izdevumi apkurei, apgaismošanaiLs14 029
    grāmatu, žurnālu iegādeiLs2 354
    iemaksas starptautiskajās organizācijāsLs358
    kapitālie izdevumiLs15 533
    tajā skaitā:
    telpu iekārtasLs13 256
    programmatūraLs2 277
    Izdevumi kopāLs1 170 565

     

    VK budžeta līdzekļi tikai daļēji nodrošināja programmas “Valsts kontrole” izpildi, tāpēc nebija iespējams nodrošināt pietiekamu informācijas tehnoloģiju attīstību.
    Lai nodrošinātu likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30.panta izpildi, veikta VK revīzija par Valsts kontroles 2000.gada finansu pārskata sagatavošanas pareizību.
    Grāmatvedības uzskaite kārtota atbilstīgi likumam “Par grāmatvedību” un Finansu ministrijas 1998.gada 15.decembra rīkojumam Nr.594 “Par budžeta iestāžu, pašvaldību budžetu grāmatvedības kontu plāna ieviešanas prasībām”.

    Aina Zvanītāja,
    valsts kontroliera padomniece

    Valsts kase
    Smilšu iela 1, Rīga LV 1919
    Tālr.7094222, fakss 7094220

    SASKAŅOTS
    LR Centrālā statistikas pārvaldē
    2000.gada 5.decembra
    vēstule Nr.01/2-6-34
    UPDK 0620700

    Pamatojums datu savākšanai – 1994.gada 24.marta likums “Par budžetu un finansu vadību”. Likuma 30.panta 1.punkts dod tiesības pieprasīt šos datus, 47.panta 2.punkts – apturēt asignējumus, ja dati netiks iesniegti noteiktajā termiņā.

    Veidlapa Nr.1

    BILANCE

    Iestādes nosaukums  Latvijas Republikas Valsts kontrole     
    Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr.  90000031917                                              
    Adrese  Kr.Valdemāra 26, Rīga, LV-1937             
    Ministrija (centrālā iestāde)                                                                      
    Tālrunis, fakss  7017526                                                      
    BILANCEuz datums      01.01.2001   
                        iesniegšanas datums

    sanemts

     

    AKTĪVS

    Piezīmes nr.

    Rindas kods

    Uz gada sākumu

    Uz pārskata periodā beigām

    1

    2

    3

    4

    5

    I ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI

    1. Nemateriālie ieguldījumi kopā (020+030)

    1.

    010

    0

    46 872

    1. Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības

    2.

    020

    0

    46 872

    2. Citi nemateriālie ieguldījumi

    3.

    030

    0

    0

    2. Pamatlīdzekļi kopā (050-090)

    4.

    040

    402 593

    377 123

    t.sk. nolietojums (-)

    5.

    050

    0

    0

    1. Zemes gabali, ēkas, būves un ilgadīgie stādījumi

    6.

    060

    80 502

    80 502

    2. Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtās celtniecības izmaksas

    7.

    070

    0

    0

    3. Iekārtas un mašīnas

    8.

    080

    149 195

    150 101

    4. Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs

    9.

    090

    172 896

    146 520

    3. Ilgtermiņa finansu ieguldījumi – kopā (110-140)

    10.

    100

    0

    0

    1.Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā

    11.

    110

    0

    0

    2. Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi

    12.

    120

    0

    0

    3. Pārējie aizdevumi

    13.

    130

    0

    0

    4. Pašu akcijas un daļas

    14.

    140

    0

    0

    I iedaļas kopsumma (010+040+100)

    15.

    150

    402 593

    423 995

    II APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

    1. Krājumi – kopā (170-210)

    16.

    160

    10 531

    9 586

    1. Izejvielas un materiāli

    17.

    170

    10 531

    9 586

    2. Nepabeigtie ražojumi

    18.

    180

    0

    0

    3. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai

    19.

    190

    0

    0

    4. Nepabeigtie pasūtījumi

    20.

    200

    0

    0

    5. Zinātnes gatavie pasūtījumi

    21.

    210

    0

    0

    2. Produktīvie un darba dzīvnieki

    22.

    220

    0

    0

    3. Norēķini par prasībām (debitoriem)

    23.

    230

    18 390

    18 795

    4. Nākamo periodu izdevumi

    24.

    240

    0

    0

    5. Vērtspapīri un līdzdalība kapitālos

    25.

    250

    0

    0

    6. Naudas līdzekļi – kopā (270 -340)

    26.

    260

    4 903

    314

    1. Kase

    27.

    270

    0

    0

    2. Pamatbudžeta konti

    28.

    280

    4 903

    314

    3. Speciālā budžeta konti

    29.

    290

    0

    0

    4. Dāvinājumu konti

    30.

    300

    0

    0

    5. Depozītu konti

    31.

    310

    0

    0

    6. Citu budžetu līdzekļu konti

    32.

    320

    0

    0

    7. Akreditīvi, čeki un īpaši norēķinu formu konti

    33.

    330

    0

    0

    8. Pārējie naudas līdzekļi

    34.

    340

    0

    0

    II iedaļas kopsumma (160+220+230+240+250+260)

    35.

    350

    33 824

    28 695

    III OPERĀCIJU KONTI – IZDEVUMI

    1. Pamatbudžeta izdevumi

    36.

    360

    0

    0

    2. Speciālā budžeta izdevumi

    37.

    370

    0

    0

    3. Citu budžetu izdevumi

    38.

    380

    0

    0

    4. Dažādi izdevumi – kopā (400-420)

    39.

    390

    0

    0

    1. Lauku (mācību) palīgsaimniecību faktiskie izdevumi natūrā

    40.

    400

    0

    0

    2. Izdevumi no dāvinājumu un ziedojumu līdzekļiem naudā

    41.

    410

    0

    0

    3. Izdevumi no dāvinājumu un ziedojumu līdzekļiem natūrā

    42.

    420

    0

    0

    III iedaļas kopsumma (360-390)

    43.

    430

    0

    0

    Bilance (150+350+430)

    44.

    440

    436 417

    452 690

     

     

    AKTĪVS

    Piezīmes nr.

    Rindas kods

    Uz gada sākumu

    Uz pārskata perioda beigām

    1

    2

    3

    4

    5

    I PAŠU KAPITĀLS

    1. Pamatkapitāls vai līdzdalības kapitāls

    45.

    450

    402 593

    423 995

    2. Rezerves

    46.

    460

    0

    0

    3. Iepriekšējā budžeta gada izpildes rezultāts (480-510)

    47.

    470

    33 824

    20 238

    t.sk. pamatbudžeta

    48.

    480

    30 556

    20 238

    speciālā budžeta

    49.

    490

    0

    0

    citu budžetu

    50.

    500

    0

    0

    saņemto ziedojumu un dāvinājumu

    51.

    510

    3 268

    0

    I iedaļas kopsumma (450-470)

    52.

    520

    436 417

    444 233

    II KREDITORI

    1. Norēķini par aizņēmumiem

    53.

    530

    0

    0

    2. Norēķini par saņemtajiem avansiem

    54.

    540

    0

    0

    3. Norēķini ar piegādātajiem un darbuzņēmējiem

    55.

    550

    0

    5 446

    4. Maksājamie vekseļi

    56.

    560

    0

    0

    5. Norēķini ar uzņēmumiem, dalībniekiem un personālu

    57.

    570

    0

    0

    6. Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem (izņemot nodokļus)

    58.

    580

    0

    0

    7. Norēķini par nodokļiem

    59.

    590

    0

    3 011

    II iedaļas kopsumma (530 – 590)

    60.

    600

    0

    8 457

    III OPERĀCIJU KONTI – IEŅĒMUMI

    1. Pamatbudžeta ieņēmumi

    61.

    610

    0

    0

    2. Speciālā budžeta ieņēmumi

    62.

    620

    0

    0

    3. Citu budžetu ieņēmumi

    63.

    630

    0

    0

    4. Dažādi ieņēmumi – kopā (650-670)

    64.

    640

    0

    0

    1. Lauku (mācību) palīgsaimniecību naturālie ieņēmumi

    65.

    650

    0

    0

    2. Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi naudā

    66.

    660

    0

    0

    3. Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi natūrā

    67.

    670

    0

    0

    III iedaļas kopsumma (610-640)

    68.

    680

    0

    0

    Bilance (520+600+680)

    69.

    690

    436 417

    452 690

     

     IZZIŅA

    ZEMBILANCES KONTI

    Rindas kods

    Uz gada sākumu

    Uz pārskata perioda beigām

    1

    2

    3

    4

    5

    Nomātie pamatlīdzekļi

    70.

    700

    0

    0

    Atbildīgā glabāšanā pieņemtās preču un materiālās vērtības

    71.

    710

    0

    0

    Norakstītie bezcerīgie un šaubīgie debitoru parādi

    72.

    720

    0

    1 848

    Audzēkņu un studentu parāds par neatdotajām materiālajām vērtībām

    73.

    730

    0

    0

    Ceļojošās sporta balvas un kausi

    74.

    740

    0

    0

     

     

    Budžeta iestādes vadītājsparakstiparaksta atšifrējums    R.ČERNAJS   
    Galvenais grāmatvedisparaksta atšifrējums    I.RASA           

     

     

    gerb 

    LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLE
    Valsts budžeta revīzijas departaments


    Kr.VALDEMĀRA IELĀ 26, RĪGĀ, PDP, LV – 1937 tālr.7017505, fakss 7017673

    2001.gada 8.martā

    VALSTS KONTROLES
    ATZINUMS

    Par Valsts kontroles
    2000.gada finansu pārskatu

    Pamatojoties uz likumu “Par Valsts kontroli”, “Valsts kontroles revīzijas reglamentu”, un Valsts budžeta revīzijas departamenta 2001.gada 19.janvāra revīzijas uzdevumu Nr.5.1-2-20,lai nodrošinātu likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30.panta izpildi, tika veikta Valsts kontroles 2000.gada finansu pārskata revīzija.
    Par gada finansu pārskata pareizību ir atbildīga iestādes vadība.
    Revīzija plānota un veikta, pielietojot Starptautiskos revīzijas standartus tā, lai gūtu pietiekošu apstiprinājumu tam, ka finansu pārskatā nav būtisku kļūdu. Revīzija ietvēra finansu pārskatā uzrādīto summu un skaidrojumu pamatojumu pārbaudi pēc izvēles principa, kā arī finansu pārskata sagatavošanā lietoto grāmatvedības principu, vadības lēmumu un iekšējās kontroles novērtējumu.
    Pamatojoties uz finansu pārskata revīzijas rezultātiem, Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija sniedz šo neatkarīgo atzinumu.
    Pēc mūsu domām, revīzijā iegūtie pierādījumi ir pietiekami atzinumam, ka gada pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Valsts kontroles finansiālo stāvokli un saistībām.

    Departamenta direktoreuntitled3   G.Kalniņa-Priede

     

     

     

     

    Kopsavilkums

     

    2000.gads Valsts kontroles dzīvē ir nopietns stūrakmens modernas un efektīvas ārējās finansu kontroles iestādes izveidē. 2000.gadā sākām īstenot VK stratēģiskās attīstības plānu, kas paredzēts laika posmam no 2000.gada janvāra līdz 2004.gada decembrim.
    Šis VK attīstības pamatdokuments nākamajiem gadiem tika izstrādāts, balstoties uz SIGMA (Support for improvement of Governance and Management in Central and Eastern European Countries) ekspertu ieteikumiem, kuri izvērtēja mūsu līdzšinējo darbību un likumdošanu. Eiropas Savienības (ES) speciālisti vērtēja, vai VK veiktās revīzijas atbilst starptautisko revīzijas standartu (SRS) prasībām, ES likumdošanai un labākajai praksei, kā arī tai pieredzei, kā darbojas augstākās kontrolējošās iestādes Eiropā. Katras valsts viens no attīstības un pastāvēšanas pamatnosacījumiem ir stabila finansu sistēma un tai atbilstīga finansu kontrole.
    SIGMA eksperti identificēja jomas, kurās jāievieš skaidrība un kuras jāsakārto. Viena no galvenajām ir likumdošanas joma, jo jāsakārto gan VK likums, gan atbilstīgi citi likumi, piemēram, likumi par valsts pasūtījumu izpildi, par pašvaldībām, par finansu pārskatiem, par budžetu un finansu vadību un citi.
    Svarīgas jomas ir SRS un kvalitātes nodrošināšanas procedūru ieviešana darbā, personāla attīstības jautājumi, kā arī vadības administratīvo spēju uzlabošana. Attīstība šajās jomās nodrošinās plānoto pārmaiņu konsekventu vadību, resursu efektīvu izmantošanu, jaunu tehnoloģiju ieviešanu un izpratni par darbu ar klientiem.
    Un pēdējais, ne mazāk svarīgs attīstības virziens ir modernu informācijas tehnoloģiju lietošana revīzijas darbā.

    Pievienošanās ES partnerības dokumenti paredz daudzus pasākumus, kas jāveic Latvijā, lai likumdošana, valsts pārvalde, iekšējās kontroles struktūru un ārējās revīzijas sistēmas darbība, kā arī citas jomas atbilstu ES likumdošanas pamatam “acquis communautaire”.
    Lai īstenotu pirmsiestāšanās dokumentos paredzētos uzdevumus, 2000.gadā Eiropas Komisijas Vadības komiteja piešķīra PHARE finansējumu projekta “Valsts budžeta un finansu vadība” īstenošanai Latvijā.
    Šis projekts paredz: valsts budžeta procesa uzlabojumu, valsts pasūtījuma standartu un procedūru nostiprināšanu, iekšējās kontroles sistēmu attīstību un ārējās revīzijas sistēmas nostiprināšanu, kā arī valsts administratīvo struktūru reformu. Projekta īstenošanā iesaistītas: LR Finansu ministrija un tās Valsts un pašvaldību pasūtījumu uzraudzības departaments, kā arī Iekšējā audita departaments, Īpašo uzdevumu ministra valsts reformu lietās Valsts pārvaldes reformas departaments un Valsts kontrole. VK kā ES kandidātvalsts augstākajai ārējās revīzijas iestādei ir jāuzlabo revīzijas veikšanas metodoloģija, jāpaplašina revīziju apjoms un tips, kā arī jāuzsāk ES finansu resursu izmantošanas Latvijā revīzijas.
    Līguma partnerattiecību vadošā valsts un pirmsiestāšanās konsultanta nodrošinātājvalsts (ES dalībvalsts) ir Apvienotā Karaliste, kas koordinē projekta īstenošanu Latvijā. 2000.gada nogalē mūsu iestādē tika veikti pasākumi Valsts kontroles un Apvienotās Karalistes divpusējās sadarbības projekta (Twinning Project) iesākumam.
    2000.gada nogalē ar SIGMA atbalstu tika organizēts seminārs par INTOSAI (International Organization of the Supreme Audit Institutions) revīzijas standartu ieviešanu Eiropā un ES vadlīniju piemērošanu. Šis pasākums bija liels ieguldījums VK darbinieku revīzijas tehnikas apguves teorētiskajā sagatavotībā un tālākajā praktiskajā darbībā.

    REVĪZIJAS METODOLOĢIJAS, ANALĪZES UN ATTĪSTĪBAS DEPARTAMENTS

    Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments veic revīzijas plānošanas un metodoloģijas jautājumu sakārtošanu, koordinē revīziju darbu, analizē revīzijās iegūtos rezultātus un risina VK attīstības jautājumus. Departamenta galvenie darbības virzieni un veiktie pasākumi:

    • Regulārs darbs kopā ar SIGMA ekspertiem VK darba grupās un organizatoriskais darbs VK Stratēģiskās attīstības plāna izpildē.
    • Metodiskais darbs finansu revīziju un lietderības revīziju jomā.
    • Organizatoriskais darbs ES un citu starptautisko finansu institūciju sniegtās palīdzības fondu līdzekļu izlietošanas revīziju sagatavošanā.
    • Sadarbība ar Finansu ministrijas Eiropas integrācijas nodaļu par finansu kontroles mehānisma jautājumiem, kas izriet no valsts pārvaldes funkcijām, lai iestātos ES.
    • Sadarbība ar Finansu ministrijas Iekšējā audita departamentu šādos virzienos:
      • ES palīdzības fondu līdzekļu izlietošanas revīziju darba sagatavošana;
      • sarunas ar Eiropas Komisijas izpildinstitūcijām finansu kontroles jautājumā;
      • PHARE 2000 projekts;
      • Valsts kontroles un Iekšējā audita sistēmas struktūrvienību kopīgais darbs auditu plānošanā un veikšanā.
    • Revīzijas darba rezultātu apkopošana, analīze un informācijas sniegšana Saeimai.

    Departaments ir sagatavojis informāciju – pārskatu Polijas Republikas Augstākās kontroles institūcijai par tās uzdotajiem jautājumiem attiecībā uz Latvijas Republikā veiktajām aktivitātēm informācijas tehnoloģijas jautājumos, kas tiks iekļauts Polijas Republikas Augstākās kontroles institūcijas pārskatā “Par informācijas tehnoloģijas jautājumiem Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs”, referātu Igaunijas Valsts kontroles organizētajam Baltijas valstu semināram par Latvijas Republikā veiktajiem sagatavošanas pasākumiem ES finansu instrumentu ietvaros piešķirto un sagaidāmo līdzekļu izmantošanas jautājumiem, kas attiecas uz pirmsstrukturālo fondu revīzijām, kā arī sadarbojies ar VK Valsts budžeta revīzijas departamenta revidentiem par vides revīziju veikšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un tās pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts budžeta iestādēs par pasākumiem un sabiedrisko līdzekļu izlietojumu Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona vides aizsardzību izpildes nodrošināšanai.

    REVĪZIJAS DARBS VALSTS KONTROLĒ

    2000.gadā Valsts kontrolē revīzijas darbu veica četri departamenti: Valsts budžeta revīzijas departaments, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments, Pašvaldību revīzijas departaments un Privatizācijas procesa revīzijas departaments.
    Pārskata gadā kopumā ir pabeigtas 210 revīzijas lietas (13 no tām uzsāktas iepriekšējā, tas ir, 1999 gadā).

    Revīziju skaits 
    graf1

    2000.gadā Valsts kontroles revīziju plānā ir jauna veida revīzijas – VK atzinuma sniegšana par ministrijas, centrālās valsts budžeta iestādes un pašvaldības finansu pārskatiem. Minētajam revīzijas tipam ir cita veida kvalitātes prasības, kas ietver finansu dokumentācijas revīzijas veikšanu atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem. Šā iemesla dēļ 2000.gadā veikto (248) un pabeigto (210) revīziju skaits ir mazāks nekā iepriekšējos gados.
    Revīzijas departamentos ir uzsāktas 49 un pabeigtas 46 pilotrevīzijas, kas ir aptuveni 1/5 no visām 2000.gadā uzsāktajām un pabeigtajām revīzijas lietām.
    Pārskata gadā Pašvaldību revīzijas departamentā no dotajiem 37 darba uzdevumiem par pilotrevīzijām 37 revīzijas ir izskatītas kolēģijā un slēgtas.
    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments 2000.gadā ir uzsācis 10 pilotrevīzijas, no kurām 7 ir pabeigtas un izskatītas kolēģijā.
    Valsts budžeta revīzijas departaments ir veicis divas pilotrevīzijas – revīziju Ekonomikas ministrijā un Kultūras ministrijā.
    Veicot pilotrevīzijas, revidenti izprata un pārvērtēja iepriekšējā darba rutīnu un stereotipus, kā arī novērtēja pārmaiņu nepieciešamību attiecībā uz iepriekšējo darba praksi un revīzijas procedūrām. Pilotrevīzijās gūtā pieredze ir ļāvusi revīzijas veikšanas ilgumu 2000.gada beigās samazināt trīskārtīgi salīdzinājumā ar laiku, kas bija nepieciešams revīzijas veikšanai gada sākumā. Tas panākts, ieguldot lielu darbu revīzijas plānošanā, revīzijas etapu unificēšanā un formalizēšanā. Šādi iegūti revīziju rezultāti ir labāk salīdzināmi nekā rezultāti, kas iegūti pēc iepriekšējās darba prakses.
    2000.gadā Valsts kontrole ir noteikusi uzrēķinus Ls 40 518,98. Šie finansu līdzekļi tika ieskaitīti valsts pamatbudžetā, kā arī atjaunoti dažādos fondos, kuros tika konstatēts līdzekļu pārtēriņš.
    Pamatojoties uz revīziju rezultātiem, sagatavoti pieci ziņojumi.
    Saskaņā ar likuma “Valsts kontroles revīzijas reglaments” 9.pantu pārskata gadā revīzijas departamenti nosūtīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai dokumentus par 17 revīzijas lietām.

    Tiesībsargājošās iestādēs iesniegtie materiāli 
    graf2

    Analītisks materiālu vērtējums revīzijas tēmas ietvaros

    Analītiski izvērtēti un doti secinājumi par šādām Valsts kontrolē veikto revīziju tēmām:

    • Finansu pārskatu revīzijas (pilotrevīzijas).
    • Valsts un pašvaldību pasūtījums.
    • PHARE finansēto projektu Latvijā līdzekļu izlietojums.
    • Pārtikas pārstrādes uzņēmumu privatizācija.

    1. Finansu pārskatu revīzijas (pilotrevīzijas)
    Visu 2000.gadu Valsts kontrole īstenoja SRS ieviešanu un galveno ES vadlīniju lietošanu mūsu darbā. Pilotrevīziju analīzei izmantoti to revīziju materiāli, par kurām lēmumi pieņemti līdz 2000.gada 30.decembrim, tas ir, analizētas 38 pilotrevīzijas, kas veiktas atbilstīgi SRS un Latvijas likumiem. Izvērtēta pieredze, kas gūta, veicot finansu pārskatu revīzijas, apkopoti rezultāti un analizētas radušās problēmas, lai sniegtu priekšlikumus to atrisināšanai.

    Revīzijas jomas, kas revidentiem sagādāja zināmas grūtības:

  • kopējā revīzijas plāna un programmu izstrādāšana;
  • būtiskuma līmeņa noteikšana un tā atbilstības izvērtēšana;
  • pastāvošā riska un kontroles riska novērtēšana;
  • revīzijas pierādījumu novērtēšana, lai noteiktu to atbilstību;
  • grāmatvedības datorizācijas pakāpes novērtēšana, informācijas tehnoloģijas sistēmas sarežģītība;
  • VK iepriekšējos gados veikto pārbaužu trūkums;
  • revidējamā objekta vadības apzināta VK prasību neievērošana vai prasību neizpratne;
  • iekšējās kontroles neesamība pārbaudāmajā objektā vai nekvalitatīva, mazuzticama tās darbība;
  • atzinuma sagatavošana.
  • Lai atrisinātu minētās grūtības, ir jāīsteno VK stratēģiskās attīstības plānā paredzētie pasākumi. Šis plāns ietver visu svarīgāko, kas nepieciešams VK darbības efektivitātes nodrošināšanai.
    Revīzijas departamentos tiek veikts organizatorisks darbs, lai sekmīgi turpinātu VK stratēģiskās attīstības plānā paredzēto uzdevumu īstenošanu.

    2. Valsts un pašvaldību pasūtījumi
    Likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” mērķis – panākt racionālu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu, veicināt iespējami plaša piegādātāju un darba izpildītāju loka iesaistīšanu valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildē, nodrošināt brīvu konkurenci starp piegādātājiem un darbu izpildītājiem, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret viņiem, panākt valsts pasūtījuma norisēs atklātumu un publiskumu, kā arī nodrošināt sabiedrības uzticību šīm norisēm – tā visplašākajā nozīmē nav sasniegts.
    Pārbaudēs konstatēti sistemātiski un ļoti būtiski procedūras pārkāpumi publiskā pasūtījuma izpildē.
    Veicot publisko iepirkumu, priekšroka tiek dota tādām precēm, pakalpojumiem un darbiem, ko piedāvā vietējie ražotāji un darbu izpildītāji.
    Spēkā esošie valsts pasūtījumu reglamentējošie likumi un normatīvie akti ir nepilnīgi.
    VK var veikt tikai pārbaudi par valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas un izpildes atbilstību likumu un normatīvo aktu prasībām, tātad konstatēt faktisko stāvokli, bet ne to ietekmēt.

    3. Par PHARE finansēto projektu Latvijā līdzekļu izlietojumu
    Latvija saņem palīdzību PHARE Nacionālās (tikai Latvijai) un Reģionālās (visām PHARE programmas valstīm) programmas ietvaros. PHARE programmu ietvaros Latvijai ir iespēja saņemt neatmaksājamu palīdzību konsultatīvu pakalpojumu un tehnoloģiju veidā.
    Mērķtiecīga un prasmīga rīcība no Latvijas puses PHARE līdzekļu piesaistīšanā dotu iespēju Latvijai saņemt palīdzību dažādu svarīgu problēmu risināšanā, kas tuvinātu mūs Eiropas Savienības prasībām.
    Īstenojot ES PHARE programmas ietvaros finansētos projektus, Latvija saņēmusi reālu atbalstu lauksaimniecības un lauku attīstības sektorā, kas tuvina Latviju Eiropas Savienības prasībām tiesību jautājumos un sekmē integrāciju ES.

    4. Pārtikas pārstrādes uzņēmumu privatizācija
    Graudu pārstrādes uzņēmumu privatizācija
    Graudu pārstrādes uzņēmumi ir privatizēti atbilstīgi spēkā esošajiem likumiem. Daudzos gadījumos privatizācija tika veikta ar lielām grūtībām.
    Privatizējot graudu pārstrādes uzņēmumus, izmantoti 397 094 sertifikāti Ls 11 118 646 vērtībā un saņemta samaksa Ls 924 863, bet faktiski tikai Ls 628 477 apjomā.

     img15

    Ja privatizāciju vērtē pēc valsts iegūtajiem līdzekļiem un salīdzina to ar uzņēmumu kopējo vērtību Ls 18,7 milj., tad ieguvums, protams, ir ļoti niecīgs.
    Valsts kapitāla daļas privatizējamos graudu pārstrādes uzņēmumos netika paredzētas, bet daļa no valsts uzņēmumu kapitāla daļām tika nodotas pensiju fondam.
    BO VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” 2000.gada 1.janvārī ir akciju īpašniece 12 labības pārstrādes uzņēmumos ar kopējo akciju vērtību Ls 806 000. Pensiju fondā laikā no 1994. – 1999.gadam ieskaitītas dividendes Ls 20 523 apjomā.

    Maizes ražošanas uzņēmumu privatizācija
    Maizes ražošanas uzņēmumu privatizācija ir notikusi atbilstīgi likumu prasībām. Valsts kapitāla daļas privatizējamos maizes ražošanas uzņēmumos netika paredzētas, bet daļa no kapitāla tika nodota pensiju fondam. Pensiju fondam tika nodotas akcijas deviņos privatizējamos uzņēmumos Ls 130 587 apjomā. Sākotnēji maizes ražošanas uzņēmumus bija paredzēts pārdot par latiem un uzņēmumi, slēdzot pirkšanas līgumus, apliecināja gatavību maksāt privatizācijas noteikumos minēto cenu latos, bet, izmantojot Zemkopības un Ekonomikas ministrijas atļaujas, lielāko daļu no nosacītās cenas samaksāja sertifikātos. No privatizējamo maizes ražošanas uzņēmumu kopējās vērtības Ls 3,4 milj. valsts par uzņēmumu pārdošanu saņēma Ls 756 000.

    Par valsts kapitāla daļas ieguldījuma apjomu un izmantošanu bijušajos
    Zemkopības ministrijas pakļautības piena pārstrādes uzņēmumos
    Uzņēmumu privatizācijas projektos valstij paturamās kapitāla daļas tika noteiktas piecos privatizējamos piena pārstrādes uzņēmumos, katrā – 10% no pamatkapitāla. Privatizējot piena pārstrādes uzņēmumus, likumā “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” nebija ietverta norma, ka noteikts kapitāla daļas daudzums ir jānodod pensiju fondam. Valsts no privatizētajiem piena pārstrādes uzņēmumiem par valsts kapitāla daļas izmantošanu ir saņēmusi: 1995.gadā – Ls 43 676; 1996. līdz 1999.gadā – Ls 0, bet pēc pilnīgas nomaksas par valsts kapitāla daļas realizāciju saņems Ls 835 608. No 15 privatizējamiem piena pārstrādes uzņēmumiem 1999.gada 1.janvārī darbojās 14 uzņēmumi, kuru saimnieciskā darbība un attīstība ir sekmīga.

    Par valsts kapitāla daļas ieguldījuma apjomu un izmantošanu bijušajos
    Zemkopības ministrijas pakļautības gaļas pārstrādes uzņēmumos
    Zemkopības ministrija, kurai saskaņā ar likumu noteica atbildību par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju, ar pavēli apstiprināja valstij rezervējamās kapitāla daļas. Astoņos uzņēmumos rezervējamā kapitāla daļa tika noteikta – 10%, trijos – 15% apjomā no pamatkapitāla. Netika ietverta norma, ka noteikts kapitāla daļas daudzums ir jānodod pensiju fondam.
    Izvērtējot valsts kapitāla daļas izmantošanu un realizāciju, ir jāatzīst, ka tā ir notikusi ar valstij neizdevīgiem noteikumiem, bet nepārkāpjot likumos noteikto kārtību. Ieguvums naudas izteiksmē nav, bet dzēsti 18 635 privatizācijas sertifikāti.

    Revīzijas departamentu darbs

    Valsts budžeta revīzijas departamentā revīzijas tika veiktas, ņemot vērā valsts budžeta veidošanas principu, tas ir, konkrētu valsts budžeta programmu un apakšprogrammu izpildi.

    Analizējot VK veiktās revīzijas, konstatēti vairāki daudzām iestādēm raksturīgi trūkumi:

  • ne vienmēr grāmatvedības uzskaite dod skaidru priekšstatu par revidējamā objekta finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem;
  • vairākās ministrijās (centrālajās valsts iestādēs) ir tendence palielināties faktisko izdevumu pārsniegumam pār ieņēmumiem;
  • iestāžu rīcībā esošās materiālās vērtības tiek nodotas bezatlīdzības lietošanā uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām);
  • daudzās valsts budžeta iestādēs atalgojums noteikts, neievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības;
  • joprojām daudzās valsts budžeta iestādēs ar darbiniekiem tiek noslēgti vadības līgumi, kas pēc satura ir vērtējami kā papildu samaksa par tiešajiem darba pienākumiem. Spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi par vadības līgumiem pieļauj neierobežotu un vairumā gadījumu nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu darba samaksai;
  • normatīvie akti par budžeta plānošanu valsts budžeta iestādēs nenosaka to pakalpojumu sarakstu, kādus iestāde var plānot un saņemt, lai nodrošinātu tās uzdevumu izpildi.
  • Revīzijā par dabas resursu uzskaites stāvokli Latvijā konstatēts, ka netiek veikta vienota dabas resursu uzskaite un inventarizācija visā Latvijas teritorijā, tāpēc nav iespējams izvērtēt, vai valsts nacionālās dabas bagātības tiek racionāli izmantotas. Nav arī vienotības dabas resursu īpašuma tiesību noteikšanā. Revīzijas datus VK izmantoja, piedaloties starptautiskajā revīzijā “Par Baltijas jūras reģiona vides aizsardzību” 2000.gada II pusgadā.
    Tematiskajā revīzijā par rīcību ar valsts mantu un finansu līdzekļiem sakarā ar uzraudzības, kontrolējošo, revidējošo un inspicējošo institūciju darbību valsts iestādēs konstatēts, ka valstī ar likumu vai noteikumiem nav noteikti inspekciju vienotas darbības principi. Dažkārt vienāda rakstura darbību katra institūcija ir nosaukusi dažādi: uzraudzība, kontrole vai inspicēšana. Tādas darbības kā uzraudzība un kontrole Latvijā netiek koordinētas. Nav noteikts, kādu darbību ietver vārds kontrole un uzraudzība, nav noteikti vienoti uzraudzības un kontroles principi.
    Valsts budžeta revīzijas departaments turpina pārbaudīt gada pārskatu sastādīšanas pareizību centrālajās valsts budžeta iestādēs un kopā ar Finansu ministriju un Valsts kasi izskata jautājumus, kas saistīti ar gada pārskatu iesniegšanu un VK atzinumiem par tiem.

    Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā 2000.gadā veiktas 74 revīzijas, no tām plānotās – 51, neplānotās – 22 revīzijas un viena 1999.gadā iesākta revīzija. Pabeigtas 68 revīzijas, kolēģijas sēdēs izskatīti 63 revīziju materiāli un pieņemti attiecīgi lēmumi, vienas revīzijas lietas uzdevums atcelts. Ģenerālprokuratūrai nosūtīti 3 revīziju materiāli. Apkopoti arī materiāli divos ziņojumos: par valsts kapitāla izmantošanu bijušajos Zemkopības ministrijas graudu pārstrādes valsts uzņēmumos un par ES PHARE finansētiem lauksaimniecības un lauku attīstības projektiem.
    Neplānotās revīzijas veiktas sakarā ar Latvijas Republikas amatpersonu pieprasījumiem un iedzīvotāju sūdzībām. Departamenta revīzijas sektoros tika gatavotas arī atbildes uz iedzīvotāju sūdzībām un iesniegumiem.

    Pārskata gadā veiktas šādas revīzijas:

  • par uzņēmumu gada pārskatiem – vai tie sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli;
  • par valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoļu norisi;
  • par uzņēmumu rīcību ar valsts nodalīto mantu, kas piešķirta uzņēmējdarbības veikšanai.
  • SIGMA eksperta Fila Dankūma (Phil Duncombe) vadībā departamentā tika veiktas 10 pilotrevīzijas atbilstīgi SRS nostādnēm un procedūrām par valsts un pašvaldību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību gada pārskatiem. Pilotrevīzijām tika izvēlētas medicīniskās aprūpes uzņēmējsabiedrības. Šo revīziju mērķis bija sniegt neatkarīgu atzinumu par revidējamo uzņēmējsabiedrību gada pārskatiem, kā arī apgūt un ieviest pārējo revīziju praksē SRS procedūras, kas faktiski gada otrajā pusē tika veikts.
    Departamentā 2000.gadā ir izveidots valsts un pašvaldību pasūtījuma revīziju sektors, kas specializējas tieši šo revīziju jomā. Šīs revīzijas revidenti veic saskaņā ar VK izstrādāto valsts un pašvaldību pasūtījumu revīzijas metodisko materiālu, kas balstās uz šo procesu regulējošo likumdošanu, starptautisko revīzijas standartu procedūrām un ES praksi.
    Pārskata gadā ir veiktas 8 revīzijas par valsts pasūtījumu piešķiršanu un 4 revīzijas par pašvaldību pasūtījumu piešķiršanu. Visu šo pasūtījumu izsoļu norisēs konstatēti vairāki likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” un ar to saistīto normatīvo aktu prasību pārkāpumi.
    Valsts un pašvaldību pasūtījumu revīzijas ir aktuālas, jo šiem pasūtījumiem tiek izlietoti lieli valsts līdzekļi. Šīs jomas uzraudzība sakārto pasūtījumu organizēšanas procesu un novērš iespējamus interešu konfliktus.
    Veicot revīzijas par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību rīcību ar valsts nodalīto mantu, kas tām piešķirta uzņēmējdarbības veikšanai, tika vērtēta rīcības likumība un lietderība. Galarezultātā vienas revīzijas atzinums un kolēģijas lēmums tika nosūtīts LR Ģenerālprokuratūrai, lai izvērtētu uzņēmējdarbības vadības rīcības likumību. Vairākās citās revīzijās konstatēta uzņēmējsabiedrību vadības neefektīva rīcība un nepietiekama kontrole par valsts budžeta vai pašu nopelnīto naudas līdzekļu izlietojumu.

    Pašvaldību revīzijas departaments 2000.gadā uzsācis finansu revīzijas, pēc kurām VK sniedz kvalificētus atzinumus par pašvaldību finansiālo stāvokli un darbības galarezultātiem. Finansu revīzijas tiek plānotas un veiktas atbilstīgi SRS, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka finansu pārskatos nav būtisku neatbilstību. Revīzija ietver finansu pārskatā uzrādīto summu un skaidrojumu pamatojuma pārbaudi pēc izvēles principa, kā arī finansu pārskatu sagatavošanai lietoto grāmatvedības un iekšējās kontroles principu novērtējumu.
    Pārskata gadā atbilstīgi SRS tika veiktas 37 finansu revīzijas (pilotrevīzijas).
    Veicot šīs revīzijas, departamenta kolēģija neizteica savu atzinumu par divu pašvaldību finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. Abās pašvaldībās kopā nav uzrādīti aktīvi Ls 1 699 025 apjomā.
    26 pašvaldības saņēma VK atzinumu ar piezīmi, jo finansu pārskatos nebija uzrādījušas: ieguldījumus pašvaldību uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, zemes īpašumus, pamatlīdzekļus, debitoru parādus un citus datus. Pavisam kopā finansu pārskatos netika uzrādīti finansu līdzekļi un manta Ls 11 450 777 vērtībā un 1 317,3 ha zemes, kam nebija noteikta kadastrālā vērtība.
    8 pašvaldībām VK deva atzinumu, ka finansu pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par domes (padomes) finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem.
    Veicot revīzijas par rīcību ar valsts un pašvaldību mantu (arī finansu līdzekļiem) trīs pašvaldībās konstatēts, ka nepareizi izlietoti dabas resursu nodokļa līdzekļi. Par to departamenta kolēģija noteica uzrēķinu Ls 636 396, uzliekot par pienākumu šos līdzekļus atjaunot pašvaldību speciālā budžeta dabas resursu nodokļu kontā. Par pārkāpumiem, kas saistīti ar nepareizi izlietotiem dabas resursu nodokļa līdzekļiem pašvaldībās, ir paziņots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
    1999.gada 25.novembrī tika pieņemti “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”. Tajos noteikts, ka 2001.gada 1.janvārī stājas spēkā šā likuma 30.panta prasība, ka pašvaldības iesniedz Valsts kasei tās noteiktajos termiņos gada pārskatus, kam pievienots VK atzinums par gada pārskata sastādīšanas pareizību. Lai pildītu likumā noteiktās prasības, Pašvaldību revīzijas departamenta darbinieki 2000.gada otrajā pusgadā veica liela apjoma sagatavošanas un izskaidrošanas darbu pašvaldību un departamenta darbinieku vidū.
    Likuma “Par pašvaldībām” 73.pants noteic, ka pašvaldībai ne retāk kā reizi gadā ir jāuzaicina auditoru firma vai zvērināts revidents finansu revīzijas veikšanai. Departamenta darbinieki veica visu pašvaldību aptauju, lai noskaidrotu, kā ir pildīta šī likuma noteiktā norma, un konstatēja, ka līdz 2000.gada 1.novembrim no 578 pašvaldībām tikai 178 (31% pašvaldību) ir pildījušas likuma prasības. Par šādu situāciju tika paziņots īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās. Galarezultātā tika panākts, ka likuma “Par pašvaldībām” 73.panta prasības sāka pildīt gandrīz vai visas pašvaldības, kas finansu revīzijas veikšanai ir uzaicinājušas auditorfirmas vai zvērinātus revidentus.
    Departamenta darbinieki vairākkārt ir uzstājušies dažādos pašvaldību semināros, sapulcēs un saietos un skaidrojuši, kādi pasākumi ir veicami, lai izpildītu likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30.panta prasības.
    Kopā ar Valsts kasi tika noteikti termiņi, līdz kuram pašvaldību 2000. saimnieciskā gada pārskati iesniedzami VK un līdz kādam Valsts kasē, par tiem tika paziņots katrai pašvaldībai.
    Departamentā tika izstrādātas standartizētas procedūras, kas būs jāveic departamenta darbiniekiem sakarā ar likuma “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”” stāšanos spēkā, kā arī standarta vēstules un atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem kvalificēti atzinumi par pašvaldību finansu pārskatiem.

    Privatizācijas procesa revīzijas departaments sadarbībā ar VK Valsts budžeta revīzijas departamenta revidentiem sagatavojis atzinumu par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” sociālā nodokļa un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādiem un to kapitalizāciju privatizējamos uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās. Apjomīgs darbs bija revīziju veikšana un to galarezultātu apkopošana, kā arī analīze par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu pamatparādu kapitalizāciju un valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumu izpildes kontroli, par Latvijas valsts kūrortu privatizāciju, par maksāšanas līdzekļu proporciju maiņu privatizētajos valsts īpašuma objektos un par rīcību ar valsts dzīvojamām mājām.

    Pārbaudot 20 uzņēmumus, kam noslēgti nomaksas pirkuma līgumi par nodokļu kapitalizācijas rezultātā izveidotās valsts kapitāla daļas pārdošanu, konstatēts:

  • vairāki pircēji, kuriem nomaksas pirkuma līgumā noteiktais maksājumu termiņš vēl nav beidzies, nepilda līgumā paredzētās saistības, maksājumus par valsts kapitāla daļām veic neregulāri un neievēro maksājumu grafikā norādītos termiņus;
  • Privatizācijas aģentūra nav veikusi pirkuma līgumos noteikto maksājumu grafiku izpildes kontroles pasākumus, izņemot soda naudas aprēķināšanu un vēstuļu nosūtīšanu dažām statūtsabiedrībām par maksājumu grafika nepildīšanu, neievērojot LR 1994.gada 17.februāra likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 8.panta 1.daļas 11.punktu, ka Privatizācijas aģentūra kontrolē noslēgto līgumu izpildi un veic likumos un līgumos noteiktās darbības līgumu izpildes nodrošināšanai un var lauzt līgumus, ja privatizācijas subjekts nepilda līguma noteikumus.
  • Izvērtējot Latvijas kūrortu (privatizējamā valsts sanatorija “Ķemeri”, valsts sanatorija “Baldone” un valsts zinātnes un ražošanas uzņēmums “Kurortoloģija”) privatizāciju, konstatētais neliecina par privatizācijas subjektu nopietniem nodomiem saglabāt un atbilstīgi pieminekļu aizsardzības prasībām un Latvijas valsts interesēm izmantot unikālos Latvijas kultūras mantojuma objektus – sanatoriju un kūrortpoliklīniku “Ķemeri” un sanatoriju “Baldone”, kā arī privatizētās ārstnieciskā minerālūdens atradnes Jūrmalā un Baldonē.
    Attiecībā uz dzīvojamo māju privatizāciju to iekļaušana privatizējamo uzņēmumu mantas sastāvā bija pretrunā ar tajā laikā spēkā esošiem likumiem. Tas attiecas gan uz Zemkopības ministrijas, gan uz Satiksmes ministrijas valdījumā un privatizācijai nodotajiem uzņēmumiem.

    Analizējot 153 valsts īpašuma objektu, kuros veikta maksāšanas līdzekļu maiņa, privatizācijas subjektu 1999.gada finansiālo darbību, konstatēts:

  • tikai 64 uzņēmējsabiedrības jeb 41,8% darbojas rentabli, un latos maksājamā daļa tajās ir samazināta par 4,33 miljoniem, kas ir tikai 27,9% no kopējās izmainītās latos maksājamās daļas;
  • 73 uzņēmējsabiedrībās jeb 47,7%, no kurām 5 ir likvidētas, 12 – maksātnespējīgas un 56 – nerentablas, apdraudēta vai pārtraukta ražošana, plānoto pakalpojumu sniegšana un no cerētās veiksmīgās privātā kapitāla darbības valstī samazināti ienākumi nodokļu maksājumu veidā. Šo uzņēmējsabiedrību latos maksājamā daļa ir samazināta par 10,95 miljoniem, kas ir 70,5% no kopējās mainītās latos maksājamās daļas;
  • 16 uzņēmējsabiedrībās jeb 10,5%, par kurām nav finansu informācijas LURSOFT datu bāzē, latos maksājamā daļa ir samazināta par 0,26 miljoniem, kas ir 1,6% no kopējās izmainītās latos maksājamās daļas.
  • Analizējot šos pamatrādītājus, jāņem vērā gan subjektīvo, gan objektīvo apstākļu ietekme uz privatizācijas procesu kopumā.

    STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

    Starptautiskā sadarbība 2000.gadā ir veicinājusi revīzijas darbam nepieciešamo zināšanu ieguvi, kā arī devusi pieredzi kā metodoloģijas, tā arī kompetences jautājumos. Kā nozīmīgu vērtējam līdzdalību starptautiskās darba grupās EUROSAI un INTOSAI līmenī, kā arī SIGMA un ERT ieguldījumu mūsu attīstības jautājumu risināšanā.

    LR VK starptautiskā sadarbība 2000.gadā norisinājās trīs galvenajos virzienos:

    • Valsts kontroliera piedalīšanās ārvalstīs rīkotajos pasākumos.
    • VK darbinieku līdzdalība starptautiskās sanāksmēs, kongresos un konferencēs, stažēšanās un mācības ārvalstu kontroles institūcijās.
    • VK rīkotie starptautiskie pasākumi Rīgā.

    Svarīgākie pasākumi (notikumi):

  • 14.gadskārtējā starptautiskā konference “Jaunākās attīstības tendences valsts pārvaldes sektora finansu vadībā” Maiami (Florida, ASV);
  • Vk sadarbība ar ārvalstu augstākām kontrolējošām institūcijām apkārtējās vides aizsardzības jautājumos;
  • stažēšanās Eiropas Komisijas budžeta komisāres Mihaeles Šreijeres (Michaele Schreyer) birojā;
  • Centrāleiropas un Austrumeiropas, Kipras un Maltas AKI un ERT vadītāju izveidotās darba grupas pirmā sanāksme par 11 ieteikumu augstāko kontrolējošo institūciju darbībai Eiropas integrācijas sakarā ieviešanas gaitu;
  • Centrāleiropas un Austrumeiropas, kā arī Maltas un Kipras AKI un ERT vadītāju izveidotās darba grupas un starptautnieku otrā sanāksme par AKI vadītāju pieņemto rekomendāciju un stratēģiju ieviešanas jautājumiem;
  • EUROSAI un IDI organizētais stratēģiskās plānošanas seminārs, kas paredzēts kā Ilgtermiņa reģionālās apmācības programmas (LTRTP) pirmais posms;
  • valsts kontroliera R.Černaja tikšanās ar Eiropas Komisijas komisāri budžeta un finansu jautājumos M.Šreijeri un Viņa Ekselenci, Eiropas Komisijas vēstnieku Latvijā Ginteru Veisu (Günther Weiss);
  • SIGMA organizētais seminārs “INTOSAI revīzijas standartu ieviešana Eiropā un Eiropas Savienības vadlīniju pielietošana”.
  • INFORMATĪVAIS NODROŠINĀJUMS UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS

    Pārskata gadā Informācijas daļa savu darbu pakārtoja VK stratēģiskās attīstības plānā paredzēto pasākumu īstenošanai, tas ir, sevišķa vērība tika pievērsta informācijas tehnoloģiju un informatīvā nodrošinājuma jomai.

    I. Informācijas tehnoloģiju jomā veicām darbu šādu VK informatīvās sistēmas apakšsistēmu izveidē un apguvē:
    1. Revidējamo objektu datu bāze.
    Informācija par VK revidējamiem objektiem tika savākta, apkopota un arī papildināta. Tā ir atbilstīga katra departamenta specifikai. Apakšsistēmas projekts tiks izstrādāts 2001.gadā.
    2. Bibliotēkas informatīvā sistēma.
    Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plāna sadaļā “Vadības informatīvā sistēma” paredzētā bibliotēkas informatīvās sistēmas izveide ir pabeigta. Pārskata gadā sākās un nākamajā gadā turpināsies informācijas centrā esošo materiālu kartotēkas ievade sistēmā.
    3. Lietvedības sistēma.
    Ir uzsākta tās jaunās daudzfunkcionālās lietvedības sistēmas apguve, kura būs VK informatīvās sistēmas pamats.
    4. Materiālu uzskaites sistēma.
    Tiek pārveidota materiālu uzskaites sistēma, kas uzsākta sakarā ar izmaiņām grāmatvedības kontu sistēmā.

    II. Viena no stratēģiskās attīstības plāna sadaļām ir darba uzlabošana bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas jomā. Kopš 2000.gada nogales VK bibliotēka ir datorizēta. Tas dod iespēju strādāt ar datu bāzēm, kas atrodas gan iestādes lokālajā datoru tīklā, gan Latvijas Internet, gan arī starptautiskajā datoru tīklā Internet.
    Tā kā VK datorizācijas pakāpe salīdzinājumā ar revidējamajiem objektiem vēl joprojām bija nepietiekama, mūsu iestāde atbilstīgi budžeta finansējuma iespējām 2000.gadā iegādājās 10 datorus un serveri, kā arī uz diviem gadiem iznomāja 48 datorus un 10 drukas iekārtas.
    2000.gada 1.novembrī tika izpildīts vēl viens stratēģiskajā attīstības plānā paredzētais pasākums – Valsts kontrolē Kancelejas struktūrvienībā izveidoja Informācijas tehnoloģiju daļu.

    VALSTS KONTROLES DARBINIEKU VĒRTĒŠANA

    Saskaņā ar valsts kontroliera apstiprinātajiem “Noteikumiem par Valsts kontroles darbinieku kompetences vērtēšanu” un “Valsts kontroles darbinieku kompetences vērtēšanas komisijas nolikumu” 2000.gada martā un aprīlī notika VK darbinieku kompetences vērtēšana, kam bija pakļauti 112 VK darbinieki.
    Pārbaudē piedalījās un rakstiski sagatavotos priekšlikumus vai Revīzijas rokasgrāmatas analīzi iesniedza 110 VK darbinieki.

    Saskaņā ar nolikumu vērtēšanas komisija darbinieku kompetenci vērtēja trīs jomās:

    • Izglītības, profesionālās pieredzes un kvalifikācijas paaugstināšana.
    • Rakstiski sagatavoto priekšlikumu vai analīzes kvalitāte (nozīmīgums).
    • Pārbaudes jautājumu atbilžu un situāciju analīzes pareizība.

    VK darbinieku vērtēšanā iegūtie rezultāti tika izmantoti, lai izstrādātu kvalifikācijas celšanas plānus un tālāk attīstītu strādājošo profesionālās spējas.

    Lai mūsu revidenti varētu papildināt zināšanas un lai paaugstinātu revīzijas darba efektivitāti, jāorganizē mācības par šādiem jautājumiem:

  • grāmatvedība,
  • iestādes iekšējās kontroles sistēmas novērtēšana,
  • starptautiskie revīzijas standarti,
  • starptautiskie grāmatvedības standarti,
  • riska faktoru novērtēšana un plānošana,
  • ārvalstu un nacionālā atbalsta auditējamās sistēmas,
  • revīzijas elektronisko datu apstrādes vidē,
  • kā arī jāveic informācijas tehnoloģijas uzlabošanas pasākumi.

    VALSTS KONTROLES DARBINIEKI

    VK personāla izglītības līmenis 2000.gadā: 46 darbiniekiem ir vidējā un vidējā speciālā izglītība (26,9%) un 125 darbiniekiem ir augstākā izglītība (73,1%), tas ir, bakalaura grāds – 18 darbiniekiem (10,5%); maģistra grāds – 18 darbiniekiem (10,5%); augstākā profesionālā izglītība – 87 darbiniekiem (50,9%); doktora grāds – 2 darbiniekiem (1,17%); divas augstākās izglītības – 2 darbiniekiem (1,17%).
    Efektīvai VK mācību sistēmas izveidošanai no pieredzējušāko revīzijas departamentu darbinieku vidus tika izraudzīti seši darbinieki – turpmākie mācību spēki, kuri dalīsies ar savu pieredzi un iegūtajām zināšanām ar pārējiem darbiniekiem. Ar nākamiem pasniedzējiem strādāja arī SIGMA eksperti seminārā “INTOSAI revīzijas standartu ieviešana un ES vadlīniju pielietošana”.

     

    Latvijas Republikas Valsts kontroles struktūra

     

     img16

     

     

    State Audit Office (SAO) of the Republic of Latvia Annual Report 2000 (Summary)

     

    img17

    Dear reader!

    You are holding a publication prepared by the staff of the State Audit Office to give a brief summary of the work carried out in 2000.

    The year 2000 is an important benchmark in the life of the State Audit Office leading to the development of our organisation as an advanced and effective external financial control body. During the reporting year we started the implementation of the strategic development plan of the State Audit Office for the period from January 2000 till December 2004.

    The plan stipulates that the State Audit Office will carry out its main task, i.e., supervision and control of collection and utilisation of the state and local government budget resources and operations with the state and local government property, in line with the international audit standards thus ensuring continuity and effectiveness of financial control and transparent use of the public funds, i.e., the tax-payers’ money.

    Throughout the year 2000 the State Audit Office carried out the implementation of the international audit standards and was applying the main guidelines of the European Union.

    I hope that this publication will help you to get an impression on the performance of the staff of the State Audit Office in the year 2000.

    img18Auditor General
    of the Republic of Latvia
    Raits Černajs

     

    BRIEFLY ABOUT THE STATE AUDIT OFFICE

    Legal status and legal basis for auditing
    Article 87 of the Satversme (Constitution) of the Republic of Latvia stipulates that the State Audit Office is an independent collegiate body.

    The following laws regulate the activities of the State Audit Office:

  • the Law “On State Audit Office” of 28 October 1993 which stipulates the structure, the legal status and the basic tasks of the State Audit Office;
  • the Law “The Rules of the State Audit Office” of 7 September 1995 which specifies the audit procedures, the rights and responsibilities of auditors during the audit and the rights and responsibilities of the auditees.
  • The task
    To supervise that the collection and utilisation of the state and local government basic budget as well as special budget resources and the operations with the state and local government property are legal, effective and correct.

    Achievements
    210 audits completed by 30 December 2000.

    Human resources
    On 30 December 2000 the State Audit Office had 171 full-time employees.

    Financial resources
    Annual budget of 2000 – LVL 1 165 852

    Further information available at:
    State Audit Office
    of the Republic of Latvia
    Kr.Valdemāra Street 26
    Riga LV-1937, Latvia
    Working hours: 8:30 – 17:15
    Telephone 2 371 7017500
    Fax 2 371 7017673
    E-mail lietvediba@lrvk.gov.lv
    Web-site http://www.lrvk.gov.lv

    MOST IMPORTANT EVENTS
    AT THE STATE AUDIT OFFICE IN 2000

    • Throughout the year regular work together with the SIGMA experts to implement the strategic development plan of the State Audit Office.
    • Preparation of a new draft law “On State Audit Office” .
    • Methodological work in the area of financial audits and value-for-money audits .
    • Development of methodological guidelines on auditing of public procurement.
    • Involvement in the EUROSAI Environment audit project group and participation in a parallel audit in 8 countries of the Baltic Sea region to review the implementation of the HELCOM Convention (Helsinki Convention – Convention on the Protection of the Marine Environment of the Baltic Sea Area) in Latvia.
    • Analytical assessment and issuing of an opinion on the following thematic audits carried out at the State Audit Office:
      • audits of financial accounts (pilot-audits)
      • public procurement
      • utilisation of Phare funds for projects in Latvia
      • privatisation of food-processing companies.
    • Approximately 1/5 of all audits started in 2000 are financial audits (pilot-audits) that were performed in accordance with the international audit standards.
    • The experience gained during the pilot-audits has enabled the SAO staff to reduce the duration of audits three times at the end of 2000 compared to the time required for auditing in the beginning of 2000.
    • Participation of the staff of the State Audit Office in the international task forces of the INTOSAI (International Organization of the Supreme Audit Institutions), EUROSAI (European Organization of the Supreme Audit Institutioons), SIGMA (Support for Improvement of Governance and Management in Central and Eastern European Countries) and the European Court of Auditors.
    • The European Commission’s Steering Committee has granted the Phare (Public Administration Reform) funding for the implementation of the project “State Budget and Financial Management in Latvia”. Within the framework of the said project preparatory measures were taken at the end of 2000 to launch the twinning project between the State Audit Office and the United Kingdom.
    • Organisational work carried out to prepare the State Audit Office for auditing of utilisation of the financial resources of the European Union Funds and other international organisations and funds in Latvia.
    • Comprehensive explanatory work and preparations have been carried out among the state and local government officials and auditors in view of the amendments to the Law “On Budget and Financial management” under which the State Audit Office has been assigned the task as of 1 January 2001 to issue opinions on annual accounts of 27 central state institutions and 578 local governments.
    • 110 employees of the State Audit Office have undergone competence appraisal.

     

    INTRODUCTION

    The year 2000 is an important benchmark in the life of the State Audit Office leading to the development of our organisation as an advanced and effective external financial control body. During the reporting year we started the implementation of the strategic development plan of the State Audit Office for the period from January 2000 till December 2004.
    This basic document for the future development of the State Audit Office was prepared following the advice of SIGMA experts who evaluated our previous activities and the national legislation. The European Union experts examined the compliance of the audits carried out by the State Audit Office with the international audit standards, the European Union legislation and the international practice, as well as the practices of the supreme audit institutions in Europe. A stable financial system and adequate financial control is one of the pre-conditions for the existence and development of any country.
    SIGMA experts identified the areas that have to be clarified and improved. One of the most important such areas is the legislation, since it is necessary to amend the Law “On State Audit Office” and other related laws, for example, the Law “On Public Procurement”, the Law “On Local Governments”, the Law “On Financial Accounts”, the Law “On Budget and Financial Management”, etc.
    Equally important tasks are the implementation of the international audit standards and the quality assurance procedures, human resource development and building of administrative capacity of the management. The development in these areas will enable consistent management of the planned change, effective use of resources, introduction of new technologies and understanding about the communication with the clients.
    And the last, but not the least development area is the application of advanced information technologies in the audit work.
    The partnership documents for accession to the European Union stipulate numerous measures to be carried out in Latvia to achieve the compliance of the national legislation, the public administration, the internal control structure and the external audit system, as well as other areas, with the EU acquis communautaire.
    To implement the tasks set in the pre-accession documents the Steering Committee of the European Commission granted Phare funding for the project “State Budget and Financial Management” in Latvia.
    This project is aimed at improving the state budget process, strengthening of public procurement standards and procedures, development of internal control and strengthening of the external audit system, as well as reforming the state administrative structures. The parties involved in the implementation of the project are: the Ministry of Finance of the Republic of Latvia and its Public Procurement Supervision Department and the Internal Audit Department, the Public Administration Reform Department under the Minister of Special Assignment for Public Reforms, and the State Audit Office. The State Audit Office being the supreme audit institution of an EU applicant country must improve the audit methodology, extend the scope and type of audits and start the auditing of utilisation of the EU funds in Latvia.
    The leading country of the partnership agreement and the country providing the pre-accession consulting is the United Kingdom (an European Union Member State) which co-ordinates the project implementation in Latvia. At the end of 2000 preparatory measures were carried out to launch the twinning project between the State Audit Office and the United Kingdom.
    Also at the end of 2000 a seminar was organised with the support of SIGMA programme on implementation of the INTOSAI audit standards in Europe and application of the European Union guidelines. This event was a major contribution for both theoretical training on auditing techniques, as well as the future practical work of the SAO staff.

    WORK OF THE AUDIT METHODOLOGY, ANALYSIS
    AND DEVELOPMENT DEPARTMENT

    The Audit Methodology, Analysis and Development Department is responsible for improvement of the audit planning and methodology issues, co-ordination of the audit work, analysis of the audit results and dealing with the overall development issues of the State Audit Office. The main direction of activities and the implemented measures:

    • Regular involvement together with the SIGMA experts in the working groups of the State Audit Office and organisation of the implementation of the Strategic Development Plan of the State Audit Office;
    • Methodological work in the area of financial audits and value-for-money audits;
    • Organisational work to prepare the auditing of the utilisation of the European Union funds and other international assistance funds in Latvia;
    • Co-operation with the European Integration Unit of the Ministry of Finance on financial control mechanisms related to public administration functions to enable Latvia’s accession to the European Union;
    • Co-operation with the Internal Audit Department of the Ministry of Finance in the following directions:
      • preparation of audits of the European Union assistance funds in Latvia;
      • negotiations with the European Commission services about the issues related to the financial control;
      • Phare 2000 project;
      • joint work of the State Audit Office and the internal audit units on planning and implementation of audits.
    • Processing, analysis and presentation of the results of audits to the Saeima (Parliament).

     

    The Department has prepared the information to the Supreme Control Chamber of the Republic of Poland in response to its questions about the IT development in the audit area in Latvia. This information will be included in the report of the Supreme Control Chamber of the Republic of Poland “On Issues Related to Information Technologies in the Countries of Central and Eastern Europe”.
    The Department has also prepared the presentation for the Baltic seminar organised by the State Audit Office of Estonia on preparatory work carried out in Latvia to audit the financial resources granted from the pre-accession funds and other financial instruments of the European Union.
    In addition, in co-operation with the State Budget Audit Department of the State Audit Office it has worked on issues related to environment audits at the Ministry of Environment Protection and Regional Development and its subordinated and supervised institutions financed from the state budget, as well as the use of public funds to ensure the implementation of the requirements of Helsinki Convention on environment protection in the Baltic Sea region.

    AUDIT ACTIVITIES AT THE STATE AUDIT OFFICE

    In 2000 four departments of the State Audit Office were involved in auditing activities: the State Budget Audit Department, the State Economic Activities Audit Department, the Local Government Audit Department and the Privatisation Process Audit Department.
    210 audit cases were finalised during the reporting year (of which 13 were started in the preceding year, i.e., 1999).

    Number of audits 

    gr_1

     

    The audit plan of the State Audit Office for the year 2000 includes new types of audits – issuing of opinion on financial accounts of the ministries, central state institutions and local governments. This type of audit has new quality requirements including compliance with the international audit standards. Because of this reason the number of audits carried out (248) and finalised (210) in the year 2000 is lower than in previous years.
    The audit departments have started 49 pilot-audits, 46 of which were finalised, that constitute approximately 1/5 of all audits started and finalised in 2000.
    The Local Government Audit Department was given the assignment in 2000 to carry out 37 pilot-audits of which 37 have been reviewed by the Collegium and closed.
    The State Economic Activities Audit Department started 10 pilot-audits in 2000 of which 7 have been finalised and reviewed by the Collegium.
    The State Budget Audit Department has finalised 2 pilot-audits – one at the Ministry of Economy and the other one at the Ministry of Culture.
    During the pilot-audits the auditors understood and re-assessed the routine and stereotypes of previous work practices and evaluated the need for change in relation to the old practices and auditing procedures. The experienced gained during the pilot-audits has led to the threefold reduction of duration of audits at the end of 2000 compared to the time required for audits in the beginning of the year. This achievement has been made by investing a large amount of work in planning of audits as well as unifying and formalising the different stages of audits. Consequently, the results of audits are better comparable than the results obtained following the old work practices.
    In the year 2000 the State Audit Office has imposed extra charges and fines to the amount of LVL 40 518.98. The performed audits have led to including the financial resources into the basic state budget as well as replenishment of financial resources in different funds in which the overspending had been identified.
    Five reports have been produced based on the results of the audits.
    Under Section 9 of the Law “The Rules of the State Audit Office” the audit departments have referred 17 audit cases to the Prosecutor General’s Office in the reporting year.

    Cases referred to the law enforcement bodies 

    gr_2

    Analytical assessment of material by audit themes

    The staff of the State Audit Office have analysed, assessed and provided conclusions on the following audit themes:

    • Audits of financial accounts (pilot-audits).
    • Public procurement.
    • Utilisation of Phare funds in Latvia.
    • Privatisation of food-processing companies.

    1. Audits of financial accounts (pilot-audits)
    Throughout the year 2000 the State Audit Office was working on the implementation of the international audit standards and application of the European Union guidelines in the audit work. Pilot audits were analysed using the materials of the audits that had been completed and Collegiate decisions about which had been taken by December 30, 2000, i.e., 38 pilot-audits were carried out in line with the international audits standards and the Latvian legislation. The auditors have evaluated the experience gained during the audits of financial accounts, summarised the results and analysed the emerged problems in order to propose possible solutions to these problems.

    The following audit areas presented certain difficulties to the auditors:

  • development of the overall audit plan and programmes;
  • identification of the materiality level and assessment of its adequacy;
  • assessment of inherent risks and control risks;
  • evaluation of audit evidence to decide on validity of the evidence;
  • evaluation of the automation degree of accounting procedures, the complex nature of the IT system;
  • lack of audit history of previous years;
  • intended or unintended negligence of the requirements of the State Audit Office from the part of the auditee;
  • lack of internal control or poor quality and unreliable internal control in the organisation of the auditee;
  • drafting of the report.
  • To resolve the identified difficulties it is necessary to implement the measures stipulated in the strategic development plan of the State Audit Office. The plan includes all most important elements that are needed to ensure effective operation of the State Audit Office.
    The audit departments carry out organisational work to successfully continue the implementation of the tasks set in the strategic development plan of the State Audit Office.

    2. Public procurement
    The purpose of the Law “On Public Procurement” – to achieve rational use of state and local government financial resources, to facilitate the involvement of a broad range of suppliers and contractors in public procurement, to secure free competition and fair and equal treatment of suppliers and contractors, to achieve openness and publicity in the public procurement procedures and to enhance the trust of the general public to these procedures – has not been achieved in its broadest sense.
    During the reviews systematic and highly material breaches of the public procurement procedure have been identified.
    When procuring goods, services and works preference is given to local producers and contractors.
    The effective laws and regulations on public procurement are incomplete.
    The State Audit Office may only review the compliance of the public procurement procedures with the legal requirements, i.e, to identify the actual situation, however, it cannot effect it in any way.

    3. The use of Phare funds for projects in Latvia
    Latvia is receiving the Phare assistance within the framework of the national (only for Latvia) and the regional (for all Phare countries) programme. The Phare programmes provide non-refundable assistance to Latvia in the form of consulting services and know-how.
    Purposeful and skilled activities on the Latvian side to attract the Phare funds would enable Latvia to receive assistance for dealing with various important problems, thus bringing us closer to meeting the requirements of the European Union.
    When implementing the projects funded within the framework of the EU Phare programme Latvia has received real support in the agricultural and rural development sector which helps Latvia to comply with the legal requirements of the European Union and supports its integration to the EU.

    4. Privatisation of food-processing companies
    Privatisation of grain- processing companies
    Privatisation of grain-processing companies has been carried out in line with the effective legislation. In many cases the privatisation has been very difficult.
    397 094 privatisation vouchers amounting to LVL 11 118 646 have been used in the privatisation process, and the payment received amounts to LVL 924 893, however, the actual payment received was only LVL 628 477.

    Privatisation of grain processing companies

    img19

    If the privatisation process is evaluated from the perspective of the amount of the money paid to the state, then, compared to the total value of the companies 18.7 million LVL, the state has gained very little.
    No state capital shares were envisaged in the privatised grain processing companies, and a part of the state shares in public companies were handed over to the Pension Fund.
    The not-for-profit organisation public joint stock company “State Social Insurance Agency” as of 1 January 2000 owns the shares of 12 grain processing companies with the total value LVL 806 000. During the period from 1994 to 1999 the dividends to the amount of LVL 20 523 have been transferred to the Pension Fund.

    Privatisation of bakeries
    Compliance with legal requirements has been achieved in privatisation of the bakeries. No state capital shares were envisaged in the privatised bakeries, and a part of the capital was transferred to the Pension Fund. The Pension Fund received the shares in 9 companies undergoing privatisation with the total value of LVL 130 587. The initial plan was to sell the bakeries for Lats and the companies, when signing the acquisition agreements, confirmed their readiness to pay the price stated in the privatisation rules in Lats, however, later they used the permission granted by the Ministry of Economy and the Ministry of Agriculture and covered the major part of the relative price with the privatisation vouchers. From the sale of the bakeries the state received LVL 560 000 of the total value of LVL 3 million.

    On size and use of state capital shares in the former dairies subordinated to the Ministry of Agriculture
    In the privatisation projects of the companies the state capital shares were envisaged in 5 dairies undergoing privatisation, in each of them – 10% of the equity. At the time of privatisation of the dairies the Law “On Privatisation of Dairies” did not include the provision that a defined part of the shares must be handed over to the Pension Fund. The revenues of the state from the privatised dairies for the use of the state capital shares were LVL 43 676 in 1995 and LVL 0 over the period from 1996 till 1999, but in the final settlement the state will receive LVL 835 608 for the sale of the state capital share. Of 15 privatised dairies 14 were operational as on 1 January 1999, and their economic activities and development has been successful.

    On size and use of state capital shares in the former meet-processing companies subordinated to the Ministry of Agriculture
    The Ministry of Agriculture which under the law was responsible for privatisation of the meet-processing companies issued an order specifying the ratio of capital shares to be reserved for the state. In 8 companies the share of the capital reserved for the state was 10%, but in 5 companies – 15% of the equity. No provision was included that a defined part of the capital shares must be handed over to the Pension Fund.
    When evaluating the use and sale of the state capital shares it must be concluded that the state has not benefited from this process, although legal compliance has been ensured. The state did not receive any cash payment, but, instead, 18 635 privatisation vouchers were used in this process.

    WORK OF THE AUDIT DEPARTMENTS

    At the State Budget Audit Department the audits were carried out in accordance with the budget development principle, i.e., the implementation of specific programmes and sub-programmes financed from the state budget.

    When analysing the audits carried out by the staff of the State Audit Office, several drawbacks characteristic of many institutions were identified:

  • the accounting documents not always give a fair view on the financial standing of the auditee and its economic transactions;
  • several ministries (central state institutions) show the trend that the actual expenditure exceeds the actual revenue;
  • the material assets of the institutions are handed over to free use by companies (entrepreneurial societies);
  • in many institutions financed from the state budget the pay levels are set disregarding the requirements of the effective legislation;
  • still a large number of state institutions conclude the so-called management or performance contracts which in terms of their content should be regarded as additional payment for discharge of direct job responsibilities. The effective Regulations of the Cabinet of Ministers on management contracts permit unrestricted and – in most of the cases – ineffective use of state budget resources to finance the salaries;
  • the regulations on planning of the budget at state institutions do not specify the list of services the institution may plan for and receive to ensure the implementation of its tasks.
  • During the audit on the state of accounting of natural resources the auditors identified the lack of unified accounting and inventory of natural resources in the territory of Latvia, therefore it was not possible to assess whether the national wealth – the natural resources – are used in a rational way. There is no uniformity in establishing the ownership of natural resources. The data collected during the audit were used by the State Audit Office to take part in the international audit “On Environment Protection in the Baltic Sea Region” in the second half of the year 2000.
    During the thematic audit on handling of the state property and financial assets related to the activities of the supervisory, controlling, audit and inspection bodies in the state institutions the auditors identified that no general principles governing the activities of the inspectorates have been established by laws or regulations. Sometimes various institutions have given different names to similar activities: supervision, control or inspection. Activities like supervision and control are not co-ordinated in Latvia. It is not defined what activities are meant by the terms “control” and “supervision” and no uniform principles have been established for supervision and control.
    The State Budget Audit Department is continuing the review of annual accounts of central state institutions and jointly with the Ministry of Finance and the State Treasury is considering the issues related to submission of annual accounts and issuing of the opinion of the State Audit Office.

    The State Economic Activities Audit Department has carried out 74 audits in the year 2000, of which 51 were planned audits, 22 were unplanned audits and one audit was started in the year 1999. Finalised were 68 audits, the material of 63 audits was discussed at the meetings of the Collegium and relevant decision were taken. One audit assignment was withdrawn, 3 audit cases were referred to the Prosecutor General’s Office of the Republic of Latvia. The audit material has been collated and published in two reports: on use of state capital shares in the former grain-processing companies of the Ministry of Agriculture and on the agricultural and rural development projects financed by the EU Phare programme.
    The unplanned audits were carried out upon request of the public officials of the Republic of Latvia and in response to the complaints of the citizens. The audit sectors of the Department also prepared the replies to the applications and complaints of the citizens.

    The following audits have been carried out during the reporting year:

  • on annual accounts of companies – to review whether they present a true and fair view on the financial standing of the company;
  • on tendering processes within the public procurement procedure;
  • on handling by companies of the state property assigned to them to carry out business activities.
  • Under the guidance of the SIGMA expert Phil Duncombe the staff of the Department started 10 pilot-audits of annual accounts of state and local government companies in line with the international audit standards and procedures 7 of which were finalised. All companies selected for this purpose were entrepreneurial societies providing health-care services. The objective of these audits was to provide an independent opinion on annual accounts of the auditees and to learn about and implement in the audit practice the procedures derived from the international audit standards, in fact, this objective was achieved towards the end of the year.
    In 2000 the Department established a specialised audit unit for public procurement audits. In this type of audits the auditors follow the methodological guidelines for public procurement auditing developed at the State Audit Office based on the national legislation regulating the said area, the procedures stipulates by the international audit standards and the best practice in the European Union.
    During the reporting year 8 audits on awarding of state procurement contracts and 4 audits on awarding of local government procurement contracts were carried out. In all audited cases the breaches of some provisions of the Law “On Public Procurement” and the related secondary legislation were identified.
    Public procurement audits are very relevant, since large amounts of public funds are spent for procurement. Monitoring of this area improves the process of organising procurement and prevents possible conflicts of interest.
    When performing the audits on handling by companies of the state property handed over to them to carry out business activities the auditors assessed the legality and effectiveness of activities of these companies. As the result one audit opinion and the decision of the Collegium were referred to the Prosecutor’s General Office to examine the legality of the activities of the company management. In several other audits the auditors identified ineffectiveness of activities and lack of control over the spending of the state budget resources or the profits of the company.

    The Local Government Audit Department has launched financial audits in 2000 following which the State Audit Office issues qualified opinions on financial standing and performance outputs of local governments. The financial audits are planned and carried out in conformity with the international audit standards to gain sufficient assurance that the financial accounts do not contain any major discrepancies. The audit covers the final amount specified in the financial accounts and the review of validity of provided substantiation based on sampling principle, as well as the evaluation of the accounting and internal control principles applied in preparation of the financial accounts.
    During the reporting year 37 financial audits (pilot-audits) were carried out in line with the international audit standards.
    When performing these audits the Collegium of the Department did not issue its opinion on the financial standing and performance outputs of two local governments who had not accounted for assets of the total value amounting to LVL 1 699 025.
    26 local governments received the opinion of the State Audit Office with a remark, since they had not included the following assets in the financial accounts: investments in local government companies and entrepreneurial societies, land, fixed assets, debtor’s payments and other data. In total these local governments had failed to account for the financial and other type of assets of the value of LVL 11 450 777 and 1 317.3 ha of land whose cadastre value has not been estimated.
    In case of 8 local governments the opinion issued by the State Audit Office stated that the financial accounts in all material aspects present a true and fair view on the financial standing and the performance results of the respective local government Council.
    When auditing the handling of the state and local government property (including financial assets) in 3 local government the auditors identified incorrect use of receipts from the natural resources tax. The Collegium of the Department imposed extra charges LVL 636 396 for the identified irregularities and ordered the respective local governments to return these resources to the natural resources tax account of the local government special budget. The auditors also notified the Ministry of Environment Protection and Regional Development on misuse of the revenues from the natural resources tax in the local governments.
    On 25 November 1999 the amendments to the Law “On Budget and Financial Management” were adopted. These amendments stipulate that the provision of Section 30 of this Law comes into force as of 1 January 2001 stating that the local government shall submit the annual accounts to the State Treasury according to the set time-table and that these annual accounts shall enclose an opinion issued by the State Audit Office. To implement the new legal requirements the staff of the Local Government Audit Department carried out comprehensive preparations and explanatory work among the staff of the local governments and the Department.
    Section 73 of the Local Government Act stipulates that the local government shall invite an audit company or a sworn auditor to carry out a financial audit no less than once in a year. The staff of the Department carried out a survey of all local government with the purpose to establish the actual situation in respect of complying with this provision. It turned out that by 1 November 2000 only 178 (31%) of 578 local governments had complied with the legal requirements. The Minister of Special Assignment for Public Reforms was notified about this extreme situation. The achieved result was that almost all local governments abode by law and invited audit companies or sworn auditors to carry out financial audits.
    The staff of the Department have given presentations in various local government seminars, meetings and conferences and have explained what measures need to be carried out to comply with the provisions of Section 30 of the Law “On Budget and Financial Management”.
    Jointly with the State Treasury the time-table was established for the local governments to present their annual accounts to the State Audit Office and, following that, to the State Treasury, and all local governments were notified about the time-table.
    The Department developed standard procedures for its staff in view of the amendments to the Law “On Budget and Financial Management” coming into force, as well as standard letters and qualified opinions on the local government annual accounts in line with the international accounting standards.

    The Privatisation Process Audit Department in co-operation with the staff of the State Budget Audit Department of the State Audit Office has prepared an opinion on social tax and mandatory social contribution debts to the not-for-profit public joint stock company “Privatisation Agency” and the capitalisation of these debts in companies and entrepreneurial association to be privatised. Comprehensive work was carried out to prepare these audits and to summarise the results, as well as to analyse the compliance with the legal provisions on capitalisation of basic tax debts to the state budget and privatisation of state capital shares, privatisation of state resorts in Latvia, changes in the ratio of the forms of payment in the privatised objects, as well as the handling of the residential buildings owned by the state.

    In the course of auditing 20 companies which have concluded hire-purchase contracts on sale of the state capital share created as the result of tax capitalisation, the auditors made the following findings:

  • several buyers in whose case the term of payment set in the hire-purchase contract has not expired, fail to meet their commitments stipulated in the contract, fail to make irregular payments for the state capital shares and fail to meet the dead-lines set in the time-table for payments;
  • the Privatisation Agency has not controlled the compliance with the time-table for payments stipulated in the contract with the exception of calculating the fines and sending letters to some statutory societies on failure to meet the payment time-table, thus failing to abide by the provision of Section 8 paragraph 1 sub-paragraph 11 of the Law “On Privatisation of State and Local Government Property” of 17 February 1994 stating that “The Privatisation Agency shall control the implementation of the concluded contracts and shall carry out the activities specified in laws and contracts to ensure the implementation of contracts, and it may revoke the contract, if the privatisation subject fails to comply with the provisions thereof.”
  • When reviewing the privatisation of the Latvian resorts (sanatorium “Ķemeri”, sanatorium “Baldone” and the manufacturing company “Kurortoloģija”), the auditors came to the conclusion that the audit findings do not support any serious intentions of the subjects of privatisation to preserve these unique objects – sanatorium and resort/out-patient-hospital “Ķemeri” and sanatorium “Baldone”, as well as the privatised curing mineral water deposits in Jūrmala and Baldone – and to use them in accordance with the provisions governing the protection of historical monuments and the interests of the Latvian state.
    As to the privatisation of residential buildings, the inclusion of these buildings in the assets of the companies undergoing privatisation was contrary to the laws of that time. The said is true in relation to the objects possessed by the Ministry of Agriculture and the Ministry of Transport and subject to privatisation.

    When analysing the financial activities of 1999 of 153 state-own objects subject to privatisation in which the negotiable instrument has been changed, the auditors identified the following:

  • only 64 entrepreneurial societies (41.8%) operate with profits and the share to be paid in Lats in these companies has been reduced by 4.33 million which constitute only 27.9% of the total changed share to be paid in Lats;
  • in 73 entrepreneurial societies (47.7%) of which 5 have been liquidated, 12 are insolvent and 56 are unprofitable, the production activities or provision of expected services is at risk or has been terminated, and instead of the expected successful activities involving the private capital in the country the actual result is the reduction of tax revenues to the state budget. The share to be paid in Lats in these companies has been reduced by 10.95 million which constitute only 70.5% of the total changed share to be paid in Lats;
  • in 16 entrepreneurial societies (10.5) on whom no financial information can be found in the LURSOFT data-base, the share to be paid in Lats in these companies has been reduced by 0.26 million which constitute 1.6% of the total changed share to be paid in Lats.
  • When analysing these basic indicators it is necessary to consider the impact of both subjective and objective factors on the privatisation process in general.

    INTERNATIONAL CO-OPERATION

    The international co-operation in 2000 has led to new knowledge necessary for the audit work and adding to experience of auditors in areas related to methodology and competence. An important fact is our participation in the international task forces at the EUROSAI and INTOSAI, as well as the contribution of the SIGMA and the European Court of Auditors to our development issues.

    The international co-operation of the State Audit Office in 2000 took the following three main directions:

    • Participation of the Auditor General of the Republic of Latvia in various events organised abroad.
    • Participation of the staff of the State Audit Office in international meetings, congresses and conferences, traineeships and training programmes in foreign supreme audit institutions.
    • The international events organised by the State Audit Office of the Republic of Latvia in Riga.

    The most important activities (events):

  • 14th annual international conference “Latest trends in the public sector financial management” in Miami (Florida, USA);
  • Co-operation between the State Audit Office and foreign supreme control institutions on issues related to environment protection;
  • Traineeship at the office of the Budget Commissioner of the European Commission Michaele Schreyer;
  • The first meeting of the task-force established by the heads of the supreme audit institutions of the countries of Central and Eastern Europe, Cyprus, Malta and the European Court of Auditors on implementation of 11 recommendations for the activities of the supreme audit institutions in the light of the European integration;
  • The second meeting of the task-force established by the heads of the supreme audit institutions of the countries of Central and Eastern Europe, Cyprus, Malta and the European Court of Auditors on issues related to the implementation of recommendations and strategies adopted by the heads of the supreme audit institutions;
  • Seminar on strategic planning organised by the EUROSAI and the IDI which was the first step in the Long-term Regional Training programme;
  • Meeting of the Auditor General of the Republic of Latvia Raits Černajs with the Commissioner for the Budget and Financial Issues of the European Union Michaele Schreyer and His Excellency Ambassador of the European Commission in Latvia Günther Weiss;
  • Seminar organised by SIGMA “Implementation of the INTOSAI standards in Europe and application of the EU guidelines”.
  • INFORMATIONAL PROVISION AND INFORMATION TECHNOLOGIES

    During the reporting year the Information Section adjusted its activities to implement the measures stipulated by the Strategic Development Plan of the State Audit Office, i.e., with a special emphasis on information technologies and provision of information.

    I. In the area related to information technologies we have carried out activities to develop and implement the following sub-systems of the information system of the State Audit Office:
    1. Data-base on the auditees.
    Information on the auditees of the State Audit Office was collected, collated and supplemented. It corresponds to the specifics of each department. The design of the sub-system will be developed in 2001.
    2. Electronic library system.
    The development of the electronic library system stipulated in the section “Management Information System” of the Strategic Development Plan of the State Audit Office has been completed. The entry of the materials available at the information centre was started in the reporting year and will be continued next year.
    3. Filing system.
    The implementation of the new multi-functional filing system was started, and it will become the basis for the information system of the State Audit Office.
    4. Stock accounting system.
    The stock accounting system is being re-designed due to the changes in the system of accounts.

    II. One of the sections in the Strategic Development Plan sets the requirement to improve the library services. the library of the State Audit Office was computerised at the end of 2000. It enables access to the data-bases located within the local area network of our organisation and also to the Latvian and global Internet sites.
    Since the level of computerisation at the State Audit Office was insufficient compared to that of the auditees, in 2000 our institution purchased 10 computers and a server within the limits of the budget and leased 48 computers and 10 printers for the period of 2 years.
    On 1 November 2000 another measure set by the Strategic Development Plan was carried out – the Information Technologies Section was established at the Administrative Secretariate of the State Audit Office.

    APPRAISAL OF THE STAFF OF THE STATE AUDIT OFFICE

    In accordance with the Regulations “On Competence Appraisal of the Staff of the State Audit Office” and “On Competence Appraisal Commission” adopted by the Auditor General, in March and April 2000 the appraisal of competence of the staff of the State Audit Office was carried out; 112 employees were subject to the appraisal.
    110 staff members of the State Audit Office took part in the appraisal and submitted written proposals or written analysis of the Audit Manual.

    In line with the Regulations the Appraisal Commission evaluated the competence of the employees in three areas:

    • Enhancement of the level of education, professional experience and qualifications.
    • The quality (relevance) of the written proposals or analysis.
    • Answers to the questions and analysis of the case-studies.

    The results of the staff appraisal were used to develop qualification enhancement plans and to improve the professional skills of the employees.

    To provide possibilities for our staff to add to their knowledge and to increase the effectiveness of the audit work it is necessary to organise the following training courses:

  • accounting,
  • assessment of the internal control system of the institution,
  • international audits standards,
  • risk assessment and planning,
  • systems of foreign assistance and state aid that must be audited,
  • audits in the electronic data-processing environment, and to carry out measures to improve the information technologies.
  • STAFF OF THE STATE AUDIT OFFICE

    The level of education of the staff of the State Audit Office in 2000 can be described by the following figures: 46 employees have completed secondary and secondary specialised education (26.9%) and 125 employees have completed higher education (73.1%), of which 18 employees (10.5%) have received bachelor’s degree, another 18 employees (10.5%) have received master’s degree, 87 employees (50,9%) have completed higher professional education, 2 employees (1.17%) have received doctor’s degree and 2 employees (1,17%) have two university grades each.
    To develop an effective training system of the State Audit Office 6 experienced auditors were selected to take part in the training of trainers programme and later to share their experience and the obtained knowledge with other employees. The future trainers were trained also by the SIGMA experts during the seminar “Implementation of the INTOSAI audit standards and application of the EU guidelines”.

    ORGANISATIONAL STRUCTURE OF THE STATE AUDIT OFFICE OF THE REPUBLIC OF LATVIA 

    img20