Gada pārskats – 2001

 

Saturs

 

Valsts kontrolieris vērtē 2001.gada veikumu

 

img1

2001.gadā Valsts kontrole sāka īstenot stratēģiskās attīstības plānu turpmākajiem četriem gadiem. Sācies jauns darba posms, kas paredz gan procedūru izmaiņas administrēšanā, gan izmaiņas Valsts kontroles (VK) struktūrā, gan arī revīzijas pieejā (finansu un lietderības revīzijas).

Pirmkārt, jārunā par izmaiņām Valsts kontroles likumā, kurš nosaka VK uzdevumus un tiesības saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) ekspertu ieteikumiem un kuru izstrādāja VK darba grupa. Jaunajā VK likumprojektā ir saglabāta pēctecība attiecībā uz 1923.gadā pieņemto likumu “Par Valsts kontroli”, jo ir tā pati konceptuālā nostādne par revīzijām, ko veic valsts augstākā ārējās revīzijas iestāde. Jaunais likums ir uzrakstīts modernākā valodā un atbilst pieredzei, sasniegumiem un revīzijas pieejai, kas ietvertas starptautisko revīzijas standartu (SRS) normās. Likuma izmaiņas šādā aspektā skāra VK kā augstākās revīzijas iestādes statusa noteikšanu un VK konstitucionālās neatkarības nostiprināšanu, kā arī precīzu VK revidējamo vienību definēšanu – tās ir valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi (komercsabiedrības), uzņēmumi ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu. Īpaši gribu akcentēt vienu no svarīgākajiem faktoriem: jaunajā likumprojektā precīzi un skaidri noteikts, ka valsts tiesības un pienākums ir pārbaudīt gan ES, gan sabiedrisko organizāciju finansu resursus, kas tiek izmantoti Latvijas Republikas sabiedriskajā sektorā. Otrkārt, svarīgi ir tas, ka jaunajā likumprojektā precīzi noteikti revīziju veidi, un atbilstīgi SRS tās ir finansu un lietderības revīzijas.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas likumprojektā nav radis risinājumu, ir VK finansiālās neatkarības jautājums. Laikā, kad tiek rakstīti šie vārdi, likuma projekts Saeimā ir pieņemts otrajā lasījumā. Kad lasītāji atvērs šo izdevumu, viņi varēs pārliecināties par balsojuma iznākumu, pieņemot likumu galīgajā variantā. Sabiedrība varēs pārliecināties, kāda ir Saeimas un Ministru kabineta nostāja attiecībā uz finansu kontroles sistēmas nostiprināšanu valstī, vai šī sistēma atbilst starptautiskajām prasībām, kā arī par to, kā Latvijas Republikā tiek ievērota Satversmē noteiktā VK administratīvā, funkcionālā un finansiālā neatkarība.

2001.gads bija robežšķirtne attiecībā uz izmaiņām VK darbībā. Pēc grozījumu izdarīšanas likumā “Par budžetu un finansu vadību” VK sāka veikt finansu revīzijas atbilstīgi SRS, tas ir, tika sniegti atzinumi par pašvaldību un centrālo valsts budžeta iestāžu gada pārskatiem. Tā kā gada pārskatā šis jautājums ir izklāstīts plašāk, gribu tikai uzsvērt finansu revīziju lielo nozīmi finansu kontroles nostiprināšanā valstī. Šis darbs tika atzinīgi novērtēts arī ārvalstīs un starptautiskajās organizācijās, piemēram, EUROSAI (European Organization of the Supreme Audit Institutions) un INTOSAI (International Organization of the Supreme Audit Institutions). Jāteic, ka salīdzinājumā ar dažām valstīm, kur ir stabilas demokrātijas tradīcijas un kur vēl tikai diskutē par iespēju dot atzinumu par pašvaldību budžetiem, mēs savā darbā esam progresējuši.

Līdzās jaunajam finansu revīziju darba virzienam nopietns darbs pārskata gadā veikts valsts un pašvaldību pasūtījumu revīziju jomā. Šīs revīzijas kļūst arvien aktuālākas, jo līdzekļi, kas valsts kopbudžetā paredzēti piegādēm valsts un pašvaldību vajadzībām, jau tagad pārsniedz vienu trešo daļu budžeta. Ir stājies spēkā jaunais likums par piegādēm, un jācer, ka tā nostādnes, kā arī lielāka VK revidentu skaita piesaiste šajās revīzijās uzlabos situāciju valsts līdzekļu izlietošanā. Ņemot vērā valsts un pašvaldību piegāžu revīzijas veikšanas starptautisko dokumentu nostādnes, kā arī plašo iepriekš veikto revīziju analītisko materiālu, 2001.gadā VK tika izstrādāta valsts piegāžu revīzijas rokasgrāmata. Tajā ir padomi, kā sagatavot revīziju programmas un kā formulēt jautājumus, kas jānoskaidro pārbaudē. Daudzas revīzijas procedūras ir unificētas un vieglāk nekā iepriekš ir iespējams identificēt novirzes. Agrāk veikto revīziju pieredze tomēr liecina: lai cik pilnīgi būtu likumi un to ievērošanas kontroles iespējas, pārkāpumu valsts un pašvaldību piegāžu īstenošanas gaitā ir daudz. Es uzskatu, ka normatīvajos aktos, kas nosaka valsts un pašvaldību piegāžu kārtību, nav skaidri noteikta darbinieku un amatpersonu atbildība. Viens no VK iespējamiem ierosinājumiem varētu būt ieteikums vērtēt šo ierēdņu atbilstību ieņemamajam amatam, kā arī to, vai amatpersona, kas regulāri neievēro likumus un pieļauj nopietnus pārkāpumus valsts līdzekļu izlietošanā, ir tiesīga būt valsts civildienestā vai valsts administrācijā. Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, ka, atbrīvojot darbinieku par procedūru pārkāpumu vienā institūcijā, viņš pēkšņi parādās līdzīgā vai pat augstākā amatā kādā citā iestādē un ka iepriekšējās sankcijas neietekmē viņa turpmāko karjeru.

Sociāli, politiski un ekonomiski jutīga joma ir finansējuma izlietošana labklājības sfērā. Pārskata gadā ir veiktas vairākas kompleksas revīzijas par speciālā budžeta izlietošanu, pārbaudot gan tā plānošanu, gan dažādas izlietošanas pakāpes, gan arī pārliecinoties par efektu, ko dod šis budžets un kādu labumu no tā saņem sabiedrība. Valsts labklājības sfēras finansēšanai piešķir gandrīz pusi no kopbudžeta. Proporcionāli šī sociālajai sfērai piešķirtā summa ir liela, bet, diemžēl, līdzekļu daudzums, ko Latvija var atļauties piešķirt šai jomai, ir nepietiekams tāpēc, ka Latvijas budžeta ieņēmumi ir nepietiekami.

Nākamais jautājums, ko gribu īpaši uzsvērt, ir divpusējā sadarbības projekta ar Lielbritānijas Valsts kontroli (Twinning) uzsākšana 2001.gada nogalē. Projekts jāievieš divu gadu laikā, un tā sekmīgas norises nodrošināšanai mūsu iestādē strādā ES eksperts Pīters Kārlils (Peter Karlill) no Lielbritānijas Valsts kontroles.

Sadarbības līguma ietvaros tiks veikti pasākumi, kas saistīti gan ar mūsu iestādes administratīvo spēju uzlabošanu, gan personāla attīstību, likumu sakārtošanu, kā arī daudzi citi pasākumi, kas paredzēti Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plānā.

Pārskata gadā liela vērība tika veltīta kvalitātes kontroles jautājumiem mūsu iestādē.

Iekšējais auditors pārbaudīja gan personālvadības sistēmu – amatu aprakstu un personīgo lietu aktualizēšanu un izstrādāšanu, gan darba samaksas sistēmu, gan VK politiku un attīstības stratēģiju, kā arī izvērtēja viena revīzijas departamenta darbību. Šie jautājumi VK ir aktuāli, un izdarītie secinājumi ļaus pieņemt atbilstīgus lēmumus, koriģēt neprecizitātes un labot pieļautās kļūdas.

Liela vērība turpmāk jāpievērš kvalitātes kontroles procedūrām revīzijas darbā. Šo pasākumu ieviešanā revīzijas departamentos liela atbildība būs jāuzņemas vidējā līmeņa vadītājiem, tas ir, sektoru vadītājiem un kolēģiju locekļiem, kuru uzdevums būs nodrošināt finansu un lietderības revīziju veikšanu atbilstīgi SRS.

Turpmākajos gados VK lielu vērību veltīs personāla attīstībai, tā vadībai un izglītības jautājumiem. VK praktiski nav tādas dienas, kad kāds darbinieks nemācītos. Daudzi darbu apvieno ar studijām akadēmiskajās mācību iestādēs, daudzi apmeklē kursus, papildinot profesionālās zināšanas. Mēs sadarbojamies arī ar radniecīgu iestāžu darbiniekiem. Mums jāpanāk, lai VK, kas ir neatkarīga koleģiāla institūcija, darbotos kopā ar pārējām valsts pārvaldes iestādēm un lai VK neatkarība nepārvērstos par izolētību un ierobežotību, bet būtu sadarbības un sabiedrības interešu nodrošinātāja.

scn1

R.Černajs,
valsts kontrolieris

 

Īsi par Valsts kontroli

 

Juridiskais statuss un revīzijas tiesiskais nodrošinājums

Latvijas Republikas Satversmes 87.pants noteic, ka Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde.

Valsts kontroles darbību reglamentē:

  • likums “Par Valsts kontroli” nosaka Valsts kontroles iekārtu, tiesisko statusu un pamatuzdevumus (pieņemts Saeimā 1993.gada 28.oktobrī);
  • likums “Valsts kontroles revīzijas reglaments” nosaka revīzijas veikšanas kārtību, amatpersonu pienākumus un tiesības revīzijas gaitā, kā arī revidējamo institūciju tiesības un pienākumus (pieņemts Saeimā 1995.gada 7.septembrī).

Valsts kontroles vieta un loma Latvijas Republikā

Valsts kontrole ir viena no sešām konstitucionālajām valsts varas iestādēm Latvijā.
VK vieta un loma Latvijas valstī dod tai iespēju labvēlīgi ietekmēt valsts pārvaldes uzlabošanās procesu un atbildības paaugstināšanos kontrolē pār sabiedriskajiem norēķiniem.
Revīzijas veic valsts un pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu, revidē starptautisko finansu institūciju piešķirtos līdzekļus, valsts un pašvaldību pasūtījumus, kā arī kontrolē privatizācijas procesa norisi valstī.
VK darbība nav attiecināma uz Saeimu.
VK var brīvi izlemt jautājumus attiecībā uz revīzijas pieeju un revīzijas metodēm. Šajos jautājumos VK neierobežo ne valdība, ne valsts institūcijas, kurās veikt revīziju ir tās pienākums. Vienīgais ierobežojums ir tas, ka VK budžeta projektu izstrādā Ministru kabinets un ka to apstiprina Saeima.
VK sniedz atzinumus par ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību gada finansu pārskatu sagatavošanas pareizību.
VK katru gadu sniedz Saeimai pārskatu par iepriekšējā gada valsts budžeta faktisko izpildi, kā arī dod atsauksmi par valsts līdzekļu iekasēšanu un izlietošanu un vispār par rīcību ar valsts mantu.

 

 

Svarīgākais Valsts kontrolē 2001.gadā

 

  1. Pirmo reizi veiktas finansu gada pārskatu revīzijas 577 pašvaldībās un 27 ministrijās un centrālajās valsts iestādēs.
  2. Iniciatīvas grupas INTOSAI attīstībai (IDI) ietvaros uzsākta mūsu pasniedzēju sagatavošana mācību kursu vadīšanai Valsts kontrolē.
  3. Saeimā 1.lasījumā pieņemts jaunā “Valsts kontroles likuma” projekts (2001.gada IV ceturksnī).
  4. Latvijas Republikas Valsts kontrole sāka īstenot divpusējās sadarbības projektu (Twinning) ar Lielbritānijas Valsts kontroli (2001.gada IV ceturksnī).
  5. Turpinājās revidentu stažēšanās ārvalstīs.
  6. Gūtas jaunas atziņas INTOSAI XVII kongresā.
  7. Turpinājās sadarbība ar Eiropas Revidentu tiesu.
  8. Valsts kontroles darbinieki guvuši pieredzi:
    • vides revīziju veikšanas jomā;
    • Eiropas Savienības līdzekļu izlietojuma revīzijās;
    • INTOSAI revīzijas standartu ieviešanā un ES vadlīniju izmantošanā revīzijas darbā.
  9. Analītiski izvērtēti un doti secinājumi par šādām Valsts kontrolē veikto revīziju tēmām:
    • saņemto ziedojumu un dāvinājumu naudā un natūrā izlietošana atbilstīgi paredzētajiem mērķiem un to uzskaite;
    • valsts un pašvaldību pasūtījumi;
    • finansu pārskatu revīzijas.
  10. Latvijas Republikas Saeimā iesniegts Valsts kontroles atzinums par 2000.gada valsts budžeta izpildes pārskatu.
  11. Izdots “Valsts kontroles 2000.gada pārskats”.
  12. Izdots buklets “Latvijas Republikas Valsts kontrole” latviešu un angļu valodā.
  13. Pateicoties veiksmīgai SIGMA ieteikumu izpildei, kas attiecas uz Valsts kontroles neatkarības statusa nostiprināšanu jaunajā VK likumprojektā, tika slēgta “Iestāšanās ES sarunu” 28.sadaļa “Finanšu kontrole”.

 

 

Valsts kontroles stratēģiskā attīstība

 

Latvijas Republikas Valsts kontroles un Lielbritānijas Valsts kontroles divpusējās sadarbības projekts

 

img3

LR Valsts kontroles un Lielbritānijas Valsts kontroles divpusējā sadarbības projekta (Twinning) mērķis: stiprināt LR Valsts kontroles administratīvās un profesionālās spējas un tehniskās iespējas, lai, jau sākot ar 2002. gadu, LR valsts budžeta resursu revīzijas varētu veikt atbilstīgi INTOSAI standartiem.

Situācijas apraksts un pamatojums
Latvijas valdības vārdā Finansu ministrija ir parakstījusi ar Lielbritānijas valdību sadarbības (Twinning) līgumu Nr. LE/2000/IB/FI/01, Finansu memorands Nr. LE 00.05.01 Valsts izdevumu vadības uzlabošana. Vienošanās un līgums ir parakstīti 2001.gada rudenī.
Sadarbības līgumā ir piecas projekta sadaļas: Valsts budžeta procesa, Valsts pasūtījuma, Iekšējā audita, Ārējā revīzijas un Valsts administrācijas reformu jomās, paredzot piecus sadarbības partnerus no Latvijas puses un vienu no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Valsts kontroles.
Sadarbības projekts tiek finansēts no PHARE 2000 līdzekļiem, paredzot tos ieguldīt divu veidu pasākumos: ekspertu un konsultantu pakalpojumos un informācijas tehnoloģiju (IT) attiecīgās tehnikas un iekārtu iegādei. Projekts ir komplekss, jo satur piecus komponentus, par kuru vadību kopumā atbild Lielbritānijas Valsts kontroles izvēlēti eksperti, ko vada Bils Bārnets (Bill Burnett) un Endrjū Heimers (Andreu Hamer).
Lielbritānijas Valsts kontroles konsultants LR Valsts kontrolē būs Pīters Kārlils (Peter Carlill), kuram īstenot divu gadu programmu palīdzēs viņa kolēģi no Lielbritānijas – Lielbritānijas Valsts kontroles attiecīgo departamentu galvenie speciālisti, eksperti savās jomās, kopumā 11 cilvēki.

Projekta ietvaros Lielbritānijas Valsts kontrole ir paredzējusi veikt šādus pasākumus LR Valsts kontroles administratīvo spēju paaugstināšanai:

  • konsultācijas revīziju veikšanas jautājumos un mācības šajā jomā;
  • VK personāla politikas izstrāde un ieviešana;
  • VK korporatīvā ikgadēja un vidēja termiņa plānošana un vadība;
  • IT, informatīvā un tehniskā aprīkojuma iegāde, mācības un sistēmizveide.

Projekta īstenošanas procesā ir uzsākta rūpīga esošās situācijas izzināšana un novērtēšana VK. Šis process balstās uz abu iesaistīto valstu partnerinstitūciju sadarbību un abpusēju ieguldījumu, nodrošinot situācijas analīzi ar datiem un pieredzes apmaiņas modeļiem. Veicot salīdzināšanu un novērtēšanu, tiek izmantota Latvijas pieeja, lai izstrādātu derīgus ieteikumus un īstenotu pozitīvas pārmaiņas VK turpmākā attīstībā.

Projektu beidzot, ir paredzēts sasniegt šādus rezultatīvus rādītājus:

  • izstrādāt un pieņemt likumdošanas, normatīvos un iekšējās kārtības aktus, kas garantēs VK iekšējo administratīvo disciplīnu un vadību, kā arī profesionalitāti ārējo revīziju veikšanā vidēja termiņa periodā atbilstīgi VK “Attīstības stratēģijai”;
  • panākt, lai LR Valsts kontrole darbojas atbilstīgi LR likumdošanai, likumam “Par Valsts kontroli” un ES regulējošiem aktiem ārējo revīziju jomās;
  • panākt, lai LR Valsts kontrole ārējo revīziju jomā darbotos atbilstīgi starptautiskajiem INTOSAI revīziju standartiem;
  • panākt, lai tiktu ieviesta kvalitātes kontroles sistēma.

Projekta mērķu sasniegšana ir iespējama, attiecīgi stiprinot vadības un personāla spējas un prasmes un paaugstinot zināšanas. Šim nolūkam Lielbritānijas Valsts kontroles eksperti piedāvā divu veidu darba uzlabošanas pieejas – personāla zināšanu un tehnisko pilnveidošanu, paredzot:

  • administratīvo spēju paaugstināšanai ieviest jaunas plānošanas un vadības metodes un kontroles sistēmas, attīstot korporatīvo plānošanu un kompleksās kontroles pieeju;
  • stiprināt LR Valsts kontroles iekšējās procedūras un iekšējā audita lomu;
  • tālāk izglītot un pilnveidot revidentu profesionālās iemaņas un apkalpojošā un informatīvā personāla prasmes.

Vienlaikus ar PHARE finansēto sadarbības projektu ar Lielbritāniju Latvijas Republikas Valsts kontrole turpina darbu pie likumprojekta par Valsts kontroli un īsteno 1999. gada decembrī apstiprināto Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plānu 2000. – 2004.gadam.

Gaļina Kaņējeva,
valsts kontroliera konsultante,
Sadarbības projekta vadošā partnere no LR VK

 

Valsts kontrole gatavo savus mācību spēkus

 

img4

No kreisās: Ina Balceviča,
Santa Siksna un Dace Grīnberga

2001.gadā turpinājās Valsts kontroles lektoru sagatavošana IDI (INTOSAI Development Initiative – iniciatīvas grupas INTOSAI attīstībai) un EUROSAI kopīgas ilgtermiņa reģionālo mācību programmas ietvaros, kas paredzēta EUROSAI dalībvalstīm un sākās 2000.gadā. IDI uzdevums ir palīdzēt attīstības valstīm stiprināt to revīzijas spējas un efektivitāti ar mācību palīdzību, informācijas apmaiņu un sniegt tehnisku atbalstu INTOSAI reģioniem.
Ilgtermiņa reģionālās mācību programmas 2.posma ietvaros Prāgā, Čehijā notika seminārs “Mācību kursu veidošana un izstrāde”, kas ilga sešas nedēļas. Tajā piedalījās trīs Valsts kontroles darbinieces: Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta vecākā valsts revidente Ina Balceviča, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas locekle, sektora vadītāja Dace Grīnberga un Valsts budžeta revīzijas departamenta valsts revidente Santa Siksna. Revidentes šim pasākumam tika izvēlētas saskaņā ar iepriekšējā mācību posmā noteiktajiem kritērijiem.
Izmantojot apgūtās prasmes, semināra laikā tika izstrādāts astoņu dienu finansu revīzijas mācību kurss “Revīzijas programmas un dokumentācija”, kā arī divu dienu kurss par šādiem tematiem: “Krāpšanās un kļūdas”, “Analītisko procedūru izmantošana” un “Risku noteikšana finansu revīzijā”.
Valsts kontroles darbinieces – pasniedzējas finansu revīziju veikšanai nepieciešamās zināšanas pārējiem VK darbiniekiem palīdzēs apgūt jau 2003.gadā, tas ir, pēc tam, kad 2002.gadā būs apguvušas trešā un ceturtā posma ilgtermiņa reģionālo mācību programmas “Mācību kursu pasniegšanas paņēmieni” un “Reģionālais revīziju seminārs”.

Ieva Sabliņa,
Informācijas un sabiedrisko
attiecību daļas vadītāja

 

Valsts kontroles Atzinības raksts

 

1996.gada 24.decembrī Valsts kontroles padome pieņēma lēmumu
par Valsts kontroles Atzinības raksta nodibināšanu.

Valsts kontroles Atzinības raksta
NOLIKUMS

1. Lai izteiktu Valsts kontroles kā neatkarīgas koleģiālas institūcijas atzinību par līdzdalību Valsts kontroles attīstības veicināšanā, tiek nodibināts Atzinības raksts.
2. Ierosinājumu par Atzinības raksta piešķiršanu valsts kontrolierim iesniedz Valsts kontroles padomes un kolēģiju locekļi.
3. Valsts kontrolieris iesniegtos ierosinājumus izskata viena mēneša laikā no to iesniegšanas dienas un pieņem motivētu lēmumu, kārtējā sēdē informējot par to Valsts kontroles padomi.
4. Valsts kontroles Atzinības rakstu piešķir ar valsts kontroliera rīkojumu, kurā tiek noteikts apbalvojuma pasniegšanas laiks un vieta.
5. Tehnisko nodrošinājumu veic Valsts kontroles kanceleja.
6. Valsts kontroles Atzinības rakstu ir tiesīgs pasniegt vienīgi valsts kontrolieris ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc Atzinības raksta piešķiršanas.

Valsts kontroles Atzinības raksti piešķirti:

1. I.Šulcai – Latvijas vēstniecības Vācijā (Bonnā) padomniecei 14.05.1997.
2. S.Gravesenam – Dānijas Karalistes valsts kontrolierim 18.08.1997.
3.   – Dānijas Karalistes Valsts kontrolei 18.08.1997.
4.   – Norvēģijas Karalistes Valsts kontrolei 18.08.1997.
5. K.Beljānim – Valsts kontroles padomes loceklim, Valsts budžeta revīzijas departamenta direktoram 15.11.1997.
6. I.Ozolai – žurnālistei 15.11.1997.
7.   – sabiedrībai Pricewaterhouse Coopers 20.08.1998.
8.   – Pasaules Bankas Reģionālajam birojam Baltijas valstīs 20.08.1998.
9. S.Dz.Levrencei – Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas loceklei 20.08.1998.
10. U.Greiškalnam – valsts kontroliera padomniekam 20.08.1998.
11. I.Mihalovičai – valsts kontroliera palīdzei 20.08.1998.
12. L.Ķibildam – vecākajam sevišķo lietu speciālistam 20.08.1998.
13. G.Ulmanim – bijušajam Valsts prezidentam 12.10.1999.
14. F.Dankūmam – SIGMA ekspertam 23.11.2000.
15. P.Krūmiņam – valsts kontroliera padomniekam 28.12.2000.
16. R.Bērziņai – Valsts budžeta revīzijas departamenta valsts revidentei 16.11.2001.
17. Z.Grūbem – Pašvaldību revīzijas departamenta vecākajam valsts revidentam 16.11.2001.
18. I.Kalniņai – Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas loceklei 16.11.2001.
19. V.Krūmiņai – Starptautisko sakaru daļas vadītājai 16.11.2001.
20. M.Lērumai – Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas loceklei 16.11.2001.
21. T.Mazbērziņai – Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta vecākajai valsts revidentei 16.11.2001.
22. J.Riekstiņam – Valsts budžeta revīzijas departamenta vecākajam valsts revidentam 16.11.2001.
23. I.Sablinai – Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas vadītājai 16.11.2001.
24. A.Zuitiņai – Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģijas loceklei 16.11.2001.

2001.gada nogalē – Latvijas Republikas proklamēšanas 83.gadadienas priekšvakarā par ieguldījumu Valsts kontroles attīstībā R.Černajs pasniedza Valsts kontroles Atzinības rakstus vairākiem iestādes darbiniekiem.

img6

No kreisās: pirmajā rindā Terēze Mazbērziņa, Inta Kalniņa, Aija Zuitiņa, Māra Lēruma, Ieva Sablina.
Otrajā rindā: Ziedonis Grūbe, Velta Krūmiņa, Raits Černajs, Regīna Bērziņa un Juris Riekstiņš.

img5

 

Revīzijas darbs Valsts kontrolē

 

2001.gadā Valsts kontrolē revīzijas darbu veica četri departamenti: Valsts budžeta revīzijas departaments, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments, Pašvaldību revīzijas departaments un Privatizācijas procesa revīzijas departaments. Pārskata gadā ir pabeigtas 288 revīzijas lietas, no kurām 51 uzsākta iepriekšējos gados.
Valsts budžeta revīzijas departamentā pārskata gadā ir pabeigtas 104 revīzijas lietas (ieskaitot 2000.gadā uzsāktās 19 lietas), Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā attiecīgi – 63 (5), Pašvaldību revīzijas departamentā – 68 (11) un Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 53 (16).

Revīziju skaits

graf_6_1

Saskaņā ar likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30.panta 3.daļas nostādnēm pārskata gadā VK ir izvērtējusi 2000.gada finansu gada pārskatu sagatavošanas pareizību 604 revidējamām vienībām. Valsts budžeta revīzijas departaments ir sniedzis atzinumus par 27 ministriju un centrālo valsts budžeta iestāžu un Pašvaldību revīzijas departaments – par 577 pašvaldību 2000.gada finansu pārskatu sagatavošanas pareizību.

Ministriju un iestāžu gada finansu pārskatu revīziju sistēma

scn3

Atzinums bez piezīmes sniegts par 22 ministriju un centrālo valsts iestāžu un 209 pašvaldību gada pārskatiem.
Atzinums ar piezīmi sniegts par 5 ministriju un centrālo valsts iestāžu un 334 pašvaldību gada pārskatiem.
Negatīvs atzinums sniegts par 29 pašvaldību gada pārskatiem, bet 5 pašvaldībām atteikts sniegt atzinumu par gada pārskatu.

Likuma “Par pašvaldībām” 71.pants noteic, ka finansu revīziju veikšanai, revīzijas pārskatu sagatavošanai un atzinuma sniegšanai par saimnieciskā gada pārskatu vietējās pašvaldības dome (padome) ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmas vai zvērinātus revidentus, par kuru darbu maksā no attiecīgās pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem. No Latvijas 578 pašvaldībām 2000.gada finansu pārskatus kopā ar neatkarīgu revidentu atzinumiem Valsts kontrolē iesniedza 577 pašvaldības. Atzinumus par pašvaldību gada pārskatiem sniedza 54 zvērināti revidenti un auditorfirmas, ko viņi pārstāvēja, – 574 pašvaldībām, auditorfirma “Deloitte & Touche” – divām pašvaldībām un Valsts kontroles revidenti – vienai pašvaldībai.

Pašvaldību saimnieciskā gada pārskata revīzijas sistēma

scn4

Izvērtējot neatkarīgo revidentu atzinumus par pašvaldību gada pārskatiem, VK Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija secināja, ka ne vienmēr zvērinātu revidentu atzinumi dod pietiekamu pamatu VK atzinuma sniegšanai VK sniegto atzinumu un auditorfirmu un zvērinātu revidentu sniegto atzinumu galvenās atšķirības:

  • VK, sniedzot savus atzinumus, ņēmusi vērā, ka budžeta iestādēm un tajā skaitā arī pašvaldībām nebija obligāta prasība aprēķināt nolietojumu pamatlīdzekļiem;
  • vairākām pašvaldībām sniegtie zvērinātu revidentu atzinumi ir pretrunīgi un neskaidri, jo netiek ievērota starptautisko revīzijas standartu prasība, ka revidenta ziņojumam ir jāietver skaidrs, rakstiski izteikts atzinums par finansu pārskatiem kopumā;
  • starptautiskais revīzijas standarts Nr.700 “Revidenta ziņojums par finansu pārskatiem” sniedz norādījumus attiecībā uz revidenta ziņojuma formu un saturu pēc veiktās finansu pārskatu revīzijas. Ir gadījumi, ka zvērināti revidenti savos atzinumos nav ietvēruši kādu no minētajā standartā nepieciešamajiem pamatelementiem:
    • nav atsaukšanās uz starptautiskajiem revīzijas standartiem vai atbilstīgiem nacionālajiem standartiem un praksi;
    • nav skaidri izteikts revidentu atzinums par to, vai finansu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu vai “visos būtiskajos aspektos patiesi sniedz priekšstatu” saskaņā ar finansu pārskatiem izvirzītajām prasībām.

Intervijās ar pašvaldību vadītājiem Pašvaldību revīzijas departamenta revidenti konstatēja, ka vairāki zvērināti revidenti snieguši atzinumus par pašvaldību gada pārskatiem, uz vietas neveicot nekādu darbu. Vairākos gadījumos nav ziņojuma vadībai par revīzijā konstatētajām kļūdām, tāpēc daudzu pašvaldību vadītāji nezina par trūkumiem un nepilnībām. Zvērināti revidenti tikai pārbauda pašvaldības, bet nesniedz tām konsultācijas un palīdzību atklāto kļūdu un trūkumu novēršanai.

Uzrēķini

2001.gadā Valsts kontrole ir noteikusi uzrēķinus Ls 351 042,93, tajā skaitā:

  • Ls 49 384,68 – Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam ieskaitīt uzrēķinu valsts budžeta kontā atbilstīgi kolēģijas lēmumā noteiktajam termiņam un Ls 21 628,00 – noteikts uzrēķins Iekšlietu ministrijai, kas ieskaitāms valsts budžetā;
  • Ls 280 030,25 – Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija kopumā noteikusi uzrēķinus pašvaldībām, kas atjaunojami speciālā budžeta kontos.

Valsts kontroliera ziņojumi

Pamatojoties uz revīziju rezultātiem, sagatavoti 6 ziņojumi:

  • Saeimai – 1;
  • Saeimai un Ministru kabinetam – 1;
  • Ministru kabinetam – 2;
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – 1;
  • Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai – 1.

Iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi

Pārskata gadā Valsts kontroles revīzijas departamenti ir sagatavojuši 90 atbildes uz saņemtajiem iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem.

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai iesniegtie materiāli
Saskaņā ar likuma “Valsts kontroles revīzijas reglaments” 9.panta nostādnēm 2001.gadā revīzijas departamenti nosūtīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai dokumentus par 30 revīziju lietām.

Tiesībsargājošajās iestādēs iesniegtie materiāli

graf_6_2

 

Analītisks materiālu vērtējums revīzijas tēmas ietvaros

 

 

Saņemto ziedojumu un dāvinājumu naudā un natūrā izlietošana atbilstīgi paredzētajiem

 

img7

Revīzijas materiālu analīzi veikusi
valsts kontroliera konsultante
Silvija Dzintra Levrence

Analītiski izvērtēti un doti secinājumi par šādiem Valsts kontrolē veikto revīziju tematiem:

  • saņemto ziedojumu un dāvinājumu naudā un natūrā izlietošana atbilstīgi paredzētajiem mērķiem un to uzskaite;
  • valsts un pašvaldību pasūtījumi;
  • finansu pārskata revīzijas.

1. Saņemto ziedojumu un dāvinājumu naudā un natūrā izlietošana atbilstīgi paredzētajiem mērķiem un to uzskaite
Gan no Latvijas Republikas, gan ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām saņemtie labprātīgie ziedojumi un dāvinājumi gan naudā, gan natūrā ir palīdzējuši atrisināt dažādus jautājumus, kas saistīti ar zinātnes, kultūras, izglītības, sociālo sfēru, un palīdzējuši īstenot konkrētus projektus budžeta iestādēs.
Par 2000.gadā saņemto ziedojumu un dāvinājumu uzskaiti un izlietojumu izlases veidā Valsts kontrole ir veikusi revīzijas 34 valsts budžeta iestādēs.

2000.gadā saņemto ziedojumu un dāvinājumu vērtība – Ls 4 041 637, no tiem:

  • naudā – Ls 2 638 801;
  • natūrā – Ls 1 402 836.

Konstatētas nepilnības un pārkāpumi ziedojumu un dāvinājumu uzskaitē un izlietošanā.

Būtiskākās nepilnības ziedojumu un dāvinājumu uzskaitē 2000.gadā:

  • ziedojumu (dāvinājumu) kontos nepamatoti iekļauti pašu ieņēmumi;
  • nav ievērotas likuma “Par grāmatvedību” 2., 6., 7. un 8.panta prasības;
  • netiek ievēroti MK 1995.gada 28.novembra noteikumi Nr.375 “Noteikumi par speciālo budžetu”;
  • dāvinājumu un ziedojumu uzskaite neatbilst Finansu ministrijas (FM) 1998.gada 15.decembra rīkojuma Nr.794 “Budžeta iestāžu, pašvaldību budžetu grāmatvedības kontu plāns un metodiskie norādījumi kontu plāna pielietošanai” prasībām;
  • pie dāvinājumiem un ziedojumiem tiek iekļauti KKF piešķirtie līdzekļi, kas nav uzskatāmi par dāvinājumu vai ziedojumu, jo piešķirti, pamatojoties uz Kultūrkapitāla fonda likuma 3.pantu.

Par ziedojumu un dāvinājumu izlietošanu paredzētajiem mērķiem, par natūrā saņemto ziedojumu un dāvinājumu uzrādīšanu pārskatā un par pārskata pareizu sagatavošanu ir atbildīgas budžeta iestādes. Valsts kases Rīgas Norēķinu centrs, pilnveidojot datorprogrammu par kases ieņēmumiem un izdevumiem, nodrošinās precīzāku kontroli pār ieskaitītajiem līdzekļiem ziedojumu un dāvinājumu kontos, nepieļaujot ieskaitīt tajos iestāžu pašu ieņēmumus, valsts pamatbudžeta ieņēmumus, kā arī VBAS “Kultūrkapitāla fonds” līdzekļus.

2. Valsts un pašvaldību pasūtījumi

Viens no galvenajiem veidiem, kā un kur tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, ir valsts un pašvaldību pasūtījumi, kas gadā ir aptuveni 7 9% no iekšzemes kopprodukta.
VK pārbauda valsts pasūtījumu piešķiršanas norises ministrijās, pilsētu, rajonu un pagastu pašvaldībās, kā arī to, kā šīs norises kontrolē attiecīgo institūciju vadība.
Pārbaudīto izlietoto līdzekļu summa 1999.gadā bija Ls 14 miljoni, 2000.gadā – Ls 33,3 miljoni un 2001.gada I pusgadā – Ls 9,8 miljoni.

Pārbaudīto valsts un pašvaldību pasūtījumu skaits pēc pasūtījuma kategorijas

graf_7_1

Pēc noteiktā vērtību sliekšņa valsts un pašvaldību pasūtījumiem 2000.gadā un 2001.gada I pusgadā visās kategorijās pārsvarā bija pasūtījumi par zemāko vērtību.

Izvēlētā valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas metode

graf_7_2

VK pārbaudēs konstatēts, ka, veicot publisko iepirkumu, priekšroka tiek dota tādām precēm, pakalpojumiem un darbiem, ko piedāvā Latvijas ražotāji un piegādātāji.
Valsts un pašvaldību pasūtījumu pārbaudes 2000.gadā VK revīzijas departamentos bija 34% no kopīgā departamentos veikto revīziju skaita, no tām: Valsts budžeta revīzijas departamentā – 41,7%, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā – 30% un Pašvaldību revīzijas departamentā – 28,3%.

Valsts un pašvaldību pasūtījumu pārbaužu skaits 2000.gadā

graf_7_3

2000.gadā VK departamentos kopā pārbaudīts 5341 valsts un pašvaldību pasūtījums (kopīgais noslēgto līgumu apjoms – Ls 33 680 696).
Likuma par valsts un pašvaldību pasūtījumu un tam pakārtoto normatīvo aktu prasības no kopīgā veikto pārbaužu skaita (45) ir ievērotas 16 gadījumos (summa Ls 8 478 791), bet nav ievērotas 29 gadījumos (summa Ls 24 827 260).

Valsts kontroles revīzijas departamentu konstatētais likuma prasību ievērošanā

graf_7_4

Valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas objektivitāti bieži vien apšauba uzņēmēji, un tam ir zināms pamats, jo VK veiktās pārbaudes par valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas atbilstību likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasībām apstiprina, ka valsts un pašvaldību pasūtījuma mērķis – panākt racionālu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu, veicināt iespējami plaša piegādātāju un darba izpildītāju loka iesaistīšanu valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildē, nodrošinot brīvu konkurenci starp piegādātājiem un darba izpildītājiem, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret viņiem, panākt valsts pasūtījuma norisēs atklātumu un publiskumu, kā arī nodrošināt sabiedrības uzticību šīm norisēm – tas visplašākajā nozīmē nav sasniegts.
Pārbaudēs konstatēti sistemātiski un ļoti būtiski procedūras pārkāpumi publiskā pasūtījuma izpildē.
Ir konstatēti gadījumi, ka “Latvijas Vēstnesī” vai vietējā laikrakstā netiek publicēti sludinājumi par valsts un pašvaldību pasūtījumu, netiek ievērots laiks 40 dienas pirms konkursa, šis laiks bez pamatojuma tiek saīsināts pat līdz 10 dienām.
Izstrādātais konkursa nolikums nereti nesatur vērtēšanas kritērijus, nolikuma noteikumi nav pietiekami precīzi izstrādāti un skaidri aprakstīti, tāpēc izsoles dalībniekiem nesniedz skaidru priekšstatu par izsoles preci vai pakalpojumu un par piegādes noteikumiem.

Konstatēti arī daudz nopietnāki pārkāpumi:

  • lētākais piedāvājums tiek noraidīts bez ekonomiska un juridiska pamatojuma;
  • izsolītā pakalpojuma darba daudzums neatbilst faktiskajam un paredzētajam;
  • bez pamatojuma tiek samazināts izsoles dalībnieku skaits;
  • netiek veikta vispusīga izsoles pretendentu finansiālās stabilitātes analīze;
  • izsoles komisijā iekļauj cilvēkus, kas pārstāv gan pasūtītāju, gan piegādātāju;
  • izsoles uzvarētājs neievēro valsts pasūtījuma līgumā noteiktos preču piegādes termiņus;
    bez Finansu ministrijas atļaujas un neņemot vērā to, ka likumā “Par budžetu un finansu vadību” nav paredzēta ilgtermiņa apropriācija, garantē samaksu piecu gadu laikā, kaut gan apropriācija ir zaudējusi spēku saimnieciskā gada beigās;
  • noslēdzot līgumus ar uzvarētājiem, netiek ievērotas normatīvo aktu prasības, tiek veikta paredzēto darbu un piegāžu nepamatota priekšapmaksa par daļēju vai visu līgumā paredzēto summu, līdzekļi netiek izlietoti atbilstīgi apstiprinātajai tāmei;
  • tiek pārsniegtas konkursa nolikumā paredzētās summas;
  • nerīkojot izsoli (konkursu), cenu aptauju, tiek noslēgti līgumi par darbu veikšanu, preču iegādi un pakalpojumiem.

VK var veikt tikai pārbaudi par valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas un izpildes atbilstību likumu un normatīvo aktu prasībām, tātad konstatēt faktisko stāvokli, bet ne to ietekmēt.
Likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu un tam pakārtotie normatīvie akti paredz tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai panāktu, ka gadījumos, ja valsts pasūtījuma piešķiršana nav bijusi taisnīga un caurskatāma, nelikumības tiks novērstas, tomēr iepirkumi valsts un pašvaldību vajadzībām joprojām tiek veikti ar pārkāpumiem; tas veicina sabiedrības neuzticēšanos valsts institūcijām.

3. Finansu pārskatu revīzijas

2001.gadā VK turpināja īstenot vienu no Valsts kontroles stratēģiskā plāna punktiem, kas virzīts uz starptautisko revīzijas standartu ieviešanu un galveno Eiropas Savienības vadlīniju ievērošanu, veicot finansu pārskatu revīzijas.
Finansu pārskatu revīzijas veiktas pašvaldībās, ministrijās un iestādēs, lai sniegtu atzinumu, vai finansu pārskati visos būtiskajos aspektos sagatavoti saskaņā ar spēkā esošajiem finansu pārskatu sagatavošanas principiem un citiem kritērijiem. Atzinums pamatojas tikai uz faktiem, kas iegūti revīzijas laikā. Revīzijas pierādījumi veiktajās pārbaudēs iegūti, gan pārbaudot kontroles sistēmas, gan veicot detalizētas pārbaudes procedūras, gan izmantojot un izvērtējot dažādus informācijas avotus par pārbaudāmo objektu.
Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā, Valsts budžeta revīzijas departamentā un Pašvaldību revīzijas departamentā analizēti plānoto revīziju galarezultāti par 2001.gada I pusgadu. Šajā laika posmā Valsts saimnieciskās darbības, Pašvaldību un Valsts budžeta revīzijas departamentos no 171 pabeigtās revīzijas 60 revīzijas jeb 35,1% bija finansu revīzijas, kas veiktas atbilstīgi SRS un Latvijas likumiem. No finansu revīzijām 29 revīzijas jeb 48,3% revīziju galarezultātu apliecina, ka finansu pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par organizācijas finansiālo stāvokli, 25 revīzijas jeb 41,7% revīziju galarezultātu apliecina, ka finansu pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par organizācijas finansiālo stāvokli, divas revīzijas jeb 3,3% revīziju galarezultātu apliecina, ka finansu pārskats ir maldinošs, pārskatu nepilnības ir ļoti būtiskas, tāpēc ir negatīvs atzinums par finansu pārskatiem. Turpretī četrās, tas ir, 6,7% revīziju netika sniegts atzinums par finansu pārskatu kopumā, un daļēji iegūtā informācija bija nepietiekama, lai sniegtu atzinumu.

VK nesniedza atzinumus par Balvu pilsētas domes 2000.gada, Preiļu rajona padomes 1999.gada, Tukuma rajona Pūres pagasta padomes 2000.gada un Rīgas rajona Daugmales pagasta padomes 2000.gada finansu pārskata sagatavošanas pareizību, jo, piemēram:

  1. Balvu pilsētas domes revīzijas laikā izsniegtā izziņa par tās aizņēmumiem un galvojumiem nesniedz patiesu informāciju. Izvērtējot iesniegtos dokumentus un salīdzinot tos ar revīzijā iegūto informāciju, neradās pārliecība, ka ir apzinātas visas pašvaldības kredītsaistības, galvojumi un ķīlas;
  2. bilancē nav uzrādīti:
    • ieguldījumi pašvaldības uzņēmumos Ls 335 490;
    • ieņēmumi uzņēmējsabiedrībās, kas kļūdaini palielināti par Ls 2000;
    • zemes īpašumi 23,4 ha ar kadastrālo vērtību Ls 107 602;
    • vidusskolas katlu māja Ls 1356 vērtībā;
    • pašvaldības parāds a/s “Hansabanka Latvija” Ls 13 731,86;
    • pašvaldības parāds zviedru Industriālās un tehniskās attīstības nacionālajam departamentam Ls 26 645;
  3. domes gada pārskatā nav uzrādītas:
    • pašvaldības saistības par USD 200 000 un Ls 317 805,55;
    • pašvaldības galvojumi par Ls 144 291,76 un Ls 226 644,74;
  4. bilancē nepareizi uzrādītas muzejam un atpūtas centram iegādātās un VID reģistrētās biļetes Ls 4502,20 vērtībā;
  5. gada finansu pārskatā uzrādīti bezcerīgie debitoru parādi Ls 10 161,83;
  6. bez pieņemšanas un nodošanas akta noformēšanas Balvu pilsētas dome pašvaldības uzņēmuma “Balvu enerģija” bilancē nodevusi apkures katla rekonstrukcijas izmaksas Ls 170 802,54 un siltumtrasi Ls 212 479,45 vērtībā.

Rīgas rajona Daugmales pagasta padomes un Tukuma rajona Pūres pagasta padomes 2000.gada finansu pārskati neatbilst grāmatvedības uzskaites likumu un normatīvo aktu prasībām.

Finansu revīziju veikšana saskaņā ar izmaiņām likumos un normatīvajos aktos

Sakarā ar 1999.gada 25.novembra grozījumu likumā “Par budžetu un finansu vadību” stāšanos spēkā no 2001.gada 1.janvāra ir noteikts, ka pašvaldības iesniedz Valsts kasē tās noteiktajos termiņos gada pārskatus, kam pievienots Valsts kontroles atzinums par gada pārskata sagatavošanas pareizību.
No Latvijas 578 pašvaldībām 2000.gada finansu pārskatus kopā ar neatkarīgu revidentu atzinumiem VK iesniedza 576 pašvaldības. (Veicot analīzi, nav ņemti vērā vienas pašvaldības dati, jo tās finansu gada pārskats tika iesniegts ar nokavēšanos). Likumu “Par pašvaldībām” un “Par budžetu un finansu vadību” nav ievērojušas divas pašvaldības:

  • Daugavpils rajona Maļinovas pagasta padome gada pārskatu iesniedza ar lielu nokavēšanos;
  • Saldus rajona Kursīšu pagasta padome finansu revīzijas veikšanai nebija uzaicinājusi zvērinātu revidentu.

VK izskatīto 576 pašvaldību gada pārskatu aktīvu kopsumma 2001.gada 1.janvārī – Ls 1,3 miljardi, budžeta ieņēmumi – Ls 480 miljoni, budžeta izdevumi – Ls 480 miljoni. Izskatot pašvaldību 2000.gada pārskatus un ņemot vērā zvērinātu revidentu sniegtos atzinumus, VK Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija nolēma:

  • sniegt atzinumu, ka gada pārskati ir pareizi 209 pašvaldībām, kas ir 36,3% no izskatītajiem gada pārskatiem;
  • sniegt atzinumu ar piezīmi par 334 pašvaldību gada pārskatiem, kas ir 58,1% no izskatītajiem gada pārskatiem;
  • sniegt negatīvu atzinumu par 28 pašvaldību gada pārskatiem, kas ir 4,9% no izskatītajiem gada pārskatiem.

Atzinumi ar piezīmēm bija izteikti šādu iemeslu dēļ (raksturīgākās piezīmes):

  • bilancēs nav atspoguļots viss pašvaldības nekustamais īpašums, tas nav novērtēts un nav ierakstīts Zemesgrāmatā;
  • bilancēs atspoguļotie pamatlīdzekļi un mazvērtīgais inventārs novērtēts sākotnējā iegādes vērtībā, nekoriģējot to vērtību atbilstīgi fiziskajam un morālajam nolietojumam;
  • bilancēs nav uzrādīti ilgtermiņa finansu ieguldījumi (pašvaldības uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, sabiedriskajās organizācijās u.c.);
  • ilgtermiņa finansu ieguldījumi nav koriģēti saistībā ar uzņēmējsabiedrību pašu kapitāla izmaiņām;
  • debitoru sastāvā ir šaubīgie un bezcerīgie debitoru parādi, nav savstarpēji salīdzināti debitoru un kreditoru parādi;
  • pašvaldības grāmatvedība nav kārtota ar FM 1998.gada 15.decembra rīkojumu Nr.794 apstiprinātajos kontos, finansu pārskatu sagatavošanā nav ievēroti MK noteikumi “Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” un “Kases operāciju uzskaites noteikumi”;
    nav nodrošināta faktisko ieņēmumu un izdevumu precīza uzskaite.

Negatīvo atzinumu sniegšanas iemesli:

  • grāmatvedības uzskaites kārtošanā nav ievērots likums “Par grāmatvedību”, ieņēmumi un izdevumi grāmatoti nevis pēc uzkrāšanas, bet gan pēc kases principa, bilancēs nav atspoguļots viss pašvaldību valdījumā esošais īpašums (Aizkraukles rajona Aiviekstes, Pilskalnes, Sērenes pagastu padomēs, Alūksnes rajona Alsviķu pagasta padomē, Daugavpils rajona Dvietes pagasta padomē, Gulbenes rajona Daukstu pagasta padomē, Jēkabpils rajona Dunavas, Gārsenes, Sēlpils, Saukas pagastu padomēs, Krāslavas rajona Skaistas pagasta padomē, Kuldīgas rajona Ēdoles pagasta padomē, Rīgas rajona Daugmales pagasta padomē, Saldus rajona Zirņu, Jaunlutriņu, Lutriņu pagastu padomēs, Tukuma rajona Slampes, Pūres pagastu padomēs);
  • grāmatvedības uzskaitē nav izveidota sistēma, lai kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par pašvaldības finansiālo stāvokli un tās darījumiem pārskata periodā, kā arī lai varētu izsekot katra darījuma norisei; vairākiem darījumiem nav veikti atbilstīgi grāmatojumi, lielākajai daļai kontu nav kārtoti reģistri un nav zināmi kontu atlikumi mēneša beigās, līdzekļu inventarizācija veikta daļēji, inventarizācijas galarezultāti nav salīdzināti ar uzskaites datiem (Daugavpils rajona Ambeļu pagasta padomē);
  • grāmatvedība kārtota pēc nekvalificējamas sistēmas, bez galvenās grāmatas un apgrozījuma pārskata, grāmatojumi veikti daļai no darījumiem naudas līdzekļu kontos, kas radījis būtiskas neatbilstības starp bilances un faktiskajiem datiem (Aizkraukles rajona Zalves pagasta padomē);
  • grāmatvedības uzskaite nav organizēta pēc divkāršā ieraksta sistēmas bilances un operāciju kontiem (Bauskas rajona Svitenes pagasta padomē, Jelgavas rajona Platones pagasta padomē un Tukuma rajona Sēmes pagasta padomē);
  • nav uzrādīts ieguldījums pašvaldības uzņēmumā, debitoru sastāvā ir šaubīgie un bezcerīgie parādi, nav atzīts debitoru atlikums Ls 8266 (Madonas rajona Bērzaunes pagasta padomē);
    nav izstrādāta un apstiprināta grāmatvedības uzskaites politika un kontu plāns, bilance nesniedz ticamu informāciju par pašvaldībai piederošo pamatlīdzekļu iegādes un faktisko vērtību un par uzskaitīto nolietojumu, nav juridisku apliecinājumu debitoru parādiem (Saldus rajona Ezeres pagasta padomē);
  • nav veikta pamatlīdzekļu inventarizācija, nav analītiskās uzskaites materiāliem un kreditoriem, nav iegrāmatoti ziedojumi, virsgrāmatā kontu atlikumi neatbilst gada sākuma un beigu bilancei, naudas plūsma pēc kases principa atbilst naudas plūsmai, kas veidota pēc uzkrājuma principa (Talsu rajona Kolkas pagasta padomē);
  • pieļauta pilnīga bezkontrole pār naudas līdzekļu izmantošanu, konstatēts naudas iztrūkums Ls 4455 apjomā, speciālā budžeta līdzekļi izmantoti tam neparedzētiem mērķiem (Valmieras rajona Vecates pagasta padomē);
  • Krāslavas rajona padomei pakļautās Aleksandrovas speciālās internātskolas finansu dokumenti atradās prokuratūrā sakarā ar uzsākto izmeklēšanu; tas daļēji ierobežoja arī revīzijas gaitu, tāpēc zvērināts revidents uzskatījis, ka revīzijai pakļautie finansu pārskati nesniedz skaidru priekšstatu par Krāslavas rajona padomes finansiālās darbības galarezultātiem.

 

 

Valsts un pašvaldību pasūtījumi

 

Finanšu pārskata revīzijas

 

Revīzijas departamentu darbs

 

 

Valsts budžeta revīzijas departaments

 

img8

VK padomes locekle, Valsts budžeta
revīzijas departamenta direktore
Guna Kalniņa-Priede

2001.gadā Valsts budžeta revīzijas departamentā, ko vadīja VK padomes locekle G.Kalniņa – Priede, darbs tika organizēts sešos sektoros, kurus vadīja kolēģijas locekļi B.Breidaks, A.Jaunroze, J.Mežals un M.Prāma, kā arī vecākās valsts revidentes A.Ārmanova un V.Frišmane. Departamentā strādāja 6 vecākie valsts revidenti, 22 valsts revidenti un viens valsts revidenta palīgs.
Viens no Valsts budžeta revīzijas departamenta svarīgākajiem uzdevumiem ir katru gadu veikt Finansu ministrijas sagatavotā iepriekšējā gada valsts budžeta pārskata revīziju.
Saskaņā ar likuma “Par budžetu un finansu vadību” nostādnēm Valsts budžeta revīzijas departaments ir izskatījis 27 ministriju un centrālo valsts budžeta iestāžu 2000.gada finansu pārskatus un izvērtējis to sagatavošanas pareizību atbilstīgi starptautisko revīzijas standartu nostādnēm. Ar finansu revīziju ieviešanu VK vēlas panākt ministriju un centrālo valsts budžeta iestāžu finansu plūsmas caurskatāmību.

VK turpmāk sevišķu uzmanību pievērsīs speciālo budžeta līdzekļu izlietojuma kontrolei, jo to īpatsvars valsts kopbudžetā ir būtisks. VK ir jāiegūst informācija par valsts budžeta līdzekļu izlietojuma virzieniem un jāpārbauda, kādā veidā un kur īstenībā valsts nauda iztērēta. Jāanalizē arī pievienotā vērtība, jo jābūt pārliecībai, ka, tērējot noteiktu summu, piemēram, tādās jomā kā veselības aizsardzība un izglītība, ir panāktas pozitīvas pārmaiņas iedzīvotāju veselības stāvokļa un izglītības uzlabošanā.

Valsts budžeta revīzijas departamenta darbs 2001.gadā aptvēra šādas revīziju tēmas:

  • Finansu pārskata revīzijas par 2000.gadu.
  • Finansu pārskatu sagatavošanas pareizības pārbaudes par 2001.gada deviņiem mēnešiem un rīcības ar 2001.gadā piešķirtajiem budžeta līdzekļiem un valsts mantu pārbaude.
  • Ziedojumu un dāvinājumu uzskaite un izlietojums.
  • Valsts investīciju līdzekļu izlietojums.
  • Par PHARE un ISPA projektu ieviešanu vides sektorā 1995. – 2000.gadā
  • Dažādas tematiskās revīzijas, tajā skaitā revīzijas, kas saistītas ar valsts austrumu robežas atjaunošanu.

Departamenta kolēģija izskatījusi 104 revīziju rezultātus, no kurām 19 bija 2000.gada beigās veiktās revīzijas. Par 16 revīzijas lietām kolēģijā pieņemti lēmumi un 88 revīzijas lietas slēgtas ar noformētiem kolēģijas sēžu protokollēmumiem. 2001.gadā uzsāktas, bet netika pabeigtas 22 revīziju lietas.

Salīdzinot revīziju galarezultātus ar iepriekšējo – 2000. finansu gadu, var secināt, ka ir trūkumi, kas no valsts budžeta finansētajās institūcijās netika novērsti arī 2001.gadā, neņemot vērā VK aizrādījumus. Būtiskākie no tiem:

  • nav izstrādāta nekustamo īpašumu uzskaites politika;
  • dažas iestādes pieļāvušas faktisko izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem (resursiem);
  • pārskati par ziedojumiem un dāvinājumiem nesniedz patiesu priekšstatu par šo līdzekļu saņemšanas uzskaiti un izlietojumu;
  • nav izstrādāta kārtība, kādā izskatāmi finansu pārskati, par kuriem esam snieguši atzinumu ar piezīmi, snieguši negatīvu atzinumu vai pat atteikušies sniegt atzinumu.

Nozīmīgākās revīzijas

img9

Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija un sektora vadītāj, vecākā valsts revidente Vija Frišmane apspriež revīzijas rezultātus.
No kreisās: kolēģijas locekles, sektoru vadītājas Maija Prāma un Aelita Jaunroze, Vija Frišmane, departamenta direktore Guna Kalniņa-Priede un kolēģijas locekļi, sektoru vadītāji Jevgeņijs Mežals un Bonifācijs Breidaks

Revīzija par 1999.gadā un 2000.gada I pusgadā piešķirto
valsts speciālā budžeta līdzekļu izlietošanu Labklājības ministrijas
programmas “Administrēšanas izdevumi” apakšprogrammas
“Administrēšanas izdevumi slimokasēs” izpildei

Pārbaudot valsts speciālā budžeta līdzekļu izlietošanu, īstenojot minēto apakšprogrammu, veiktas piecas revīzijas:

  • bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā “Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra” (turpmāk tekstā – Aģentūra);
  • bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrības “Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra” filiālē “Kurzemes slimokase” (turpmāk – Kurzemes slimokase);
  • bezpeļņas organizācijā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Viduslatvijas slimokase” (turpmāk – Viduslatvijas slimokase);
  • Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Rīgas novada slimokase” (turpmāk – Rīgas novada slimokase);
  • bezpeļņas organizācijā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Pierīgas slimokase” (turpmāk – Pierīgas slimokase).

Aģentūras uzdevums ir administrēt valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļus valsts deleģēto funkciju ietvaros valsts obligātās veselības apdrošināšanas jomā. Republikā ir izveidots reģionālais slimokasu tīkls, kas sastāv no divām Aģentūras filiālēm un sešām teritoriālām pašvaldību slimokasēm. Aģentūras un slimokasu sadarbības pamatā ir abpusēji noslēgtie līgumi par veselības aprūpes pakalpojumu minimuma nodrošināšanu slimokasu dalībniekiem atbilstīgi MK 1999.gada 12.janvāra Veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem. Aģentūra ar filiālēm un novadu slimokasēm 1999.gadā ir administrējusi valsts speciālā budžeta izdevumus veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai Ls 102 030 600 un 2000.gadā – Ls 104 199 700 apjomā.
Šo izdevumu administrēšanai 1999.gadā piešķirti Ls 1 795 612 un 2000.gadā – Ls 1 839 064, tas ir, 1,76% no valsts speciālā veselības aprūpes budžeta. Aģentūrā nebija izstrādāti kritēriji administrēšanas izdevumu apjoma noteikšanai katrā slimokasē. Par slimokasu administrēšanas izdevumiem paredzēto līdzekļu izlietošanu Aģentūra slēdza līgumus ar slimokasēm. Līgumos nebija paredzēti pietiekami kontroles mehānismi, lai Aģentūra nodrošinātu efektīvu un ekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu pašvaldības uzņēmumos. Atbilstīgi slimokasu statūtiem darba samaksu direktoriem un valdes locekļiem, kā arī maksu par pašvaldības kapitāla pārvaldīšanu nosaka attiecīgā pašvaldība. Tā kā līgumos nebija paredzēta kontrole pār iepriekš minētajiem slimokases izdevumiem, veidojās tāda situācija, ka lēmumus par valsts līdzekļu izlietojumu pieņēma pašvaldības. Tā, piemēram, par Rīgas Domes slimokasē ieguldīto pašvaldības kapitāla Ls 2000 pārvaldi Rīgas novada slimokase 1999.gadā un 2000.gada I pusē Rīgas Domei samaksājusi Ls 27 000, tajā skaitā Ls 16 500 no valsts budžeta līdzekļiem. Arī atalgojumi slimokasu direktoriem un valdes locekļiem ir ievērojami atšķirīgi, un tos ir noteikušas pašvaldības, bet samaksa veikta no valsts budžeta līdzekļiem.
Rīgas novada slimokase no citiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem administrēšanas izdevumu segšanai jau 1999.gadā papildus izlietojusi vēl vismaz Ls 189 000 un 2000.gada I pusē – Ls 87 400. Šo līdzekļu izlietojums nebija saskaņots ar Aģentūru. Laikā, kad Rīgas novada slimokasei administrēšanas izdevumiem paredzētie līdzekļi bija nepietiekamā daudzumā, tā noslēgusi līgumus ar trīs uzņēmējsabiedrībām par attīstības plāna un rīcības plāna 1999.gadam izstrādi un sabiedrisko attiecību kopuma veidošanu. Par līgumu izpildi kopsummā samaksāti Ls 40 449.

Revīzija par valsts pensiju izmaksu pareizību
strādājošajiem pensionāriem
BO VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra”
Sagatavots valsts kontroliera ziņojums Ministru kabinetam, ko izmantoja Satversmes tiesa, gatavojoties privātpersonu konstitucionālās sūdzības izskatīšanai.

ZIŅOJUMS
par valsts pensiju izmaksu pareizību strādājošiem pensionāriem
BO VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra”

Valsts kontrole veica revīziju par valsts pensiju izmaksas pareizību strādājošiem pensionāriem bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” (turpmāk tekstā – Aģentūra).
Likuma “Par valsts pensijām” grozījumos, kas stājās spēkā ar 2000.gada 1.janvāri, Pārejas noteikumu 26.punkts nosaka: “No 2000.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.janvārim obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem) ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā pensijas saņēmējs kļuvis par obligāti sociāli apdrošināmo personu, pārtraucama tās pensijas daļas izmaksa, kas pārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršu apmēru” (Ls 60,-). LR likumdošanā nav paredzēti konkrēti kontroles pasākumi, kas jāveic iestādēm, kuras administrē sociālos pakalpojumus, tas ir, Aģentūrai un tās filiālēm. Likuma “Par valsts pensijām” 34.pantā noteikts, ka valsts pensijas saņēmēja pienākums ir ziņot Aģentūrai par tādu apstākļu iestāšanos, kas izraisa pensijas izmaksas pārtraukšanu vai grozījumus izmaksājamās pensijas apjomā. Faktiski netiek veikta uzraudzība no valsts puses par pareizu pensiju izmaksu pensionāriem, kuri ir obligāti sociāli apdrošināmās personas. Par pensiju saņemšanu pilnā apjomā gadījumos, kad tā jāierobežo, ir atbildīgs pats pensionārs.
Revīzijas laikā pārbaudīts valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk tekstā – VSAOI) uzkrāšanas mehānisms apdrošināto personu kontos un pensiju izmaksas sistēma Rīgas pilsētas Centra filiālē, Ziemeļu filiālē, kā arī reģionālajās filiālēs – Daugavpilī un Ventspilī.

Veicot pārbaudes Aģentūras filiālēs, konstatēts, ka nav elektroniskās saiknes starp VSAOI bāzi un pensiju bāzi, nav saiknes starp filiālēm, un līdz ar to nav iespējama operatīva datu iegūšana. Pensiju aprēķināšanai lieto neefektīvu informācijas pieprasīšanas metodi, jo VSAOI ir atrodamas Aģentūras filiāļu datu bāzēs pēc darba devēja juridiskās adreses, bet pensiju aprēķināšana notiek pēc personu, kurām ir tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju, dzīvesvietas adreses. Attiecīgās filiāles datu bāzē (pēc pensionāra dzīvesvietas) nav informācijas, vai pensionārs strādā, ja viņa darba devējs ir citas Aģentūras filiāles uzskaitē.
Piemēram, Rīgas pilsētas Centra filiālē no VSAOI uzskaitē esošajiem pensionāriem tikai par 4,8% no kopējā strādājošo pensionāru skaita var iegūt datus par aprēķinātās un izmaksātās pensijas apjomu. Par 95,2% pensionāru, kuru darba devējs atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, nav iespējams pārbaudīt viņiem izmaksāto pensiju apjomu, jo viņu dzīvesvieta nav Rīgas pilsētas Centra rajonā. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā bija iespējams iegūt informāciju par 43,3% no kopējā pārbaudīto strādājošo pensionāru skaita. Pārējos pārbaudītajos reģionos – Ventspilī un Daugavpilī, kur iedzīvotāji pārsvarā strādā un dzīvo vienas teritoriālās filiāles robežās, – ir iespēja iegūt informāciju par gandrīz vai visiem strādājošajiem pensionāriem. Valsts kontrole, veicot izlases veidā pārbaudi četrās filiālēs, konstatējusi 63 pensiju pārmaksu gadījumus par Ls 10 279.
Pamatojoties uz Aģentūras iesniegto informāciju par pārkāpumiem strādājošo pensionāru pensiju izmaksās, Aģentūras filiāļu darbinieki ikdienas darbā (veicot pārrēķinus, izmaksājot pabalstus, kā arī veicot speciālas pārbaudes) līdz 2001.gada 1.maijam ir konstatējuši 2737 pensiju pārmaksas gadījumus par kopējo summu Ls 246 789,20. Reizi ceturksnī Aģentūras Iekšējā audita daļai tiek iesniegti filiāļu pārskati par konstatētajiem pārmaksu gadījumiem. Visos gadījumos par konstatētās pārmaksas summu filiāles sagatavojušas rīkojumus pārmaksu ieturēšanai no pensionāram pienākošās pensiju summas, un līdz 2001.gada 1.maijam ieturēti Ls 63 494,97 jeb 25,73% no pārmaksu summas.

Par saņemto ziedojumu un dāvinājumu
uzskaiti un izlietojumu 2000.gadā

Veiktas revīzijas 34 valsts budžeta iestādēs. Konstatēts, ka ziedojumi un dāvinājumi gan naudā, gan natūrā saņemti no ārvalstu finansu institūcijām un citām juridiskām un fiziskām personām un Latvijas Republikas valsts un pašvaldību uzņēmumiem, sabiedriskām organizācijām, pašvaldībām un citām juridiskām un fiziskām personām.

Ziedojumu un dāvinājumu uzskaitē konstatētās būtiskākās nepilnības:

  • Valsts kases norēķinu centros četrām valsts budžeta iestādēm 2000.gadā nebija atvērti norēķinu konti ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļiem;
  • Valsts kases norēķinu centros atvērti ziedojumu un dāvinājumu konti līdzekļiem, kurus valsts bezpeļņas akciju sabiedrība “Kultūrkapitāla fonds” pārskaitīja valsts budžeta iestādēm un Satiksmes birojs – Iekšlietu ministrijas Saimniecības apgādes pārvaldei, pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 46.pantu. Šie līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu;
  • 2000.gadā ziedojumu un dāvinājumu kontos ieskaitīta daļa budžeta iestāžu pašu ieņēmumu un daļa zinātniskajiem pētījumiem paredzēto līdzekļu;
  • vairākas iestādes ziedojumu un dāvinājumu pārskatā neuzrāda ziedotās (dāvinātās) materiālās vērtības, turklāt daļa no tām nav iegrāmatotas arī materiālo vērtību kontos;
    daļa no saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem nav izlietoti paredzētajiem mērķiem;
    ziedojumu un dāvinājumu kontos tiek ieskaitīti līdzekļi, kas paredzēti kā līdzdalība projektu finansēšanā.

Valsts kontrole secināja, ka ziedojumu un dāvinājumu pārskati nesniedz patiesu priekšstatu par šo līdzekļu saņemšanu, uzskaiti un izlietojumu.

Revīzija par rīcību ar valsts mantu un
naudas līdzekļiem Valsts ieņēmumu dienesta
robežkontroles punktā “Grenctāle”

Revīzijā konstatēts, ka izdevumos, kas saistīti ar robežkontroles punkta (RKP) “Grenctāle” izbūvi, ir pieļauta līdzekļu nelietderīga izlietošana, kā arī konstatēta nelikumīga rīcība ar valsts mantu, veicot RKP apsaimniekošanu. Departamenta kolēģija nolēma par revīzijas galarezultātiem un līdzekļu nelietderīgu izlietošanu, ko pieļāvis Valsts ieņēmumu dienests (VID), informēt finansu ministru, kā arī pieprasīja no VID nelikumīgi pašu ieņēmumos uzskaitītos līdzekļus Ls 66 915,88 līdz 2001.gada 15.decembrim ieskaitīt valsts budžetā un līdz 2001.gada 21.decembrim iesniegt Valsts kontrolē veiktā darījuma apliecinošus dokumentus.
Nelikumīgi pašu ieņēmumos uzskaitītos līdzekļus veido Lietuvas Republikas norēķinu summa par telpu izmantošanu un saņemtajiem pakalpojumiem RKP “Grenctāle” laikā no 1997.gada 1.augusta līdz 2000.gada 31.decembrim. FM 1998.gada 15.decembra rīkojumā Nr.794 noteikts, ka saņemtās parādu summas par iepriekšējo periodu jāieskaita valsts budžeta ieņēmumos.
VID, izmantojot likuma “Par Valsts kontroli” 20.panta noteikumus, 2001.gada 27.novembrī VK padomei iesniedza sūdzību par Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu, kuru VK padome izskatīja 2001.gada 5.decembra sēdē un nolēma kolēģijas pieprasīto valsts budžeta kontā ieskaitāmo summu Ls 66 915,88 samazināt par Ls 17 531,20, bet pārējo summu – Ls 49 384,68 – ieskaitīt valsts budžeta kontā termiņos, kādus noteica kolēģija. Valsts ieņēmumu dienests VK padomes lēmumu izpildīja noteiktajā termiņā.

2001.gadā veiktas trīs revīzijas, kas saistītas ar Valsts Austrumu robežas atjaunošanu un izbūvi:

  • Par rīcību ar valsts mantu un valsts naudas līdzekļiem Iekšlietu ministrijā, organizējot valsts robežas atjaunošanu”;
  • Par rīcību ar valsts investīciju līdzekļiem un valsts mantu, veicot objektu būvniecību, kas nodoti ekspluatācijā 2000. un 2001.gadā Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes apsargājamās valsts robežas rajonā”;
  • Par rīcību ar valsts investīciju līdzekļiem un valsts mantu, veicot objektu būvniecību, kas nodoti ekspluatācijā 2000. un 2001.gadā Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes apsargājamās valsts robežas rajonā”.

Par Latvijas Republikas austrumu robežas atjaunošanu atbild Iekšlietu ministrija, un atjaunošanas darbus koordinē ar MK 1999.gada 8.septembra rīkojumu Nr.430 izveidotā Austrumu robežas atjaunošanas kontroles komisija, kuras sastāvā iekļauti pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas un VID.
Ar iekšlietu ministra 2000.gada 20.janvāra pavēli Nr.80 izveidota Austrumu robežas atjaunošanas darbu vadības komisija, bet robežas atjaunošanas darbus veic Iekšlietu ministrijas Centrālajā aparātā izveidotā Austrumu robežas atjaunošanas projektu vadības nodaļa. Valsts robežas izbūvei piešķirto valsts investīcijas līdzekļu izlietojuma grāmatvedības uzskaiti Iekšlietu ministrija ir uzdevusi veikt tās pārraudzībā esošajai Saimniecības un apgādes pārvaldei.
Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija secina, ka šāds atbildības funkciju sadalījums starp Iekšlietu ministrijas struktūrām nenodrošina kontroli pār valsts budžeta līdzekļu pareizu un lietderīgu izlietošanu, veicot valsts robežas izbūvi.

Valsts austrumu robežas izbūvei likuma programmā “Valsts robežas izbūve” paredzētais finansējums:

  • 2000.gadam – Ls 3 880 705, tajā skaitā investīcijām – Ls 3 287 800;
  • 2001.gadam – Ls 10 464 380, tajā skaitā investīcijām – Ls 9 736 857.

Līdzekļi sadalīti starp investīciju projektiem IA 16 (Valsts austrumu robežas infrastruktūras attīstība), IA 20 (Latvijas Republikas valsts robežu atjaunošana) un IA 22 (Robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveide).
Revīzijas galvenokārt aptvēra investīciju projekta IA 16 līdzekļus, kas izlietoti to objektu būvniecībai, kuri pieņemti ekspluatācijā 2000. un 2001.gadā.
Pārbaudot investīciju projekta IA 16 “Valsts austrumu robežas infrastruktūras attīstība” izpildi, konstatēts, ka objektu būvniecības darbu faktiskās izmaksas ir būtiski augstākas nekā sākotnējās līgumcenas. Vairākkārt ir slēgtas dažādas papildvienošanās, lai gan būvprojektiem pirms būvniecības darbu uzsākšanas bija veikta ekspertīze un to tehniskais risinājums bija saskaņots ar visām attiecīgajām institūcijām.
Visas vienošanās par papildus veicamajiem darbiem un to finansējuma apjomu līdz 2000.gadam kā pasūtītājs izlēma un parakstīja ministra padomnieks, projekta vadītājs A.Ābols un Saimniecības un apgādes pārvaldes vadītāja vietas izpildītājs J.Kokorevičs, bet 2000.gadā vienošanās vienpersoniski slēdza Austrumu robežas atjaunošanas projektu vadības nodaļas vadītājs A.Ābols.

Lielākie sadārdzinājumi būvniecības gaitā bijuši šādi:

  • Bērziņu nodaļas un robežpārejas punkta apvienotā kompleksa būvniecībai – Ls 282 368;
  • Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes saimniecības korpusa būvniecībai – Ls 117 882;
  • Pededzes nodaļas ar robežas pārejas punktu objekta būvniecībai – Ls 45 367;
    Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes garāžas boksu kapitālā remonta darbiem – Ls 19 905.

Kolēģija atzina, ka, Bērziņu nodaļas un robežpārejas punkta apvienotā kompleksa būvniecības laikā slēdzot papildu vienošanās, valsts investīciju līdzekļi Ls 64 675 izlietoti nelietderīgi. Automašīnas numurzīmju nolasīšanas iekārtas uzstādīšanas izdevumi Ls 4450 izlietoti nepareizi, par ko Iekšlietu ministrijai nosakāms uzrēķins.

Investīcijām paredzēto līdzekļu izlietojums Viļakas pilsētas objektu sakārtošanai Ls 26 446 apjomā un līdzekļu izlietojums degvielas un dažādu mantu iegādei Ls 10 322 apjomā ir nelietderīgs. Ls 5267,80, kas samaksāti par nepildītiem darbiem automātisko barjeru uzstādīšanā, izlietoti nelikumīgi, par ko Iekšlietu ministrijai nosakāms uzrēķins, bet par būvuzrauga V.Semjonova rīcību, kuras dēļ valstij ir radušies zaudējumi, nolemts paziņot Latvijas Būvinženieru savienībai, kas V.Semjonovam izsniegusi Būvprakses sertifikātu.

Par Pededzes nodaļas un robežpārejas punkta projekta pārstrādi SIA “Arhitektūras un būvkonstrukciju darbnīca Ozola, Bula un partneri” Ls 11 910,76 samaksāti nepareizi un Iekšlietu ministrijai nosakāms uzrēķins, jo projektēšanas organizācija pavirši ir veikusi būvlaukuma izmeklēšanas un topogrāfiskos darbus, nekonstatējot apstākļus, kas ietekmē projektējamo būvju izvietojumu dabā. Tehniskā projekta pārstrāde bija saistīta ar būvlaukuma izmeklēšanas darbu kļūdu labošanu.
Kolēģija atzīst, ka, noslēdzot vienošanās ar SIA “Gādība” par darbu izpildi, būvējot Indras un Dagdas sakaru torņus, kas projektā nebija paredzēti, investīciju līdzekļi Ls 20 129 apjomā izlietoti nelietderīgi.

Valsts budžeta programmā “Valsts robežas izbūve” investīcijām paredzētie līdzekļi, pamatojoties uz Austrumu robežas atjaunošanas darbu vadības komisijas lēmumu, izlietoti arī citu pasākumu finansēšanai, kas nav tieši attiecināmi uz valsts austrumu robežas objektu izbūves izmaksām.

Investīciju līdzekļi investīciju projektu IA 16, IA 20 un IA 22 ietvaros seifu, mēbeļu iegādei un projekta izstrādei Ls 74 259 apjomā, Baltkrievijas Republikas atbildības robežas posmu demarkācijas darbu apmaksai Ls 32 500 apjomā un automašīnu Jeep Cherokee Sport 4X4, 4,0 iegādei Ls 21 698 apjomā arī izlietoti nelietderīgi.

Iekšlietu ministrija, slēdzot vienošanās par papildu darbiem un papildu samaksu, 2000. un 2001.gadā kopā nelietderīgi izlietojusi valsts budžeta līdzekļus Ls 250 029 apjomā.

Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija, izvērtējot veikto revīziju galarezultātus, pamatojoties uz likuma “Par Valsts kontroli” 32. un 33.pantu un saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas reglamenta 54., 55. un 59.pantu nolēma:

  1. Noteikt uzrēķinu Iekšlietu ministrijai Ls 21 628, kas ieskaitāms valsts budžetā, tajā skaitā:
    • Ls 4450 – samaksa par automašīnas numurzīmju nolasīšanas iekārtas uzstādīšanu;
    • Ls 5267,80 – samaksa par neuzstādītajām barjerām;
    • Ls 11 910,76 – samaksa par Pededzes nodaļas un robežpārejas punkta būvprojekta pārstrādi.
  2. Sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informāciju par revīzijā konstatēto, tajā skaitā par Iekšlietu ministrijas amatpersonu neapmierinošo rīcību, pildot valsts austrumu robežas atjaunošanas darbu kontroli.
  3. Par Iekšlietu ministrijas nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Ls 250 029 apjomā, būvējot valsts austrumu robežu, paziņot finansu ministram.
  4. Iekšlietu ministrijai:
    • veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pareizu un likumīgu valsts investīciju līdzekļu izlietojumu, organizējot valsts austrumu robežas izbūvi;
    • nodrošināt investīcijām paredzēto līdzekļu lietderīgu izmantošanu, pilnveidojot iekšējo kontroli;
    • piedzīt regresa kārtībā uzrēķina summas no personām, kas nelikumīgi tās ir saņēmušas;
    • informēt Valsts kontroli par veiktajiem pasākumiem līdz 2002.gada 15.februārim.
  5. Par tehniskā uzrauga V.Semjonova rīcību paziņot Latvijas Būvinženieru savienībai.
    Iekšlietu ministrija šo lēmumu pārsūdzēja VK padomē. Padome kolēģijas lēmumu atstāja negrozītu. Savukārt Iekšlietu ministrija ir iesniegusi pārsūdzību Augstākās tiesas Senātā. Par šo revīziju galarezultātiem ir informēta Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija, kā arī Ģenerālprokuratūra.

Revīzija par Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā
esošo nekustamo īpašumu uzskaiti un to atspoguļojumu
ministrijas konsolidētajā bilancē 2001.gada I pusgadā

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk tekstā – ministrija) ir centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību MK īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītības, zinātnes, bērnu tiesību aizsardzības, sporta un jaunatnes lietās. Ministrija darbojas saskaņā ar 2000.gada 7.martā MK apstiprināto Izglītības un zinātnes ministrijas nolikumu.

Ministrijas struktūrā ir Informātikas un saimnieciskās vadības departaments, kura funkcijas ir noteiktas ar ministrijas rīkojumu apstiprinātajā nolikumā, no kurām galvenās ir:

  • īstenot ministrijas rīcībā nodoto valsts nekustamā īpašuma racionālu pārvaldi, organizēt tā apsaimniekošanai iedalīto budžeta līdzekļu sadali atbilstīgi reālajām vajadzībām, kā arī koordinēt izglītības un zinātnes iestāžu materiālo vērtību norakstīšanas, realizācijas un iznomāšanas jautājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
  • veikt pakļauto izglītības iestāžu ēku tehniskā stāvokļa novērtēšanu un nepieciešamo remonta tāmju izvērtēšanu un saskaņošanu, kā arī plānot līdzekļus un veikt ministrijas ēkas remontu un uzturēšanu.

Revīzijas laikā, izmantojot ministrijas sniegto informāciju par 46 pakļautībā un pārziņā esošo iestāžu uzskaitē iekļauto nekustamo īpašumu, konstatēts, ka ministrijas 2001.gada I pusgada konsolidētajā finansu pārskatā nav iekļauti ministrijas valdījumā esošie nekustamo īpašumu objekti pēc 25 adresēm vismaz par Ls 7 230 208. Kolēģija konstatēja: šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka ministrijā nav skaidri izstrādāta nekustamo īpašumu uzskaites politika, kā arī nav nodrošināta pietiekama informācijas apmaiņa starp Grāmatvedības uzskaites un atskaites un Nekustamā īpašuma nodaļām.
Neievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 5. un 6. panta prasības, ministrija valstij piederošus nekustamos īpašumus Rīgā, Merķeļa ielā 11 (piecstāvu ēku ar kopējo platību 4840 m2) un Brīvības ielā 68 (sešstāvu ēku ar kopējo platību 7522,31 m²) bez atlīdzības nodevusi sabiedrībām ar ierobežotu atbildību uzņēmējdarbības veikšanai.

Pamatojoties uz likuma “Par Valsts kontroli” 33. pantu un Valsts kontroles revīzijas reglamenta 59. un 64. pantu, Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija nolēma:

  • Izglītības un zinātnes ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu revīzijas laikā konstatētos pārkāpumus, un par paveikto paziņot Valsts kontrolei līdz 2002.gada 21.janvārim.
  • Sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informāciju par revīzijā konstatētajiem trūkumiem Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā esošo ēku apsaimniekošanā.

ZIŅOJUMS
par Helsinku konvencijas ieviešanu

Revīzijas par pasākumiem un sabiedrisko līdzekļu izlietojumu Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona vides aizsardzību tika veiktas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, tās pakļautības un pārraudzības iestādēs, Jūras vides pārvaldē un Liepājas domes privatizējamā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Liepājas ūdens” laika posmā no 2000.gada 4.septembra līdz 2001.gada 12.aprīlim.

Revīzijās tika aptverti vairāki aspekti.
1. Nacionālās likumdošanas atbilstība Helsinku konvencijai
1.1.Vispārīga informācija
Latvija iesaistījās Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas mērķu īstenošanas darbā 1991.gadā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, piedaloties Baltijas jūras vides aizsardzības kopējās rīcības programmas izstrādē, bet ar 1992.gada martu – arī kā novērotājvalsts. 1994.gada 3.martā Latvijas Republikas Saeima ratificēja 1974.gada un 1992.gada Helsinku konvencijas, pieņemot likumu “Par 1974.gada un 1992.gada Helsinku konvencijām par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību” (spēkā no 1994.gada 10.marta). Par pilntiesīgu konvencijas dalībvalsti Latvija kļuva 1994.gada 27.maijā.
Jau pirms tam, kad Latvija kļuva par Helsinku konvencijas dalībvalsti, tika pieņemti nepieciešamie likumi, kas atbilda starptautiskajai vides aizsardzības politikai: “Par dabas resursu nodokli”; “Par vides aizsardzību”; “Par bīstamajiem atkritumiem” un “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.
Likumos bija ietverti principi “videi vēlamākā pieeja”, “labākā pieejamā tehnoloģija”, “piesārņotājs maksā” un “sabiedrības informēšana par vides jautājumiem”. Latvijas straujā virzība uz integrāciju Eiropas Savienībā, demokrātijas un tirgus ekonomikas attīstība radīja nepieciešamību grozīt vai papildināt daudzus no pieņemtajiem likumiem.
Latvijas nacionālā vides likumdošana veido vienotu sistēmu, kurā tiek iestrādātas Eiropas Savienības, Helsinku konvencijas un citu Latvijai saistošu starptautisko dokumentu prasības.

1.2. Atbilstība Helsinku konvencijas 6.pantam
Helsinku konvencijas 6.panta nosacījumi ietverti 1997.gada 22.aprīlī pieņemtajos MK noteikumos Nr.155 “Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām” (ar grozījumiem 1998.gada 20.janvārī un 1998.gada 17.novembrī). Noteikumi nosaka emisiju standartus atbilstīgi ES un Helsinku konvencijas prasībām, nosaka kārtību, kādā pieprasāma un izsniedzama ūdens lietošanas atļauja, kā arī ūdens lietotāja un atļaujas izsniedzēja tiesības un pienākumus.
Revīzijā konstatēts, ka notekūdeņu apjoms un tajos pieļaujamā piesārņojošo vielu koncentrācija noteikta, pamatojoties uz izsniegto ūdens lietošanas atļauju, nepārrēķinot to atbilstīgi faktiskajam notekūdeņu apjomam, kas ir daudz mazāks. Tāpēc būtiski tiek samazināta atbildība par to, kā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas veic piesārņojuma samazināšanu, un iespējamā samaksa atbilstīgi likumam “Par dabas resursu nodokli” par dabas virslimita piesārņojumu.

2. Pasākumi likumdošanas normu izpildes nodrošināšanai
2.1.Kontroles pasākumi
Vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu izpildes valsts kontroli un uzraudzību visā Latvijas teritorijā, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča teritoriālajos un republikas iekšējos ūdeņos veic Vides valsts inspekcija (VVI), kas izveidota 1993.gada 7.septembrī. VVI darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumu “Par vides aizsardzību” un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī ratificētajām starptautiskajām konvencijām vides aizsardzības jomā. VVI strukturāli nav pakļauti reģionālo vides pārvalžu inspektori, tāpēc netiek nenodrošināta efektīva valsts kontrole un uzraudzība vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā.

2.2. Piesārņojuma no punktveida virszemes avotiem samazināšana
Ūdeņu aizsardzība ir viena no galvenajām prioritātēm Latvijas vides aizsardzības politikā. Būtiski uzlabots stāvoklis notekūdeņu attīrīšanā. Labākas uzskaites, ūdens taupīšanas un rūpnieciskās ražošanas apjomu samazināšanās dēļ kopējais notekūdeņu daudzums valstī samazinājies. Pabeigtas notekūdeņu attīrīšanas būves Liepājā, Strenčos, Cēsīs un Līgatnē, bet celtniecības darbi norit vairākos desmitos objektu.
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas galvenokārt būvētas un pārmantotas no bijušās Padomju Savienības laikiem, ir nekvalitatīvas un daļēji arī neizmantojamas. Nepieciešama to pārvērtēšana, jo pēc statistikas datiem 1999.gada kopējā attīrīšanas iekārtu jauda salīdzinājumā ar faktisko noslodzi vidēji tiek izmantota tikai 34,6% apjomā.

3. Sabiedrisko līdzekļu izlietojums vides aizsardzībai
Lai nodrošinātu ne tikai Latvijas, bet visu Baltijas jūras areāla valstu iedzīvotāju tiesības dzīvot kvalitatīvā vidē, nepieciešami ieguldījumi vides aizsardzībā. Pašvaldības uzņēmumi, īpaši valsts pārejas periodā uz tirgus ekonomiku nav finansiāli tik spēcīgi, lai īstenotu vides aizsardzības pasākumus atbilstīgi ES un Helsinku konvencijas prasībām, tāpēc pieaudzis valsts finansiālais atbalsts vides aizsardzības programmām un projektiem.

Investīciju struktūra vides aizsardzībā (milj. Ls)

1996.g.1997.g.1998.g.1999.g.
Valsts budžets:3,263,666,245,93
  • mērķdotācija
1,971,734,194,90
  • valsts investīciju programma
1,291,932,051,03
Speciālais budžets0,070,662,11
Uzņēmumu un pašvaldību līdzekļi1,904,805,457,59
Aizdevumi pašvaldībām0,991,783,276,10
Dāvinājumi:2,614,037,495,51
  • pašvaldībām
2,513,566,645,23
  • ministrijas organizācijām
0,100,470,850,28
Kopā:8,6614,3423,1127,24

4. Monitorings

Vides monitoringu Latvijā reglamentē 1997.gada 16.decembrī pieņemtie MK ,,Noteikumi par vides valsts monitoringu”. Vides monitoringa sistēma ietver četras funkcionāli atšķirīgas sastāvdaļas:

  • vides kvalitātes monotorings;
  • emisijas monitorings;
  • agrās brīdināšanas monitorings;
  • vides politikas ieviešanas monitorings.

Organizatoriski monitoringa sistēmu veido:

  • vides valsts monitorings;
  • nozaru monitorings;
  • pašvaldību vides monotorings;
  • uzņēmumu vides monitorings;
  • brīvprātīgo izpildītāju vides monitorings.

Virszemes kompleksais ūdens monitorings, kas ietver hidroloģiskos, hidroķīmiskos un hidrobioloģiskos parametrus, tiek veikts atklātā jūrā, iekšzemes un piekrastes ūdeņos.
Monitoringā tiek izmantoti standarti un metodes, kas akceptētas Eiropas valstīs. Ūdens kvalitāti novērtē pēc standartizētiem ilglaicīgiem raksturlielumiem, no kuriem galvenie: eitrofikācijas pakāpe, bioloģiskais skābekļa patēriņš, ķīmiskais skābekļa patēriņš (standarts LVS ISO-6060/1989), skābekļa saturs ūdenī (standarts LVS EN 1899/2-1995), kopējā slāpekļa un kopējā fosfora saturs (standarti ISO 10048/1991 un ISO 6878/1990).
Latvija, kam ir 167 km gara sauszemes robeža ar Baltkrieviju un 576 km gara sauszemes robeža ar Lietuvu, no minētajām valstīm saņem pārrobežu piesārņojumu, kas tiek novadīts Baltijas jūrā ar Daugavas, Ventas un Lielupes ūdeņiem.

Novērtējot Latvijas piesārņojuma slodzi uz Baltijas jūras areālu, konstatēts:

1. Iekšzemes virsējie ūdeņi:
1.1. lielāko upju ūdens kvalitāte:

  • monitorēto upju ūdens atbilst kvalitātes standartiem, izņemot Gaujas upes baseinu;

     1.2. mazo upju ūdens kvalitāte:

  • 85% no novērotajām upēm ir apmierinoša ūdens kvalitāte.

2. Rīgas jūras līcī:

  • slāpekļa koncentrācija ir būtiski samazinājusies;
  • fosfora koncentrācijas pieaugums no 1996.gada nav novērots;
  • bentofaunas stāvoklis no 1996.gada vērtējams kā stabils, bet līča zemāko slāņu vide ir sliktā kvalitātē;
  • smago metālu koncentrācija uzrāda zemu piesārņojuma līmeni;
  • poliaromatisko ogļūdeņražu piesārņojums nav mainījies pēdējo četru gadu laikā.

3. Atklātā jūrā salīdzinājumā ar Rīgas jūras līci:

  • zemāks skābekļa daudzums;
  • sāļainības samazinājums;
  • augstāks silikātu saturs un duļķainums;
  • zemāks slāpekli un fosforu saturošo savienojumu saturs.

Secinājumi

  1. Latvijas Republikas normatīvajos aktos iekļauti Helsinku konvencijas noteikumi un Helsinku komisijas ieteikumi.
  2. Izveidota struktūra, kas veic normatīvo aktu izpildes valsts kontroli un uzraudzību.
  3. Vides aizsardzības finansiālo resursu pārvaldīšanu veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Investīciju departaments, pārkāpumi resursu izmantošanā netika konstatēti.
  4. Pieļaujamā piesārņojošo vielu koncentrācija notekūdeņos netiek noteikta pēc to faktiskā apjoma.
  5. Nepieciešams papildināt valsts statistiskajā pārskatā “2-Ūdens” ietveramo informāciju, lai tā sniegtu visaptverošu priekšstatu par situāciju ūdens izmantošanā un notekūdeņu attīrīšanas jomā un lai tā būtu lietderīgāka lēmumu pieņemšanā par finansu resursu sadali ūdenssaimniecības sektoram.
  6. Vēlama plašāka un vienkāršota sabiedrības informēšana par vides piesārņojuma stāvokli.

Ziņojums tika nosūtīts Polijas Republikas augstākai kontroles institūcijai – The supreme Chamber of Control of the Republic of Poland tālākai izmantošanai kopējā galaziņojuma projekta veidošanai.
Iesaistīšanās šādās revīzijās dod iespēju celt revidentu profesionālo kvalifikāciju specifisku – vides aizsardzības – pārbaužu turpmākā veikšanā.
Revīzijas ziņojumu izskatīja Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijā, kā arī tas tika nosūtīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

No ATZINUMA valdībai un ZIŅOJUMA Saeimai
par 2000.gada valsts budžeta izpildi

Valsts kontrolē iesniegtais valsts kopbudžeta izpildes pārskats par 2000.gadu satur likuma “Par budžetu un finansu vadību” 31.pantā noteikto informāciju.
Pārskats sagatavots pēc naudas plūsmas principa.

1. Valsts budžeta izpilde
Atbilstīgi likumam “Par valsts budžetu 2000.gadam” ieņēmumi apstiprināti Ls 1 335 185 211, bet izdevumi – Ls 1 449 913 294, no tiem mērķdotācijas pašvaldībām – Ls 102 584 335 un dotācija pašvaldībām – Ls 7 134 173.
Kopējie valsts budžeta faktiskie ieņēmumi 2000.gadā bija Ls 1 299 913 642, tas ir, tikai 97,4% no likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam” apstiprinātā un izdevumi – Ls 1 405 733 350, tas ir, 96,9% no likumā apstiprinātā. Salīdzinājumā ar 1999.gadu valsts budžeta ieņēmumi palielinājušies par 1,8% jeb par Ls 23 584 137. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem 2000.gadā valsts budžeta ieņēmumos tika iekļauta ārvalstu finansu palīdzība – plānots Ls 33 196 047, faktiskā izpilde bija Ls 19 058 715.
Valsts budžeta plānotais finansiālais deficīts bija Ls 114 728 083, faktiskais – Ls 105 819 708, bet plānotais fiskālais deficīts – Ls 129 290 047, faktiskais -Ls 117 813 743.

Fisklā deficīta finansēšanas avoti:

  • privatizācijas fonda līdzekļi – Ls 3 015 800;
  • ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas – Ls 502 471;
  • aizņēmumi – Ls 66 328 443;
  • pārējā finansēšana – Ls 47 967 029.

Maksimālais valsts parāds gada beigās noteikts Ls 631 700 000, faktiski bija Ls 570 887 706, no tiem iekšējais parāds – Ls 222 896 853 un ārējais parāds – Ls 347 990 853.

1.1. Valsts budžeta ieņēmumi

Valsts pamatbudžeta neto ieņēmumi 2000.gadā plānoti Ls 705 480 846 un izdevumi – Ls 713 526 829. Saskaņā ar konsolidētā valsts budžeta izpildes pārskatu faktiskie neto ieņēmumi bija Ls 680 259 242, tas ir, 96,4% no plānotā.
Valsts pamatbudžeta bruto ieņēmumi 2000.gadā bija Ls 681 460 442 (no tiem Ls 1 201 200 iemaksa no valsts speciālā budžeta), tas ir, par 3,6% jeb Ls 25 221 604 latiem mazāk nekā plānots, bet salīdzinājumā ar 1999.gadu ieņēmumi palielinājušies par 5% jeb Ls 32 565 618.
Tāpat kā iepriekšējos gados pamatbudžeta ieņēmumu lielāko daļu veidoja nodokļu ieņēmumi – 79,8% (1997.gadā – 80,1%, 1998.gadā – 80,0%, 1999.gadā – 82,0%). Nenodokļu ieņēmumu īpatsvars 2000.gadā bija 9,5% (1997.gadā – 10,3%, 1998.gadā – 9,5%, 1999.gadā – 8,4%). Samazinājies valsts budžeta iestāžu pašu ieņēmumu īpatsvars: 2000.gadā tas bija 8,1% no kopējiem budžeta ieņēmumiem (1998.gadā – 10,4%, 1999.gadā – 9,6%).
No nodokļu ieņēmumiem samazinājies uzņēmumu ienākuma nodokļa īpatsvars, kas 2000.gadā bija 13,6% (1997.gadā – 16,6%, 1998.gadā – 17%, 1999.gadā – 17,3%), un muitas nodoklis – 2,7% (1997.gadā – 4,7%, 1998.gadā – 3,6%, 1999.gadā – 3,0%).
No nenodokļu ieņēmumiem palielinājies valsts nodevu un maksājumu īpatsvars, kas 2000.gadā bija 40,1% (1997.gadā – 22,8%, 1998.gadā – 20,9%, 1999.gadā – 22,2%), ieņēmumu no sodiem un sankcijām īpatsvars 2000.gadā bija 14,1% (1997.gadā – 8,4%, 1998.gadā – 7,5%, 1999.gadā – 10,5%), bet ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas 2000.gadā samazinājušies un to īpatsvars bija tikai 0,6% (1997.gadā – 39,8%, 1998.gadā – 46,2% un 1999.gadā – 16,5%).
Valsts speciālā budžeta neto ieņēmumi 2000.gadā plānoti Ls 629 704 365. Faktiskie ieņēmumi bija Ls 626 470 336, no tiem Ls 595 216 487 jeb 95,0% – nodokļu ieņēmumi, Ls 20 592 572 jeb 3,3% – nenodokļu ieņēmumi, Ls 1 099 000 jeb 0,2% – ārvalstu finansu palīdzība, Ls 6 815 936 jeb 1,1% – saņemtie ziedojumi un dāvinājumi un Ls 2 746 341 jeb 0,4% – maksājumi par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi. Papildus no pamatbudžeta saņemta plānotā dotācija Ls 63 228 413, bet sociālo iemaksu administrēšanai pamatbudžetā iemaksāti plānotie Ls 1 201 200.
Valsts speciālā budžeta bruto ieņēmumi kopā – Ls 682 882 813, tas ir, 98,5% no likumā apstiprinātā.
Likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam” ieņēmumi pamatbudžetā un valsts speciālajā budžetā apstiprināti pēc atšķirīgiem principiem, tas ir, pamatbudžets veidots pēc ieņēmumu veidiem, bet speciālais budžets – ministriju griezumā. Pārskati sagatavoti atbilstīgi likumā izmantotajiem principiem.

Nodokļu ieņēmumi

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 2000.gada pamatbudžetā bija paredzēti Ls 346 759 678. Faktiskā izpilde bija Ls 337 866 713, tas ir, par Ls 892 965 jeb 2,6% mazāk nekā plānots; salīdzinājumā ar 1999.gadu saņemts par Ls 21 660 488 vairāk.
Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 2000.gadā bija Ls 164 037 500, tas ir, par 0,2% vairāk nekā plānots un par Ls 8 934 600 jeb 5,8% vairāk nekā 1999.gadā.
Pamatbudžetā akcīzes nodoklis iemaksāts Ls 117 667 500, bet speciālajā budžetā – Ls 46 370 000, no tiem Valsts autoceļu fondā – Ls 44 037 800.

Tāpat kā iepriekšējos gados akcīzes nodokļa ieņēmumos 2000. gadā lielākais īpatsvars bija:
naftas produktiem – 54,6% (1998.gadā – 63,1%, 1999.gadā – 56,5%);
alkoholiskajiem dzērieniem – 28,5% (1998.gadā – 24,9%, 1999.gadā – 29,1%);
tabakas izstrādājumiem – 11,2% (1998.gadā – 9,7%, 1999.gadā – 11,2%).
1999.gada 25.novembra likumā “Par akcīzes nodokli” noteikts, ka ar nodokli apliekamais objekts ir arī bezalkoholiskie dzērieni un kafija. 2000.gadā bezalkoholisko dzērienu un kafijas akcīzes nodokļa ieņēmumi bija Ls 3 562 300 jeb 2,2% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2000.gadā valsts pamatbudžetā bija paredzēti Ls 74 655 000, faktiski tie bija Ls 73 720 569 jeb par 1,3% mazāk. Salīdzinājumā ar 1999.gadu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi samazinājušies par Ls 18 490 836 jeb 20,1%.
Muitas nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā bija paredzēti Ls 13 800 000, faktiski iekasēti Ls 14 415 000 jeb par 4,5% vairāk. Salīdzinājumā ar 1999.gadu muitas nodokļa ieņēmumi samazinājušies par Ls 1 657 709 jeb 10,3%.
Sociālās apdrošināšanas iemaksas veidojas no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un sociālā nodokļa. Sociālo apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi valsts budžetā 2000.gadā bija paredzēti Ls 476 999 247, faktiski saņēma Ls 466 369 991 jeb par 2,2% mazāk par plānoto. Salīdzinājumā ar 1999.gadu sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi palielinājušies par Ls 13 747 958 jeb 3,0%.
Likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam” noteikts, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti pilsētu un pagastu pašvaldību budžetos 71,6% apjomā, bet ne mazāk kā Ls 186 947 600 un Labklājības ministrijas valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā 28,4% apjomā, bet ne mazāk kā Ls 74 152 400, kopsummā tas ir Ls 261 100 000.
Konsolidētā kopbudžeta izpildes pārskatā uzrādīts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada plāns paredzēts Ls 260 063 566, tas ir, par Ls 1 036 434 mazāk, nekā noteikts likumā. Faktiskie ieņēmumi bija Ls 261 137 488 – par Ls 37 488 vairāk, nekā noteikts likumā. Tomēr pašvaldību budžetos nelikumīgi pārskaitīts par Ls 28 190 mazāk, nekā tas noteikts likumā, bet valsts speciālajā budžetā pārskaitīts par Ls 65 678 vairāk, nekā tas noteikts likumā.

Nenodokļu ieņēmumi

2000.gadā valsts nodevas un maksājumi salīdzinājumā ar 1999.gadu bija par Ls 13 740 716 jeb 113,8% vairāk un kopsummu Ls 25 812 661 veidoja:

  • valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un cita veida pakalpojumiem – Ls 17 185 937;
  • valsts nodevas par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu dažu uzņēmējdarbības veidu veikšanai – Ls 910 372;
  • speciāliem mērķiem paredzētās valsts nodevas – Ls 213 140;
  • ienākumi no valsts un pašvaldību īpašuma iznomāšanas – Ls 480 543;
  • pārējās valsts nodevas – Ls 7 022 669.

Procentu maksājumi par kredītiem un izsniegtajiem galvojumiem bija par Ls 2 926 997 jeb 31,7% vairāk nekā 1999.gadā, un kopsummu Ls 12 170 486 veidoja:

  • procentu maksājumi par iekšējiem aizņēmumiem un kredītiem – Ls 5 740 996;
  • procentu maksājumi par ārējiem kredītiem – Ls 6 429 490.

Procentu maksājumi par valdības depozītiem 2000.gadā bija Ls 3 564 778, tas ir, par Ls 84 144 jeb 2,4 % vairāk nekā 1999.gadā.
Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu pārskata gadā bija plānoti Ls 2 000 330, faktiski tie bija Ls 1 723 495 jeb par 13,8% mazāk. Salīdzinājumā ar 1999.gadu ieņēmumi samazinājušies par Ls 2 516 667 jeb 59,4%.
Ieņēmumi no sodiem un sankcijām 2000.gadā bija Ls 9 099 829, kas par 8,1% pārsniedza plānoto. Salīdzinājumā ar 1999.gadu šie ieņēmumi palielinājušies par Ls 3 422 999 jeb 60,3%.

Pārējos nenodokļu ieņēmumus kopsummā Ls 11 683 918, tas ir, par 21,9% mazāk nekā plānots, veidoja:

  • pārskaitījums no speciālā budžeta valsts pamatbudžetā sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai – Ls 1 201 200;
  • VAS “Latvijas meži” fiksētais maksājums – Ls 7 700 005 u.c.

1.2. Nodokļu maksājumu parādi

Salīdzinājumā ar 1999.gadu parādi valsts budžetam kopsummā palielinājušies par Ls 21 423,82 tūkstošiem jeb par 5,5%, tajā skaitā (tūkstoši latu):

  • valsts pamatbudžetam palielinājušies par 40 281,15 jeb 24,0%;
  • valsts speciālajam budžetam samazinājušies par 8882,62 jeb 6,4%;
  • pašvaldību budžetiem samazinājušies par 9974,71 jeb 12,1%.

2000.gadā salīdzinājumā ar 1999.gadu valsts pamatbudžetam pievienotās vērtības nodokļa parādi palielinājušies par 53,5% un uzņēmumu ienākuma nodokļa parādi – par 48,8%. Pārējo nodokļu parādi ir samazinājušies.

1.3. Valsts budžeta izdevumi

Kopējie izdevumi pēc naudas plūsmas principa bija Ls 752 969 350, bet pēc uzkrāšanas principa – Ls 752 184 524.
Pēc valsts budžeta izpildes pārskata speciālā budžeta izdevumi plānoti Ls 736 386 465, faktiski bija Ls 715 992 413, tas ir, 97,2% no plānotā. Pēc pārskata par valsts speciālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem pa programmām un apakšprogrammām faktiskie ieņēmumi bija paredzēti Ls 682 882 813, faktiski bija Ls 684 509 450. Kopējie izdevumi pēc naudas plūsmas principa bija Ls 717 193 613, bet pēc uzkrāšanas principa – Ls 705 489 065.
Valsts budžeta iestāžu darbinieku atalgojumiem 2000.gadā izlietoti Ls 161 322 670 vai par Ls 684 822 mazāk nekā 1999.gadā. Komandējumiem un dienesta braucieniem izlietoti Ls 5 854 725 , tas ir, par Ls 447 092 jeb 7,6% vairāk nekā 1999.gadā. Palielinājušies izdevumi maksājumiem par kredītiem un aizņēmumiem – no Ls 27 954 892 1999.gadā līdz Ls 45 192 770 2000.gadā.
Vislielākais īpatsvars – 45,0% no kopējā valsts budžeta ir izdevumi sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai. Izglītībai izlietots 7,1%, valsts aizsardzībai – 3,1% no kopējiem izdevumiem.
Veselības aprūpei 2000.gadā no valsts budžeta izlietoti Ls 147 776 499 jeb 11,5% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem.
Finansu pārskats par valsts speciālā veselības aprūpes budžeta izpildi sagatavots atbilstīgi likumam “Par valsts budžetu 2000.gadam” programmu un apakšprogrammu griezumā un labklājības ministra noteiktajā kārtībā iesniegts Labklājības ministrijā. Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta izpildes kopsavilkuma pārskats nedod pietiekami skaidru priekšstatu par budžeta līdzekļu izlietojumu, jo izdevumi nav sadalīti pa valsts budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem, bet visi izdevumi tiek uzrādīti vienā kodā – subsīdijas un dotācijas.

2. Pārskata rādītāju pārbaude

Lai sniegtu atzinumu par valsts budžeta izpildi 2000.gadā, ir veikta vairāku valsts budžeta izpildes pārskata finansu rādītāju pārbaude.
Valsts budžeta iestāžu gada pārskati sagatavoti pēc naudas plūsmas un pēc uzkrāšanas principiem. Ieņēmumi un izdevumi uzrādīti pa programmām un apakšprogrammām.
Dažas valsts budžeta iestādes pieļāvušas faktisko izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem (resursiem). Tas ir pretrunā ar likuma “Par budžetu un finansu vadību” 24.panta 1.punktu. Tāda pati situācija bija arī 1999.gadā.
Kopējais valsts pamatbudžeta faktisko izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem (resursiem) 2000.gadā bija Ls 2 974 795, bet pēc valsts budžeta iestāžu grāmatvedības bilanču kopsavilkuma 2000.gada ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem bija Ls 1 516 360.
Finansu ministrija pārskatam par valsts pamatbudžeta izpildi nav pievienojusi paskaidrojumu par izpildes galarezultātu atšķirībām, rēķinot pēc Valsts kases instrukcijas un ministriju un citu centrālo valsts iestāžu bilancēs uzrādītajiem atlikumiem.
Kopējais valsts speciālā budžeta izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem 2000.gadā pēc Valsts kases instrukcijas noteikumiem bija Ls 20 979 615, bet pēc bilanču kopsavilkumiem – Ls 25 980 641. Par šīm atšķirībām paskaidrojums nav sniegts.

Valsts kopbudžeta izpildes pārskatā budžeta iestāžu ieņēmumos “Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi” iekļauti Ls 2 897 262, kas pēc būtības nav ziedojums:

  • BO VAS “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra” ieņēmumi no valsts graudu rezerves realizācijas Ls 2 438 345. Iegūtie līdzekļi izlietoti graudu rezerves atjaunošanai;
  • valsts bezpeļņas akciju sabiedrības “Kultūrkapitāla fonds” (Kultūras ministrijas valsts speciālais budžets) valsts budžeta iestādēm piešķirtie līdzekļi vismaz Ls 436 065 apjomā (Kultūras ministrijas un Izglītības ministrijas pakļautības iestādēm) vairāku projektu finansēšanai;
  • Satiksmes biroja Iekšlietu ministrijai pārskaitītie speciālā budžeta līdzekļi Ls 22 852.

Iepriekš minētie līdzekļi izdevumos uzrādīti atbilstīgi budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem.

Pārskati par budžeta izdevumiem sagatavoti pēc dažādiem principiem:

  • konsolidētā kopbudžeta pārskatā izdevumi uzrādīti gan pēc valdības funkcijām, gan pēc ekonomiskās klasifikācijas kodiem;
  • valsts kopbudžeta pārskatā izdevumi uzrādīti pēc šādiem rādītājiem: uzturēšanas izdevumi, kapitālie izdevumi, izdevumi investīcijām;
  • valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta pārskatos izdevumi uzrādīti pēc izdevumu klasifikācijas kodiem;
  • pārskatā par ziedojumu un dāvinājumu līdzekļu izlietojumu uzrādīti tikai uzturēšanas izdevumi un izdevumi kapitālieguldījumiem.

3. Pašvaldību kopbudžeta izpilde

Pašvaldības 2000.gadā iztērējušas vairāk naudas, nekā ir bijuši budžeta ieņēmumi. Kopējie budžeta izdevumi bija Ls 456 640 915, bet ieņēmumi – tikai Ls 441 113 926. Gads noslēgts ar konsolidētā budžeta finansiālo deficītu Ls 15 526 989, kas ir par 29% mazāks, nekā tas bija plānots, un par Ls 12 876 367 lielāks nekā iepriekšējā gadā.
3.1. Pamatbudžeta ieņēmumi
Pašvaldību pamatbudžeta bruto ieņēmumi 2000. gadā bija Ls 419 581 375, tas ir, par Ls 2 034 053 mazāki, nekā bija plānots. Pamatbudžeta ieņēmumu plāns izpildīts par 99,5%. Nav izpildīts nodokļu ieņēmumu plāns par Ls 1 331 883 un nenodokļu ieņēmumu plāns par Ls 634 916, kā arī pašvaldības nav saņēmušas maksājumus par Ls 67 254. Vairums pašvaldību finansu un budžeta izpildes pārskatos – budžeta izpildes ziņojumos – nemin budžeta plāna ieņēmumu neizpildes iemeslu un nesniedz noviržu detalizētu skaidrojumu.
3.2. Pamatbudžeta izdevumi
Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi pēc valdības funkcijām un norēķini kopā 2000.gadā pieauguši par Ls 32 110 154 jeb par 8% salīdzinājumā ar 1999.gada izdevumiem.
Būtiski pieauguši maksājumi par aizdevumiem un kredītiem – par Ls 1 381 201 jeb 78,6% vairāk nekā 1999.gadā. Subsīdijām un dotācijām atvēlēto līdzekļu daudzums pieaudzis par Ls 5 127 107 jeb 8,5%, kas ir 15% no kopējā izdevumu apjoma. Kapitālieguldījumi 2000.gadā veikti par Ls 74 820 852, tas ir, 17% no visu izdevumu kopējā apjoma un par 21% vairāk nekā iepriekšējā gadā, no tiem 12% – investīcijām.
3.3. Speciālā budžeta ieņēmumi
Speciālā budžeta ieņēmumi pavisam bija Ls 48 614 056 jeb 99,97% no plānotā, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tie pieauguši par Ls 9 116 574 jeb 23%. Nenodokļu ieņēmumi bija Ls 46 254 346, plāna izpilde – 99,7%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tie pieauguši par Ls 9 168 653 jeb 24,7%. Lielākie ieņēmumi veidojās no īpašā kārtībā noteiktiem ieņēmumiem par pašvaldību objektu privatizāciju un autoceļu fonda pārskaitījumiem, un tie 2000.gadā bija Ls 45 094 213 jeb 93%. Ieņēmumi no dabas resursu nodokļa – Ls 2 359 710 jeb 5%.
3.4. Ziedojumu un dāvinājumu ieņēmumi un izdevumi
Pašvaldību ziedojumu un dāvinājumu ieņēmumi bija Ls 6 133 587, tas ir, par Ls 1 234 864 mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Pašvaldību ziedojumu un dāvinājumu kopējie izdevumi samazinājušies par Ls 2 255 409 jeb 30,8% salīdzinājumā ar 1999.gada izdevumiem.
No ziedojumu un dāvinājumu kopējiem izdevumiem visvairāk līdzekļu izlietots uzturēšanas izdevumiem – Ls 3 049 556 jeb 60%.
3.5. Pašvaldību saņemtie aizņēmumi un izsniegtie galvojumi
Pašvaldību aizņēmumu kopējā summa pēc noslēgtajiem līgumiem ir Ls 158 870 642. Pašvaldības izsniegušas galvojumus par Ls 33 603 167, aizņēmumiem izmaksātā summa – Ls 8 960 773, atmaksātā summa – Ls 2 035 865, neatmaksātais atlikums ir Ls 6 924 908. Laikā nav atmaksāti Ls 208 105, kas ir 3% no kopējā aizņēmumu atlikuma pārskata gada beigās.

4. Atzinumi par 2000.gada finansu pārskatiem

Saskaņā ar likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30.panta 3.daļu 2001.gadā pirmo reizi sniedzām atzinumus par ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību 2000. gada finansu pārskatu sagatavošanas pareizību.

Pavisam Valsts kontrole izskatīja 603 pārskatus, no tiem:

  • 12 ministriju pārskatus;
  • 15 centrālo valsts iestāžu (tajā skaitā Valsts ieņēmumu dienesta) pārskatus;
  • 576 pašvaldību pārskatus.

Atzinums bez piezīmes sniegts par 22 ministriju un centrālo valsts iestāžu un 209 pašvaldību gada pārskatiem.
Atzinums ar piezīmi sniegts par 5 ministriju un centrālo valsts iestāžu un 334 pašvaldību gada pārskatiem.
Negatīvs atzinums sniegts par 28 pašvaldību gada pārskatiem, bet 5 pašvaldībām atteikts sniegt atzinumu par gada pārskatu.

Analizējot 2000.gada valsts budžeta izpildes pārskatu, Valsts kontrole secina:

  • Valsts konsolidētā kopbudžeta 2000.gada izpildes pārskats nesatur būtiskas kļūdas, un par pārskata rādītājiem sniegtie paskaidrojumi ir dokumentāri pārbaudāmi.
  • Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta izpildes pārskati, kā arī pārskati par budžeta iestāžu saņemto ziedojumu un dāvinājumu līdzekļu izlietojumu nav sagatavoti pēc vienotiem principiem.
  • Pārskatā par valsts budžeta izpildi nav sniegti visi būtiskie ministriju un centrālo valsts iestāžu skaidrojumi, kas nepieciešami bilanču un citu pārskatu rādītāju analīzei.
  • Nav izstrādāti normatīvie akti, kas reglamentē kārtību, kādā izskatāmi finansu pārskati, par kuriem Valsts kontrole sniegusi atzinumu ar piezīmi, sniegusi negatīvu atzinumu vai atteikusi sniegt atzinumu.
  • Nav nodrošināta kontrole pār nodokļu iekasēšanu laikā, nepieļaujot nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, uzņēmuma ienākuma nodoklis) parādu summu pieaugumu.
  • No valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās tiek izmantotas dažādas grāmatvedības datu uzskaites datorprogrammas, kas nenodrošina vienotu grāmatvedības datu uzskaiti, saglabāšanu, aizsargāšanu un iespēju tos analizēt.
  • Nav izstrādāta vienota metodika ministrijām un pašvaldībām konsolidēto gada finansu pārskatu sagatavošanai.
  • Nav nodrošināta kontrole pār pensiju izmaksu strādājošiem pensionāriem, tāpēc konstatēti daudzi pensiju pārmaksas gadījumi.
  • Tā kā slimokases ir pašvaldību uzņēmumi, veselības aprūpes sistēmā ir izveidojusies situācija, ka lēmumus par algu noteikšanu slimokasu direktoriem un samaksas noteikšanu par pašvaldībām piederošā kapitāla pārvaldīšanu pieņem pašvaldības, tam izlietojot valsts speciālā veselības aprūpes budžeta līdzekļus.
  • Nav nodrošināta vienotas informātikas sistēmas ieviešana visās no valsts un pašvaldību budžetiem finansētajās institūcijās.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts kontrole par revīzijās konstatētajām nepilnībām un trūkumiem paziņoja gan valsts iestāžu, gan pašvaldību atbildīgajām amatpersonām ar lūgumu novērst revīzijā konstatētos trūkumus.

*   *   *

Valsts budžeta revīzijas departamentā veikto revīziju materiāli, kas 2001.gadā publicēti izdevumā “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis”:

Nr.1/2
Par rīcību ar Finansu ministrijas programmas “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” apakšprogrammai “Akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksa zemniekiem” piešķirtajiem līdzekļiem 1999.gadā.
Par rīcību ar valsts speciālā veselības aprūpes budžeta līdzekļiem programmas “Administrēšanas izdevumi” apakšprogrammas “Uzraudzības, kontroles un veselības informācijas izdevumi” izpildes nodrošināšanai 1999.gadā un 2000.gada I pusgadā bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā “Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra”.
Par valsts speciālā veselības aprūpes budžeta līdzekļu izlietojumu bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā “Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra” no rezerves fonda 1999.gadā.
Par primārās veselības aprūpes atbalsta fonda līdzekļu izlietojumu.
Par 1999.gadā un 2000.gada I pusgadā piešķirto valsts speciālā budžeta līdzekļu izlietošanu Labklājības ministrijas programmas “Administrēšanas izdevumi” apakšprogrammas “Administrēšanas izdevumi slimokasēs” izpildei.
Ziņojums par Helsinku konvencijas ieviešanu.

Nr.3/4
Ziņojums par valsts pensiju izmaksu pareizību strādājošiem pensionāriem BO VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra”.
Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes rīcību ar valsts mantu un naudas līdzekļiem 2000.gadā.
Atzinums par 2000.gada valsts budžeta izpildes pārskatu.

Nr.5
Ziņojums Saeimai par 2000.gada valsts budžeta izpildi.
Revīzija Eiropas integrācijas birojā par pārskata sagatavošanas pareizību un rīcību ar finansu līdzekļiem un valsts mantu 2001.gada I pusgadā.
Revīzijas Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā un Nacionālajā vides veselības centrā par rīcību ar 2001.gada I pusgadā piešķirtajiem līdzekļiem un valsts mantu un 2001.gada I pusgada finansu pārskata sagatavošanas pareizību.

Nr.6
Revīzijas par rīcību ar valsts mantu un naudas līdzekļiem Valsts ieņēmumu dienesta robežkontroles punktā “Grenctāle”; Valsts ieņēmumu dienestā, veicot Ludzas rajona nodaļas Terehovas robežkontroles punkta būvniecības darbus.
Revīzijas “Par rīcību ar valsts mantu un valsts naudas līdzekļiem Iekšlietu ministrijā, organizējot valsts robežas atjaunošanu”, “Par rīcību ar valsts investīciju līdzekļiem un valsts mantu, veicot objektu būvniecību, kas nodoti ekspluatācijā 2000. un 2001.gadā Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes apsargājamās valsts robežas rajonā” un “Par rīcību ar valsts investīciju līdzekļiem un valsts mantu, veicot objektu būvniecību, kas nodoti ekspluatācijā 2000. un 2001.gadā Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes apsargājamās valsts robežas rajonā”.
Revīzija Valsts darba inspekcijā.
Revīzija par Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu uzskaiti un to atspoguļojumu ministrijas konsolidētajā bilancē 2001.gada I pusgadā.

 

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments

 

img10

 

VK padomes locekle, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta un Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta direktore Dzidra Ceihnere

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta direktora pienākumus līdz 2001.gada 20.septembrim veica VK padomes loceklis, Pašvaldību revīzijas departamenta direktors A.Krūmiņš. 2001.gada 20.septembrī par departamenta direktori iecelta VK padomes locekle Dz.Ceihnere. Departamenta darbs tika organizēts trijos sektoros, no oktobra – četros. Sektoru darbu vadīja kolēģijas locekļi L.Ceimere, D.Timšāne, D.Grīnberga un vecākā valsts revidente I.Atvare. Revīzijas darbu veica 19 revidenti: 3 vecākie valsts revidenti, 13 valsts revidenti un 3 valsts revidentu palīgi.
No 2001.gada 1.marta līdz 31.jūlijam Eiropas Revidentu tiesā stažējās vecākā valsts revidente Ilvija Atvare.

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta darbs 2001.gadā aptvēra šādas revīziju tēmas:
1. Likumības un lietderības revīzijas uzņēmējsabiedrībās.
2. Finansu revīzijas (pilotrevīzijas) – atzinumu sniegšana par uzņēmumu gada pārskatiem.
3. Revīzijas par valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumību un atbilstību paredzētajiem mērķiem, tajā skaitā:
3.1. Valsts budžeta speciālās programmas “Kultūrkapitāla fonds” līdzekļu izlietojums;
3.2. Valsts budžeta programmas “Sociālā palīdzība” apakšprogrammas “Aprūpe iestādēs” līdzekļu izlietojums;
3.3. Valsts budžeta programmas “Valsts atbalsts Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai” izpilde;
3.4. Latvijas valsts budžeta mērķdotāciju investīcijām pašvaldībās izlietojuma likumība, lietderība un pareizība;
3.5. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda valsts budžeta dotāciju pašvaldībām līdzekļu izlietojuma likumība, lietderība un pareizība.
4. Ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu izlietojuma likumības, lietderības un pareizības revīzijas.
5. Valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoļu norise.
6. Latvijas Bankas gada pārskata revīzija (veikta kopīgi ar auditorfirmu “Arthur Andersen Ltd.”).

Pamatojoties uz veikto revīziju galarezultātiem, sagatavoti un nosūtīti ziņojumi:

  • Saeimai par valsts budžeta mērķdotāciju izlietojuma likumību, lietderību un pareizību investīcijām pašvaldībās līdz 2001.gada septembrim;
  • Ministru kabinetam par valsts budžeta mērķdotāciju izlietojuma likumību, lietderību un pareizību investīcijām pašvaldībās līdz 2001.gada septembrim;
  • Ministru kabinetam par rīcību ar Aizsardzības ministrijas valdījumā nodoto nekustamo īpašumu;
  • ziņojums valsts kontrolierim par valsts nekustamā īpašuma uzskaiti Latvijā.

2001.gadā departamentā veiktas 73 revīzijas, tajā skaitā 5, kas uzsāktas 2000.gadā, un 68 (no tām 66 – plānotas un 2 – neplānotas revīzijas), kas uzsāktas 2001.gadā; pabeigtas 67 revīzijas, tajā skaitā 5, kas uzsāktas 2000.gadā. No 2001.gadā uzsāktajām revīzijām 63 ir lietderības revīzijas (pabeigtas – 57). No pārskata gadā uzsāktajām 24 ir valsts un pašvaldību pasūtījumu izsoļu un konkursu revīzijas. Kolēģijas sēdēs izskatīti 63 revīziju materiāli un pieņemti attiecīgi lēmumi. VK padomē pieņemts lēmums par vienu Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu. Revīzijas un pārbaudes veiktas saskaņā ar VK darba plāniem, bet dažos gadījumos tās veiktas sakarā ar Latvijas Republikas amatpersonu pieprasījumiem un iedzīvotāju sūdzībām. Departamenta revīzijas sektoros tika sagatavotas 19 atbildes uz saņemtajiem iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem.

Ģenerālprokuratūrai nosūtīti četru revīzijas lietu materiāli:

  • Revīzijas galarezultāti valsts uzņēmumā “Ēka” (pārbaude par rīcību ar valsts dzīvojamo fondu);
  • Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras rīkotās izsoles pasūtījumam VOVAA 2001/19 “Medikamentu un ārstniecības līdzekļu centralizēta iegāde 2001.gadam onkoloģisko un hematoloģisko slimību ārstēšanai” (nosūtīts pēc Ģenerālprokuratūras lūguma);
  • Finansiālais stāvoklis bezpeļņas valsts uzņēmumā “Latvijas Onkoloģijas centrs” 1999.gadā (nosūtīts pēc Ģenerālprokuratūras lūguma);
  • Par SIA “Tehnoloģijas centrs AM” rīcības ar valsts mantu likumību, pareizību un lietderību.
    Revīzijas veiktas atbilstīgi SRS ieteiktajiem pamatprincipiem un procedūrām, kā arī saskaņā ar ieteikumu par INTOSAI revīzijas veikšanas standartu ieviešanu Eiropā 41.vadlīniju.

Nozīmīgākās revīzijas

Likumības un lietderības revīzijas uzņēmējsabiedrībās
Veiktas piecas revīzijas valsts uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), atsaucoties uz saņemtajām sūdzībām, kā arī pabeigta viena iepriekšējā gadā uzsāktā revīzija, tāpēc šīs revīzijas nav tematiski saistītas.

Pārbaudot privatizējamai valsts akciju sabiedrībai “VEF” piederošo 18% SIA “LMT” akciju pārdošanas likumību, konstatēts, ka SIA “LMT” neatkarīgu vērtēšanu veikusi SIA “Invest – Rīga”, vērtējot to pēc divām metodēm:

  • pēc substances metodes;
  • pēc peļņas diskontēšanas metodes.

Latvijā trūkst salīdzināmības kritēriju šādu uzņēmumu vērtības noteikšanā. Vērtējot pēc abām metodēm, vērtētājs izmantojis vienus un tos pašus pieņēmumus par uzņēmējsabiedrības attīstību, tāpēc galarezultātam vajadzētu būt līdzīgam, tomēr vērtētāja noteiktā uzņēmuma nosacītā vērtība pēc peļņas diskontēšanas metodes ir 2,9 reizes lielāka par uzņēmuma nosacīto vērtību, kas aprēķināta pēc substances metodes. Tas liecina par neprecīzu SIA “LMT” darbību ietekmējošo faktoru iekļaušanu aprēķinos.
SIA “LMT” akcijas atbilstīgi peļņas diskontēšanas ceļā noteiktajai vērtībai, izmantojot pirmpirkuma tiesības, iegādājusies SIA “Lattelekom”.
Revīzijās konstatēta neatbilstīga un nelietderīga valsts uzņēmumu rīcība ar valsts nekustamo īpašumu.
Valsts uzņēmums “Ēka” izveidots, lai apsaimniekotu valsts dzīvojamās mājas. Revīzijas laikā uzņēmums bija likvidēts. Arhīvā nodoto dokumentu daudzums nepietiekams, tomēr tie liecina, ka uzņēmums, piešķirot dzīvokļus apsaimniekošanā nodotajās mājās, pārkāpis likumu “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un “Par dzīvojamo telpu īri” prasības, par ko tika informēta LR Ģenerālprokuratūra.
SIA “Tehnoloģijas centrs AM” izveidots, lai organizētu militāro ražošanu un izdevējdarbību. Uzņēmējdarbības nodrošināšanai ar vairākām Aizsardzības ministrijas pavēlēm notikusi valsts nekustamā īpašuma nodošana uzņēmējsabiedrības rīcībā, kas atzīstama par nelietderīgu un neveiksmīgu. Faktiski uzņēmējsabiedrība ieņēmumus gūst galvenokārt no nekustamā īpašuma iznomāšanas.
Revīzijas laikā uzņēmējsabiedrības kapitāla daļu turētājs – BO VAS “Aizsardzības īpašuma fonds” – pieņēmis lēmumu par SIA “Tehnoloģijas centrs AM” likvidēšanu.
Saistībā ar šīs revīzijas galarezultātiem sagatavots ziņojums Ministru kabinetam par rīcību ar Aizsardzības ministrijas valdījumā nodoto nekustamo īpašumu. Ziņojumā uzsvērts, ka līdzšinējā rīcība ar ministrijas valdījumā nodoto valsts īpašumu liecina, ka Aizsardzības ministrija nespēj organizēt tai neraksturīgu funkciju efektīvu veikšanu. Izteikts priekšlikums, ka Aizsardzības ministrijai jāizvērtē un jāpamato tās specifisko funkciju nodrošināšanai reāli nepieciešamie valsts nekustamā īpašuma objekti, ierosinot pārējos objektus nodot VAS “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”.
Pārskata gadā apkopota informācija un sagatavots ziņojums valsts kontrolierim par valsts nekustamā īpašuma uzskaiti Latvijā. Konstatēts, ka netiek pildītas spēkā esošo normatīvo dokumentu prasības un netiek veikta valstij piederošās mantas un no tās gūto ieņēmumu sistemātiska uzskaite.
Ar Ministru prezidenta 2001.gada 7.maija rīkojumu Nr.163 ir izveidota darba grupa valsts īpašuma pārvaldes un apsaimniekošanas koncepcijas izstrādei, kas vēl turpinās.

Finansu revīzijas – atzinumu sniegšana
par uzņēmumu gada pārskatiem
2001.gadā tika pabeigtas pilotrevīzijas par divu medicīnas uzņēmumu gada pārskatiem, kurās revidenti nostiprināja finansu revīziju veikšanas prasmi atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem. Tā kā departaments galvenokārt veic lietderības revīzijas, šī pieredze ļauj izvērtēt abu tipu revīzijas metodes, kopīgo un atšķirīgo revīzijas procesā.

Pārbaudes par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību
un atbilstību paredzētajiem mērķiem
Veiktas revīzijas, lai pārliecinātos par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un atbilstību paredzētajiem mērķiem valsts budžeta programmu un apakšprogrammu ietvaros.
Piecas revīzijas veiktas par valsts budžeta speciālās programmas “Kultūrkapitāla fonds” (Fonds) līdzekļu izlietojumu. Valsts budžeta programmas mērķis – finansiāli atbalstīt un veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu. Līdzekļu izlietojumu atbilstīgi izstrādātajiem normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē Fonda līdzekļu piešķiršanas kārtību atbalsta saņēmējiem un kontroli pār piešķirto līdzekļu izlietojumu, administrē BO VAS “Kultūrkapitāla fonds”.
Dažos gadījumos līdzekļu izlietojuma kontroles procedūras ir nepietiekamas, un Fonda atbalsta saņēmēju uzrādītie dokumenti par līdzekļu izlietojumu neatbilst iesniegtajos pārskatos norādītajam. Kolēģija uzdevusi BO VAS “Kultūrkapitāla fonds” uzlabot iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu Fonda līdzekļu izlietojumu atbilstīgi noslēgtajiem līgumiem.
Piecas revīzijas veiktas par valsts budžeta programmas “Sociālā palīdzība” apakšprogrammas “Aprūpe iestādēs” līdzekļu izlietojumu. Valsts budžeta programmas mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus specializētajos pansionātos un centros. Programmu administrē un kontrolē Sociālās palīdzības fonds.
Konstatēts, ka dažos gadījumos sociālās aprūpes centros ir pieļauti likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” un citu normatīvo dokumentu prasību pārkāpumi, bet kopumā revidētajās iestādēs valsts budžeta līdzekļi izlietoti lietderīgi, nodrošinot personu sociālo aprūpi un rehabilitāciju.
Pārskata gadā kopīgi ar Valsts budžeta revīzijas departamenta revidentiem uzsākta un 2002.gadā turpinās revīzija par valsts budžeta programmas “Valsts atbalsts Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai” izpildi. Budžeta programmas līdzekļi tiek novirzīti lauksaimniecības subsīdijām, kas ir tiešā valsts atbalsta forma. Subsīdiju valsts politiku izstrādā Zemkopības ministrija, to administrē Lauku atbalsta dienests.
Šā temata ietvaros plānots veikt vairākas revīzijas, no tām Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revidenti pārskata gadā pabeiguši divas revīzijas par subsīdiju piešķiršanas likumību un līguma nosacījumu izpildi augkopības nozarē. Revīziju galarezultāti liecina, ka subsīdiju saņēmēji ievērojuši noteiktās prasības un ir tiesīgi saņemt subsīdijas minētās valsts budžeta programmas ietvaros. Saņemtās subsīdijas izlietotas atbilstīgi paredzētajam mērķim.

Latvijas valsts budžeta mērķdotāciju investīcijām pašvaldībās
izlietojuma likumības, lietderības un pareizības revīzijas
Pamatojoties uz revīzijām par valsts budžeta mērķdotāciju investīcijām pašvaldībās izlietojumu, tika sagatavots ziņojums un nosūtīts Saeimai un Ministru kabinetam.
Lai gūtu priekšstatu, vai valsts budžeta mērķdotācijas investīcijām pašvaldībās ir izlietotas likumīgi, lietderīgi, pareizi un atbilstīgi Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tika pārbaudīts mērķdotāciju izlietojums 15 pašvaldību projektos. Pavisam šiem projektiem valsts investīciju programmas ietvaros piešķirti līdzekļi (mērķdotācijas) Ls 6,357 miljonu apjomā. Pārbaudes tika veiktas piecos sektoros:

  • Vides aizsardzība un reģionālā attīstība. Nozares ministrija – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;
  • Izglītība un zinātne. Nozares ministrija – Izglītības un zinātnes ministrija;
  • Satiksme. Nozares ministrija – Satiksmes ministrija ;
  • Labklājība. Nozares ministrija – Labklājības ministrija;
  • Enerģētika. Nozares ministrija – Ekonomikas ministrija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības sektorā pārbaudīti vienpadsmit investīciju projekti: Ainažu ūdenssaimniecības attīstība, Jaunjelgavas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstība, Saulkrastu ūdenssaimniecības attīstība, Dobeles pilsētas ūdenssaimniecības attīstība, Gulbenes pilsētas ūdenssaimniecības attīstība, Rojas ūdenssaimniecības attīstība, Dienvidlatgales sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts, Ziemeļvidzemes reģiona atkritumu saimniecības projekts, Saldus rajona dienvidaustrumu daļas kompleksā attīstība, Nirzas pagasta ūdensapgādes sistēmas kapitālais remonts un Strenču centrālā parka projekta izstrāde un izpilde. Seši no šiem projektiem iekļauti Latvijas apdzīvoto vietu ūdenssaimniecības attīstības stratēģiskajā programmā “800+”, divi – Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas programmā “500-“, bet viens projekts tiek īstenots reģionu attīstības jomā. Divi projekti nav iekļauti nevienā programmā.
Projekti “E.Kauliņa Lielvārdes vidusskolas peldbaseina remonts” (attiecas uz sektoru Izglītība un zinātne), “Nirzas pagasta ūdensapgādes sistēmas kapitālais remonts” un “Strenču centrālā parka projekta izstrāde un realizācija” Valsts investīciju programmā tika iekļauti ar LR Saeimas lēmumu, pamatojoties uz Saeimas deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem 2001.gada valsts budžeta likumprojekta izskatīšanas laikā. Šie projekti netika iekļauti attiecīgās nozares projektu prioritārajā sarakstā. Nav veikta arī projektu ekonomiskā, finansiālā un sociālā analīze. Nav pamatota investīciju nepieciešamība un lietderība.
Sektorā Izglītība un zinātne ir pārbaudīts investīciju projekts “E.Kauliņa Lielvārdes vidusskolas peldbaseina remonts”, kam 2000.gadā saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2000.gadam” piešķirtas mērķdotācijas Ls 10 000 apjomā. Projekta kopējās izmaksas ir Ls 10 248,79.
Satiksmes jomā ir pārbaudīts investīciju projekts “Lielupes un Driksas tiltu rekonstrukcija ar pieejām Jelgavas pilsētā”. Projektam saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2000.gadam” ir piešķirtas mērķdotācijas Ls 630 000 un 2001.gadā saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2001.gadam” – Ls 871 000 apjomā. Projekta kopējais budžets ir Ls 1 727 250.
Jelgavā projekta īstenošanai paredzētie līdzekļi grāmatvedības uzskaitē tiek sadalīti divās institūcijās – Jelgavas pilsētas domē un pašvaldības iestādē. Saņemtās valsts budžeta mērķdotācijas Jelgavas pilsētas dome savā grāmatvedībā uzrāda ieņēmumu un izdevumu kontos. 2000.gadā valsts budžeta mērķdotācija domes grāmatvedībā netika uzrādīta pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtās celtniecības izmaksu kontā. Pēc objekta nodošanas ekspluatācijā (19.12.2000.) Driksas tilts netika iekļauts pamatlīdzekļu sastāvā un 2000.gada bilancē. Grāmatvedības uzskaitē nav iekļauta ne Driksas, ne Lielupes tilta vērtība pirms rekonstrukcijas uzsākšanas.
Labklājības jomā ir pārbaudīts investīciju projekts “Kuldīgas rajona slimnīcas rekonstrukcija”. Projektam saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2000.gadam” ir piešķirtas mērķdotācijas Ls 141 000 un 2001.gadā saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2001.gadam” – Ls 200 000 apjomā. Kopā projektam līdz 2004.gadam plānots piešķirt mērķdotācijas Ls 976 000 apjomā.
Enerģētikas jomā ir pārbaudīts investīciju projekts “Bauskas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija”. Projektam saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2000.gadam” ir piešķirtas mērķdotācijas Ls 120 000 un 2001.gadā saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2001.gadam” – Ls 140 000 apjomā. Projekta kopējais budžets ir Ls 650 000. No Bauskas pilsētas domes budžeta un Ziemeļu investīciju bankas kredīta piešķirti Ls 390 000.
Ir jāizstrādā kārtība, kas regulētu Valsts investīciju programmā iekļauto projektu sagatavošanu, kā arī izpildi un kontroli pēc tam, kad projektiem piešķirts finansējums. Nav pieņemta valsts mēroga koncepcija par Valsts investīciju programmas projektu ietvaros radīto vērtību atspoguļojumu grāmatvedības uzskaitē.

Revīzija par Pašvaldības finansu izlīdzināšanas fonda valsts budžeta dotāciju pašvaldībām līdzekļu izlietojuma likumību, lietderību un pareizību uzsākta 2001.gadā un pabeigta 2002.gadā. Lai paaugstinātu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām izlietojuma uzskaites efektivitāti un dotāciju izlietojuma lietderību, kolēģija ieteica Finansu ministrijai, veicot paredzēto pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmas reorganizāciju, izstrādāt vienotu pašvaldību budžeta plānošanas ieteicamo metodiku, kas būtu pamatota ar normatīvajos aktos noteikto pašvaldību funkciju pildīšanu, un vienotu dotāciju izlietojuma kontroles metodiku.

Ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu izlietojuma
likumības, lietderības un pareizības revīzijas
Revīzijas veiktas saskaņā ar LR normatīvajiem dokumentiem un Latvijas Republikas saistībām ar Eiropas Savienību, kā arī starptautiskajiem revīzijas standartiem un INTOSAI revīziju veikšanas standartu 41.vadlīniju par lietderības revīzijām, dažās revīzijās izmantojot Eiropas Revidentu tiesas revīzijas plānu un metodoloģiju.
Latvijas Republikai paredzētie Eiropas Komisijas finansu līdzekļi kopš 2000.gada tiek iekļauti valsts budžetā ministriju budžeta programmu sastāvā. 2001.gada valsts budžetā ārvalstu finansu palīdzība bija ieplānota kopumā par Ls 47 278 283 (Ls 45 600 095 – valsts pamatbudžetā, Ls 1 678 188 – valsts speciālajā budžetā). Daļa no līdzekļiem, ko saņem no ES, budžetā joprojām netiek iekļauta.
Lai noteiktu ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu izlietojuma likumību, lietderību un pareizību un gūtu priekšstatu, kā tiek īstenoti analogu pamatbudžeta programmu projekti dažādu nozaru ministrijās, revīziju veikšanai tika izvēlētas līdzīgas pamatbudžeta programmas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Satiksmes ministrijā, Ekonomikas ministrijā un Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariātā.
Konstatēts, ka pastāv atšķirīgas pieejas un ir nepilnības projektu ietvaros veikto ieguldījumu atspoguļošanā grāmatvedības uzskaitē. Tas attiecas gan uz Valsts investīciju programmas projektiem, gan arī uz Eiropas Komisijas finansētajiem projektiem, kuriem bieži vien līdzfinansējumu piešķir arī no valsts budžeta mērķdotācijām, no pašvaldību budžetu līdzekļiem, no citiem nacionālajiem finansējuma avotiem un no cita veida divpusējās un daudzpusējās ārvalstu finansu palīdzības.
Ārvalstu finansu palīdzības un nacionālā līdzfinansējuma, kas ietilpst attiecīgās ministrijas budžetā, izlietojums, kā arī tranzītmaksājumi ar ministrijas starpniecību no citiem avotiem attiecīgajā ministrijā parasti tiek grāmatoti tikai ieņēmumu un izdevumu sastāvā, līdz ar to netiek iekļauti tās bilances aktīvos.
Attiecīgās pašvaldības, kas parasti ir ārvalstu palīdzības galasaņēmēji, šos līdzekļus savā grāmatvedības uzskaitē neuzrāda. Viens no iemesliem ir informācijas trūkums par reālajām projekta izmaksām, jo projekta finansu vadību īsteno attiecīgā ministrija vai Finansu ministrijas Centrālā finansu un kontraktu vienība. Normatīvajos aktos nav paredzēta kārtība, kādā attiecīgajai projekta ieviešanas institūcijai ir jāinformē galasaņēmēji par izdevumiem projekta ietvaros, tāpēc veiktos ieguldījumus galasaņēmējs iegrāmato tikai pēc projekta pieņemšanas un nodošanas aktu parakstīšanas, kas reāli tiek noformēti ar lielu novēlošanos.

Revīzija par PHARE un ISPA programmu projektu īstenošanu vides sektorā no 1995.gada līdz 2000.gadam sadarbībā ar Valsts budžeta revīzijas departamentu veikta Eiropas Revidentu tiesas (ERT) un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu augstāko kontrolējošo institūciju sadarbības revīzijas par Eiropas Komisijas sniegto palīdzību vides sektoram kandidātvalstīs no 1995.gada līdz 2000.gadam ietvaros. Revīzija veikta par pieciem PHARE programmu tehniskās palīdzības projektiem, diviem PHARE programmu investīciju projektiem un vienu ES strukturālās politikas pirmsiestāšanās finansu instrumenta ISPA investīciju projektu. Sadarbības ietvaros uz ERT tika nosūtīts ziņojums par revīzijām PHARE un ISPA finansētiem projektiem vides sektorā, kas tiks iekļauts ERT ziņojumā par PHARE un ISPA finansētiem projektiem ES kandidātvalstīs. Eiropas Revidentu tiesa ziņojumu novērtēja atzinīgi un izteica pateicību par sadarbību. Par šīm revīzijām ziņojums nosūtīts arī Eiropas Komisijas delegācijai Latvijā.
Pamatojoties uz secinājumiem, kas izdarīti revīzijās par Eiropas Komisijas palīdzības projektu īstenošanu vides sektorā, Finansu ministrijai uzdots izstrādāt vairākus normatīvos dokumentus, kā arī sagatavot precizējumus spēkā esošajos tiesību aktos. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu PHARE un ISPA investīciju projektu korektu īstenošanas gaitu un procedūras Latvijā, it īpaši, lai precīzi noteiktu projektu īstenotāju un galaproduktu saņēmēju pienākumus un atbildību par jaunizveidoto objektu nodošanas un pieņemšanas kārtību un uzskaiti valsts un pašvaldību budžetos, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un aģentūrās.

Satiksmes ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas “Ārvalstu finansēto projektu ieviešanas tehniskā uzraudzība” ietvaros veiktas revīzijas par šādiem projektiem:

  • LE9704.03.01/0004 “Via Baltica: Daugavas šķērsojuma ekonomiski tehniskā izpēte”; izlietoti Ls 112 193;
  • LE9707.03.01/0001 “Navigācijas iekārtu piegāde Latvijas mazajām ostām” un LE9707.03.01/0002 “Navigācijas iekārtu piegāde Latvijas mazajām ostām. Turpinājuma projekts”; kopā izlietoti Ls 193 023;
  • LE9809.01.02/01 “Tehniskā palīdzība Satiksmes ministrijai”; izlietoti Ls 141 287;
  • LE9810.01.01/01 “Sliežu piegāde VAS “Latvijas Dzelzceļš” Austrumu – Rietumu koridora atjaunošanai”; izlietoti Ls 1 280 299;
  • LE9810.01.02/01 “Latvijas Dzelzceļa metināšanas ceha modernizācija Rīgā”. Kopumā minēto projektu īstenošanai 1998. – 2000.gadā ir izlietoti Ls 585 504,10.

Piemēram, veicot revīziju Satiksmes ministrijā un VAS “Latvijas Dzelzceļš” par projektiem LE9809.01.02/01 “Tehniskā palīdzība Satiksmes ministrijai” un LE9810.01.01/01 “Sliežu piegāde VAS “Latvijas Dzelzceļš” Austrumu – Rietumu koridora atjaunošanai”, konstatēts, ka nav izstrādāta vienota politika saņemtās ārvalstu palīdzības uzskaitei. Tāpēc arī projektu LE9810.01.01/01 “Sliežu piegāde VAS “Latvijas Dzelzceļš” Austrumu – Rietumu koridora atjaunošanai” un LE9810.01.02/01 “Latvijas Dzelzceļa metināšanas ceha modernizācija Rīgā” ietvaros saņemtie pamatlīdzekļi iegrāmatoti pamatlīdzekļu sastāvā, bet, nododot ekspluatācijā, tiem aprēķināts 100% nolietojums, līdz ar to VAS “Latvijas Dzelzceļš” aktīvu kopsumma samazinājusies par šo pamatlīdzekļu vērtību – Ls 2 774 669.
Arī navigācijas iekārtu piegādes projektu LE9707.03.01/0001 “Navigācijas iekārtu piegāde Latvijas mazajām ostām” un LE9707.03.01/0002 “Navigācijas iekārtu piegāde Latvijas mazajām ostām. Turpinājuma projekts” ietvaros Latvijas mazās ostas saņēma ārvalstu finansu palīdzību. Nopirktās navigācijas iekārtas nebija iekļautas grāmatvedības uzskaites reģistros. Satiksmes ministrija nebija nodrošinājusi nepieciešamo dokumentu plūsmu procesa pabeigšanai.

Ekonomikas ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas “Ārvalstu finansēto projektu ieviešanas tehniskā uzraudzība” ietvaros 2000.gada valsts budžetā tika piešķirti Ls 1 288 425. Nosakot revīzijas izlases apjomu, tika izvēlēti pieci projekti:

  • P 97 LE 9704.01.02/0001 “Tehniskā palīdzība enerģijas pieejas atbalsta programmai”; izlietoti Ls 283 064,97;
  • P 97 LE 9704.01.02/0002 “Enerģētikas krīzes vadības sistēmas pilnveidošana”, izlietoti Ls 96 053,10;
  • P 97 LE 9704.01.02/0003 “Atjaunojamās enerģijas programma”; izlietoti Ls 78 263,07;
  • P 97 LE 9704.01.02/0004 “Valsts energoinspekcijas izveidošana”; izlietoti Ls 73 886,07;
  • P 97 LE 9702.01.02/0001 “Sadarbības veicināšana starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un banku sektoru”; izlietoti Ls 54 236,89.

Līgumos paredzētais maksimālais finansējums kopā – Ls 533 925. Projektu izpildei no 1998. līdz 2000.gadam izlietotais finansējums kopā – 1 025 171,91 eiro. Konstatēts, ka 1998. un 1999.gadā Ekonomikas ministrijas grāmatvedībā nav iegrāmatoti un gada pārskatos nav uzrādīti ieņēmumi un izdevumi no Eiropas Komisijas finansētajiem projektiem.
Kolēģija nolēma, ka Ekonomikas ministrijai ir jāizstrādā ārvalstu palīdzības uzskaites politika grāmatvedībā un jāveic atbilstīgi grāmatojumi, savukārt Finansu ministrijai – jānodrošina vienotas valsts politikas izveide, kā arī ārvalstu palīdzības uzskaite līdz galalietotājam.
2001.gada beigās tika uzsākta revīzija par Īpašu uzdevuma ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta pamatbudžeta programmā 06.00.00 “Ekonomisko un sociālo apstākļu izlīdzināšana Latgales un Zemgales reģionos” iekļauto PHARE 2000.gada programmas projektu LE 00.12.02 un LE 00.12.03 īstenošanu un finansējuma izlietojuma likumību, lietderību un pareizību, kas pabeigta 2002.gadā. Tā kā revīzijas laikā tika konstatēts, ka nav ievēroti Speciālo vadlīniju izstrādāšanas termiņi, aizkavēta programmas pamatkomponenšu ieviešana, nokavēti noslēgto līgumu ieviešanas termiņi un nav uzsākta projektiem paredzētā finansējuma izlietošana, kolēģija nolēma Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plānā iekļaut atkārtotu revīziju par šo projektu īstenošanu un finansējuma izlietojuma likumību, lietderību un pareizību projektu izpildes gaitā.

Revīzijas par valsts un pašvaldības pasūtījumu

img11

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta valsts un pašvaldību pasūtījumu revīzijas sektors darbā pie revīzijas lietas par Rīgas pilsētas kanāla un kanālmalas apstādījumu rekonstrukciju.
No kreisās: vecākā valsts revidente Līga Kleinhofa, valsts revidente Baiba Vilciņa un kolēģijas locekle, sektora vadītāja Dagmāra Timšāne

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā 2001.gadā veiktas 29 revīzijas jeb 42% no kopējā revīziju skaita par valsts un pašvaldību pasūtījumu, tajā skaitā valsts pasūtījuma pārbaudes – 20 jeb 69%, pašvaldību pasūtījuma pārbaudes – 9 jeb 31%. Kopējā pārbaudītā summa – Ls 23 213 585,96, tajā skaitā valsts pasūtījuma pārbaudes par summu Ls 8 570 151,27, kopējā pārbaudītā pašvaldību pasūtījumu summa – Ls 14 643 434,69.
2001.gadā pēc izvēlētās pasūtījuma metodes 39 pārbaudītie pasūtījumi sadalās šādi: izsoles – 20 jeb 51,3%, konkursi – 8 jeb 20,5%, cenu aptaujas – 11 jeb 28,2%.
Visos gadījumos izmantoti vietējie piegādātāji un izpildītāji. Pārbaudes veiktas, ņemot vērā aktuālākās valsts pasūtījuma jomas, kā, piemēram, veselības aprūpe un izglītība.
Pašvaldību pasūtījumu pārbaudes galvenokārt saistītas ar Rīgas Domes atvēlēto finansējumu, lai veiktu pilsētas kanāla un kanālmalas apstādījumu rekonstrukciju, mežsaimnieciskos darbus Rīgas pilsētas mežos, kā arī ar pasūtījumiem Rīgas 800 gadu jubilejas pasākumiem.
Pārbaudēs izmantotas sīki izstrādātas pārbaudes programmas, kas aptvēra visu normatīvo aktu un instrukciju prasību ievērošanas pārbaudi un ļāva konstatēt vissīkākos pārkāpumus un pieļautās nepilnības valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildes gaitā.

*   *   *

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā veikto revīziju materiāli, kas 2001.gadā publicēti izdevumā “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis”:

Nr.1/2
Pārbaude par Rīgas Domes Finansu departamenta rīkoto pašvaldības pasūtījuma izsoli “Datortehnikas un programmatūras piegāde/instalēšana Rīgas pašvaldības izglītības iestādēm”.
Pārbaude par Labklājības ministrijas Nacionālā vides veselības centra rīkotās izsoles valsts pasūtījumam “Par imūnbioloģisko preparātu un šļirču piegādi” norisi.
Pārbaude valsts uzņēmumā “Latvijas Vēstnesis” par rīcības ar valsts mantu lietderību.
Revīzijas Jelgavas pilsētas pašvaldības uzņēmumā bezpeļņas organizācijā “Jelgavas pilsētas slimnīca” un bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” par 1999.gada pārskatu.
Revīzija Ogres rajona pašvaldības medicīniskās aprūpes bezpeļņas uzņēmumā “Ogres rajona slimnīca” par 1999.gada pārskatu un par uzņēmuma finansiāli saimnieciskās darbības likumību, lietderību un pareizību.
1999.gada finansu pārskata un 1999.gada finansiāli saimnieciskās darbības pārbaude bezpeļņas organizācijā valsts uzņēmumā “Valsts zobārstniecības centrs”.
Pārbaude par izsoles “Par tiesībām veikt apskaņošanas sistēmu piegādi”, identifikācijas Nr. RD Aģentūra Rīga 800/2001/1, norises kārtību.

Nr.3/4
Pārbaudes par BO VSIA “Tehnisko palīglīdzekļu centrs” rīkoto izsoļu valsts pasūtījumam par tiesībām veikt tehnisko palīglīdzekļu piegādes 2001.gadā norišu atbilstību LR normatīvajiem dokumentiem.
Revīzija specializētajā bērnu sociālās aprūpes centrā “Baldone”, bezpeļņas organizācijā valsts SIA “Sociālās aprūpes centrs “Ezerkrasti”” par rīcību ar 2000.gada valsts budžeta programmas “Sociālā palīdzība” izpildes nodrošināšanai paredzētajiem līdzekļiem.
Revīzija bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā “Kultūrkapitāla fonds” par uzņēmējsabiedrības dibināšanas likumību un rīcību ar 2000.gada valsts budžeta programmas “Kultūrkapitāla fonds” izpildes nodrošināšanai paredzētajiem līdzekļiem
Revīzijas sabiedrībās ar ierobežotu atbildību “Nordik”, “Latvijas Jaunā teātra institūts”, “Neputns” un 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātajā sabiedriskajā fondā par 2000.gada valsts budžeta programmas “Kultūrkapitāla fonds” ietvaros piešķirtā finansējuma izlietojuma likumību un atbilstību paredzētajiem mērķiem.
Pārbaudes par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra” rīkotās izsoles “Par valsts pasūtījuma piešķiršanu vakcīnu centralizētai iegādei 2001.gadam” un par LR Aizsardzības ministrijas Iegādes un apsaimniekošanas departamenta rīkotās izsoles “Par pretērču encefalīta vakcīnu piegādes tiesību piešķiršanu” norises atbilstību likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” un to reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
Revīzija bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra” par valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumību, lietderību un pareizību lauksaimniecības tirgus intervences veikšanai 1999.gadā un 2000.gadā.
Revīzija par Dobeles pilsētas domes rīkotās izsoles “Par traktora – frontālā iekrāvēja piegādi PBU “Ūdensvads un kanalizācija” vajadzībām” norisi.

Nr.5
Revīzijas bērnu bāreņu aprūpes centrā “Pļavnieki”, bērnu bāreņu aprūpes centrā “Rīga” un specializētajā valsts sociālās aprūpes centrā “Jelgava”.
Pārbaude par izsoles “Par tiesībām piegādāt efektgaismas” norises kārtību Latvijas Nacionālajā operā.
Revīzija LR Labklājības ministrijā par tās rīkoto konkursu valsts pasūtījumam Nr.2001/02 “Par tiesībām rīkot 2001.gada forumu “Latvijas valsts un tās sabiedrības veselība””.
Pārbaude par Ķeguma pilsētas ar lauku teritoriju domes rīkotā konkursa pašvaldības pasūtījumam “Par būvfirmas izvēli objekta “Informācijas centrs” celtniecībai Ķegumā, Skolas ielā 6″ norises atbilstību likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” un to reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
Revīzija par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tehnoloģijas centrs AM” rīcības ar valsts mantu likumību, pareizību un lietderību.

Nr.6
Revīzijas par valsts budžeta mērķdotāciju izlietojuma likumību, lietderību un pareizību investīcijām pašvaldībās līdz 2001.gada 1.septembrim.
Ziņojums Saeimai par valsts budžeta mērķdotāciju izlietojumu investīcijām pašvaldībās.
Revīzija par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotās valsts pasūtījuma izsoles VARAM Nr.2001/237 “Radiācijas drošības centra telpu renovācija ēkā Maskavas ielā 165, Rīgā” norisi.
Revīzija par izsoles “Par Internet pieslēguma nodrošināšanu Ekonomikas ministrijai” norisi.
Revīzija par Pašvaldību lietu pārvaldes rīkoto konkursu Nr.PLP 2001/01 “Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas programmatūras sadaļas izpilde”.

 

Pašvaldību revīzijas departaments

 

img12

 

 

VK padomes loceklis, Pašvaldību revīzijas
departamenta direktors Agris Krūmiņš

VK Pašvaldību revīzijas departamenta direktors 2001.gadā bija VK padomes loceklis A.Krūmiņš. Darbs departamentā gada sākumā tika organizēts četros sektoros, kurus vadīja kolēģijas locekļi A.Svirido, A.Zuitiņa, J.Rumkovskis un J.Āboliņš. 2001.gada 20.martā Pašvaldību revīzijas departamentā izveidoja piekto sektoru, kuru vadīja vecākā valsts revidente, sektora vadītāja G.Ķepule. Ar 2001.gada 28.maiju G.Ķepule tika apstiprināta par Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģijas locekli, sektora vadītāju. Gada beigās no departamentā paredzētās 41 štata vietas bija nokomplektētas 39 vietas. Bez jau minētajiem sektoru vadītājiem departamentā vēl strādāja 7 vecākie valsts revidenti, 20 valsts revidenti un 6 valsts revidenta palīgi.

Pašvaldību revīzijas departaments 2001.gadā darbojies šādos virzienos:

  • sniegti atzinumi par pašvaldību 2000.gada finansu pārskatiem;
  • praksē nostiprinātas SIGMA ekspertu vadībā iegūtās iemaņas finansu revīziju veikšanā: 1.sektorā veiktas 9 finansu revīzijas, 2.sektorā – 17 finansu revīzijas, 3.sektorā – 13 finansu revīzijas, 4.sektorā – 7 finansu revīzijas, 5.sektorā – 6 finansu revīzijas;
  • izskatīti iedzīvotāju un amatpersonu iesniegumi un sniegtas atbildes uz tiem;
  • veiktas tematiskās revīzijas;
  • izveidota departamenta darba organizācijas normatīvā bāze;
  • sniegts ziņojums valsts kontrolierim par gada pārskatu sagatavošanas kvalitāti pašvaldībās;
  • par gada pārskatu audita kvalitāti pašvaldībās sagatavots ziņojums Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai;
  • sagatavots atzinuma projekts Valsts budžeta izpildes pārskata par 2000.gadu pašvaldību sadaļai.

Pārskata gadā pabeigta 71 revīzija, no kurām 11 tika uzsāktas 2000.gadā. Uzsāktas arī 19 neplānotas revīzijas, no kurām 11 pabeigtas pārskata gada laikā. 2001.gadā uzsāktas, bet netika pabeigtas 17 revīziju lietas. Saskaņā ar grozījumiem likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30.pantā Pašvaldību revīzijas departaments 2001.gadā, pamatojoties uz zvērinātu revidentu atzinumiem, pirmo reizi sniedza atzinumus par 2000.gada pārskatu sagatavošanas pareizību 577 pašvaldībām.
Departamenta kolēģija izskatījusi 68 revīziju galarezultātus, no kurām 11 bija 2000.gada beigās veiktās revīzijas. Par 23 revīzijas lietām kolēģijā pieņemti lēmumi un 46 revīzijas lietas slēgtas ar atsevišķi noformētiem kolēģijas sēžu protokollēmumiem. Par departamenta kolēģijas lēmumu revīzijas lietā “Par Jūrmalas pilsētas domei dāvināto (ziedoto) līdzekļu izlietojumu 1999. un 2000.gadā” Jūrmalas pilsētas pašvaldība iesniedza sūdzību VK padomē, kas sūdzību noraidīja kā nepamatotu, atstājot kolēģijas lēmumu negrozītu. VK padomē tika pārsūdzēts arī kolēģijas lēmums lietā “Par mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām izlietošanas likumību, lietderību un pareizību Jelgavas rajonā”. Padome atdeva lietu kolēģijai otrreizējai caurlūkošanai. Pēc atkārtotas kolēģijas sēdes kolēģija nolēma noteikt uzrēķina atmaksas termiņu līdz 2002.gada 1.jūlijam. Pēc otrreizējas pārsūdzības VK padome Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu atstāja negrozītu, uzskatot, ka pārsūdzība nav pamatota.
Departamenta darbinieki ir sagatavojuši atbildes uz 50 saņemtajiem iesniegumiem un sūdzībām. Pašvaldību revīzijas departaments 2001.gadā nosūtījis Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai materiālus par revīziju rezultātiem Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomē, Ogres rajona Birzgales pagasta padomē un Jūrmalas pilsētas domē.
Pašvaldību revīzijas departaments 2001.gadā ir izstrādājis un valsts kontrolieris 3.decembrī ir apstiprinājis Pašvaldību revīzijas departamenta revīzijas darba organizācijas nolikumu. Tas veidots saskaņā ar jauno VK likumprojektu, tajā ir noteikta revīzijas darba organizācijas kārtība, kā arī pielikumā pievienoti revīzijas gaitā noformējamo dokumentu paraugi.

Nozīmīgākās revīzijas

Pabeigtas 2000.gadā uzsāktās revīzijas par 1999.gada pārskatu sagatavošanas pareizību Aizkraukles rajona padomē, Preiļu rajona padomē, Dobeles rajona Auces pilsētas domē, Balvu pilsētas domē, Aizkraukles rajona Jaunjelgavas pilsētas ar lauku teritoriju domē, Ventspils pilsētas domē, Daugavpils rajona Kalupes pagasta padomē, Rīgas rajona Garkalnes pagasta padomē, Tukuma rajona Jaunpils pagasta padomē un Valmieras rajona Vaidavas pagasta padomē.

Par šīm pašvaldībām Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija izteica šādu vērtējumu:
sniedza atzinumus, ka gada pārskats sagatavots pareizi šādās pašvaldībās: Aizkraukles rajona un Preiļu rajona padomē, Daugavpils rajona Kalupes pagasta padomē, Tukuma rajona Jaunpils pagasta padomē;
sniedza atzinumus ar piezīmi šādām pašvaldībām: Dobeles rajona Auces pilsētas domei, Aizkraukles rajona Jaunjelgavas pilsētas ar lauku teritoriju domei, Ventspils pilsētas domei, Rīgas rajona Garkalnes pagasta un Valmieras rajona Vaidavas pagasta padomei (kolēģija nolēma noteikt uzrēķinu Garkalnes pagasta padomei Ls 209 752 par nelikumīgi izlietotiem dabas resursu nodokļa līdzekļiem, nosakot, ka tie atjaunojami pagasta padomes speciālajā budžetā līdz 2002.gada 31.decembrim);
atteicās sniegt atzinumu Balvu pilsētas domei, jo konstatēja, ka pašvaldības 1999.gada finansu pārskatā nav uzrādīti visi pašvaldības izsniegtie galvojumi, ķīlas un saņemtie aizdevumi; arī Balvu pilsētas domē revīzijas laikā saņemtā izziņa nesniedza patiesu informāciju.
Izskatot revīzijas materiālus par Valmieras pilsētas domes 1999.gada pārskata sagatavošanas pareizību, kolēģija nolēma noteikt uzrēķinu Ls 2061,54 Valmieras pilsētas domei, nosakot, ka uzrēķina summa atjaunojama speciālā budžeta dabas resursu nodokļa kontā līdz 2001.gada 1.oktobrim.

img13

Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija izbraukuma sēdē

Likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30.pantā izdarītie grozījumi, kas stājās spēkā 2001.gada 1.janvārī, noteic, ka pašvaldības iesniedz Valsts kasē tās noteiktajos termiņos gada pārskatu, kam pievienots Valsts kontroles atzinums par gada pārskata sagatavošanas pareizību, tāpēc laika posmā no 2001.gada 1.februāra līdz 15.martam bija paredzēts izskatīt pašvaldību iesniegtos 2000.gada pārskatus. Pašvaldībām bija jāiesniedz Valsts kontrolē Valsts kasē iesniedzamais gada pārskata eksemplārs kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kurā dots atzinums par pārskata sagatavošanas pareizību. Vairākas pašvaldības gada pārskatus iesniedza ar nokavēšanos, tāpēc to izskatīšana Valsts kontrolē ieilga līdz 11.aprīlim.
No 578 Latvijas pašvaldībām 2000.gada finansu pārskatus kopā ar ārējo revidentu atzinumiem Valsts kontrolē iesniedza 577 pašvaldības.
Savos ziņojumos atzinumus par pašvaldību gada pārskatiem sniedza 54 zvērināti revidenti un auditorfirmas, ko viņi pārstāvēja, – 574 pašvaldībām, auditorfirma “Deloitte & Touche” – 2 pašvaldībām un Valsts kontroles revidenti – 1 pašvaldībai. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija deva savus atzinumus. Likumu “Par pašvaldībām” un likumu “Par budžetu un finansu vadību” nebija ievērojusi viena pašvaldība – Saldus rajona Kursīšu pagasta padome, kas finansu revīzijas veikšanai nebija uzaicinājusi zvērinātu revidentu. Valsts kontroliera ziņojumā Saeimai nav ietverti dati par Daugavpils rajona Maļinovas pagasta gada pārskatu, jo tas tika iesniegts ar lielu nokavēšanos.
Valsts kontrolē izskatīto 577 pašvaldību gada pārskatu aktīvu kopsumma 2001.gada 1.janvārī bija aptuveni Ls 1,3 miljardi, budžeta ieņēmumi – Ls 480 miljoni, budžeta izdevumi – Ls 480 miljoni.

Izskatot pašvaldību 2000.gada finansu pārskatus un ņemot vērā zvērinātu revidentu sniegtos atzinumus, Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija nolēma:
sniegt atzinumu, ka finansu pārskati ir sagatavoti pareizi, 209 pašvaldībām, kas ir 36,3% no izskatītajiem gada pārskatiem;
sniegt atzinumu ar piezīmi 334 pašvaldībām, kas ir 58,1% no izskatītajiem gada pārskatiem;
sniegt negatīvu atzinumu 29 pašvaldībām, kas ir 4,9% no izskatītajiem gada pārskatiem, tas ir: Krāslavas rajona padomei, Aizkraukles rajona Aiviekstes, Pilskalnes, Sērenes, Zalves pagasta padomei, Alūksnes rajona Alsviķu pagasta padomei, Bauskas rajona Svitenes pagasta padomei, Daugavpils rajona Ambeļu, Dvietes, Maļinovas pagasta padomei, Gulbenes rajona Daukstu pagasta padomei, Jēkabpils rajona Dunavas, Gārsenes, Sēlpils, Saukas pagasta padomei, Jelgavas rajona Platones pagasta padomei, Krāslavas rajona Skaistas pagasta padomei, Kuldīgas rajona Ēdoles pagasta padomei, Madonas rajona Bērzaunes pagasta padomei, Rīgas rajona Daugmales pagasta padomei, Saldus rajona Ezeres, Jaunlutriņu, Lutriņu, Zirņu pagasta padomei, Tukuma rajona Slampes, Sēmes, Pūres pagasta padomei, Talsu rajona Kolkas pagasta padomei un Valmieras rajona Vecates pagasta padomei;
atteikties sniegt atzinumu 5 pašvaldībām: Jēkabpils rajona Ābeļu pagasta padomei, Kuldīgas pilsētas domei, Liepājas rajona Rucavas pagasta padomei, Rīgas Domei un Ventspils rajona Ugāles pagasta padomei.
Rīgas Dome 2000.gada pārskata pareizības pārbaudei bija uzaicinājusi auditorfirmu “Deloitte & Touche”. Taču Rīgas Domes finansu pārskati ietver arī Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta, Komunālā departamenta, Satiksmes departamenta, Vides departamenta, Īpašuma departamenta, Labklājības departamenta, Sporta pārvaldes, Kultūras pārvaldes, Skolu valdes, pašvaldības policijas, Rīgas bāriņtiesas, Bērnu tiesību aizsardzības centra, Narkomānijas profilakses centra un sešu pilsētas rajonu izpilddirekciju bilances. Tās nav revidētas, tāpēc par Rīgas Domes kopsavilkuma bilanci auditorfirma “Deloitte & Touche” un Valsts kontrole savus atzinumus nav izteikušas.

Pēc atzinumu sniegšanas, pamatojoties uz zvērinātu revidentu atzinumiem, par 2000.gada finansu pārskatiem pašvaldībās Pašvaldību revīzijas departaments veica savas finanšu revīzijas par 2000.gada pārskatu sagatavošanas pareizību pašvaldībās (31):

  • Alūksnes rajona Pededzes pagasta padomē, Cēsu rajona Drustu pagasta padomē – gada pārskats sagatavots pareizi;
  • Saldus rajona Brocēnu pilsētas domē – gada pārskats sagatavots pareizi; kolēģija nolēma uzdot Brocēnu pilsētas domei izvērtēt materiālu izlietojuma pareizību dzīvokļa remontam Brocēnos, Lielcieceres ielā 2 – 3, un pieņemt lēmumu par nepareizi iztērēto pašvaldības budžeta līdzekļu piedziņu no vainīgajām amatpersonām;
  • Tukuma rajona Pūres pagasta padomē – grāmatvedības uzskaite neatbilst likumu un normatīvo dokumentu prasībām, grāmatvedība nav kārtota tā, kā to paredz likums “Par grāmatvedību” – revidenti nevarēja gūt skaidru priekšstatu par pašvaldības finansiālo stāvokli un tās saimnieciskajiem darījumiem pārskata periodā;
  • Valmieras pilsētas domē – atzinums ar piezīmi: Valmieras pilsētas domē nepareizi izdarīti grāmatojumi, bilancē uzrādīts šaubīgs debitora parāds – a/s “Valmieras gaļas kombināts” parāds Ls 156 331,38 par komunālajiem pakalpojumiem un zemes nomu, bilance nepamatoti palielināta par Ls 46 349, 2000.gada pārskatā iekļaujot Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolas aktīvus. Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija nolēma noteikt uzrēķinu Ls 2061,54 Valmieras pilsētas domei, nosakot, ka uzrēķina summa atjaunojama speciālā budžeta dabas resursu nodokļa kontā;
  • Krāslavas rajona Kalniešu pagasta padomē – konstatēts, ka pagasta padome 1999.gadā no speciālā budžeta autoceļu fonda līdzekļiem nelikumīgi izlietojusi Ls 7014,36; kolēģija nolēma noteikt uzrēķinu Ls 6514,36;
  • Bauskas rajona padomē, Kuldīgas rajona padomē, Liepājas rajona padomē, Talsu rajona padomē, Limbažu rajona Alojas pilsētas domē, Jēkabpils pilsētas domē, Gulbenes pilsētas domē, Valmieras rajona Rūjienas pilsētas domē, Limbažu rajona Salacgrīvas pilsētas domē, Talsu pilsētas domē, Tukuma pilsētas domē, Limbažu rajona Umurgas pagasta padomē, Preiļu rajona Līvānu novada domē, Tukuma rajona Kandavas novada domē, Tukuma rajona Slampes pagasta padomē, Rīgas Domes Komunālajā departamentā par 2000.gada pārskata sagatavošanas pareizību, kā arī Bauskas rajona Vecumnieku pagasta padomē – revīzijas galarezultātā atzinumi nav mainīti, tikai precizēti;
  • Preiļu rajona Rudzātu pagasta padomē – revidenti pārliecinājās, ka Valsts kontroles iepriekšējā revīzijā konstatētie trūkumi un pārkāpumi novērsti nepilnīgi; vēl joprojām nav nodrošināta pašvaldības naudas un īpašuma saglabāšana; atkārtoti ir notikušas materiālo vērtību zādzības Ls 5994 apjomā, tajā skaitā par Ls 5281 nozagts dators, televizors, videomagnetofons, pusmīkstais krēsls; zādzība Ls 713 apjomā – bojāta ugunsdzēsēju automašīna “GAZ – 53” un garāža; ierosinātas krimināllietas; zaudējumi grāmatvedības uzskaitē uzrādīti nepareizi. Pašvaldības vadība nav nodrošinājusi iekšējo kontroli un grāmatvedības uzskaites pareizību;
  • Preiļu rajona Upmalas pagasta padomē – uzdot pagasta padomei no vainīgajām amatpersonām regresa kārtībā piedzīt zaudējumus, kas pašvaldībai radušies sakarā ar Daugavpils Reģionālās vides pārvaldes noteikto soda naudu Ls 3 244,32, un novērst revīzijā konstatētos trūkumus;
  • Ogres rajona Birzgales pagasta padomē un tās ietvaros uz pagasta iedzīvotāja iesnieguma pamata – “Pārbaude par valsts meža platību izmantošanu, kas nodotas Birzgales pagasta padomei”. Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija nolēma:
    • par revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem paziņot Birzgales pagasta padomei un ieteikt revīzijas galarezultātus izskatīt padomes sēdē. Par pasākumiem, kādi veikti revīzijā konstatēto trūkumu novēršanai, Birzgales pagasta padomei ziņot Valsts kontrolei līdz 2002.gada 1.februārim;
    • par tiesību aktu pārkāpumiem, kas saistīti ar pagasta padomes priekšsēdētāja P.Kotāna noslēgtajiem līgumiem par mežizstrādi valsts mežos no 1995.gada līdz 2001.gadam, paziņot LR Ģenerālprokuratūrai;
    • ar pārkāpumiem, kas saistīti ar nodokļu neieturēšanu un nenomaksāšanu par Birzgales pagasta padomes darbiniekiem apmaksāto degvielu personīgajām automašīnām no pašvaldības budžeta līdzekļiem, paziņot Valsts ieņēmumu dienestam;
    • par Birzgales pagasta padomē veiktās revīzijas galarezultātiem paziņot īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās un Zemkopības ministrijai.

VID Galvenā nodokļu pārvalde pieprasījumu par Ogres rajona Birzgales pagasta padomes darbību nosūtīja izskatīšanai VID Ogres rajona nodaļai, kura 2001.gada decembrī veica vienkāršu auditu Birzgales pagasta padomē. Auditā papildus aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis Ls 239,98.
2001.gada 17.decembrī Birzgales pagasta padome iesniedza VK padomei sūdzību, ka nepiekrīt Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģijas 2001.gada 16.novembra lēmuma lemjošās daļas 2.punktam – par tiesību aktu pārkāpumiem, kas saistīti ar pagasta padomes priekšsēdētāja P.Kotāna noslēgtajiem līgumiem par mežizstrādi valsts mežos no 1995.gada līdz 2001.gadam, paziņot LR Ģenerālprokuratūrai, kā arī lēmuma konstatējošās daļas 1.punktā izteiktajiem secinājumiem, tajā skaitā par padomes priekšsēdētāja P.Kotāna rīcību, kuras dēļ pašvaldībai radīti zaudējumi Ls 52 167 apjomā;

  • Preiļu novada domē – VK nemainīja zvērinātas revidentes M.Jansones atzinumu ar piezīmi (ne visi īpašumi ir uzrādīti bilancē, šaubīgiem debitoriem nav izveidoti uzkrājumi), bet precizēja to. Neapstiprinājās iedzīvotāja iesniegumā minētie fakti par iespējamām nelikumībām naudas līdzekļu piešķiršanā un izlietojumā 3.Trīszvaigžņu sporta spēlēs Preiļos, kā arī iedzīvotājas iesniegumā minētie fakti par iespējamām nelikumībām p/u “Atvars”;
  • Cēsu rajona Raiskuma pagasta padomē – izskatot revīzijas galarezultātus, departamenta kolēģija nolēma apstiprināt ziņojumu Cēsu rajona Raiskuma pagasta padomei un informēt Izglītības un zinātnes ministriju un Cēsu rajona padomi par revīzijā konstatēto neskaidrību saistībā ar Raiskuma sanatorijas internātskolas pakļautību;
  • Preiļu rajona Pelēču pagasta padomē – VK nepiekrita zvērinātas revidentes A.Kaņepes 16.02.2001. atzinumam ar piezīmi (nepilnīga ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite, kas nesniedz patiesu priekšstatu par pagasta pārziņā esošo īpašumu) un neizteica savu atzinumu par Pelēču pagasta padomes 2000.gada finansu pārskata sagatavošanas pareizību. Pelēču pagasta iedzīvotājas VK adresētajā iesniegumā minētie fakti par darba pienākumu sadali, par zvērināta revidenta pieaicināšanu, par budžeta grozījumiem, par līguma slēgšanu, par skolas savstarpējiem norēķiniem un par palīdzības nesniegšanu pagasta mazturīgajiem iedzīvotājiem nav apstiprinājušies, bet pārējie fakti daļēji atbilst iesniegumā minētajam;
  • Talsu rajona Valdemārpils pilsētas domē – VK nemainīja zvērinātas revidentes V.Šķibeles atzinumu ar piezīmi (nav uzrādīts viss valdījumā esošais īpašums, pamatlīdzekļi uzrādīti iegādes vērtībā, debitoros iekļauti šaubīgie un bezcerīgie debitori), bet precizēja to.

Pēc finansu revīzijām iepriekš sniegtos atzinumus vajadzēja mainīt šādām pašvaldībām:

  • Kuldīgas pilsētas domei – no “atteikšanās dot atzinumu” uz “atzinumu ar piezīmi”,
  • Ogres rajona Ikšķiles pilsētas ar lauku teritoriju domei – no “sastādīts pareizi” uz “atzinumu ar piezīmi”,
  • Preiļu rajona Līvānu novada domei – no “sastādīts pareizi” uz “atzinumu ar piezīmi”,
  • Preiļu rajona Upmalas pagasta padomei – no “sastādīts pareizi” uz “atzinumu ar piezīmi”,
  • Preiļu rajona Pelēču pagasta padomei – no “atzinuma ar piezīmi” uz “atteikšanos dot atzinumu”.

Vēl Pašvaldību revīzijas departaments 2001.gadā veicis vairākas finansu un likumības revīzijas:

  • Rīgas rajona Daugmales pagasta padomē par rīcību ar pašvaldības finansu līdzekļiem un mantu. Revīzijā konstatēts, ka grāmatvedības uzskaite neatbilst likumu un normatīvo dokumentu prasībām;
  • Rīgas rajona Olaines pilsētas p/u “Olaines nami” par iedzīvotāju uzņēmumā iemaksāto naudas līdzekļu, kas paredzēti komunālo pakalpojumu sniedzējiem, mērķtiecīgu izlietošanu (iesniegums). Revīzijā konstatēts:
    1. Katram dzīvojamo telpu īrniekam p/u “Olaines nami” ir reģistrēts personiskais konts un atvērta personiskā konta kartīte, kur fiksēti visi veicamie un veiktie maksājumi pa pakalpojumu veidiem. Pārbaudot kontu apgrozījumu, revidenti pārliecinājās, ka iekasētās naudas summas ir iegrāmatotas attiecīgajos kontos un pārskaitītas komunālo pakalpojumu sniedzējiem.
    2. Iedzīvotāju p/u “Olaines nami” iemaksātie naudas līdzekļi komunālo pakalpojumu apmaksai izlietoti atbilstīgi paredzētajiem mērķiem, pamatojoties uz komunālo pakalpojumu sniedzēju rēķiniem un saskaņā ar Olaines pilsētas domes apstiprinātajiem tarifiem;
  • Rēzeknes rajona Ozolaines pagastā par rīcību ar valsts un pašvaldības finansu līdzekļiem un mantu. Konstatēts, ka pagasta padome no speciālā budžeta dabas resursu nodokļa līdzekļiem nelikumīgi izlietojusi Ls 6108,66. Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija nolēma noteikt uzrēķinu Ls 4018,66 Ozolaines pagasta padomei par nelikumīgi izlietotiem dabas resursu nodokļa līdzekļiem, nosakot, ka tie atjaunojami pagasta padomes speciālā budžeta dabas resursu nodokļa kontā līdz 2001.gada 1.decembrim;
  • Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomē par rīcību ar valsts un pašvaldības finansu līdzekļiem un mantu. Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija nolēma:
    1. noteikt uzrēķinu Ķekavas pagasta padomei Ls 47 060,08 par nelikumīgi izlietotiem dabas resursu nodokļa līdzekļiem, nosakot, ka tie atjaunojami speciālā budžeta dabas resursu nodokļa kontā līdz 2002.gada 1.jūlijam,
    2. noteikt uzrēķinu fiziskai personai I.Danilevičai Ls 1000 par nelikumīgi izlietotiem pašvaldības līdzekļiem, nosakot, ka tie iemaksājami Ķekavas pagasta padomes kasē vai ieskaitāmi padomes bankas kontā līdz 2001.gada 27.decembrim,
    3. par revīzijā konstatēto paziņot Ķekavas pagasta padomei. Uzdot pagasta padomei novērst revīzijā konstatētos trūkumus un veikt darbības nelikumīgi izlietoto līdzekļu atgūšanai. Par paveikto paziņot Valsts kontrolei līdz 2001.gada 27.decembrim,
    4. par revīzijā konstatēto paziņot Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai, Valsts ieņēmumu dienestam un īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās;
  • Valmieras rajona Zilākalna pagasta p/u “Zilaiskalns” par rīcību ar pašvaldības finansu līdzekļiem un mantu (iesniegums). Revīzijas laikā p/u “Zilaiskalns” vadība novērsa pamatlīdzekļu uzskaitē konstatētos trūkumus, atbilstīgi normatīvo aktu prasībām sakārtoja materiālo vērtību norakstīšanu un apstiprināja degvielas patēriņa normas visa veida tehnikai. Valsts kontrolē iesniegts p/u “Zilaiskalns” vadības ziņojums par novērstajiem trūkumiem un pasākumiem grāmatvedības uzskaites pilnveidošanai un citu konstatēto trūkumu novēršanai.

P/u “Zilaiskalns” attīstībā, ko no 1997.gada maija vada O.Golubeva (1997.gada 1.janvārī iepriekšējo gadu zaudējumi bija Ls 96 994), vērojamas pozitīvas tendences, par ko liecina uzņēmuma ekonomiskie rādītāji.

Vēl veiktas šādas revīzijas: par rīcību ar mantu un finansu līdzekļiem Ventspils pilsētas pašvaldības BO SIA “Ventspils pilsētas attīstības fonds”, Daugavpils rajona padomē par rīcību ar valsts un pašvaldības finansu līdzekļiem un mantu, Daugavpils rajona Maļinovas pagasta padomē par rīcību ar valsts un pašvaldības finansu līdzekļiem un mantu, Daugavpils pilsētas bērnu namā – patversmē “Priedīte” par rīcību ar valsts un pašvaldības finansu līdzekļiem un mantu 2000.gadā un 2001.gada 9 mēnešos, Rīgas rajona padomē par rīcību ar valsts un pašvaldības mantu un finansu līdzekļiem 2000.gadā, Rēzeknes rajona padomē par rīcību ar valsts un pašvaldības finansu līdzekļiem un mantu.

Veiktas arī 16 tematiskās revīzijas:

  • revīzija par mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām izlietošanas likumību, lietderību un pareizību Jelgavas, Dobeles, Daugavpils, Bauskas un Alūksnes rajonā. No saņemtajām mērķdotācijām nepareizi izlietoti Ls 9485,20, tajā skaitā:
    • Alūksnes rajona Virešu pagasta padome Ls 2415 nepareizi izlietojusi pirmsskolas rotaļu grupas audzinātāju un tehnisko darbinieku darba samaksai;
    • Bauskas rajonā nepareizi izlietoti Ls 796,96, no tiem Ls 756,96 – samaksai par bankas pakalpojumiem un Ls 40 – Bērzteles pamatskolas saimnieciskajiem darījumiem;
    • Jelgavas rajona padome Ls 6273,24 nepareizi izlietojusi Pieaugušo izglītības centra darbinieku atalgojumiem.Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija nolēma noteikt uzrēķinu Ls 8688,24, tajā skaitā Alūksnes rajona Virešu pagasta padomei – Ls 2415, Jelgavas rajona padomei – Ls 6273,24 par nepareizi izlietotām mērķdotācijām un uzdot Bauskas rajona padomei novērst revīzijā konstatētos finansu pārkāpumus;
  • revīzija Rīgas rajona Allažu pagasta padomē par grāmatvedības uzskaites atbilstību likumu un normatīvo aktu prasībām, Rīgas rajona Mālpils pagasta padomē – par grāmatvedības uzskaites atbilstību likumu un normatīvo aktu prasībām, Rīgas rajona Salas pagasta padomē – par grāmatvedības uzskaites atbilstību likumu un normatīvo aktu prasībām, Krāslavas rajona Kalniešu pagasta padomē – pamatojoties uz iedzīvotāju sūdzību, kā arī par 2000.gada pārskata sagatavošanas kvalitāti pašvaldībās;
  • revīzija Valmieras slimnīcā par nodokļu ieturēšanu un izlietošanu (iesniegums) – uzņēmums nav ievērojis LR likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta prasības, jo noteiktajā laikā un termiņā pilnā apjomā nav nomaksājis nodokļus un līdz 2001.gada 1.janvārim pieļāvis nodokļu parādus un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kavējumus Ls 668 383 apjomā. Uzņēmumam ir maksātnespējas pazīme – īstermiņa parādu pārsniegums pār pašu apgrozāmiem līdzekļiem. Apgrozāmie līdzekļi 2001.gada 1.janvārī bija Ls 105 387, kreditoru parādi – Ls 912 589.
  • Valmieras rajona padome nav veikusi nepieciešamos pasākumus uzņēmuma finansiālā stāvokļa stabilizēšanai. Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija nolēma uzdot Valmieras rajona padomei:
    • izskatīt revīzijas materiālus rajona padomes sēdē,
    • kopā ar uzņēmuma “Valmieras slimnīca” vadību izstrādāt plānu uzņēmuma sanācijai;
  • revīzija Rīgas Domē par pašvaldības pasūtījuma – pieminekļa “Komunistiskā terora upuriem” uzstādīšanu Rīgā. Kolēģija nolēma uzdot Rīgas Domei:
    • izskatīt un izvērtēt revīzijas galarezultātus par pašvaldības pasūtījumu – pieminekļa komunistiskā terora upuriem uzstādīšanu Rīgā,
    • izskatīt jautājumu par pašvaldības līdzekļu Ls 1007 atgūšanu no VAS “Latvijas Dzelzceļš”, kas iztērēti stacijas ēkas logu remontam;
  • revīzija par finansu ministra iesniegto saimnieciskā gada pārskatu par pašvaldību 2000.gada budžetiem.
    Šajā revīzijā konstatētie raksturīgākie trūkumi un nepilnības:
    • bilancēs nav atspoguļots viss pašvaldības nekustamais īpašums, tas nav novērtēts;
    • bilancēs atspoguļotie pamatlīdzekļi un mazvērtīgais inventārs novērtēts sākotnējā iegādes vērtībā, nekoriģējot to vērtību atbilstīgi fiziskajam un morālajam nolietojumam;
    • bilancēs nav uzrādīti ilgtermiņa finansu ieguldījumi (pašvaldības uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, sabiedriskajās organizācijās u.c.);
    • ilgtermiņa finansu ieguldījumi nav koriģēti saistībā ar uzņēmējsabiedrību pašu kapitāla izmaiņām;
    • debitoru sastāvā ir šaubīgie un bezcerīgie debitoru parādi, nav savstarpēji salīdzināti debitoru un kreditoru parādi;
    • vairāku pašvaldību grāmatvedība nav kārtota FM 1998.gada 15.decembra rīkojuma Nr.794 apstiprinātajos kontos, finansu pārskatu sagatavošanā nav ievēroti MK noteikumi “Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” un “Kases operāciju uzskaites noteikumi”;
    • nav nodrošināta faktisko ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite.
  • Negatīvo atzinumu sniegšanas iemesli:
    • grāmatvedības uzskaites kārtošanā nav ievērots likums “Par grāmatvedību”, ieņēmumi un izdevumi grāmatoti pēc kases, nevis pēc uzkrāšanas principa, bilancēs nav atspoguļots viss pašvaldību valdījumā esošais īpašums;
    • grāmatvedības uzskaitē nav izveidota sistēma, lai kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par pašvaldības finansiālo stāvokli un tās darījumiem pārskata periodā;
    • grāmatvedība kārtota pēc nekvalificējamas sistēmas bez galvenās grāmatas un apgrozījuma pārskata, grāmatojumi veikti daļai no darījumiem naudas līdzekļu kontos, kas radījis būtiskas neatbilstības starp bilances un faktiskajiem datiem;
      grāmatvedības uzskaite nav organizēta pēc divkāršā ieraksta sistēmas bilances un operāciju kontiem;
    • nav izstrādāta un nav apstiprināta grāmatvedības uzskaites politika un kontu plāns, bilance nesniedz ticamu informāciju par pašvaldībai piederošo pamatlīdzekļu iegādes un faktisko vērtību un par uzskaitīto nolietojumu, nav juridiska apliecinājuma debitoru parādiem;
    • nav veikta pamatlīdzekļu inventarizācija, nav analītiskās uzskaites materiāliem un kreditoriem, nav iegrāmatoti ziedojumi, virsgrāmatā kontu atlikumi neatbilst gada sākuma un beigu bilancei;
  • revīzija akciju sabiedrībā “Rīgas starptautiskā autoosta” par rīcību ar pašvaldības mantu. Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija nolēma uzdot Rīgas Domei izvērtēt AS “Rīgas starptautiskā autoosta” pilnvarnieku darbību;
  • revīzija par Rīgas Domes pašvaldības pasūtījumiem – “Mežciema pamatskolas būvdarbi” un “Rīgas 49.vidusskolas sporta kompleksa būvdarbi” (iesniegums);
  • revīzija par Rīgas 800. jubilejas pasākumu nodrošinājumam piešķirtā finansējuma izlietojumu Rīgas PU BO AS “Aģentūra Rīgai – 800”,
  • Rīgas Domes Finansu departamenta veiktās revīzijas materiālu par Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka M.Liepiņa finansiālās darbības likumību izvērtēšana.

Kopumā 2001.gadā Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija ir noteikusi pašvaldībām uzrēķinu par Ls 280 030,25.

img14

Pašvaldību revīzijas departamenta darbinieki semināra laikā. No kreisās: kolēģijas locekļi, sektoru vadītāji Jānis Āboliņš un Gunta Ķepule, departamenta direktors Agris Krūmiņš, kolēģijas locekļi, sektora vadītāji Aija Zuitiņa un Jānis Rumkovskis

*   *   *

Pašvaldību revīzijas departamentā veikto revīziju materiāli, kas 2001.gadā publicēti izdevumā “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis”:

Nr.1/2
Apkopojums par 2000.gada finansu pārskatu sagatavošanas pareizību pašvaldībās.
Revīzija par rīcību ar mantu un finansu līdzekļiem Ventspils pilsētas pašvaldības bezpeļņas organizācijā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Ventspils pilsētas attīstības fonds”.
Dobeles rajona Auces pilsētas, Jaunjelgavas pilsētas ar lauku teritoriju domes, Ventspils pilsētas domes, Rīgas rajona Garkalnes pagasta un Valmieras rajona Vaidavas pagasta padomes finansu pārskatu revīzijas.
Par 2000.gada pārskata sagatavošanas pareizību Alūksnes rajona Pededzes pagasta padomē, Rīgas rajona Daugmales pagasta padomē, Tukuma rajona Pūres pagasta padomē un Saldus rajona Brocēnu pilsētas domē.

Nr.3/4
Ziņojums par 2000.gada finansu pārskatu sagatavošanas kvalitāti pašvaldībās.
Revīzijas par mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām izlietošanas likumību, lietderību un pareizību Alūksnes, Bauskas, Daugavpils, Dobeles un Jelgavas rajonā.
Revīzija Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju domē un Rēzeknes rajona Ozolaines pagasta padomē par rīcību ar pašvaldības finansu līdzekļiem un mantu.
Revīzijas par 2000.gada pārskata sagatavošanas pareizību Valmieras pilsētas domē, Krāslavas rajona Kalniešu pagasta padomē.
Revīzija par Rīgas Domes Komunālā departamenta 2000.gada pārskata sastādīšanas pareizību.
Revīzija par nodokļu ieturēšanu un izlietošanu Valmieras rajona pašvaldības bezpeļņas uzņēmumā “Valmieras slimnīca”.
Revīzija par Rīgas Domes pašvaldības pasūtījumu – pieminekļa komunistiskā terora upuriem uzstādīšanu Rīgā.
Revīzija par 1999.gada finansu pārskata sagatavošanas pareizību un plānotā revīzija par 2000.gada pārskata sagatavošanas pareizību Preiļu rajona Rudzātu pagasta padomē.
Pārbaude Rīgas rajona Olaines pilsētas pašvaldības uzņēmumā “Olaines nami” par iedzīvotāju uzņēmumā iemaksāto to naudas līdzekļu mērķtiecīgu izlietošanu, kas paredzēti komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Nr.5
Revīzija par rīcību ar valsts un pašvaldības finansu līdzekļiem un mantu Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomē.
Revīzija Valmieras rajona Zilākalna pagasta padomes pašvaldības uzņēmumā “Zilaiskalns” par rīcību ar pašvaldības mantu un finansu līdzekļiem.
Revīzija par rīcību ar valsts un pašvaldības finansu līdzekļiem un mantu Daugavpils rajona padomē.
Revīzija par 2000.gada pārskata sagatavošanas pareizību Preiļu rajona Upmalas pagasta padomē.
Revīzija akciju sabiedrībā “Rīgas starptautiskā autoosta” par rīcību ar pašvaldības mantu.

Nr.6
Revīzija “Par Ogres rajona Birzgales pagasta padomes 2000.gada pārskata sagatavošanas pareizību” un tās ietvaros uz pagasta iedzīvotāja iesnieguma pamata – “Pārbaude par valsts meža platību izmantošanu, kas nodotas Birzgales pagasta padomei”.
Revīzija Kuldīgas rajona padomē par 2000.gada finansu pārskata sagatavošanas pareizību.
Revīzijas Preiļu novada domē, Talsu rajona Valdemārpils pilsētas domē un Preiļu rajona Pelēču pagasta padomē par 2000.gada pārskata sagatavošanas pareizību un minēto pašvaldību iedzīvotāju iesniegumos minēto faktu pārbaudes.
Revīzija par 2000.gada finansu pārskata sagatavošanas pareizību Cēsu rajona Raiskuma pagasta padomē.

 

Privatizācijas procesa revīzijas departaments

 

img15

VK padomes loceklis, Privatizācijas procesa revīzijas
departamenta direktors Indulis Šķibelis

2001.gadā Privatizācijas procesa revīzijas departamentā direktora, VK padomes locekļa I.Šķibeļa vadībā revīzijas darbs tika organizēts piecos sektoros, kurus vadīja kolēģijas locekļi I.Kalniņa, A.Kenkle, I.Kučinska (līdz 2001.gada 31.oktobrim; no 2001.gada 1.novembra sektora vadītāja pienākumus veica vecākā valsts revidente Dz.Gasūne), M.Lēruma un V.H.Pucis. Revīzijas darbu veica 21 revidents: 5 vecākie valsts revidenti, 14 valsts revidenti un 2 valsts revidentu palīgi.

Pārskata gadā Privatizācijas procesa revīzijas departamentā galvenie revīziju darba temati bija:

  • par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” saimnieciskās un finansiālās darbības likumību un lietderību laika posmā no 1996.gada līdz 1999.gadam;
  • par pašvaldības uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību privatizācijas likumību un lietderību;
  • par valsts īpašuma objektu privatizācijas procesa likumību, lietderību un pareizību;
  • par nekustamo īpašumu denacionalizācijas atbilstību tiesību aktu normām;
  • par valsts nekustamo īpašumu privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu normām;
  • par privatizējamo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību īpašuma (mantas) ieķīlāšanu, dotajiem galvojumiem un aizdevumiem;
  • par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” tankkuģu iegādes darījuma likumību un lietderību.

Pārskata gadā departamentā veiktas 47 revīzijas, no tām divas revīzijas tiek turpinātas 2002.gadā. Ar kolēģijas lēmumiem slēgtas 53 revīzijas, tajā skaitā 16 revīzijas, kas bija uzsāktas 2000.gadā. LR Ģenerālprokuratūrā iesniegti 14 revīziju lietu materiāli, Valsts kontroles padomē izskatīti 7 kolēģijas lēmumi, kas atstāti spēkā.
Izskatītas, analizētas un sniegtas atbildes uz 15 juridisko un fizisko personu, kā arī privatizējamo uzņēmumu darba kolektīvu sūdzībām un iesniegumiem, tajā skaitā 3 – uz Saeimas komisiju un deputātu pieprasījumiem. Būtiska daļa no saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem attiecas uz pārkāpumiem ministriju pārziņā bijušo valsts uzņēmumu dzīvojamo māju privatizācijā, uz likumības neievērošanu zemes privatizācijā, kā arī uz maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumiem saistībā ar šo uzņēmumu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādiem. VK Ekonomikas ministrijai sniegusi atsauksmi par to, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda segšana no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem ienākumiem nav pretrunā ar spēkā esošajām tiesību aktu prasībām.

Nozīmīgākās revīzijas

1. Revīzijas bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā “Privatizācijas aģentūra” (PA) veiktas, pārbaudot un izvērtējot tās saimniecisko un finansiālo darbību laika posmā no 1996.gada līdz 1999.gadam, īpašuma pārņemšanas PA valdījumā pareizību un lietderību, kā arī PA sadarbības ar auditoru un juridiskajām firmām atbilstību likumu normām.

1.1. Revīzija par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” saimniecisko un finansiālo darbību laika posmā no 1996.gada līdz 1999.gadam veikta pēc LR Ģenerālprokuratūras pieprasījuma. Kolēģijas lēmums nosūtīts Ministru kabinetam PA darbību izvērtēšanai, kas veiktas, pildot MK 1998.gada 27.janvāra noteikumus Nr.34 “Maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un maksātnespējīgo valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība”. Atbilstīgi MK noteiktajai kārtībai maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai drīkst izmantot līdzekļus, kas iegūti, pārdodot uzņēmējsabiedrībās pārveidojamo valsts uzņēmumu, kā arī valsts statūtsabiedrību kapitāldaļas. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.34 maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai varēja izlietot Ls 16 985, jo par šo summu PA uz 2000.gada 1.janvāri bija pārdevusi kapitāldaļas, kas paredzētas šim mērķim. PA šo prasījumu apmierināšanai laikā no 1996. līdz 1999.gadam ir samaksājusi Ls 6 148 987 bez tiesību aktos apstiprināta pilnvarojuma, novirzot šim mērķim Valsts īpašuma privatizācijas fondam piekrītošus līdzekļus.
Ar MK 1999.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.365 izdarīti grozījumi noteikumos Nr.34 un darbinieku prasījumu apmierināšanai paredzēti arī PA rezerves fonda līdzekļi. Saskaņā ar PA bilances datiem 1999.gada 1.janvārī uzkrājumi rezerves fondā bija Ls 2 115 632. Revīzijā secināts, ka rezerves fonda līdzekļi nav pietiekami maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai.
Kolēģijas lēmums nosūtīts arī Finansu ministrijai sakarā ar PA finansu pārskatos uzrādītajām saistībām pret valsti Ls 1 242 433, kas radušās a/s “Latvijas Krājbanka” rehabilitācijas programmas ietvaros.

1.2. Izvērtējot īpašuma pārņemšanas PA valdījumā pareizību un lietderību, izlases veidā pārbaudītas 58 valsts īpašuma objektu privatizācijas lietas. Konstatēts, ka valsts institūcijas (ministrijas), kuru pārziņā bija privatizējamie objekti, nav tos nodevušas PA valdījumā likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” noteiktajā kārtībā. Nododot valsts īpašuma objektus PA valdījumā, nodošanas un pieņemšanas aktos uzrādītie dokumenti neatbilst likuma “Par grāmatvedību” 2.panta prasībām, jo tie nerada skaidru un patiesu priekšstatu par PA valdījumā nododamās privatizējamās valsts īpašuma (mantas) stāvokli, kā arī par uzņēmuma finansiālajiem un saimnieciskajiem darījumiem.

1.3. Veicot revīziju par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” sadarbību ar auditorfirmām un juridiskajām firmām, konstatēts:

  • PA pēc konkursa apstiprinājusi auditorfirmas, kam ir tiesības veikt privatizējamo valsts īpašuma objektu novērtēšanu, kā arī grāmatvedības audita pakalpojumus, taču faktiski šo pakalpojumu veikšanai piesaistītas arī citas juridiskās personas, kas netika atzītas par konkursa uzvarētājām;
  • PA ne vienmēr ir izmantojusi savas tiesības par laikā nenodotu darbu piedzīt no auditorfirmām nokavējuma naudu, kas paredzēta līgumos, piemēram, līgumos ar SIA “Rīgas Audits” par v/u “Rīgas porcelāns”, bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Rehabilitācijas slimnīca “Krimulda””, a/s “Rīgas vagonu rūpnīca” un citu uzņēmumu novērtēšanu;
  • PA nav izmantojusi savas likumā noteiktās tiesības un nav izstrādājusi noteikumus vai nolikumu, kas paredz piesaistīt apakšuzņēmējus, nav izstrādājusi vienotu metodiku un konkrētus kritērijus veikto darbu samaksai, slēdzot līgumus ar apakšuzņēmējiem par izsoļu organizēšanu, valsts uzņēmumu likvidāciju, juridisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī PA ne vienmēr ir kontrolējusi darbu izpildes termiņa ievērošanu un nav laikus veikusi maksājumus par apakšuzņēmēju sniegtajiem pakalpojumiem.

Kolēģija uzdevusi PA veikt pasākumus konstatēto pārkāpumu novēršanai.

2. Revīzijas par privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu normām veiktas Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas un Tukuma pilsētas un rajonu pašvaldībās. Kā galvenais pārkāpums saistībā ar pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju konstatēta likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību” un “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasību neievērošana.

2.1. Tukuma pilsētas dome pieļāvusi, ka SIA “Tukuma ziedi”, kas privatizēja Tukuma pilsētas pašvaldības lauksaimniecības uzņēmumu “Tukuma dārzniecība”, no 1997.gada 1.marta bez atlīdzības izmanto pašvaldības zemi 3,6 ha platībā, nepildot 1993.gada 23.februāra likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” 16.panta 3.punkta prasības, ka vienlaikus ar uzņēmuma nomas līgumu jānoslēdz līgums par tā zemesgabala nomu, uz kā atrodas uzņēmums, un neievērojot likuma “Par valsts un pašvaldības finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 5.panta 1.punktā noteikto, ka pašvaldībām aizliegts pašvaldību mantu nodot citām personām bezatlīdzības lietošanā.

2.2. Jelgavas dome nav pieprasījusi nomas maksu a/s “Jelgavas dzirnavas”, kas ir pašvaldības uzņēmuma “Jelgavas dzirnavnieks” privatizācijas subjekts, par zemesgabalu 3045 m² platībā Dzirnavu ielā 3a un 55 716 m² platībā Bauskas ielā lietošanu laikā no 1994.gada 19.jūlija līdz 1997.gada 1.janvārim, neievērojot 1995.gada 29.jūlija likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 5.pantu, kas aizliedz pašvaldības mantu nodot citām personām bezatlīdzības lietošanā. Likuma 15.pants noteic, ka par likuma izpildi atbild pašvaldības domes priekšsēdētājs. Kopā privatizācijas subjekts – a/s “Jelgavas dzirnavas” – nav samaksājis Jelgavas pilsētas pašvaldībai nomaksas pirkuma līgumā noteiktos maksājumus Ls 71 821 apjomā.

2.3. Izvērtējot Jēkabpils rajona padomes un Privatizācijas un denacionalizācijas komisijas darbības pašvaldības uzņēmumu privatizācijā, ir pamats atzīt, ka nav nodrošināta pietiekama pirkuma līgumu izpildes kontrole: Jēkabpils rajona padomei saskaņā ar 1999.gada 26.februāra nomaksas pirkuma līgumu uzdots piedzīt no pašvaldības uzņēmuma “Noliktavu un garāžu saimniecība” privatizācijas subjekta SIA “AGENT VN” nokavējuma naudu Ls 2535,98.

2.4. Jēkabpils rajona padomei ar kolēģijas lēmumu uzdots piedzīt no privatizācijas subjekta SIA “REKA” nesamaksāto soda naudu Ls 3595,50 atbilstīgi pašvaldības īpašuma objekta “Jēkabpils lidlauks” pirkuma līgumam.

2.5. Revīzijā par pašvaldības uzņēmuma “Jēkabpils zieds” privatizācijas atbilstību tiesību aktu normām konstatēts, ka pašvaldības uzņēmuma privatizācijā Jēkabpils pilsētas dome nav ievērojusi likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” vairāku pantu prasības, kā arī nav nodrošinājusi privatizācijas procesa publiskumu.
1995.gada 7.augustā Jēkabpils pilsētas dome, slēdzot nomaksas pirkuma līgumu ar privatizācijas subjektu SIA “Jēkabpils zieds – 2”, objekta pārdošanas cenu samazinājusi par Ls 3744,13, pamatojoties uz to, ka SIA “Jēkabpils zieds” minēto summu ieguldījusi nepabeigtajā ražošanā. Jēkabpils pilsētas domes Denacionalizācijas un privatizācijas komisijas sagatavotais akts nav uzskatāms par dokumentu, kas apstiprinātu šā ieguldījuma veikšanu.
SIA “Jēkabpils zieds – 2” ir lietojusi p/u “Jēkabpils zieds” mantu no 1995.gada 1.aprīļa. Saskaņā ar LR Civillikumu bija izveidojušās lietošanas attiecības, kas pēc būtības uzskatāmas par nomas līgumu. Atbilstīgi LR 1993.gada 23.februāra likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” 12.panta 5.daļai “ja nomas maksā neietilpst amortizācijas atskaitījumi, nomas procentam jābūt ne mazākam par 3 procentiem gadā”. Pašvaldība nav saņēmusi nomas maksu Ls 627 par pašvaldības īpašuma Ls 58 439 vērtībā izmantošanu laika posmā no 1995.gada 1.aprīļa līdz 1995.gada 9.augustam.
Ar kolēģijas lēmumu Jēkabpils pilsētas domei uzdots piedzīt no SIA “Jēkabpils zieds – 2” nesaņemto nomas maksu par privatizācijas objekta izmantošanu un nesaņemto izpirkuma maksu Ls 3744,13, kā arī uzlikts par pienākumu sakārtot zemes nomas attiecības.

2.6. Veicot Daugavpils pašvaldības uzņēmuma Daugavpils viesnīca “Latvija” privatizāciju, Daugavpils pilsētas dome nav ievērojusi apstiprinātajā privatizācijas projektā noteiktās maksāšanas līdzekļu proporcijas, kā arī nav izdarījusi grozījumus privatizācijas projektā par maksāšanas līdzekļu maiņu par zemes izpirkumu. Privatizācijas subjekts AKB “Baltijas Tranzītu banka” nav pildījusi nosacījumus par investīciju ieguldīšanu privatizējamā objektā, jo ieguldīti tikai Ls 69 700, kas ir 11,6% no investējamās summas USD 1 000 000.
Ar kolēģijas lēmumu uzdots AKB “Baltijas Tranzītu banka” veikt līgumā paredzēto saistību izpildi un Daugavpils pilsētas domei – nodrošināt un kontrolēt izpildi.

2.7. Pārbaudot Liepājas pilsētas pašvaldības uzņēmuma “Liepājas specializētais autotransporta uzņēmums” privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu prasībām, konstatēts, ka LR Ekonomikas ministrija nav pienācīgi kontrolējusi, kā Liepājas pilsētas pašvaldība ievēro pašvaldības īpašuma privatizācijas likumus. Atbilstīgi kolēģijas lēmumam Liepājas pilsētas dome atlīdzinājusi Valsts īpašuma privatizācijas fondam zaudējumus Ls 3882. Revīzijas materiāli iesniegti LR Ģenerālprokuratūrā, kas informējusi, ka revīzijas materiālu izskatīšanu veiks Liepājas prokuratūra.

3. Veiktas revīzijas par likumības, lietderības un pareizības ievērošanu privatizācijas procesā vairākos valsts uzņēmumos, piemēram, par Rīgas valsts uzņēmumu ražošanas apvienības “VEF” reorganizāciju privatizācijas gaitā, par Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts bioķīmisko preparātu rūpnīcas privatizācijas procesa likumību, lietderību un pareizību un par bijušās Olaines ražošanas eksperimentālās želatīna rūpnīcas mantas privatizācijas projekta izpildi.

3.1. Pārbaudot Latvijas Zinātņu akadēmijas (LR ZA) Valsts bioķīmisko preparātu rūpnīcas privatizācijas procesa likumību, lietderību un pareizību, konstatēts, ka LR ZA un PA kā uzņēmuma valdītāji nav pietiekami kontrolējuši rūpnīcas direktora darbības, tāpēc ir pieļauta likuma normām neatbilstīga rīcība ar valsts uzņēmuma mantu, kā arī nav veiktas darbības, lai atceltu Licences līgumu, kas noslēgts interešu konflikta situācijā un bez pietiekama ekonomiska pamatojuma. Licences līgums ir samazinājis valsts īpašuma vērtību par Ls 153 280,66.
Kolēģijas lēmums un atzinums nosūtīts LR Ģenerālprokuratūrai atbildīgo amatpersonu rīcības izvērtēšanai.

3.2. Revīzijā par bijušās Olaines ražošanas eksperimentālās želatīna rūpnīcas mantas privatizācijas projekta izpildi konstatēts, ka Privatizācijas komisija, novērtējot privatizējamā objekta mantu – pamatlīdzekļus Ls 261 200 vērtībā -, izmantojusi nomnieka – SIA firma “Vita”, kas vienlaikus bija arī privatizācijas subjekts, amatpersonu kā inventarizācijas veicēju parakstītus novērtēšanas aktus. Tajos pamatlīdzekļu atlikusī vērtība norādīta Ls 1 083 520, tas ir, par Ls 420 390 mazāk, nekā tai jābūt. Saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas apstiprināto dokumentu un pamatlīdzekļu pārvērtēšanu valstij piekrītošo pamatlīdzekļu vērtība ir Ls 1 503 910.

4. Nekustamo īpašumu denacionalizācijas atbilstība tiesību aktu normām izvērtēta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā un Jūrmalas pilsētā.
Rīgas pilsētā izlases veidā VK izvērtējusi 102 denacionalizācijas lietas. Revīzijas materiālus izvērtējusi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūra un konstatējusi, ka “pēc būtības nepareizi ticis atgriezts namīpašums Rīgā, Gdaņskas ielā 2”.
Pārbaudot denacionalizācijas lietas Jūrmalas pilsētā, konstatēts, ka Jūrmalas pilsētas dome pieļāvusi likuma “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” pārkāpumus, kā arī Jūrmalas pilsētas Zemes komisija dažos gadījumos nav ievērojusi likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” prasības.

5. Revīzijas par rīcības likumību ar valsts nekustamajiem īpašumiem veiktas Rīgā un Jūrmalas pilsētā.

5.1. Revīzijā par valsts nekustamā īpašuma Rīgā, Bauskas ielā 151 privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu normām konstatēts, ka valstij piekrītošā ēka Bauskas ielā 151, Rīgā (vienstāva dzīvojamā māja) pretēji likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” prasībām ar MK 1996.gada 11.septembra rīkojumu Nr.373 nodota Privatizācijas aģentūrai privatizēšanai un tā iznomāta privātpersonai kā neapdzīvojamās telpas. Arī Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija (CDzMPK), kam tika uzdots privatizēt minēto objektu, ar MK 1998.gada 9.septembra rīkojumu Nr.434 pieņēmusi likumam “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” neatbilstīgu lēmumu – pārdot objektu (zemesgabals un dzīvojamā māja) privātpersonai N.Rītiņai par Ls 1 555,56 jeb 55,37 privatizācijas sertifikātiem.
CDzMPK, privatizējot objektu, nav ievērojusi arī likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 15.pantā noteikto: viendzīvokļa māju, par kuras lietošanu nav noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums, privatizē atklātā izsolē. Tā vietā CDzMPK rīkojusies pretēji tiesību aktu prasībām un nodrošinājusi N.Rītiņai iespēju, apejot likumos noteikto kārtību, iegūt savā īpašumā nekustamo īpašumu Rīgā, Bauskas ielā 151.
Kolēģijas lēmums iesniegts PA, CDzMPK, kā arī Ģenerālprokuratūrā. LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments iesniedzis prasības pieteikumu tiesā par pretlikumīgās nekustamā īpašuma pārdošanas atcelšanu valsts interesēs.

5.2. Izvērtējot rīcības likumību un lietderību ar bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas attīstības aģentūra” (turpmāk tekstā – LAA) valdījumā esošajām būvēm Jūrmalā, Puķu ielā 7, konstatēts: kaut gan šim LAA valdījumā esošajam objektam bija atpūtas bāzes statuss un kā atpūtas bāze “Melluži” tā bija pieņemta ekspluatācijā, tomēr LAA amatpersonas, neievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” prasības, par vasarnīcu telpām noslēgušas dzīvojamo māju dzīvojamo telpu īres 76 līgumus. Ar MK 2000.gada 8.marta rīkojumu Nr.113 izīrējamo telpu būves (vasarnīcas) tika nodotas no LAA valdījuma CDzMPK valdījumā kā privatizējamas dzīvojamās mājas. Pārkāpumus šā īpašuma objekta privatizācijā pieļāvusi arī CDzMPK, rīkojoties neatbilstīgi likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” prasībām, kā arī neievērojot Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa noteikumus Nr.160. LR Ekonomikas ministrijas un Valsts kancelejas nolaidīgas rīcības dēļ Ministru kabinets izdevis likumam neatbilstīgu rīkojumu.
Kolēģijas lēmums nosūtīts Valsts policijai, lai izvērtētu LAA, CDzMPK, Valsts zemes dienesta un citu amatpersonu rīcību. Materiāli ir tiesvedības procesā.

6. Veicot tematisko revīziju “Par mantas ieķīlāšanu un dotiem galvojumiem uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kuru privatizācija nav pabeigta”, konstatētas nepilnības un trūkumi reģistrēto līgumu saistību izpildes kontrolē: PA nav informācijas par līgumsaistību izpildi aizdevumiem par Ls 20 277 794 un ar ķīlu nodrošinātiem prasījumiem par Ls 39 761 057. No visiem PA reģistrā iekļautajiem uzņēmumiem 11 uzņēmumiem ir uzsākts maksātnespējas process. Šo uzņēmumu bankrota gadījumā 6 uzņēmumiem pēc ieķīlātās mantas izslēgšanas no pašu kapitāla atlikušo līdzekļu nepietiks nodokļu parādu pamatsummu apmierināšanai, piemēram, nodokļu pamatparādi a/s “Tolaram Fibers” netiks apmierināti aptuveni par Ls 6,4 milj., bet a/s “Rīgas vagonu rūpnīca” – par Ls 7,2 milj. Bez tam konstatēts, ka privatizējamā valsts akciju sabiedrība “Latvijas gāze”, valsts uzņēmums “Ventspils tirdzniecības osta”, akciju sabiedrība “Grindeks”, akciju sabiedrība “Ventspils nafta”, kā arī Ventspils pilsētas dome par līdzdalību a/s “Lainbanka”, kam bija faktiskā maksātnespēja, statūtkapitālā samaksājušas kopsummā Ls 5 369 698. Pēc a/s “Lainbanka” sanācijas 1999.gadā, pievienojot to Baltijas Starptautiskajai bankai, minētajiem uzņēmumiem un Ventspils pilsētas domei radušies zaudējumi kopsummā par Ls 5 144 768.
Ar kolēģijas lēmumu VID uzdots laikā nodrošināt nodokļu administrācijas pienākumu izpildi, bezstrīdus kārtībā piedzenot termiņā nenomaksātos nodokļus un nepieļaut, ka nodokļu parādu summas pārsniedz vairākus miljonus latu, kas nevis sekmē valsts budžeta izpildi, bet gan palielina tā deficītu.

7. Kaut gan valsts uzņēmums “Latvijas kuģniecība” ar MK 1995.gada 31.jūlija rīkojumu Nr.431 nodots privatizācijai, līdz 2001.gada beigām tas vēl netika privatizēts.
Kolēģijas lēmums par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” tankkuģu iegādes darījuma likumību un lietderību nosūtīts LR Ģenerālprokuratūrai pēc tās pieprasījuma. Revīzijā konstatēts, ka “Latvijas kuģniecība” 2001.gadā iegādājusies no Grieķijas kompānijas “Tsakos” trīs Panamax tipa jau uzbūvētus tankkuģus, par katru no tiem samaksājot USD 41,6 milj., kas pārsniedz šādu kuģu cenu citur pasaulē. Kolēģija secinājusi, ka tankkuģu flotes atjaunošana uzskatāma par lietderīgu, bet ekonomiski izdevīgāk būtu tankkuģus pasūtīt kuģu būvētavās, nevis pirkt par šādu cenu.
Kolēģijas lēmums pārsūdzēts Valsts kontroles padomē, kas to atstājusi spēkā.

img16

No kreisās: Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas locekle, sektora vadītāja Aiva Knkle un vecākā valsts revidente Iveta Burkāne pēc revīzijas “Latvijas kuģniecībā”

*   *   *

Privatizācijas procesa revīzijas departamentā veikto revīziju materiāli, kas 2001.gadā publicēti izdevumā “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis”:

Nr.1/2
Par Jelgavas pilsētas pašvaldības īpašuma objekta “Tirdzniecības pārvalde” Skolotāju ielā 3 privatizācijas atbilstību tiesību aktu normām.
Par Rīgas valsts uzņēmumu ražošanas apvienības “VEF” reorganizāciju privatizācijas gaitā.
Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašuma – viesnīcas “Jūrmala” Jomas ielā 47/49 privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu prasībām.
Par pašvaldības uzņēmuma “Jelgavas dzirnavnieks” privatizācijas atbilstību tiesību aktu normām.

Nr.3/4
Par nekustamā īpašuma Rīgā, Baltā ielā Nr.10 izmantošanas atbilstību tiesību aktu prasībām un pašvaldības interesēm.
Par nekustamā īpašuma Bauskas ielā 151, Rīgā privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu normām.

Nr.5
Par Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts bioķīmisko preparātu rūpnīcas privatizācijas procesa likumību, lietderību un pareizību.

Nr.6
Par nekustamo īpašumu denacionalizācijas atbilstību tiesību aktu normām Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā.

 

Valsts kontroles administratīvās darbības attīstība

 

Iekšējā audita darbība Valsts kontrolē

 img17

Pēc neatkarīgās Latvijas Republikas atjaunošanas 1991.gadā bija jāsakārto finansu kontroles darbs un kontroles vide valstī.
Vadības kontroles sistēma ir svarīga, lai nodrošinātu ikvienas valsts iestādes vai institūcijas vadības izvirzīto mērķu sasniegšanu. Viens no iedarbīgas kontroles elementiem ir sekmīga iekšējās revīzijas darbība. Valsts un pašvaldību iestādēs šā jautājuma risinājums bija atstāts novārtā.
1996.gadā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iekšējo revīziju. Diemžēl tie nenodrošināja iekšējās revīzijas struktūru nostiprināšanos valstī.
1999.gada 9.oktobrī tika pieņemti MK noteikumi par iekšējo auditu, kas bija pamats mūsdienīga – uz sistēmu pieeju balstīta – iekšējā audita izveidei.
MK noteikumi nosaka kārtību, kādā jāizveido un jāattīsta iekšējais audits valsts iestādēs:
“Iekšējais audits ir iestādes iekšējās kontroles sistēmas novērtēšana, kas sniedz ieteikumus tās uzlabošanai, lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes darbību.

Iekšējās kontroles sistēma ir iestādes vadības pieņemtais rīcības plāns, kā arī visas metodes un procedūras, kas nodrošina efektīvu iestādes vadīšanu”.
Pamatojoties uz šā normatīvā akta nosacījumiem, 2000.gadā VK darbu sāka iekšējā audita vadītājs.

Iekšējā audita darbība
2001.gadā – iekšējā audita otrajā darbības gadā VK – darbs tika organizēts saskaņā ar izstrādātajiem un apstiprinātajiem iekšējā audita plāniem, un tas bija vērsts uz iekšējā audita sistēmas attīstību un sakārtošanu. Ir izstrādāts ilgtermiņa iekšējā audita attīstības plāns, gada plāns, mācību plāns un precizēts stratēģiskais audita plāns. Pārskata posmā veikti trīs auditi, iesākts ceturtais – plānotais finansu vadības audits, ko paredzēts pabeigt 2002. gadā.

Viedoklis par iekšējās kontroles sistēmu
Iekšējā audita ietvaros pārskata posmā atbilstīgi stratēģiskajam audita plānam ir analizēta un novērtēta viena kopējās pārvaldes un vadības sistēma – VK politika un attīstības stratēģija, viena personāla vadības sistēma – Amatu apraksti, personīgās lietas, to izstrādes un aktualizācijas kārtība un viena speciālā sistēma – Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plānošana un kontrole.
Uzskatām, ka kopumā iekšējās kontroles sistēma ir izveidota un darbojas. Nepieciešama dažu kontroles procedūru un mehānismu papildināšana un uzlabošana atbilstīgi mainīgiem darbības apstākļiem un aktivitātēm.
Par veikto auditu rezultātiem valsts kontrolierim ir iesniegti audita ziņojumi ar ieteikumiem iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai. Audita ziņojumos sniegtie ieteikumi un to īstenošanas termiņi ir apstiprināti un notiek to ieviešana.

Būtiskākie auditā konstatētie fakti un ieteikumi

Ieteikumi, kas ir būtiski auditējamo sistēmu mērķu sasniegšanā, ir šādās jomās:

  • VK stratēģijas īstenošana un izmaiņu aktualizācija detalizētajā stratēģiskajā plānā;
  • procedūras izstrādāšana lēmuma pieņemšanai padomes sēdē;
  • revīzijas departamenta revīziju darba plānošanas procedūru pilnveidošana;
  • standartizētu revīziju dokumentu paraugu izveide;
  • amatu aprakstu aktualizēšana un pilnveidošana.

Kopējais apstiprināto ieteikumu skaits sadalījumā pa prioritātēm un to ieviešana

graf_12_1

Analizējot iekšējā audita darbu, konstatēts: lai racionālāk un efektīvāk izmantotu resursus, nepieciešama iekšējā audita procedūra, kas nosaka kārtību, kādā Valsts kontrolē veic iekšējo auditu, kā arī šajā procesā izmantojamie un izveidojamie dokumenti. Tos paredzēts izstrādāt 2002.gadā.

Inta Fiļippova,
valsts kontroliera padomniece

 

Valsts kontrole sniedz atzinumus par tiesību aktu projektiem

 

Likuma “Par Valsts kontroli” 6.pants noteic, ka institūcijām, kuras iesniedz Ministru kabinetā projektus, kas saistīti ar valsts un pašvaldību ieņēmumiem un izdevumiem un paredz rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, tie ir jāiesniedz arī Valsts kontrolē. Lai gan likums neparedz kaut kādu tālāku Valsts kontroles rīcību, tomēr tā uzskata par pienākumu sniegt savus atzinumus par šāda rakstura tiesību aktu projektiem.
Valsts kontroles pārstāvis piedalās katru nedēļu notiekošajās valsts sekretāru sanāksmēs, kur atbilstīgi “Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumiem” tiek lemts, kurām ministrijām un institūcijām jāsagatavo atzinumi par ministriju iesniegtajiem tiesību aktiem, par kuriem šajā sanāksmē tiek ziņots, un par kādiem tiesību aktu projektiem pieprasīt Valsts kontroles viedokli zināšanai vai atzinumu.
Gada laikā VK sniegto atzinumu skaits par ministriju un Valsts kancelejas sagatavotiem tiesību aktiem sasniedz pusotru simtu. Atzinumi tiek sagatavoti gan par politikas dokumentu (programmu, plānu, koncepciju), gan par ārējo tiesību aktu (likumu, MK noteikumu) projektiem, gan par Ministru kabineta iekšējo tiesību aktu (instrukciju, rīkojumu, protokollēmumu, ieteikumu) projektiem. Vairākos gadījumos VK atzinumu par likumprojektiem ir lūgušas Saeimas komisijas. Tā tas bija ar likumprojektu “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”, kam priekšlikumus un iebildumus izstrādāja VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas locekļi un revidenti ar lielu pieredzi valsts un pašvaldību pasūtījumu revīziju lietās.
Sagatavojot atzinumu par katru saņemto projektu, Valsts kontrole izvērtē, vai projekts paredz ekonomisku un efektīvu rīcību ar valsts budžeta un pašvaldību līdzekļiem un vai tas sekmēs ekonomisku un efektīvu Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirto līdzekļu izlietošanu.
2001.gadā Valsts kontrole ir izteikusi būtiskus iebildumus pret Tieslietu ministrijas piedāvātā likumprojekta “Par politisko organizāciju (partiju) finansēšanu” pantiem, kas paredz valsts finansējumu, jo ir apšaubāmi, ka partiju tieša finansēšana no valsts budžeta varētu radīt efektīvu partiju finansiālās kontroles mehānismu, kā projekta anotācijā pauduši tā autori. Patlaban partiju finansu darbību kontrolē Tieslietu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, un ir nepieciešami būtiski argumenti, lai gūtu pārliecību, ka politisko partiju finansu darbības uzraudzīšana un kontrole kļūtu sakārtotāka, ja šīs funkcijas tiktu nodotas Centrālajai vēlēšanu komisijai, kā to piedāvāja šis projekts.
Ir svarīgi pamanīt, vai tiesību akta projekts nav pretrunā ar spēkā esošajām tiesību normām, vai nenotiks valsts pārvaldes iestāžu funkciju dublēšanās, kas nozīmē lieku valsts līdzekļu tērēšanu. Valsts kontrole kritiski vērtē projektus, kas kā problēmas risinājuma variantu piedāvā dažādu padomju vai jaunu struktūrvienību izveidošanu valsts institūcijās un kam nepieciešamas jaunas štata vietas, telpas un materiālais nodrošinājums. Iebildumi ir izteikti arī pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumprojektu, kura īstenošanai nepieciešami lieli budžeta līdzekļi.
Termiņš atzinuma sniegšanai par saņemtu tiesību akta projektu ir divas nedēļas no tā saņemšanas dienas. Pēc noteiktā laika ministriju vai citu valsts iestāžu un pašvaldību institūciju atzinumi jau ir iesniedzējas ministrijas rīcībā, kam seko iebildumu un priekšlikumu iestrādāšana projektā un viedokļa saskaņošana ar atzinumu sniedzējiem. Arī šajā procesā var vērot projektu izstrādātāju dažādo attieksmi. Piemēram, 2001.gada maijā Kultūras ministrija izsūtīja saskaņošanai koncepcijas projektu “Konceptuāli priekšlikumi likumprojekta izstrādei par Rīgas Domu”, kas skāra jautājumu par šā valsts prestiža objekta īpašuma tiesībām. Projektā bija ietverts risinājuma variants Rīgas Domu nodot īpašumā Latvijas evanģēliski luteriskajai baznīcai, vienlaikus ar šā kultūrvēsturiskā pieminekļa finansēšanas smagumu apgrūtinot valsti. Valsts kontrole savā atzinumā izteica viedokli, ka šā jautājuma izlemšanai ir nepieciešama plaša diskusija sabiedrībā, jo runa ir par svarīgu kultūrvēsturisku pieminekli, vienu no Latvijas simboliem. 2002.gada martā, deviņus mēnešus pēc priekšlikuma saņemšanas, ministrija projektu nosūtīja atkārtotai saskaņošanai ar piebildi, ka diskusija sabiedrībā nav iespējama, jo ir nepieciešams tūlītējs problēmas risinājums.
Valsts kontrolei vienmēr ir daudz priekšlikumu un iebildumu, vērtējot Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra sagatavoto ikgadējo valsts programmas projektu Bērnu stāvokļa uzlabošanai, kura tāmē ir daudz grūti pamatojamu un neskaidru pozīciju, rūpīgāk izstrādātus projektus varētu vēlēties no Tieslietu ministrijas.
Šā Valsts kontroles veiktā darba – atzinumu sniegšanas par tiesību aktu projektiem – gandarījums ir tas, ka Valsts kontroles izteiktie priekšlikumi ir iekļauti projektos un ka vērā tiek ņemti arī izteiktie iebildumi. Tas apliecina, ka Valsts kontroles pieredze un profesionālisms ir noderīgi valsts likumdošanas sakārtošanas procesā.

Indira Ozola,
valsts kontroliera padomniece

 

Valsts kontroles personāls un tā darbība 2001.gadā

 

2001.gada 1.janvārī Valsts kontrolē paredzētajās 190 štata vietās strādāja 169 darbinieki: VK padomē – 6 darbinieki, revīzijas departamentos – 116 darbinieki, VK Kancelejā – 47 darbinieki (tajā skaitā apkalpojošais personāls – 15 darbinieki).

Valsts kontroles darbinieku sadalījums pēc vecuma

graf_14_1

2001.gada laikā no darba Valsts kontrolē atbrīvoti 10 darbinieki un pieņemti darbā 17 darbinieki, tajā skaitā atbrīvoti VK revīzijas departamentos – 9, Kancelejā – 1, pieņemti darbā attiecīgi 13 un 4 darbinieki.
2001.gadā darba pienākumos bija jāievada 9% Valsts kontroles darbinieku (no tiem 7% bija revīzijas departamentu darbinieki). Tas nozīmē, ka ir jāpievērš uzmanība darbinieku piesaistīšanai darbam VK un viņu motivēšanai.
Svarīgs stimuls ir iespēja paaugstināt izglītības līmeni.

Valsts kontroles personāla izglītības līmenis 2001.gadā:

  • augstākā izglītība ir 123 darbiniekiem (73%), attiecīgi no revīzijas departamentu darbinieku kopējā skaita – 94 darbiniekiem (79%);
  • vidējā un vidējā speciālā izglītība ir 46 darbiniekiem (28%), no kuriem 24 darbinieki ar VK vadības atbalstu patlaban mācās augstākajās mācību iestādēs, un ar viņiem ir noslēgtas vienošanās par mācību maksas daļēju kompensēšanu. No revīzijas departamentu darbiniekiem vidējā un vidējā speciālā izglītība ir 25 darbiniekiem (21%) un mācās augstākajās mācību iestādēs 18 darbinieki.

Jau vairākus gadus Valsts kontrolē ir tradīcija svinēt “Skolas dienu”. Dienā, kad skolēni un studenti dodas uz skolu, VK vadība tiekas ar augstāko mācību iestādi beigušajiem un ar viņu darba krustmātēm un krusttēviem. 2001.gadā augstākās mācību iestādes beidza deviņi Valsts kontroles darbinieki: sociālo zinātņu ekonomikas maģistra grādu ieguva Aina Joppe un sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā – Anita Strode, jurista kvalifikāciju – Rolands Kāpostiņš, uzņēmējdarbības vadītāja kvalifikāciju – Ineta Zavadska, ekonomista kvalifikāciju grāmatvedībā – Leontīne Orlovska, Vera Germova un Zemlita Moroza, sociālā pedagoga kvalifikāciju – Vineta Balode, personāla psihologa kvalifikāciju – Laila Cildermane.
2001.gadā iesākts mācību cikls dažādu līmeņu vadītājiem, kā arī organizēti semināri “Prezentācija un moderācija” un “Veiksmīga saskarsme. Lēmuma pieņemšana grupā”.
Turpinās veiksmīga sadarbība ar Valsts administrācijas skolu. VK darbinieki savas zināšanas un vispārējo redzesloku paplašina, apmeklējot skolas organizētās mācības. 2001.gadā 43 dažādos kursos mācījās 163 Valsts kontroles darbinieki. Visvairāk apmeklētie kursi: “Iekšējā kontrole” – 18 darbinieki, “Ievads Eiropas tiesībās” – 12 darbinieki, “Iekšējā audita pamati” – 11 cilvēki, “Eiropas Savienības institūcijas un to sadarbība ar nacionālajām institūcijām” – 10 darbinieki, “Vadības audita metodoloģija un tehnika” – 10 darbinieki.
Otrs svarīgs faktors motivācijai ir veselības apdrošināšana darbiniekiem, kuri nostrādājuši Valsts kontrolē vairāk par vienu gadu. Šādiem darbiniekiem Valsts kontrole samaksā veselības apdrošināšanu.
Lai izstrādātu VK revidentu sistemātiskas attīstības programmu un paaugstinātu profesionalitāti, ir lietderīgi iepazīties ar citu valstu līdzīgu iestāžu pieredzi. Ar Zviedrijas Valsts kontroles pieredzi revidentu sertificēšanā un kvalifikācijas paaugstināšanā bija iespējams iepazīties seminārā, kurā piedalījās pārstāvji no Zviedrijas Valsts kontroles un Latvijas Republikas Valsts kontroles (padomes un kolēģijas locekļi, sektoru vadītāji un citas uzaicinātās personas). Semināra darba kārtībā bija situācijas analīze LR Valsts kontrolē un Zviedrijas Valsts kontrolē, kā arī diskusijas par personāla attīstības iespējām.
Efektīvākai VK personāla attīstībai no revīzijas departamentu darbinieku vidus tika izraudzīti trīs darbinieki – Dace Grīnberga, Santa Siksna un Ina Balceviča – turpmākie konsultanti, kuri apgūst Ilgtermiņa reģionālo mācību programmu EUROSAI dalībvalstīm “Lektoru mācības”. Programmu sadarbībā ar EUROSAI ir izstrādājusi IDI (INTOSAI Development Initiative – iniciatīvas grupa INTOSAI attīstībai).
Programmas otrais mācību posms “Mācību kursa veidošana un izstrāde” notika Prāgā. Apmācītie konsultanti dalīsies ar savu pieredzi un iegūtajām zināšanām ar pārējiem darbiniekiem.
Par tradīciju ir kļuvis atcerēties savus bijušos darbiniekus – pensionārus. Arī šogad viņi tika uzaicināti dalīties ar kolēģiem Ziemassvētku noskaņās un saņemt nelielas dāvanas.

Ludmila Dombrovska,
Personāla daļas vadītāja

 

Latvijas Republikas Valsts kontroles starptautiskā sadarbība

 

img18

 

Starptautisko sakaru daļa.
No kreisās: daļas vadītāja Velta Krūmiņ un vecākā referente Inga Millere

LR Valsts kontroles starptautiskā sadarbība 2001.gadā ir norisinājusies ļoti intensīvi. Starptautiskās sadarbības aktivitātes kopumā ir nodrošinājuši divi Starptautisko sakaru daļas darbinieki.
Mūsu sadarbības partneri un struktūras: INTOSAI (International Organization of the Supreme Audit Institutions), INTOSAI līmenī IDI (INTOSAI Development Initiative – iniciatīvas grupas INTOSAI attīstībai), Eiropas Revidentu tiesa (ERT), Starptautiskā ERT un ES kandidātvalstu darba grupa, EUROSAI (European Organization of the Supreme Audit Institutions) reģionālā organizācija un EUROSAI darba grupas, SIGMA (Support for Improvement of Governance and Management in Central and Eastern European Countries), Lielbritānijas, Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un citas augstākās kontroles institūcijas (AKI).
Par galveno gada notikumu INTOSAI organizācijas līmenī uzskatu XVII INCOSAI, tas ir, kongresu, kas 2001.gadā no 22. līdz 28.oktobrim norisinājās Seulā (Korejā).
Latvijas AKI tajā pārstāvēja Latvijas Republikas valsts kontrolieris Raits Černajs un VK padomes loceklis, Pašvaldību revīzijas departamenta direktors Agris Krūmiņš.

Kongresa tēmas bija:

  • Starptautisko un pārnacionālo institūciju finansiālās darbības revīzijas.
  • AKI ieguldījums valsts pārvaldes reformās:
    a. AKI loma valsts pārvaldes reformu plānošanā un ieviešanā;
    b. AKI loma valsts pārvaldes reformu revidēšanā.

Kongresa sagatavošanas darba laikā mēs apkopojām un nosūtījām visu pieprasīto informāciju par jautājumiem, kas skāra izskatāmās tēmas. Kongresam tika nosūtīta pieprasītā informācija par LR Valsts kontroli pašreizējā tās attīstības posmā, kā arī ziņas par Latvijas valsti.
Kongresa laikā (23.oktobrī) notika EUROSAI reģionālās grupas sanāksme, kurā pēc uzaicinājuma apstiprinājuma piedalījās arī mūsu VK delegācija.
Kongresā tika apstiprināti INTOSAI pārstrukturētie revīzijas standarti, ar kuriem var iepazīties VK bibliotēkā. Kongresa materiālu sagatavošanas laikā notika sarakste un informācijas apmaiņa ar Zviedrijas AKI, kas INTOSAI līmenī ir atbildīga par standartu jautājumiem. 2002.gadā mēs gatavosim INTOSAI 2001.gada revīzijas standartu izdevumu latviešu valodā.

scn5

XVII INCOSAI ieteikumi iekļauti “Seulas lēmumos”.

Šajā dokumentā starptautisko un pārnacionālo organizāciju AKI finansu revīzijas jomā:

  • izvērtēta nepieciešamība veidot koleģiālas finansu kontroles struktūras tādos gadījumos, ja jārevidē ļoti apjomīgas organizācijas;
  • uzsvērta ilgtermiņa mandātu lietderība finansu revīziju veikšanā, kas nodrošinātu darbību pārbaudes pēctecību un samazinātu augstos izdevumus;
  • nolemts, ka jāaizsargā visu AKI vienlīdzīgās tiesības piedalīties starptautisku revīziju pasākumos;
  • izteikta nepieciešamība ieviest efektīvu amatpersonu iecelšanas sistēmu, kas ietvertu gan rotāciju, gan konkursu sistēmu, kā arī kandidātu izvirzīšanu, nosakot un nosaucot konkrētu samaksu;
  • nolemts, ka pārbaudāmā institūcija sedz revīziju darba finansējumu un ka par šiem jautājumiem ir jāizstrādā tarifu sistēma;
  • nolemts, ka jāizstrādā speciālas direktīvas par starptautisku organizāciju finansu revīziju jautājumiem.

Lai izstrādātu speciālas starptautisku organizāciju finansu revīziju direktīvas, “Seulas lēmumi” iesaka izveidot ad hoc (speciālu) darba grupu, kurā ietilptu neierobežots skaits AKI. Darba grupa varētu darboties līdz pat nākamam INCOSAI.
Tēmas “AKI ieguldījums valsts pārvaldes reformās” ietvaros tika spriests par to, ka AKI ir jārūpējas par izpildvaras efektivitātes palielināšanu, vienlaikus saglabājot neatkarību no institūcijām, kas veic reformas. Laikā, kad norisinās izpildvaras reformas, AKI jāveic dažādi uzdevumi, tajā skaitā revidenta, konsultanta, pētnieka un izpildītāja pienākumi. Tēmas ietvaros tika doti vairāki ieteikumi:

  • Finansu pārbaudes izpildvaras un administratīvo reformu laikā, īpaši to sākuma posmā, jāveic tādējādi, lai reformu gaitā veikto revīziju un iegūtie finansu revīziju rezultāti nonāktu reformu lēmēju rīcībā.
  • AKI konsultatīvā darbība jāpamato ar iepriekšējo pārbaužu galarezultātiem, kā arī ar zināšanām par valsts struktūru un jābūt garantijām, ka revīzijas veiks revidenti ar lielu profesionālo pieredzi.
  • Turpmāk jāattīsta AKI pētnieciskās un rezultatīvās funkcijas.
  • Lai palielinātu AKI spējas izpildvaras un administrācijas reformu jautājumos, jāattīsta sadarbība ar citām AKI zināšanu un pieredzes apmaiņas jomā.Valsts kontroles sadarbība ar Eiropas Revidentu tiesu

scn6

Eiropas Revidentu tiesa, Eiropas Savienības kandidātvalstis un SIGMA

ES kandidātvalstu starptautiskās sadarbības ierēdņi kopā ar ERT pārstāvjiem un SIGMA ir veikuši nozīmīgu darbu jautājumā par parlamentu un AKI sadarbības formām un metodēm. Ir sagatavots apjomīgs pētījums par ES kandidātvalstu AKI pieredzi darbā ar parlamentiem un to komitejām, kā arī ir veikta SWOT (S – trength – spēks, W – weakness – vājums, nespēks, O – opportunity – izdevība, iespēja, T – threat – draudi, riski) analīze par daudziem jautājumiem un novērtēta ES dalībvalstu AKI pieredze sadarbībā ar parlamentiem. Darba nobeiguma posmā ir izstrādāti noslēguma ieteikumi.
“Ņemot vērā konkrētas valsts apstākļus, AKI, nosakot revīzijas mērķus, jāizvērtē, kā vislabāk saglabāt līdzsvaru starp AKI neatkarību un parlamenta un izpildvaras vajadzībām un interesēm.
AKI jāveic pasākumi, lai pievērstu parlamenta uzmanību revīziju rezultātiem, kā arī panāktu, lai izpildvara ievēro AKI izstrādātos ieteikumus.
Lai nodrošinātu parlamenta atbalstu savam darbam, AKI jābūt labām darba attiecībām ar parlamentu un parlamenta komitejām.
Katras konkrētas valsts apstākļos AKI jāveic pasākumi, kas nodrošinātu apmierinošas savstarpējās sadarbības attiecības un, kur vien tas iespējams, jāiesaka vēlamie uzlabojumi parlamenta sadarbībā ar AKI.
AKI savos ziņojumos parlamentam var izmantot arī salīdzinājumu ar pasaulē izmantotās prakses piemēriem valsts sektora finansu pārvaldībā, it īpaši ES valstu labāko ārējās finansu kontroles pieredzi.”

Eiropas Savienības kandidātvalstu, Kipras un Maltas augstāko kontroles iestāžu un Eiropas Revidentu tiesas sadarbība starptautnieku līmenī

scn7

Partnerības jeb divpusējās sadarbības (Twinning) līgums

scn8

Sadarbība ar SIGMA

Sadarbība jautājumu koordinācijā ar SIGMA:

  • par primāriem un sekundāriem jaunumiem likumdošanas jomā;
  • par projektiem, vadlīnijām, procedūrām;
  • par parlamenta lēmumiem, plāniem un stratēģiju valsts budžeta un ES fondu ārējo revīziju jomā;
  • par ārējo revidentu mācību pasākumiem;
  • par valsts budžeta un ES fondu finansu vadību un par lietderības revīzijām;
  • par partnerības līguma jautājumiem;
  • par pašnovērtēšanas procedūru jautājumiem.

ES finansētā eksperta darba koordinācija LR Valsts kontrolē, LR valsts pārvaldes, kā arī Starptautiskajā Valūtas fondā un citās struktūrās Latvijā (15. – 24.08.2001.)

Ieviešamie ieteikumi:

  • Lomu skaidrība un atbildīgums.
  • Korupcijas un krāpšanas jautājumu risinājuma koordinācija LR Valsts kontrolē.
  • Ieteikumi VK personālam (revidentiem) par korupciju un krāpšanu.
  • Korupcijas un krāpšanas indikatori un riska analīze.
  • Korupcijas un krāpšanas jautājumu procedūras revīzijās.
  • Darbinieku mācības par korupcijas un krāpšanas jautājumiem.
  • VK ziņojumi par korupciju un krāpšanu.
  • LR VK saikne ar parlamenta komisijām.
  • Vadības kodekss un ētikas kodekss.

Ieviestās procedūras veicinātu antikorupcijas un antikrāpšanas vides attīstību Latvijā.

scn9


2002.gada semināra – sanāksmes organizētāja būs Latvijas Republikas Valsts kontrole.
LR VK sadarbība ar EUROSAI 2001.gadā

scn10

Starptautisko sakaru daļas sadarbības jomas ar EUROSAI atsevišķiem partneriem

scn11

LR Valsts kontroles sadarbības institūcijas:

  • Eiropas Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāts Briselē:
    • par finansu vadības jautājumiem Latvijā Valsts kontroles un Finansu ministrijas darbības jomās;
  • OLAF (Eiropas Pretkrāpšanas birojs) Briselē:
    • par Eiropas Savienības finansu interešu aizsardzības jautājumiem;
    • par antikorupcijas un antikrāpšanas vides attīstību;
    • par atbilstīgu struktūru izveidi Latvijā;
  • Zviedrijas Valsts kontrole, SIGMA. Semināra “Revidentu sertificēšana” aktualizēšana, koordinācija. 30 vadošie Valsts kontroles darbinieki iegūst praktiski izmantojamas zināšanas.

Vizītes Valsts kontrolē:

  • Eiropas Revidentu tiesas prezidenta un delegācijas vizīte Latvijā 2001.gada septembrī;
  • Bulgārijas Valsts kontroles delegācijas vizīte Latvijā 2001.gada augustā.

Velta Krūmiņa,
Starptautisko sakaru daļas vadītāja

 

Sabiedrības informēšana

 

img19

Regulāra sabiedrības informēšana par Valsts kontroles veikumu sabiedrisko līdzekļu izlietošanas uzraudzībā, kā arī informācija par AKI vietu un lomu demokrātiskas valsts struktūrā, ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas jāveic sabiedrisko attiecību jomā. Tas nodrošina VK darbības atklātību, rada sabiedrībā pārliecību, ka valstī ir finansu uzraudzības sistēma, un kopumā palielina uzticību valstij.
VK izvēlētā sabiedrisko attiecību veidošanas stratēģija ir nepārtraukta augstākās revīzijas iestādes misijas skaidrošana un popularizēšana. Neapšaubāmi lielākais informācijas devums masu saziņas līdzekļiem ir operatīva ziņošana par VK veikto revīziju galarezultātiem.
Mūsdienās par vienu no labākajiem paņēmieniem sabiedrības informēšanā par revīzijās konstatēto un par AKI darbības aktivitātēm uzskata elektroniskās informēšanas paņēmienu. Šādu ziņu pasniegšanas veidu izmanto arī LR VK, regulāri ievietojot iestādes mājas lapā autentiskus revīzijas departamentu kolēģiju lēmumus, VK padomes lēmumus un Augstākās tiesas Senāta spriedumu tekstus. Tādā veidā žurnālisti savos pētījumos un analītiskajos spriedumos var izmantot ticamu, precīzu un viegli pieejamu informācijas avotu. Lai panāktu AKI sniegtās informācijas izplatīšanu maksimāli lielā sabiedrības daļā, VK bez informācijas mājas lapā regulāri izdod periodisko izdevumu “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis”, rīko preses konferences, sniedz informāciju radio, televīzijā un laikrakstos. Reizi gadā žurnālisti tiek aicināti uz Valsts kontroles gada pārskata prezentācijas pasākumiem, un pēc tam iestādes mājas lapā šis izdevums ir pieejams visiem interesentiem.
Pārskata gadā iestādes mājas lapā esam ieviesuši jaunu sadaļu – aktualitātes -, kurā katru nedēļu tiek sniegta informācija par plānotajiem pasākumiem, noteiktajām revīzijās un citiem jaunumiem, kas saistīti ar VK vietu un lomu valstī.

VK stratēģiju sadarbībai ar masu saziņas līdzekļiem īsteno, kā arī aktualitātes publicēšanai mājas lapā gatavo valsts kontroliera padomniece preses jautājumos. Ir sagatavoti pārskati:

  • Valsts kontroles publicitāte 2001.gadā,
  • Valsts kontroles reitings 2001.gadā (pēc SKDS datiem),
  • masu saziņas līdzekļos visbiežāk atspoguļotās revīziju tēmas.

Valsts kontroles publicitāte 2001.gadā
VK 2001.gada publicitātes apkopojums pamatojas uz Nacionālās ziņu aģentūras “LETA” preses monitoringa datiem, izmantojot 25 centrālos un 27 reģionālos preses izdevumus.
Kopējais publikāciju skaits 2001. gadā – 605.
Ja pieņem, ka publikācijas ir katru gada dienu (365 dienas gadā), tad vidējais publicitātes biežuma rādītājs gadā ir 1,7 publikācijas dienā.
Statistiskais vidējais – vienā mēnesī ir bijušas 50 publikācijas.

Valsts kontroles publicitāte pa mēnešiem 2001.gadā

graf_16_1

Publicitātes un attiecīgi publicitātes biežuma svārstības ir cieši saistītas ar Valsts kontroles darbību attiecīgajā laika posmā.
Ja VK kolēģija ir pieņēmusi lēmumu, kas ir sociāli vai kā citādi jutīgs un izraisa preses interesi, un tas ir publiskots VK mājas lapā, preses reakcija ir skaidra, taču prese asi reaģē arī citu, ar VK misiju nesaistītu iemeslu dēļ. Šie faktori darbā ar masu saziņas līdzekļiem obligāti jāņem vērā, jo tie sāk dominēt. Presei ir savas intereses un VK ir savas intereses, mērķi un uzdevumi. Tikai rodot interešu saskarsmes punktus, ir sagaidāms veiksmīgs galarezultāts. VK un “Neatkarīgās Rīta Avīzes” sadarbība “Latvija kuģniecības” tankkuģu iegādes revīzijas lietā, VK un “Dienas”, “Rīgas Balss” un “Neatkarīgās Rīta Avīzes” sadarbība Rīgas kanālmalas rekonstrukcijai paredzēto līdzekļu izlietojuma pārbaudes uzsākšanā, Rīgas 800 gadu jubilejas pasākumu nodrošināšanai paredzēto līdzekļu izlietojuma atspoguļošanā, sanatorijas “Ķemeri” privatizācijas noteikumu izpildes kontroles atspoguļošanā, VK viedokļa par ziedojumiem un partiju finansējuma no valsts budžeta jautājumu atspoguļošanā u.c. ir veiksmīgas sadarbības piemēri.

Traucējoši faktori veiksmīgai sadarbībai:

  • bieža korespondentu darba vietu maiņa, tāpēc katram jaunam par VK darbību rakstošam reportierim vai žurnālistam darbības sākumā ir nepietiekama izpratne par VK misiju un darbības tiesisko pamatu. Šeit ir nepieciešams papildu izskaidrošanas un izglītošanas darbs, lai pēc iespējas drīzāk sekmētu žurnālistu orientēšanos VK darba kārtībā un darbību reglamentējošos likumos;
  • dažkārt traucē žurnālistu tendenciozitāte, kas liecina par dziļākiem procesiem masu saziņas līdzekļos.

Valsts kontrole savā darbā ar masu saziņas līdzekļiem cenšas strādāt pēc principa – sniegt informāciju par būtiskiem faktiem, notikumiem, tendencēm un procesu analīzi, pamatojoties uz revīziju materiāliem.
Bieži vien valsts iestādēs, tajā skaitā arī VK, notiek pasākumi, piemēram, darba semināri, konferences, tikšanās, kurās tiek panāktas vienošanās par būtiskiem VK tālākas attīstības jautājumiem, kas ietekmē VK stratēģiju. Diemžēl šādi pasākumi masu saziņas līdzekļos netiek plaši atspoguļoti. VK vēlētos, lai sabiedrība labāk saprastu tās misiju, mērķus un uzdevumus. Piemēram, 2001.gada novembrī notika preses konference žurnālistiem saistībā ar Twinning projekta uzsākšanu, sākot LR Valsts kontroles sadarbību ar Lielbritānijas Valsts kontroli. Interesi par šo projektu, kas ir būtisks VK attīstībā un stratēģijas īstenošanā, izrādīja tikai četru masu saziņas līdzekļu pārstāvji, kaut gan par preses konferenci bija laikus ziņots un izsmeļošs informatīvais materiāls bija nosūtīts visiem masu saziņas līdzekļiem.
Neapmierinoša ir sadarbība ar reģionālajiem laikrakstiem. No 27 reģionālajiem laikrakstiem vislabākā sadarbība un VK darbības atspoguļojums ir 3 laikrakstos: “Valduguns”, “Novadnieks” un “Kurzemnieks”. Publikācijas par VK revīzijām ir arī laikrakstos “Ventas Balss”, “Zemgales Ziņas” ,”Tukuma Ziņotājs”, “Kurzemes vārds”, “Auseklis”, “Ogres Vēstis”, “Kursas Laiks”, “Zemgale”, “Brīvā Daugava”, “Rēzeknes Vēstis” un “Liesma”.
Žurnālisti plaši apraksta VK atklātos trūkumus, taču “aizmirst” aprakstīt tos gadījumus, kad VK pēc revīzijas atzīst, ka trūkumi vai nepilnības nav atrasti, VK darbinieki ir kompetenti, strādā profesionāli un godprātīgi. Lasītājam zūd pozitīvā atgriezeniskā saite par kādas pašvaldības, iestādes vai uzņēmuma pozitīvo pieredzi, un ir izjaukts informācijas satura līdzsvara princips. Šādas informācijas parādīšanās objektīvi mazinātu deformēto informācijas rakstura vidi masu saziņas līdzekļos.

Regulārie plānveida sadarbības pasākumi
Gribu uzsvērt veiksmīgo un ilggadējo sadarbību ar Latvijas Radio. Regulāri, reizi nedēļā Latvijas Radio 1. programmā žurnāliste Inese Mača vada raidījumu “Valsts kontrole informē” ar valsts kontroliera Raita Černaja piedalīšanos, kurā ievērojama radio auditorijas daļa no valsts kontroliera gūst autentisku informāciju par procesiem, kas notiek VK, un par aktuālajām revīzijām.
Katru otro nedēļu Latvijas Radio 2. programmā krievu valodā skan VK raidījums Valentīnas Artjomenko vadībā.
Regulāri “Latvijas Vēstnesī” reizi ceturksnī tematiskās publikācijas un intervijas ar valsts kontrolieri R.Černaju organizē žurnāliste Rita Belousova.

Citi pasākumi
Valsts kontrolieris R.Černajs regulāri piedalās Baibas Strautmanes intervijās “Mūsu cilvēks” Latvijas Televīzijā, kuras auditorija ir aptuveni 350 000 skatītāju, kā arī vairākkārt ir piedalījies Jāņa Dombura raidījumos “Kas notiek Latvijā?”.
Aizvadītajā gadā valsts kontrolieris piedalījās arī vienā no Latvijas Krājbankas Sabiedrisko attiecību nodaļas organizētajām atklātajām čatu sērijām internetā, kur katrs interesents varēja uzdod jebkuru jautājumu un tūlīt pat saņemt valsts kontroliera atbildi. Apkopotie dati liecina, ka interese bija ļoti liela.
Žurnālistu profesionalitāte salīdzinājumā ar 1995. gadu ir krietni augusi. Patlaban redakcijās žurnālisti raksta par noteiktām tēmām, tautsaimniecības nozarēm, sadarbība viena laikraksta ietvaros notiek ar vairākām redakciju nodaļām, bet par attiecīgo tēmu rakstošais žurnālists ir kompetentāks un profesionālāks, tāpēc arī atspoguļotā tēma ir labāk izprasta, kas ir VK un lasītāju interesēs.

Valsts kontroles reitings 2001.gadā

graf_16_2

Valsts kontroles reitings salīdzinājumā ar 2000.gadu ir zemāks, taču tas ir viens no augstākajiem valsts institūciju reitingiem šajā gadā.
Tā, piemēram, maijā, kad VK reitings bija 19,8, Ministru kabineta reitings kopumā bija gandrīz vai divas reizes sliktāks -33,4.

Zemā reitinga izskaidrojums:

  • krasa sabiedrības neuzticības palielināšanās pret visām valsts struktūrām, tajā skaitā pret tiesībsargājošajām;
  • eorētiski reitingu tīri mākslīgi kaut vai par nedaudziem punktiem varēja paaugstināt, ja paši sniegtu vairāk informācijas. Tas jāņem vērā, plānojot un veidojot sabiedriskās attiecības nākamajā gadā;
  • nepietiekami ir noklāta VK mērķauditorija “Lauku Avīzes” un reģionālo masu saziņas līdzekļu jomā;
  • jebkuras sabiedriskās attiecības kolektīvā rod atspulgu arī attiecībās ar citām iestādēm, sniedzot informāciju sabiedrībai un masu saziņas līdzekļiem. Nākamajā gadā ir jācenšas uzlabot sabiedrisko attiecību modeli pašā VK. Tas ir reāls mehānisms, lai uzlabotu kopējo VK reitingu, vienlaikus uzlabojot sociāli psiholoģisko klimatu iestādē;
  • šajos reitingos izmantoti SKDS dati. Citu socioloģisko firmu reitingu analīze uzrāda ievērojami labāku VK reitingu.

Masu saziņas līdzekļos visbiežāk aprakstītie revīziju temati

Žurnālisti vislielāko vērību veltījuši konkursu un izsoļu organizēšanas procesiem, valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas rezultātiem, ar Privatizācijas aģentūras darbību saistītām revīzijām, sociālajai un veselības sfērai izlietoto līdzekļu revīziju rezultātiem. Visbiežāk atspoguļotie temati:

  • to konkursu un izsoļu rīkošana, kuras pārbaudījusi VK,
  • plaši un analītiski materiāli par vairāku Latvijas tautsaimniecībai un valsts un pašvaldību budžetiem svarīgu objektu revīzijām,
  • VK viedoklis par racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un dažādu institūciju darbības izvērtējums,
  • VK Konsultatīvās padomes darbs,
  • amatpersonu darbības izvērtējums, VK atzinumi un secinājumi par ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību gada finansu pārskatiem (visi masu saziņas līdzekļi).

Dažkārt presē aprakstītie darījumi ar kādu sabiedriski nozīmīgu objektu vai liela apjoma finansu līdzekļu aizdomīga izlietošana ir par iemeslu Valsts kontroles revīzijas ierosināšanai, piemēram, pēc S.Kočānes (“Diena”), E.Barkāna (“Rīgas Balss”) un S.Vanzoviča (“Neatkarīgā Rīta Avīze”) publikācijām Valsts kontrole ierosināja revīziju par Rīgas kanāla un kanālmalas apstādījumu rekonstrukcijas darbu izmaksām.

Inga Baltiņa,
valsts kontroliera padomniece

 

Informatīvais nodrošinājums un Valsts kontroles izdevumu gatavošana

img20

Informācijas un sabiedrisko attiecību daļa.

No kreisās: vecākā referente Dzidra Antenišķe, daļas vadītāja Ieva Sablina, vecākās referentes Maira Cine un Māra Legzdiņa

Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas pienākumos pirmo gadu vairs neietilpst VK datorizācijas un informācijas tehnoloģiju attīstības nodrošināšana, jo 2000.gada novembrī tika izveidota Informācijas tehnoloģiju daļa.

Pārskata gadā darbs tika veikts šādos virzienos:

  • dažāda veida informācijas nodrošināšana;
  • Valsts kontroles izdevumu gatavošana un to izdošanas organizēšana;
  • Valsts kontroles dokumentu projektu, revīzijas materiālu un izdevumu rediģēšana.

Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas darbības virzieni un to saturs

scn12

Iespēju robežās informācijas centrs ir datorizēts, nodrošinot informācijas saņemšanu VK darbiniekiem, kuriem vispār nav datora vai kuru datoriem nav Internet pieslēguma. Ir nodrošināta informācijas saņemšana no Lursoft “Laikrakstu bibliotēkas”, kā arī ir iespēja strādāt ar ziņu aģentūras LETA publikāciju pilnajiem tekstiem.
2001.gadā Valsts kontrolē bija nodrošināta iespēja izmantot Lursoft “Uzņēmumu reģistra” septiņu datu bāzu informāciju. Pārskata gadā veikta aptauja par VK pieejamo Lursoft “Uzņēmumu reģistra” datu bāzu skaita palielināšanu. Bibliotēkai – informācijas centram paredzēts pieslēgt un nodrošināt revidentiem informācijas ieguves iespējas no reģistriem, kuru lietošanas pakalpojumu izmaksas ir lielas un kuri darbam nav jāizmanto katru dienu, piemēram, Latvijas Centrālais depozitārijs, Eiropas Biznesa reģistrs un negodīgo darījuma partneru datu bāze – Baltā grāmata.
Lai kaut daļēji uzlabotu VK strādājošo informēšanas iespējas par jaunieguvumiem informācijas centrā, visiem darbiniekiem, kuru datori pieslēgti VK lokālajam tīklam, pa e-pastu vismaz reizi mēnesī tiek nosūtīts jaunieguvumu saraksts. Fondam papildinoties ar iespējami visus darbiniekus interesējošiem svarīgiem materiāliem, informēšana notiek tūlīt pēc to saņemšanas.
Bibliotēkas – informācijas centra fonds 2001.gadā papildinājies ar revīzijas metodoloģijas, grāmatvedības, juridisko, finansu un uzziņu literatūru, kā arī tiek abonēta profesionālā periodika.
Bibliotēkas informatīvā sistēma nestrādā pilnībā, tomēr visu pārskata gadu tajā tika ievadīti informācijas centra jaunieguvumi, kā arī iespēju robežās – informācija par pārējiem fonda materiāliem.
Pārskata gadā Informācijas un sabiedrisko attiecību daļā veiktas cenu aptaujas un kārtota pārējā dokumentācija par vairāku programmatūru un licenču iegādi. Viena no revidentu darbam nozīmīgākajām programmatūrām, ko iegādājās Valsts kontrole, bija Normatīvo aktu informatīvās sistēmas (NAIS) jaunā versija “NAIS Pārlūks”.
Daļas pienākumos ir atbildība par informācijas ievietošanu un tās saturu lokālajā tīklā un mājas lapā. Pārskata gadā lokālajā tīklā ir izveidota jauna rubrika “Twinning”, kas atspoguļo Latvijas Republikas Valsts kontroles un Lielbritānijas Valsts kontroles divpusējā sadarbības projekta īstenošanu, kā arī ir sagatavots dokuments, kas nosaka Internet informācijas saturu un ievietošanas kārtību. Sadarbībā ar Informācijas tehnoloģiju daļu ir sagatavots jaunās VK mājas lapas satura projekts. Visas sagatavotās informācijas ievietošanu mājas lapā un lokālajā tīklā tehniski veic Informācijas tehnoloģiju daļas speciālisti.

Pārskata gadā Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas darbinieki lielu darbu ieguldījuši Valsts kontroles izdevumu sagatavošanā, izdošanas organizācijā un izplatīšanā:

  • sagatavots un izdots “Latvijas Republikas Valsts kontroles gada pārskats, 2000”;
  • sagatavoti un izdoti periodiskā izdevuma “Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis” seši numuri;
  • izstrādāts projekts, sagatavots teksta materiāls, īstenota cenu aptauja un ir izdots Latvijas Republikas Valsts kontroles reprezentācijas materiāls latviešu un angļu valodā – buklets.

Ieva Sablina,
Informācijas un sabiedrisko
attiecību daļas vadītāja

 

Informācijas tehnoloģiju attīstība

 

Lokālā tīkla modernizācija
2000.gada nogalē LR Valsts kontrole parakstīja līgumu ar Valsts informācijas tīkla aģentūru par Valsts kontroles lokālā datortīkla modernizāciju. 2001.gada sākumā tika izstrādāts lokālā tīkla projekts, bet maijā lokālais datortīkls tika nodots ekspluatācijā. Lai īstenotu lokālā tīkla modernizācijas projektu, Valsts kontrole iegādājās jaunu tīkla aparatūru.

Tehnikas un programmatūras iegāde
Rudenī Valsts kontrole iegādājās un instalēja jaunu Normatīvo aktu informācijas sistēmas “NAIS Pārlūks” lokālā tīkla versiju. Pāreja uz jaunu versiju bija nepieciešama, jo iepriekšējā versija neatbilst mūsdienu informācijas sistēmas prasībām.
Atbilstīgi budžeta finansējuma iespējām 2001.gadā Valsts kontrole ir iegādājusies piecus galda datorus un trīs portatīvos datorus ar programmatūru, kā arī astoņas drukas iekārtas.

Vadības informatīvā sistēma
2001.gadā turpinājām vadības informatīvās sistēmas apakšprogrammas izstrādi projektam “Uzziņu bāze par revidējamiem objektiem”. Projektā ir apkopota informācija, kas nepieciešama Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentam un Pašvaldību revīzijas departamentam, ņemot vērā katra revīzijas departamenta īpašās vajadzības.

Jānis Gustiņš,
Informācijas tehnoloģiju daļas vadītājs

 

Iekšējo normatīvo dokumentu izstrāde

 

img21

Juridiskā daļa.
No kreisās: daļas vadītājs Juris Timšāns, vecākās referentes Kristīne Rjabko un Sanita Ozola

Lai tiktu ievērotas un īstenotas LR likumos noteiktās prasības, Latvijas Republikas Valsts kontrole saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem 2001.gadā ir izstrādājusi un apstiprinājusi vairākus iekšējos normatīvos dokumentus, kas paredz darba devēja un darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, nepieciešamību ievērot drošības noteikumus, kā arī regulē citus jautājumus. Izstrādāti šādi dokumenti:

  • “Vienošanās par mācībām ārvalstīs” (pamatojoties uz Latvijas Darba likumu kodeksu un Valsts kontroles darbinieku komandējumu noformēšanas noteikumiem);
  • “LR Valsts kontroles iekšējie personas datu apstrādes sistēmu aizsardzības noteikumi” (saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu);
  • “Valsts kontroles ugunsdrošības instrukcija” (pamatojoties uz likumu “Par darba aizsardzību”);
  • “Valsts kontroles iekšējās darba kārtības noteikumi” (saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa 135.pantu);
  • “Valsts kontroles darbinieku komandējumu noformēšanas noteikumi”.

Pamatojoties uz likumu “Par darba aizsardzību”, apstiprinātas šādas instrukcijas:

  • Valsts kontroles darba aizsardzības instrukcija;
  • Darba aizsardzības instrukcija darbam ar datoru;
  • Darba aizsardzības instrukcija, strādājot ar kopēšanas iekārtām;
  • Telpu apkopēja darba aizsardzības instrukcija;
  • Darba aizsardzības instrukcija sētniekam.

Kristīne Rjabko,
Juridiskās daļas vecākā referente

 

 

Valsts kontroles finansiālās darbības pārskats

 

Valsts kontroles finansu vadība

2000.gada beigās LR Saeima pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2001.gadam”. Šā likuma ietvaros ir pieņemts un apstiprināts Valsts kontroles budžets 2001.gadam: Ls 1 472 393, tajā skaitā ārvalstu finansu palīdzība PHARE 2000 – Ls 280 000. 2001.gada 6.jūlijā ar grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2001.gadam” VK papildus piešķirti budžeta līdzekļi Ls 28 000 Valsts kontroles administratīvās ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanai.

Valsts kontroles budžets 2001.gadam:

Valsts kontroles izdevumu segšanaiLs 1 500 393
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiemLs 1 219 343
Maksas pakalpojumiLs 800
Ārvalstu finansu palīdzība PHARE 2000Ls 280 250
Izdevumi – kopāLs 1 500 393
Iestādes uzturēšanas izdevumiLs 1 343 893
tajā skaitā:kārtējie izdevumiLs 385 659
atalgojumiLs 765 984
subsīdijas un dotācijas, tajā skaitā biedru maksas starptautiskajās organizācijāsLs 500
ārvalstu finansu palīdzība PHARE 2000Ls 191 750
Izdevumi kapitālieguldījumiemLs 156 500
tajā skaitā:kustamie īpašumi (virs Ls 50)Ls 40 000
kapitālajiem izdevumiem, kas segti no ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiemLs 88 450
kapitālais remontsLs 28 000

Valsts kontroles budžeta projekts 2001. – 2003. gadam tika izstrādāts saskaņā ar likumu “Par budžetu un finansu vadību” un Finansu ministrijas apstiprināto Instrukciju par valsts budžeta projekta izstrādāšanu 2001. – 2003. finansu gadam.
Saskaņā ar valdības Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbu, Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas Kopējo paziņojumu par Latvijas ekonomiskās politikas prioritātēm (17.04.1999.) paredzēts turpināt konsekventu valsts finansu politiku, nepieļaujot pamatbudžeta fiskālo deficītu un ierobežojot kopbudžeta fiskālo deficītu.

Izstrādājot VK budžeta projektu 2001. – 2003.gadam, prioritāte tika paredzēta programmai “Valsts kontrole”, kuras mērķis ir likuma “Par Valsts kontroli” izpilde. Papildus līdzekļi 2001.gadā tika pieprasīti:

  • Likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30.panta izpildei.
  • Informātikas sistēmas izveidošanai.
  • Kontroles sistēmas piemērošana darbam ar ES programmu: Kontrole pār ES līdzekļu izlietojumu.
  • Komandējumiem, kas saistīti ar ES prasību ievērošanu Valsts kontrolē.
  • Pašvaldību finansu darbības uzraudzībai pār pašvaldību līdzekļu palielinājumu (likums “Par valsts budžetu”).
  • VK ēkas remontam.

Atbalstīts tikai punkts par finansu līdzekļiem likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30.panta izpildei. Arī šā mērķa īstenošanai finansu līdzekļi netika piešķirti pilnībā. Valsts kontroles budžets 2001.gadam bija nepietiekams, jo nebija iespējams iegādāties pietiekamu skaitu datoru un vajadzīgās programmatūras.

Dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem

graf_20_1

Darba samaksa

graf_20_2

Kārtējie izdevumi

graf_20_3

Izdevumi kapitālieguldījumiem

graf_20_4

Ārvalstu finansu palīdzības projekts PHARE 2000 “Valsts izdevumu vadība” 2001.gadā netika uzsākts, jo kavējās memoranda parakstīšanas procedūra Briselē. 2001.gadam paredzēto ārvalstu finansu palīdzību Ls 280 250 apjomā ar finansu ministra īpašu atļauju iekļāva 2002.gada budžetā.

Valsts kontroles pamatbudžeta faktiskā izpilde 2001.gadā.

Kārtējie izdevumiLs 1 188 144
tajā skaitā:atalgojumiLs 765 496
valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksasLs 191 927
komandējumu un dienesta braucienu izdevumiemLs 35 278
pakalpojumu apmaksaiLs 155 999
tajā skaitā:
pasta, telefonu un citu sakaru pakalpojumu apmaksaiLs 29 347
valsts nozīmes datu pārraides tīkla pakalpojumu apmaksaiLs 13 780
materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra (vērtībā līdz Ls 50 par vienību) iegādeLs 39 868
tajā skaitā: izdevumi apkurei, apgaismošanaiLs 13 417
grāmatu un žurnālu iegādeLs 206
iemaksas starptautiskajās organizācijāsLs 370
kapitālie izdevumiLs 68 000
tajā skaitā:
kustamie īpašumiLs 33 250
intelektuālais ieguldījums (programmatūru iegāde)Ls 7 045
kapitālais remontsLs 27 705

VK budžeta līdzekļi pilnībā nenodrošināja programmas “Valsts kontrole” izpildi, nebija iespējama informācijas tehnoloģiju attīstība, kā arī nebija iespējams uzsākt Valsts kontroles administratīvās ēkas renovācijas projekta izstrādi, jo līdzekļu pieprasījumu šiem mērķiem valdība neatbalstīja.
Lai nodrošinātu likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30.panta izpildi, veikta VK revīzija par Valsts kontroles 2001.gada finansu pārskata pareizību. Grāmatvedības uzskaite kārtota atbilstīgi likumam “Par grāmatvedību”.

Aina Zvanītāja,
valsts kontroliera padomniece

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTORLES BILANCE

AKTĪVSPiezīmes
Nr.
Rindas
kods
Pārskata gada
sākumā
Pārskata perioda
beigās
12345
I. ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI
1. Nemateriālie ieguldījumi – kopā (020-040)1.01046 87253 720
1. Pētniecības un uzņēmumu attīstības izmaksas2.02000
2. Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības3.03046 87253 720
3. Pārējie nemateriālie ieguldījumi4.04000
2. Pamatlīdzekļi – kopā (060-100)5.050329 676359 156
1. Zemes gabali, ēkas, būves un ilggadīgie stādījumi6.06080 50280 502
2. Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas7.070150 101159 006
3. Pārējie pamatlīdzekļi8.08099 07399 610
4. Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas9.09000
5. Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem10.10020 038
3. Ilgtermiņa finansu ieguldījumi – kopā (120-170)11.11000
1. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā12.120
2. Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā13.130
3. Aizdevumi radniecīgajiem uzņēmumiem14.140
4. Aizdevumi asociētajiem uzņēmumiem15.150
5. Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi16.16000
6. Pārējie aizdevumi17.17000
4. Neražotie aktīvi18.18000
I iedaļas kopsumma (010+050+110+180)19.190376 548412 876
II. APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
1. Krājumi – kopā (210-260)20.20057 03357 618
1. Izejvielas un materiāli21.2109 5867 023
2. Nepabeigtie ražojumi22.22000
3. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai23.23000
4. Nepabeigtie pasūtījumi24.24000
5. Zinātnes gatavie pasūtījumi25.25000
6. Inventārs vērtībā līdz Ls 50 (ieskaitot) par vienību un dažāda specifiska lietošanas veida inventārs26.26047 44750 595
2. Produktīvie un darba dzīvnieki27.270
3. Norēķini par prasībām (debitoriem)28.28018 795259
4. Nākamo periodu izdevumi29.290
5. Vērtspapīri un īstermiņa līdzdalība kapitālos30.300
6. Naudas līdzekļi – kopā (320-390)31.310314366
1. Kase32.320
2. Pamatbudžeta konti33.330314366
3. Speciālā budžeta konti34.340
4. Dāvinājumu konti25.350
5. Depozītu konti36.360
6. Citu budžeta līdzekļu konti37.370
7. Īpašu norēķinu formu konti38.380
8. Pārējie naudas līdzekļi39.390
II iedaļas kopsumma (200+270+280+290+300+310)40.40076 14258 243
III. OPERĀCIJU KONTI – IZDEVUMI
1. Pamatbudžeta izdevumi41.410
2. Speciālā budžeta izdevumi42.420
3. Citu budžetu izdevumi43.430
4. Dažādi izdevumi44.440
III iedaļas kopsumma (410+440)45.45000
Bilance (190+400+450)46.460452 690471 119
PASĪVSPiezīmes
Nr.
Rindas
kods
Pārskata gada
sākumā
Pārskata perioda
beigās
12345
I. PAŠU KAPITĀLS
1. Pamatkapitāls vai līdzdalības kapitāls, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšana (480+500)47.470376 548371 911
     pamatlīdzekļu fonds48.480376 548368 773
     pamatkapitāls vai līdzdalības kapitāls49.4903 138
     ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves50.500
2. Rezerves51.510
3. Iepriekšējā budžeta gada izpildes rezultāts (530-560)52.52067 68567 684
     pamatbudžeta53.53067 68567 684
     speciālā budžeta54.540
     saņemto ziedojumu un dāvinājumu55.550
     citu budžetu56.560
4. Budžeta gada izpildes rezultāts (580-610)57.5700-73
     pamatbudžeta58.580
     speciālā budžeta59.590
     saņemto ziedojumu un dāvinājumu60.600
     citu budžetu61.610
I iedaļas kopsumma (470+510+520+570)62.620444 233439 522
II. KREDITORI
1. Norēķini par aizņēmumiem un saistībām63.63000
2. Norēķini par saņemtajiem avansiem64.64000
3. Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem65.6505 4468 293
4. Maksājamie vekseļi66.66000
5. Norēķini ar uzņēmumiem, dalībniekiem un personālu67.6700335
6. Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem (izņemot nodokļus)68.68000
7. Norēķini par nodokļiem69.6903 01122 969
8. Norēķini par nākamo periodu ieņēmumiem70.700
II iedaļas kopsumma (630+700)71.7108 45731 597
III. OPERĀCIJU KONTI – IEŅĒMUMI
1. Pamatbudžeta ieņēmumi72.720
2. Speciālā budžeta ieņēmumi73.730
3. Citu budžetu ieņēmumi74.740
4. Dažādi ieņēmumi75.750
III iedaļas kopsumma (720+750)76.76000
Bilance (620+710+760)77.770452 690471 119
IZZIŅA:
ZEMBILANCES KONTIPiezīmes
Nr.
Rindas
kods
Pārskata gada
sākumā
Pārskata perioda
beigās
12345
Nomātie pamatlīdzekļi78.78037 06037 060
Atbildīgā glabāšanā pieņemtās preču un materiālās vērtības79.790
Norakstītie bezcerīgie un šaubīgie debitoru parādi80.8001 8481 848
Pašvaldību budžeta izsniegtie galvojumi81.810
Audzēkņu un studentu parāds par neatdotajām materiālajām vērtībām82.820
Ceļojošās sporta balvas un kausi83.830
Iestādes vadītājs2001_att4(paraksts)
Galvenais grāmatvedis(paraksts)

att8

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLE
Valsts budžeta revīzijas departaments
——————————————————————————–
Kr.VALDEMĀRA IELĀ 26, RĪGĀ, PDP, LV – 1937
tālr.7017502, fakss 7017673

2002.gada 01.martā

ATZINUMS
Rīgā

Par Valsts kontroles 2001.gada finansu pārskatu

Pamatojoties uz likumu “Par Valsts kontroli”, “Valsts kontroles revīzijas reglaments” un saskaņā ar Valsts budžeta revīzijas departamenta 2002.gada 25.janvāra revīzijas uzdevumu Nr.5.1-2-18/2002, lai nodrošinātu likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30.panta izpildi, veikta Valsts kontroles 2001.gada finansu pārskata revīzija.
Par finansu pārskata sagatavošanas pareizību ir atbildīga iestādes vadība.
Revīzija plānota un veikta, pielietojot Starptautiskos revīzijas standartus tā, lai gūtu pietiekošu apstiprinājumu tam, ka finansu pārskatā būtisku kļūdu un nepatiesu ziņu nav. Revīzija ietvēra finansu pārskatā uzrādīto summu un to skaidrojumu pamatojumu pārbaudi pēc izvēles principa, kā arī finansu pārskata sagatavošanā lietoto grāmatvedības principu, vadības lēmumu un iekšējās kontroles novērtējumu.
Pamatojoties uz finansu pārskata revīzijas rezultātiem, Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija nolēma sniegt atzinumu, ka Valsts kontroles 2001.gada finansu pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestādes finansiālo stāvokli, saistībām un prasībām uz gada beigām.

Departamenta direktore
G.Kalniņa-Priede

 

Vizītes, piedalīšanās semināros, konferencēs un kongresos

 

  1. Mācību programma “Informācijas tehnoloģiju izmantošana valsts budžeta izpildes revīzijās” Golavicē (Polijā) 20. – 21.februārī.
  2. Stažēšanās programma Eiropas Revidentu tiesā Luksemburgā no 1.marta līdz 31.jūlijam.
  3. Pieredzes apmaiņas seminārs “Revidentu sertificēšana Zviedrijas Valsts kontrolē” Rīgā 26.martā.
  4. EK delegācijas ierosināts seminārs Rīgā 4. – 5.aprīlī par līgumu veidošanas principiem un pieredzi (Partnerības jeb divpusējās sadarbības (Twinning) līgums).
  5. Seminārs “Augstāko revīzijas institūciju informācijas politika un kontakti ar masu medijiem” Golavicē (Polijā) no 25. līdz 27.aprīlim.
  6. LR valsts kontroliera un Lielbritānijas valsts kontroliera tikšanās aprīlī – maijā Londonā.
  7. Vides revīziju darba grupas sanāksme Oslo (Norvēģijā) 14. – 16.maijā.
  8. TAIEX seminārs “Vides revīziju instrumenti” (PHARE, ISPA) Briselē (Beļģijā) 21. 22.maijā.
  9. EUROSAI un EURORAI konference “Attiecības starp dažādām valsts sektora revīziju struktūrām” Funšalā (Portugālē) no 31.maija līdz 2.jūnijam.
  10. PHARE valsts pasūtījuma procedūras misija Rīgā 25. – 27.jūnijā.
  11. ES kandidātvalstu AKI, Kipras, Maltas un ERT starptautnieku tikšanās Tallinā (Igaunijā) 28. – 29.jūnijā. AKI prezidentu sanāksmes sagatavošanas pirmais posms.
  12. Bulgārijas Valsts kontroles delegācijas vizīte Latvijā augustā.
  13. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu AKI pārstāvju delegāciju gadskārtējā sanāksme Juodkrantē (Lietuvā) 5. – 8.septembrī.
  14. Eiropas Revidentu tiesas prezidenta J.Karlsona un delegācijas vizīte Rīgā 17.septembrī.
  15. Vides revīziju darba grupas sanāksme. Helsinku Konvencijas ieviešana, paralēlu revīziju rezultāti. Varšavā (Polijā) 20. – 21.septembrī.
  16. Informācijas tehnoloģijas valsts budžeta izpildes revīzijās. Varšavā (Polijā) 25. – 27.septembrī.
  17. ES kandidātvalstu AKI, Kipras, Maltas un ERT starptautnieku tikšanās Sofijā (Bulgārijā) 10. – 11.oktobrī. AKI prezidentu sanāksmes sagatavošanas otrā posma noslēgums.
  18. ERT revidentu misija Latvijā 11. – 15.oktobrī. Kopīgu revīziju jautājumu saskaņošana un plānošana.
  19. Semināri par sertificētas un kompetentas institūcijas pienākumu veikšanu Velencē (Ungārijā) 26. – 28.martā, Ungārijā 22. – 26.oktobrī.
  20. INCOSAI XVII kongress Seulā (Korejā) no 22. līdz 28.oktobrim (kongresa laikā 23.oktobrī – EUROSAI reģionālās grupas sanāksme).
  21. Seminārs “Mācību kursu veidošana un izstrāde” Prāgā (Čehijā) 22.oktobrī – 30.novembrī.
  22. ES kandidātvalstu AKI, Kipras, Maltas un ERT starptautnieku tikšanās Limasolā (Kiprā) 26. – 27.novembrī. Centrāleiropas, Austrumeiropas valstu, Kipras, Maltas AKI un ERT prezidentu tikšanās. Rezolūcijas pieņemšana.
  23. 4.starptautiskā konference “Audits un grāmatvedība 2001” Rīgā 2001.gada 14.decembrī.

 

 

Latvijas Republikas Valsts kontroles struktūra

 

scn13