Gada pārskats – 2002

 

SATURS

 

Valsts kontroles kolektīvs

 

img2002_1

Foto: Juris Kalniņš “FOTOCENTRS”
Fotogrāfēts 2003. gada jūnijā

 

Valsts kontrolieris vērtē 2002.gada veikumu

 

img2002_2

Tā kā mēs dzīvojam mainīgā ekonomiskā un politiskā vidē, Valsts kontroles darbība un notikumi 2002.gadā bija cieši saistīti ar dinamiskajiem procesiem, kas norisinājās Latvijā un Eiropā, un mēs veicām uzdevumus, ko paredz Valsts kontroles likums.

Gada galvenais notikums – pieņemts jauns Valsts kontroles likums.

Valsts kontroles likuma tapšanā piedalījās ne tikai Valsts kontroles darbinieki, bet ar savu iniciatīvu un priekšlikumiem piedalījās arī valdība. Vairāk nekā gadu pie likuma tapšanas strādāja Saeima. Izmaiņas, kas bija jāiestrādā jaunajā likumā, diktēja pati dzīve, un tās nebija izdomātas vai piemērotas noteiktai situācijai. Priekšlikumi tika apkopoti un formulēti, ko palīdzēja veikt pieredzējuši ES eksperti. Īpaši jāpiemin viens no pasaules atzītākajiem ekspertiem valsts kontroles likumu jomā – NATO Starptautiskās auditoru padomes loceklis doktors Detlevs Špārbergs (Dr. Detlev Sparberg). Un, protams, liels ir tagadējā Zviedrijas valsts kontroliera, bijušā SIGMA eksperta Šela Larsona (Kjell Larsson) ieguldījums mūsu jaunā likuma tapšanā. Šā likuma izstrāde bija viens no mūsu sadarbības līguma (Twinning) ar Eiropas Savienības (ES) partnervalsti – Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti – pamatuzdevumiem.

 Izstrādājot jaunā likuma redakciju, izdevās saglabāt kontinuitāti, tas ir, mūsu vēsturiskā mantojuma pēctecību. Saglabāta 1923.gada Valsts kontroles likuma koncepcija un gars, jo tas parādīja savu dzīvotspēju pirmskara Latvijā, un arī mēs gandrīz vai 10 gadus strādājām, balstoties uz šo likumu. Jaunais likums ir modernizēts un precizēts, un tajā ir iekļautas jaunas sadaļas. Likumā ir iestrādātas jaunas normas, ko mums ieteica vai pat lika darīt ES pārstāvji. Tas attiecas uz VK tiesībām un pienākumiem revidēt un dot atzinumus par ES līdzekļu izmantošanu līdz pat galalietotājam Latvijā, kā arī veikt likumības (tajā skaitā finanšu) un lietderības revīzijas atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem un lietot modernu revīzijas terminoloģiju. Kā teica D.Špārbergs, mēs esam ieguvuši vienu no modernākajiem un labākajiem likumiem Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Likumā ir saglabāts arī VK konstitucionālās neatkarības princips. Vienīgais „darvas piliens” šajā labajā darbā tomēr ir šoreiz līdz galam neizcīnītā VK finansiālā neatkarība. Diemžēl jālieto vārds, kas man nepatīk, jo par likumu nav jācīnās, tas ir jāpieņem demokrātiskā veidā tāds, kas aizstāvētu sabiedrības vairākuma intereses. Likumā netika iestrādāta norma, ko ieteica ES eksperti, ka par VK budžetu lemj tikai Saeima. Joprojām saglabājas interešu konflikts, jo revidējamā vienība – Ministru kabinets – nosaka finanšu apjomu, kādā mēs drīkstam to pārbaudīt. Kā redzams, smagnējā budžeta veidošanas sistēma, politiskā sistēma un politiskā koalīcija, kas ir ļoti jutīga pret tādām izmaiņām kā finanšu neatkarības maiņa, neļāva līdz galam izšķirties par tik radikālu soli.

Būtisks notikums, kas ir vairāk nekā piecu gadu darba galarezultāts, ir Publisko izdevumu un revīzijas komisijas izveide Saeimā. Tagad VK ir oficiāls sarunu partneris valsts augstākajā likumdošanas līmenī, un varu teikt, ka sadarbības sākums ir daudzsološs.

Pārskata gadā Latvijas Republikas Valsts kontrole iekļāvās ES augstāko revīzijas iestāžu Kontaktu komitejas darbā.

2002.gadā Valsts kontrolē noritēja daudz pasākumu, kas saistīti ar personāla vadības attīstību, ar VK administratīvās kapacitātes uzlabošanu un ar Latvijā līdz šim tādu reti sastopamu jaunu lietu, kā, piemēram, korporatīvā plāna izstrādāšana. Tas nav vairs tikai revīziju plāns, bet papildus tiek rēķināti katrai revīzijai nepieciešamie resursi: darba laiks, finanses, cilvēku resursi un izpildes termiņi. Galarezultātā tiks noteiktas VK darba izmaksas kopumā. Šāds racionālisma princips sasaucas ar valdības centieniem, kura izvērtē “nulles” budžeta sagatavošanas nostādnes. Es domāju, ka ikvienai iestādei vispirms jāsāk ar korporatīvā plāna sagatavošanu nākamajam darba posmam, skaidri apzinot katru izmaksu posteni. Ievērojot šādu principu, ir daudz vieglāk plānot un īstenot pārmaiņu procesus. Pārskata gadā VK darbinieki iepazinās ar vienotās darba laika uzskaites sistēmas pamatprincipiem. Jau no 2003. gada šī sistēma tiks ieviesta VK. Tā palīdzēs analizēt darba resursus un izmaksas, kā arī optimizēt revīzijas darbu.

Pievēršoties veikumam revīziju jomā, jāteic, ka laika posmā no 1998.gada, kopš VK revidē pašvaldības atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem un sniedz atzinumus par pašvaldību gada pārskatiem, pašvaldību aktīvu kopsumma ir palielinājusies par vairāk nekā 900 miljoniem latu. Protams, ka nav atklātas nekādas slēptās rezerves, bet daudzās pašvaldībās ir ieviesta kārtība uzskaitē. Vērtējot kopumā, sakārtota valsts ar labu finanšu reitingu ir uzticams partneris starptautiskos investīciju projektos. Tas zināmā mērā ceļ valsts prestižu un, kaut arī neliels, tajā tomēr ir arī VK ieguldījums. Šajā jomā ir vēl daudz darba. Esam vērsušies Saeimā un valdībā ar ierosmi izstrādāt sankciju pasākumu kopumu gadījumiem, ja pašvaldību gada pārskati nav sagatavoti kvalitatīvi, un diemžēl tā gadās, ka jāizsaka piezīme, jādod negatīvs atzinums vai arī vispār jāiztiek bez atzinuma. Kaut arī neesmu stingru sankciju piekritējs, tomēr kaut kādai sodu sistēmai ir jāpastāv, jo jābūt apziņai par soda neizbēgamību nepareizas vai nelikumīgas rīcības dēļ.

2002.gadā liela vērība tika veltīta valsts un pašvaldību iepirkuma problēmām valstī. VK ir tapis fundamentāls darbs: konsultantes Silvijas Dzintras Levrences vadībā ir sagatavots analītisks pētījums par trīs revīzijas departamentu revīziju galarezultātiem iepriekšējā, tagad jau spēkā neesošā likuma gandrīz vai piecus gadus ilgajā darbības laikā. Šajā darbā ir vērtēts publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums, sniegts starptautisko institūciju Latvijas publiskā iepirkuma sistēmas vērtējums un dots ieskats jaunā, 2001.gada 5.jūlija likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” priekšrocībās un trūkumos.

Valsts un pašvaldību iepirkumos tiek tērēta liela summa – aptuveni 1/3 daļa no valsts kopbudžeta līdzekļiem. Patlaban valstī katru gadu notiek vairāki desmiti tūkstošu iepirkumu un strādā gandrīz vai tikpat daudz iepirkuma komisiju. Saprotams, ka nekāda kontroles sistēma nevar dot pārliecinošu atbildi, vai iepirkumu un pakalpojumu ieguves procedūras noris likumīgi, jo tas pie šādas sistēmas diversifikācijas vienkārši nav iespējams. Domājams, ka nākotnē tomēr būs nepieciešamas izmaiņas normatīvajos dokumentos, kas regulē iepirkuma procedūras, jo tagadējie likumi nedod iespēju pārtraukt nelikumīgu rīcību un par to uzlikt sodu. Tomēr atkārtoti jāuzsver, ka sodīšana nav galvenais, un ir jāparedz preventīvi jeb nelikumīgas darbības novēršanas pasākumi. Iespējams, ka ir atbalstāma ideja par Iepirkumu uzraudzības biroja iekļaušanu Korupcijas un noziedzības apkarošanas biroja (KNAB) sastāvā ar daudz plašāku uzdevumu loku nekā līdz šim. VK priekšlikums ir maksimāli centralizēt vairākus iepirkuma un pakalpojumu veidus, piemēram, būvniecību, remontu, transportu un telekomunikācijas. Vairāki ieguvumi ir ļoti svarīgi: iepirkuma apjoms – lielāks un cena – zemāka, procesu vienkāršāk uzraudzīt un kontrolēt, mazāk iepirkuma komisijās iesaistīto cilvēku, un viņu profesionālisms varētu pieaugt. Protams, domājot makroekonomiskās kategorijās, pastāv zināms risks radīt svārstības tirgū, izspiežot mazāko un vājāko piegādātāju, bet, no otras puses, iespējams, noskaidrosies stiprākais, patiešām labākais preču un pakalpojumu piegādātājs ar vislabāko preci un par viszemāko cenu.

2002.gadā VK, veicot vienu no sarežģītākajām revīzijām „Latvijas kuģniecībā”, pierādīja, ka mūsu darbinieki spēj orientēties specifiskās lietās un ir pietiekami kompetenti, lai argumentēti aizstāvētu savu pārliecību par revīzijā gūtajiem pierādījumiem gan departamenta kolēģijas sēdē, gan VK Padomē, gan arī Augstākās tiesas Senātā. VK revidentiem ir tāds spēju un prasmju potenciāls, ka viņi spēj tikt galā ar ļoti sarežģītiem revīzijas uzdevumiem. Revidents jau nestrādā viens, bet strādā revidentu grupa, un šīs prasmes un zināšanas, vajadzības gadījumā – arī ekspertu viedoklis, ļauj paust VK viedokli. Tas nebūt nav mazāk svarīgs par kādas auditorfirmas viedokli, kā to dažkārt mēģina traktēt. VK ir starptautisko organizāciju INTOSAI un EUROSAI locekle, tātad starptautiski atzīta augstākā revīzijas iestāde, pat varētu teikt – līdzvērtīga starptautiski atzītai auditorfirmai.

Viena no tautsaimniecības prioritātēm Latvijā ir mežsaimniecība un ar to saistītā rūpniecība. Meži ir Latvijas galvenā dabas bagātība un aizņem aptuveni 40% valsts teritorijas. Valsts kontrole ar VK Padomes locekli Uldi Greiškalnu priekšgalā strādā, lai nepieļautu Latvijas nacionālās bagātības – mežu – nesaimniecisku izlietošanu, tas ir, izsaimniekošanu. Svarīgākie jautājumi ir meža dienestu nostiprināšana, valsts akciju sabiedrības attīstīšana un apaļkoku uzskaites normatīvās bāzes sakārtošana. Pēdējā desmitgadē daudziem Latvijas iedzīvotājiem meži ir iztikas un peļņas avots, bet tas nav attaisnojums mežu barbariskai izciršanai. Mežu dienests uzskata, ka, pastāvot nepilnībām likumos un normatīvajos aktos, gadā nelikumīgi tiek izcirsti aptuveni 150 000 kubikmetru koksnes. Nav uzskaites, cik mūsu pašu valsts mežos izcirsts gada laikā, cik izcirsts privātmežos un cik koksnes saņemts no Krievijas un Baltkrievijas, cik palicis Latvijā un cik aizvests tranzītā. Šis skaitlis ir 3,5 miljoni kubikmetru gadā. To analizēt pa sastāvdaļām patlaban nav iespējams, tāpēc steidzami jāpieņem likums par apaļkoku precīzu uzskaiti, paredzot attiecīgas soda sankcijas par pārkāpumiem. Patlaban Ministru kabinetā ir iesniegts „Apaļo kokmateriālu uzskaites likuma” projekts kopā ar MK noteikumu projektu ”Apaļo kokmateriālu uzskaites noteikumi”. Dažas Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas amatpersonas, neko nepārzinot mežsaimniecības jomā, kategoriski iebilst pret apaļo kokmateriālu uzskaites sakārtošanu Latvijā, motivēdamas to ar sev vien saprotamiem argumentiem un neieklausoties speciālistu atzinumos. Bet valstij tiek nodarīti neatgriezeniski, lieli zaudējumi!

Steidzami jāsakārto sistēma, lai veiktu precīzu apaļkoku uzskaiti un gūtu pārliecību, ka tiek izcirsts tikai noteiktais pieļaujamais koku daudzums.

Valsts kontrole ir devusi ieguldījumu arī jaunā celulozes kombināta projekta izvērtēšanas sākuma stadijā. Aizstāvot Latvijas valsts intereses, VK Konsultatīvā padome ir izstrādājusi ieteikumus, lai samazinātu valsts līdzdalību šajā projektā. VK ieteikumi ir ņemti vērā, izņemot apaļo kokmateriālu uzskaites sakārtošanu.

Nopietna revīzijas joma ir Eiropas Savienības līdzekļu revīzijas, tas ir, PHARE, ISPA un SAPARD līdzekļu izmantošanas revīzijas, kurās revidējamo finanšu apjoms ir nedaudz mazāks par 100 miljoniem latu. ES līdzekļu izmantošanas revīzijas vides jomā tika veiktas kopā ar Eiropas Revidetu tiesas (ERT) revidentiem. Mūsu darbiniekiem tas bija gan izaicinājums, gan arī mācības, un iznākums mūs apmierināja. VK un ERT revidenti sadarbojas kā līdztiesīgi partneri, jo, sagatavojot galaziņojumu, ņemti vērā visi mūsu revīziju konstatējumi, un mūsu revīzijas pierādījumi ir pamatoti. Līdzīgas revīzijas notika arī Satiksmes ministrijā, un šādas revīzijas tiek plānotas arī turpmāk.

Arvien vairāk palielinās sadarbība ar Eiropas Revidentu tiesu. Pie mums regulāri ierodas ERT revidenti un veic ES piešķirto līdzekļu izlietojuma revīzijas.

Vērtīga ir mūsu sadarbība ar OLAF (EUROPEAN COMMISSION OFFICE EUROPĖEN DE LUTTE ANTI – FRAUDE) jeb Eiropas Komisijas Krāpšanas novēršanas biroju. Tā ir institūcija, kas strādā ar ES naudas nelikumīgas tērēšanas, krāpšanas un korupcijas gadījumiem. Latvijas puses galvenais sadarbības partneris ar OLAF būs Finanšu ministrija kā valsts galvenais finanšu turētājs, bet vairākās tikšanās reizēs ar OLAF pārstāvjiem ir izteikta vēlme ciešāk sadarboties ar VK, jo viņi uzticas mūsu revīziju galarezultātiem un revīziju pieejai, kas balstīta uz starptautiskajiem revīzijas standartiem.

2002.gadā valsts budžeta projekta sagatavošanas laikā gan iepriekšējā, gan arī jaunievēlētā Saeima rūpīgi vērtēja VK Ziņojumu par 2001.gada valsts budžeta izpildi. Ziņojumā bija daudz ieteikumu, un daļa no tiem jau ir īstenota, daļa tiek analizēta, bet neviens no tiem nav noraidīts kā nepamatots vai neargumentēts. Sagatavojot 2003.gada budžetu, VK aktīvi iesaistījās Ministru prezidenta izveidotajā darba grupā, ko vadīja kolēģijas locekle, sektora vadītāja Aelita Jaunroze. Šajā darba grupā strādāja arī kolēģijas locekle, sektora vadītāja Maija Prāma un sektora vadītāja Zaiga Eglīte. Veicot šo darbu, tika likti pamati 2004.gada “nulles” budžeta vadlīnijām. Tā bija radoša sadarbība, jo problēmas tika identificētas pirms to rašanās un tika novērsti nelietderīgi līdzekļu tēriņi. Šāds sadarbības veids dod lielu efektu, un ir lietderīgi valsts budžeta projekta sagatavošanas laikā VK ciešāk sadarboties ar budžeta izstrādes darba grupu arī turpmāk. Ministru prezidents E.Repše atsūtīja pateicību un arī personīgi pateicās VK pārstāvjiem par ieguldījumu valsts budžeta projekta sagatavošanā.

scn1

Raits Černajs,
valsts kontrolieris

 Īsi par Valsts kontroli

 

Juridiskais statuss un revīzijas tiesiskais nodrošinājums

Latvijas Republikas Satversmes 87.pants noteic, ka Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde.

Valsts kontroles darbību reglamentē:

līdz 2002.gada 12.jūnijam:

  • likums “Par Valsts kontroli”, kas nosaka Valsts kontroles iekārtu, tiesisko statusu un pamatuzdevumus (pieņemts Saeimā 1993.gada 28.oktobrī);
  • likums “Valsts kontroles revīzijas reglaments”, kas nosaka revīzijas veikšanas kārtību, amatpersonu pienākumus un tiesības revīzijas gaitā, kā arī revidējamo institūciju tiesības un pienākumus (pieņemts Saeimā 1995.gada 7.septembrī),

no 2002.gada 12.jūnija:

  • Valsts kontroles likums (pieņemts Saeimā 2002.gada 9.maijā);

Projekta izstrādes stadijā ir Valsts kontroles nolikums.

Valsts kontroles vieta un loma Latvijas Republikā

Valsts kontrole ir viena no sešām konstitucionālajām valsts varas iestādēm Latvijā.

Valsts kontrole pakļauta vienīgi likumam.

VK vieta un loma Latvijas valstī dod tai iespēju labvēlīgi ietekmēt valsts pārvaldes uzlabošanās procesu un atbildības paaugstināšanos kontrolē pār sabiedriskajiem norēķiniem.

Valsts kontrole pārbauda:

  • valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus;
  • Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanu, kas iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos;
  • rīcību ar valsts un pašvaldību mantu.

Valsts kontrole revīzijas veic atbilstīgi Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Valsts kontrole veic likumības un lietderības revīzijas.

VK darbība nav attiecināma uz Saeimu.

VK var brīvi izlemt jautājumus attiecībā uz revīzijas pieeju un revīzijas metodēm. Šajos jautājumos VK neierobežo ne valdība, ne valsts institūcijas, kurās veikt revīziju ir tās pienākums. Vienīgais ierobežojums ir tas, ka VK nav nodrošināta finansiāla neatkarība, jo par tās budžetu lemj Ministru kabinets, tas ir, institūcija, kur VK veic revīzijas. Vienīgi likumā iekļauta norma, ka VK budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.

Valsts kontrole:

  • katru gadu sniedz Saeimai atzinumu par finanšu ministra iesniegto saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli). VK šo atzinumu iesniedz arī Finanšu ministrijai līdz pārskata gadam sekojošajā saimnieciskā gada 15.septembrim;
  • sniedz atzinumus par ministriju, citu centrālo valsts iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas pareizību;
  • iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam ziņojumus par īpaši svarīgiem un nozīmīgiem konstatējumiem;
  • ziņo valsts iestādēm par konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbību;
  • sadarbojas savas kompetences ietvaros ar Eiropas Savienības institūcijām un citām starptautiskām organizācijām vai institūcijām.

sh2002_1

Mērķis
Noskaidrot, vai rīcība ar Valsts kontroles pārbaudēm pakļautajiem līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva.

Nākotnes uzdevums
Radīt valstī efektīvu sabiedrisko līdzekļu izlietošanas kontroles sistēmu un nodrošināt tās darbību atbilstīgi INTOSAI (International Organization of the Supreme Audit Institutions) Revīzijas standartiem un Eiropas Savienības vadlīnijām.

img2002_3

Valsts kontroles padome. No kreisās: Padomes locekļi U.Greiškalns, A.Krūmiņš, G.Kalniņa-Priede, valsts kontrolieris, Padomes priekšsēdētājs R.Černajs, Dz.Ceihnere, I.Šķibelis

Sadarbība ar Saeimu
Līdz 2002.gada oktobrim VK sadarbību ar Saeimu nodrošināja, iesniedzot savus ziņojumus attiecīgajai Saeimas komisijai. 2002.gada 24.oktobrī LR 7.Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, izveidojot arī Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kuras pienākumos ir izskatīt VK ikgadējo ziņojumu Saeimai par finanšu ministra iesniegto saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem. Šī komisija izskatīs arī citus VK sagatavotos ziņojumus un VK sniegtos atzinumus par likumprojektiem. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, tas ir, Saeimas uzmanība tiks pievērsta VK revīziju galarezultātiem, un revīziju gaitā atklātās problēmas, ja nepieciešams, tiks risinātas likumu grozījumu veidā.

Valsts kontroles darbs sekmē:

  • finanšu kontroles sistēmas izveidi un nostiprināšanos valstī;
  • likumu ievērošanu rīcībā ar valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem un mantu;
  • iekšējā audita attīstību un iekšējo revīzijas dienestu atbildības palielināšanos;
  • likumu un citu normatīvo dokumentu pilnveidošanu, pamatojoties uz revīzijās izdarītajiem secinājumiem;
  • rada pārliecību Eiropas Komisijai, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek tērēti likumīgi un lietderīgi.

Veikums
Līdz 2002.gada 30.decembrim pabeigtas 253 revīzijas.

Veiktas finanšu gada pārskatu revīzijas 578 pašvaldībās un 27 centrālajās valsts pārvaldes iestādēs.

Personāla resursi
2002.gada 1.janvārī Valsts kontrolē strādāja 171 štata darbinieks.

Finansiālie resursi
Valsts kontroles 2002.gada budžets – Ls 1 880 852.

Informācija

Latvijas Republikas Valsts kontrole
Kr.Valdemāra ielā 26
Rīgā, LV-1937, Latvija
Darba laiks: 830 – 1715
Tālrunis 2 371 7017500
Fakss 2 371 7017673
E-pasts lrvk@lrvk.gov.lv
Mājas lapa http://www.lrvk.gov.lv

 

 

Ieskats Valsts kontroles vēsturē

 

Jaunā Latvijas Republika tapa sarežģītos un draudīgos kara laika apstākļos. Pasludinot Latvijas valsts neatkarību 1918.gada 18.novembrī, radās nepieciešamība arī pēc Valsts kontroles. Valsts kontroles dienesta darba regulēšanai sākumā piemēroja vecās cara laika instrukcijas, vienlaikus sākot izstrādāt VK likumu un revīzijas reglamentu, bet sarežģītās iekšpolitiskās situācijas dēļ darbs tika vairākkārt pārtraukts.

Tikai 1919.gada 15.septembrī tika izdoti pagaidu noteikumi par Valsts kontroli un revīzijas reglaments.

1923.gada 16.augustā stājās spēkā pirmās neatkarīgās Latvijas Republikas laika likums “Par Valsts kontroli”. Saskaņā ar to VK kļuva neatkarīga koleģiāla iestāde un jaunā statusā turpināja revīzijas darbu.

Pēc 1934.gada 15.maija apvērsuma Valsts kontroli iekļāva izpildvaras struktūrā un valsts kontrolieri iecēla Ministru kabinets. Valsts kontroles likumu saraibināja ar daudziem grozījumiem, tomēr spēkā palika likuma pirmais pants, kas noteica, ka VK ir neatkarīga koleģiāla iestāde. Šāda augstākās revīzijas iestāde pastāvēja līdz Latvijas okupācijai 1940.gadā.

Laikā no 1940.gada līdz 1993.gada oktobrim neatkarīga augstākā revīzijas iestāde Latvijā nedarbojās.

Pēc neatkarīgās Latvijas Republikas atjaunošanas 1991.gada 21.augustā jau tā paša gada 17.decembrī Augstākā Padome pieņēma likumu “Par Valsts kontroli”. Likums gan tika pieņemts, bet VK kā iestāde tika nodibināta un darbu uzsāka tikai 1992.gada augustā. Valsts kontroli vadīja galvenais valsts kontrolieris Austris Kalniņš. Toreiz VK bija pakļauta Latvijas Republikas Augstākajai Padomei.

Veicot revīzijas pēc 1991.gada 17.decembra likuma “Par Valsts kontroli”, mūsu iestādes darbā bija objektīva rakstura trūkumi un nepilnības. Šis likums neatbilda arī INTOSAI nostādnēm, un VK bija liegta iespēja iesaistīties augstāko revīzijas institūciju starptautiskajā sadarbībā.

1993.gada 6.jūnijā pilnā apjomā tika atjaunota Latvijas Republikas 1922.gada Satversme, kas nosaka arī VK statusu un vietu demokrātiskas valsts iekārtā.

1993.gada 28.oktobrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma un 1993.gada 4.novembrī Valsts prezidents izsludināja likumu “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu”. Šis likums noteica VK iekārtu un pilnvaras, kā arī tas atbilda vispārīgajām starptautiskajām revīzijas koncepcijām.

1993.gada 3.decembrī Saeima uz četriem gadiem par valsts kontrolieri ievēlēja Raitu Černaju.

1994.gada 17.oktobrī Latvijas Republikas Valsts kontroli uzņēma par pilntiesīgu locekli Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskajā organizācijā INTOSAI.

1995.gada 9.maijāLatvijas Republikas Valsts kontrole kļuva par pilntiesīgu Eiropas valstu augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskās organizācijas EUROSAI locekli.

1995.gada 7.septembrī Saeima pieņēma un 1995.gada 10.oktobrī stājās spēkā likums “Valsts kontroles revīzijas reglaments”.

Laika gaitā VK darbību reglamentējošajos likumos ir izdarīti grozījumi. 1996.gada 11.novembrī stājās spēkā izmaiņas likumā “Par Valsts kontroli”, kas noteica, ka Saeimā vēlēto amatpersonu pilnvaru laiks tiek mainīts no četriem uz septiņiem gadiem.

1997.gada 4.decembrī Saeima uz septiņiem gadiem atkārtoti par valsts kontrolieri ievēlēja līdzšinējo VK vadītāju R.Černaju.

Latvijas iekļaušanās process Eiropas Savienībā noteica arī Valsts kontroles tālākas attīstības nepieciešamību un tās sadarbības uzlabošanu ar Latvijas Republikas Saeimu. Galvenais priekšnoteikums bija mūsdienu prasībām atbilstīga Valsts kontroles likuma izstrāde un pieņemšana, kā arī speciālas komisijas izveide Saeimā, kura strādātu ar VK iesniegtajiem ziņojumiem.

2002.gada 9.maijā Saeima pieņēma un 12.jūnijā spēkā stājās jaunais Valsts kontroles likums, kura nostādnes nodrošina revīzijas sistēmas nostiprināšanu, VK darba apjoma paplašināšanu, iekļaujot arī ES piešķirto līdzekļu revīziju,  un revīzijas kvalitātes uzlabošanu.

2002.gada 24.oktobrī Latvijas Republikas 7.Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, izveidojot Publisko izdevumu un revīzijas komisiju.

 

Svarīgākais Valsts kontrolē 2002.gadā

 

1. 2002.gada 9.maijā Saeima pieņēma un 12.jūnijā stājās spēkā Valsts kontroles likums.

2. 2002.gada 24.oktobrī Saeima pieņēma likumu Grozījumi Saeimas kārtības rullī, izveidojot Publisko izdevumu un revīzijas komisiju.

3. Latvijas Republikas Valsts kontroles divpusējās sadarbības projekta (Twinning) ar Lielbritānijas Valsts kontroli pasākumi (aktivitātes) 2002.gadā:

  • Twinning eksperta konsultācija un komentāri par Valsts kontroles nolikuma projekta sadaļu, kas reglamentē revīzijas procesu, sniedzot savus definējumus un nodrošinot normatīvā akta projekta atbilstību projekta ietvaros sniegtajām zināšanām finanšu un lietderības revīziju jomā;
  • pirmo reizi organizēts mācību process jaunajiem Valsts kontroles darbiniekiem;
    finanšu un lietderības revīzijas rokasgrāmatas sadaļas izstrāde;
  • sadarbības projekta 3.komponenta personāla attīstība izpilde: amatu kategoriju un kompetenču izstrāde, amatu aprakstu sagatavošana, darba laika uzskaites sistēmas izstrāde;
  • izstrādāts Valsts kontroles Ētikas kodeksa projekts.

4. Tiek izstrādāts Valsts kontroles nolikuma projekts.

5. Izstrādāta un apstiprināta LR Valsts kontroles iekšējā audita kārtība.

6. Revidentu stažēšanās ārvalstīs.

7. Piedalīšanās SIGMA Revīzijas rokasgrāmatu sagatavošanas darba grupas semināros.

8. Baltijas valstu – Ziemeļvalstu sanāksme Rīgā, 2002.

9. Sadarbība INTOSAI un EUROSAI organizāciju līmenī.

10. Piedalīšanās EUROSAI 5.kongresā Maskavā.

11. Uzsākta sadarbība ar OLAF.

12. Sadarbībā ar Nīderlandes Valsts kontroli turpinājās 2000.gadā ierosinātā Valsts kontroles administratīvās kapacitātes stiprināšanas un vadības sistēmas pilnveidošanas projekta īstenošana. 2002.gada decembrī tika noslēgts līgums par projekta ieviešanu starp projekta ieviešanas institūciju – Nīderlandes valdības aģentūru Senter – un projekta izpildītāju – Nīderlandes Valsts kontroli (Algemene Rekenkamer). Projekta īstenošana sākās 2003.gada janvārī un turpināsies 18 mēnešus.

13. Turpinās sadarbība ar Eiropas Revidentu tiesu.

14. Saeimā iesniegts atzinums par 2001.gada valsts budžeta izpildes pārskatu.

15. Izdots “Valsts kontroles 2001.gada pārskats” un „Annual Report of the State Audit Office of the Republic of Latvia, 2001”.

 

Valsts kontroles stratēģiskā attīstība

 

img2002_4

Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments. Pirmajā rindā otrā no kreisās valsts kontroliera konsultante, Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītāja G.Kaņējeva.

LR VK Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta darbs 2002.gadā Valsts kontroles uzdevumu īstenošanā

Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments (turpmāk – RMAAD; departaments) ir izveidots 1999.gadā, kad tajā strādāja viena vecākā valsts revidente un divas valsts revidentes. 2002.gada sākumā darbu departamentā uzsāka valsts revidenta palīdze, bet oktobrī – vēl divi vecākie valsts revidenti. 2002.gada beigās departamentā strādāja seši darbinieki un direktores pienākumus līdztekus ar Sadarbības projekta ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Valsts kontroli (Twinning) ieviešanu un koordināciju veica valsts kontroliera konsultante Gaļina Kaņējeva.

Departamenta darbības pamatuzdevums ir Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plāna un tā rīcības programmas 2000. – 2004.gadam īstenošanas nodrošināšana un koordinācija ar Sadarbības projekta aktivitātēm 2002. – 2003.gadā.

Departamenta darbības mērķis ir pārņemt modernas un attīstībā esošas valsts kontroles institūcijas labāko praksi, atbilstīgi Latvijas apstākļiem to piemērot LR Valsts kontroles vajadzībām, ieviest un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību modernas administratīvās vadības sistēmās, personāla attīstībā, revīzijas metodoloģiskajā pieejās un paņēmienos, kā arī informācijas tehnoloģiju izmantošanā revīzijas un administratīvajos procesos.

sh2002_2

Sīkāk par RMAAD darbinieku un direktores pienākumu izpildītājas ieguldījumu Valsts kontroles attīstībā un darbības pilnveidošanā ir izklāstīts turpmāk.

I. LR Valsts kontroles un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Valsts kontroles sadarbības projekts (Twinning) VK administratīvās kapacitātes stiprināšanai

Sadarbības projekts ar Lielbritānijas Valsts kontroli tika uzsākts 2001.gada novembrī, bet būtiskākās aktivitātes norisinājās 2002.gadā, kad projektā paredzēto piecu komponentu pasākumos iesaistījās gandrīz vai visi Valsts kontroles darbinieki.
Sadarbības projekta eksperts komentēja Valsts kontroles nolikuma projekta sadaļu, kas reglamentē revīzijas procesu, sniedzot savus definējumus un nodrošinot normatīvā akta projekta atbilstību projekta ietvaros sniegtajām zināšanām finanšu un lietderības revīziju jomā, kā arī konsultēja mūs par to.
Mācību process jaunajiem un esošajiem Valsts kontroles darbiniekiem vērsts uz finanšu un lietderības revīziju veikšanas prasmju un zināšanu pilnveidošanu atbilstīgi labākajai starptautiskajai praksei.
Departamenta darbinieki Sadarbības projekta mācību procesā tika iesaistīti gan kā klausītāji, gan kā līdzvērtīgi lektori. Līdz ar mācību programmas vairākkārtēju atkārtošanu arvien pilnīgāk tika aptverti visi VK revidenti un vienlaikus tika stiprinātas VK pasniedzēju, tajā skaitā Inas Balcevičas, kura ir finanšu revīzijas metodoloģijas pasniedzēja, kursu pasniegšanas un profesionālās prasmes. Mācību materiāli tika izmantoti pilotrevīziju veikšanai un aprobēti praksē, lai tos pārstrādātus varētu iekļaut VK Revīzijas rokasgrāmatā saprotamā un – galvenais – visiem revidentiem pieņemamā veidā. 2003. gada rudenī, beidzoties Sadarbības projektam, finanšu un lietderības revīzijas rokasgrāmatas sadaļas paredzams piedāvāt revidentiem, lai viņi tās izmantotu darbā.
Departamenta darbinieki un direktores pienākumu izpildītāja G.Kaņējeva Sadarbības projekta 3.komponenta – personāla attīstība – izpildē ir piedalījušies amatu kategoriju, kompetenču un amatu aprakstu izstrādē, kā arī darba laika uzskaites sistēmas izveidē, ieviešanā un koordinācijā.
Administratīvās kapacitātes komponents Sadarbības projekta ietvaros pilnībā ir departamenta darbinieku kompetencē. Departaments izstrādā un ievieš VK darba plānošanas sistēmu, ar kuras palīdzību var īstenot korporatīvu, strukturētu pieeju darbības plānošanai, resursu plānošanai un uzskaitei, atskaišu un analītisku pārskatu sagatavošanai, kā arī saņemt informāciju par VK darbinieku profesionālo izaugsmi gan gada laikā, gan ilgākā termiņā. Ar šādas sistēmas palīdzību būs iespējams uzskaitīt darba veikšanai patērēto laiku, aprēķināt darba izmaksas un tam patērēto cilvēkresursu ieguldījumu, kas, savukārt, VK vadībai dos skaidru priekšstatu par iestādes darbu, atvieglos un pamatos lēmumu pieņemšanas objektivitāti.
Tehniskās palīdzības sadarbības projekta ietvaros Valsts kontrole gada beigās saņēma jaunu datortehniku un biroja tehniku. Departamenta direktora pienākumu izpildītāja vadīja iepirkuma komisijas darbu, kas izvērtēja minētās tehnikas un tās piegādes nosacījumu atbilstību PHARE finansēto piegāžu nosacījumiem.
2002.gada nogalē un 2003.gada janvārī VK darbinieki jau apguva jaunās tehnikas iespējas, lai varētu tās izmantot datorizēto revīziju veikšanai.
Sadarbības projekta beigu termiņš ir 2003.gada rudens, tomēr 2002.gadā uzsāktās pārmaiņas Valsts kontroles darbā un Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta turpmākais darbs ir vērsts uz VK ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu, lai revīzijas darbs atbilstu INTOSAI revīzijas standartiem, labākai praksei un ES vadlīnijām dalībvalstīm.

II. Piedalīšanās vietējos un starptautiskos izglītošanas, stažēšanās un darba grupu pasākumos

Departamenta darbinieki ir piedalījušies vairākos semināros un mācībās, un pārējiem Valsts kontroles darbiniekiem ir snieguši informāciju par šādiem pasākumiem:

  • SIGMA Revīzijas rokasgrāmatu sagatavošanas darba grupas semināru Viļņā 2002.gada martā, kur piedalījās departamenta direktora p. i. G.Kaņējeva. Materiāli par semināru „Revīziju rokasgrāmatu un oficiālu ziņojumu sagatavošana: pieredzes apmaiņa” ir publicēti „Valsts Kontroles Vēstīs” (2002.gada Nr.3);
  • SIGMA Revīzijas rokasgrāmatu izstrādes darba grupas kārtējo semināru Sofijā (Bulgārijā) 2002.gada jūnijā par tematu „Revīzijas politika un standarti”, kur piedalījās departamenta vecākā valsts revidente, VK pasniedzēja I.Balceviča. Par šā semināra darbu un gūto pieredzi sīkāks izklāsts ir publicēts „Valsts Kontroles Vēstīs” (2002.gada Nr.3);
  • SIGMAS kārtējo Revīzijas rokasgrāmatu sagatavošanas darba grupas semināru Bratislavā (Slovākijā) 2002.gada septembrī. Tajā piedalījās G.Kaņējeva un valsts kontroliera padomniece Inta Fiļippova, kura par seminārā gūto sagatavoja informāciju „Valsts Kontroles Vēstīm” (2002.gada Nr.5);
  • SIGMA Rokasgrāmatu sagatavošanas darba grupas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu augstākās kontroles institūciju (AKI) un ERT semināru „Revīziju kvalitātes nodrošināšana” Gdaņskā (Polijā) 2002.gada oktobrī, kur piedalījās departamenta vecākais valsts revidents Uldis Krēmers. Par semināru tika sagatavots ziņojums „Revīziju kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles pasākumi dažādu valstu AKI un nepieciešamība izstrādāt revīziju kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras Latvijas Republikas Valsts kontrolē”. Ar semināra materiāliem tika iepazīstināta Valsts kontroles Padome un Valsts kontroles darbinieki, kuri bija ieradušies uz tikšanos ar G.Kaņējevu un U.Krēmeru. Semināra materiāli publicēti „Valsts Kontroles Vēstīs” (2002.gada Nr.5);
  • gadskārtējo Baltijas un Ziemeļvalstu AKI konferenci Rīgā, kas notika no 2002.gada 2.līdz 5.septembrim; I.Balcevičas un U.Krēmera nolasītie referāti pieejami Valsts kontroles Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas Informācijas centrā;
  • vecākā valsts revidenta Jura Tenberga stažēšanos Eiropas Revidentu tiesā no 2002.gada 1.marta līdz 31.jūlijam. Apjomīgais materiāls „ES finansējums kandidātvalstīm – revīzijas metodoloģija un prakse ar skatu no Eiropas Revidentu tiesas”, par kuru tika nolasīta lekcija Valsts kontroles darbiniekiem, publicēts „ Valsts Kontroles Vēstīs” (2002.gada Nr.5).

III. Sadarbības projektu izstrāde un pieteikumu aizstāvēšana

2002.gadā sadarbībā ar Nīderlandes Valsts kontroli turpinājās darbs pie jau 2000.gadā ierosinātā Valsts kontroles administratīvās kapacitātes stiprināšanas un vadības sistēmas pilnveidošanas projekta. Jūnijā Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrija atbalstīja LR Valsts kontroles izstrādāto projekta pieteikumu Nīderlandes valdības pirmsiestāšanās sadarbības programmas MATRA finansējuma saņemšanai. 2002.gada vasarā tika izstrādāti projekta darba uzdevumi (Terms of Reference) un decembrī tika noslēgts līgums par projekta ieviešanu starp projekta ieviešanas institūciju – Nīderlandes valdības aģentūru Senter – un projekta izpildītāju – Nīderlandes Valsts kontroli (Algemene Rekenkamer). Projekta īstenošana sākās 2003.gada janvārī un turpināsies 18 mēnešus. Pirmie trīs mēneši ir projekta uzsākšanas posms. Apstiprinātais projekta budžets ir EUR 325 000.
Departamenta direktora pienākumu izpildītāja izstrādāja un pieteica tehniskās palīdzības projekta pieteikumu ES PHARE 2003 palīdzības saņemšanai LR Finanšu vadības sistēmas pilnveidošanas ietvaros ārējās revīzijas stiprināšanai, kas pēc savas būtības ir 2001.gada novembrī sāktā Sadarbības projekta ar Lielbritānijas Valsts kontroli (Twinning) turpinājums. Projekta pieteikumu atbalstīja LR Finanšu ministrija un ES PHARE 2003 koordinācijas padome.
Projekta pieteikums ir iesniegts izvērtēšanai Eiropas Komisijas atbildīgajā ģenerāldirektorātā.

IV. Mācības

ES pirmsiestāšanās Twinning projekta konsultants Pīters Kārlils (Peter Carlill) un departamenta vecākā valsts revidente I.Balceviča vadīja mācību kursu „Finanšu revīzija”, ko noklausījās visi Pašvaldību revīzijas departamenta darbinieki, Valsts budžeta revīzijas departamenta darbinieki, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta darbinieki un divi Privatizācijas procesa revīzijas departamenta darbinieki. Pēc mācībām sadarbībā ar konsultantu P.Kārlilu tika sniegtas konsultācijas, skaidrojumi un organizēti semināri par finanšu revīzijas metodoloģiskajiem jautājumiem. Pašvaldību revīzijas departamenta darbiniekiem, kuriem bija radušies jautājumi (problēmas), ieviešot praksē mācībās apgūto finanšu revīzijas metodoloģiju, ir saņēmuši metodoloģisku un praktisku palīdzību teorētisko zināšanu izmantošanai. Lai nostiprinātu revīziju teorētisko zināšanu izmantošanu praksē, ir uzsāktas un turpinās četras finanšu un lietderības pilotrevīzijas, kuru pieredze tiks transformēta revīzijas rokasgrāmatas attiecīgajās sadaļās.
Trīs departamenta darbinieki un departamenta direktora pienākumu izpildītāja piedalījās mācību programmā kā lektori jaunajiem Valsts kontroles darbiniekiem. I.Balceviča Valsts kontroles darbiniekiem – pasniedzējiem palīdzēja sagatavoties šim mācību pasākumam, bet J.Tenbergs, Iveta Magone un G.Kaņējeva kļuva par pasniedzējiem saviem jaunajiem kolēģiem.

V. Valsts kontroles darbību reglamentējošie iekšējie normatīvie akti

Departamentā tika izstrādāts Valsts kontroles Ētikas kodeksa projekts, kas tika nodots apspriešanai visiem Valsts kontroles darbiniekiem. Izvērtās plaša diskusija par Ētikas kodeksa mērķauditoriju un Ētikas komisijas nepieciešamību Valsts kontrolē, tāpēc kā ekspertus nācās iesaistīt Latvijas Ētikas padomes locekļus.
Patlaban Valsts kontroles darbinieku Ētikas kodeksu apspriež VK darbinieki, bet tuvākajā laikā tas tiks nodots VK Padomei apspriešanai un apstiprināšanai.
Departamenta darbinieki piedalījās Valsts kontroles nolikuma projekta izstrādē un atbildēja par nolikuma IV sadaļas izstrādi par Valsts kontroles revīziju veikšanas kārtību. Departamentā izstrādāja jaunu šīs nolikuma sadaļas variantu, kas jau daudzkārt ir izskatīta Valsts kontroles nolikuma izstrādes darba grupas sēdēs un vairākas reizes ir pilnveidota un paplašināta. Izstrādājot Valsts kontroles revīziju veikšanas kārtību, tiek ņemtas vērā gan revīzijas standartu prasības, gan Valsts kontroles pašreizējā prakse revīziju veikšanā, gan arī labākā ārvalstu pieredze revīziju veikšanā un revīzijas vadlīniju noteikšanā, gan ārvalstu konsultantu ieteikumi.
Nolikuma sadaļā ir iecerēta atšķirīga revīziju veikšanas kārtība likumības un lietderības revīzijām. Būs dažas īpašas nianses revīzijām par gada pārskatu sagatavošanas pareizību.
Valsts kontroles nolikuma izstrādes gaita ir bijusi ļoti sarežģīta, ņemot vērā dažādo revīzijas praksi Valsts kontroles revīzijas departamentos, un tas nosaka nepieciešamību pāriet uz iespējami vienotu un mūsdienīgāku pieeju likumības un lietderības revīziju veikšanai.
2002.gada III ceturksnī Lielbritānijas Valsts kontroles īstermiņa eksperta, Eiropas Savienības pirmsiestāšanās konsultanta un RMAAD vadībā Valsts kontrole varēja iepazīties ar vienkāršās darba laika uzskaites sistēmas projektu, kas pamatojas uz saistītām Excel elektroniskajām tabulām, kā arī sniegt savus komentārus un papildinājumus šim projektam. 2002.gada oktobrī pēc iesniegto priekšlikumu un ierosinājumu apkopošanas tika uzsāktas sistēmas ieviešanas procedūras. Sadarbībā ar Lielbritānijas īstermiņa ekspertu un Eiropas Savienības pirmsiestāšanās konsultantu RMAAD izstrādāja Vienkāršās darba laika uzskaites veikšanas instrukciju un Vienkāršās darba laika uzskaites veidlapu. Sagatavotais projekts tika iesniegts izskatīšanai Valsts kontroles Padomē. 2002.gada 23.decembrī Valsts kontroles Padome nolēma akceptēt projektu ”Par Latvijas Republikas Valsts kontroles vienkāršās darba laika uzskaites sistēmu 2003.gadā”. Vienkāršās darba laika uzskaites sistēma Valsts kontrolē ir ieviesta no 2003.gada 1.janvāra.
Pamatojoties uz Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plānu un Sadarbības līgumu ar Lielbritānijas Valsts kontroli (Twinning), lai attīstītu Valsts kontroles resursu vadību un uzsāktu korporatīvo plānu izstrādi, RMAAD izstrādāja „Valsts kontroles korporatīvā plāna 2003.gadam projektu” (shēmu), „Ieteikumus Valsts kontroles revīziju plāna 2003.gadam projekta sagatavošanā” un „Valsts kontroles plānošanas procesa laika grafiku” un iesniedza tos izskatīšanai Valsts kontroles Padomē. 2002.gada 25.novembrī Valsts kontroles Padome apstiprināja projektu “Par Latvijas Republikas Valsts kontroles korporatīvo plānu 2003.gadam”.
Novembra beigās Valsts kontroles darbinieki pēc skaidrojošo dokumentu saņemšanas uzsāka jaunās plānošanas kārtības ieviešanu, veidojot 2003.gada plānu saistībā ar Valsts kontroles iekšējām darba rezultātu analīzes sistēmām, kas domātas darba sniegumu kvantitatīvai un kvalitatīvai novērtēšanai un kontrolei. RMAAD ir sagatavojis Korporatīvā plāna projektu 2003.gadam, un VK Padome to ir apstiprinājusi. Korporatīvais plāns ietver revīzijas departamentu revīziju plānu, norādot revīzijas tematu (revidējamo vienību), revīzijas veikšanas laiku, tam nepieciešamo cilvēkstundu skaitu un finansējuma apjomu, kā arī kopsavilkumu par galvenajiem jautājumiem un attīstības virzieniem, kas nākamajā gadā plānoti Valsts kontrolē.

Īstenojot otro darbības virzienu, departaments 2002.gadā veica VK darbības analītisko un ziņojumu sagatavošanas darbu:

  1. Sagatavots Analītiskais pārskats par Valsts kontroles revīzijas departamentu darbu 2001.gadā, kā arī analītiskie pārskati par Valsts kontroles revīzijas departamentu darbu 2002.gada trijos, sešos un deviņos mēnešos.
  2. Departaments regulāri sniedzis ceturkšņa pārskatus par Latvijas Nacionālās programmas integrācijai ES izpildes gaitu.
  3. Sagatavots ziņojums par finanšu kontroli Latvijas – ES Asociācijas komitejas sanāksmei Briselē 2002.gada 12.jūnijā, kur piedalījās G.Kaņējeva un sniedza informāciju par jauno Valsts kontroles likumu, tajā noteiktajiem Valsts kontroles uzdevumiem, pienākumiem un tiesībām, kā arī par VK finansēšanas kārtību. Tika sniegta informācija arī par VK Stratēģiskās attīstības plāna pasākumu ieviešanu revīzijas standartu un institūcijas kapacitātes paaugstināšanas jomās.
  4. 2002.gada 11.septembrī Briselē notika ES – Latvijas apakškomitejas sanāksme par muitu, nodokļiem, narkotikām un naudas atmazgāšanu. Šajā sanāksmē VK sniedza ziņojumu revīzijas un finanšu kontroles sadaļā par VK finanšu neatkarības jautājumu, VK veiktajām revīzijām, sadarbību ar Saeimu un Ģenerālprokuratūru, kā arī par aktivitātēm administratīvās kapacitātes stiprināšanā.
  5. 2002.gada oktobrī RMAAD noteica pasākumus, kas veicami VK, lai novērstu tos trūkumus, kuri minēti Eiropas Komisijas kārtējā progresa ziņojumā un kurus bija apkopojusi Ārlietu ministrija. Šie pasākumi ir ietverti VK Stratēģiskās attīstības plānā, un tos ir paredzēts veikt Sadarbības projekta ar Lielbritānijas Valsts kontroli (Twinning) ietvaros, lai stiprinātu institūciju. Valsts kontroles RMAAD ir atbildīgs par VK Stratēģiskās attīstības plāna rīcības programmas īstenošanu un turpina vadīt un koordinēt VK attīstības procesus, lai veidotu mūsu iestādi par modernu un mūsdienīgu ārējās revīzijas struktūru valsts finanšu sistēmas vadībā.

Gaļina Kaņējeva,
valsts kontroliera konsultante,
Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības
departamenta direktora pienākumu izpildītāja

 

Valsts kontroles Atzinības raksta nolikums

 

1996.gada 24.decembrī Valsts kontroles Padome pieņēma lēmumu par Valsts kontroles Atzinības raksta nodibināšanu.

Valsts kontroles Atzinības raksta
NOLIKUMS

Lai izteiktu Valsts kontroles kā neatkarīgas koleģiālas institūcijas atzinību par līdzdalību Valsts kontroles attīstības veicināšanā, tiek nodibināts Atzinības raksts.

Ierosinājumu par Atzinības raksta piešķiršanu valsts kontrolierim iesniedz Valsts kontroles padomes un kolēģiju locekļi.

Valsts kontrolieris iesniegtos ierosinājumus izskata viena mēneša laikā no to iesniegšanas dienas un pieņem motivētu lēmumu, kārtējā sēdē informējot par to Valsts kontroles padomi.

Valsts kontroles Atzinības rakstu piešķir ar valsts kontroliera rīkojumu, kurā tiek noteikts apbalvojuma pasniegšanas laiks un vieta.

Tehnisko nodrošinājumu veic Valsts kontroles kanceleja.

Valsts kontroles Atzinības rakstu ir tiesīgs pasniegt vienīgi valsts kontrolieris ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc Atzinības raksta piešķiršanas.

scn1

Valsts kontrolieris
R.Černajs

ATZINĪBAS RAKSTA LAUREĀTI 2002

2002.gada 15.novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas 84. gadadienas priekšvakarā par ieguldījumu Valsts kontroles attīstībā R.Černajs pasniedza Valsts kontroles Atzinības rakstus vairākiem darbiniekiem:

L.Baukšei – Pašvaldību revīzijas departamenta vecākajai valsts revidentei.

B.Breidakam – Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas loceklim, sektora vadītājam un no 2002.gada septembra – Valsts budžeta revīzijas departamenta direktora pienākumu izpildītājam.

L.Ceimerei – Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas loceklei, sektora vadītājai.

M.Doroško – Privatizācijas procesa revīzijas departamenta vecākajai valsts revidentei.

V.Pokulei – Valsts budžeta revīzijas departamenta valsts revidentei.

V.H.Pucim – Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas loceklim, sektora vadītājam.

J.Rumkovskim – Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģijas loceklim, sektora vadītājam.

D.Timšānei – Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas loceklei, sektora vadītājai.

T.Zlēmetai – Lietvedības daļas vadītājai.

img2002_5

2002.gada Atzinības raksta laureāti. No kreisās: pirmajā rindā D.Timšāne, T.Zlēmeta, R.Černajs, L.Baukše, V.Pokule. Otrajā rindā: L.Ceimere, V.H.Pucis, B.Breidaks un J.Rumkovskis

 

Revīzijas darbs Valsts kontrolē

 

2002.gadā Valsts kontrolē revīzijas darbu veica četri departamenti: Valsts budžeta revīzijas departaments, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments, Pašvaldību revīzijas departaments un Privatizācijas procesa revīzijas departaments. Pārskata gadā ir pabeigtas 253 revīzijas lietas, 29 no tām revidentu ziņojums sagatavots 2001.gadā.
Valsts budžeta revīzijas departamentā pārskata gadā ir pabeigtas 109 revīzijas lietas (no tām 25 bija 2001.gadā uzsāktās revīzijas), Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā attiecīgi – 40 (9), Pašvaldību revīzijas departamentā – 75 un Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 29 (6).

Revīziju skaits

graf1

Veikta Valsts kontroles likuma un likuma „Par budžetu un finanšu vadību” noteiktā kārtībā finanšu ministra iesniegtā „Latvijas Republikas 2001.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” revīzija. Pārbaude veikta, izmantojot starptautiskos revīzijas standartus.
Pārskats atbilst likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 31.pantā noteiktajām prasībām un ietver visu finanšu rādītāju informāciju salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Saskaņā ar likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 30.panta 3.daļas nostādnēm pārskata gadā VK ir izvērtējusi 2001.gada finanšu gada pārskatu sagatavošanas pareizību 604 revidējamām vienībām. Valsts budžeta revīzijas departaments ir sniedzis atzinumus par 27 ministriju un centrālo valsts budžeta iestāžu un Pašvaldību revīzijas departaments – par 578 pašvaldību 2001.gada finanšu pārskatu sagatavošanas pareizību.

Ministriju un iestāžu gada finanšu pārskatu revīziju sistēma

sh2002_3                                         sh2002_4

Atzinums bez piezīmes sniegts par 26 ministriju un centrālo valsts iestāžu un 382 pašvaldību gada pārskatiem.
Atzinums ar piezīmi sniegts par 1 ministrijas un 163 pašvaldību gada pārskatiem.
Negatīvs atzinums sniegts par 12 pašvaldību gada pārskatiem, bet 21 pašvaldībai atteikts sniegt atzinumu par gada pārskatu.

Likuma “Par pašvaldībām” 71.pants noteic, ka finanšu revīziju veikšanai, revīzijas pārskatu sagatavošanai un atzinuma sniegšanai par saimnieciskā gada pārskatu vietējās pašvaldības dome (padome) ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmas vai zvērinātus revidentus, par kuru darbu maksā no attiecīgās pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem. 2002.gadā visas 578 Latvijas pašvaldības iesniedza Valsts kontrolē 2001.gada finanšu pārskatus kopā ar neatkarīgu revidentu atzinumiem.

Negatīvu atzinumu sniegšanas un atteikumu sniegt atzinumu svarīgākie iemesli bija šādi:

  1. grāmatvedības uzskaites kārtošanā nebija ievērots likums “Par grāmatvedību”;
  2. nebija ievērots Valsts kases instrukcijas Nr.1 „Finanšu pārskata sastādīšanas instrukcija” noteiktais uzkrāšanas princips;
  3. bilancē nebija atspoguļots viss pašvaldības valdījumā esošais nekustamais īpašums, nebija uzrādīti ilgtermiņa finanšu ieguldījumi, nebija veikta to pārvērtēšana;
  4. vairāku pašvaldību Valsts kontrolei iesniegtajās bilancēs uzrādītā informācija atšķīrās no informācijas veidlapā Nr.35 „Informācija par bilances izmaiņu uz 01.01.2001. saskaņā ar FM instrukcijas Nr.3–XII daļu ”Noslēguma jautājumi””, kā arī pārskata veidlapās par pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem un speciālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem;
  5. pašvaldības nebija ievērojušas LR Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumu Nr.96 „Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem” prasības attiecībā uz pamatlīdzekļu novērtēšanu, kā arī netika rēķināta amortizācija pamatlīdzekļiem.

Valsts kontroliera ziņojumi
Pamatojoties uz revīziju rezultātiem, sagatavoti četri ziņojumi.

Iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi
Pārskata gadā Valsts kontroles revīzijas departamenti ir sagatavojuši 61 atbildi uz saņemtajiem iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem.

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai iesniegtie materiāli
Saskaņā ar likuma “Valsts kontroles revīzijas reglaments” 9.panta nostādnēm 2002.gadā revīzijas departamenti nosūtīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai dokumentus par septiņām revīziju lietām.

Tiesībsargājošās iestādēs iesniegtie materiāli

graf2

 

Analītisks materiālu vērtējums revīzijas temata ietvaros

 

Analītiski izvērtētas šādas Valsts kontrolē veiktās revīzijas:

  • valsts un pašvaldību pasūtījumu revīzijas;
  • finanšu pārskatu revīzijas.

1. Valsts un pašvaldību pasūtījumi
Analītiski izvērtēti Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta, Valsts budžeta revīzijas departamenta un Pašvaldību revīzijas departamenta veiktie valsts un pašvaldību pasūtījumu revīziju galarezultāti 1996.gada 24.oktobra likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” darbības laikā – no 1997.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim.

Analītisko vērtējumu nosacīti var sadalīt trīs daļās:

  • publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums;
  • pārskats par Valsts kontroles veikto valsts un pašvaldību pasūtījumu revīziju galarezultātiem 1996.gada 24.oktobra likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” darbības laikā – no 1997.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim;
  • 2001.gada 5.jūlija likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” ievērošana.

1.1. Publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums
Latvijā publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums ieviests nesen un tas ir mainīgs. Līdz 1996.gada 24.oktobra likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” pieņemšanai kārtību, kas regulēja, kā tiek sagatavots, izvietots un pildīts valsts pasūtījums, noteica LR Ministru kabineta 1990.gada 26.novembra noteikumi Nr.207; 1991.gada 26.septembra noteikumi Nr.250 un 1994.gada 23.marta noteikumi Nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”.
Tiesiskajā regulējumā par publisko iepirkumu galvenajam apsvērumam jābūt brīvai konkurencei un vienlīdzīgai attieksmei pret izpildītājiem. Galvenais publiskajā iepirkumā ir ekonomiskais izdevīgums. No korupcijas viedokļa valsts un pašvaldību iepirkumi ir īpaši jutīga joma. Publiskā iepirkuma tiesiskajā regulējumā ir iespējams ieviest normas, kas mazina korupcijas risku, tāpēc tas jāņem vērā, veidojot publiskā iepirkuma tiesisko sistēmu.
Latvijas publiskā iepirkuma sistēmu ir vērtējušas vairākas starptautiskas institūcijas. 2002.gada novembrī publicētais Atvērtās sabiedrības institūta (ASI) pētījums par korupciju un tās novēršanas politiku Eiropas Savienības kandidātvalstīs liecina, ka korupcija un interešu konflikti lielākā vai mazākā mērā visās šā reģiona valstīs ietekmē likumu un lēmumu pieņemšanas procesu. Plašas nelikumības saistās ar valsts un pašvaldību iepirkumiem. 2001.gada janvārī Pasaules Banka laida klajā Valsts publiskā iepirkuma novērtējuma ziņojumu (County Procurement Assessment Report).
„Valsts sagrābšana” ir termins, ko Pasaules Banka devusi neierobežotai biznesa interešu ietekmei politikā. Pētījumā atzīts, ka nekontrolētā lobēšana ir nopietna problēma daudzās ES kandidātvalstīs. Valsts sagrābšana tiek uzskatīta par vienu no galvenajām Latvijas problēmām.
„Latvija savu reputāciju par „valsts sagrābšanu”, ar ko tiek saprasta privātu interešu nelikumīga ietekme uz likumu un lēmumu pieņemšanu, ir izpelnījusies saistībā ar spēcīgām lobiju interesēm”, teikts pētījumā. 49% no aptaujātajām firmām apgalvo, ka tās ietekmē izpildvaras līmenī pieņemtos lēmumus, 40% – parlamentārā līmenī. Tas ir augstākais rādītājs ES kandidātvalstu vidū.
Par spīti centieniem pieņemt arvien stingrākus valsts un pašvaldību iepirkumus regulējošus likumus, „korupcija valsts iepirkumos joprojām ir nopietna un plaši izplatīta problēma lielākajā daļā, ja ne visās kandidātvalstīs”. Lielā daļā valstu, ieskaitot Latviju, kukuļi 10 – 20% apjomā no līguma vērtības tiek nosaukti kā maksa par tiesībām iegūt valsts un pašvaldību pasūtījumu.
Vērtējot sabiedrības attieksmi pret korupciju un iesaistīšanos tās izskaušanā, ASI pētījuma autori kandidātvalstīs redz divas galējības: dažos gadījumos korupcijas līmenis sabiedrības uztverē ir uzpūsts, turpretim citās valstīs sabiedrība ir apbrīnojami vienaldzīga.
Vērtējot sabiedrības attieksmi pret korupciju un iesaistīšanos tās izskaušanā, ASI pētījuma autori Latviju min kā pozitīvu piemēru, jo te pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām ir būtiska loma korupcijas novēršanas politikas formulēšanā, un tās “turpina neatlaidīgi izdarīt spiedienu uz valdību, lai šo politiku īstenotu”.
Atvērtās sabiedrības institūta pētījumā identificētās problēmas Latvijā: korupcijas apkarošanas institūciju vājā sadarbība, neierobežota lobēšana, partiju finanses, valsts un pašvaldību iepirkumi.
Eiropas Komisijas 2001.gada progresa ziņojumā identificētās jomas un problēmas Latvijā: valsts pārvalde; koordinācijas trūkums korupcijas apkarošanā.
Uzsākot sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), Latvijas likumdevēji diezgan īsā laikā izveidojuši eiropeisku likumu sistēmu, taču neprecizitātes likumu formulējumos paver iespēju interpretēt likumus katram pēc savām vajadzībām. Tas ļauj likumpārkāpējiem izvairīties no atbildības, slēpjoties aiz kaut kādas sīkas likuma formalitātes. Latvijā likumi izskatās sakārtoti uz papīra, bet lielas problēmas vēl pastāv likumu piemērošanā un izpildē. Joprojām nav nodrošināts, lai likumi tiktu vienādi tulkoti visās valsts iestādēnes un tiesās. Likuma jēgai ir jābūt vissvarīgākajai, likumdevējam jābūt juridiski precīzākam.
Valsts un pašvaldību iepirkumu analīze liecina, ka normatīvo aktu prasības netiek precīzi izpildītas. Latvijā publiskajos iepirkumos šīs neprecizitātes un pārkāpumi ir plaši izplatīti. Tas izraisa pārdomas: vai nu normatīvo aktu prasības nav izpildāmas, vai arī amatpersonas ir nezinīgas, neizpildīgas vai pat nolaidīgas un, visbeidzot, liecina, ka tiek pavērts ceļš uz korupciju.
Dokumentāri nepamatota valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršana, pirmkārt, ir likuma un sekundāro, tam pakārtoto normatīvo aktu tīšs pārkāpums, kas pieļauj, ka godīgi ierēdņi var tikt apvainoti korupcijā un pakļauti nepatiesiem apvainojumiem. Dokumentāri nepamatota valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršana nerada sabiedrības uzticību šīm norisēm.
Sabiedrībai būtu jāpiedalās valsts un pašvaldību iepirkumu piešķiršanas norisēs un jāseko valsts un pašvaldību iepirkumiem; ja sabiedrība to nedarīs, nelīdzēs pat vislabākie likumi.

1.2. Pārskats par Valsts kontroles veikto valsts un pašvaldību pasūtījumu revīziju galarezultātiem
Analītiski izvērtēti Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta, Valsts budžeta revīzijas departamenta un Pašvaldību revīzijas departamenta veiktie valsts un pašvaldību pasūtījumu revīziju galarezultāti 1996.gada 24.oktobra likuma „Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” darbības laikā – no 1997.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim.
Pēc analīzes var secināt, ka publiskā iepirkuma mērķis – panākt racionālu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu, veicināt iespējami plaša piegādātāju un darba izpildītāju loka iesaistīšanu valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildē, nodrošināt brīvu konkurenci starp piegādātājiem un darbu izpildītājiem, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret viņiem, panākt valsts pasūtījuma norisēs atklātumu un publiskumu un nodrošināt sabiedrības uzticību šīm norisēm – tā visplašākajā nozīmē nav sasniegts. Par to liecina pārbaudēs konstatētie sistemātiskie procedūras pārkāpumi publiskā pasūtījuma izpildē: netiek ievērotas valsts un pašvaldību pasūtījumu reglamentējošo dokumentu prasības.
Valsts kontrole pārbauda valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanu gan izlases veidā, gan sakarā ar iesniegtajām sūdzībām vai publikācijām republikas presē. Valsts un pašvaldību pasūtījumu pārbaudes tiek veiktas arī citu pārbaužu (budžeta programmu, finanšu pārskatu, valsts mantas izlietošanas) ietvaros.
Revīzijās, kur viens no pārbaudāmajiem jautājumiem ir valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norise, galvenā uzmanība tiek pievērsta noslēgto pasūtījuma līgumu pamatnosacījumu izpildei. Veicot detalizētas pārbaudes, tiek izmantotas sīki izstrādātas pārbaužu programmas, kas aptver likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu noteikto prasību ievērošanas pārbaudi.
Pārbaudot valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas un izpildes norises atbilstību likuma un normatīvo aktu prasībām pārskata posmā (1997. – 2001.gads), ir veiktas dažāda līmeņa pārbaudes, iegūtie dati ir atšķirīgi pēc satura, bet kopumā pārskats ļauj secināt, kā tiek ievērotas likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasības, kā tiek pildīts valsts un pašvaldību pasūtījums, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda.
Valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas objektivitāti bieži vien apšauba uzņēmēji, un tas ir pamatoti, jo Valsts kontroles veiktajās pārbaudēs konstatēti sistemātiski pārkāpumi publiskā pasūtījuma izpildē. Visbiežāk tiek pārkāptas likuma un normatīvo aktu prasības, kas nosaka valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas kārtību.
Konstatēti gadījumi, ka oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vai vietējā laikrakstā netiek publicēti sludinājumi par valsts un pašvaldību pasūtījumu, izstrādātais konkursa nolikums nereti nesatur vērtēšanas kritērijus, nolikuma noteikumi nav pietiekami precīzi izstrādāti un skaidri aprakstīti, tāpēc izsoles dalībniekiem nesniedz skaidru priekšstatu par izsoles preci vai pakalpojumu un to piegādes vai izpildes noteikumiem. Nereti lētākais piedāvājums tiek noraidīts bez ekonomiska un juridiska pamatojuma, izsolītā pakalpojuma darba daudzums neatbilst faktiskajam un paredzētajam, bez pamatojuma tiek samazināts izsoles dalībnieku skaits, netiek veikta vispusīga izsoles pretendentu finansiālās stabilitātes analīze. Izsoles uzvarētājs neievēro valsts pasūtījuma līgumā noteiktos preču piegādes termiņus, tiek veikta paredzēto darbu un piegāžu nepamatota priekšapmaksa par daļēju vai visu līgumā paredzēto summu, līdzekļi netiek izlietoti atbilstīgi apstiprinātajai tāmei, tiek pārsniegtas konkursa nolikumā paredzētās summas. Nerīkojot izsoli (konkursu) vai cenu aptauju, tiek noslēgti līgumi par darba veikšanu, preču piegādi un pakalpojumiem. Izsoles piedāvājumā minētie vērtēšanas noteikumi tiek grozīti procedūras laikā vai pat pēc līguma noslēgšanas izpildītājam par labu un bez tehniski ekonomiska pamatojuma.

Valsts kontroles pārbaudīto izlietoto līdzekļu summa 1999.gadā bija Ls 14 milj., 2000.gadā – Ls 33,3 milj. un 2001.gadā – Ls 36,3 milj. Vidēji gadā pārbaudīts 4 – 5% no kopējās valsts un pašvaldību pasūtījumu summas.

Valsts un pašvaldību pasūtījumu un pārbaužu skaits un procentuāli negatīvo pārbaužu skaits

graf3

Pārbaudīto pasūtījumu skaits un izvēlētā valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas metode

graf4

Pasūtījumu skaits un izpildītāji

sh2002_5

1.3. 2001.gada 5.jūlija likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” ievērošana
Likums stājās spēkā 2002.gada 1.janvārī. Valsts kontrole gan likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” projekta stadijā, gan likuma darbības laikā iesniegusi priekšlikumus un iebildumus par likumu LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Dotas arī atsauksmes par likumam pakārtoto normatīvo aktu – LR MK noteikumu Nr.558, Nr.559, Nr.560 – projektiem.
Vai jaunais iepirkuma likums dod iespējas sekot valsts naudas izlietojumam, nodrošina lielāku atklātību, sašaurina iespējas negodīgi izmantot tā interpretācijas, vai iepirkuma process kļūst ne vien publiskāks, bet arī tiek stingrāk kontrolēts?
Uz šo jautājumu ir divējāda atbilde: jā un nē.
Jaunajā likumā salīdzinājumā ar iepriekšējo ir daudz precīzāk noteikts, kādos gadījumos jāizvēlas konkurss, cenu aptauja vai sarunu procedūra. Pasūtītājs vairs nevar veikt iepirkumu, izskatot tikai viena pretendenta piedāvājumu. Ar konkursa nolikumu un līguma projektu var iepazīties visi interesenti. Vismaz trim iepirkuma komisijas locekļiem jābūt ar padziļinātām zināšanām iepirkuma jomā. Ja iepirkuma līgums tiek slēgts par būvdarbiem, kuru paredzamā līgumcena pārsniedz Ls 5000, komisijā jābūt vismaz vienam sertificētam būvspeciālistam. Pēc līguma noslēgšanas būs pieejama informācija arī par iepirkuma komisijas sastāvu, iesniegto piedāvājumu saraksts (tajā skaitā visu pretendentu nosaukumi un piedāvātās cenas), piedāvājumu izvēles kritēriju un sarunu īss apraksts. Pēc uzvarētāja paziņošanas līgumu nedrīkst slēgt 10 dienas, kurās pretendenti var iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā. Sūdzības gadījumā bez biroja atļaujas līgumu slēgt aizliegts. Līdz šim par vairākiem procedūras punktiem sūdzības nepieņēma, tagad var sūdzēties par visu.
Kopumā likums krietni vien uzlabots, un tas ir būtisks solis pretim atklātai un efektīvai valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanai un vienlīdzīgai konkurencei starp pasūtījuma izpildītājiem. Tomēr likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” joprojām saskatāmi trūkumi, kuru novēršana ir būtiska, lai nodrošinātu pietiekamu iepirkuma procesa atklātību.
Likumā ir vairākas neprecizitātes, kas attiecas uz informācijas atklātības principu: nosakot, ka konkursa protokola viena daļa ir pieejama, nekas nav teikts par to, vai publiskojami cenu aptaujas protokoli un vai ir pieejams noslēgtais līgums. Likums neparedz noslēgtā līguma publiskošanu, kā arī negarantē nelikumību novēršanu konkursa norises gaitā, bet līguma pieejamība varētu atturēt amatpersonas no negodīgiem un nelikumīgiem darījumiem.
Pasūtītājam ir jārēķinās, ka pretendents var sūdzēties, tomēr likums ierobežo to personu loku, kas drīkst iesniegt sūdzības. Likums nenoteic, kā nodrošināt iepirkuma uzraudzību, ja neviens nesūdzas. Iznāk tā: ja nav sūdzību, nevajag pārbaudīt.
Iepirkuma uzraudzības birojs (IUB) var ietekmēt konkursa norisi vienīgi tad, ja tas laikus saņēmis sūdzību. Kad ir noslēgts civiltiesiskais līgums, iesniegt sūdzību IUB ir jau par vēlu, var tikai vērsties ar sūdzību tiesā. Likums nenoteic, kas notiek, ja sūdzības iesniedzējs pasūtītāja pieņemtos lēmumus pārsūdz tiesā: vai tiek apturēta noslēgtā iepirkuma līguma darbība tiesas prāvas laikā? Tiesāšanās process var ieilgt, līgums šajā laikā turpina darboties, bet ja tiesa atzīst nelikumības, liek pārtraukt vai lauzt līgumu, tad iepriekš paveiktais, iestrādes ir neatgriezenisks process, kas var izraisīt jaunas tiesas prāvas ar prasību pasūtītājiem atmaksāt mantiskos un finansiālos ieguldījumus, var pagarināt pasūtījuma izpildes termiņu un sadārdzināt pasūtījumu. Bet kas maksās par pieļautajām kļūdām? Pagaidām no sava budžeta to dara vienīgi valsts vai pašvaldības. Bargākais sods, ko par nelikumīgu rīcību saņem valsts vai pašvaldību naudas tērētājs, ir aizliegums slēgt līgumu ar izraudzīto pasūtījuma izpildītāju. Vainīgās amatpersonas līdz šim nav uztraucis administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētais sods Ls 100 – 200. Vajadzētu apsvērt iespēju par bargāku sodu noteikšanu. Kukuļošana un citi krimināli sodāmi nodarījumi jāapkaro arī ar represīvām metodēm (kriminālvajāšana, palielināti administratīvie naudas sodi). Amatpersonu kvalifikācijai jābūt tādā līmenī, kas nepieļautu pārkāpumu izskaidrot ar nezināšanu un neprasmi.
Jānostiprina amatpersonas atbildības sistēma.
Viens no iespējamiem veidiem, kā mazināt korupcijas risku, ir mazināt amatpersonu varas monopolu, mazināt viņu rīcības brīvību un nostiprināt pārskata sniegšanas pienākumu. Tāpat kā pretendentu izslēgšanas nosacījumiem te jāparedz iespēja nepieļaut amatpersonām pieņemt lēmumus par publisko iepirkumu uz laiku, kamēr tiek veikta dienesta izmeklēšana par iespējamo iesaistīšanos koruptīvās vai krāpnieciskās darbībās.
Patlaban pasūtījumu dalītāji, pieņemot apšaubāmus lēmumus, no soda var nebaidīties. Līdz šim neviena amatpersona pie atbildības nav saukta.
Pretrunīgas iepirkuma likuma normas rada iespēju korupcijai. Iepirkuma likuma dažādos punktos pie vienādiem apstākļiem ir divi pretēji apgalvojumi: jābeidz iepirkuma procedūra bez līguma noslēgšanas un iepirkuma procedūra var turpināties sarunu formā, kuras loģiskais noslēgums ir līguma noslēgšana.
Konkurss, kur viss tiek fiksēts rakstiski, ir beidzies tiem, kuri neprot sarunāt. Galarezultātu nosaka sarunas, kas notiek mutiski, kad jau zināms visu slēgto aplokšņu saturs. Sarunu procedūra ir ļoti pretrunīga iepirkuma likuma norma, jo sarunu pieļāvums degradē konkursa ideju pēc būtības.
Likumā nosakot legālu iespēju iepircējiem saņemt atļauju no IUB un pāriet no konkursa uz sarunu procedūru, pamatoti tiek palielināta sarunu procedūras nozīme iepirkuma procesā.
Nereti lielu projektu gadījumos “jaunatklātie apstākļi”, kas liek paplašināt esošo projektu un papildināt to, ir pasūtītāja ekonomiski vai citādi nepamatota iegriba. Konkursa nolikumos vajadzētu ietvert aizsargmehānismu, lai par sabiedrisku naudu celtiem objektiem nebūtu vajadzīgs papildfinansējums. Nebūtu par daudz prasīts no celtniekiem iekļauties tāmē un paredzētajos izdevumos. Nedrīkstētu pieļaut, ka tāme tiek nepamatoti pārskatīta “uz augšu”.

Likuma iedaļās ir iekļautas vēl citas pretrunīgas normas un prasības:

  • informācija par pretendenta iespējām;
  • iepirkuma pamatnoteikumi;
  • cenu aptauja.

Sabiedriskā iepirkuma sistēmas modernizācija un pilnveidošana noteikti sekmētu korupcijas samazināšanu un veicinātu budžeta līdzekļu izmantošanas efektivitāti.
Likumā varētu paredzēt iespēju veikt centralizētus valsts vai pašvaldību iepirkumus un e iepirkumus. Valstiski svarīgu ilgtermiņa objektu celtniecību varētu paredzēt veikt koncesijas veidā. Privāta kapitāla iesaistīšana valstiski svarīgu ilgtermiņa objektu celtniecībā uz laiku atslogo valsts vai pašvaldību budžetu, ietaupa finanšu līdzekļus, administratīvos izdevumus, atvieglo iepirkuma procedūras kontroli un uzraudzību.
Lai nodrošinātu vislielāko lietderību valsts pasūtījuma piešķiršanā, ne mazāk svarīgs apstāklis ir efektīva vadības kontrole un iekšējā audita sistēma.
Publiskā iepirkuma analīze pēc Valsts kontroles veiktajām pārbaudēm 2002.gadā ļaus novērtēt jaunā iepirkuma likuma nepilnības un darbības efektivitāti. Analītiskais materiāls par valsts un pašvaldību pasūtījumu 1996.gada 24.oktobra likuma „Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” darbības laikā no 1997.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim nosūtīts LR Saeimas Prezidijam, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai, LR Ministru kabinetam, LR Finanšu ministrijai un IUB. Materiāls publicēts VK mājas lapā un oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

2. Finanšu pārskata revīzijas
2002.gadā Valsts kontrole turpināja īstenot vienu no Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plāna punktiem, kas virzīts uz starptautisko revīzijas standartu ieviešanu un galveno Eiropas Savienības vadlīniju ievērošanu, veicot finanšu pārskatu revīzijas.
Revīziju galarezultāti par finanšu pārskatu revīzijām ir apkopoti un tiks izmantoti VK datu bāzes izveidei.

Silvija Dzintra Levrence,
valsts kontroliera konsultante

 

Valsts budžeta revīzijas departaments

 

img2002_6

Valsts budžeta revīzijas departaments.
Pirmajā rindā ceturtā no kreisās departamenta direktore G.Kalniņa-Priede

2002.gadā Valsts budžeta revīzijas departamentā, ko līdz 31.augustam vadīja VK Padomes locekle Guna Kalniņa – Priede un no 2.septembra – direktora pienākumu izpildītājs kolēģijas loceklis, sektora vadītājs B.Breidaks, darbs tika organizēts piecos sektoros. Tos vadīja kolēģijas locekļi Bonifācijs Breidaks, Aelita Jaunroze, Jevgēņijs Mežals un Maija Prāma, kā arī sektora vadītāja Zaiga Eglīte. Revīzijas darbu veica 6 vecākie valsts revidenti, 20 valsts revidenti un 2 valsts revidenta palīgi.
Viens no Valsts budžeta revīzijas departamenta svarīgākajiem uzdevumiem ir katru gadu veikt Finanšu ministrijas sagatavotā iepriekšējā gada valsts budžeta pārskata revīziju.
Saskaņā ar likuma “Par budžetu un finanšu vadību” prasībām Valsts budžeta revīzijas departaments ir izskatījis 26 ministriju un centrālo valsts budžeta iestāžu 2001.gada finanšu pārskatus un izvērtējis to sagatavošanas pareizību, ņemot vērā starptautiskos revīzijas standartus. Ar finanšu revīziju ieviešanu Valsts kontrole vēlas panākt ministriju un centrālo valsts budžeta iestāžu finanšu plūsmas caurskatāmību.

Valsts budžeta revīzijas departamenta darbs 2001.gadā ietvēra šādus revīziju tematus:

  • Finanšu pārskatu revīzijas par 2001.gadu.
  • Finanšu pārskatu sagatavošanas pareizības pārbaudes par 2002.gada deviņiem mēnešiem un rīcības ar 2002.gadā piešķirtajiem budžeta līdzekļiem un valsts mantu pārbaude.
  • Valsts speciālā budžeta investīciju izlietojums un jaunradītās vērtības uzskaite Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un attiecīgi reģionu pašvaldību domēs un to uzņēmumos.
  • Rīcība ar valsts mantu un finanšu līdzekļiem Valsts bērna tiesību aizsardzības centrā 2001.gadā un 2002.gada trijos mēnešos.
  • Rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem 2001.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas ”Valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi” izpildes nodrošināšanai.
  • Izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa aprēķināšana un ieskaitīšana valsts budžetā 2001.gadā.
  • Valsts parādsaistības 2001.gadā un to ietekme uz valsts budžetu.
  • Valsts budžeta programmas ”Valsts atbalsts ES kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai” līdzekļu izlietojums 2000.gadā un 2001.gada deviņos mēnešos.
  • Rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem 2002.gada I pusgadā, slēdzot vadības līgumus ministrijās un citās valsts pārvaldes institūcijās.

Departamenta kolēģija izskatījusi 111 revīziju galarezultātus, no kurām 25 bija 2001.gada beigās veiktās revīzijas. 2002.gadā uzsāktas, bet netika pabeigtas 10 revīziju lietas.
Salīdzinot revīziju galarezultātus ar iepriekšējo – 2001. finanšu gadu –, var secināt, ka ir trūkumi, kas no valsts budžeta finansētajās institūcijās netika novērsti arī 2002.gadā, neņemot vērā VK aizrādījumus.

Būtiskākie no tiem:

  • nav izstrādāta kārtība, kādā izskatāmi finanšu pārskati, par kuriem esam snieguši atzinumu ar piezīmi, snieguši negatīvu atzinumu vai pat atteikušies sniegt atzinumu;
  • nav izstrādāta nekustamo īpašumu uzskaites politika;
  • vadības līgumos nav noteikti kritēriji paveiktā darba novērtēšanai;
  • izstrādājot rezultatīvos rādītājus, nav ietverti dati par budžeta līdzekļu izlietošanas efektivitāti un lietderību konkrētā mērķa sasniegšanai;
  • formāli tiek veikta pamatlīdzekļu inventarizācija;
  • uz saimniecisko darījumu attaisnojuma dokumentiem netiek norādīts ieraksta kārtas numurs, tos nav vīzējusi amatpersona vai tās pilnvarotais pārstāvis;
  • vairākās iestādēs nav izveidota iekšējā audita struktūra, līdz ar to vēl joprojām nav izpildītas Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumu Nr.342 „Par iekšējo auditu” prasības;
  • dažos gadījumos nav noteikts, kādi dienesti (amatpersonas) tiek pilnvaroti kārtot darījumus, parakstīt attaisnojuma dokumentus, pirms tos vīzē (apstiprina) institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona un nodod izpildei grāmatvedībā;
  • nav noteikti saņemto dokumentu apstrādes termiņi grāmatvedībā;
  • nav nodrošināta grāmatvedības uzskaites pilnīga datorizācija, lietojot licencētas datorprogrammas;
  • nav izstrādāti vienoti nepabeigtās celtniecības izmaksu uzskaites nosacījumi ministriju pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajās iestādēs;
  • centrālās iestādes, pieņemot pakļautības, pārraudzības un pārziņā esošo iestāžu gada finanšu pārskatus, nepievērš uzmanību to sagatavošanas pareizībai;
  • paskaidrojumos pie gada finanšu pārskatiem netiek sniegtas detalizētas piezīmes bilances posteņu atšifrējumiem.

Nozīmīgākās revīzijas

Revīzija par valsts parādsaistībām 2001.gadā un par to ietekmi uz valsts budžetu
Saskaņā ar Valsts kases nolikumu valsts parāda saistību uzskaiti nodrošina Valsts kase. Tā izraugās aizdevēju, aizņēmuma veidu un valūtu, kā arī izsniedz īstermiņa aizdevumus saskaņā ar finanšu ministra pilnvaru un attiecīgu valsts budžeta apropriāciju.
Likumā “Par valsts budžetu 2001.gadam” valsts parāds gada beigās apstiprināts Ls 720 100 000 apjomā, faktiski tas bija Ls 712 939 600 (99,0% no apstiprinātā) jeb 15,3% no iekšzemes kopprodukta. 2001.gadā valsts parāds ir palielinājies par Ls 142 051 900. Valsts parādu veido iekšējais parāds – valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri un ārējais parāds – ārvalstu finanšu institūciju izsniegtie kredīti un Latvijas valdības emitētās eiroobligācijas. 2001.gada 31.decembrī valsts iekšējais parāds bija Ls 256 003 347 un valsts ārējais parāds – Ls 456 936 218 jeb attiecīgi 35,9% un 64,1% no kopējā parāda.
Likumā „Par valsts budžetu 2001.gadam” valsts pamatbudžeta apakšprogrammas „Valsts budžeta aizdevumi un atmaksas” izpildei neto izdevumi (aizdevumi mīnus atmaksas) apstiprināti Ls 48 031 380. Faktiskā izpilde bija Ls 28 054 117 (izsniegti aizdevumi Ls 74 938 920, saņemta aizdevumu atmaksa Ls 46 884 803). Aizdevumu summā nav iekļauti ārvalstu valūtās izsniegtie aizdevumi Pašvaldību kreditēšanas fondam un no valsts pamatbudžeta finansētajām institūcijām.
Procentu maksājumi saņemti Ls 15 047 468 apjomā, tajā skaitā par Valsts kases pakalpojumiem – Ls 739 897, bet ieskaitīšanai valsts pamatbudžeta ieņēmumos – Ls 14 307 571. Faktiski Valsts kases maksas pakalpojumos un citos pašu ieņēmumos ieskaitīti Ls 620 933 jeb par Ls 118 964 mazāk, bet valsts pamatbudžeta ieņēmumos – Ls 14 556 738 jeb par Ls 249 167 vairāk, nekā saņemts no kredītu lietotājiem. Revīzijas laikā Valsts kase paskaidroja, ka maksas pakalpojumos un citos pašu ieņēmumos Ls 118 964 nav ieskaitīti, jo pašu ieņēmumu gada plāns bijis izpildīts. Tas liecina, ka Valsts kasē maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi nav uzskaitīti pēc grāmatvedības uzkrāšanas principa.
Pēc Valsts kases Norēķinu departamenta sniegtās informācijas valsts prasības pret kredītu ņēmējiem 2001.gada 31.decembrī bija Ls 339 866 042, bet pēc Pārskatu departamenta sagatavotās Valsts budžeta finanšu bilances – Ls 273 931 133 jeb par Ls 65 934 909 mazāk. Ne Norēķinu departamenta, ne Pārskatu departamenta uzskaitē nav iekļautas prasības 2001.gada 31.decembrī Ls 16 305 336 apjomā, kuru piedziņu jau 1994.gadā bija pilnvarotas veikt akciju sabiedrība “Latvijas Krājbanka” (turpmāk – Krājbanka) un akciju sabiedrība “Latvijas Unibanka” (turpmāk – Unibanka). Valsts budžeta finanšu bilancē ir iekļauti valsts budžeta finansēto institūciju parādi tikai par kredītiem, kas izsniegti latos Ls 103 344 955 apjomā, bet nav iekļauti parādi par kredītiem, kas izsniegti ārvalstu valūtās Ls 70 435 401 apjomā.
Norēķinu departamenta pārskatos par aizdevumu izsniegšanu, atmaksu un parādiem nav informācijas par tiem aizdevumu ņēmējiem, kuru saistības nav iekļaujamas Pārskatu departamenta sagatavotajos finanšu pārskatos.
Valsts kasē nav vienotas pieejas valsts finansēto institūciju parādu iekļaušanai pārskatos par valsts budžeta izpildi.
Likumā „Par valsts budžetu 2001.gadam” apakšprogrammā „Valsts parāda apkalpošana” apstiprināti izdevumi Ls 43 905 000 apjomā, faktiski izlietoti – Ls 40 124 854.
Saskaņā ar 1994.gadā parakstīto Pilnvarojuma līgumu starp Finanšu ministriju un Krājbanku, un Unibanku par atsevišķu kredītu parādu piedziņu bankas saņem atlīdzību 15% apjomā no piedzītās summas. 2001.gadā Unibanka ir piedzinusi Ls 218 889, no kuriem Ls 32 833 ieskaitīti par bankas pakalpojumiem. Krājbanka 2001.gadā kredītu parādu piedziņu nav veikusi.
1996. un 1997.gadā starp Finanšu ministriju un akciju sabiedrību „Parekss Banka”, un akciju sabiedrību “Baltijas Tranzītu banka” parakstīti seši līgumi par dažu valsts izsniegto kredītu apkalpošanu un parādu piedziņu, par ko bankas saņem atlīdzību 5% apjomā no piedzītās summas. Saskaņā ar līgumu nosacījumiem bankām katru mēnesi jāsniedz informācija par veiktajiem pasākumiem. Pirmā informācija saņemta revīzijas laikā pēc revidentu pieprasījuma. Valsts kase nav kontrolējusi līgumu saistību izpildi.
Pēc Valsts kases veiktās analīzes par riskanto (slikto) kredītu parādu piedziņas iespējām parāds nav atgūstams vai parāda piedziņa ir apšaubāma USD 28 909 656 vai Ls 18 444 360 apjomā (pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa 2001.gada 31.decembrī). Kolēģija atzīst, ka par apšaubāmu var uzskatīt arī parādu Ls 16 305 336 apjomā, kura piedziņu veikt ir pilnvarota Krājbanka un Unibanka.

img2002_7

Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija.
No kreisās: kolēģijas locekļi B.Breidaks, A.Jaunroze, Z.Eglīte, departamenta direktore G.Kalniņa-Priede, kolēģijas locekļi M.Prāma un J.Mežals

Izvērtējot visus revīzijas materiālus, departamenta kolēģija nolēma, ka Valsts kasei:

  • Valsts budžeta finanšu bilancē jāiekļauj prasības Ls 16 305 336 apjomā, kuru piedziņu pilnvarotas veikt akciju sabiedrība “Latvijas Krājbanka” un akciju sabiedrība “Latvijas Unibanka”;
  • jānodrošina sistemātiska kontrole pār komercbankām nodoto parādu piedziņu saskaņā ar līgumiem;
  • jānodrošina uzkrājuma principa izmantošana Valsts kases grāmatvedības uzskaitē;
  • jānodrošina vienota pieeja no valsts budžeta finansēto institūciju parādu iekļaušanai pārskatos par valsts budžeta izpildi;
  • jānodrošina vienotas un savstarpēji salīdzināmas informācijas sniegšana ārējiem lietotājiem.

Revīzija par izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa
aprēķināšanu un ieskaitīšanu valsts budžetā 2001.gadā

Izložu un azartspēļu organizēšanu un kontroli veic Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, bet izložu un azartspēļu nodevas un nodokli administrē Valsts ieņēmumu dienests.
Valstī 2001.gadā bija 27 uzņēmējsabiedrības, kas organizēja izlozes un azartspēles, 2000.gada 31.decembrī bija 181 spēļu zāle, 22 – kazino, 11 843 – spēļu automāti, 27 – ruletes galdi, kā arī 107 – kāršu un kauliņu spēles galdi.
Sakarā ar to, ka ar 2001.gada 1.oktobri stājās spēkā 2001.gada 3.augusta līgums „Par operatīvās informācijas apmaiņu starp Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju un Valsts ieņēmumu dienestu” par azartspēļu automātu un iekārtu uzskaiti, kā arī to izvietojuma izmaiņām, Valsts ieņēmumu dienestam bija jāievieš nodokļu informācijas sistēma (NIS) tādā versijā, kas pilnībā nodrošinātu izložu un azartspēļu nodokļa pārskatu ievadīšanu, datu uzglabāšanu un šā nodokļa aprēķināšanas un iemaksāšanas valsts budžetā operatīvu pārbaudi. Līdzšinējā nodokļu informācijas sistēma minēto operāciju izpildi nenodrošina.
Atbilstīgi Ministru kabineta 2000.gada 19.decembra noteikumu Nr.435 “Izložu un azartspēļu organizēšanas un uzturēšanas uzraudzības un kontroles kārtība” 6.6.punkta prasībām atbildīgā persona nodrošina, lai azartspēļu organizēšanas vietā būtu un pēc Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas amatpersonas pieprasījuma nekavējoties tiktu uzrādīts “Azartspēļu automāta skaitītāju uzskaites pārskats” – stingrās uzskaites dokuments, kas reģistrēts inspekcijā. Pārskata veidlapā jāuzrāda azartspēļu automāta identifikācijas numurs, marķējuma zīmes numurs, azartspēļu automāta uzstādīšanas vietas adrese, uzstādīšanas datums, azartspēļu automāta demontāžas datums, dalības maksas likme, mehānisko (pastāvīgo) skaitītāju rādījumi: iegūtie kredītpunkti, zaudētie kredītpunkti, džekpots un pārskata aizpildīšanas datums un aizpildītāja vārds, uzvārds, personas kods, paraksts. Skaitītāju rādījumu ailes jāaizpilda ne retāk kā divreiz mēnesī ar vismaz 10 dienu intervālu. Šajā pārskatā nav paredzētas ailes katras inkasācijas datumam un summai, spēļu automāta uzlādēšanas summai un ieņēmumu summai.
Revīzijas laikā veiktajā pārbaudē konstatēti gadījumi, ka naudas uzlāde un inkasācija no azartspēļu automātiem tiek veikta pēc nepieciešamības. Uz vietas nav iespējams noteikt automāta uzlādes biežumu un apjomu, kā arī veikto inkasāciju. Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pārliecības par uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķināšanas pareizību azartspēļu nozarē strādājošajās uzņēmējsabiedrībās. Salīdzinot skaidrās naudas atlikumus azartspēļu automātos, 23 gadījumos konstatēts naudas līdzekļu pārpalikums par kopējo summu Ls 432,97 un divos gadījumos iztrūkums – par Ls 9,90.
Pārbaudes uzņēmumos, kas nodarbojas ar azartspēļu uzņēmējdarbību, nav iespējams pilnvērtīgi veikt tieši tiem spēļu automātiem, kuru spēļu darbība notiek ar skaidru naudu un žetoniem, jo šo pārbaužu veikšanai nav izstrādāti metodiskie norādījumi.
Šāda normatīvo aktu nepilnība rada iespēju uzņēmumiem, kas nodarbojas ar azartspēļu uzņēmējdarbību, neuzrādīt visus ar nodokļiem un nodevām apliekamos ienākumus.

Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija nolēma:

  • ieteikt izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem attiecīgajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu pilnīgu valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu un nodevu aprēķināšanas, kā arī iekasēšanas kārtību izložu un azartspēļu jomā;
  • ieteikt Valsts ieņēmumu dienestam pilnveidot nodokļu informācijas sistēmu (NIS), lai nodrošinātu izložu un azartspēļu nodokļa pārskatu ievadīšanu, datu uzglabāšanu un operatīvo pārbaudi par nodokļa aprēķināšanu un iemaksāšanu valsts budžetā.

Revīzija par Valsts budžeta programmas ”Valsts atbalsts ES kvalitātes prasībām atbilstīgas
produkcijas ražošanai” līdzekļu izlietojumu 2000.gadā un 2001.gada 9 mēnešos
Veicot revīziju Zemkopības ministrijā un tās pakļautības iestādēs par valsts pamatbudžeta programmas 02.01.00 apakšprogrammā „Pasākumi augsnes auglības uzlabošanai” saņemto valsts pamatbudžeta un valsts investīciju programmas līdzekļu izlietojumu 2000.gadā un 2001.gada I pusgadā, konstatēts, ka valsts budžets regulāri nevar normatīvajos aktos paredzētajā apjomā nodrošināt valsts meliorācijas pamatlīdzekļu uzturēšanu. Valsts kontrole, izvērtējot esošo situāciju, Zemkopības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Meliorācijas likums’’, kā arī, lai nepieļautu meliorācijas sistēmu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos un nosusināto zemju kadastrālās vērtības samazināšanos, Ministru kabinetā un Zemkopības ministrijā iesniedza iegūto informāciju un priekšlikumus ar meliorāciju saistīto problēmu risināšanai. Šajā sakarā ieteikts izveidot īpašu fondu, jo šādu fondu veidošanas pozitīvā prakse valstī nav jauna, piemēram, fonds auto ceļu uzturēšanai, vides aizsardzībai, ostu attīstībai, zivju fonds, kuros tiek izdarīti atskaitījumi no nodokļiem, juridisko, fizisko personu ziedojumiem, dāvinājumiem, kā arī citi ieņēmumi, kas palīdz risināt līdzīga rakstura problēmas konkrētā Latvijas tautsaimniecības attīstībai īpaši svarīgā nozarē. Meliorācijas fonda finansēšanas un darbības nolikuma projektu ieteikts izstrādāt Zemkopības ministrijai.
2002.gadā kopīgi ar Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta darbiniekiem veikta tematiskā revīzija par valsts budžeta programmas „Valsts atbalsts ES kvalitātes prasībām atbilstīgas produkcijas ražošanai’’ līdzekļu izlietojumu 2000.gadā un 2001.gada deviņos mēnešos Zemkopības ministrijas pakļautības, pārraudzības un pārziņā esošajās iestādēs. Departamenta kolēģija, izskatot 11 revīziju materiālus, ieteica Zemkopības ministrijai valsts atbalsta politikā lauksaimniecībai ievērot ilglaicīgas stabilitātes principu, kas ļautu subsīdiju pretendentiem pieņemt saimnieciskās darbības lēmumus ilgākam laika posmam, kā arī nolēma noteikt uzrēķinus:

  • Zemkopības ministrijai – par nelikumīgi piešķirtajām valsts subsīdijām Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes biroja vadītāja atalgojumam;
  • Lauku atbalsta dienestam – par nelikumīgi piešķirtajām subsīdijām „Zirgkopības nozares attīstībai”.

Iepriekš minētās revidējamās vienības – Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu pārsūdzēja Valsts kontroles Padomē. Valsts kontroles Padome izskatīja sūdzības un atstāja spēkā departamenta kolēģijas lēmumu. Tā kā Valsts kontroles Padomes lēmumi netika pārsūdzēti Augstākās tiesas Senātā, Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departaments kolēģijas lēmumu nosūtīja Finanšu ministrijai, lai abas institūcijas neattaisnotos zaudējumus atmaksātu valsts budžetā atbilstīgi finanšu ministra noteiktajai kārtībai.

Revīzija par rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem 2001.gadā IZM budžeta apakšprogrammas „Valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi” īstenošanas nodrošināšanai
Valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi ir valsts pasūtījuma veids, kas palīdz veicināt atsevišķu problēmu risinājumu attiecīgās pārvaldes institūcijas kompetencē esošajā jomā.
Pētījumu veikšanu reglamentē likums „Par zinātnisko darbību”, un tā 31.3.pants paredz, ka konkursa kārtībā izvēlētos projektus finansē Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk tekstā – IZM), ņemot vērā Latvijas Zinātnes padomes nozaru komisijas ekspertu atzinumus.
Pētījumu projektu administrēšanu un finansēšanu, projektu ekspertīžu organizēšanu veic IZM Augstākās izglītības departaments.
Finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 1999.gada 2.marta noteikumi Nr.77 „Valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu projektu pieteikšanas, izvērtēšanas un finansēšanas kārtība”.
2001.gadā pētījumu projektu īstenošanai piešķirts finansējums Ls 554 571 apjomā. Starpministriju finansējuma sadalījuma komisijas 2000.gada 6.decembra sēdē tas sadalīts starp institūcijām, bet Ministru kabinets šo sadalījumu apstiprinājis tikai 2001.gada 30.maijā ar rīkojumu Nr.280. Piešķirtais finansējums pilnībā netika izlietots Aizsardzības ministrijā (Ls 2000) un Ārlietu ministrijā (Ls 1376), bet IZM kā galvenais kredītrīkotājs papildus izlietoja Ls 3 572.
No kopējā finansējuma kā rezerves līdzekļi tika piešķirts Ls 15 371, kas, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr.77 29.punktu, ir paredzēti svarīgu un neatliekamu projektu finansēšanai, bet šo līdzekļu sadalījums tika akceptēts tikai 2001.gada 28.novembrī.
IZM administrē pētījumu finansēšanu un, izvērtējot piešķirtā finansējuma izlietojumu vairākās iestādēs, konstatēts, ka finanšu kontroli IZM veikusi formāli:

  • 2002.gada 1.janvārī IZM debitoru parāds bija Ls 4215 par nenokārtotām saistībām ar SIA “Computers GUARD” par pētījuma līgumu, kas noslēgts starp Finanšu ministriju un uzņēmējsabiedrību jau 1999.gada 20.decembrī. Revīzijas laikā IZM grāmatvedībā nebija iesniegti ne attaisnojošie dokumenti par pārskaitīto līdzekļu izlietošanu, ne darbu pieņemšanas un nodošanas akti;
  • pasūtījumu līgumos, kas noslēgti ar Akadēmiskās informācijas centru, nav ievērotas likuma “Par grāmatvedību” 7.panta prasības – grāmatvedības pārskata dokumentos nav uzrādīts pamatojums par veiktajiem darījumiem kopsummā par Ls 904,58, tajā skaitā par ekspertu pakalpojumu sniegšanu, kopētāja remontu, telpu nomu, kā arī par periodisko izdevumu apmaksu nākamajam gadam;
  • pasūtījuma līguma Nr.2001 – 26 „Augstākā izglītība Latvijā” izpildes laiks – no 2001.gada 19.decembra līdz 30.decembrim. Grāmatvedības pārskats par Ls 3574 un pētījuma nodošanas akts parakstīts 2001.gada 30.decembrī, bet darījumi faktiski ir notikuši nākamajā finanšu gadā, par ko liecina izdevumus attaisnojošie dokumenti.

Revīzijā konstatētas arī citas nepilnības:

  • pasūtījumu līgumos, kas noslēgti ar Latvijas Universitāti, ir pārskaitīti nesamērīgi augsti avansa maksājumi, tas ir, 82% no līguma kopsummas, un nepilnu divu mēnešu laikā tiek veikts pasūtījums par Ls 5000, kas rada šaubas, ka tik īsā laikā veicot šo pētījumu, var iegūt vēlamo rezultātu.
    Latvijas Universitāte no pētījumiem paredzētajiem līdzekļiem 2001.gadā ir saņēmusi Ls 42 070, no kuriem Ls 23 940, tas ir, 57% tiek attiecināti uz izdevumiem, kas saistīti ar datoru, skaitļošanas tehnikas, laboratorijas iekārtu un citu pamatlīdzekļu iegādi un pārējiem izdevumiem. Bez tam, pamatojoties uz LU Senāta lēmumu, no pētījumiem paredzētā finansējuma Latvijas Universitātē noteikta centralizēto līdzekļu veidošana un tiek atskaitītas pieskaitāmās izmaksas 15% apjomā, tas ir, Ls 6311 neatkarīgi no tēmas specifikas.
    Latvijas Universitātes vadība nepareizi novirza valsts pārvaldes pasūtīto pētījumu īstenošanai paredzētos budžeta līdzekļus savas iestādes administratīvajiem izdevumiem un materiāltehniskās bāzes atjaunošanai;
  • noslēgts līgums starp Ekonomikas ministriju un Latvijas Statistikas institūtu par pasūtījumu “Konjunktūras apsekojumi”, un šis pētījums ir iekļauts Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējo statistisko izdevumu katalogā. Minētā pētījuma līgumcena ir Ls 8000, bet pilnas konjunktūras apsekojumu izdevumu tāmes summa bija Ls 23 500. Tā kā Statistikas institūts Latvijā ir vienīgais, kas veic ikgadējos šāda veida pētījumus un katru gadu saņem finansējumu no IZM apakšprogrammas „Valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi”, lietderīgāk būtu šos līdzekļus tieši, bez IZM starpniecības apakšprogrammas veidā novirzīt Ekonomikas ministrijas budžetā;
  • noslēgts līgums starp Aizsardzības ministriju un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Aizsardzības zinātņu centru par pētījuma veikšanu “LR Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta karavīru kompleksās izvērtēšanas principu pamatojums un testu izveide”. Darba līgumcena – Ls 4000, avansa maksājums Ls 2000 veikts 2001.gada jūlijā, bet 2001.gada 15.novembrī, iesniedzot pieņemšanas un nodošanas aktu Aizsardzības ministrijā, tas netika parakstīts, kā pamatojumu norādot, ka pētījums neatbilst projekta uzdevumam. Revīzijas laikā ir saņemts papildu eksperta atzinums, kur teikts, ka pētījums pēc būtības nav veikts, bet iesniegtais pārskats ir tikai informācija par testiem, kas jau izmantoti.

Kolēģija atzīst, ka IZM nav izstrādāta kārtība, kā jāuzskaita izlietotie līdzekļi par projektiem, kuri netiek pabeigti un kurus pasūtītāji nepieņem.
Latvijas Zinātnes padome valsts pārvaldes institūciju pasūtītajiem pētījumiem veic zinātnisko ekspertīzi tikai projekta pieteikuma posmā, bet nevērtē pētījumu galarezultātus. Dažos gadījumos ekspertu slēdzieni netika uzrādīti vispār, kā arī konstatēts, ka pieteiktais temats atšķiras no ekspertētā un faktiski finansētā:

  • Ārlietu ministrija bija pieteikusi pētījumu „Latvijas ārlietu dienesta darbinieki”. Eksperta slēdziens dots pētījumam „Latvijas ārlietu dienesta rokasgrāmata”, bet faktiski finansēts pētījuma “Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas dokumenti 1918. – 2001.g.” manuskripts;
  • Izglītības un zinātnes ministrijā ekspertēts pieteiktais pētījums „Tehnoloģiskās prognozēšanas programmas „Forgesight” izmantošanas iespējas Latvijas tehnoloģiskās attīstības izvērtēšanai”, bet faktiski finansēts cits pētījumu temats – „Starptautiski salīdzināmu inovāciju indikatoru sistēmu izpēte (Oslo rokasgrāmata, OECD ekspertu ieteikumi, ES valstu pieredze) – ieteikumi Latvijas inovatīvās attīstības programmai”, par kuru ekspertu slēdziens netika uzrādīts.
    Kolēģija atzīst, ka:
  • izvērtējot pasūtīto pētījumu projektu pieteikumu ekspertīžu galarezultātus, nav vienotas pieejas projektu izvēlē, jo tiek finansēti projekti, par kuriem eksperta atzinums ir negatīvs vai tā nav vispār;
  • finanšu līdzekļu sadale starp ministrijām pamatojas uz iepriekšējā gadā piešķirto līdzekļu apjomu. Nav formulēti kritēriji un prioritātes, pēc kurām starpministriju finansējuma sadales komisija nosaka finansējuma lielumu katrai atsevišķai institūcijai konkrētajā budžeta gadā;
  • laikā neveikta valsts pārvaldes pasūtīto pētījumu projektu finansēšanai iedalīto līdzekļu sadalīšana būtiski kavē plānoto pētījumu uzsākšanu, kas ietekmē darbu kvalitāti un izpildes termiņus.

Spēkā esošajos normatīvajos aktos nepieciešams veikt izmaiņas, lai valsts finansēto pētījumu īstenošana varētu sākties budžeta gada sākumā.

Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija nolēma uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai:

  • izvērtēt atbildīgo amatpersonu rīcību, kuras nav nodrošinājušas kontroli pār budžeta apakšprogrammas „Valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi” izpildi;
  • risināt jautājumus par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos;

veikt nepieciešamos pasākumus revīzijas laikā konstatēto pārkāpumu novēršanai un iesniegt Valsts kontrolē izstrādāto pasākumu plānu līdz 2002.gada 7.oktobrim.

Revīzija Valsts bērna tiesību aizsardzības centrā par rīcību ar finanšu līdzekļiem un valsts mantu 2001.gadā un 2002.gada trijos mēnešos
Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs (turpmāk tekstā – Centrs) ir valsts pārvaldes iestāde, kas no 1999.gada darbojas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, un tās darbības principi un funkcijas noteiktas Valsts bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.pantā.
Centrs īstenoja bērna tiesību aizsardzības jomā pieņemto normatīvo aktu izpildes valsts uzraudzību, kā arī savas kompetences ietvaros koordinēja un vadīja bērnu tiesību aizsardzības darbu.
Izvērtējot normatīvajos aktos minētos nosacījumus par bērnu tiesību aizsardzību un tās organizācijas kārtību valstī, kā arī Centra darbības dokumentāciju un iekšējās kontroles vidi, konstatēts, ka Centrs nav nodrošinājis kvalitatīvu un pilnīgu Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto uzdevumu izpildi, jo:

  • neievērojot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.panta 1.daļas 1.punkta prasības, Centrs nav izstrādājis priekšlikumus valsts politikas projektam bērna tiesību aizsardzības jomā, līdz ar to nav sakārtota bērnu tiesību aizsardzības sistēma valstī;
  • atbilstīgi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.panta 2.daļas nosacījumiem Centra pakļautībā nav izveidotas rajonu (pilsētu) bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, kam jāuzrauga likumu izpilde attiecīgajās administratīvajās teritorijās;
  • neievērojot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.panta 1.daļas 4.punktā noteikto prasību, Centrs tikai reizi gadā sniedz Saeimai un Ministru kabinetam rakstveida ziņojumu par tā darbību un pārskatu par bērnu stāvokli valstī;
  • budžeta programmas “Valsts programma bērnu stāvokļa uzlabošanai” (turpmāk tekstā – Valsts programma) ietvaros Centrs nodarbojas ar dažādu speciālistu apmācību, rīkojot viņiem seminārus, kaut gan Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.nodaļā ir noteiktas atbildīgās ministrijas, kam atbilstīgi minētā likuma prasībām jānodrošina attiecīgo speciālistu apmācība;
  • Centrā nedarbojas iekšējā kontrole, nav noteiktas konkrētas metodes un procedūras darba organizācijai, nav sakārtota lietvedības dokumentācija.

Tāpat ir pieļautas vairākas nepilnības grāmatvedības uzskaitē, lietvedībā un rīcībā ar finanšu līdzekļiem un valsts mantu:

  • revidētajā laika posmā grāmatvedībā nav veikta uzskaite pa ziedojumu veidiem;
  • dažu pasākumu izdevumi kopsummā par Ls 1115 bija segti no pamatbudžeta līdzekļiem. Lai gan vēlāk šiem pasākumiem bija saņemti ziedojumi no ārvalstīm, pamatbudžeta kontā tie netika atjaunoti. Līdz ar to finanšu pārskati nesniedz pareizu priekšstatu par pamatbudžeta līdzekļu un ziedojumu faktisko izlietojumu;
  • ārvalstu pārstāvju delegāciju uzņemšanas izdevumi nav noformēti atbilstīgi 2001.gada 10.aprīlī Ministru kabinetā apstiprinātajiem noteikumiem Nr.161;
  • Centra direktore I.Ielīte ir bijusi ārvalstu komandējumos (Lietuvā, Berlīnē, Francijā) bez Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojuma;
  • 2001.gadā nav veikta krājumu inventarizācija.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.panta 1.daļas 1.punktu Centrs izstrādā ikgadējo Valsts programmas projektu bērnu stāvokļa uzlabošanai un atbild par tā īstenošanu. Valsts programmas pasākumu projekta izstrāde Centrā veikta laikus, bet ilgā saskaņošana starp ministrijām padarīja neiespējamu programmas īstenošanas uzsākšanu finanšu gada sākumā. Šis projekts Ministru kabinetā tika apstiprināts tikai 2001.gada 24.jūlijā. Programmas pasākumu izpildei un finanšu līdzekļu izlietojumam nepietiekamais laiks Centrā ir radījis neizvērtētu un nepārbaudītu saimniecisko darījumu veikšanu un finanšu disciplīnas pārkāpumus.
Kolēģija atzīst, ka spēkā esošajos normatīvajos aktos jāizdara grozījumi, lai Valsts programmas pasākumu īstenošanu varētu sākt budžeta gada sākumā.
Centrs nodarbojas tikai ar Valsts programmas projektu pārraudzību, bet reāli projektu izpildes pārbaudes netiek veiktas.
Valsts programmas projektiem un pasākumiem, kuru īstenotājs bijis Centrs, nav noteiktas atbildīgās personas, kas pārbaudītu darbu un atbildētu par konkrēta projekta vai pasākuma izpildi. Nav veikta precīza un pārskatāma finanšu līdzekļu izlietojuma uzskaite katram projektam vai pasākumam atsevišķi. Valsts programmas projektu un pasākumu īstenošanai paredzētie līdzekļi 2001.gadā vairākos gadījumos izlietoti nelietderīgi un neracionāli, dažkārt līdzekļu izlietojums neatbilst paredzētajiem mērķiem.
Kolēģija atzīst: naudas līdzekļu izlietojuma veids, ka valsts budžeta līdzekļi ilgstoši atrodas uzņēmējsabiedrību rīcībā bez reāli padarīta darba, ir uzskatāms kā bezprocentu aizdevums uzņēmējsabiedrībām. Centra darījumu partneri netiek pārbaudīti, to izvēle ir nepārdomāta un riskanta.
Fakti liecina par Centra bezatbildību valsts finanšu līdzekļu izlietošanā un par kļūdām darba un uzņēmuma līgumu noslēgšanā, atalgojuma noteikšanā un aprēķināšanā. Līgumos nav konkrēti uzrādīts veicamais darbs un tā apjoms, tāpēc notiek līgumu dublēšanās un naudas līdzekļu izlietojums nav pārskatāms.
Ministru kabineta 2001.gada 7.decembra noteikumos Nr.553 „Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvie rādītāji 2001.gadam” budžeta apakšprogrammai „Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs” kā vienīgie rādītāji apstiprināti maksimālo iestāžu un štata vienību skaits, kuri pēc sava satura nevar ietekmēt konkrētās budžeta apakšprogrammas īstenošanu, kā arī pēc šiem rādītājiem nevar spriest par budžeta līdzekļu izlietošanas efektivitāti un lietderību konkrētā mērķa sasniegšanai. Programmai „Valsts programma bērnu stāvokļa uzlabošanai” rezultatīvie rādītāji vispār nav noteikti.
Valsts bērna tiesību aizsardzības centram jāveic nepieciešamie pasākumi revīzijas laikā konstatēto pārkāpumu novēršanai un izstrādāto pasākumu plāns jāiesniedz Valsts kontrolē līdz 2002.gada 7.oktobrim.

Par revīzijas galarezultātiem informēt Izglītības un zinātnes ministriju un ieteikt:

  • izvērtēt atbildīgo amatpersonu rīcību un atbildību saistībā ar revīzijā konstatētajiem
  • pārkāpumiem risināt jautājumus par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai pilnībā nodrošinātu Bērnu tiesību aizsardzības likuma izpildi.
  • Par revīzijas galarezultātiem informēt Finanšu ministriju.
  • Sagatavot Ziņojuma projektu Ministru kabinetam.
  • Revīziju lietā slēgt.

Par rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem 2002.gada I pusgadā,
slēdzot vadības līgumus ministrijās un citās valsts pārvaldes institūcijās

Pamatojoties uz Valsts kontroles likumu un Valsts budžeta revīzijas departamenta 2002.gada 11.novembra revīzijas uzdevumu Nr.5.1-2-195, 2002.gada 2.decembrī sagatavots revīzijas ziņojums par rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem 2002.gada I pusgadā, slēdzot vadības līgumus ministrijās un citās valsts pārvaldes institūcijās, apkopojot 33 revidentu ziņojumus par revīzijām, kas veiktas Valsts Prezidenta kancelejā, Valsts kancelejā, Latvijas Republikas Prokuratūrā, Ārlietu ministrijā, Aizsardzības ministrijā, Kultūras ministrijā, Labklājības ministrijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Satiksmes ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Zemkopības ministrijā, Finanšu ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Tieslietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātā, Valsts kasē, Valsts sanitārajā inspekcijā, Valsts asinsdonoru centrā, Valsts aģentūrā „Sabiedrības veselības aģentūra”, Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā, Valsts dzelzceļa administrācijā, Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā, Valsts robežsardzē, Uzņēmumu reģistrā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Centrālajā dzīvojamo māju privatizācijas komisijā, Pārtikas un veterinārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienesta Centrālajā aparātā, Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālajā, Vidzemes reģionālajā un Zemgales reģionālajā iestādē.
Izvērtējot revīzijas ziņojumu un ievērojot revidēto ministriju un valsts pārvaldes institūciju sniegtos paskaidrojumus par ziņojumā minētajiem faktiem, ir sagatavots revīzijas atzinums.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumu Nr.46 „Noteikumi par vadības līgumiem” (turpmāk tekstā – Noteikumi) nosacījumiem, revidētajās valsts pārvaldes institūcijās 2002.gada I pusgadā noslēgti 860 vadības līgumi. Divos gadījumos vadības līgumi noslēgti un atlīdzība maksāta citu iestāžu darbiniekiem: Tieslietu ministrijā – Ieslodzījuma vietu pārvaldes pasniedzējai un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē – autovadītājam.

Revidētajā laika posmā darba samaksai darbiniekiem, ar kuriem noslēgti vadības līgumi, kopumā izlietoti Ls 2 994 269,66, tajā skaitā:

  • amatalgai – Ls 1 507 576,67 jeb 50,4%;
  • pārējām izmaksām – Ls 605 500,62 jeb 20,2%;
  • vadības līgumiem – Ls 881 192,37 jeb 29,4%.

Pārbaudītajās valsts pārvaldes institūcijās, izstrādājot vadības līgumu formas, tajās nav iekļauti visi Noteikumu 10.punktā izvirzītie būtiskie nosacījumi: dažos līgumos nav darba izpildes kalendāro grafiku, nav uzrādīta līgumslēdzēju pušu atbildība par līgumu nosacījumu neizpildi, nav uzrādīti sasniedzamie mērķi un kritēriji paveiktā darba novērtēšanai.

Neievērojot Noteikumu 8.punkta nosacījumus, divi vadības līgumi noslēgti uz ilgāku laiku, nekā līdz kārtējā budžeta gada beigām:

  • Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātā ar vadītāju 2002.gada 2.janvārī noslēgts vienošanās protokols Nr.1 pie 2001.gada 2.janvāra vadības līguma par vadības līguma darbības perioda pagarināšanu;
  • Izglītības un zinātnes ministrijā ministra padomniecei 2002.gada I pusgadā veikta samaksa par vadības līguma izpildi, pamatojoties uz 2001.gada 1.jūlijā noslēgto vadības līgumu, kura darbības termiņš noteikts – ministra pilnvaru laiks.

Noteikumi neparedz vadības līgumos vienotu kārtību atlīdzības lieluma noteikšanai un izmaksai. Revidētajās valsts pārvaldes institūcijās tā tiek noteikta, līgumslēdzējpusēm vienojoties:

  • kā ikmēneša piemaksa absolūtā summā;
  • kā ikmēneša piemaksa, kas noteikta ar koeficientu vai procentuāli no darba algas likmes;
  • kā absolūta summa par visu līguma darbības laiku.

Darbiniekiem, ar kuriem slēgti vadības līgumi, vislielākais vadības līgumu samaksas īpatsvars pret viņu kopējo atalgojumu bija:

  • LR Prokuratūrā – 53,5%;
  • Valsts Prezidenta kancelejā – 48,8% ;
  • Pārtikas un veterinārajā dienestā – 42,2%;
  • Iekšlietu ministrijā – 41,0%.
  • Vismazākais īpatsvars bija:
  • Valsts ieņēmumu dienesta Centrālajā aparātā – 17,3%;
  • Labklājības ministrijā – 18,8%;
  • VID Zemgales reģionālajā iestādē – 18,8%.

Vadības līgumos noteiktā atlīdzība vairākās revidētajās valsts pārvaldes institūcijās ir maksāta arī līguma izpildītāja atvaļinājuma un slimības laikā, arī par tādu vadības līgumu izpildi, kuros atalgojums noteikts kā ikmēneša piemaksa. Vadības līguma izpildes samaksa atvaļinājuma un slimības laikā ir veikta Aizsardzības, Tieslietu, Labklājības, Ekonomikas un Satiksmes ministrijā, Valsts asinsdonoru centrā un Centrālajā dzīvojamo māju privatizācijas komisijā.
Ne visos vadības līgumos ir paredzēta līgumu izpildes kontrole un ziņojumu forma par līguma izpildes gaitu. Šī kārtība ne vienmēr ir noteikta arī valsts pārvaldes iestāžu vadītāju apstiprinātajos nolikumos vai rīkojumos par vadības līgumu slēgšanu. Līgumos galvenokārt paredz atskaites par līguma uzdevumu izpildi līguma termiņa beigās, bet izpildes gaitā praktizē mutisku atskaitīšanos vadības darba sanāksmēs, kas ne vienmēr tiek protokolētas, tāpēc nav nodrošināts trešajai personai pārskatāms vadības līgumu ikmēneša atlīdzības izmaksu pamatojums. Pārbaudāmajā laika posmā ar vadības līgumos noteikto uzdevumu izpildi dokumentāri nebija iespējams iepazīties Valsts kancelejā, Tieslietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijā un Centrālajā dzīvojamo māju privatizācijas komisijā, jo vadības sanāksmēs atskaitīšanās notikusi mutiski, bet par vadības līgumu izpildi, kurus slēdzis izglītības un zinātnes ministrs, atskaites vispār netika uzrādītas.
Izvērtējot valsts pārvaldes institūcijās noslēgtos vadības līgumus kopumā, nav iespējams konstatēt, kā šo līgumu izpilde veicinājusi valsts resursu efektīvu izmantošanu budžeta programmu un apakšprogrammu noteikto mērķu sasniegšanai. Vadības līgumos paredzētā atlīdzība nodrošina amatpersonu materiālo ieinteresētību līgumu uzdevumu izpildē, bet līgumos nav noteikti efektivitātes kritēriji paveiktā darba galarezultātu novērtēšanai. No tā jāsecina, ka vadības līgumi ar šādu izpildes kontroli un bez efektivitātes novērtēšanas vairāk noder kā algas paaugstināšanas līdzeklis. Analizējot vadības līgumos noteiktos uzdevumus, jāsecina, ka vairumā gadījumu vadības līgumos noteiktie uzdevumi sakrīt ar struktūrvienību nolikumos un darbinieku amatu aprakstos noteiktajiem pienākumiem.
1999.gada 5.oktobrī, izdarot grozījumus Noteikumu 12.punktā un svītrojot III nodaļu, tika atcelta kārtība par izpildīto vadības līgumu atskaišu iesniegšanu Valsts kancelejā, kas nodrošināja informācijas iegūšanu par valsts pārvaldes institūcijās slēgto vadības līgumu kopējo skaitu un pārskatiem par vadības līgumu izpildi, tā izslēdzot vadības līgumu operatīvas kontroles iespējas.
Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija izskatīja revīzijas atzinumu par rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem 2002.gada I pusgadā, slēdzot vadības līgumus ministrijās un citās valsts pārvaldes institūcijās.
Likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam” izdevumi vadības līgumu izpildes apmaksai ministrijām un citām valsts pārvaldes institūcijām nav nodalīti atsevišķi no kopējā atalgojuma, līdz ar to vadības līgumiem paredzētā samaksa Valsts kases noteiktajā pārskata formā Nr.2 „Pārskats par pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem” uzrādīta kā piemaksa pie algas (izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kods 1140). Uzskatām, ka ir lietderīgi šo darba samaksas veidu nodalīt atsevišķi un piešķirt tam atsevišķu budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodu izdevumu kontroles nodrošināšanai.

Pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 21.,55.,56. un 57.pantu, Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija nolēma:

  1. Sagatavot Ziņojuma projektu Ministru kabinetam.
  2. Par revīzijas rezultātiem informēt Finanšu ministriju.

No ATZINUMA valdībai un ZIŅOJUMA Saeimai par 2001.gada valsts budžeta izpildi
Pārskats atbilst likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 31. pantā noteiktajām prasībām un ietver visu finanšu rādītāju informāciju salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Saskaņā ar likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 30.panta 3.daļu Valsts kontrole ir sniegusi atzinumus par ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību 2001.gada pārskatu sagatavošanas pareizību.

Pavisam ir izskatīti 604 pārskati, no tiem:

  • ministriju – 12;
  • centrālo valsts iestāžu – 14;
  • pašvaldību – 578.

Atzinums bez piezīmes sniegts par 11 ministriju, 14 centrālo valsts iestāžu un 382 pašvaldību pārskatiem jeb par 67,4% no kopējā izskatīto pārskatu skaita.
Atzinums ar piezīmi sniegts par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un 163 pašvaldību pārskatiem jeb par 27,1% no kopējā izskatīto pārskatu skaita.
Atteikumu sniegt atzinumu saņēma 21 pašvaldības pārskats jeb 3,5% no kopējā izskatīto pārskatu skaita.
Negatīvs atzinums sniegts par 12 pašvaldību pārskatiem jeb par 2,0% no kopējā izskatīto pārskatu skaita.
Pārbaude veikta, izmantojot starptautiskos revīzijas standartus, lai gūtu pietiekamu pārliecību, ka pārskats nesatur būtiskas kļūdas un par pārskatu sniegtie paskaidrojumi ir dokumentāri pārbaudāmi. Pārskatā iekļauto valsts budžeta izpildes rādītāju pārbaude veikta izlases veidā.
Konstatēts, ka „Latvijas Republikas 2001.gada pārskats par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” satur likumā „Par budžetu un finanšu vadību” noteikto informāciju, izņemot to, ka nav pievienots sīks sadalījums par nacionālajā valūtā aizdoto kredītu.
2001.gadā saskaņā ar sešiem finanšu ministra rīkojumiem, pamatojoties uz likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 9.panta 6.daļas nosacījumiem, tika piešķirti valsts budžeta asignējumi Ls 1 296 113 bez likumā „Par valsts budžetu 2001.gadam” piešķirtās apropriācijas, tajā skaitā:

  1. no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem:
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – Ls 658 450;
  • Tieslietu ministrijai – Ls 29 991;
  • Ekonomikas ministrijai – Ls 137 864;
  • Ministru kabinetam – Ls 22 420;
  • Finanšu ministrijai – Ls 59 000;
  • Iekšlietu ministrijai – Ls 141 000;
  • Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām
    finanšu institūcijām sekretariātam – Ls 187 033;

    2. no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem:

  • Iekšlietu ministrijai – Ls 60 355.

Visi plāna rādītāji pārskatā ir palielināti par iepriekš minētajām summām. Pretēji likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 26.pantā noteiktajam, ka apropriācijas apjomus var grozīt un izdevumus izdarīt vienīgi tad, ja tas noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā vai tiek pieņemts likums par apropriācijas grozīšanu, ministrijām un centrālajām valsts iestādēm valsts budžeta apropriācija piešķirta bez attiecīgajiem grozījumiem saimnieciskā gada valsts budžeta likumā.
Valsts kontroles Padome atzīst, ka finanšu ministra iesniegtais „Latvijas Republikas 2001.gada pārskats par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, izņemot to, ka valsts budžeta izpildes pārskatā uzrādītie budžeta un ministriju plāna rādītāji neatbilst likumā „Par valsts budžetu 2001.gadam” apstiprinātājiem rādītājiem un ka nav pārliecības par pašvaldību pārskatos uzrādīto aktīvu pareizību.

IEVADS

Finanšu ministra Valsts kontrolē iesniegtais „Latvijas Republikas 2001.gada pārskats par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” satur likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 31.pantā noteikto informāciju.
2001.gada konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija Ls 1 696,9 milj., kas veidoja 35,8% no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP), izdevumi (ar tīriem aizdevumiem) – Ls 1 798,4 milj. jeb 37,9% no IKP, fiskālais deficīts – Ls 101,5 milj. jeb 2,1 % no IKP un valsts parāds 2001.gada 31.decembrī – Ls 712,9 milj. jeb 15,0% no IKP (sk. 1.shēmu).

Valsts konsolidētā kopbudžeta izpilde 1998. – 2001.gadā (milj. Ls)

graf5

Eiropas Savienības dalībvalstīs 2000.gadā valsts kopbudžeta izdevumi vidēji bija 45,8% no to iekšzemes kopprodukta, piemēram, Īrijā tas veidoja 32,3%.
Igaunijā nacionālā konsolidētā budžeta izdevumi veidoja 36,7% un fiskālais deficīts – 0,7% no IKP, bet Lietuvas nacionālā konsolidētā budžeta izdevumi veidoja 31,7% un fiskālais deficīts – 1,46% no IKP.
Lai gan Latvijas konsolidētā kopbudžeta izdevumu apjoms katru gadu ir palielinājies, tā īpatsvars valsts iekšzemes kopproduktā (faktiskajās cenās) no 1998. līdz 2001.gadam ik gadu ir samazinājies no 43,7% līdz 37,9%.

Vislielākie 2001.gada konsolidētā kopbudžeta izdevumi (ieskaitot tīros aizdevumus) procentos no IKP bija:

  • sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai – 13,0%;
  • izglītībai – 6,9%;
  • veselībai – 3,4%;
  • vispārējiem valdības dienestiem – 2,9%.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2001.gadā bija Ls 1 696,9 milj., tajā skaitā valsts budžeta ieņēmumi – Ls 1 378,2 milj. (81,22%) un pašvaldību kopbudžetu ieņēmumi – Ls 318,7 milj. (18,78%). Konsolidētā kopbudžeta izdevumi (bez tīriem aizdevumiem) bija Ls 1 801,1 milj., tajā skaitā valsts budžeta izdevumi – Ls 1 308,7 milj. (72,66%) un pašvaldību budžetu izdevumi – Ls 492,4 milj. (27,34

Konsolidētā kopbudžeta struktūra, milj. Ls

RādītājiIeņēmumiIzdevumiĪpatsvars
IeņēmumiIzdevumi
1. Valsts budžets – kopā 1 378,21 308,781,2272,66
t.sk. pamatbudžets735,6598,343,3533,22
speciālais budžets637,9706,137,5939,20
ziedojumi, dāvinājumi4,74,30,280,24
2. Pašvaldību kopbudžeti – kopā 318,7492,418,7827,34
t.sk. pamatbudžeti298,6447,517,6024,85
speciālie budžeti14,638,90,862,16
ziedojumi, dāvinājumi5,56,00,320,33
Pavisam kopā1 696,91 801,1100,0100,0

1.Valsts budžeta izpilde

1.1. Valsts budžeta ieņēmumi
Valsts budžeta kopējie ieņēmumi saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2001.gadam” apstiprināti Ls 1 457 113 808 apjomā, kopējie valsts budžeta izdevumi – Ls 1 536 543 434, kopējie valsts budžeta tīrie aizdevumi – Ls 12 043 832 un valsts budžeta fiskālais deficīts – Ls 91 473 458. Saskaņā ar 2001.gada pārskatu par valsts konsolidētā budžeta izpildi kopējie valsts budžeta ieņēmumi bija Ls 1 378 309 685 jeb 94,6% no budžeta likumā apstiprinātā, kopējie valsts budžeta izdevumi – Ls 1 437 526 859 jeb 93,6%, kopējie valsts budžeta tīrie aizdevumi – Ls 8 911 761 jeb 74,0%. Valsts budžeta fiskālais deficīts sasniedza Ls 68 128 935 jeb 74,5% no plānotā apjoma.
Pamatojoties uz likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 9.pantu, finanšu ministrs ar sešiem rīkojumiem (01.08.2001. – Nr. 652, 24.08.2001. – Nr.712, 28.08.2001. – Nr. 725, 29.08.2001. – Nr. 727, 31.08.2001. – Nr. 732 un 17.10.2001. – Nr. 896) palielinājis valsts pamatbudžeta ieņēmumus par Ls 1 127 963 un speciālā budžeta ieņēmumus – par Ls 168 150, attiecīgi palielinot valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumus.

Kopējo ieņēmumu palielinājumu par Ls 1 296 113 veidoja:

1. ārvalstu finanšu palīdzība – Ls 1 235 758, tajā skaitā:

  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – Ls 658 450;
  • Ministru kabinetam – Ls 22 420;
  • Tieslietu ministrijai – Ls 29 991;
  • Finanšu ministrijai – Ls 59 000;
  • Ekonomikas ministrijai – Ls 137 864;
  • Iekšlietu ministrijai – Ls 141 000;
  • Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām sekretariātam – Ls 187 033,

2. Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu palielinājumi Iekšlietu ministrijai – Ls 60 355.Visi plāna rādītāji pārskatā ir palielināti par iepriekš minētajām summām. Pretēji likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 26.pantā noteiktajam, ka apropriācijas apjomus var grozīt un izdevumus izdarīt vienīgi tad, ja tas noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā vai tiek pieņemts likums par apropriācijas grozīšanu, ministrijām un centrālajām valsts iestādēm valsts budžeta apropriācija piešķirta bez attiecīgajiem grozījumiem saimnieciskā gada valsts budžeta likumā.

Valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi 2001.gadā bija plānoti Ls 615 019 797, faktiskā izpilde – Ls 584 860 533. Plāns izpildīts par 95,1% (neizpilde – Ls 30 159 264). Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu plāns bija apstiprināts Ls 98 046 000, faktiskā izpilde – Ls 98 416 900 jeb 100,4%. Netiešo nodokļu ieņēmumi bija plānoti Ls 513 733 797, bet faktiskā izpilde – Ls 482 397 422 jeb 93,9% (neizpilde – Ls 31 336 375). Mazāk iekasēts pievienotās vērtības nodoklis par Ls 18 376 137 un akcīzes nodoklis – par Ls 16 357 108, no tiem par naftas produktiem nav iekasēti Ls 12 750,5 tūkst., par alkoholiskajiem dzērieniem – Ls 10 080,9 tūkst. un par tabakas izstrādājumiem – Ls 421,1 tūkst. Līdz ar to valsts speciālie budžeti nav saņēmuši likumā plānotos līdzekļus Ls 7 202,9 tūkst. apjomā, tajā skaitā Valsts autoceļu fonds – Ls 6 832,7 tūkst. un Valsts kultūrkapitāla fonds – Ls 404,5 tūkst., bet Latvijas Vides aizsardzības fonds ir saņēmis par Ls 34,3 tūkst. vairāk.
2001.gadā ieņēmumi no pamatbudžetā iemaksājamām valsts nodevām un citiem maksājumiem no valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un veiktajām darbībām apstiprināti Ls 15 350,1 tūkst. apjomā jeb par Ls 5 465,4 tūkst. mazāk nekā 2000.gadā. Kaut gan vairākas institūcijas nav nodrošinājušas ieņēmumu izpildi plānotajā apjomā, faktiski valsts budžetā ieskaitīti Ls 17 483,7 tūkst. un plāns pārpildīts par 3,9% jeb par Ls 2 133,6 tūkst. Vismazākā plāna izpilde bija:

  • Iekšlietu ministrijai – 87,2% ;
  • Izglītības un zinātnes ministrijai – 68,2%;
  • Kultūras ministrijai – 64,0%;
  • Valsts zemes dienestam – 57,3%;
  • Zemkopības ministrijai – 39,9%;
  • Valsts kontrolei – 21,3%.

Likuma „Par valsts budžetu 2001.gadam” 19.pantā noteikts: ja ministrijas un centrālās valsts iestādes nenodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā, finanšu ministram ir tiesības atbilstīgā apjomā samazināt ministrijai apstiprinātos budžeta asignējumus. 2001.gadā finanšu ministrs šīs tiesības neizmantoja un asignējumus nesamazināja.

1.2. Nodokļu maksājumu parādi

Nodokļu parāds valsts pamatbudžetam 2002.gada 1.janvārī bija Ls 226 139,0 tūkst., tajā skaitā:

  • aktuālais parāds – Ls 140 686,5 tūkst.;
  • apturētais parāds – Ls 84 518,2 tūkst.;
  • parādi, kuru nomaksas termiņš pagarināts – Ls 934,3 tūkst.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju nodokļu administrācija, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 25.panta 1. daļu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2001.gadā ir dzēsusi budžetā ieskaitāmos nodokļu parādus par Ls 61,54 milj., bet, pamatojoties uz šā likuma 24.panta 10.punktu un Ministru kabineta 1997.gada 3.jūnija noteikumiem Nr.200 „Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizāciju”, pēc finanšu ministra rīkojuma ir kapitalizējusi nodokļu parādus deviņiem uzņēmumiem Ls 9,24 milj. apjomā. Tomēr 2001.gada laikā nodokļu parāds palielinājies par Ls 18 707,8 tūkst., tajā skaitā aktuālais parāds palielinājies par Ls 32 479,7 tūkst., bet parādi, kuru nomaksas termiņš pagarināts, samazinājušies par Ls 571,8 tūkst. un apturētie maksājumi – par Ls 13 200,1 tūkst.
Vislielāko nodokļa parāda pieaugumu veidoja akcīzes nodokļa aktuālā parāda palielinājums par Ls 17 294,3 tūkst. un pievienotās vērtības nodokļa aktuālā parāda pieaugums – par Ls 14 354,3 tūkst.
Nodokļu parāds iemaksām speciālajā budžetā 2002.gada 1.janvārī bija Ls 116 459,1 tūkst., tajā skaitā:

  • aktuālais parāds – Ls 39 643,9 tūkst.;
  • apturētie maksājumi – Ls 74 549,9 tūkst.;
  • parādi, kuru nomaksas termiņš pagarināts – Ls 2 265,3 tūkst.

2001.gada laikā sociālās apdrošināšanas iemaksu parāds kopumā ir samazinājies par Ls 14 049,9 tūkst., bet aktuālā parāda apjoms ir palielinājies par Ls 1 207,9 tūkst.
Pašvaldību budžetiem piekritīgais nodokļu parāds samazinājies par Ls 6 391,7 tūkst. un 2002.gada 1.janvārī bija Ls 66 339,0 tūkst., tajā skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds – Ls 58 113,5 tūkst. un īpašuma nodokļa parāds – Ls 8 225,5 tūkst.

1.3.Valsts budžeta izdevumi
2001.gadā kopējie konsolidētā valsts budžeta izdevumi (bez ziedojumiem un dāvinājumiem, bet ieskaitot tīros aizdevumus) plānoti Ls 1 549 883,4 tūkst., faktiski bija Ls 1 446 438,6 tūkst. jeb 93,3%. Kopējie valsts budžeta izdevumi kopā ar ziedojumiem un dāvinājumiem bija Ls 1 450 778,0 tūkst. un veidoja 30,6% no IKP. Vislielāko īpatsvaru no kopējiem pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumiem veidoja izdevumi sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai – 39,8% un veselības aprūpei – 10,7%. Ls 163 767,6 tūkst. (11,3%) no pārējiem izdevumiem, kas nav atspoguļoti pamatgrupās, – Ls 119 331,4 tūkst. jeb 8,3% izlietoti pašvaldību dotāciju un mērķdotāciju maksājumiem un Ls 40 124,9 tūkst. jeb 2,8% – valsts parāda apkalpošanas maksājumiem.
Valsts pamatbudžeta programmu un apakšprogrammu finansēšanai izdevumi bija plānoti Ls 833 192,0 tūkst., faktiskā izpilde bija Ls 781 819,3 tūkst. jeb 93,8% , no tiem uzturēšanas izdevumi – Ls 718 214,2 tūkst. jeb 95,1% un izdevumi kapitālieguldījumiem – Ls 63 605,1 tūkst. jeb 81,9%. Līdzekļi kapitālajām iegādēm no ārvalstu finanšu palīdzības izlietoti tikai par 50,2% (plānots – Ls 6 398,1 tūkst., faktiski – Ls 3 210,8 tūkst.). Līdzekļus investīcijām Satiksmes ministrija izlietojusi tikai par 50,4% (plānots – Ls 8 642,0 tūkst., faktiski – Ls 4 354,6 tūkst.) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – par 56,3% (plānots – Ls 6 781,1 tūkst., faktiski – Ls 3 815,9 tūkst.).
Valsts speciālā budžetā izdevumi bija plānoti Ls 770 013,9 tūkst. apjomā, faktiskā izpilde – Ls 721 073,9 tūkst. jeb 93,6%, tajā skaitā uzturēšanas izdevumi – Ls 694 637,7 tūkst. jeb 94,3% un izdevumi kapitālajām iegādēm – Ls 26 436,2 tūkst. jeb 80,0%. Līdzekļus investīcijām Satiksmes ministrija izlietojusi par 78,0% ( plānots – Ls 10 698,4 tūkst., faktiski – Ls 8 343,8 tūkst.), Labklājības ministrija – par 85,0% (plānots – Ls 7 706,4 tūkst., faktiski – Ls 6 552,5 tūkst.) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – par 84,4% (plānots – Ls 1 991,0 tūkst., faktiski – Ls 1 679,9 tūkst.).
Saskaņā ar likumu „Par budžetu un finanšu vadību” no budžeta finansētu iestāžu vadītāji ir atbildīgi par valsts budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu. Ministrijas ne vienmēr nodrošina finanšu vadības kontroli pār to pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu vadītāju atbildību budžeta izpildes procesā, jo saskaņā ar pārskatu daudzos gadījumos nav ievērota budžeta iestāžu izdevumu tāmes disciplīna un ir veikti maksājumi par tādiem izdevumiem, kas tāmē nav paredzēti. No pamatbudžeta finansēto programmu un apakšprogrammu izpildē iestāžu izdevumu tāmes pārkāpumi konstatēti Ministru kabineta, Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas un Kultūras ministrijas iestādēs. Vislielākā novirze konstatēta Kultūras ministrijas apakšprogrammas „Latvijas Nacionālā opera” izpildē: līdzekļi pakalpojumu samaksai saskaņā ar izdevumu tāmi bija plānoti Ls 365 776 apjomā, bet faktiski samaksāti rēķini par Ls 1 222 141, pārtēriņš – Ls 856 365. No speciālā budžeta finansēto programmu un apakšprogrammu izpildē iestāžu izdevumu tāmes pārkāpumi bija Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas iestādēs. No Izglītības un zinātnes ministrijas speciālā budžeta programmas „Augstas klases sasniegumu sports” apakšprogrammas „Organizatoriskā un tehniskā nodrošinājuma programma” bez tāmē plānotā iegādāts nekustamais īpašums par Ls 20 000.
2001.gadā valsts konsolidētā budžeta izdevumi (bez dāvinājumiem un ziedojumiem) salīdzinājumā ar 2000.gadu palielinājušies par Ls 31 793 500, tajā skaitā uzturēšanas izdevumi – par Ls 36 462 200. Palielinājies arī ministriju un centrālo valsts iestāžu nodokļu parāda apjoms 2002.gada 1.janvārī par nenomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 175 700 apjomā un valsts obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām – Ls 351 100 apjomā. 2000.gadā kopējie valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 1999.gadu samazinājušies par Ls 3 102 400, tajā skaitā uzturēšanas izdevumi palielinājušies par Ls 11 345 600. Ministriju un centrālo valsts iestāžu iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds samazinājies par Ls 1 855 400 un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds – par Ls 729 400.

Rezultatīvo rādītāju izpilde

Saskaņā ar likuma „Par valsts budžetu 2001.gadam” 9.panta nosacījumiem Ministru kabinets izdod noteikumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem, kas paredz kārtību, kādā nosaka un groza rezultatīvos rādītājus un sniedz pārskatus par tiem.
2001.gada valsts budžetā apstiprināto programmu un apakšprogrammu rezultatīvie rādītāji apstiprināti 2001.gada 22.maijā (MK noteikumi Nr.199) un precizēti 2001.gada 29.decembrī (MK noteikumi Nr.553). Likumā „Par valsts budžetu 2001.gadam” ministrijām un centrālajām valsts iestādēm apstiprināts finansējums 518 programmām un apakšprogrammām. Ministru kabinetā rezultatīvie rādītāji apstiprināti 342 programmām un apakšprogrammām jeb 66,0%, tajā skaitā no 458 pamatbudžeta finansētajām programmām un apakšprogrammām – 294 jeb 64,2% un no 60 speciālā budžeta finansētajām programmām un apakšprogrammām – 48 jeb 80,0%. Gada beigās Ministru kabinets mainīja 189 apstiprinātos rādītājus, tajā skaitā pamatbudžetā – 177 un speciālajā budžetā – 12. Iestāžu skaits kā rezultatīvais rādītājs apstiprināts 222 gadījumos, bet darbinieku skaits – 272 gadījumos jeb attiecīgi 15,6% un 19,2% no kopējā apstiprinātā rezultatīvo rādītāju skaita (1419).
Ministrijās un citās centrālajās valsts iestādēs pamatbudžeta resursi izdevumu segšanai izlietoti 98,5% apjomā, bet rezultatīvo rādītāju skaita izpilde pret kopējo rezultatīvo rādītāju skaitu bija 42,0%, pārpilde – 26,0% un neizpilde – 32,0%. Vairāk par 50% no apstiprinātajiem rezultatīvajiem rādītājiem nav izpildījusi Aizsardzības ministrija (58,0%), Iekšlietu ministrija (54,0%), Augstākā tiesa (86,0%) un Prokuratūra (63,0%). Visvairāk rezultatīvos rādītājus pārpildījis Valsts zemes dienests (par 60,0%).
2001.gadā pēc Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta pasūtījuma veikts Latvijas Universitātes mācībspēku pētījums par rezultatīvo rādītāju ieviešanu valsts pārvaldē. Šajā pētījumā galvenais uzsvars likts uz to, ka pārsvarā šie rādītāji ir orientēti uz resursu rādītājiem, nevis uz rādītājiem, kas raksturotu darbības izpildi, rezultātu un tā ietekmi uz dažādiem procesiem.
Iepriekš minētais norāda, ka rezultatīvo rādītāju izstrāde un to izpildes analīze notiek formāli, netiek nodrošināta budžetā apstiprināto programmu un apakšprogrammu finansējuma un līdzekļu izlietojuma mērķtiecīguma un sasniegtā rezultāta kontrole. Nav noteikta atbildība par apstiprināto rezultatīvo rādītāju neizpildi, kā arī tā nav saistīta ar attiecīgās programmas un apakšprogrammas finansējuma samazinājumu vai pārdali.

Valsts parāds un izsniegtie galvojumi
Likumā „Par valsts budžetu 2001.gadam” maksimālais valsts parāds gada beigās noteikts Ls 720 100 000, faktiski 2001.gada 31.decembrī valsts parāds bija Ls 712 939 600 un veidoja 15,0% no IKP, tajā skaitā iekšējais parāds bija Ls 256 003 400 jeb 5,4% un ārējais parāds – Ls 456 936 200 jeb 9,6%. Valdības izsniegtie galvojumi gada beigās bija par Ls 86 458 000.

Valsts parāds 1998. – 2001. gadā (gada beigās) (milj. Ls)

graf6

Kopējo valsts parādu veidoja:

  • Ls 28 428 200 jeb 4,0% – valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes (valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu līdz vienam gadam);
  • Ls 227 575 200 jeb 31,9% – iekšējā aizņēmuma parādzīmes (valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu no viena līdz pieciem gadiem);
  • Ls 234 716 800 jeb 32,9% – emitētās valsts eiroobligācijas, no tām 2001.gadā emitētas obligācijas ar dzēšanas termiņu septiņi gadi EUR 200,0 milj. apjomā;
  • Ls 222 219 400 jeb 31,2% – valsts aizņēmumi no ārvalstu finanšu institūcijām.

2. Pašvaldību budžetu izpilde

Kopējie pašvaldību budžetu ieņēmumi (neto) 2001.gadā bija Ls 451 310 899, bet kopējie pašvaldību budžetu izdevumi – Ls 495 360 916. Tātad 2001.gada beigās konsolidētā budžeta finansiālais deficīts bija Ls 44 050 017, kas ir par Ls 26 102 285 mazāks, nekā plānots (62,8%), tomēr tas ir par Ls 28 525 630 lielāks nekā iepriekšējā gadā.
Kopējie aizdevumi no budžeta bija Ls 10 171 775 (neto), bet aizdevumu atmaksa – Ls 5 662 081. Pašvaldību budžetu tīrie aizdevumi bija Ls 4 590 306 (negatīvi), kas norāda, ka iegūti papildu līdzekļi budžeta finansiālā deficīta segšanai un fiskālā deficīta samazināšanai līdz Ls 39 459 711, tomēr tas ir par Ls 26 446 106 lielāks nekā iepriekšējā gadā.
Pašvaldību pamatbudžetu finansiālais deficīts uz gada beigām bija Ls 32 556 696, no tiem Rīgas pilsētas domei – Ls 24 610 778, Rīgas rajona Siguldas pilsētas domei – Ls 1 236 687, Ventspils rajona Ugāles pagasta padomei – Ls 518 057 un Daugavpils pilsētas domei – Ls 434 397, bet pašvaldību pamatbudžeta fiskālais deficīts – Ls 32 242 907, no tiem Rīgas pilsētas domei – Ls 25 075 492 un Daugavpils pilsētas domei – Ls 289 197.
Iepriekšējā gadā speciālā budžeta ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem bija Ls 5 845 901. 2001.gadā ir izveidojies speciālā budžeta finansiālais deficīts Ls 11 493 321, tomēr tas ir par Ls 17 338 404 mazāks nekā bija plānots.

2.1. Pašvaldību manta un finanšu resursi

Pašvaldību ekonomisko pamatu veido pašvaldībām piederošā manta un finanšu resursi, kas veidojas no juridisko un fizisko personu nodokļu un nenodokļu maksājumiem pašvaldību budžetā, kā arī no maksājumiem no valsts pamatbudžeta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un citiem budžetiem, kā arī no aizņēmumiem un citiem ieņēmumiem.
Tā kā Valsts kontroles 2000.gadā veiktajās revīzijās tika atklātas nepilnības aktīvu uzrādīšanā, 2001.gada uzskaite ir kļuvusi pilnīgāka un pašvaldību aktīvi bija Ls 1 450 673 543, tas ir, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tie palielinājušies par Ls 149 391 109 jeb 11,5%. Aktīvos lielākais īpatsvars ir ilgtermiņa ieguldījumiem – Ls 1 324 462 530 jeb 91,0%.
2001.gadā pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumi salīdzinājumā ar 2000.gadu ir palielinājušies par Ls 154 339 982 jeb 13,2%, tajā skaitā nemateriālie ieguldījumi palielinājušies par Ls 582 908 jeb 24,2%, pamatlīdzekļi – par Ls 29 934 669 jeb 3,5%.

Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi 2001.gada sākumā bija Ls 308 649 058, un tie gada laikā palielinājušies par Ls 123 828 647 jeb 40,1%, tajā skaitā:

  • līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā – par Ls 120 048 018;
  • līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā – par Ls 7 034 663;
  • aizdevumi radniecīgiem uzņēmumiem – par Ls 1 272 551,

turpretim samazinājušies:

  • aizdevumi asociētajiem uzņēmumiem – par Ls 1 524 655;
  • pārējie vērtspapīri un ieguldījumi – par Ls 2 344 746;
  • pārējie aizdevumi – par Ls 657 184.

Pašvaldību apgrozāmie līdzekļi 2001.gada sākumā bija Ls 131 159 886, gada beigās – Ls 126 211 013; tie samazinājušies par Ls 4 948 873 jeb 3,8%, tajā skaitā debitoru parādi samazinājušies par Ls 5 394 304 jeb 8,1%.
Pašvaldību budžetu līdzekļu atlikumi komercbankās un pašvaldību kasēs 2001.gada 31.decembrī bija Ls 35 341 881.
Pašvaldību pašu kapitāls 2001.gada beigās bija Ls 1 298 094 567 jeb 89,5% no pasīviem. Pašu kapitāls 2001.gada laikā palielinājies par Ls 110 684 479 jeb 9,3%, tajā skaitā lielākais pieaugums ir pamatkapitālam vai līdzdalības kapitālam, kurš palielinājies par Ls 352 960 618, pamatlīdzekļu fonds ir samazinājies par Ls 298 243 950.
Kopējie kreditoru parādi 2001.gada beigās bija Ls 152 578 976, tie gada laikā palielinājušies par Ls 38 706 630 jeb 34%, tajā skaitā būtiski palielinājušies norēķini par aizņēmumiem, kas ir Ls 33 495 991 jeb 39%.

2.2. Pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumi

Pašvaldību pamatbudžetu bruto ieņēmumi 2001.gadā bija Ls 454 326 397, kas ir par Ls 34 616 031 jeb 8,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā, tomēr par Ls 1 236 741 mazāk, nekā bija plānots. Pamatbudžetu ieņēmumu plāns izpildīts par 99,7%.
Pamatbudžetu ieņēmumus veido: 65,3% – nodokļu un nenodokļu ieņēmumi un 35% – saņemtie maksājumi. Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājušies par Ls 22 075 073 jeb 8%. Pamatbudžetu ieņēmumu lielāko daļu veido nodokļu ieņēmumi – tie ir 55% no visiem ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2000.gadu nodokļu ieņēmumi palielinājušies par Ls 20 345 742. Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi palielinājušies par Ls 17 630 692 jeb 9,5%. Ieņēmumi no nodokļa par īpašumu palielinājušies par Ls 2 601 941. Līdz gada plāna izpildei trūkst Ls 491 172.
Kaut arī nenodokļu ieņēmumu gada plāna izpilde ir 98,7%, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ieņēmumi ir palielinājušies par Ls 1 729 331, un tie ir Ls 45 502 841. Lielākā ienākuma daļa no tiem veidojās no pašvaldību nodevām un maksājumiem – Ls 29 679 292.
2001.gadā saņemtie maksājumi ir par Ls 12 540 958 lielāki nekā 2000.gadā. Lielāko daļu no tiem veido maksājumi no valsts pamatbudžeta, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājušies par Ls 9 346 216 jeb 9,1%.

2.3. Pašvaldību pamatbudžetu izdevumi

Pašvaldību pamatbudžetu izdevumi pēc valdības funkcijām un norēķini pārskata gada beigās bija Ls 486 793 288, kas ir par Ls 45 936 504 jeb 10,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Turpretī pamatbudžetu ieņēmumu pieaugums 2001.gadā bija Ls 34 616 031 jeb 8,2%. Izdevumiem pēc valdības funkcijām izlietoti Ls 449 796 356, kas ir par Ls 42 352 855 vairāk nekā 2000.gadā. Izglītībai izlietots Ls 221 609 661, kas ir 46% no visiem izdevumiem. Pieaugums pret iepriekšējo gadu ir Ls 20 550 332 jeb 10,2%.
Izdevumi norēķiniem 2001.gadā bija Ls 36 996 932, kas ir par Ls 3 583 649 jeb 10,7% vairāk nekā iepriekšējā gadā. No izdevumiem valdības funkcijām un norēķiniem kopā 2001.gadā norēķini veidoja 8%, no tiem Ls 27 209 215 jeb 6% ieskaitīti Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, un tie palikuši iepriekšējā gada līmenī.
2001.gadā uzturēšanas izdevumiem izlietoti Ls 400 897 085 jeb 82%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājušies par Ls 34 645 942 jeb 9,5%, tajā skaitā kārtējiem izdevumiem izlietoti Ls 320 058 015, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājušies par Ls 22 084 043 jeb 7,4%, no tiem izdevumi atalgojumiem palielinājušies par Ls 19 460 431 jeb 13% un sociālās apdrošināšanas iemaksām – par Ls 3 341 194 jeb 8,4%.
Salīdzinājumā ar 2000.gadu būtiski palielinājušies maksājumi par aizdevumiem un kredītiem, un tie ir par Ls 1 140 784 jeb 36,2% lielāki. Subsīdijām un dotācijām atvēlēto līdzekļu daudzums palielinājies par Ls 11 421 115 jeb 17,5%, kas ir 16% no kopējā izdevumu apjoma. Kapitālieguldījumi 2001.gadā veikti par Ls 85 986 008, tas ir, 18% no visu izdevumu kopējā apjoma un par Ls 11 156 497 jeb 14,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

2.4. Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi un izdevumi

Pavisam pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) bija Ls 45 924 289. Gada plāns nav izpildīts par Ls 3 133 511 (93,6%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ieņēmumi samazinājušies par Ls 8 830 317 jeb 16%, turpretim speciālā budžeta izdevumi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājušies par Ls 5 046 152.
Kopējos speciālā budžeta ieņēmumos ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem ir Ls 5 532 028 jeb 12%.
Pašvaldību speciālā budžeta lielāko daļu veido īpašā kārtībā noteiktie iestāžu ieņēmumi – Ls 27 529 313 jeb 69% no Ls 40 392 261.
Pašvaldību speciālā budžeta izdevumi bija Ls 36 533 758.
Visvairāk līdzekļu – Ls 29 596 486 jeb 71,0% no kopējiem izdevumiem pēc ekonomiskās klasifikācijas izlietots uzturēšanas izdevumiem. Izdevumi kapitālieguldījumiem palikuši iepriekšējā gada līmenī, un tie ir Ls 16 122 627.

2.5. Pašvaldību saņemtie aizdevumi un izsniegtie galvojumi

Pašvaldību aizņēmumu kopējā summa pēc noslēgtajiem līgumiem ir Ls 109 655 052, bet saņemti aizdevumi – Ls 102 917 895, tajā skaitā 2001.gadā – Ls 24 167 493.

Gandrīz vai pusi jeb 49% no kopējās izmaksātās aizņēmumu summas ir saņēmušas četras pilsētu domes:

  • Rīgas pilsētas dome – Ls 33 418 736;
  • Jelgavas pilsētas dome – Ls 9 390 178;
  • Daugavpils pilsētas dome – Ls 3 962 000;
  • Jūrmalas pilsētas dome – Ls 3 257 951.

Atmaksāti Ls 25 515 670.

Kopējā neatmaksātā aizņēmumu summa ir Ls 77 402 133 jeb 75,2%.

Pārskats par pašvaldību saņemtajiem lielākajiem aizdevumiem (Ls)
2001.gada 31.decembrī 

Lielāko pašvaldību nosaukumi, kuras ir saņēmušas aizdevumusAizņēmumu kopējā summa pēc noslēgtajiem līgumiemIzmaksāts līdz pārskata gada beigām% attiecībā pret Latvijā izmaksāto kopējo summuPārskata gadā izmaksātā summa% attiecībā pret kopējo izmaksāto summu gada beigāsKopējā atmaksātā summa pārskata gada beigās% attiecībā pret kopējo izmaksāto summu gada beigāsNeatmaksātā aizdevuma summa pārskata gada beigās% attiecībā pret kopējo izmaksāto summu gada beigās
12345678910
Rīgas pilsētas dome38 374 20033 418 736337 299 53621,87 971 50023,925 447 236*76,1
Jelgavas pilsētas dome9 511 3849 390 1789292 3843,11 199 83512,88 190 34387,2
Daugavpils pilsētas dome3 962 0003 962 00041 500 00037,91 315 20033,22 646 80066,8
Jūrmalas pilsētas dome3 257 9513 257 9513470 00014,41 148 49035,32 109 48164,7
Kopā55 105 53550 028 865499 561 92011 635 02538 393 86076,7
Kopā republikas pašvaldībās109 655 052102 917 89524 167 49323,525 515 67024,877 402 13375,2

*Bez šīs summas Rīgas pilsētas domei ir arī overdrafti bankās Ls 25 446 023 apjomā

14 pašvaldības nav spējušas laikā nokārtot savas parādu saistības. Tām parāda saistības pārsniedz 20% no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma, kā arī pašvaldību parādi pārsniedz to īpašumā esošos aktīvus, tāpēc saskaņā ar likumu „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības pārraudzību” šīm pašvaldībām ir uzsākts stabilizācijas process.
Pašvaldības, kur uzsākts stabilizācijas process, atspoguļotas tabulā.
Valkas rajona Strenču pilsētas domes finanšu stabilizācijas projekts neparedz stabilizācijas aizdevuma izsniegšanu pašvaldībai, taču saskaņā ar šo projektu ir pagarināts a/s „Dānijas Unibanka” piešķirtā aizdevuma atmaksas termiņš. Arī citu pašvaldību finanšu stabilizācijas projektos ir paredzēta iepriekš ņemto aizņēmumu atmaksas termiņa pagarināšana:

  • Limbažu rajona Staiceles pilsētas domes 1997. un 1998.gada aizņēmumu no Valsts kases atmaksas termiņš pagarināts līdz 2018.gada 30.septembrim;
  • Valkas rajona Kārķu pagasta padomes 1997.gada aizņēmuma no Valsts kases atmaksas termiņš pagarināts līdz 2020.gada decembrim;
  • Jēkabpils rajona Salas pagasta padomes 1998., 1999. un 2000.gada aizņēmumu no Valsts kases atmaksas termiņš pagarināts līdz 2013.gada decembrim.

Pašvaldības izsniegušas galvojumus par Ls 15 944 920, kopējā izmaksātā summa – Ls 13 847 473. Kopējā atmaksātā galvojumu summa ir Ls 3 030 679, tajā skaitā pārskata periodā – Ls 1 693 989.
Galvojumu kopējais neatmaksātais atlikums gada beigās ir Ls 10 816 793, kas ir 78,1% no kopējās pašvaldībām izmaksātās galvojumu summas. Laikā nav atmaksāti Ls 87 035, kas ir 0,8% no kopējā galvojumu atlikuma pārskata gada beigās.

Pārskats par pašvaldību izsniegtajiem lielākajiem galvojumiem (Ls) 2001.gada 31.decembrī

Lielāko pašvaldību nosaukumi, kuras ir izsniegušas galvojumusGalvojumu izsniegtā kopējā summaKopējā izmaksātā summa pārskata gada beigās% attiecībā pret republikā izmaksāto kopējo summuKopējā atmaksātā summa pārskata gada beigās% attiecībā pret kopējo izmaksāto summu pārskata gada beigāsT.sk. pārskata gadā atmaksātā summaNeatmaksātā galvojumu summa pārskata gada beigās% attiecībā pret kopējo izmaksāto summu pārskata gada beigās
Daugavpils pilsētas dome882 787882 7876,4882 787100,0
Ventspils pilsētas dome822 4311 334 3809,6653 2754,9304275681 10451,0
Liepājas rajona padomes813 733813 7335,9813 733100,0

Kopā republikas pašvaldībā

15 944 92013 847 4733 030 67921,91 693 98910 816 79378,1

 

Neatmaksātie aizdevumi 2001.gadā bija Ls 77 402 133 un neatmaksātie galvojumi bija Ls 10 816 793 jeb kopā Ls 88 218 926, kas ir 19,6% no kopējiem pašvaldību ieņēmumiem. Iepriekšējā gada neatmaksātie aizdevumi un galvojumi bija Ls 74 617 351 jeb 17%.
Uz 2002.gada 1.janvāri kopējās pašvaldību parādu saistības palielinājušās par 2,6%.

3. Pārskata rādītāju pārbaude
Latvijas Republikas 2001.gada pārskats par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem sagatavots atbilstīgi likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 31.pantā noteiktajai struktūrai. Tomēr jāuzsver, ka tas ne vienmēr atbilst likuma „Par valsts budžetu 2001.gadam” apstiprinātajam naudas līdzekļu sadalījumam, kas uzrādīts likuma pielikumos. Piemēram, likumā apstiprinātās pašvaldību mērķdotācijas pedagoģiskā personāla darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām apkopotas 6. – 8.pielikumā, mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām atsevišķu projektu sadalījumā – 12.pielikumā, bet pārskatā „2001.gadā veiktie pārskaitījumi pašvaldībām no Valsts kases sadales konta” visas mērķdotācijas uzrādītas kopējā summā un vispār nav uzrādīta investīciju līdzekļu apguve apstiprināto projektu sadalījumā. Pārskatā nav uzrādīta likuma „Par valsts budžetu 2001.gadam” pielikumos „Pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts ilgtermiņa saistību limiti 2002., 2003.gadam un turpmākajiem gadiem valsts pamatbudžetā un valsts speciālajā budžetā”, „Pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, ārvalstu finanšu palīdzības un valsts budžeta līdzdalības maksājumi konkrētiem projektiem un programmām 2001., 2002. un2003.gadā”, „Valsts nozīmes pasākumu veikšanai bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai „Valsts informācijas tīkla aģentūra” valsts budžeta finansētie ieņēmumi un izdevumi” un „Programma „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”” apstiprināto rādītāju izpilde.
„Pārskatā par valsts saņemto aizdevumu galalietotājiem 2001.gadā” nav uzrādīts valsts doto aizdevumu pilnīgs saraksts, jo latos izsniegtie aizdevumi uzrādīti vienā summā, līdz ar to likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 31.pantā noteiktā prasība izpildīta nepilnīgi.
2001.gada laikā ministriju un centrālo valsts iestāžu ilgtermiņa finanšu ieguldījumi palielinājušies par Ls 6 958 423, no tiem Nacionālā radio un televīzijas padome savā 2001.gada bilancē uzrādījusi valsts ieguldījumu daļu VB SIA „Latvijas Radio” pamatkapitālā Ls 579 592 un VB SIA „Latvijas Televīzija” pamatkapitālā – Ls 3 399 779; Satiksmes ministrija – Ls 1 056 715, tajā skaitā valsts kapitālu BO VAS „Latvijas Jūras administrācija” – Ls 882 333 un Finanšu ministrijas konsolidētajā finanšu bilancē – Ls 2 799 800.
2001.gadā ministrijās un centrālajās valsts iestādēs pamatbudžeta asignējumi slēgti par Ls 7 363 540, un tas ir par Ls 6 400 374 vairāk nekā 2000.gadā. Gada beigās lielākās asignējumu summas slēgusi Finanšu ministrija – Ls 5 604 164, Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām sekretariāts – Ls 343 840 un Saeima – Ls 280 007, bet mērķdotācijas pašvaldībām slēgtas par Ls 402 114.
Izmantojot likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 27.pantā noteikto, ka gada beigās valsts budžeta iestāžu pamatbudžeta kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, kā arī ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, ja šo ieņēmumu atlikums nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apjomu, paliek valsts budžeta iestāžu rīcībā un var tikt izlietoti nākamajā gadā, 2001.gadā izdevumu finansēšanai līdzekļu atlikumus no 2000.gada izlietoja Tieslietu ministrija – Ls 11 847, Ministru kabinets – Ls 1998 un Satversmes tiesa – Ls 1012. Slēdzot 2001.gada budžeta asignējumus, pašu ieņēmumu atlikumus palielinājusi Satiksmes ministrija – par Ls 2 301 750, Izglītības un zinātnes ministrija – par Ls 1 585 007, Zemkopības ministrija – par Ls 596 835 un citas. Pavisam kopā ministrijās un centrālajās valsts iestādēs pašu ieņēmumu atlikumi palielinājušies par Ls 4 563 450 un 2001.gada beigās bija Ls 7 159 366.
Saskaņā ar skaidrojumu valsts budžeta finanšu bilancei, pārejot uz grāmatvedības uzskaiti pēc naudas plūsmas principa, veikta valsts budžeta finanšu bilances reformācija un no uzskaites izņemti Ls 19 724 412 – uz 2000.gada 1.janvāri aprēķinātie nākamo periodu izdevumi procentu maksājumiem par valdības vērtspapīriem. Pārbaudot iesniegto pārskatu, konstatēts, ka vienlaikus nav veikta korekcija par nākamo periodu ieņēmumiem – aprēķinātajiem procentu maksājumiem par izsniegtajiem kredītiem. Valsts budžeta finanšu bilancē valsts budžeta prasībās uz 2001.gada 31.decembri iekļauti aprēķinātie procentu maksājumi Ls 2 262 468 apjomā. Tātad, veicot bilances reformāciju, nav ievērots princips, ka ieņēmumi un izdevumi grāmatvedības uzkaitē pēc naudas plūsmas principa jāuzrāda tajā brīdī, kad tiek saņemta (samaksāta) nauda.
Valsts kontroles veiktajā revīzijā par valsts parāda saistībām 2001.gadā konstatēts, ka valsts budžeta finanšu bilancē uzrādītajā valsts budžeta prasību kopsummā iekļautas prasības pret kredīta saņēmējiem – pamatbudžeta un speciālā budžeta izpildītājiem, kuriem aizdevumi izsniegti latos, bet nav iekļautas tās prasības pret iepriekš minētajām institūcijām, ja aizdevums izsniegts ārvalstu valūtā. Tas liecina, ka parādu uzskaitē nav vienotas pieejas valsts prasību grāmatošanā tālāk aizdotajiem no ārvalstīm saņemtajiem kredītiem un Valsts kases izsniegtajiem kredītiem nacionālajā valūtā. Valsts budžeta prasībās nav iekļautas arī a/s „Latvijas Unibanka” un a/s „Latvijas Krājbanka” uz noslēgto pilnvarojuma līgumu pamata parāda piedziņai nodotās summas Ls 16 305 336 apjomā.
Valstī nav izstrādāta un apstiprināta kārtība, kas reglamentētu valsts budžeta prasību par izsniegto kredītu norakstīšanas procedūru bankrotējošiem un maksātnespējīgiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām. Pārbaudot tālāk aizdoto kredītu uzrādīšanu „Pārskatā par valsts saņemto aizdevumu galalietotājiem 2001.gadā”, konstatēts, ka 10 gadījumos (SIA „Lataga”, LCKS „Turība”, SIA „Lata International”, a/s „Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca”, Merita Nordbanken Latvia, a/s „Aizputes sausā vājpiena rūpnīca”, SIA „Aldona”, Talsu pilsētas dome, Neretas pilsētas dome, Demenes pagasta padome) ir koriģētas 2001.gada sākumā pārskatā uzrādīto valsts prasību summas. Pārskatā uzrādītā informācija nav pilnīga, jo tajā nav uzrādīti Valsts kases izsniegtie aizdevumi nacionālajā valūtā sadalījumā pa kredīta ņēmējiem.

4. Valsts kontroles sniegtie atzinumi par 2001. gada pārskatiem

Pamatojoties uz likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 30.panta 3.punktu, Valsts kontrole ir izskatījusi 12 ministriju, 14 centrālo valsts iestāžu un 578 pašvaldību finanšu pārskatus par 2001.gadu.

4.1. Valsts budžeta revīzijas departamenta sniegtie atzinumi
Atzinumi bez piezīmes sniegti par 11 ministriju un 14 centrālo valsts iestāžu finanšu pārskatiem.
Atzinums ar piezīmi sniegts par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārskatu, jo, sagatavojot gada pārskatu, nebija novērsti revīzijā „Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un tās pakļautībā, pārziņā un pārraudzībā esošajās institūcijās par 2001.gada I pusgadā piešķirto finanšu līdzekļu, valsts mantas izmantošanu un finanšu pārskata sagatavošanas pareizību” konstatētie trūkumi. Revīzijā atklātie pārkāpumi Latvijas Vides aizsardzības fondā (turpmāk – Fonds) būtiski ietekmēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas konsolidētā finanšu pārskata ticamību, un revīzijā gūtie pierādījumi atšķīrās no Fonda vadības viedokļa par izvēlētās grāmatvedības politikas atbilstību un tās izmantošanas metodi. Revīzijā konstatētie būtiskākie trūkumi:

  • Fonda iekšējā kontrole nenodrošināja pietiekamu pārraudzību pār līdzekļu izlietojuma pareizību un lietderību – līdzekļi par projektu dokumentācijas sagatavošanu bija norakstīti izdevumos, pirms gūta pārliecība par darbu izpildi;
  • zvērinātu revidentu firmas „Labs Padoms” veiktajās revīzijās nav izvērtēta līdzekļu izlietojuma pareizība un lietderība institūcijās, kas saņēmušas Fonda finansējumu dažādu ar vides aizsardzību saistītu projektu īstenošanai.

Lai gan pārējām ministrijām un centrālajām valsts iestādēm, ņemot vērā noteikto kļūdu būtiskuma līmeni, atzinumi sniegti bez piezīmes, pārbaudēs konstatēti daži pārkāpumi grāmatvedības uzskaitē:

  • Zemkopības ministrijā, Tieslietu ministrijā un Nacionālajā radio un televīzijas padomē nebija inventarizēti visi bilances posteņi;
  • Izglītības un zinātnes ministrijā un Ministru kabinetā grāmatvedības uzskaitē netika izmantoti konta „Norēķini par prasībām (ar debitoriem)” subkonti;
  • Valsts zemes dienestā, Prokuratūrā, Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātā, Valsts policijā, Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu komisijā, Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā un Nacionālo bruņoto spēku štābā iekšējās kontroles sistēmas nebija pilnīgas;
  • Valsts prezidenta kancelejā un Augstākajā tiesā nebija apstiprinātas iekšējā auditora štatu vienības.

4.2. Pašvaldību revīzijas departamenta atzinumi
Atzinumi bez piezīmes sniegti par 382 pašvaldību pārskatiem, ar piezīmi – par 163 pārskatiem, negatīvs atzinums – par 12 pārskatiem, bet atteikts sniegt atzinumu par 21 pārskatu.
Pēc 2001.gada pašvaldību pārskatu analīzes datiem 12 pašvaldībām gada pārskati bija sagatavoti nepareizi, un to aktīvu kopsumma bija Ls 597 468 328 jeb 41% no kopējiem aktīviem, budžeta ienākumi bija Ls 171 565 383 jeb 38% no kopbudžeta ieņēmumiem un budžeta izdevumi bija Ls 174 979 555 jeb 35%.
Gada pārskata sagatavošanas kvalitāti ietekmē tas, ka ne visās pašvaldībās strādā pietiekami kvalificēti grāmatveži.

Atzinumi ar piezīmēm bija izteikti šādu iemeslu dēļ (raksturīgākās piezīmes):

  • bilancē nav uzrādīti visi pašvaldības īpašumi;
  • pašvaldības nav ievērojušas LR Ministru kabineta noteikumus Nr.96 „Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem” – 2001.gadā nav aprēķināts nolietojums;
  • debitoru sastāvā ir šaubīgie un bezcerīgie debitoru parādi, nav veikta pilnīga debitoru parādu salīdzināšana ar pašu debitoru uzskaites datiem, laikus nav uzskaitīti debitori un kreditori;
  • grāmatvedības uzskaitē neizmanto uzkrājumu principu;
  • pašvaldības uzņēmumu pamatkapitālā iekļautas privatizācijai nodotās dzīvojamās ēkas.

Negatīvi atzinumi sniegti tāpēc, ka grāmatvedības uzskaites kārtošanā nav ievērotas likumu „Par grāmatvedību” un „Par budžetu un finanšu vadību”, Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumu Nr.96 „Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem”, kā arī Finanšu ministrijas 2001.gada 25.jūnija instrukcijas Nr.3 „Valsts (pašvaldības) budžeta iestāžu, pašvaldību budžetu grāmatvedības uzskaites instrukcija” un 2001.gada 5.oktobra instrukcijas Nr.1 „Finanšu pārskatu sastādīšanas instrukcija” prasības:

  • bilancē nav uzrādīti visi pašvaldības īpašumi, lietojumi, valdījumi un ilgtermiņa finanšu ieguldījumi;
  • no ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem nav izslēgti privatizētie dzīvokļi;
  • nav veikta pašvaldību īpašumu (lietojumu) inventarizācija, pamatlīdzekļiem nav rēķināts nolietojums, pamatlīdzekļi netiek pārvērtēti;
  • budžeta ieņēmumi un izdevumi grāmatoti pēc kases, nevis pēc uzkrāšanas principa, uzskaitē neizmanto divkāršā ieraksta principu un konta plānu, netiek kārtota virsgrāmata;
  • pārskatā nav atspoguļota pašvaldības līdzdalības daļa pašvaldības uzņēmuma pašu kapitālā, nav veiktas bilances izmaiņas uz 2001.gada 1.janvāri saskaņā ar Finanšu ministrijas instrukcijas Nr.3 „Valsts (pašvaldības) budžeta iestāžu, pašvaldību budžetu grāmatvedības uzskaites instrukcija” XII daļas “Noslēguma jautājumi” prasībām.

Atteikuma sniegt atzinumu iemesli:

  • uz gada sākumu uzrādīto atlikumu pareizība ir apšaubāma. Grāmatvedības uzskaites stāvoklis neatbilst likuma „Par grāmatvedību” prasībām – nav nodrošināts, ka informācija ir patiesa, salīdzināma, savlaicīga, saprotama un pilnīga. Grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona nevar pārliecināties par izdarīto kļūdu labojumu pamatotību un pareizību, kā arī izsekot katra saimnieciskā darījuma norisei un nevar pārbaudīt atlikumu pareizību kontos;
  • grāmatvedības uzskaite nav organizēta pēc divkāršā ieraksta sistēmas, ieņēmumu un izdevumu grāmatas dati reģistrēti pēc kases principa, saistību un prasību parādi uzrādīti izziņas veidā un nav pārbaudāmi;
  • finanšu pārskata dati nav identificējami ar grāmatvedības uzskaites reģistriem;
  • atlikumi virsgrāmatā neatbilst analītiskās uzskaites datiem;
  • pamatlīdzekļu inventarizācijā konstatētie faktiskie atlikumi nesakrīt ar virsgrāmatas datiem.

5. Pārējās revīzijas

Revīzijās par ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu izlietojuma likumību, lietderību un pareizību konstatēts, ka nav izstrādāti normatīvie dokumenti, kas reglamentētu investīciju programmu ietvaros ieviesto PHARE un ISPA projektu galarezultātā iegūto nefinanšu aktīvu plānošanu, izpildi un uzskaiti valsts un pašvaldību budžetos un precīzi noteiktu projektu īstenotāju un galaproduktu saņēmēju pienākumus un atbildību par jaunizveidoto objektu nodošanas un pieņemšanas kārtību un uzskaiti valsts un pašvaldību budžetos, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un aģentūrās, kā arī šo objektu novērtēšanas kārtību.

2001.gadā veiktas trīs revīzijas par rīcību ar valsts mantu un naudas līdzekļiem Iekšlietu ministrijā saistībā ar Valsts Austrumu robežas atjaunošanu un izbūvi objektos, kas ekspluatācijā nodoti 2000. – 2001.gadā. Izvērtējot revīziju rezultātus Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijā, apstiprinājās, ka objektu būvniecības gaitā uz robežas, slēdzot vienošanās par papildu darbu izpildi un samaksu, 2000. un 2001.gadā nelietderīgi izlietoti Ls 250 029 un nelikumīgi – Ls 21 628. Par nelikumīgi izlietoto summu Iekšlietu ministrijai noteikts uzrēķins, kuru pārsūdzības gaitā Augstākās Tiesas Senāts samazināja līdz Ls 5267,80.

3.shēma

Izlietoti valsts budžeta līdzekļi uz Valsts robežas nodotajiem būvniecības objektiem 2000.gadā un 2001.gada I pusgadā

graf6

4.shēma

Nelietderīgi un nelikumīgi iztērēti valsts budžeta līdzekļi

graf7

5.shēma

Valsts kontroles noteiktā uzrēķina summa

graf8

Pārskata periodā veiktas 11 revīzijas par valsts budžeta programmas „Valsts atbalsts ES kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai” līdzekļu izlietojumu Zemkopības ministrijas pakļautības, pārraudzības un pārziņā esošajās iestādēs. Minētajās revīzijās konstatēts, ka Zemkopības ministrija, izstrādājot dokumentus par valsts atbalstu lauksaimniecības nozaru attīstībai, neievēro vienotu politiku, tas ir, netiek saglabāta apakšprogrammu secība un nosaukumi, kā arī mainās subsīdiju piešķiršanas nosacījumi. Pārbaudītajā periodā ik mēnesi veiktas izmaiņas subsīdiju nolikumos un vairākkārt mainīti subsīdiju apjomi. Zemkopības ministrija, neievērojot subsīdiju izmantošanas ilglaicīgas stabilitātes principus, rada nelabvēlīgu situāciju subsīdiju saņēmējiem, kuri nespēj pieņemt saimnieciskās darbības lēmumus ilgākam laika posmam, un apgrūtina Lauku atbalsta dienesta darbu līdzekļu administrēšanā.

Revīzijā par Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma uzskaiti konstatēts, ka ministrijas vadība valstij piederošos nekustamos īpašumus – divas ēkas ar kopējo platību 12 362,3 m2 – bez atlīdzības nodevusi sabiedrībām ar ierobežotu atbildību uzņēmējdarbības veikšanai.

Revīzijā par Nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu likumīgu un pareizu izlietojumu 2001.gadā BO VAS „Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” (turpmāk – Aģentūra) konstatēts:

  • dažos gadījumos bezdarbnieka pabalstu izmaksa aizkavējusies, jo darba devējs laikus nav informējis Valsts ieņēmumu dienestu par darbinieka atbrīvošanu;
  • konstatēta bezdarbnieku pabalsta pārmaksa, jo no Nodarbinātības valsts dienesta laikā nav saņemta informācija par bezdarbnieka statusa noņemšanu;
  • visos gadījumos, kad bezdarbnieka pabalsts sasniedzis maksimālo likumā noteikto apjomu mēnesī un izmaksas periods bijis divi mēneši, Aģentūras programmatūra nav tehniski nodrošinājusi bezdarbnieka pabalsta maksimālā apjoma ierobežošanu, kas radīja pabalsta pārmaksu;
  • Aģentūras, Nodarbinātības valsts dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzes nav savienotas, kas apgrūtina informācijas apmaiņu un apstrādi.

Revīzijā par rīcību ar finanšu līdzekļiem un valsts mantu Valsts bērna tiesību aizsardzības centrā (turpmāk – VBTAC) 2001.gadā un 2002.gada trijos mēnešos konstatēts:

  • Valsts programmas bērnu stāvokļa uzlabošanai pasākumu projekts Ministru kabinetā netiek apstiprināts vienlaikus ar kārtējā gada likumu par valsts budžetu. 2001.gadā pasākumu projekts apstiprināts tikai 2001.gada 24.jūlijā. Daudzkārtējā, ilgstošā, dažkārt sīku detaļu saskaņošana ministriju starpā, projektā paredzamo pasākumu nomaiņa un finansējuma pārdale padara neiespējamu Valsts programmas īstenošanas uzsākšanu gada sākumā. Līdz ar to ir apgrūtināta finanšu līdzekļu apguve budžeta gadā;
  • projektiem un pasākumiem, kuru īstenotājs ir VBTAC, nav noteiktas atbildīgās personas par katra konkrētā projekta vai pasākuma izpildi, kā arī nav veikta precīza finanšu līdzekļu izlietojuma uzskaite katram projektam vai pasākumam atsevišķi.

2002.gadā veikta revīzija par valsts parādsaistībām 2001.gadā un to ietekmi uz valsts budžetu. Valsts iekšējās un ārējās parādu saistības atbilstīgi Finanšu ministrijas apstiprinātajam Valsts kases nolikumam vada un uzskaita Valsts kase. Revīzijā konstatētas dažas nepilnības valsts izsniegto aizdevumu (prasību pret kredītu galaņēmējiem) uzskaitē. Tā kā konstatētās nepilnības ietekmē Valsts budžeta izpildes pārskata rādītājus, tās iekļautas sadaļā „Pārskata rādītāju pārbaude”. Izvērtējot revīzijas galarezultātus, Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija, pamatojoties uz Valsts kases analīzes rezultātiem, atzina, ka apšaubāma ir valsts izsniegto aizdevumu atgūšana Ls 34 749 696 apjomā.

Revīzijā „Par rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem 2001.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas „Valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi” realizācijas nodrošināšanai” konstatēts, ka nepieciešams pilnveidot līdzekļu sadales principus. Finanšu līdzekļu sadale starp ministrijām pamatojas uz iepriekšējā gadā piešķirto apjomu. Nav skaidri formulēti kritēriji un prioritātes, pēc kurām starpministriju finansējuma sadales komisija nosaka finansējuma lielumu katrai institūcijai. Pētījumu pasūtītāji faktiski ir norobežoti no atbildības par piešķirtā finansējuma lietderīgu un pareizu izlietošanu, jo finansēšanu administrē Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki, bet ministrijas kontrole pār veikto pētījumu finanšu atskaitēm un kalkulācijām ir formāla.

6. Secinājumi un priekšlikumi

No 2000.gada valsts budžeta izpildes pārskata pārbaudē konstatētā joprojām nav veikti pasākumi šādu Valsts kontroles priekšlikumu īstenošanai:

  • Nav izstrādāti normatīvie akti, kas reglamentē ministriju un pašvaldību budžeta izpildes pārskatu konsolidācijas procesu un tālāko rīcību ar Valsts kontroles sniegtajiem modificētajiem atzinumiem.
  • Nav nodrošināta vienota informātikas sistēmas izstrāde un nav ieviestas licencētas grāmatvedības datu uzskaites programmas visās no valsts un pašvaldību budžetiem finansētajās institūcijās.

Ņemot vērā revīzijā konstatēto, iesakām:

  • Valsts budžeta programmu un apakšprogrammu finansēšanas mērķu raksturojošo rezultatīvo rādītāju izstrādāšanu un apstiprināšanu veikt vienlaikus ar saimnieciskā gada likuma par valsts budžetu izstrādāšanu un noteikt atbildību par apstiprināto rezultatīvo rādītāju plāna novirzēm.
  • Apstiprinot valsts budžeta programmu un apakšprogrammu izdevumu tāmes izstrādāšanas un izpildes noteikumus, pastiprināt ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vadītāju atbildību par nozarei piešķirto finanšu resursu lietderīgu un mērķtiecīgu izlietojumu.
  • Valsts budžeta finanšu bilancē uzrādītās valsts budžeta prasības aprēķināt un uzrādīt pēc vienādiem kritērijiem aizdevumiem nacionālajā un ārvalstu valūtā un iekļaut prasības, kuru piedziņu uz noslēgto pilnvarojuma līgumu pamata veic a/s „Unibanka” un a/s „Latvijas Krājbanka”.
  • Izstrādāt un noteikt kārtību, kādā tiek norakstītas valsts budžeta prasības pret maksātnespējīgiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām par valsts sniegto aizdevumu atmaksu.
  • Izstrādāt normatīvos dokumentus, kas reglamentē no ārvalstu finanšu resursiem jaunizveidotā valsts īpašuma uzskaiti un nodošanu pašvaldību un to uzņēmējsabiedrību īpašumā.
  • Izskatīt iespēju par Starptautisko publiskās grāmatvedības standartu ieviešanu Latvijas Republikas budžeta grāmatvedības uzskaites sistēmā.
  • Izstrādāt norādījumus par nekustamā īpašuma un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu uzskaiti konsolidētajās ministriju un pašvaldību finanšu bilancēs.
  • Papildināt likumā „Par budžetu un finanšu vadību” noteikto saimnieciskā gada pārskatu ar šādu informāciju:
  • valsts budžeta nodokļu maksātāju parādi, norādot lielākos nodokļu maksājumu parādniekus;
  • budžeta ieņēmumos neieskaitītās summas, kas, izmantojot nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu noteiktos atvieglojumus, nav ieskaitītas valsts budžetā, norādot uzņēmējsabiedrības.
  • Nodrošināt kontroli pār valsts budžeta nodokļu iekasēšanu paredzētajā termiņā, nepieļaujot nodokļu parādu summu pieaugumu.
  • Pašvaldību vadītājiem nodrošināt grāmatvedības darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, pašvaldību līdzdalības daļas pašvaldību uzņēmumu pašu kapitāla uzrādīšanu finanšu bilancēs un grāmatvedības uzskaites divkāršā ieraksta principa konsekventu ievērošanu.
  • Pašvaldību vadītājiem nodrošināt Valsts kontroles pārstāvja piedalīšanos zvērinātu revidentu izvēlē kārtējā budžeta gada finanšu pārskatu pārbaudei.
  • Noteikt atbildību amatpersonām, ja par gada finanšu pārskatiem saņemts Valsts kontroles modificētais atzinums.

 

 

 

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments

 

img2002_8

 

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments.
Pirmajā rindā ceturtā no labās departamenta direktore Dz.Ceihnere

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments, kuru vadīja departamenta direktore, VK Padomes locekle Dzidra Ceihnere, 2002.gadā turpināja darbu, lai īstenotu Stratēģiskās attīstības plānā paredzētos pasākumus un veica revīzijas saskaņā ar Revīziju gada plānā paredzēto, lai panāktu, ka visas likumības un lietderības revīzijas tiktu veiktas atbilstīgi INTOSAI revīzijas standartu prasībām un labāko Eiropas Savienības revīziju praksei.
Līdz 2003.gada 1.janvārim departamentā darbs bija organizēts četros sektoros, un tos vadīja kolēģijas locekles, sektora vadītājas Ligita Ceimere, Dagmāra Timšāne, Dace Grīnberga un Ilvija Atvare. Departamentā strādāja 4 vecākie valsts revidenti, 14 valsts revidenti un 4 valsts revidentu palīgi. Ar nepilnu slodzi revīziju darbā tika iesaistīti Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta 2 vecākie valsts revidenti – Uldis Krēmers un Juris Tenbergs.
Atbilstīgi revīziju jomu sadalei tika veiktas likumības revīzijas par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu veselības aprūpei. Ievērtējot augstos riskus valsts resursu izlietojumā, otrs darba virziens bija likumības un lietderības revīzijas par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām.
Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā norādīts, ka Latvijai jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu pirmsiestāšanās līdzekļu atbilstīgu finanšu vadību un kontroli. Jāuzlabo spēja strādāt ar pirmsiestāšanās finanšu līdzekļiem un nākotnē – ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu.
Lai īstenotu šīs nostādnes, divu revīzijas sektoru revidenti veic ES un citu starptautisko organizāciju finanšu līdzekļu izlietojuma likumības un lietderības revīzijas. Īpaša uzmanība tika pievērsta sadarbībai ar Eiropas Revidentu tiesu, gan veicot kopīgas revīzijas, gan patstāvīgi izmantojot tās metodoloģiju un labāko praksi.

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta 1.revīziju sektorā (vadītāja kolēģijas locekle Ligita Ceimere) pārskata gadā revidēta valsts budžeta līdzekļu izlietojuma atbilstība paredzētajam mērķim un valsts budžeta līdzekļu plūsma. Revīzijas veiktas šādos virzienos:

  • valsts atbalsts ES kvalitātes prasībām atbilstīgas produkcijas ražošanai lauksaimniecībā 2000.gadā un 2001.gada deviņos mēnešos;
  • kopīgi ar auditfirmu „Ernst&Young” veikta Latvijas Bankas 2001.gada pārskata revīzija;
  • valsts pamatbudžeta un nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu izlietojuma likumība, lietderība un pareizība BO VAS ,,Nodarbinātības valsts dienests” 2000. un 2001.gadā;
  • veselības aprūpei nepieciešamā valsts pamatbudžeta un valsts speciālā veselības aprūpes budžeta finansējuma plānošanas, sadales slimokasēm likumība un pareizība 2001. un 2002.gadā; slimokases darbība, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem, un pakalpojumu sniedzēju rīcība ar šiem līdzekļiem, pildot līgumu saistības.

Revīzijas veiktas atbilstīgi INTOSAI revīzijas veikšanas standartos ieteiktajiem pamatprincipiem un procedūrām.
Pārskata gadā sektorā pabeigtas 13 revīzijas, divas revīzijas uzsāktas un jāpabeidz 2003.gadā, sagatavoti trīs ziņojumi. Šo darbu gada sākumā veica pieci revidenti, gada otrajā pusē – seši revidenti.

Turpinot 2001.gadā kopīgi ar Valsts budžeta revīzijas departamentu uzsākto revīziju tematiku, veiktas sešas revīzijas par valsts budžeta programmas ,,Valsts atbalsts ES kvalitātes prasībām atbilstīgas produkcijas ražošanai” ietvaros piešķirto subsīdiju likumību un pareizību augkopības, lopkopības nozarei un lauksaimnieciskās ražošanas tehniskajai modernizācijai. Par šo revīziju jomu sagatavoti trīs ziņojumi.
Lauksaimniecības likumā noteikts, ka subsīdiju uzdevums ir sekmēt ražošanas efektivitāti un konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū, valstij mērķtiecīgi iejaucoties lauksaimnieciskajā ražošanā un tirgus sakārtošanā, piešķirot naudas līdzekļus noteiktiem mērķiem.
Zemkopības ministrijas (turpmāk tekstā – ZM) nolikumā noteikti ministrijas uzdevumi, tajā skaitā izstrādāt lauksaimniecības attīstības atbalsta politiku un programmas. Ministru kabineta (turpmāk tekstā – MK) 1997.gada 13.maija sēdē tika akceptēta ,,Lauksaimniecības subsīdiju izmantošanas koncepcija un programmu pamatojums 1998. – 2002.gadam”. Šajā dokumentā noteikts, ka 1997.gadā izveidotajai valsts atbalsta politikai jābūt ilglaicīgai un stabilai, lai dotu iespēju ražotājiem pašiem pieņemt pamatotus saimnieciskās darbības lēmumus, ievērojot ekonomiskās attīstības apstākļus un valsts piedāvātos atbalsta noteikumus. Saskaņā ar šo dokumentu par galveno lauksaimniecības kā ražošanas nozares atbalstīšanas mērķi izvirzāms uzdevums panākt efektīvas lauksaimniecības ražošanas izveidošanos, kas spētu integrēties vienotajā Eiropas tirgū.
Lai to nodrošinātu, ZM katru gadu izdod rīkojumu par subsīdiju sadali konkrētam gadam. Saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 16.pantu valsts atbalsts lauksaimniecībai jāparedz 3% apjomā no pamatbudžeta izdevumiem. 2000.gadā tas bija 2,68% un 2001.gadā – 2,72% no pamatbudžeta izdevumiem, tātad nesasniedza likumā noteikto apjomu.

2000. gadam apstiprināts subsīdiju kopējais apjoms Ls 18 665 tūkst., tajā skaitā:

  • Ls 5 529,5 tūkst. – lopkopības nozarei;
  • Ls 5 784 tūkst. – augkopības nozarei;
  • Ls 1 735,5 tūkst. – lauksaimniecības tehniskajai modernizācijai.

2001.gadam apstiprināts subsīdiju kopējais apjoms Ls 20 880,2 tūkst., tajā skaitā:

  • Ls 6 172,8 tūkst. – lopkopības nozarei;
  • Ls 7 987 tūkst. – augkopības nozarei;
  • Ls 4 000 tūkst. – lauksaimniecības tehniskajai modernizācijai.

Subsīdiju administrēšanu veic Lauku atbalsts dienests (turpmāk tekstā – LAD), tas ir, ZM pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par vienotu valsts atbalsta un ES atbalsta politikas īstenošanu valstī. Tas nodrošina informācijas par subsīdiju saņemšanas un izmantošanas kārtību pieejamību, pieņem un izvērtē subsīdiju pieteikumus, slēdz līgumus ar subsīdiju saņēmējiem, veic subsīdiju izmaksāšanu, kā arī kontrolē paredzēto saistību izpildi.
Izvērtējot piešķirtās subsīdijas lopkopības apakšnozarēm 2000. un 2001.gadā secināts, ka ievērots subsīdiju piešķiršanas ilglaicīguma un sistemātiskuma princips un ka notiek iesākto programmu tālāka attīstības atbalstīšana.
Revīzijās konstatēts, ka, aprēķinot un piešķirot subsīdijas pārraudzības programmām piensaimniecībā, pretēji ZM rīkojumu nosacījumiem, ka subsīdijas aprēķināmas un izmaksājamas bez PVN, a/s ,,Siguldas CMAS” un a/s ,,Kurzemes CMAS” subsīdijas par pārraudzības programmu izpildi saņēmušas, ieskaitot PVN.
Revīzijā par tirgus atbalsta pasākumiem piensaimniecībā 2000.gadā konstatēts, ka ZM izdevusi pretrunīgus normatīvos dokumentus par valsts atbalstu piena produktu paaugstinātu higiēnas standartu ieviešanai un piena produktu intervencei, tāpēc arī subsīdiju izmaksa vērtējama kā pretrunīga.
Pārējās revīzijās par subsīdiju piešķiršanu lopkopības nozarei konstatēts, ka subsīdijas tiek piešķirtas atbilstīgi katra konkrētā subsīdiju veida nolikuma vai līguma nosacījumiem. Subsīdiju saņemšanai nepieciešamie dokumenti LAD vai atbilstīgajā subsīdiju piešķiršanas institūcijā, kas noteikta saskaņā ar ZM rīkojumiem, tiek iesniegti saskaņā ar nolikuma vai līguma prasībām.
Revīzijās par subsīdiju piešķiršanu augkopības nozarei konstatēts, ka ZM nav ievērojusi subsīdiju piešķiršanas ilglaicības un stabilitātes principu, kas LAD reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm apgrūtina subsīdiju administrēšanu. Savukārt subsīdiju saņēmēji nespēj pieņemt saimnieciskās darbības lēmumus ilgākam laika posmam.
Pārbaudot subsīdiju pretendentu iesniegto dokumentu kopumu, konstatēts, ka subsīdiju saņēmēji 2000. un 2001. gadā ir ievērojuši ZM noteiktās prasības, tāpēc bija tiesīgi saņemt subsīdijas. 2000. gadā LAD reģionālās lauksaimniecības pārvaldes nav slēgušas līgumus ar subsīdiju saņēmējiem augkopības nozarē. Tas ir pretrunā ar ZM rīkojumu.
Revīzijās no kopējā valsts atbalsta augkopības nozarei tika pārbaudīti divi atšķirīgi virzieni.
Atbalsts sākotnējai sēklkopībai un sertificētas šķirnes sēklas ražošanai ir nodrošinājis Latvijas kultūraugu genofonda saglabāšanu, sertificētas šķirnes sēklas realizāciju un ražošanas izmaksu samazināšanu, kā arī sēklkopības materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanu. Šajā jomā piešķirtās subsīdijas atbilstīgi ZM rīkojumos norādītajam atbalsta mērķim ir veicinājušas ES kvalitātes prasībām atbilstīgas produkcijas ražošanu.
Kompensācijas maksājumi par sējumiem piešķirti ar ZM 2000.gada 24.novembra rīkojumu Nr.343, nosakot, ka subsīdijas tiek izmaksātas par 2000.gadā novāktajām sējumu platībām, bet nav noteikta prasība iesniegt apliecinājumu, ka sējumi ir novākti.
Normatīvajos dokumentos, kas nosaka subsīdiju piešķiršanas kārtību par sējplatībām 2001.gadam, šī pretruna ir novērsta, bet nav noteiktas kvalitātes prasības sēklām, ar kurām 2001.gadā apsētas subsidētās sējplatības. Lai varētu pretendēt uz šīm subsīdijām 2002.gadā, sējumos bija jāizmanto sertificēts sēklas materiāls, kā arī bija jāiesniedz deklarācijas par 2001.gadā novākto ražu.
2000. un 2001.gadā izmaksātie kompensācijas maksājumi par sējplatībām nav saistāmi ar valsts budžeta programmā ,,Valsts atbalsts ES kvalitātes prasībām atbilstīgas produkcijas ražošanai” formulēto mērķi, jo subsīdiju saņēmējam nav noteiktas prasības mērķim atbilstīgas produkcijas ražošanai.
Revīzijās izlases veidā pārbaudīta subsīdiju administrēšanas kārtība Zemgales reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, piešķirot subsīdijas lauksaimnieciskās ražošanas tehniskajai modernizācijai un 2000.gada kredītprocentu daļējai dzēšanai. Uz subsīdijām kredītprocentu dzēšanai varēja pretendēt juridiskas personas, kas saņēmušas kredītu (līzingu) 1997., 1998., 1999. vai 2000.gadā jaunas lauksaimnieciskās ražošanas tehnikas un tehnoloģisko iekārtu iegādei vai citiem lauksaimniecības attīstības pasākumiem. Līdzekļi šim mērķim tika sadalīti pa rajoniem proporcionāli lauksaimnieciski izmantojamās zemes platībai rajonā.
Revīzijās konstatēts, ka kopumā lauksaimnieciskās ražošanas tehniskajai modernizācijai un 2000. gada kredītprocentu daļējai dzēšanai subsīdijas piešķirtas atbilstīgi ZM rīkojumu prasībām. Piešķirot subsīdijas par iegādāto tehniku uz kredīta (līzinga), nepieciešams analizēt gada pārskata rādītājus, lai noteiktu uzņēmuma maksātspēju. LAD reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Kontroles daļa 2001.gadā ir pārbaudījusi vidēji 8,5% no attiecīgajā gadā noslēgtajiem līgumiem un konstatējusi, ka noslēgto subsīdiju līgumu noteikumi tiek ievēroti.
Pārbaudot trīs iepriekšējos gados noslēgto līgumu nosacījumu izpildi, divos gadījumos tehnika neatradās objektā. LAD izdevusi rīkojumus, ka šo subsīdiju saņēmējiem trīs mēnešu laikā jāatmaksā saņemtās subsīdijas.

Veicot revīziju par nodarbinātības speciālā budžeta un valsts pamatbudžeta līdzekļu izlietojuma likumību, lietderību un pareizību BO VAS „Nodarbinātības valsts dienests” (turpmāk tekstā – BO VAS ,,NVD”) uzturēšanai 2000. un 2001.gadā, konstatēts, ka piešķirtais valsts budžeta finansējums iedalāms:

  • BO VAS ,,NVD” darbības nodrošinājumam;
  • valsts funkciju nodrošinājumam.

Labklājības ministrija noslēgusi vadības līgumu ar BO VAS ,,NVD” direktoru A.Vītolu. Vadības līguma nosacījumi atbilst uzņēmējsabiedrības statūtos noteiktajiem darbības uzdevumiem un ar direktoru noslēgtajā darba līgumā noteiktajiem pienākumiem, tāpēc vadības līgums atzīstams par nelietderīgu.
Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģija uzdeva Labklājības ministrijai izvērtēt vadības līguma ar BO VAS ,,NVD” direktoru pamatotību un izlemt par tā lietderību. Valsts funkcijas nodarbinātības jomā BO VAS ,,NVD” tiek veiktas šādos virzienos:

  • organizēti darba meklētāju klubi;
  • organizētas bezdarbnieku apmācības un pārkvalifikācija;
  • nodrošinātas stipendijas bezdarbniekiem.

Bezdarbnieku profesionālā apmācība un pārkvalifikācija ir būtiskākais aktīvās nodarbinātības pasākums bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai un viņu ātrākas atgriešanās darba tirgū veicināšanai. 2000. un 2001.gadā šim mērķim ik gadu piešķirti Ls 3989,1 tūkst., bet 2002.gadā finansējums samazināts līdz Ls 1745,1 tūkst.
Lai izvēlētos efektīvākus apmācības virzienus, BO VAS ,,NVD” analizē uzskaitē esošo bezdarbnieku struktūru, reģionālo darbaspēka tirgu, kā arī sadarbojas ar potenciālajiem darba devējiem. Tiek izvērtēta arī iepriekš apmācīto bezdarbnieku grupu mācību kvalitāte.
Uzņēmējsabiedrība, pamatojoties uz valsts pasūtījuma konkursu un izsoļu galarezultātiem, piešķir tiesības sniegt bezdarbnieku apmācību pakalpojumus sertificētām mācību iestādēm, kas piedāvā licencētas apmācību programmas. Par šo pakalpojumu sniegšanu noslēgti līgumi ar mācību iestādēm. 2001.gada līgumos nav iekļauta sadaļa par līgumslēdzējpušu atbildību, tajā skaitā nav paredzētas tiesības lauzt līgumu, ja mācību iestāde ieguvusi tiesības uz valsts pasūtījumu, sniedzot nepatiesu informāciju. Līgumos, kas slēgti par 2002.gada II pusgadu, līgumslēdzējpušu atbildība ir paredzēta.
BO VAS ,,NVD” darbinieki atbilstīgi iekšējo normatīvo dokumentu prasībām veic mācību procesa kontroli, tomēr šīs darbības koordinācija nav pietiekama: nav noteikts kontroles apjoms, virzieni un biežums. BO VAS ,,NVD” tika uzdots uzlabot noslēgto līgumu izpildes kontroles procedūras.
Kopumā 2000. un 2001.gadā no valsts speciālā budžeta piešķirtie līdzekļi bezdarbnieku profesionālajai apmācībai un pārkvalifikācijai izlietoti atbilstīgi mērķim.

Veiktas piecas revīzijas par veselības aprūpei nepieciešamā finansējuma plānošanu, sadali slimokasēm un izlietojumu.
Veselības aprūpei nepieciešamā finansējuma apjomu aprēķina un administrēšanas kārtību izstrādā Labklājības ministrija (turpmāk tekstā – LM). Līdzekļus administrē BO VAS ,,Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra” (turpmāk tekstā – VOVAA). Revīzijā konstatēts, ka aprēķini nepieciešamajam finansējumam veikti, ņemot vērā iepriekšējā gada budžeta izdevumus, tātad pieejamo finansējumu, un tas ir nepietiekami veselības aprūpes minimuma nodrošināšanai tādā apjomā, lai maksimāli ātri un kvalitatīvi panāktu pacientu izveseļošanos.
Valsts budžeta līdzekļus, kas paredzēti veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, VOVAA sadala slimokasēm, kuras nodrošina pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un sniegto pakalpojumu apmaksu. Līdzekļu sadale slimokasēm notiek LM apstiprinātajā kārtībā. Tā paredz vispirms nodalīt līdzekļus konkrēti noteiktām īpašām vajadzībām. Pārējie līdzekļi tiek sadalīti, izmantojot koeficientu sistēmu, kas pamatojas uz demogrāfiskajiem, sociāli ekonomiskajiem un epidemioloģiskajiem rādītājiem. Koeficientu sistēma izstrādāta, pamatojoties uz pieņēmumu par katras grupas faktoru ietekmi, kā arī to īpatsvaru, nosakot kopējo finansējumu.
Sadalot līdzekļus slimokasēm, VOVAA ievēro LM normatīvos dokumentus. VOVAA slēdz līgumus ar slimokasēm par veselības aprūpes pakalpojumu minimuma nodrošināšanu attiecīgā reģiona iedzīvotājiem piešķirto līdzekļu robežās.
Revīzijā tika konstatēts, ka, slēdzot līgumus starp VOVAA un slimokasēm, nav piemērojami likumi ,,Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” un ,,Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.
VOVAA 2002.gadā ir pārtraukusi līgumattiecības ar BO SIA ,,Rīgas novada slimokase” (turpmāk tekstā – RNSK). Slimokase, organizējot darbu, nav ievērojusi pieejamā finansējuma ierobežojumu un pieļāvusi būtisku pakalpojumu sniedzēju pārstrādi. Tās rīcībā, tajā skaitā rīcībā ar administrēšanas izdevumiem vairākkārt konstatēts nelietderīgs līdzekļu izlietojums.
Spēkā esošie likumi un normatīvie akti ne valsts uzņēmējsabiedrībai, ne valsts iestādei neļauj efektīvi kontrolēt pašvaldības uzņēmējsabiedrību un operatīvi iejaukties tās darbībā, ja konstatēts neatbilstīgs līdzekļu izlietojums. Tāpēc būtu lietderīgi valsts budžeta līdzekļu administrēšanu pilnībā uzticēt valsts iestādei – Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai (VOAVA).
Veicot revīziju BO SIA ,,Daugavas slimokase” par valsts obligātās veselības apdrošināšanas minimuma nodrošināšanai piešķirto līdzekļu izlietojumu, konstatēts, ka tā kopumā ievēro noslēgtā līguma nosacījumus. Slimokasei tika aizrādīts, ka turpmāk stingrāk jākontrolē ar veselības pakalpojumu sniedzējiem noslēgto līgumu nosacījumu ievērošana. Akceptējot pakalpojumus virs līgumā noteiktās summas un tātad virs pieejamā finansējuma, slimokase sagādā finansiālas grūtības pakalpojumu sniedzējam.
Kolēģija uzdeva BO SIA ,,Daugavas slimokase” turpmāk stingrāk kontrolēt ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem noslēgto līgumu nosacījumu ievērošanu attiecībā uz pakalpojumu apjomiem, kā arī ieteikts izvērtēt iespējas ieviest papildu konkurences elementus, slēdzot līgumus ar stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.
Problēma saistībā ar neapmaksātām pārstrādēm tika konstatēta, veicot revīziju BO VSIA ,,Psihiatrijas centrs”, kuram ievērojamu summu parādā ir likvidējamā BO SIA ,,Rīgas novada slimokase”. VOVAA, izbeidzot līgumattiecības ar BO SIA ,,Rīgas novada slimokase”, ir uzņēmusies atbildību par slimokases funkciju pēctecības nodrošināšanu.
Revīzijā BO VSIA ,,Psihiatrijas centrs” konstatēts, ka salīdzinājumā ar psihiski slimu pacientu ārstēšanu stacionārā (gultas dienas cena 2002.gadā – Ls 9,50) ļoti dārga ir piespiedu ārstēšana (gultas dienas cena 2002.gadā – Ls 28,42).
Revīzijās konstatēts, ka stacionāros ārstējas arī ilgstošie pacienti ar psihiskām saslimšanām – tādi, kas stacionārā ir pierakstīti uz mūžu vai līdz laikam, kad viņi tiks ievietoti specializētā sociālās aprūpes iestādē. Šie pacienti faktiski atbilst sociāli aprūpējamas personas statusam, tāpēc viņu aprūpe būtu finansējama no sociālā budžeta.
Labklājības ministrijai kopīgi ar Veselības ministriju norādīts, ka nepieciešams risināt jautājumu par stacionāros ilgstoši esošo pacientu, kuri atbilst sociāli aprūpējamas personas statusam, atbilstīgu aprūpes finansēšanu.
BO VSIA ,,Psihiatrijas centrs” uzdots optimizēt piespiedu ārstēšanas izmaksas. Saņemta BO VSIA ,,Psihiatrijas centrs” atbilde, ka Piespiedu un Tiesu psihiatriskajās nodaļās, pārskatot darbinieku noslodzi un dažu profesiju lietderību, likvidētas 43 štata vietas (aptuveni 25% no personāla šajās nodaļās).
Pamatojoties uz 2002.gadā veiktajās revīzijās gūto izpratni, sagatavots ziņojums par veselības aprūpes shēmas principiālo darbību. Tajā aplūkota veselības aprūpes budžeta līdzekļu pašreizējā administrēšanas kārtība un līdzekļu plūsma.

Veiktas arī vairākas revīzijas par dažādu reģistru veidošanu un uzturēšanu. Revīzijas šajā jomā tiks turpinātas 2003.gadā un tiks sniegts vērtējums par ministrijas stratēģiju šajā jomā.
Revīzijā konstatēts, ka no apakšprogrammas ,,Reģistru uzturēšanas izdevumi” LM ik gadu novirza līdzekļus iestādei – Valsts ģimenes veselības centram (turpmāk tekstā – Centrs), kas faktiski nenodarbojas ar reģistru veidošanu un uzturēšanu. Centra sagatavotais budžeta pieprasījums 2001. gadam, ko LM ir akceptējusi, nav pamatots ar attiecīgiem aprēķiniem un neatbilst piešķirtā finansējuma mērķim. Centrā valsts iestādes funkciju veikšana tiek kombinēta ar uzņēmējdarbību – pakalpojumu sniegšanu. Tā ir nelietderīga, jo Centrs nespēj to efektīvi veikt. 2002.gada 1.pusgadā Centrs ir sniedzis terciārā līmeņa konsultācijas 13,2% apjomā no gadam plānotajām konsultācijām, bet izlietojis 50% no gadam paredzētā finansējuma. Turklāt tas ir pretrunā ar ministrijas izstrādāto un īstenoto veselības aprūpes sistēmas reformu, kuras gaitā veselības aprūpes jomā tiek ieviesti tirgus elementi un pakalpojumu sniegšana uzticēta uzņēmējiem.
Revidējamajā laika posmā Centra darbība nebija dokumentāri sakārtota. Konstatēti normatīvo dokumentu pārkāpumi darba algu aprēķinos, Centrā nebija apstiprināta štatu saraksta.
LM ir slēgusi vadības līgumus ar Centra direktori. Vadības līgumu priekšmets ir darba pienākumi, kas virzīti uz LM un Centram noteikto galveno stratēģisko uzdevumu izpildes nodrošināšanu. Centrs darbojas atbilstīgi LM akceptētam, bet neapstiprinātam nolikumam, un šādā situācijā vadības līguma slēgšana ir nepamatota.
LM tika ieteikts izskatīt Valsts ģimenes veselības centra kā valsts iestādes pastāvēšanas lietderību. Patlaban Veselības ministrija lemj par Centra likvidāciju.

Departamenta 4.sektora darbs, kuru vada kolēģijas locekle Ilvija Atvare, bija saistīts ar revīzijām par Pasaules Bankas līdzekļu izlietošanu Veselības aprūpes reformas projektam.

Veselības aprūpes reformas projekta revīzijas

Ievads
1996.gadā Labklājības ministrija (turpmāk tekstā – LM) izstrādāja Latvijas veselības aprūpes stratēģiju. Lai nodrošinātu veselības aprūpes reformas efektīvu un drīzāku ieviešanu, uz šīs stratēģijas bāzes 1997.gadā sadarbībā ar Pasaules Banku (turpmāk tekstā – PB) tika izstrādāts Veselības aprūpes reformas projekts (turpmāk tekstā – Projekts). Līdzīga modeļa Veselības aprūpes reformas projekti ar PB atbalstu patlaban tiek ieviesti vairākās Eiropas Savienības kandidātvalstīs, kā arī citās Austrumeiropas valstīs.
Projekta mērķis ir uz pacientu vērstas, racionālas, iedzīvotājiem pieejamas veselības aprūpes sistēmas ieviešana Latvijā.
Projekta ieviešanai 1998.gada 25.novembrī tika parakstīts Aizdevuma līgums starp Latvijas valdību un PB, kur noteikts, ka LM ir atbildīga par Projekta īstenošanas vadību. Tiešo darbu izpildi LM nodevusi Projektu koordinācijas vienībai (turpmāk tekstā – PKN) un Vadības komisijai.
Projekts tiek finansēts no PB aizdevuma, Zviedrijas Starptautiskās attīstības aģentūras (turpmāk tekstā – SIDA) dāvinājuma un Latvijas Republikas valsts speciālā veselības aprūpes budžeta līdzekļiem.
Projekta kopējās izmaksas ir 42 miljoni ASV dolāru (Ls 25,2 miljoni). Projekts tiek ieviests divās fāzēs. Pirmās fāzes ieviešanas laiks ir no 1999.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 30.decembrim. Tās mērķis ir radīt pamatu efektīvai veselības aprūpes sistēmai, ieviešot politikas reformas un ceļot institūciju kapacitāti veselības aprūpes finansēšanas, primārās un sekundārās veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomās.
Pirmās fāzes ietvaros paredzētās aktivitātes ir sagrupētas četros komponentos:

A. Veselības aprūpes finansēšanas reforma (plānotās izmaksas – 8,3 milj. ASV dolāru jeb Ls 5 milj.);
B. Veselības aprūpes pakalpojumu pārstrukturizācija;
C. Veselības reformas sakaru (komunikāciju) stratēģija;
D. Projekta vadība un koordinācija.

Galvenie A. komponenta uzdevumi:

  • izveidot vienas plūsmas finansējumu, racionālu pakalpojumu apmaksas modeli, ieviešot sistēmu, kas balstās uz apmaksu par diagnožu grupām;
  • izveidot institucionālo bāzi veselības aprūpes finansēšanai un celt tās kapacitāti;
  • optimizēt pakalpojumu pirkšanu, izveidot veselības aprūpes informācijas un statistikas savākšanas, apstrādes un analīzes sistēmu.

Galvenie B. komponenta uzdevumi:

  • izstrādāt veselības aprūpes investīciju politiku, kas pakalpojumu sniedzējiem noteiktu vienotu pieeju kapitālieguldījumiem un nodrošinātu tiem vienlīdzīgas ekonomiskās rīcības iespējas, neatkarīgi no īpašuma statusa;
  • organizējot primārās veselības aprūpes (PVA) reformu, izstrādāt PVA politikas instrumentus, apmācīt ģimenes ārstus un pārējo iesaistīto medicīnisko personālu;
  • izstrādāt stacionāru pārstrukturizācijas programmu (masterplānu), kura mērķis – sekundārās veselības aprūpes sistēmas attīstība, optimizējot pakalpojumu sniedzēju struktūru un paaugstinot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti;
  • sabiedrības veselības reforma izstrādājot un ieviešot tās stratēģiju.

Galvenais C. komponenta uzdevums – izstrādāt visu reformā iesaistīto pušu informēšanas stratēģiju, aktivitāšu plānu un veikt informatīvo kampaņu.
Galvenie D. komponenta uzdevumi:

  • uzlabot projekta vadības struktūru;
  • nodrošināt sekmīgu 1. fāzes ieviešanu, sniedzot nepieciešamo atbalstu projekta dalībniekiem;
  • sagatavot projekta 2. fāzes ieviešanas plānu.

Projekta 1.fāzes izpilde ir aizkavējusies par diviem gadiem, sākotnēji bija plānots to pabeigt līdz 31.12.2001. Galvenie aizkavēšanās iemesli ir LM nepietiekami atvēlētie cilvēkresursi projekta īstenošanai, speciālistu pieredzes trūkums šāda veida projekta izstrādē un ieviešanā, kā arī garā konkursu dokumentācijas saskaņošanas ar PB procedūra. Jāuzsver, ka 2002.gada PB Projekta uzraudzības misijas Projekta progresa ziņojumā ir atzīts, ka LM, PKV un BO VAS ,,Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra” (turpmāk tekstā – Aģentūra) ir radīta pietiekama institucionālā kapacitāte, lai varētu risināt daudzus Projekta uzdevumus. Ir sagaidāms, ka 1.fāze tiks pabeigta 2003.gadā, sasniedzot projektā izvirzītos mērķus.
Reformas turpmākajā gaitā paredzēts nodrošināt veselības aprūpes sistēmas attīstību, optimizēt pakalpojumu sniedzēju struktūru, panākt to konsolidāciju un paaugstināt sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti izmaksu ziņā un racionālu pieeju pacientiem, kā arī radīt pamatu integrētas veselības aprūpes sistēmas izveidei katrā reģionā un valstī kopumā.
Lai sasniegtu minēto mērķi, LM tika izstrādāti veselības aprūpes attīstības reģionālie un valsts plāni (masterplāni). Reformas īstenošanas gaitā paredzēts izveidot sabalansētu un finansiāli līdzsvarotu veselības aprūpes sistēmu, kura balstītos uz primāro veselības aprūpi un profilaksi.
Tādējādi ir paredzams, ka reformas attīstības rezultātā izveidotā sistēma nodrošinās visiem vienādas un līdztiesīgas iespējas saņemt kvalitatīvus nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus nepieciešamajā, izmaksu efektīvākajā līmenī bez nevajadzīgi augstiem standartiem.
Valsts kontrole 2002.gada decembrī pabeidza revīzijas par Projekta A komponenta “Veselības aprūpes finansēšanas reforma” ieviešanai paredzēto finanšu līdzekļu izlietojuma lietderību.
Projekta A komponents dalās trijās apakškomponentos:
A1 – Veselības finansēšanas politikas stiprināšana;
A2 – Aģentūras un reģionālo slimokašu kapacitātes celšana;
A3 – Vadības informācijas sistēmas ieviešana.
Projekts tiek ieviests saskaņā ar Projekta novērtējuma dokumentu, kura C daļas 4.punkts noteic, ka Aģentūra ir atbildīga par koordinatora izvirzīšanu A komponentam un pārrauga šā komponenta ieviešanu.

Galvenie revīziju secinājumi

1. Revīzijās netika konstatēta Projekta A komponenta līdzekļu izšķērdēšana, taču dažos gadījumos līdzekļu izlietojuma lietderība vērtējama kā zema:

  • Projekta līdzekļu Ls 100 000 izlietojuma efektivitāte tika mazināta, veicot decentralizētus, neliela apjoma datortehnikas iepirkumus;
  • 8% no Projekta I fāzes kopējiem izdevumiem veido Aģentūras ēkas – arhitektūras pieminekļa – remonta un mēbeļu iegādes izmaksas;
  • līguma ar ārvalstu konsultantu Bo Erik Anderson izpildei netika izveidota līgumā noteiktā darba grupa, līdz ar to nav nodrošināta efektīva sadarbība ar konsultantu. Līguma slēgšana ar ārvalstu konsultantu bija nelietderīga, jo līgumā minētie jautājumi turpmāk tiks risināti, izmantojot Aģentūras cilvēkresursus.

img2002_9

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģija. No kreisās: I.Balceviča, L.Ceimere, departamenta direktore dz.Ceihnere, I.Atvare, D.Timšāne un D.Grīnberga

2. LM izveidotā Projekta vadības sistēma Projekta ieviešanas sākotnējā posmā bija nepilnīga, un sasniegtie Projekta rezultāti ir viduvēji:

  • Projekta I fāzes ieviešanas termiņš ir būtiski aizkavējies – par diviem gadiem. Nepietiekami ir LM atvēlētie cilvēkresursi, kā arī daudz laika tiek zaudēts, saskaņojot konkursa dokumentus ar PB;
  • līgumi, kas paredzēti vienas aktivitātes izpildei, ir noslēgti ar lielu laika intervālu;
  • konsultantu sniegto ieteikumu un veselības aprūpes finansēšanā izstrādātās metodikas ieviešana praksē notiek 8 – 17 mēnešus pēc konsultantu darba pabeigšanas. Vairāki MK noteikumu projekti 2003.gada sākumā vēl nebija apstiprināti;
  • Projekta ietvaros izlietotais finansējums ir nepārskatāms (tas tiek uzskaitīts divu institūciju grāmatvedībā atbilstīgi likuma ,,Par grāmatvedību” prasībām), kā arī nav izveidota pārskatāma visu līgumu uzskaite pa komponentiem un apakškomponentiem;
  • līgumu izpildes termiņu kontrole un līgumu izpildes kvalitātes uzraudzība nav pietiekama;
  • trīs gadu laikā nav uzlabojies iedzīvotāju informētības līmenis par izmaiņām veselības aprūpē.

3. Pastāvot pašreiz normatīvajos aktos noteiktajai reģionālo slimokašu juridiskajai pakļautībai pašvaldībām, tiek apdraudēta Veselības aprūpes reformas projekta pasākumu lietderība un izpilde paredzētajā termiņā. Projekta ieviešanā problēmas rada arī dažādās īpašumtiesības veselības aprūpes sistēmā.

4. Kā pozitīva iezīme jāmin, ka ikvienam PB vai SIDA finansētajam līgumam ir noteikts koordinators, kurš atbild par līguma nosacījumu izpildes uzraudzību un tā sekmīgu izpildi, kā arī šie līgumi tiek uzskaitīti, tos sadalot pa Projekta komponentiem un apakškomponentiem, tādā veidā Projekta struktūra un ieviešanas gaita ir pārskatāmāka. Šo praksi vajadzētu izmantot arī darbā ar līgumiem, kam ir Latvijas līdzfinansējums.

Revīzijās konstatētais

1. Projekta I fāzes plānotais ieviešanas termiņš pagarināts par diviem gadiem – no 2001.gada 31.decembra uz 2003.gada 31.decembri. Projekta aizkavēšanās notikusi vairāku ārēju apstākļu ietekmē.
Lielākais risks – nepietiekami laika resursi. Jau sākotnējais Projekta plāns bija pārāk optimistisks un sasteigts. Darbinieki ir pārslogoti ar kārtējiem pienākumiem un nespēj veltīt pienācīgu laiku Projekta jautājumu risināšanai, tāpēc projekta ieviešanas sākuma posmā plānotie darbi būtiski aizkavējās. Arī PBProjekta ieviešanas sākotnējā posmā ir uzskatījusi, ka LM neuzņemas pietiekamu atbildību par Projektu – tas nav integrēts LM struktūrā un ikdienas funkciju izpildē. Projekts tiek uzskatīts kā papildu darbs, nevis kā ministrijas darbinieku pamatdarbs. LM pienākumos ietilpst izstrādāt veselības aprūpes politiku un ieviest to, un Projekts ir instruments šā uzdevuma izpildei.
Kvalitātes kontrole pār ārvalstu konsultantu paveikto un viņu ziņojumiem daudzos gadījumos netiek veikta sistemātiski. Projekta tehnisko jautājumu risināšana ir labāka nekā saturisko – Projekta koordinācijas, kvalitātes kontroles un izpildes uzraudzības jautājumu risināšana.
Laikietilpīga ir konkursa dokumentu saskaņošana ar PB, piemēram, konkurss par Vadības informācijas sistēmu ilga 12 mēnešus. Kavējumus radīja arī SIDA konkursa rezultātu anulēšana divos gadījumos.
Atsevišķu aktivitāšu ieviešanas efektivitāte tiktu palielināta, ja vietējie un ārvalstu konsultanti strādātu vienlaikus un vienā komandā.
Turpinot darbu pie Projekta ieviešanas, atbildīgo struktūrvienību speciālisti ir guvuši nepieciešamo pieredzi un uzlabojuši darba rezultātus. To atzinīgi ir novērtējusi arī Pasaules Banka. PB Latvijas Veselības reformas projekta uzraudzības misijas 2002.gada februāra ziņojumā atzīts, ka Projekta vadības struktūras ir turpinājušas labi strādāt, un tas atstāj ilgstošu pozitīvu ietekmi uz Projekta ieviešanu. Šajā ziņojumā PB komanda Projekta vadības darbu vērtē kā ļoti labu un uzskata, ka LM, PKV un Aģentūrā ir radīta pietiekama institucionālā kapacitāte, lai varētu risināt daudzus no Projekta uzdevumiem.

1.1. Vairāki no PB kredīta līdzekļiem apmaksātie līgumi, kas orientēti uz vienu un to pašu aktivitāti, ir noslēgti ar lielu laika intervālu, un tas neveicina šo aktivitāšu efektīvu izpildi:

  • Līgums par veselības aprūpes resursu sadales formulas datorizētās versijas izstrādi noslēgts 2001.gada 24.septembrī, tas ir, 14 mēnešus pēc šīs formulas izstrādes beigām 2000.gada 15.jūlijā;
  • Līgums par DRG (uz diagnozi attiecināmas grupas) apmaksas modeļa stacionāriem novērtēšanu noslēgts 2001.gada 30.jūlijā, tas ir, 5 mēnešus pēc DRG apmaksas modeļa izstrādes beigām 2001.gada 28.februārī;
  • Līgums par kapitācijas modeļa novērtēšanu noslēgts 2001.gada 1.augustā, tas ir, 6 mēnešus pēc līguma par kapitācijas modeļa izvērtēšanu un pilnveidošanu pabeigšanas 2001.gada 28.februārī.

1.2. Konsultantu sniegto ieteikumu ieviešana praksē notiek ar lielu laika intervālu, tāpēc kavējas Veselības aprūpes reformas projekta attīstības gaita:

  • konsultants par pakalpojuma groza metodikas izstrādi darbu pabeidza 2001.gada 1.maijā, bet Ministru kabineta noteikumu projekts “Veselības aprūpes pakalpojumu groza veidošana un apstiprināšana” ar labojumiem atkārtoti iesniegts Labklājības ministrijā 2002.gada 16.janvārī, tas ir, 8 mēnešus pēc konsultanta izstrādāto ieteikumu sagatavošanas, bet 2003.gada sākumā tie vēl nebija apstiprināti;
  • DRG apmaksas modeļa ieviešana trīs slimnīcu pilotprojektos uzsākta 17 mēnešus pēc DRG apmaksas modeļa izstrādes un 9 mēnešus pēc šā modeļa novērtējuma;
  • LM 2002.gada 30.janvāra rīkojums Nr.17 “Par valsts speciālā veselības aprūpes budžeta līdzekļu sadali” tika izdots 17 mēnešus pēc konsultanta darba par jaunas veselības aprūpes resursu sadales formulas izstrādi pabeigšanas 2000.gada 15.jūlijā;
  • konsultants par veselības aprūpes budžeta ieņēmumu bāzes attīstību darbu pabeidza 2000.gada 10.novembrī, bet koncepcijas projekts “Normatīvo aktu sistēma veselības aizsardzības jomā” apstiprināšanai Ministru kabinetā iesniegts 2002.gada 5.martā, tas ir, 16 mēnešus pēc konsultanta ieteikumu sagatavošanas; 2003.gada sākumā koncepcija vēl nebija apstiprināta.

2. Veselības aprūpes reformas projekta ietvaros izlietotais finansējums nav pārskatāms. Grāmatvedības uzskaitē finansējums tiek uzrādīts atbilstīgi likuma ,,Par grāmatvedību” un citu normatīvo dokumentu prasībām divās institūcijās: PB aizdevums un Veselības aprūpes speciālā budžeta līdzekļi – Aģentūras grāmatvedībā; SIDA finansējums – LM grāmatvedības pārskatos.
Plānotais un faktiskais finansējums ir nepārskatāms un nesalīdzināms. Finansējuma izlietojums ir plānots ASV dolāros, bet PB kredīts ņemts vācu markās. Līgumi ar to izpildītājiem tiek slēgti trīs dažādās valūtās: latos, zviedru kronās un ASV dolāros.
LM un Aģentūrai veidojas papildu izdevumi saistībā ar valūtas kursa svārstībām. Piemēram, A1 apakškomponenta ietvaros izdevumi saistībā ar valūtas kursa svārstībām ir Ls 2_tūkst. jeb 1% no apakškomponenta kopējām izmaksām.

3. Projekta vadības sistēma ir nepilnīga. Par projekta ieviešanu atbildīga ir LM (no 2003.gada 1.februāra – Aģentūra), kas tiešo darbu izpildi nodevusi PKN un Vadības komisijai. Izstrādāta “Projekta “Veselības reforma” pamatprocesu matrica”. Revīzijās konstatēts, ka ne vienmēr šajā dokumentā paredzētās procedūras tiek rūpīgi ievērotas (piemēram, konsultantu darba uzraudzība, maksājumu apstiprināšana). Turklāt PKN nevar veikt efektīvu līgumu izpildes uzraudzību, jo vairākos gadījumos nav norādīti līgumu izpildes beigu datumi.
Daudzu līgumu ar izpildītājiem nosacījumi tiek mainīti un līgumu izpildes termiņi tiek pagarināti par 1 – 6 mēnešiem. Noslēgtie līgumi ir izstrādāti nepilnīgi, nav noteiktas soda sankcijas par līguma nosacījumu nepildīšanu, tāpēc tiek kavēti aktivitāšu ieviešanas termiņi, kavējot visa Veselības reformas projekta ieviešanu.
No Latvijas līdzfinansējuma apmaksātie līgumi netiek uzskaitīti pa komponentiem un apakškomponentiem. Pastāvot šādam līgumu reģistram bez to sadalījuma komponentos un apkškomponentos, ir grūti noteikt līguma piederību kādam apakškomponentam vai aktivitātei un līguma slēgšanas mērķi. Tas apgrūtina veikt līgumu izpildes uzraudzību atbilstīgi aktivitātēm un noteikt progresu. Revīzijās konstatēts, ka Projekta ietvaros līgumu uzskaite ir nepilnīga un neprecīza: nav informācijas par atsevišķu apakškomponentu ietvaros noslēgtiem līgumiem, nav precīzi norādītas noslēgto līgumu summas un datumi, nav norādīti līgumu izpildes termiņi.
Revīzijas laikā Aģentūra un PKN sniedza dažādu un pretrunīgu informāciju par A komponenta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, tāpēc Valsts kontrole neguva precīzu informāciju par faktisko A komponenta ietvaros noslēgto līgumu skaitu un kopsummu.
Projektam ir izstrādātas iekšējās kontroles procedūras un kā pozitīvs fakts jāuzsver, ka katram PB vai SIDA finansētajam līgumam ir noteikts koordinators – atbildīgais LM vai Aģentūras darbinieks. Tā ir amatpersona, kas atbild par līguma nosacījumu izpildes uzraudzību un tā sekmīgu izpildi.
Slēdzot līgumus, tiek noteikta līguma maksimālā summa. Konsultantiem maksā par faktiskajiem izdevumiem saskaņā ar iesniegtajiem rēķiniem, ja tos iepriekš apstiprina līguma koordinators. Tādā veidā PKN spēj dažos gadījumos ieekonomēt līdzekļus.

4. PKN un projekta ieviesēja – Aģentūra nav nodrošinājušas efektīvu ar ārvalstu konsultantu Bo Erik Anderson noslēgtā līguma uzraudzību. Līguma kopējā summa sasniedz gandrīz vai Ls 50 tūkst. Netika ievērotas dokumenta “Projekta “Veselības reforma” pamatprocesu matrica” prasības.
PKN nav ievērojusi iekšējās kontroles procedūras maksājumu veikšanai: maksājumu pieprasījumu konsultantam ir apstiprinājusi persona, kas nav norādīta kā līguma koordinators, un ir veikti maksājumi konsultantam, nesaņemot no Aģentūras apstiprinātus pārskatus.
Netika izveidota līgumā noteiktā darba grupa, līdz ar to nav nodrošināta efektīva sadarbība ar konsultantu. Ar konsultantu noslēgtā līguma konsultāciju tēma ir plaša, tika izstrādātas vairākas rokasgrāmatas, darba dokumenti, taču ar konsultantu tikās pieci darbinieki, bet ar sagatavotajiem materiāliem iepazinās un tos izmanto tikai trīs Aģentūras darbinieki.
Līgumam ir zema atdeve, jo Aģentūra tam neveltīja pienācīgu uzmanību. Līguma izpildes termiņš tika noteikts trīs mēneši. Tas ir ļoti īss laika posms, lai trīs Aģentūras darbinieki varētu iepazīties ar konsultanta izstrādātajiem darba materiāliem. Aģentūra vispirms ir akceptējusi samaksu par pieciem darba dokumentiem, bet pēc tam konstatējusi, ka diviem no tiem tomēr nav pietiekams kvalitātes līmenis.
Aģentūrai ir bijusi formāla attieksme, un šim līgumam faktiskā koordinatora nebija, kas varētu veikt līguma izpildes uzraudzību.
Turklāt revīzijā tika konstatēts, ka līguma slēgšana bija nelietderīga – jau sākotnēji Aģentūras darbinieku potenciāls bija pietiekams, lai varētu pašu spēkiem izstrādāt metodoloģiskos materiālus, par kuriem tika slēgts līgums ar ārvalstu konsultantu. Aģentūras darbinieki jau bija veikuši iestrādes šajā jomā, viņu darba laiks tika izmantots, lai konsultantu iepazīstinātu ar situāciju Latvijā un Latvijas normatīvajiem aktiem, kā arī radās papildu izmaksas par tulkošanu. To pierāda arī Aģentūras sniegtā atbilde, ka līgums netiks turpināts un līgumā minētie jautājumi tiks risināti, izmantojot Aģentūras un Latvijas Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras cilvēkresursus.
Vēlāk Aģentūra ir pievērsusi uzmanību konsultanta ziņojumu kvalitātei un apturējusi atlikušo maksājumu veikšanu.

5. Projekta ietvaros no 1999.gada decembra līdz 2002.gada jūnijam veikti 10 socioloģiskie pētījumi par veselības aprūpi, šo pētījumu galarezultāti liecina, ka daudzos jautājumos par veselības aprūpes sistēmu iedzīvotāju informētības līmenis joprojām ir viduvējs vai zems, dažos jautājumos informētības līmenis pat uzrāda tendenci samazināties. Nepārtraukto reformu un biežo izmaiņu dēļ arī medicīnas darbinieku zināšanas par medicīnas pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību ir viduvējas.
Viena no A2 apakškomponenta aktivitātēm bija iedzīvotāju informēšana par viņu tiesībām uz medicīnisko aprūpi, ko apmaksā no valsts līdzekļiem, kā arī informēt sabiedrību par izmaiņām valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā. Tika izstrādāts plāns komunikāciju pasākumiem sabiedrības informēšanai, kas tika ieviests loģiskā secībā un izvērtējot mērķauditoriju. Tomēr socioloģiskie pētījumi liecina, ka pēc šīs aktivitātes izpildes iedzīvotāju informētība nav būtiski uzlabojusies.
Aktivitātei noteiktais novērtējuma indikators nav precīzi formulēts – tas neatbilst aktivitātes uzdevumam un nav kvantitatīvi izmērāms.

6. Pastāvot pašreiz normatīvajos aktos noteiktajai reģionālo slimokašu juridiskajai pakļautībai pašvaldībām, nevis Aģentūrai, tiek apdraudēta Veselības aprūpes reformas projekta pasākumu lietderība un izpilde paredzētajā termiņā.
2000.gada 26.oktobrī Aģentūra noslēdza līgumu par grāmatvedības programmu sistēmas “Apvārsnis” ieviešanu Aģentūras filiālēs un reģionālajās slimokasēs. Šo līgumu parakstīja arī astoņas reģionālās slimokases, līdz ar to uzņemoties saistības, kas noteiktas līgumā. 2000.gada 14.decembrī grāmatvedības programmatūra tika nodota visām reģionālajām slimokasēm, tomēr divas reģionālās slimokases – Daugavas un Viduslatvijas – šo programmu vēl nebija ieviesušas un plānoja grāmatvedības programmu sākt izmantot tikai no 2003.gada 1.janvāra. Līdz ar to, divām slimokasēm nepildot saistības, vienotu grāmatvedības programmu “Apvārsnis” visās reģionālajās slimokasēs pilnībā paredzēts ieviest 21 mēnesi vēlāk par līgumā paredzēto izpildes termiņu.

7. Projekta ieviešanā problēmas rada arī dažādās īpašumtiesības veselības aprūpes sistēmā: Projektam līdzekļus piešķir valsts (veselības aprūpes speciālā budžeta līdzekļi Projekta līdzfinansējumam un PB kredīts, kas arī tiks atmaksāts no speciālā budžeta līdzekļiem), savukārt Projekta līdzekļu un materiālo vērtību saņēmēji ir gan valsts institūcijas, gan pašvaldību uzņēmējsabiedrības – reģionālās slimokases, gan ārstu privātās prakses.
LM, slēdzot līgumus ar reģionālajām slimokasēm – pašvaldību uzņēmējsabiedrībām par Projekta naudas līdzekļu novirzīšanu datortehnikas iegādei, nav nodrošinājusi valsts īpašumtiesības, un Projekta līdzekļi Ls 26 tūkst. apjomā bez atlīdzības nodoti pašvaldību uzņēmējsabiedrībām, piemēram, b/o SIA “Rīgas novada slimokase” iegādājusies 28 datorus un citu datortehniku par Projekta līdzekļiem. Patlaban norit uzņēmuma likvidācijas process, un Projekta līdzekļi Ls 9393 apjomā paliks pašvaldības īpašumā vai tiks izlietoti pašvaldības uzņēmējsabiedrības saistību segšanai.

8. Ievērojamu daļu – 8% no Veselības aprūpes reformas projekta I fāzes kopējiem izdevumiem – veido Aģentūras ēkas – arhitektūras pieminekļa remonta un mēbeļu iegādes izmaksas.
Lēmums ieguldīt Projekta līdzekļus Aģentūras ēkas remontā, nevis nomāt telpas, ir ekonomiski pamatots, taču tā valsts speciālā veselības aprūpes budžeta līdzekļu daļa, kas izlietota arhitektūras pieminekļa restaurācijai, neatbilst veselības aprūpes budžeta apropriācijas mērķim. Jāuzsver, ka SIA “Latio”, kas 2000.gada 20.novembrī veica Aģentūras ēkas (nekustamā īpašuma Baznīcas ielā 25) novērtēšanu, tās tirgus vērtību noteica Ls 757 tūkst., tas ir, nedaudz zemāku par ēkas remontā ieguldīto līdzekļu summu. Tātad arī ēkas tirgus vērtība nesasniedz to summu, kas ieguldīta arhitektūras pieminekļa ēkas remonta veikšanai. Turklāt ēka nav piemērota biroja funkcijām, un jau 2002.gadā Aģentūrai trūka darba telpu.

9. Projekta līdzekļu Ls 100 tūkst. izlietojuma efektivitāte tika mazināta, veicot decentralizētus, neliela apjoma datortehnikas iepirkumus, organizējot cenu aptaujas, veicot labojumus iepriekš noslēgtajos līgumos un nerīkojot konkursu.
Reģionālās slimokases un Nacionālais vides veselības centrs datortehniku un programmatūru iegādājušies, veicot cenu aptaujas. Vairākos reģionālo slimokašu ar piegādātājiem noslēgtajos līgumos nav iekļauti būtiski līguma nosacījumi: līguma priekšmets, līguma summa un piegādes termiņš. Valsts statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra 2002.gada 25.martā iegādājās serveri Ls 7 tūkst. vērtībā, veicot telefonisku cenu aptauju. Likums noteic, ka preču iepirkumiem virs Ls 5000 jāorganizē konkurss. Nav ievērota 2001.gada 5.jūlija likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 22.panta prasība par atklāta konkursa rīkošanu.
Gan Aģentūra, gan LM A3 apakškomponenta ietvaros datortehniku un programmatūru iegādājās, veicot labojumus divos līgumos, kas jau bija noslēgti Projekta B komponenta ietvaros un kuru apmaksa tika veikta no PB aizdevuma. Datortehnikas un programmatūras apmaksa A3 apakškomponentam veikta no Latvijas puses līdzfinansējuma – no veselības aprūpes speciālā budžeta. Kopumā no Latvijas puses līdzfinansējuma apmaksātie līgumu labojumi veikti par Ls 42 tūkst., kas papildus veido gandrīz vai 50% no noslēgto pamatlīgumu sākotnējās summas. Šis nav uzskatāms par vienu iepirkumu, jo ir mainījies gan konkursa priekšmets, gan preces saņēmējs. Veicot līgumu labojumus, A3 komponentam gadu vēlāk tika iegādāta citas specifikācijas datortehnika, programmatūra un licences, nekā bija noteikts B komponenta ietvaros noslēgtajos līgumos. Datortehnikas tirgū gada laikā cenas būtiski mainās. Līdz ar to netika nodrošināta brīva konkurence starp piegādātājiem, vienlīdzīga attieksme pret viņiem un netika panākts racionālākais un efektīvākais valsts speciālā veselības aprūpes budžeta līdzekļu izlietošanas veids.

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta 3.sektorā (Iepirkumi valsts vai pašvaldību vajadzībām) pārskata gadā strādāja kolēģijas locekle, sektora vadītāja Dagmāra Timšāne, viena vecākā valsts revidente, pieci valsts revidenti un viens valsts revidenta palīgs, kuri 2002.gada laikā veica 14 revīzijas.
Pabeigta 2001.gadā uzsāktā revīzija Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrā par valsts pasūtījuma „Par tiesībām nodrošināt valsts obligātās veselības apdrošināšanas pakalpojumu minimumu slimokases dalībniekiem” piešķiršanu saistībā ar BO SIA „Rīgas novada slimokase”. Pēc revīzijas konstatēts, ka spēkā esošie normatīvie akti precīzi nenoteic, kā Aģentūrai sadalīt finansējumu starp slimokasēm un kādu metodi izmantot pakalpojumu pirkšanai no slimnīcām. Šajā gadījumā Valsts iepirkumu likums nav piemērojams. Par konstatēto problēmu un tās risinājuma nepieciešamību Valsts kontrole sagatavoja ziņojumu Saeimai un Ministru kabinetam.
2002.gadā sektors iesācis un pabeidzis septiņas likumības revīzijas par iepirkumiem valsts vajadzībām kopsummā par Ls 9,3 miljoniem, no tām:

  • Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldē par slēgta tipa tuberkulozes slimnīcas izveidi Olaines cietumā, paredzētie budžeta līdzekļi – Ls 3,7 miljoni;
  • Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu dienestā par stingrās uzskaites preču pavadzīmju – rēķinu veidlapu iegādi, budžeta līdzekļi – Ls 2,3 miljoni;
  • Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības fondā par tiesību piešķiršanu veikt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 2002.gadā, budžeta līdzekļi – Ls 921 tūkstotis;
  • Labklājības ministrijas pārraudzībā esošajā valsts akciju sabiedrībā „Nodarbinātības valsts dienests” par algotu pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanu 2000.gadā, 69 projektu ieviešanai bija paredzēti budžeta līdzekļi Ls 51 tūkstotis;
  • Izglītības un zinātnes ministrijas Latvijas Universitātē par datortehnikas piegādi izglītības sistēmas informatizācijai, budžeta līdzekļi – Ls 795 tūkstoši;
  • Iekšlietu ministrijas valsts uzņēmumā „Materiālās rezerves” par improvizēto sprāgstvielu un spridzekļu neitralizācijas mehānisko robotu iegādi, finansējums – Ls 591 tūkstotis no līdzekļiem, kas iegūti, realizējot valsts materiālo rezervju vērtības;
  • Ārlietu ministrijā par ministrijas darbinieku dienesta komandējuma nodrošinājumu, budžeta līdzekļi – Ls 242 tūkstoši.

Piecas no minētajām revīzijām veiktas, pamatojoties uz amatpersonu vai iepirkuma veikšanas pretendentu (konkursantu) iesniegumiem, un tikai divas (Latvijas Universitātē un Ārlietu ministrijā) veiktas atbilstīgi Valsts kontroles 2002.gada revīziju plānam. Revīziju mērķis – gūt pietiekamu pārliecību par valsts līdzekļu izlietojuma likumību. Revīzijas veiktas, pamatojoties uz 1996.gada 24.oktobra likuma „Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” un ar to saistīto Ministru kabineta noteikumu prasībām, kā arī 2001.gada 5.jūlija likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasībām.

Būtiskākie pārkāpumi, kas konstatēti revīzijās:

  • nekvalitatīvi izstrādāts izsoles (konkursa) nolikums;
  • neprofesionāla izsoles (konkursa) komisijas darbība, par ko tai nav jāatbild;
  • vairāku likumu un normatīvo aktu prasību neievērošana izsoles (konkursu) procedūras laikā;
  • netiek sasniegts iepriekš minēto likumu mērķis – veicināt iespējami plašu piegādātāju loka iesaistīšanu valsts pasūtījumos un nodrošināt valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Tā kā Valsts kontroles 2002.gada revīziju plānā sektoram nebija ieplānotas revīzijas par iepirkumiem pašvaldību vajadzībām, pašvaldībās veiktas tikai divas revīzijas.

Izpildot departamenta kolēģijas 2002.gada 5.februāra lēmumu, veikta revīzija Rīgas Domē par pašvaldības pasūtījuma piešķiršanu un izpildi Rīgas pilsētas kanāla un kanālmalas apstādījumu rekonstrukcijai, pamatojoties uz iepriekš veikto četru revīziju lietu materiāliem par pašvaldības pasūtījuma „Rīgas pilsētas kanāla un kanālmalas apstādījumu rekonstrukcija” piešķiršanu un izpildi. Konstatēts, ka līdz 2002.gada 1.janvārim šim mērķim bija iztērēti Ls 6,2 miljoni pašvaldības līdzekļu, taču projekts vēl nebija pilnībā īstenots. Revīzijās gūta pārliecība, ka pašvaldības pasūtījumu piešķiršana un izpilde neatbilst likuma „Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” mērķiem: nav panākta racionāla līdzekļu izmantošana, nav veicināta iespējami plaša darbu izpildītāju loka iesaistīšana, nav nodrošināta brīva konkurence, nav panākts pašvaldības pasūtījuma norises atklātums un sabiedrības uzticība pasūtījuma norisēm. Pēc projekta īstenošanas Rīgas Domes Vides departaments 2002.gada 10.septembrī iesniedza Valsts kontrolei pārskatu par pašvaldības pasūtījuma izmaksām (plānotās, piešķirtās, faktiski izlietotās). Gada beigās tika sagatavots ziņojums par projekta izpildes galarezultātiem, ko departamenta kolēģija izskatīja 2003.gada 31.janvārī.
Pamatojoties uz revīzijās par pašvaldības pasūtījuma piešķiršanas izsolēm un cenu aptauju konstatēto un Rīgas Domes Vides departamenta iesniegto pārskatu, kanāla un kanālmalas apstādījumu rekonstrukcijai faktiski piešķirtie un izlietotie līdzekļi:

  • saskaņā ar projektu plānotās darbu izmaksas – Ls 7 554 325;
  • saskaņā ar Rīgas Domes lēmumiem piešķirtie līdzekļi – Ls 7 427 095;
  • noslēgto līgumu kopsumma – Ls 6 735 965;
  • projekta īstenošanai faktiski izlietotie līdzekļi – Ls 6 702 197.

Kolēģijas 2002.gada 5.februāra lēmumā minēts, ka projekta īstenošanas gaitā ir izpildīti neparedzēti darbi par Ls 1 055 172. Pēc kanāla un kanālmalas rekonstrukcijas īstenošanas Valsts kontrole saņēma visu projekta dokumentāciju un Rīgas Domes Vides departamenta pārskatu par rekonstrukcijai izlietotajiem līdzekļiem. Tas ļāva noteikt faktisko projektā neparedzēto darbu kopsummu – Ls 540 182. Būtiskā atšķirība neparedzēto darbu apjomā izskaidrojama ar to, ka, veicot iepriekšējās revīzijas, Valsts kontroles rīcībā nebija nekādas projekta dokumentācijas un detalizētas informācijas par darbiem, kuru veikšanai tika noslēgti papildu vienošanās protokoli pie ģenerālajiem darbuzņēmuma līgumiem. Vienošanās protokolos par neparedzētu darbu veikšanu minētās summas tika attiecinātas tikai uz projektā neparedzētajiem darbiem.
Kanāla un kanālmalas apstādījumu rekonstrukcijai projektā bija paredzēti Ls 7 554 325, bet faktiski rekonstrukcija veikta par Ls 6 702 197, starpība – Ls 852 128. Atbilstīgi Rīgas Domes Vides departamenta skaidrojumam, projekta īstenošanas gaitā pasūtītājs atteicās no siltumtrases un Kārļa krastmalas (pie Rīgas starptautiskās autoostas) rekonstrukcijas darbiem. Ģenerālajā darbuzņēmuma līgumā tika samazināti daži izmaksu posteņi (palīgmateriāli, materiālu transports, virsizdevumi), bet peļņa no projektā paredzētajiem 8% tika samazināta līdz 3%. Minēto iemeslu dēļ arī Rīgas Domes Finanšu departamenta piešķirtais finansējums rekonstrukcijas darbiem Ls 7 427 095 ir mazāks nekā projektā paredzētais. Rīgas Domes budžetā ieskaitīts finansējuma atlikums (starpība starp piešķirto finansējumu un faktiski izpildītājiem darbiem) Ls 724 898.
Noslēgto līgumu un papildu vienošanās protokolu kopsumma par projektā paredzēto un neparedzēto darbu veikšanu ir par Ls 692 130 mazāka nekā piešķirtais finansējums, ko Rīgas Domes Vides departaments skaidro ar to, ka noslēgto līgumu summa par rekonstrukcijas darbu veikšanu bijusi mazāka par izsolēs piedāvāto. Savukārt faktiski izpildīto un pieņemto rekonstrukcijas darbu kopsumma ir par Ls 32 768 mazāka, nekā noslēgtajos līgumos un vienošanās protokolos paredzēts, kaut gan visi minētie darbi ir izpildīti. Rīgas Domes Vides departaments par šo faktu Valsts kontrolei paskaidrojumus nesniedza.

Otra revīzija sakarā ar sūdzību veikta pašvaldības bezpeļņas uzņēmumā „Rēzeknes slimnīca” par nepieciešamās aparatūras iepirkumu, kam izmantoti kredīta līdzekļi – Ls 190 tūkstoši. Revīzijā konstatēts, ka nav ievērota likumā noteiktā iepirkuma procedūra.
2002.gadā iesāktas un 2003.gadā turpinās trīs likumības revīzijas par valsts iepirkumiem Aizsardzības ministrijā: sporta tērpu, optisko līdzekļu un automašīnas pārstāvniecībai Briselē iegāde. Piešķirtie budžeta līdzekļi valsts pasūtījumu īstenošanai – Ls 84 tūkstoši. Turpinās darbs – revīzijas priekšizpēte un tai sekojoša revīzija BO VSIA „Tehnisko palīglīdzekļu centrs” par valsts pasūtījumu piešķiršanu un TPC darbību 2001. un 2002.gadā.
2002.gadā sektora revidenti noklausījās Lielbritānijas valsts kontroles pārstāvju sagatavoto mācību kursu lietderības revīziju veikšanai, iegūtās zināšanas tika praktiski izmantotas lietderības revīzijā valsts akciju sabiedrībā „Latvijas dzelzceļš” par elektrovilcienu un dīzeļvilcienu vagonu kapitālo remontu un rekonstrukciju, finansējums – Ls 3,1 milj. Revīzijas priekšizpētes rezultāti tika analizēti un izvērtēti 2003.gada sākumā.
2002.gadā sektors sadarbojās ar Iepirkumu uzraudzības biroju likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” grozījumu sagatavošanā, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja sevišķā saraksta veidošanā (pamatojoties uz likuma 16.panta 1.daļas 7.punktu). Visa gada laikā sektora revidenti un Iepirkumu uzraudzības biroja darbinieki konstruktīvi sadarbojās, jo ar 2002.gada 1.janvāri beidza darboties likums „Par valsts vai pašvaldību pasūtījumu” un stājās spēkā likums „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, kas papildināts ar 2002.gada 27.novembra grozījumiem. Sakarā ar likumu maiņu sektora revidenti līdztekus revīziju darbam veica revīzijas metodikas piemērošanu likuma „Par valsts vai pašvaldību pasūtījumu” prasībām un septiņas likumības revīzijas programmas tika pārstrādātas un piemērotas jaunā likuma prasībām.

2002.gadā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta 2.sektora galvenais darbības virziens saistījās ar Eiropas Savienības (ES) pirmsstrukturālo fondu finansējuma ietvaros saņemto līdzekļu revīzijām. Sektora vadītāja kolēģijas locekle Dace Grīnberga, sektorā strādāja viena vecākā valsts revidente, 3 valsts revidenti un 1 valsts revidenta palīgs. Izmaiņas Valsts kontroles likumā paredz mūsu institūcijas tiesības un pienākumu pārbaudīt ES finanšu resursus, kas tiek izmantoti Latvijas Republikas sabiedriskajā sektorā: valsts un pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu.
Latvijas Republikai paredzētie Eiropas Komisijas finanšu līdzekļi kopš 2000.gada tiek iekļauti valsts budžetā ministriju budžeta programmu sastāvā. 2002.gada valsts budžetā ārvalstu finanšu palīdzība bija ieplānota kopumā Ls 41 416 299 apjomā, tajā skaitā Ls 41 229 597 valsts pamatbudžetā un Ls 189 702 valsts speciālajā budžetā. Salīdzinājumam: 2001.gada valsts budžetā ārvalstu finanšu palīdzība tika ieplānota (saskaņā ar Finanšu ministrijas precizēto budžetu) kopumā Ls 55 150 438 apjomā (Ls 52 377 182 valsts pamatbudžetā un Ls 2 773 256 valsts speciālajā budžetā).
Šīs revīzijas ir cieši saistītas ar mācībām par lietderības revīziju veikšanu un konkrētu sadarbību gan Twinning projekta ietvaros, gan dažās revīzijās izmantojot Eiropas Revidentu tiesas revīziju plānu un metodoloģiju (revidentu ziņojums 2001.gadā – kolēģija 2002.gadā par PHARE un ISPA programmu projektu īstenošanu vides sektorā no 1995.gada līdz 2000.gadam, priekšizpēte par ES PHARE Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas projektiem), gan sadarbojoties ar norvēģu kolēģiem attiecībā uz ES pirmsstrukturālo un citu fondu finansējuma ietvaros piešķirtajiem līdzekļiem.
Minētās revīzijas veiktas, pamatojoties uz Starptautiskajiem revīzijas standartiem un INTOSAI revīziju veikšanas standartu 41.vadlīniju par lietderības revīzijām, Latvijas Republikas normatīvajiem dokumentiem un Latvijas Republikas saistībām ar Eiropas Savienību. Šo darbu veic seši sektora darbinieki.
Sadarbībā ar norvēģu kolēģiem revidentu grupa veic revīziju Satiksmes ministrijā, bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā „Latvijas Autoceļu direkcija” un Finanšu ministrijā par līdzekļu izlietojumu, vadības un kontroles sistēmu darbību un efektivitāti autoceļu nozarē. Šīs revīzijas mērķis – pārbaudīt, vai Satiksmes ministrijas, BO VAS „Latvijas Autoceļu direkcija” un Finanšu ministrijas vadības un kontroles sistēmas nodrošina lietderīgu līdzekļu izlietojumu autoceļu nozarē. Sistēmas tiek vērtētas, pamatojoties arī uz revīzijas priekšizpētē apzinātajiem Eiropas Komisijas pirmsiestāšanās fondu PHARE un ISPA programmu projektiem autoceļu nozarē (divi investīciju projekti un viens tehniskās palīdzības projekts):

  • ISPA 2000.gada programmas investīciju projekts 2000/LV/16/P/PT/001 „Via Baltica uzlabojumi no 13,0 km (Gauja) līdz 21,2 km (Lilaste) uz valsts galvenā autoceļa A1 (Rīga – Ainaži)”;
  • PHARE programmas investīciju projekts CBC 96 LE 9615.1.02/0001/M01 „Via Baltica turpinājums: Mēmeles tilta rekonstrukcija Bauskā”;
  • PHARE programmas tehniskās palīdzības projekts LSIF 99 LE 9908.04/0004 „Via Baltica autoceļa uzlabojumi: starptautiskās lidostas „Rīga” pievedceļa rekonstrukcija”.
    Šī lietderības revīzija turpinās 2003.gadā.

Revīzijas priekšizpēte, saņemot atbalstu no Lielbritānijas Valsts kontroles konsultantiem Bila Bērneta (Bill Burnett) un Pītera Kārlila (Peter Carlill), veikta par Eiropas Komisijas finansētās PHARE programmas CA98 LE9812.02 „Korupcijas novēršanas apmācība, likumdošana un informācijas programma” īstenošanu, paredzot novērtēt šīs programmas vadības efektivitāti, tās izpildes rezultātu atbilstību izvirzītajiem mērķiem un programmas ilgtermiņa ietekmi.
Pārbaudes Eirofakultātes Rīgas centrā par Eiropas Komisijas finansējuma EUR 500 000 un atbilstīgo līdzfinansējumu EUR 215 381,07 apjomā piešķiršanas un izlietošanas likumību, lietderību un pareizību un Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūrā par profesionālās izglītības attīstības programmām piešķirtā Eiropas Komisijas EUR 2 038 338 un Latvijas valsts finansējuma EUR 270 915,46 piešķiršanas un izlietošanas likumību, lietderību un pareizību 2000. un 2001.gadā parādīja trūkumus Izglītības un zinātnes ministrijā kopumā. Ministrijā netiek nodrošināta kontrole pār EK piešķirtā finansējuma un Latvijas valsts līdzfinansējuma izlietošanu un uzskaites kārtību. To veicinājusi vairākkārtēja par projektu ieviešanu atbildīgo amatpersonu maiņa. Ministrijā nav izstrādāti un apstiprināti grāmatvedības organizācijas dokumenti (grāmatvedības politika), kas noteiktu kārtību, kādā veicama ārvalstu finanšu palīdzības un Latvijas valsts līdzfinansējuma uzskaite un iegrāmatošana. Šie jautājumi sīkāk aplūkoti „LR Valsts Kontroles Vēstīs” (2002.gada Nr.4).

Revīzija par Pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fonda valsts budžeta dotāciju pašvaldībām līdzekļu izlietojuma likumību, lietderību un pareizību uzsākta 2001.gadā un pabeigta 2002.gadā. Lai paaugstinātu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām izlietojuma uzskaites efektivitāti un dotāciju izlietojuma lietderību, kolēģija ieteica Finanšu ministrijai, veicot paredzēto pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas reorganizāciju, izstrādāt vienotu pašvaldību budžeta plānošanas ieteicamo metodiku, kas būtu pamatota ar normatīvajos aktos noteikto pašvaldību funkciju pildīšanu un vienotu dotāciju izlietojuma kontroles metodiku (Informācija no FM nav saņemta).

2001.gada beigās uzsāktā revīzija par Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām sekretariāta pamatbudžeta programmā 06.00.00 „Ekonomisko un sociālo apstākļu izlīdzināšana Latgales un Zemgales reģionos” iekļauto PHARE 2000.gada programmas projektu LE 00.12.02 un LE 00.12.03 īstenošanu un finansējuma izlietojuma likumību, lietderību un pareizību tika pabeigta 2002.gadā. Tā kā revīzijas laikā tika konstatēts, ka nav ievēroti Speciālo vadlīniju izstrādāšanas termiņi, aizkavēta programmas pamatkomponentu ieviešana, nokavēti noslēgto līgumu ieviešanas termiņi un nav uzsākta projektiem paredzētā finansējuma izlietošana, kolēģija 2002.gada 19.martā nolēma informēt Finanšu ministriju par revīzijas galarezultātiem, kā arī Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plānā iekļaut atkārtotu revīziju par šo projektu īstenošanu un finansējuma izlietojuma likumību, lietderību un pareizību projektu izpildes gaitā.

2002.gada 18.decembrī sākta priekšizpēte par ES PHARE Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas projektiem (1998., 1999., 2000., 2001. EUR 23,5 milj. apjomā), kuru mērķis ir Latvijas Republikas institucionālās kapacitātes paaugstināšana un vadības struktūru gatavība ES struktūrfondu līdzekļu apsaimniekošanai, piešķirtā finansējuma izlietojumu. No vienas puses, Valsts kontrole ir izteikusi Eiropas Revidentu tiesai gatavību veikt patstāvīgu revīziju par iepriekš minēto tematu, un kā viens no pamatdokumentiem darbības uzsākšanai ir Eiropas Revidentu tiesas Latvijas misijas ziņojums „PHARE palīdzība kandidātvalstu sagatavošanai strukturālo fondu vadībai, misija Latvijā 22. – 26.04.2002.”, no otras puses, tas ļauj atkārtoti un daudz plašākā kontekstā izvērtēt minētās PHARE 2000.gada programmas projektus LE 00.12.02 un LE 00.12.03.

Eiropas Revidentu tiesa no 2002.gada 22. līdz 24.aprīlim Latvijā veica priekšizpēti revīzijai par Ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas projektiem kandidātvalstīs. Maijā Eiropas Revidentu tiesa Luksemburgā organizēja divu dienu semināru revidentiem no kandidātvalstu augstākajām kontroles institūcijām. Viena semināra diena tika veltīta Ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas revīzijas priekšizpētes jautājumiem, otrā diena – vides revīziju jautājumiem, kur pozitīvi tika novērtēts LR Valsts kontroles ziņojums par PHARE un ISPA līdzekļu izlietojuma revīzijām vides sektorā Latvijā. Seminārā piedalījās LR VK pārstāvji I.Atvare, U.Krēmers un A.Feldmane.

Pamatojoties uz Valsts kontroles Padomes 2002.gada 15.maija lēmumu attiecībā uz Dobeles pilsētas domes iesniegto sūdzību par domei noteikto uzrēķinu, departamenta kolēģija atkārtoti izvērtēja arī valsts budžeta mērķdotāciju investīcijām izlietojuma likumību, lietderību un pareizību Dobeles pilsētas domē.

Sektora revidenti ir piedalījušies atzinumu sagatavošanā par ministriju iesniegtajiem ārējo tiesību aktu (likumu, MK noteikumu) projektiem. Kā piemēru var minēt piedalīšanos atzinuma sagatavošanā, iesniedzot priekšlikumus un iebildumus par izmaiņām likumā „Par grāmatvedību” un piedalīšanos FM sanāksmē tā apspriešanā.

Pārskata gadā apkopota informācija un sagatavoti Valsts kontroles ziņojumi Saeimai un Ministru kabinetam:

  • 2002.gada 22.aprīlī tika iesniegts ziņojums Saeimā un Ministru kabinetā par valsts budžeta mērķdotāciju izlietojumu investīcijām pašvaldībās saskaņā ar 2001.gada 18.decembrī pieņemto lēmumu par valsts budžeta mērķdotāciju izlietojuma likumību, lietderību un pareizību investīcijām pašvaldībās līdz 2001.gada 1.septembrim, uzsverot nepieciešamību izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas reglamentētu grāmatvedības metodoloģiju valsts un pašvaldību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri ir ieguldījumu galasaņēmēji valsts vai pašvaldību investīciju projektu ietvaros;
  • 2002.gada 22.aprīlī par PHARE un ISPA programmu pieciem PHARE programmu tehniskās palīdzības projektiem, diviem PHARE programmu investīciju projektiem un vienu ES strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta ISPA investīciju projektu īstenošanu no 1995.gada līdz 2000.gadam vides sektorā. Par šiem projektiem ziņojums 2002.gadā nosūtīts Eiropas Revidentu tiesai un arī Eiropas Komisijas delegācijai Latvijā. Galarezultāti tika izskatīti Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas sēdēs 2002.gada 19.februārī, 5.martā un 12.martā, kur piedalījās arī Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas locekļi. Kolēģijas lēmums nosaka ne tikai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, bet arī visu iesaistīto institūciju veicamos pasākumus un vienotas valsts politikas izveidi, lai sakārtotu Eiropas Komisijas palīdzības PHARE un ISPA investīciju projektu īstenošanas gaitu un procedūras vides sektorā, lai precīzi noteiktu projektu īstenotāju un galaproduktu saņēmēju pienākumus un atbildību par jaunizveidoto objektu nodošanas un pieņemšanas kārtību un uzskaiti valsts un pašvaldību budžetos, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un aģentūrās, tajā skaitā:

– izstrādāt normatīvos dokumentus, kas reglamentētu investīciju programmu ietvaros ieviesto PHARE un ISPA projektu galarezultātā iegūto nefinanšu aktīvu plānošanu, izpildi un uzskaiti valsts un pašvaldību budžetos, precīzi nosakot projektu īstenotāju un galaproduktu saņēmēju pienākumus un atbildību par jaunizveidoto objektu nodošanas un pieņemšanas kārtību un uzskaiti valsts un pašvaldību budžetos, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un aģentūrās;

– sagatavot precizējumus spēkā esošajos tiesību aktos, kas reglamentē valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma izveidošanas un novērtēšanas kārtību, un iesniegt tos Ministru kabinetā;

– izstrādāt visus nepieciešamos dokumentus, kas reglamentē PHARE un ISPA investīciju programmu izstrādi, ieviešanu un uzskaiti. Veikt šo dokumentu apkopojumu, lai visiem projekta īstenotājiem nodrošinātu iespēju ar tiem iepazīties.

Ar FM 2002.gada 14.maija rīkojumu Nr.440 tika izveidota darba grupa šo uzdevumu izpildei, un MK sēdē, kas notika 2002.gada 18.jūnijā, pirmo reizi šādā līmenī tika izskatīti revīzijas galarezultāti un veicamie pasākumi, uzdodot Finanšu ministrijai izstrādāt vairākus normatīvos dokumentus, tajā skaitā Ministru kabineta noteikumus, kā arī sagatavot precizējumus spēkā esošajos tiesību aktos. Tomēr joprojām Ministru prezidenta rezolūcijas nav izpildītas pilnībā, un par to ziņots Valsts kancelejai vēstulē Nr.5.1-1/2126. No Saeimas Valsts kontrole nav saņēmusi nekādu informāciju par šo problēmu risināšanu.

 

Pašvaldību revīzijas departaments

 

 

img2002_10

Pašvaldību revīzijas departaments.
Pirmajā rindā trešais no kreisās departamenta direktors A.Krūmiņš, vidū jubilārs A.Svirido

VK Pašvaldību revīzijas departamenta direktors 2002.gadā bija VK padomes loceklis Agris Krūmiņš. Darbs departamentā tika organizēts piecos sektoros, kurus vadīja kolēģijas locekļi, sektoru vadītāji Aleksandrs Svirido, Aija Zuitiņa, Jānis Rumkovskis, Jānis Āboliņš un Gunta Ķepule.
Gada beigās no departamentā paredzētajām 43 štata vietām bija nokomplektēta 41 vieta. Bez jau minētajiem sektoru vadītājiem departamentā vēl strādāja 7 vecākie valsts revidenti, 22 valsts revidenti un 7 valsts revidenta palīgi. Twinning projekta ietvaros departamenta darbinieki piedalījušies Lietderības revīzijas mācību kursos un semināros par Plānošanas memoranda ieviešanu praktiskajā finanšu revīziju darbā. Revidenti zināšanas papildinājuši arī citos kursos un semināros gan Latvijā, gan ārvalstīs. Seši departamenta darbinieki 2002.gada vasarā ieguva maģistra grādu ekonomikā.

Pašvaldību revīzijas departamenta revidējamie objekti ir Latvijas Republikas pašvaldības: 7 republikas pilsētu pašvaldības, 26 rajonu pašvaldības un visas vietējās pašvaldības – pilsētas, novadi un pagasti. Visas pašvaldības 2002.gadā bija sadalītas pa 5 sektoriem:

  • 1. sektora pārraudzības teritorijā bija Jelgavas pilsēta, Liepājas pilsēta, Aizkraukles, Kuldīgas, Liepājas, Ogres un Saldus rajons, Rīgas pilsētas Kultūras pārvalde, Sporta pārvalde, Pilsētas attīstības departaments un Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija;
  • 2. sektora pārraudzības teritorijā bija Ventspils pilsēta, Dobeles, Madonas, Preiļu, Talsu, Tukuma un Ventspils rajons, Rīgas pilsētas Īpašuma departaments, Ziemeļu rajona izpilddirekcija un Dzīvojamo māju privatizācijas komisija;
  • 3. sektora pārraudzības teritorijā bija Daugavpils un Rēzeknes pilsēta, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes un Rīgas rajons, Rīgas Domes Labklājības departaments, Skolu valde, Bāriņtiesa, Narkoloģijas centrs un Latgales priekšpilsētas izpilddirekcija;
  • 4. sektora pārraudzības teritorijā bija Rīgas pilsēta, Alūksnes, Gulbenes, Jēkabpils, Valkas un Valmieras rajons, Rīgas Domes Finanšu departaments un Komunālais departaments, Pašvaldības policijas pārvalde, Bērnu tiesību aizsardzības centrs, Centra rajona un Kurzemes rajona izpilddirekcija;
  • 5. sektora pārraudzības teritorijā bija Jūrmalas pilsēta, Balvu, Bauskas, Cēsu, Jelgavas un Limbažu rajons, Rīgas Domes Vides departaments un Satiksmes departaments, Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcija.

Departamenta revīziju plānā galvenokārt tiek ietvertas pašvaldības ar lielāko iedzīvotāju skaitu un lielāko līdzekļu apgrozījumu, taču izvēles veidā pārbaudes tiek veiktas arī mazākās pašvaldībās. Domājams, ka, turpinoties reģionālajai reformai, būs iespējams aptvert lielāku daļu pašvaldību.

Pašvaldību revīzijas departaments 2002.gadā darbojies šādos virzienos:

1. Sniegti atzinumi par pašvaldību 2001.gada finanšu pārskatiem.

2. Twinning projekta ietvaros apgūta Lielbritānijas pieredze finanšu pārskatu revīziju jomā.

3. Veiktas plānotās finanšu revīzijas.

4. Veiktas tematiskās revīzijas.

5. Sagatavoti ziņojumi:

a) par pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kvalitāti;
b) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai – ziņojums par pašvaldību gada pārskatu audita kvalitāti;
c) Valsts budžeta izpildes pārskata par 2001.gadu pašvaldību sadaļas atzinuma un ziņojuma projekts Saeimai.

6. Izskatīti iedzīvotāju un amatpersonu iesniegumi un sniegtas atbildes uz tiem.

7. Papildināta departamenta darba organizācijas normatīvā bāze.

Atzinumu sniegšana par pašvaldību 2001.gada pārskatiem

Pārskata gads Pašvaldību revīzijas departamentam iesākās ar visu pašvaldību 2001.gada pārskatu pārbaudi, jo likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 30.pants noteic, ka pašvaldības iesniedz Valsts kasē tās noteiktajos termiņos gada pārskatu, kam pievienots Valsts kontroles atzinums par gada pārskata sagatavošanas pareizību. Pašvaldību iesniegtos 2001.gada pārskatus bija paredzēts izskatīt laikā no 2002.gada 1.februāra līdz 20.martam. Pašvaldībām bija jāiesniedz Valsts kontrolē Valsts kasē iesniedzamais gada pārskata eksemplārs kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kur dots atzinums par pārskata sagatavošanas pareizību. Vairākas pašvaldības gada pārskatus iesniedza ar nokavēšanos vai arī atkārtoti, tāpēc to izskatīšana Valsts kontrolē ieilga līdz 16.maijam.
Tā kā pašvaldību iesniegto gada pārskatu pareizības pārbaude ir viens no būtiskākajiem un svarīgākajiem Pašvaldību revīzijas departamenta veicamajiem uzdevumiem, katru gadu pēc šīs pārbaudes tiek sagatavots ziņojums par pašvaldību finanšu pārskatu kvalitāti. Salīdzinot gada pārskatu pārbaudes rezultātus par 2000.gadu un par 2001.gadu, var secināt, ka to kvalitāte ir uzlabojusies. Zvērinātus revidentus 2001.gada pārskatu pareizības pārbaudei bija uzaicinājušas visas pašvaldības, un Valsts kontrolei tika iesniegti 578 ārējo revidentu ziņojumi ar atzinumiem.
Pašvaldību aktīvu kopsumma uz 2002.gada 1.janvāri bija palielinājusies par Ls 140 miljoniem un sasniedza Ls 1,44 miljardus, budžeta ieņēmumi bija palielinājušies par Ls 32 miljoniem un bija Ls 512 miljoni, budžeta izdevumi bija samazinājušies par Ls 16 miljoniem un bija Ls 496 miljoni.

Izskatot pašvaldību 2001.gada pārskatus un ņemot vērā zvērinātu revidentu sniegtos atzinumus, kā arī atkārtotai izskatīšanai iesniegtos gada pārskatus, Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija nolēma:

  • sniegt atzinumu, ka gada pārskats sagatavots pareizi, 382 pašvaldībām, kas bija par 173 vairāk nekā iepriekšējā gadā jeb 66% no izskatītajiem gada pārskatiem;
  • sniegt atzinumu ar piezīmi 163 pašvaldībām, kas bija par 171 mazāk nekā iepriekšējā gadā jeb 28% no izskatītajiem gada pārskatiem;
  • sniegt atzinumu, ka gada pārskats sagatavots nepareizi, 12 pašvaldībām, kas bija par 17 mazāk nekā iepriekšējā gadā jeb 2% no izskatītajiem gada pārskatiem;
  • atteikties sniegt atzinumu 21 pašvaldībai, kas bija par 16 vairāk nekā iepriekšējā gadā jeb 4% no izskatītajiem gada pārskatiem.

Finanšu pārskatu sagatavošanas kvalitāte pašvaldībās

Gads Iesniegto pārskatu skaitsAtzinumu veidi
Sagatavots pareizi   Ar piezīmiSagatavots nepareiziAtteikšanās sniegt atzinumu
skaits %skaits %skaits %skaits %
2000.577209363345829551
2001.5783826616328122214
Izmaiņas salīdzinājumā ar 2000.gadu173+30-171-30-17-3+16+3

Negatīvi atzinumi sniegti Balvu rajona Kupravas pagasta padomei, Dobeles rajona Zebrenes pagasta padomei, Jēkabpils rajona Leimaņu pagasta padomei, Kuldīgas rajona Ēdoles, Kurmāles pagasta padomei, Limbažu rajona Umurgas pagasta padomei, Rēzeknes rajona Ilzeskalna, Sokolku pagasta padomei, Rīgas Domei, Valkas rajona Kārķu pagasta padomei, Valmieras rajona Mazsalacas pilsētas domei un Ventspils rajona Piltenes pilsētas domei.
Rīgas Dome 2001.gada pārskata pareizības pārbaudei bija uzaicinājusi auditorfirmu “PricewaterhauseCoopers” SIA. Šī auditorfirma un tās zvērināti revidenti bija veikuši finanšu revīziju par gada pārskata sagatavošanas pareizību 21 Rīgas Domes struktūrvienībā. Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija pozitīvi vērtē to, ka pirmo reizi Rīgas Domē un tās struktūrvienībās auditorfirma un zvērināti revidenti veikuši finanšu revīziju. Kolēģija konstatēja, ka nav doti zvērinātu revidentu atzinumi par Rīgas Domes 9 struktūrvienību finanšu pārskatiem: Rīgas Domes Finanšu departamentam, tajā skaitā Norēķinu kasei, Rīgas Domes Īpašuma departamentam, Rīgas Domes Vides departamentam, Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamentam, Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta Kapitālceltniecības pārvaldei, Rīgas Narkomānijas profilakses centram, Rīgas Domes Sporta pārvaldei un Rīgas Domes Skolu valdei. Bez tam auditorfirmas revidentu ziņojumā par 2001.gada kopsavilkuma pārskatu nav izteikts atzinums par Rīgas Domes darbības rezultātiem pārskata gadā.

Negatīvu atzinumu sniegšanas un atteikumu sniegt atzinumu svarīgākie iemesli bija šādi:

  • grāmatvedības uzskaites kārtošanā nebija ievērots likums „Par grāmatvedību”;
  • nebija ievērots Valsts kases instrukcijas Nr.1 „Finanšu pārskata sastādīšanas instrukcija” noteiktais uzkrāšanas princips;
  • bilancē nebija atspoguļots viss pašvaldības valdījumā esošais nekustamais īpašums, nebija uzrādīti ilgtermiņa finanšu ieguldījumi, nebija veikta to pārvērtēšana;
  • vairāku pašvaldību Valsts kontrolei iesniegtajās bilancēs uzrādītā informācija atšķīrās no informācijas veidlapā Nr.35 „Informācija par bilances izmaiņu uz 01.01.2001. saskaņā ar FM instrukcijas Nr.3–XII daļu ”Noslēguma jautājumi””, kā arī pārskata veidlapās par pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī speciālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem;
  • pašvaldības nebija ievērojušas LR Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumu Nr.96 „Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem” prasības attiecībā uz pamatlīdzekļu novērtēšanu, kā arī netika rēķināta amortizācija pamatlīdzekļiem.

img2002_11

Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija. No kreisās kolēģijas locekļi G.Ķepule, V.H.Pucis, J.Āboliņš, valsts revidente A.Dūze, departamenta direktors A.Krūmiņš, kolēģijas locekļi A.Svirido, J.Rumkovskis un A.Zuitiņa

Pārskata gadā veiktās revīzijas

Valsts kontroles revīziju plānā tiek iekļautas tās revīzijas, kas uzsāktas iepriekšējā gadā, bet vēl nav pabeigtas – pārejošās revīzijas, pārskata gadā plānotās revīzijas, kā arī atstāta rezerve neplānoto revīziju veikšanai, ko nosaka pēc saņemtajiem iesniegumiem vai īpaši – kādai aktualitātei.
2002.gadā plānā bija ietvertas 77 revīzijas, no kurām 16 bija pārejošās, bet 61 – plānotā revīzija (gan finanšu, gan tematiskās revīzijas). No tām departamenta kolēģija izskatījusi 74 revīziju galarezultātus. Uzsāktas arī 14 neplānotas revīzijas, no kurām 8 pabeigtas jau pārskata gada laikā. 2002.gadā tika uzsāktas, bet netika pabeigtas 14 revīzijas.

2002.gadā pabeigtas 2001.gadā uzsāktās revīzijas par 2000.gada pārskatu sagatavošanas pareizību, pēc kurām departamenta kolēģija izteica šādu vērtējumu:

  • sniegti atzinumi, ka gada pārskats sagatavots pareizi šādām pašvaldībām: Limbažu rajona padomei un Aizkraukles pilsētas domei;
  • sniegti atzinumi ar piezīmi šādām pašvaldībām: Liepājas pilsētas domei, Rīgas Domes Labklājības departamentam un Jūrmalas pilsētas domei – revīzijā konstatēts, ka nepareizi izlietoti līdzekļi no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem par Ls 2 943. Jūrmalas pilsētas dome līdzekļus atjaunojusi līdz 2003.gada 6.janvārim;
  • atteikums sniegt atzinumu: par Rīgas Domes Finanšu departamenta un Rīgas Domes 2000.gada konsolidēto pārskatu, jo revīzijā konstatēts, ka Rīgas Domē nav izstrādāts visaptverošs grāmatvedības organizācijas apraksts; konsolidētajā gada pārskatā nav ievērots uzkrāšanas princips, tāpēc nevar gūt skaidru priekšstatu par Rīgas Domes gada izpildes rezultātiem; ilgtermiņa ieguldījumi pašvaldības uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās neatbilst Uzņēmuma reģistra datiem par Ls 16 317 078; ne visi zemes un mežu īpašumi ir atspoguļoti gada pārskatā; bez Rīgas Domes lēmuma Finanšu departamenta vadība noslēgusi kredīta (overdrafta) līgumus par Ls 16 000 000; konsolidētajā bilancē kopā ar pašvaldības budžeta līdzekļiem nepareizi iekļauti uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību līdzekļi;
  • atzinumu, ka pārskats sagatavots nepareizi, saņēma Rīgas Domes Īpašuma departaments – konstatēts, ka pārskatā nav uzrādīti īpašumi par Ls 121 248 880 un arī debitoru parādi Ls 407 602 apjomā; Īpašuma departamenta amatpersonas radījušas pašvaldībai zaudējumus par Ls 51 556. Šie trūkumi Rīgas Domei bija jānovērš līdz 2002.gada 30.oktobrim.

Pabeigtas arī 2001.gadā uzsāktās revīzijas par 2000. un 2001.gada pārskatu sagatavošanas pareizību:

  • Valkas pilsētas domē – pašvaldība saņēma atzinumu, ka pārskats sastādīts pareizi;
  • Madonas rajona padomē – pašvaldība saņēma atzinumu ar piezīmi.

Pabeigtas arī 2001.gadā uzsāktās revīzijas par rīcību ar valsts un pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas centrā, Daugavpils pilsētas Skolu valdē, Rēzeknes pilsētas domē un Rēzeknes pilsētas pašvaldības uzņēmumā “DzSU”. Būtiski pārkāpumi līdzekļu izlietojumā netika konstatēti.
Pabeigtas 46 finanšu revīzijas par 2001.gada pašvaldību finanšu pārskatu sagatavošanas pareizību, pēc kurām pašvaldības ir saņēmušas šādu vērtējumu:

1) atzinumu, ka 2001.gada pārskats sagatavots pareizi, saņēma:

  • Jelgavas rajona padome, Tukuma rajona padome (revīzijā konstatēts, ka nepareizi izlietoti līdzekļi Ls 2 189, kas bija paredzēti kultūras pasākumu organizēšanai; tie bija jāatjauno līdz 2002.gada 19.jūnijam);
  • Aizputes pilsētas dome, Alūksnes rajona Apes pilsētas dome, Dobeles pilsētas dome (revīzijā konstatēts, ka no pašvaldības privatizācijas fonda līdzekļiem nepareizi izlietoti Ls 9 849; tie bija jāatjauno līdz 2002.gada 1.jūnijam), Jaunjelgavas pilsētas dome, Krāslavas pilsētas dome, Ludzas pilsētas dome, Ludzas rajona Kārsavas pilsētas dome, Ludzas rajona Zilupes pilsētas dome, Talsu rajona Stendes pilsētas dome, Valkas rajona Sedas pilsētas dome, Valkas rajona Smiltenes pilsētas dome, Ventspils pilsētas dome;
  •  Jēkabpils rajona Salas pagasta padome, Daugavpils rajona Višķu pagasta padome, Madonas rajona Sarkaņu pagasta padome (revīzijā konstatēts, ka nepareizi izlietoti Ls 10 068 no Valsts kases izsniegtā kredīta Ls 13 000 katlu mājas rekonstrukcijai; uzrādīti zemes īpašumi – lietojumi 229,4 ha platībā, neuzrādot tās vērtību Ls 71 068; par pārkāpumiem ziņots Finanšu ministrijai; Sarkaņu pagasta padomei trūkumi bija jānovērš līdz 2002.gada 31.decembrim), Preiļu rajona Aglonas pagasta padome un Valmieras rajona Vecates pagasta padome;

2) atzinumus ar piezīmi saņēmušas:

  • Cēsu rajona padome, Valmieras rajona padome (revīzijā konstatēts, ka pārkāptas likuma “Par pašvaldībām” 82.panta prasības un pašvaldībai nav iecelts izpilddirektors, bez tam pašvaldība koriģējusi 2001.gada budžeta izpildes rezultātus, kas bijuši nepareizi palielināti par Ls 60 859; trūkumi bija jānovērš līdz 2003.gada 1.martam), Ventspils rajona padome (revīzijā konstatēts, ka nepareizi izlietoti Ls 14 370 no pašvaldību autoceļu fonda līdzekļiem; šie līdzekļi bija jāatjauno līdz 2002.gada 8.jūlijam);
  • Balvu pilsētas dome, Daugavpils pilsētas dome, Daugavpils rajona Ilūkstes pilsētas dome, Jelgavas pilsētas dome, Kuldīgas pilsētas dome (revīzijā konstatēts, ka pilsētas dome rīkojusies nelikumīgi, ieguldot par valsts investīciju līdzekļiem uzceltās Kuldīgas rajona slimnīcas ēkas un būves sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālā ar nepamatoti zemu novērtējumu, kas ir par Ls 441 284 mazāk, nekā ieguldītie valsts līdzekļi; atbildīgo ministriju amatpersonas nav pienācīgi kontrolējušas valsts investīciju programmu projekta izpildi saskaņā ar MK 1996.gada 8.oktobra noteikumiem Nr.377 “Valsts investīciju programmu sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība”; par minētajiem pārkāpumiem ziņots finanšu ministram un īpašu uzdevumu ministram reģionālās attīstības un pašvaldību lietās, no kuriem joprojām nav saņemtas atbildes), Limbažu pilsētas dome, Madonas rajona Cesvaines pilsētas dome, Madonas rajona Lubānas pilsētas dome, Ogres pilsētas dome (revīzijā konstatēts, ka nelietderīgi izlietoti Ls 302 296 no valsts investīcijām projekta „Siltumenerģijas taupīšanas pilotprojekts dzīvojamai ēkai Ogrē, Mālkalnes prospektā 26”; par minēto pārkāpumu ziņots finanšu ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram; no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra saņemta atbilde, ka ziņojums pieņemts zināšanai, taču no finanšu ministra atbilde nav saņemta), Rēzeknes pilsētas dome, Saldus pilsētas dome;
  • Preiļu novada dome (revīzijā konstatēts, ka nav uzrādīti nekustamie īpašumi – 102 ha pašvaldības lietojumā esošā zeme un 665,8 ha brīvā valsts zeme, nepareizi uzrādīti kreditori par Ls 7 607, kreditori un fizisko personu nekustamā īpašuma nodokļa parāds – uzrādīts Ls 7 626, bet jābūt Ls 23 051; konstatēti arī likumu “Par pašvaldībām”, “Par grāmatvedību” un Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumi 2001.gadā; par to ziņots īpašu uzdevumu ministram reģionālās attīstības un pašvaldību lietās, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Preiļu novada domei minētie pārkāpumi bija jānovērš līdz 2003.gada 1.martam);
  • Rīgas pilsētas Centra rajona izpilddirekcija, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona izpilddirekcija, Rīgas pilsētas Kultūras pārvalde, Rīgas Domes Komunālais departaments, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona izpilddirekcija, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcija, Rīgas Domes Satiksmes departaments, Rīgas Domes Vides departaments, Rīgas rajona Vangažu pilsētas dome;
  • Gulbenes rajona Daukstu pagasta padome (revīzijā konstatēts, ka no Dabas resursu nodokļa nepareizi izlietoti Ls 568,41 – Autoceļu fonda vajadzībām; pašvaldība trūkumus novērsusi 2002.gada 7.maijā), Jēkabpils rajona Ābeļu pagasta padome un Limbažu rajona Liepupes pagasta padome;

3) negatīvu atzinumu saņēmusi Valmieras rajona Mazsalacas pilsētas dome.

Departamenta darbinieki 2002.gadā veikuši arī vairākas tematiskās revīzijas:

1. Revīzija un atzinuma sagatavošana par 2001.gada pašvaldību budžetu izpildes kopsavilkumu un konsolidētā kopbudžeta izpildes pārskatu. Revīzijā konstatēts:

  • pašvaldību kopējie neto ieņēmumi bija Ls 451 310 899, izdevumi – Ls 495 360 916. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ieņēmumi pieauguši par Ls 10 061 020 jeb 2,3%, bet izdevumi palielinājušies par Ls 38 586 650 jeb 8%;
  • gada beigās konsolidētā budžeta finansiālais deficīts bija Ls 44 050 017, tas ir, par Ls 28 525 630 jeb 35% lielāks nekā iepriekšējā gadā;
  • fiskālais deficīts bija Ls 39 459 711, kas palielinājies par Ls 26 446 106 jeb trīs reizes salīdzinājumā ar 2000.gadu;
  • neatmaksātie aizdevumi bija Ls 77 402 133, neatmaksātie galvojumi – Ls 10 816 793, kopā – Ls 88 218 926, kas ir 19,6% no kopējiem pašvaldību ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pašvaldību parādu saistības pieaugušas par 2,6%;
  • 14 pašvaldības nav spējušas laikā nokārtot savas parādu saistības. Parādu saistības pārsniedz 20% no pašvaldības saimnieciskā gada budžeta kopapjoma un tās īpašumā esošos aktīvus. Saskaņā ar likumu „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības pārraudzību” šīm pašvaldībām ir uzsākts stabilizācijas process;
  • pašvaldību aktīvi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauguši par Ls 149 391 109 jeb 11,5%. Lielāko daļu pieauguma veido ilgtermiņa ieguldījumi, kas bija Ls 123 828 647.

2. Revīzija par pašvaldību 2001.gada pārskatu audita kvalitāti.

3. Revīzija par pašvaldību 2001.gada pārskatu sagatavošanas pareizību.

4. Revīzija par pašvaldības pasūtījumu ar identifikācijas Nr. RD FD 2001/26 “Par Rīgas Domes struktūrvienību balss un datu integrētā multiservisa tīkla modernizāciju”.

5. Revīzija par Rīgas Domes finanšu līdzekļu izlietošanas Blaumaņa ielā 5a, Rīgā likumību un lietderību. Konstatēts, ka nelietderīgi izlietoti Ls 118 396 ēkas kapitālā remonta darbiem. Kolēģija sniegusi priekšlikumu Rīgas Domes Centra rajona izpilddirekcijai izvērtēt atbildīgās amatpersonas darbību, taču saņemta atbilde, ka šī amatpersona vairs nestrādā Centra rajona izpilddirekcijā.

6. Revīzija par saņemtajā sūdzībā minētajiem faktiem finanšu līdzekļu izlietojumā Vilces pagasta padomē. Konstatēts, ka būtisku pārkāpumu nav; konstatētie pārkāpumi tika novērsti jau revīzijas laikā.

Pārsūdzības Valsts kontroles Padomē

1. Par departamenta kolēģijas 2001.gada 28.novembra lēmumu revīzijas lietā “Par Ogres rajona Birzgales pagasta padomes 2000.gada pārskata sagatavošanas pareizību” Birzgales pagasta pašvaldība bija iesniegusi sūdzību VK Padomei, kas kolēģijas lēmumu atstāja negrozītu. 2002.gada 4.jūnijā saņemts Ogres rajona prokuratūras paziņojums, ka tā atsakās ierosināt krimināllietu. 18.jūnijā Valsts kontrole iesniedza ģenerālprokuroram lūgumu atcelt Ogres rajona prokuratūras lēmumu un tomēr ierosināt krimināllietu. 2002.gada 18.jūlijā tika saņemts Rīgas tiesu apgabala prokuratūras skaidrojums, ka šajā lietā tiks veiktas papildu pārbaudes. Tāpat saņemta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde par veikto pārbaudi un nodokļu iekasēšanu Ogres rajona Birzgales pagastā.
2. VK Padomē tika pārsūdzēts arī kolēģijas lēmums lietā par revīziju Balvu pilsētas domē par 2001.gada pārskata sastādīšanas pareizību. Padome Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu atstāja negrozītu, uzskatot, ka pārsūdzība nav pamatota.

Iesniegumi un sūdzības

Līdztekus revīziju veikšanai departamenta darbinieki 2002.gadā ir sagatavojuši atbildes uz 35 saņemtajiem iesniegumiem.

Izskatīto iesniegumu skaits pa sektoriem

graf10

Saņemto iesniegumu struktūra

garf11

Iesniegumos parasti minēti vairāki jautājumi, taču tos var iedalīt šādi: 13 – par neefektīvu vai nelikumīgu pagasta pašvaldības darbību, 10 – par neapmierinošiem vai pārāk augstiem komunālajiem maksājumiem (sk. grafiku). Septiņi no saņemtajiem iesniegumiem saistīti ar pašvaldības priekšsēdētāja darbību, bet pieci – ar pašvaldību apbūves jautājumiem. Pie tam astoņus iesniegumus rakstījuši paši pašvaldību deputāti, tā pierādīdami, ka nespēj veikt viņiem uzticētos pienākumus un neizmanto viņiem likumos paredzētās tiesības.

 

Privatizācijas procesa revīzijas departaments

 

img2002_12

Privatizācijas procesa revīzijas departaments.
Pirmajā rindā ceturtais no kreisās departamenta direktors I.Šķibelis

2002.gadā Privatizācijas procesa revīzijas departamentā direktora, Valsts kontroles Padomes locekļa Induļa Šķibeļa vadībā revīzijas darbs tika organizēts piecos sektoros, kurus vadīja kolēģijas locekļi Inta Kalniņa, Aiva Kenkle, Māra Lēruma, Vilnis Harijs Pucis un Iveta Burkāne (no 2002.gada oktobra).
Revīzijas sektori ir specializējušies pa revīzijas veidiem: I.Kalniņas vadītais revīzijas sektors ir specializējies juridiskajā jomā, veic galvenokārt likumības revīzijas un palīdz pārējiem sektoriem risināt juridiskos jautājumus, bet A.Kenkles vadītais sektors vairāk nekā pārējie sektori veic finanšu revīzijas.

Pārskata gadā Privatizācijas procesa revīzijas departamentā galvenie revīziju darba temati bija:

  • par valsts dzīvojamo māju privatizācijas likumību;
  • par valsts uzņēmumu un statūtsabiedrību veikto ziedojumu (dāvinājumu) atbilstību normatīvo aktu prasībām;
  • par valsts uzņēmumu privatizācijas procesā pārņemto saistību izpildi un kontroli;
  • par valsts īpašuma objektu privatizācijas procesa likumību, lietderību un pareizību;
  • par līdzekļu izlietojumu un to izlietojuma pamatotību lielāko objektu privatizācijas procesā;
  • par valsts nekustamo īpašumu privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu normām.

Privatizācijas procesa revīzijas departamenta darbs 2002.gadā bija grūts un sarežģīts, bet tajā pašā laikā ir labi pastrādāts: ir veikta trīs tankkuģu iegādes darījuma likumības un lietderības revīzija PVAS „Latvijas kuģniecība”, revīzija Latvijas Kultūras fondā un Latvijas Olimpiskajā komitejā, revīzija Latvijas Bērnu fondā un tika uzsākta revīzija Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā.
Lielu rezonansi sabiedrībā izraisīja departamentā veiktās lietderības revīzijas. Nopietns darbs tika ieguldīts dzīvojamo māju privatizācijas revīziju veikšanā, un tajās bija iesaistīts viss departamenta revīzijas personāls.
Departaments revīzijas cenšas veikt atbilstīgi INTOSAI revīzijas standartiem, bet tas prasa arī to, lai revidējamā vienībā grāmatvedība tiktu kārtota atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem. Kā liecina mūsu pārbaudes, ne visur grāmatvedība ir sakārtota atbilstīgi likumiem, un ir arī tādi objekti, kur grāmatvedība nav kārtota un revīziju nevar veikt. Šādos gadījumos iespēju robežās mēģinām pārbaudīt, vai nav noticis valsts līdzekļu nelikumīgs izlietojums.
2002.gada beigās departamenta štati nebija pilnībā nokomplektēti, gada laikā bija vērojama kadru mainība, bet lielākā daļa departamenta revidentu strādā ilgāk nekā 5 gadus. Departamentā ir 7 jauni darbinieki, kuri nostrādājuši tikai dažus mēnešus, un viņiem ir visas iespējas kļūt par labiem revīzijas speciālistiem.
Pārskata gadā departamenta darbinieki ir piedalījušies mācību kursos, kas notika Latvijas Republikas Valsts kontroles un Lielbritānijas sadarbības līguma (Twinning) ietvaros. Mācību saturs tika speciāli sagatavots departamenta vajadzībām, un tās paplašināja revidentu redzesloku un paaugstināja viņu kvalifikāciju. Tā kā departamentā tiek veiktas daudzas lietderības revīzijas, mācībās gūtās zināšanas tiks izmantotas, gatavojoties uzsākt lietderības pilotrevīzijas.

Privatizācijas procesa revīzijas departamentā pārskata gadā ir sagatavoti revidentu ziņojumi par 29 revīziju lietām.
Privatizācijas procesa revīzijas departamentā 2002.gadā par 29 revīziju lietām (ieskaitot 6 revīzijas, par kurām revidentu ziņojums pabeigts 2001.gadā) ir apstiprināts revīzijas atzinums kolēģijas sēdē, bet par 6 lietām ir sagatavots revidentu ziņojums un tiek gatavots revīzijas atzinuma projekts.
Faktiski uzsākto revīziju skaits 2002.gadā bija 27, kā arī bija jāapstiprina kolēģijā revīzijas atzinums par 9 revīzijas lietām, kas uzsāktas 2001.gadā.
Pavisam kolēģijā apstiprināti 29 revidentu ziņojumi, no tiem 23 revidentu ziņojumi sagatavoti 2002.gadā, 6 – 2001.gadā, bet 2002.gadā nepabeigto revīziju skaits – 5.
Visu pārskata gadu regulāri saņēmām iesniegumus un sūdzības, un to lielākā daļa skar dzīvojamo māju privatizācijas jautājumus. Liela daļa šo sūdzību tika ietvertas tematiskajā revīzijā par dzīvojamo māju privatizācijas likumību, jo tādā veidā tiek apzināti konkrētie objekti, kuros, iespējams, notikuši likuma pārkāpumi. 2002.gadā Privatizācijas procesa revīzijas departamenta darbinieki ir sagatavojuši 18 atbildes uz saņemtajiem iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem.

2002.gadā par diviem Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas lēmumiem sakarā ar revidējamo vienību iesniegtajām prasībām ir pieņemti Valsts kontroles Padomes lēmumi. Valsts kontroles Padome, izvērtējot paskaidrojumus un attaisnojuma dokumentus, nolēma:

  • atstāt spēkā Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu revīzijas lietā par PVAS “Latvijas kuģniecība” tankkuģu iegādes darījuma likumību un lietderību;
  • grozīt revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu revīzijas lietā par valsts īpašuma privatizācijā iegūto līdzekļu izlietošanu sakarā ar v/u “Rīgas porcelāns” valsts īpašuma nomnieka a/s “Rīgas porcelāns” maksātnespēju.

Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 65.pantu revidējamā vienība Valsts kontroles Padomes lēmumu par iesniegto prasību 30 dienu laikā, skaitot no lēmuma pieņemšanas dienas, var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā. 2002.gadā trīs Valsts kontroles Padomes lēmumi ir pārsūdzēti Augstākās tiesas Senātā, tajā skaitā pārsūdzību ir iesniegusi arī PVAS “Latvijas kuģniecība”.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts nospriedis atteikt apmierināt PVAS “Latvijas kuģniecība” sūdzību par Latvijas Republikas Valsts kontroles Padomes lēmumu, ar kuru atstāts spēkā Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas lēmums par PVAS “Latvijas kuģniecība” tankkuģu iegādes darījuma likumību un lietderību.

2002.gadā Privatizācijas procesa revīzijas departaments nosūtīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai dokumentus sešās revīziju lietās:

  • par Zemes reformas īstenošanu Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā;
  • par valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” saimniecisko darbību laika posmā no 1996. līdz 1998.gadam atsevišķā objektā Teātra ielā 12, Rīgā;
  • par valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašumu aģentūra” saimnieciskās darbības likumību, lietderību un pareizību, apsaimniekojot, iznomājot, pārdodot un sagatavojot privatizācijai valsts īpašumu laika posmā no 1999.gada līdz 2001.gada 1.janvārim;
  • par valsts uzņēmuma “Kompresors” privatizācijas procesā pārņemto saistību izpildi un kontroli;
  • par valsts uzņēmumu un statūtsabiedrību veikto ziedojumu (dāvinājumu) atbilstību normatīvo aktu prasībām;
  • par telpu grupas Marijas ielā 1, Rīgā nodošanas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tiesiskumu.

Privatizācijas procesa revīzijas departamenta revidenti 2002.gada otrajā pusē daudz darba ieguldīja, pārbaudot valsts dzīvojamo māju privatizācijas likumību. Pārbaudītas aptuveni 90 valsts daudzdzīvokļu mājas Rīgā, kuru pārbaudes materiāli apkopoti desmit revīzijas lietās.
Uzsākot pārbaudi, bija jāiepazīstas ne tikai ar tiesību aktiem, kas reglamentē šo jautājumu, bet arī jāvienojas par speciālo tiesību normu tulkošanu un piemērošanu individuāliem gadījumiem, pārbaudot revīzijas uzdevumā doto nekustamo īpašumu.
Likumu par dzīvojamo māju privatizāciju, ko bija paredzēts izstrādāt LR Augstākās Padomes 1992.gada 3.martā pieņemtajā privatizācijas koncepcijā, Saeima pieņēma tikai 1995.gada 21.jūnijā.
Dzīvokļu tirgus nelegāli bija attīstījies jau agrāk, slēdzot apšaubāmus darījumus un cenšoties tos pamatot ar dažādām Civillikuma normām. Tā kā nebija speciāla likuma par dzīvokļu privatizāciju, jo to pieņēma ar triju gadu nokavēšanos, tas negatīvi ietekmēja dzīvokļu īres un īpašuma attiecības un kavēja dzīvokļu tirgus attīstību.
Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – likums) 2.pantā kā likuma mērķis ir noteikts „…attīstīt nekustamā īpašuma tirgu…, aizsargājot iedzīvotāju intereses”.
Revīziju uzdevums bija noskaidrot, vai minētais likums ir nodrošinājis šā mērķa sasniegšanu.
Otrs svarīgākais uzdevums – noskaidrot, vai likumā pilnvarotās institūcijas ir godprātīgi pildījušas tām uzticētos pienākumus un nodrošinājušas mērķa sasniegšanu.
Minētā likuma 58. – 59.pantā noteikts, ka dzīvojamo māju privatizācijas uzraudzību un valsts dzīvojamo māju privatizāciju veic speciāli izveidota valsts pārvaldes iestāde ar juridiskās personas tiesībām – Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija (turpmāk – CDzMPK). Pārbaudē iegūtie dokumenti, kā arī CDzMPK amatpersonu sniegtie paskaidrojumi liecina, ka likuma normas ir pildītas tikai daļēji. Raksturīgākās kļūdas pieļautas neizīrētu dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu privatizācijā.

 img2002_13

Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģija. No kreisās: kolēģijas locekles M.Lēruma, I.Kalniņa, departamenta direktors I.Šķibelis, kolēģijas locekles A.Kenkle, I.Burkāne

Saskaņā ar likumu valsts dzīvojamo māju privatizāciju uzsāk, pamatojoties uz valdības rīkojumu par mājas nodošanu privatizācijai. Komisijas uzdevums ir pārbaudīt, vai dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu privatizācijas pretendentu iesniegtie dokumenti atbilst likuma prasībām. Diemžēl pārbaudē VK konstatēja, ka ir privatizēti dzīvokļi, ar kuru īrniekiem nav noslēgts tāds īres līgums, kas dod tiesības dzīvokli privatizēt. Lielākā daļa daudzdzīvokļu māju pagrabu un bēniņu ir privatizēta kā mākslinieku darbnīcas, kas tiek pārbūvētas par dzīvokļiem un pārdotas par tirgus cenām.
Tāpat konstatēts, ka mākslinieku darbnīcas galvenokārt ir privatizējuši mākleri, privātfirmas, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu tirdzniecību, kā arī valsts dzīvojamo māju apsaimniekotāji, ar kuriem CDzMPK noslēgusi apsaimniekošanas līgumus. Pie tam privatizēt neapdzīvojamās telpas kā mākslinieku darbnīcas privatizētājiem ir izdevīgi no materiālā viedokļa – privatizējot mākslinieku darbnīcas, tās izpērk visu telpu par privatizācijas sertifikātiem, bet par neapdzīvojamo telpu jāmaksā 50% naudā.
Lai noskaidrotu, ar ko mākslinieku darbnīcu privatizācija atšķiras no neapdzīvojamo telpu privatizācijas, kam ir tiesības privatizēt un uz kādiem nosacījumiem, jāizseko likumā teiktajam. Privatizācijas likuma izpratnē gan mākslinieku darbnīca, gan neapdzīvojama telpa ir daudzdzīvokļu mājā esoša neapdzīvojama telpa, kas par tādu iezīmēta mājas inventarizācijas plānā un nav funkcionāli saistīta ar kaut kādu no mājā esošajiem dzīvokļiem.
Iztulkojot jēdzienu „mākslinieku darbnīca” ar vēsturiskās iztulkošanas metodi (tas ir, tiesību jēgas noskaidrošana, ņemot vērā apstākļus, kas bijuši attiecīgo normu rašanās pamatā), redzams, ka likumdevējs ir nodalījis no neapdzīvojamām telpām kā atsevišķu neapdzīvojamo telpu veidu (kategoriju) „mākslinieku darbnīcas”. Tas norāda, ka likumdevējs ir gribējis likumā noteikt katram telpu veidam savus noteikumus, kā arī precizēt personu loku, kam ir tiesības iegūt īpašumā mākslinieku darbnīcas. Pēc VK domām, likuma 1.panta papildinājums ar 19.punktu ar jēdzienu „mākslinieks” ir saistāms ar likumā noteikto objektu „mākslinieku darbnīca” privatizāciju. Likuma 1.pantā jēdzienu definīcijas dotas, lai tos izskaidrotu un veicinātu vienveidīgu to piemērošanu.
CDzMPK, pieņemot lēmumus par mākslinieku darbnīcu nodošanu īpašumā, formāli tulkojusi likuma normas un uzskatījusi, ka tās kompetencē neietilpst privatizācijai iesniegto dokumentu pārbaude. Daudzos gadījumos ar komisijas līdzdalību Valsts zemes dienesta (VZD) darbinieki, neievērodami tiesību aktu normas, tehniskās inventarizācijas lietās bēniņu un pagrabu telpās iezīmējuši mākslinieku darbnīcas, kaut gan viņu rīcībā nav bijuši ne būvprojekti, ne dokumenti par mākslinieku darbnīcu pieņemšanu ekspluatācijā. Šāda VZD darbinieku rīcība ir veicinājusi dzīvojamo māju kopīpašumā piekrītošo bēniņu un pagraba telpu likumam neatbilstīgu privatizāciju.
CDzMPK, pieļaujot daudzdzīvokļu mājās bēniņu un pagrabu telpu pārveidošanu par mākslinieku darbnīcām pirms dzīvokļu privatizācijas, ir ignorējusi dzīvokļu īpašnieku tiesības uz mājas kopīpašuma domājamo daļu. Rodas jautājums: vai, šādi rīkojoties ar valsts dzīvojamām mājām, ir sasniegts likumā norādītais – aizsargāt iedzīvotāju intereses?
Oponējot Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas secinājumiem, ka komisija ir pārsniegusi likumā deleģētās pilnvaras, gan izīrējot brīvos dzīvokļus bez izsolēm, gan izdāvājot dzīvojamo māju neizbūvētos bēniņus un pagrabtelpas, brīvi nosakot, kurš dzīvoklis derīgs dzīvošanai un kurš pārvēršams par neapdzīvojamo telpu, CDzMPK uzskata, ka tā saskaņā ar Civillikuma 927.pantu ir valdītājs ar neierobežotām tiesībām. Nevar piekrist šādam CDzMPK kompetences traktējumam, jo kā publiskai valsts iestādei tai ir jāpakļaujas publisko tiesību principam: „Atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu”. Likumā un komisijas nolikumā, kas apstiprināts ar valdības lēmumu, ir noteikts, ka CDzMPK ir valsts iestāde, kura izveidota diviem galvenajiem uzdevumiem – privatizēšanai saskaņā ar pieņemto likumu un lai veiktu dzīvokļu privatizācijas uzraudzību valstī. Tātad komisijai nav nekāda pamata paplašināt īpašnieka tiesības, it sevišķi, ja tas rada likumā neparedzētas sekas.
Likums komisijai ir uzdevis iznomātu neapdzīvojamo telpu un dzīvojamo māju, kur šī telpa atrodas, kā privatizācijas objektus nostiprināt attiecīgajos privatizācijas dokumentos un tad sākt privatizēt, nevis iesaistīties mājas pārbūves darbos, tādā veidā samazinot, palielinot vai vispār iznīcinot īrniekiem un nomniekiem pienākošās koplietošanas telpas un domājamās daļas valsts nekustamajos īpašumos.

Laikā no 2002.gada 27.februāra līdz 2003.gada 20.janvārim Valsts kontrole (VK) veica šādas revīzijas: „Par valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību veikto ziedojumu (dāvinājumu) atbilstību normatīvo aktu prasībām”, kuru gaitā tika pārbaudīti veiktie ziedojumi Latvijas Kultūras fondam, „Par valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību veikto ziedojumu (dāvinājumu) Latvijas Bērnu fondam un to izlietojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām” un „Par valsts statūtsabiedrību veikto ziedojumu (dāvinājumu) Latvijas Olimpiskajai komitejai un to izlietojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām” par laika posmu no 1997.gada.
Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.panta 2.daļu „Rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 90 procentiem no summām, kuras ziedotas Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam”.
Valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību veiktos ziedojumus (dāvinājumus) reglamentē likums „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, kas noteic apstākļus un kritērijus, pie kuriem minētie uzņēmumi var veikt ziedojumus, kā arī dāvināšanas (ziedošanas) noteikumus.

Revīziju gaitā tika konstatēti šādi fakti:
I. Latvijas Bērnu fonds (turpmāk tekstā – LBF) ir saņēmis trīs ziedojumus par kopējo summu Ls 74 986. No tiem Ls 14 986 tika novirzīti Dāvinājuma līgumos noteiktajiem mērķiem – BO SIA „Bērnu slimnīca „Gaiļezers”” Valsts Bērnu kardioķirurģijas centra ķirurģijas iekārtu, operāciju zāles piederumu un ķirurģisko instrumentu iegādei.
Tā kā objektīvu, no Latvijas Bērnu fonda neatkarīgu iemeslu dēļ projekts „Atveseļošanās centra izveide jauniešiem narkomāniem” vēl nav īstenots, ziedojums Ls 60 000 joprojām atrodas LBF bankas kontā.
LBF izlietotos ziedojumus pilnā apjomā novirzījis dāvinājuma līgumos paredzētajiem mērķiem, ievērojot likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Revīzijas gaitā pārkāpumi netika konstatēti.
II. Latvijas Olimpiskā komiteja (turpmāk tekstā – LOK) ir saņēmusi septiņus ziedojumus par kopējo summu Ls 1 236 000. Saņemtie līdzekļi pilnā apjomā tika izlietoti LOK programmu īstenošanai, sporta federāciju finansēšanai, dalībai Olimpiskajās spēlēs.
LOK minētos ziedojumus novirzīja dāvinājuma līgumos paredzētajiem mērķiem, ievērojot likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Dokumentārajā revīzijā konstatēts, ka par valsts statūtsabiedrību veikto ziedojumu faktisko izlietojumu LOK ir sniegusi pārskatu pilnā apjomā, uzrādot apliecinošus dokumentus.
Veicot ziedojumu faktisko izlietojumu izlases veida dokumentāro pārbaudi, pārkāpumi nav konstatēti.
III. Latvijas Kultūras fonds (turpmāk tekstā –LKF) ir saņēmis Ls 335 790.
Revīzijas gaitā tika konstatēti vairāki pārkāpumi.
Lielākais ziedotājs LKF bija VAS „Latvijas Gaisa satiksme” (turpmāk tekstā – LGS), kas ziedojusi Ls 171 500.

Revīzijas gaitā šā uzņēmuma ziedojumos tika atklāti vislielākie pārkāpumi. No tiem kā lielākos un raksturīgākos var minēt divus:

  • 1998. un 1999.gadā LKF novirzīja daļu saņemtās ziedojumu naudas Latvijas – Kipras kopuzņēmumam SIA „APS”, kuras dalībnieki ir bijušais LGS prezidents Aleksandrs Okladņikovs un Tatjana Okladņikova, un SIA „UNI RL”. Minētajām firmām nauda pārskaitīta par izpildītajiem darbiem T.Okladņikovai piederošajā īpašumā Jūrmalā, Jūras ielā 33.LGS prezidents A.Okladņikovs faktiski caur LKF ir ziedojis LGS naudu sievas personīgā īpašuma (dzīvojamās mājas) uzturēšanai, remontam un uzlabošanai, kas būtu vērtējams kā ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana personīgā labuma gūšanai. Šāda situācija Korupcijas novēršanas likuma izpratnē ir vērtējama kā korupcija;
  • 2000.gadā LKF novirzīja Ls 20 000, pārskaitot tos SIA firmai „AKM” dāvinājumā ar LGS norādīto mērķi – 24 Latvijas lidotāju pieminekļu atjaunošanai un kapu vietu sakopšanai.

Pieminekļi praktiski nav atjaunoti. Izlietotā nauda Ls 12 351,17 vairākkārtīgi pārsniedz tāmes.
2001.gada maijā LKF un SIA”AKM” noslēgtajā pieņemšanas un nodošanas aktā Nr.1 par 2001.gada jūnijā un jūlijā izpildīto darbu pieņemšanu un SIA “AKM” lidotāju pieminekļu restaurācijas darbu un materiālu izmaksu 2001.gada 25.maija tāmēs Nr.1 un Nr.2 ir atspoguļots, ka Ls 12 351,17 ir iztērēti par trim pieminekļiem, tas ir, Ls 4117,06 vienam piemineklim.
Rīgas Domes Komunālās pārvaldes departamenta Kapsētu pārvalde paziņoja VK: Kapsētu pārvalde nav informēta par lidotāju pieminekļu restaurācijas darbiem, kā arī paskaidroja, ka lidotāju kapavietu kopšanu veic piederīgie un tehnika restaurācijas darbiem kapsētas teritorijā nav iebraukusi, pieminekļi no teritorijas nav izvesti.
Revīzijas gaitā, vizuāli apsekojot I un II Meža kapos lidotāju pieminekļus, kurus firma, kas veic darbus, uzrādīja kā restaurētus, un nerestaurētos pieminekļus, nav konstatētas būtiskas izmaiņas.
SIA firmai “AKM” 2000.gada 19.decembrī pārskaitīts Ls 20 000.
Reāli izpildītie darbi – Ls 1907,18. Firma kā apgūtus uzrāda Ls 12 351,17.
Firma nav sniegusi pārskatu par Ls 7648,83; kopā (neizpildītie darbi + nauda bez pārskatiem) ir Ls 18 092,82.
Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka notikušas prettiesiskas darbības ar valsts akciju sabiedrības finanšu līdzekļiem.

2000.gadā VAS „Latvenergo” veica divus ziedojumus Latvijas Kultūras fondam, pārskaitot kopsummā Ls 115 000.
Ziedojuma mērķis: Kultūras un mākslas attīstība valstī LKF programmu ietvaros „Laikmetīgās mākslas centram” Latvijas ekspozīcijas 2001.gada Venēcijas biennālē sagatavošanai un Klasisko un orientālo pētījumu centram Ad Fontes grāmatu izdošanai.
Analizējot VAS „Latvenergo” veiktos ziedojumus, jākonstatē, ka no Ls 115 000, kas ziedoti LKF, Ls 70 000 novirzīti Klasisko un orientālo pētījumu centra Ad Fontes programmu nodrošināšanai, no kurām lielākā daļa ir paredzēti latviešu-sengrieķu vārdnīcas izstrādei, pārējā – citu klasisko tekstu tulkošanai.
Faktiski LKF ir pārskaitījusi Ad Fontes kontā Ls 62 800, no kuriem Ad Fontes daļu naudas katru mēnesi skaita atpakaļ LKF, uzrādot to kā savu ziedojumu LKF, kas šo naudu ir izmantojis stipendiju izmaksām Ad Fontes norādītajām personām. Saskaņā ar noslēgtajiem stipendiju līgumiem stipendijas tiek maksātas par “strādāšanu pie sengrieķu-latviešu valodas vārdnīcas sagatavošanas”. Valsts ziedojumi tiek izlietoti par strādāšanu (procesu), nevis galarezultātu, bet noslēgtajos stipendiju līgumos nav ietverts ne veicamā darba apjoms, ne termiņi. Līdz ar to neviens noslēgtais līgums neparedz konkrēta darba veikšanu, neviens no darbu veicējiem nav apņēmies garantēt konkrētu darba galarezultātu, kas, savukārt, dara apšaubāmu sengrieķu-latviešu valodas vārdnīcas iznākšanu ne tikai tuvākajā nākotnē, bet vispār.
Visdārgākais no a/s “Latvenergo” mērķfinansējuma ietvaros paredzētajiem projektiem ir “Darbs pie Sengrieķu-latviešu vārdnīcas sagatavošanas izdošanai” – Ls 38 520. Šis projekts ir uzskatāms par ļoti elitāru un domāts šauram patērētāju, cienītāju un sapratēju lokam. Latvijā sengrieķu valodas pratēju skaits ir ļoti ierobežots, un praktiski viņi visi strādā pie šā projekta vai piedalās tajā.
Pašreizējā sociāli ekonomiskajā situācijā, laikā, kad sabiedrība labdarības akcijās vāc naudu valsts bērnu slimnīcām aparatūras iegādei un remontiem (a/s “Diena” akcija, LNT akcija u.c.), kad daudzu pensionētu kultūras darbinieku dzīves līmenis tuvojas kritiskajam, valsts naudas ieguldīšana šādos ārkārtīgi dārgos, ekskluzīvos projektos būtu ļoti nopietni jāizvērtē no morāles, ētikas un arī lietderības viedokļa.
Apstākļos, ka tiek pieļauta iespēja pakalpojumu tarifu sadārdzināšanai plašam patērētāju lokam, valsts akciju sabiedrībām (īpaši, ja tās ir monopolistes savā nozarē) ziedojumi būtu jāizdara atbilstīgi interesēm, kādas ir pēc iespējas lielākam nodokļu maksātāju skaitam.

2000.gadā VAS „Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” (turpmāk tekstā – VNĪA) Latvijas Kultūras fondam ziedoja Ls 20 000 Latvijas radio kora un teātra „Criptic” (Lielbritānija) kopīgā projekta – uzveduma Annas Ahmatovas “Rekviēms” – īstenošanai.
Izlietojums saskaņā ar LKF iesniegtajiem pārskata dokumentiem: LU Fonds “Juventus” Ls 19 665 (VNĪA ziedojums – Ls 19 000, SIA “Dasko” – Ls 665), Ls 1000 palika Latvijas Kultūras fonda rīcībā.
Saskaņā ar LU fonda “Juventus” iesniegtajiem pārskatiem no LU fonda “Juventus” izmaksāts skaidrā naudā Ls 12 000 Arnim Putānam un Ls 7000 – Latvijas Radio kora direktoram Guntaram Ķirsim. Kā attaisnojošie dokumenti pievienotas aviobiļetes par Ls 19 886,72 Latvijas Radio kora koncertiem Francijā laikā no 2001.gada 9.jūlija līdz 2001.gada 25.jūlijam.
Saskaņā ar Latvijas Radio, kura struktūrvienība ir Latvijas Radio koris, sniegtajiem paskaidrojumiem Latvijas Radio koris minētajā laikā piedalījās Francijas radio organizētajā radio koru festivālā un aviobiļešu iegādi pilnībā sedza pasākuma organizētājs Francijas radio.
Pēc VK pieprasījuma Latvijas Radio kora direktors G. Ķirsis iesniedza dokumentus par Ls 7000 izlietošanu, kas no LU fonda “Juventus” saņemti projekta “A.Ahmatovas “Rekviēms”” organizēšanai. Par fiziskajai personai A.Putānam izmaksātajiem Ls 12 000 nekādi dokumenti un pārskati vai paskaidrojumi nav iesniegti.
Saskaņā ar Latvijas Radio sniegtajiem paskaidrojumiem ”A.Putāns nekad nav bijis VBS “Latvijas Radio” kora darbinieks, kā arī starp VBS “Latvijas Radio” kori un minēto personu nepastāv un nav pastāvējušas nekāda veida līgumattiecības”.
SO koris “Valmiera” un Kultūras ministrija noslēdza līgumu par projekta “A.Ahmatovas “Rekviēms”” īstenošanu. Saskaņā ar SO koris “Valmiera” sniegto informāciju minētā projekta īstenošanā izmantots tikai Kultūras ministrijas un Kultūrkapitāla fonda finansējums. Nekādi citi finanšu līdzekļi minētā projekta īstenošanā nav piesaistīti.

Laikā no 1998.gada līdz 2002.gadam Latvijas Kultūras fonds Ls 29 290 novirzīja Novadu programmu finansēšanai.
Nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlēti projekti, kuriem Novadu programmas ietvaros atvēlēti ziedotie līdzekļi.
Projektu temati ir ļoti dažādi: „Apsekot un norādīt avotus Galēnu pagasta teritorijā”, „Lauka pētījums Ludzas novada igauņi”, „Latvijas ceļu vēstures liecības Valmieras rajonā, apzināšana, saglabāšana un iekļaušana mūsdienu kultūras un tūrisma apritē” u.tml.
Lai gan minētie līgumi ir uzskatāmi par uzņēmuma līgumiem, tajos nav norādīts ne konkrētais veicamais darbs, ne darba galarezultāts, kas būtu jāsasniedz, veicot gabaldarbu, ne arī cena vai maksa par minētā darba veikšanu. Tātad šajos līgumos nav būtisku līguma sastāvdaļu.
Faktiski par visiem LKF noslēgtajiem Novadu programmu līgumiem neviens no projektu izpildītājiem nav dokumentāri sniedzis pārskatu, līdz ar to naudas izlietojums nav pārbaudāms.

Īpaši jāuzsver, ka Latvijas Kultūras fonds praktizē arī tā saukto sadarbības līgumu slēgšanu, kas netiek paredzēta LR normatīvajos aktos. Šie sadarbības līgumi paredz tikai vienu: “Sadarbības rezultātā iegūtie līdzekļi tiek sadalīti šādi:
90% -sadarbības partnerim; 10% – LKF darbības attīstībai”.
Praktiski noslēgtie sadarbības līgumi ir tas dokuments, uz kura pamata LKF pārdod sadarbības partnerim nodokļu atlaidi par ziedotajiem naudas līdzekļiem.
LKF veic darbību, kas LR likumos definēta kā starpniecība (likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 1.p.): ”…starpniecības aģents – persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem”, kas pēc būtības ir ar nodokļiem apliekama uzņēmējdarbība.
Izveidojusies nepieļaujama situācija, ka fiziska persona, iegūstot nodokļa atlaides, ziedo pati sev ar LKF starpniecību vai uzņēmējsabiedrība ziedo citai uzņēmējsabiedrībai vai privātpersonai.
Samaksājot noteiktu procentu LKF, personas iegūst tiesības izlietot ziedojumus sev tīkamam mērķim, bet samazinās ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts budžetā, kurus varētu novirzīt kultūras programmu īstenošanai.
Aizbildinoties ar palīdzību kultūrai vai citām aktuālām lietām, nauda vienkārši tiek „laista cauri”, “atmazgāta” caur kultūras organizācijām, kam ir tiesības pieņemt ziedojumus. Dāvinājumu līgumi tiek slēgti formāli vai pat fiktīvi. Dāvinājuma pieņēmējs ir viena persona, bet reāli nauda tiek pārskaitīta citai juridiskai vai fiziskai personai, bet kultūras iestādei par šo naudas tranzītu tiek atstāta noteikta naudas summa procentos no veiktā dāvinājuma. Faktiski par naudu tiek pārdota iespēja saņemt ienākuma nodokļa atlaidi, no kā cieš valsts budžets.
Piemēram, formālais ziedojuma saņēmējs ir LKF, bet faktiskais ziedojuma saņēmējs (kas paredzēts jau pašā noslēgtajā dāvinājuma līgumā starp LKF un dāvinātāju) ir cita organizācija vai persona. Faktiski LKF darbojas kā starpnieks (naudas tranzīta organizācija), kas par noteiktu samaksu (parasti 10% no ziedojuma summas) pārdod jebkurai ieinteresētajai personai iespēju izdarīt dāvinājumu, saņemot nodokļu atlaidi, bet ziedoto summu izlietot sev tīkamiem mērķiem, nevis mērķiem, kurus paredz likums – kultūra, sports, sociālās vajadzības.
Ziedojumu saņemšanas ķēžu radīšana apgrūtina ziedoto līdzekļu izlietojuma pārbaudi, radot labvēlīgu vidi dažādām manipulācijām, pat ļaunprātībām, kas galarezultātā grauj nodokļu sistēmas pamatus, diskreditē un degradē pašu ideju saņemt nodokļu atlaides, ziedojot kādam cēlam mērķim.

Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta revidenti laika posmā no 2001.gada 2.oktobra līdz 2001.gada 19.oktobrim izvērtēja privatizējamās valsts akciju sabiedrības „Latvijas kuģniecība” tankkuģu iegādes darījuma lietderību un likumību.
Revīzijas galarezultātus Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģija izskatīja 2001.gada 17.decembrī, piedaloties uzaicinātajiem PVAS „Latvijas kuģniecība” (turpmāk – LK) un BOVAS „Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – PA) pārstāvjiem.

Izvērtējot iesniegtos dokumentus, kolēģija konstatēja:

  • 1999.gadā LK plānoja pasūtīt sešus tankkuģus par cenu USD 32 milj. + USD 2 milj. par katru kuģi.
  • Saskaņā ar LK konsultantu tirgus pētījumiem 1999.gadā neviens šāda tipa tankkuģis netika pasūtīts par cenu, kas pārsniedza USD 30 milj.
  • Ja LK projekts būtu īstenots, tas būtu pats dārgākais šāda tipa kuģu pasūtījums 1999.gadā;
  • pēc LK pasūtītā pētījuma konsultantu firmai „Drewry Shipping Consultants LTD”, kas iesūtīts 2000.gada novembrī, konstatēts, ka 2000.gada oktobrī notikušas sarunas par darījumu starp firmām „Tsakos Shipping Co” un „OMI” par divu Panamax tipa naftas produktu tankkuģu „Maya” un „Inca” pirkšanu par USD 35 milj. katru. Darījums pēdējā brīdī atsaukts, jo par šo divu kuģu – „Maya”, „Inca” un trešā – „Azteks” pirkšanu novembrī tika uzsāktas pārrunas starp LK un „Tsakos Shipping Co” par cenu USD 41,7 milj. par katru kuģi;
  • LK savos aprēķinos ir izmantojusi maksimālās frakta likmes, lai gan visi konsultanti prognozēja, ka tirgus stabilizēsies, frakta likmes samazināsies un tuvināsies vidējām frakta likmēm iepriekšējā desmitgadē, ko patlaban pierāda reālais stāvoklis tirgū;
  • LK savos aprēķinos un paskaidrojumos Valsts kontrolei ir uzrādījusi, ka jaunu tankkuģu pasūtījuma cena 2001.gadā varētu būt USD 38 milj. par kuģi.
  • Starptautisko konsultantu firmu pētījumos ir teikts, ka „Tsakos Shipping Co” 2001.gada augustā ir pasūtījusi tankkuģus jaunbūvēs par USD 30 milj.;
  • ne tikai sabiedrība, bet arī pārvaldošās institūcijas par tankkuģu pirkšanas darījumu USD 124,8 milj. apjomā uzzināja tikai tad, kad darījums bija kļuvis neatsaucams, jo USD 12,48 milj. neatsaucams avanss jau bija pārskaitīts pārdevējam;
  • LK vadība, slēdzot minēto līgumu, nav ievērojusi likumā noteikto procedūru.

Valsts kontroles atzinuma sagatavošanā tika izmantoti vairāku konsultantu sagatavoti slēdzieni, tajā skaitā LK pieaicināto kuģniecības konsultantfirmu „Drewry Shipping Consultants LTD”, „Marsoft International AS”, „Clarkson Research Studies” ekspertīžu galarezultāti, Ekonomikas ministrijas darba grupas materiāli, LK pieaicinātās auditorfirmas „PricewaterhouseCoopers” slēdziens un firmas „Fairwey Marine & Management Service BV„ sagatavotie aprēķini.
VK veica LK pieaicināto kuģniecības konsultantfirmu slēdzienu analīzi. Konsultanti savos slēdzienos norāda, ka 2000.gada beigās un 2001.gada pirmajā pusē frakta likmes ir sasniegušas rekordlielumus un prognozēja, ka tuvākajā laikā notiks frakta likmju lejupslīde un tās tuvināsies vidējām frakta likmēm iepriekšējā desmitgadē. LK aprēķini balstījās uz pieņēmumu, ka frakta likmes saglabāsies savā maksimālajā pozīcijā. VK revīzija notika laikā, kad tankkuģi bija tikko saņemti un LK aprēķinus vēl nevarēja salīdzināt ar reālajiem finanšu rādītājiem tankkuģu izmantošanā. Pamatojoties uz LK konsultantfirmu prognozēm, VK teorētiski pieņēma divas dažādas frakta likmes, kas varētu atbilst reālajai situācijai.
Jānorāda, ka arī auditorfirma „PricewaterhouseCoopers”, kas pēc LK pasūtījuma un iesniegtajiem datiem sagatavoja slēdzienu „Par trīs modernu mazlietotu Panamax tipa tankkuģu iegādi”, secināja, ka, pasūtot jaunu kuģu būvi, projekta atdeve būtu aptuveni tāda pati kā konkrēto kuģu iegādes gadījumā. Ja šajos „PricewaterhouseCoopers” aprēķinos ievieto reālos rādītājus, nevis LK pārāk optimistiskos, tad jaunu kuģu būves projekts ir daudz izdevīgāks par konkrēto kuģu pirkšanas darījumu, jo ir piepildījušās VK un konsultantu prognozes – reālās frakta likmes būtiski atšķiras no prognozētajām (šie jautājumi ir plaši aprakstīti masu saziņas līdzekļos). Katru mēnesi peļņa atpaliek no prognozēm aptuveni par USD 500 000.

Revīzijas gaitā tika pieaicināta ekspertu – konsultantu firma, kam tika lūgts veikt teorētiskos aprēķinus, nosakot ekonomiski izdevīgāko variantu, izmantojot šādus Valsts kontroles norādītus datus:

  • pērkot Panamax tipa naftas produktu tankkuģi, kas būvēts 2001.gadā, ar DWT 68470, cena USD 42 milj., piegāde 2001.gada oktobrī;
  • pasūtot Panamax tipa naftas produktu tankkuģa jaunbūvi ar DWT 68470, cena USD 32 milj., piegāde pēc 24 mēnešiem.

Aprēķiniem tika izvēlētas divas dažādas frakta likmes: augstākā – USD 22 000 dienā, zemākā – USD 18 000 dienā. Visi šie dati ir vispārināti un tika veikti teorētiski aprēķini.
2001.gada 20.decembrī PVAS „Latvijas kuģniecība” iesniedza sūdzību Valsts kontroles Padomē par Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas 2001.gada 17.decembra lēmumu revīzijas lietā Nr.5.1-2-224/2001. 2002.gada 11.februārī, izskatījusi sūdzību, Valsts kontroles Padome to noraidīja un atstāja spēkā VK Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu.
2002.gada 8.martā PVAS “Latvijas kuģniecība” iesniedza Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam sūdzību “Par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes 2002.gada 11.februāra lēmumu Nr.5.1-2-224/2001 “Par PVAS “Latvijas kuģniecība” sūdzību par Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu revīzijas lietā Nr.5.1-2-224/2001” par Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas 2001.gada 17.decembra lēmuma atstāšanu spēkā”.
2002.gada 15.maijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts trīs tiesnešu sastāvā izskatīja PVAS “Latvijas kuģniecība” sūdzību.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts, izskatot lietas materiālus, uzklausot PVAS “Latvijas kuģniecība” un Latvijas Republikas Valsts kontroles pilnvaroto pārstāvju paskaidrojumus un argumentus, un LR Ģenerālprokuratūras prokurores viedokli, noraidīja PVAS “Latvijas kuģniecība” sūdzību par Valsts kontroles padomes 2002.gada 11.februāra lēmumu revīzijas lietā “Par PVAS “Latvijas kuģniecība” tankkuģu iegādes darījuma likumību un lietderību”.
Līdz ar to ir atstāts spēkā Valsts kontroles Padomes 2002.gada 11.februāra lēmums Nr.5.1-2-224/2001 un Valsts kontroles Privatizācijas procesa departamenta kolēģijas 2001.gada 17.decembra lēmums Nr.5.1-2-224/2001 “Par PVAS “Latvijas kuģniecība” tankkuģu iegādes darījuma likumību un lietderību”.
VK principiāla nostāja ir tāda, ka darījumos, kur valsts iegulda ievērojamus līdzekļus, nepieciešama maksimāla atklātība. Pēc VK ieskata par normālu nevar uzskatīt situāciju, ka šaurs loks cilvēku (LK valde, LK pilnvarnieki) lemj par USD 124,8 milj. valsts naudas likteni, pat neievērojot likumā noteiktās procedūras. Šādas darbības rada precedentu un draudus, ka arī citu valsts institūciju vadītāji var uzskatīt, ka likuma normu ievērošana nav obligāta, kā arī sabiedrībai nav jābūt informētai par šāda veida valsts institūciju aktivitātēm un darījumiem pirms to īstenošanas. VK prasība par atklātību konsekventi tiek piemērota visām valsts un pašvaldību institūcijām, uzskatot, ka šajā jomā ikviens izņēmums ir nevēlams un bīstams, jo apdraud demokrātisku valsts pārvaldi.

 

Valsts kontroles administratīvās darbības attīstība

 

IEKŠĒJĀ AUDITA DARBS

2002.gada 1.janvārī stājās spēkā Iekšējā audita profesionālās prakses standarti un 2002.gada 5.decembrī – Iekšējā audita likums. Jaunā iekšējā audita definīcija nosaka: „Iekšējais audits ir neatkarīga, objektīva pārliecības radīšana un konsultēšana, lai uzlabotu organizācijas darbību un papildinātu tās vērtību. Iekšējais audits palīdz organizācijai sasniegt tās mērķus, ieviešot sistemātisku, disciplinētu pieeju, lai novērtētu un paaugstinātu riska vadības, kontroles un korporatīvās vadības procesu iedarbīgumu”.
Iekšējā audita darbā ir svarīgi, lai tas atbilstu Iekšējā audita profesionālās prakses standartiem. Lai pilnveidotu darbu, 2002.gadā tika izstrādāta un apstiprināta LR Valsts kontroles iekšējā audita kārtība, kas nosaka, kā jāveic iekšējais audits Valsts kontrolē, kādi ir iekšējā audita mērķi, izmantojamie un izstrādājamie dokumenti un kā tiek nodrošināta procesa pārraudzība. Iekšējā audita darbu Valsts kontrolē veic viens darbinieks – valsts kontroliera padomniece iekšējā audita jautājumos.

Iekšējās kontroles sistēmas vērtējums

2002.gadā atbilstīgi apstiprinātajam iekšējā audita gada plānam veikti trīs iekšējie auditi un vairākas pēcpārbaudes par audita ieteikumu ieviešanu.
2002.gadā ir pārbaudīta un novērtēta viena finanšu vadības sistēma – Personāla atalgojuma plānošana un kontrole, viena dokumentu reģistrācijas sistēma – Dokumentu aprite, reģistrācija un izpildes kontrole un viena speciālā sistēma – Revīzijas metodoloģijas pilnveidošana un standartu ieviešana.
Kopumā iekšējās kontroles sistēma ir izveidota un darbojas. Nepieciešama dažu kontroles procedūru un mehānismu papildināšana un uzlabošana atbilstīgi darbības apstākļu un aktivitāšu maiņai un saskaņā ar jauno Valsts kontroles likumu.
Pēc auditu veikšanas valsts kontrolierim iesniegti audita ziņojumi ar ieteikumiem iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai. Šie ieteikumi un to īstenošanas termiņi ir apstiprināti, un tie tiek ieviesti.

Svarīgākie ieteikumi

Ieteikumi, kas ir būtiski, lai sasniegtu auditējamo sistēmu mērķus:

  • darbinieku pienākumu un atbildības sadalījums, un kārtības noteikšana finanšu informācijas apmaiņai un izmantošanai;
  • darbības plāna izstrādāšana Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta struktūras un darba organizācijas sakārtošanai;
  • lietvedības elektroniskās sistēmas pieslēguma iespēju izvērtēšana, lietotāja tiesību piešķiršana un datu bāzes pilnvērtīga izmantošana;

Lietvedības instrukcijas papildināšana un precizēšana.

Kopsavilkums par kopējo iekšējā audita ieteikumu skaitu

Ieteikumu prioritāte Apstiprināti ieteikumi2002.gadā ieviešamo ieteikumu izpilde
Ieviesti Nav ieviesti Ieviešana ir uzsākta
Augsta6111
Vidēja223
Zema

Kopā:

8314

 

Viena augstas prioritātes ieteikuma ieviešana nebija aktuāla, jo aktivitātes 2002.gadā nenotika, bet ieteikumu īstenoja cita darba grupa.

2002.gadā ieviešamie ieteikumi sadalījumā pa prioritātēm un to izpilde

graf12

Noslēguma jautājumi

Analizējot darbu, konstatēts, ka 2002.gadā vairāk laika izmantots darba organizācijas jautājumu risināšanai, dalībai semināros un sanāksmēs. Tas saistīts ar PHARE projekta aktivitātēm, izmaiņām likumos un starptautiskajos iekšējā audita standartos.
Iekšējā audita darba pilnveidošanai 2003.gadā jāprecizē VK Iekšējā audita nolikums, iekšējā audita ilgtermiņa plāns un jārisina jautājums par otras štata vienības piešķiršanu iekšējā audita veikšanai.

Inta Fiļippova,
valsts kontroliera padomniece

 

Valsts kontroles likums

 

2002.gada 9.maijā Saeima pieņēma un 12.jūnijā spēkā stājās Valsts kontroles likums, ko sadarbībā ar ārvalstu ekspertiem izstrādāja Valsts kontroles darba grupa.

Jauna likuma nepieciešamība

Līdz 2002.gada 12.jūnijam VK darbību regulēja divi likumi: Par Valsts kontroli (pieņemts 1993.gada 28.oktobrī) un Valsts kontroles revīzijas reglaments (pieņemts 1995.gada 7.septembrī). Prakse, ka vienas iestādes darbību reglamentē divi likumi, nav attaisnojama, un pierādījās, ka Valsts kontroles revīzijas reglaments lielākajai daļai sabiedrības, arī revīzijai pakļautajām iestādēm un uzņēmumiem palicis nepamanīts. Turklāt šis likums vairs neatbilda laika garam: lai gan revīzijas reglamentā tika veikti grozījumi, tā pamatā bija 1931.gadā pieņemtais likums, kura dažas normas mūsdienās bija grūti interpretējamas.
Tomēr par noteicošo jauna likumprojekta izstrādei jāuzskata tas, ka pat divos likumos ietvertais tiesiskais regulējums neļāva VK iekļauties kopīgo tiesību un pienākumu kopumā, kas saista visu dalībvalstu augstākās revīzijas institūcijas Eiropas Savienībā (ES). Uz to atzinumā norādīja arī starptautiskās organizācijas SIGMA (Support for Improvement of Administration) eksperti. Apmeklējot VK 1999.gada janvārī, SIGMA eksperti pārbaudīja un ar ES standartiem salīdzināja VK konstitucionālo statusu, revīziju plānošanu, atzinumu sagatavošanu, noformēšanu un citus būtiskus jautājumus. Kopumā atzinīgi novērtējot VK darbību, spēkā esošie likumi tika atzīti par vispārīgiem, kas nevar nodrošināt revīzijas sistēmas nostiprināšanu, VK darba apjoma paplašināšanu un kvalitātes uzlabošanu, kā arī nerada iespēju revidēt ES piešķirto līdzekļu galaizlietojumu.
Darba grupas centienus lielā mērā atviegloja pēc Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu augstāko kontroles institūciju (AKI) vadītāju un Eiropas Revidentu tiesas lūguma 1999.gadā starptautiskas darba grupa izstrādātās Rekomendācijas AKI darbībai Eiropas integrācijas kontekstā.
2002.gada 11.oktobrī Saeima 1.lasījumā apstiprināja VK darba grupas izstrādāto likumprojektu.
Tā kā veiksmīgi tika pildīti ieteikumi un Valsts kontroles likuma projektā tika paredzēta VK neatkarīga budžeta plānošana, 2002.gada rudenī tika slēgta finanšu sadaļa iestāšanās sarunās ES.

Politiķi maina domas

Svarīga nozīme, izšķiroties par jauna VK likuma projekta izstrādi, bija nepieciešamība panākt VK statusu un darbību reglamentējošā likuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 87.pantā noteiktajai iestādes neatkarībai, kas sasaucas ar INTOSAI IX kongresā pieņemtās Limas deklarācijas par finanšu kontroli direktīvām, proti: „Augstāko norēķinu kontroles iestādēm jābūt tiesībām griezties ar finanšu pieprasījumu tieši institūcijā, kas lemj par valsts budžetu”.
Darba grupas piedāvātajā projektā tika iestrādāta norma VK finansiālās neatkarības nodrošināšanai: „Valsts kontroles budžeta pieprasījums budžeta pieprasījuma izskatīšanas procesā līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms”. Tas nozīmē, ka uz VK budžeta pieprasījumu tika attiecināti tādi paši nosacījumi kā likuma Par budžetu un finanšu vadību 19.panta ceturtajā daļā – uz Saeimu. Šādu redakciju Saeima akceptēja divos pirmajos lasījumos, taču līdz ar to politiķu pretimnākšana apsīka un attieksme pret VK finansiālo neatkarību tika mainīta.
2002.gada 5.martā Ministru kabinets ierosināja Saeimas Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijai svītrot iepriekš minēto normu. Valdības priekšlikums gan tika izteikts pēc noteiktā priekšlikumu iesniegšanas termiņa, tomēr valdības nostāja likumdevējam nešķita mazsvarīga, un pēc diskusijām Saeima 3.lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas priekšlikumu – redakciju, kāda lasāma spēkā esošajā likumā: „Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms”.
Satversmē deklarētā VK neatkarība nav panākta attiecībā uz iestādes budžetu – turpinās situācija, ka par VK budžetu lemj institūcija, kur VK veic revīzijas, tas ir, Ministru kabinets, kas attiecībā uz VK ir ieinteresētā persona. VK pārbauda ministrijas, to padotībā un pakļautībā esošās iestādes, bet vienlaikus tā ir atkarīga no ministru lēmuma.

sh2002_6

Par VK neatkarību

Lai gan finansiālā neatkarība nav panākta, tomēr VK kā neatkarīgas iestādes statuss jaunajā likumā ir nostiprināts, garantējot VK funkcionālu, organizatorisku un darbības neatkarību. Likuma 1.panta otrajā daļā noteikts, ka „VK pakļauta vienīgi likumam”. Ne Valsts prezidents, ne Ministru prezidents, ne Saeima, ne kāda cita amatpersona nevar dot saistošus norādījumus vai ietekmēt VK lēmumus. Attiecībā uz VK galveno pildāmo uzdevumu – revīzijas veikšanu – neatkarības princips akcentēts 48.pantā: „Valsts kontrole nosaka revidējamo vienību, revīzijas laiku, veidu un uzdevumu”, bet likuma 6.pantā noteikts, ka VK revīzijas un darbības kārtību nosaka VK Padomes apstiprināts nolikums.
Turklāt VK lēmumu pieņemšana pamatojas uz koleģialitātes principu, kas izslēdz interešu konflikta iespējamību.

Koleģialitāte – darbības pamats

VK lēmumi tiek pieņemti koleģiāli. Par revīziju gada plānu vispirms lemj revīzijas departamenta kolēģija, tās sagatavoto projektu apstiprina VK Padome. Šāds modelis izslēdz iespēju pakļauties kaut kādas personas vai personu grupas interesēm.
Viens no svarīgākajiem revīzijas departamenta kolēģijas lēmumiem ir revīzijas atzinuma apstiprināšana. Ja revidējamā vienība iesniegusi VK Padomei motivētu prasību pārskatīt revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu, arī šī prasība tiek izskatīta koleģiāli – VK Padomes sēdē. Jaunais likums ir precizējis šo procedūru un izteicis atbilstīgi starptautiski pieņemtai terminoloģijai.
Ja iepriekš nekonkrēts bija revīzijas departamenta kolēģijas locekļu skaits – „ne vairāk par sešiem katrā departamentā”, tad tagad precīzi noteikts, ka revīzijas departamenta kolēģijas sastāvā ietilpst attiecīgā revīzijas departamenta direktors un seši revīzijas departamenta kolēģijas locekļi, attiecīgi VK Padomes sastāvā – valsts kontrolieris un seši VK Padomes locekļi. Jaunajā likumā skaidri noteikti revīzijas departamenta kolēģijas (V nodaļa) un VK Padomes (III nodaļa) pildāmie pienākumi.

Būtiski precizējumi

Likumā lietotie termini saskaņoti ar ES normatīvajiem aktiem un starptautiski pieņemtu augstāko kontrolējošo institūciju terminoloģiju. Piemēram, termins revidējamā vienība līdz šim Latvijas likumdevējam bija nepazīstams. Lai saglabātu piedāvāto terminoloģiju, likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimā nācās diskutēt komisijās un frakcijās, jo deputātiem ne vienmēr bija skaidra kaut vai obligāta vienskaitļa vai daudzskaitļa formas lietošana.
Ļoti svarīga norma, kas apliecina VK pienākumu strādāt pasaules valstu augstākās finanšu kontroles institūciju līmenī, iestrādāta likuma 1.panta trešajā daļā: „VK veic revīzijas atbilstoši Latvijas Republikā atzītiem starptautiskiem revīzijas standartiem”.
Ja likums Par Valsts kontroli paredzēja VK uzdevumu pārbaudīt, vai rīcība ar likumā paredzētajiem līdzekļiem un mantu ir likumīga, lietderīga un pareiza, tad jaunā likuma 2.panta otrajā daļā, nosakot VK darbības mērķi, tas ir, „noskaidrot, vai rīcība ar VK pārbaudēm pakļautajiem līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva”, tiek lietots šāds mūsdienīgs un ES saprotams formulējums. Likums precizē, kādi līdzekļi, manta un revidējamās vienības pakļautas VK revīzijām, kā arī noteic, kāda veida revīzijas VK veic.
Tagad ir paredzētas VK tiesības pārbaudīt „ES un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanu, kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos”, turklāt VK dota iespēja sniegt savus priekšlikumus par rīcību ar ES un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirtajiem līdzekļiem jau projekta stadijā – 4.panta pirmā daļā paredzētas VK tiesības saņemt Saeimā un Ministru kabinetā izskatāmo normatīvo aktu projektus un sniegt par tiem atzinumus, ja normatīvie akti paredz rīcību ar šiem līdzekļiem.
Līdz šim likums Par Valsts kontroli noteica, ka institūcijām, kuras iesniedz Ministru kabinetam projektus, kas saistīti ar valsts un pašvaldību ieņēmumiem un izdevumiem un paredz rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, tie jāiesniedz VK, bet reāli tas tika īstenots saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.160 „Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi” paredzētajām procedūrām. Spēku zaudējušais likums neparedzēja nekādas darbības, kas VK būtu jāveic ar saņemtajiem projektiem, un var tikai priecāties, ka visas iepriekšējās valdības respektēja VK sniegtos atzinumus par tiesību aktu projektiem, kaut gan likums to neparedzēja. Valsts kontroles likums ne tikai noteic, ka VK ir tiesīga sniegt atzinumus par Ministru kabinetā izskatāmajiem normatīvo aktu projektiem, bet arī piešķīris VK tiesības sniegt savus atzinumus par Saeimā izskatāmajiem likumprojektiem, kas paredz rīcību ar minētajiem ES līdzekļiem, un arī tad, ja projekts var ietekmēt valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus.

Citi svarīgi lēmumi

Likums paredz VK tiesības iesniegt Saeimai un Ministru kabinetam ziņojumus par īpaši svarīgiem un nozīmīgiem konstatējumiem, kā arī VK tiesības ziņot valsts iestādēm par konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbību. Par šo ziņojumu apstiprināšanu lemj VK Padome.
Tāpat likums nostiprina Satversmes tiesas likumā paredzētās VK Padomes tiesības iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu.
Revīzijas departamenta kolēģija var lemt arī par revīzijas atzinuma nosūtīšanu atbildīgajai ministrijai un Finanšu ministrijai, bet, ja revīzijā ir pārbaudīts ES un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirto līdzekļu izlietojums, revīzijas departamenta kolēģijas lēmums un revīzijas atzinums Finanšu ministrijai nosūtāms obligāti.

Prasības amatpersonām un darbinieku amatu kandidātiem

Pirms Valsts kontroles likuma spēkā stāšanās nebija noteiktas obligātas prasības VK amatpersonu un darbinieku amatu kandidātiem. Tagad amatpersonu amatu kandidātiem tiek izvirzītas trīs obligātas prasības: Latvijas pilsonība, valsts valodas brīva pārvaldīšana, kā arī augstākā izglītība un profesionālās kvalifikācijas, tāpat pēdējo piecu gadu darba pieredzes atbilstība Valsts kontroles uzdevumu veikšanai. No amatpersonu amatu kandidātam noteiktajiem ierobežojumiem divi Latvijas normatīvajos aktos parādās pirmoreiz: persona pēdējo triju gadu laikā nedrīkst būt bijusi ne Ministru kabineta locekle, ne vēlētos amatos politiskajās partijās (organizācijās). Šādi ierobežojumi likumā iestrādāti, vēršoties pret iespējamo korupciju. Uz šo mērķi vērsts arī obligātais nosacījums, ka VK amatpersonām uz amata pildīšanas laiku jāpārtrauc darbība politiskajās organizācijās (partijās).
Likums ir paplašinājis VK valsts amatpersonu loku, paredzot šādu statusu arī VK Kancelejas pārvaldniekam.

VK darbinieki

Valsts kontroles likums paredz obligātu atklāta konkursa izsludināšanu uz vakantiem revidentu un Kancelejas darbinieku amatiem. Uz VK revidenta amata kandidātiem attiecināti daži ierobežojumi, kas ir analogi VK amatpersonu amata kandidātiem noteiktajiem.
Atšķirībā no iepriekšējās situācijas līdz ar Valsts kontroles likuma spēkā stāšanos VK amatpersonas un darbinieki ir ieguvuši sociālās garantijas un tiesisko aizsardzību, līdzīgi kā tas paredzēts Valsts civildienesta likumā.

Revīzija. Tiesības un pienākumi

Valsts kontroles likuma XI nodaļa – Valsts kontroles revīzija, XII nodaļa – Revidējamās vienības tiesības un XIII nodaļa – Revidējamās vienības pienākumi sevī ietver revīzijas procesa pamatus, VK revīzijas un revidējamās vienības tiesības un pienākumus. Revīzijas kārtības reglamentēšana ir ietverama VK nolikumā.

Pārbaudīs arī VK

Līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos vairs nav pamata masu saziņas līdzekļos reizēm izskanējušajam satraukumam, ka pati VK atrodas ārpus kontroles. Likuma 45.pants nosaka: „Valsts kontrolē gada finanšu pārskata revīziju veic zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kuru konkursa kārtībā izraugās Saeima”.

VK darbības atklātums

„Valsts kontrole informē sabiedrību par savu darbību”– šī Valsts kontroles likuma 7.pantā iestrādātā norma nav domāta kā nodeva pašreizējai situācijai, kad arvien vairāk tiek pieprasīta valsts iestāžu darbības caurskatāmība. VK strādā sabiedrības labā, tāpēc sabiedrībai ir tiesības zināt, kā tiek izmantoti valsts, pašvaldību un tai paredzētie ES līdzekļi.
Tomēr likums arī noteic, kad informācijas atklātība attiecināma uz VK veiktajām revīzijām. Likuma 58.panta pirmajā daļā teikts, ka VK atklātībai nodod „slēgtas revīzijas atzinumu pēc tā stāšanās spēkā”. Revīzijas departamenta kolēģijas un VK Padomes lēmumu attiecībā uz revīzijas atzinumu spēkā stāšanās process paredzēts likuma 55.pantā.
Ja par revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu revidējamā vienība iesniedz motivētu prasību VK Padomei, un Padomes lēmums tiek pārsūdzēts Augstākās tiesas Senātā, tad revīzijas atzinuma spēkā stāšanās diena pienāk tikai pēc vairākiem mēnešiem.

Sadarbība ar Saeimu

Speciālas parlamentārās komisijas VK ziņojumu izskatīšanai izveides jautājumu VK centās aktualizēt daudzkārt. Jau 1997.gada rudenī VK iesniedza priekšlikumus par VK ziņojumu izvērtēšanas komisijas darbības koncepciju (publicēts „Valsts Kontroles Vēstīs” 1998.gadā Nr.1, 4. – 8.lpp.). Lai gan Saeima vairākos sastāvos mutiski atbalstīja šādas komisijas vai apakškomisijas izveidošanu, saprotot, ka šāda komisija ir visās Rietumeiropas valstīs, balsojuma laikā reakcija bija atšķirīga un komisija netika izveidota. Tomēr 2002.gada 24.oktobrī 7.Saeima pieņēma likumu Grozījumi Saeimas kārtības rullī, izveidojot arī Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kuras pienākumos ir izskatīt VK ikgadējo ziņojumu Saeimai par finanšu ministra iesniegto saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli), kā arī citus VK sagatavotos ziņojumus un VK sniegtos atzinumus par likumprojektiem. Tieši šīs komisijas kompetencē ir konkursa kārtībā izvēlēties zvērinātu revidentu, kurš veic pārbaudi VK.
VK ir gandarīta, ka beidzot pēc tās iniciatīvas Saeimā izveidota komisija, kas veidos atgriezenisku saikni starp revīzijas un likumu izstrādes un apstiprināšanas procesiem, tas ir, Saeimas uzmanība tiks pievērsta VK revīziju galarezultātiem, un revīziju gaitā atklātās problēmas, ja tas nepieciešams, tiks risinātas likumu grozījumu veidā.
2002.gada 20.decembrī notika valsts kontroliera un Valsts kontroles Padomes locekļu pirmā tikšanās ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju.
Sadarbība ir aizsākusies sekmīgi. Komisija izrādījusi interesi par Valsts kontroles 2002.gadā Saeimai iesniegto „Atzinumu par 2001.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” (to finansiālo stāvokli), aicinot uz šā atzinuma izskatīšanas sēdi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus.
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas nolikumā paredzēta tās atbildība attiecībā uz Valsts kontroles likumā paredzētajiem ziņojumiem. Tāpat panākts, ka Valsts kontrole komisijai iesniedz arī savus priekšlikumus grozījumiem likumos. 2003.gadā Valsts kontrole ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem likumā „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” un likumā „Par budžetu un finanšu vadību”, kā arī Valsts kontroles Padomes apstiprinātus ziņojumus: „Valsts un pašvaldību pasūtījums. 1997. – 2001.gads. Revīziju rezultāti un analīze. Publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums”, „Par veselības aprūpes sistēmu” un „Par valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību veiktajiem ziedojumiem”. Minētie ziņojumi nosūtīti zināšanai arī Ministru kabinetam.
Pēc Publisko izdevumu un revīzijas komisijas izveides ir aizsācies jauns sadarbības posms starp Valsts kontroli un Saeimu. Tagad iespējams pilnībā īstenot pirms nepilna gada pieņemtajā, jaunajā Valsts kontroles likumā paredzētās tiesības sniegt ziņojumus Saeimai un Ministru kabinetam. Publisko izdevumu un revīzijas komisija kļuvusi par Valsts kontroles pastāvīgu sadarbības partneri, kas Valsts kontroles sagatavotajiem dokumentiem pievērš vajadzīgo uzmanību. Tā, piemēram, „Ziņojuma par veselības aprūpes sistēmu” izskatīšana un pieņemšana zināšanai notika, klātesot arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas locekļiem. Šo ziņojumu atzinīgi novērtēja arī Saeimas deputāti, jo īpaši – tie deputāti, kuri ir profesionāli mediķi.

Indira Ozola,
valsts kontroliera padomniece

 

Starptautiskās sadarbības aktivitātes un to novērtējums

 

img2002_14

Valsts kontroles kanceleja. Pirmajā rindā ceturtā no kreisās kancelejas pārvaldniece D.Beļska

Mūsu sadarbības partneri un struktūras: INTOSAI (International Organization of the Supreme Audit Institutions), INTOSAI līmenī IDI (INTOSAI Development Initiative – iniciatīvas grupas INTOSAI attīstībai), Eiropas Revidentu tiesa (ERT ), Starptautiskā ERT un ES kandidātvalstu starptautnieku (Liaison Officers) darba grupa, kā arī Revīziju rokasgrāmatu darba grupa, EUROSAI (European Organization of the Supreme Audit Institutions) reģionālā organizācija un EUROSAI darba grupas, SIGMA (Support for Improvement of Governance and Management in Central and Eastern European Countries), Lielbritānijas, Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un citas augstākās kontroles institūcijas (AKI).
Raksturīgākā iezīme sadarbībā ar ārvalstu institūcijām bija ES kandidātvalstu AKI sadarbības aktivitātes, kas galvenokārt izpaudās darba grupu veikumā un dažādu komunikāciju veidā.

Starptautisko sakaru daļas darbaspēka resursu patēriņš 2002.gadā

 graf13           sh2002_7

Starptautisko sakaru daļas svarīgākais uzdevums (42% darbaspēka resursu patēriņš) bija Baltijas valstu un Ziemeļvalstu AKI delegāciju sanāksmes pasākumu nodrošināšana Rīgā. Sanāksmē piedalījās aptuveni 50 dalībnieki, gandrīz visi mūsu VK vadošie darbinieki.
Starptautiskās sadarbības aktivitātes bija cieši saistītas ar ārvalstu institūciju iepazīstināšanu ar procesiem, kas notiek mūsu iestādē, tajā skaitā ar mūsu jaunā VK likuma pieņemšanas procesu Saeimā, kā arī informējām par mūsu sadarbību ar Saeimu.
Ieinteresētās ārvalstu institūcijas iepazīstinājām ar procesiem, kas norisinājās saistībā ar mūsu Valsts kontroles likumu mūsu valsts parlamentā visā likuma lasījumu laikā līdz tā pieņemšanas brīdim. Informācija par izsludināto Valsts kontroles likumu (neoficiālais pēdējā varianta tulkojums angļu valodā) tika nosūtīta tām ES struktūrām, kas bija īpaši ieinteresētas par tā tapšanu, kā arī par likuma saturu tā galējā variantā. Starptautiskās organizācijas (INTOSAI, EUROSAI u.c.) tika iepazīstinātas ar oficiālo LR VK jaunā likuma angļu versiju.

Mēs piedalījāmies Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas veidošanas procesā, tas ir, nepieciešamo dokumentu sagatavošanā, kas ietvēra:

  • ES kandidātvalstu starptautnieku sagatavoto un 2001.gadā izdoto materiālu par AKI sadarbību ar parlamentu;
  • SIGMA “ārējās revīzijas “ novērtējuma ziņojumu;
  • SIGMA ziņojuma Nr.13 tulkojumu;
  • Limas deklarācijas;
  • AKI vadītāju Prāgas sanāksmes rezolūcijas.

Nepieciešamie materiāli tika sagatavoti, tulkoti un nodoti izmantošanai darbā ar Saeimas deputātiem. Mūsu līdzdalība Publisko izdevumu un revīzijas komisijas izveidē izpaudās arī sadarbībā ar ES struktūrām informācijas apmaiņā par procesiem parlamenta komisijas izveides laikā, kā arī tika sagatavota un sniegta informācija par jaunās parlamentārās komisijas izveidi Eiropas Savienības kandidātvalstu AKI un ERT vadītāju tikšanās laikā Bukarestē 2002.gada decembrī.

Sadarbība ar SIGMA

  • Aktuālās, SIGMA novērtējuma ziņojumam pieprasītās informācijas sagatavošana par paveikto līdz 2002.gadam 26.sadaļas “Finanšu kontrole” ārējās revīzijas jomā.
  • SIGMA 2002.gada ziņojuma kopsavilkumā par Latviju var lasīt: “Ārējā revīzija daļēji atbilst INTOSAI revīzijas standartiem (ES vadlīnijām) sabiedrisko līdzekļu revīzijās. Galvenās prioritātes būtu jaunā likuma ieviešana un iekšējo nolikumu attīstība, kā arī revīzijas metodoloģijas praktiskā modernizēšana un izmaiņu ieviešana revīziju metodoloģijā”.

Sadarbība ar Eiropas Komisijas budžeta ģenerāldirektorātu
(R.de Koning, U.Klingerstierna)
Pieprasītās informācijas sagatavošana un sarakste par sasniegto 26.sarunu sadaļas „Finanšu kontrole” ārējās revīzijas jomā 2002.gadā.

Sadarbība INTOSAI līmenī

Materiālu sagatavošana par nākamā kongresa tematiem.

Nīderlandes AKI, kas ir izraudzīta par kuratoru saistībā ar Urugvajas kongresa ieteikumu ieviešanu par krāpšanas un korupcijas jautājumu risinājumiem un to rezultativitāti INTOSAI AKI revīziju gaitā, sagatavojusi apjomīgu aptauju, kas mums bija jāpapildina ar informāciju par LR VK.

Sadarbība EUROSAI organizācijas līmenī
Informatīvu materiālu sagatavošana par revīzijām veselības aizsardzības nozarē 2003.gada semināram, kas notiks EUROSAI – EURORAI kopīgas sanāksmes ietvaros Kopenhāgenā.

EUROSAI 5.kongress Maskavā
Starptautisko sakaru daļa veica sagatavošanās darbus kongresam, kas ietvēra gan publikāciju sagatavošanu par kongresa darba kārtības tēmām (sk. publikāciju sarakstu), gan arī mūsu AKI delegācijas komandējuma nodrošinājumu uz kongresu Maskavā.

EUROSAI 5.kongress notika no 2002.gada 27. līdz 31.maijam. Tā galvenais darba temats bija augstākās kontrolējošās institūcijas un valsts budžeta izpildes revīzijas:

  • AKI loma budžeta sagatavošanas posmā un tā apspriešanas laikā parlamentā;
  • valsts budžeta izpildes revīzija;
  • informācijas tehnoloģiju izmantošana valsts budžeta izpildes revīzijās.

Kongresa laikā tika apspriesti nacionālie ziņojumi. Pavisam bija sagatavoti ziņojumi no 20 valstīm, tajā skaitā no Latvijas AKI.
Galvenā jautājuma apspriešanas laikā EUROSAI 5.kongresa delegāti apmainījās domām par AKI lomu valsts budžeta projektu izstrādes laikā, projektu analīzē, detalizēti izskatīja jautājumu, kā AKI piedalās valsts budžeta izpildes revīzijās, kā arī sprieda par metodēm informatīvo tehnoloģiju (IT) izmantošanā revīziju darbā. Tika arī nolemts izveidot jaunu IT revīziju darba grupu. To vadīs Nīderlandes AKI.

Sadarbība ar OLAF
2002.gadā uzsākās sadarbība ar OLAF (OFFICE EUROPĖEN DE LUTTE ANTI – FRAUDE) Eiropas Pretkrāpšanas birojs. Valsts kontrolieri R.Černaju 7.maijā apmeklēja pirmā OLAF delegācija. Pie mums viesojās EK delegācijas vēstnieks Latvijā E.Rasbašs (Andrew Rasbash), OLAF vadītājs F. – H.Brueners (Franz – Hermann Brüner), padomnieks S.Larsons (Kjell Larsson). Sarunā tika skarti AKI saistību un atbildības jautājumi, aizstāvot ES finanšu intereses.
Otrā OLAF delegācija pie mums viesojās 14.oktobrī. Šai tikšanās reizei sagatavojām iepriekš pieprasītās ziņas par daudzu jautājumu risinājumu LR VK, kā arī tika skaidrotas mūsu vajadzības. Sarunās tika uzsvērta datu bāzu izveides nepieciešamība sadarbībai ar OLAF, bet sarunās ar valsts kontrolieri R.Černaju noskaidrojās nepieciešamība veidot Valsts kontroles un OLAF sadarbības līgumu.
13.un 14.novembrī valsts kontrolieris R.Černajs apmeklēja OLAF mītni Briselē un tikās ar F. H.Brueneru. Galvenais sarunu temats bija Eiropas Savienības finanšu resursu aizsardzība pret krāpšanos un korupciju. Šis jautājums tiek izvirzīts kā pamatnosacījums, lai notiktu ES naudas plūsma uz ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm, tajā skaitā arī uz Latviju. Augstas un stingras prasības šajā jautājumā ir Eiropas Revidentu tiesai. Gadījumos, kad ERT revidentiem ir radušās aizdomas par negodīgu rīcību, revīzija tiek pārtraukta un visi lietas materiāli tiek nodoti OLAF un prokuratūrai lietas izmeklēšanai.

Sadarbība ar ERT

ERT iegūtā pieredze gada laikā bija saistīta ar:

  • LR valsts kontroliera piedalīšanos kopīgajā ES dalībvalstu AKI vadītāju Kontaktu komitejas sēdē, uz kuru bija uzaicināti kandidātvalstu AKI vadītāji;
  • LR VK revidenta J.Tenberga piecus mēnešus ilgo stažēšanos Luksemburgā;
  • līdzdalību ES dalībvalstu AKI un kandidātvalstu AKI starptautnieku sanāksmē. Temata „Kvalitātes kontrole” sagatavošanas darbi;
  • piedalīšanos tematiskās darba grupās (Revīzijas rokasgrāmatas).

Sadarbība ar ERT izpaudās kā ES kandidātvalstu AKI kolēģu un SIGMA pārstāvju kopdarbs. Par tematisko darba grupu revīzijas rokasgrāmatu veidošanas jautājumos detalizētu informāciju ir sniedzis Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments.

Citas aktivitātes

Lietuvas valsts kontroles delegācijas vizīte Rīgā
Baltijas valstu AKI sadarbības līguma ietvaros no 8. līdz 10.aprīlim Rīgā viesojās divas Lietuvas AKI galvenās speciālistes, kuru interešu lokā bija Latvijas Republikas VK iekšējās kontroles un iekšējās revīzijas sistēmu novērtēšana, iepazīšanās ar finanšu revīzijas procesu un citi jautājumi. Programmu veidoja un tās izpildi nodrošināja valsts kontroliera konsultante G.Kaņējeva.

Ukrainas delegācijas vizīte Rīgā
Kanādas – Ukrainas – Baltijas ekonomiskās vadības mācību programmas ietvaros no 13. līdz 24.maijam Latvijā uzturējās trīs Ukrainas valsts pārvaldes darbinieki, kuri mūsu institūcijā bija divas darba dienas.
Sagatavotās darba programmas ietvaros delegācijas dalībnieki tikās ar valsts kontrolieri un iepazinās ar finanšu kontroles sistēmu Latvijā.
Pārējo tikšanos laikā ar Valsts kontroles Padomes locekļiem Ukrainas kolēģi iepazinās ar mūsu pieredzi revīziju jomā.

Baltijas antikorupcijas iniciatīvas ietvaros 5. un 6.novembrī Viļņā notika seminārs „Valsts kontrole un finanšu kontrole cīņā pret korupciju”. Sanāksme notika ar OECD SIGMA atbalstu, un to vadīja Fransuā Rodžers Kasalā (Mr.Francois – Roger Cazala). Semināram tika sagatavots mūsu AKI priekšlasījums par to, kas mūsu darbā palīdz cīņā ar korupciju, ar ko seminārā uzstājās valsts kontrolieris R.Černajs. Seminārā tika runāts par to, kādas ir iespējas Baltijas valstu AKI cīņā ar korupcijas gadījumiem, ja tādi tiek atklāti revīziju procesā, kā arī, par kādiem ieteikumiem tiek domāts, it īpaši uzsverot metodoloģijas jautājumu nozīmi.

Valsts kontroliera vizītes ārvalstīs, to programmu sagatavošana un izpilde
No 15. līdz 17.aprīlim valsts kontrolieris R.Černajs pēc Dānijas Karalistes valsts kontroliera ielūguma uzturējās pieredzes apmaiņas vizītē Kopenhāgenā un pārrunāja divpusējās sadarbības jautājumus, kas Latvijai kā nākamai ES un NATO dalībvalstij ir ļoti svarīgi. Notika arī informācijas apmaiņa par mācību darba organizāciju AKI, kā arī tika iegūta informācija par Dānijas AKI pieredzi sadarbībā ar ERT.
Sarunu gaitā tika iegūta ilgtermiņa stratēģijas veidošanai noderīga informācija.
Savukārt pēc Ķīnas Tautas Republikas valsts kontroliera īpaša ielūguma laikā no 22. līdz 28.oktobrim valsts kontrolieris R.Černajs viesojās Pekinā, kā arī reģionālajās dienvidu provinču AKI struktūrās. Tikšanās laikā INTOSAI dalībvalstu vadītāji pārrunāja turpmākās sadarbības jautājumus un daudzpusīgās vizītes programmas ietvaros notika viedokļu apmaiņa par vides revīziju programmas jautājumiem.
2002.gada 28. un 29.novembrī ERT 25 darbības gadu atceres pasākumu ietvaros R.Černajs Luksemburgā tikās ar ERT prezidentu J.Vallesu (Juan Manuel Fabra Valles ).
2002.gada novembrī Viļņas semināra starpbrīdī valsts kontrolieris R.Černajs tikās ar Lietuvas AKI vadītāju Jonu Liauciusu (Jonas Liaucius).
2002.gada decembrī Bukarestē ES kandidātvalstu AKI vadītāju sanāksmes laikā valsts kontrolieris tikās ar Rumānijas AKI vadītāju Danu Drosu Saganu (Dan Drosu Sagana).
2002.gadā nodrošināti ārvalstu komandējumi 45 Valsts kontroles darbiniekiem.

Valsts kontroles personāla ārvalstu komandējumu mērķi un darbības virzieni 2002. gadā

graf14

Publikācijas

1. The role of the SAI in the Preparation by the Government of the Budgetary Proposals and in the Examination of the same ones by the Parliament. Moscow, Russian Federation, May 27-31, 2002. Principle and Country Papers, p.237 – 246.

2. The SAI and the State Budget Execution Audit Principle and country papers. The control during and after the Execution of the State Budget. Moscow, Russian Federation, May 27 31, 2002. p.445 – 457.

3. Quality in the Audit Process. Report to the Presidents of the Supreme Audit Institutions of Central and Eastern European Countries,Cyprus, Malta, Turkey and the European Court of Auditors. Bucharest, December 2002, Chapter 3, Situation in Participant SAIs, p.35-39.

Velta Krūmiņa,
Starptautisko sakaru daļas vadītāja

 

Informatīvais nodrošinājums un Valsts kontroles izdevumu sagatavošana

 

Darbs Informācijas un sabiedrisko attiecību daļā 2002.gadā noritēja pārējo Valsts kontrolē notiekošo procesu kopsakarā un notika šādos virzienos:

  • Valsts kontroles informatīvais nodrošinājums un informatīvo plūsmu administrēšana.
  • Valsts kontroles dažādu izdevumu gatavošana un to publicēšanas organizācija.
  • Valsts kontroles dokumentu projektu, revīzijas materiālu un izdevumu rediģēšana, kā arī konsultāciju sniegšana valodas lietošanas un pareizrakstības jautājumos.
  • Pasākumi Valsts kontroles institūcijas attīstības īstenošanai un administratīvās kapacitātes stiprināšanai.

Tāpat kā iepriekšējā gadā daļas galvenos darbības virzienus nodrošināja četri darbinieki.

Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas darbības virzieni un to saturs

Valsts kontroles informatīvais nodrošinājums un informatīvo plūsmu administrēšana

1. Informācijas centra (bibliotēkas) darbs
2. Informācijas nodrošinājums Valsts kontroles mājas lapā
3. Informācijas nodrošinājums Valsts kontroles lokālajā tīklā
4. Elektroniskās informācijas pakalpojumu nodrošināšana Valsts kontrolei

Valsts kontroles izdevumu gatavošana un to izdošanas organizācija

1. „Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis”
2. „Latvijas Republikas Valsts kontroles gada pārskats”

Valsts kontroles dokumentu projektu, revīzijas materiālu un izdevumu rediģēšana

Dalība Valsts kontroles attīstības pasākumu īstenošanā

Mācību kursa vadīšana jaunajiem darbiniekiem
Latvijas Republikas Valsts kontroles un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas
Apvienotās Karalistes Valsts kontroles sadarbības līgums (Twinning)

 

Informatīvais nodrošinājums un informatīvo plūsmu administrēšana

Katru gadu tiek veikts darbs, lai palielinātu elektroniskās informācijas plūsmu daudzveidību Valsts kontrolē, kā arī palielinātu informācijas saņēmēju loku. Pasākumi paredzēti Twinning sadarbības projekta īstenošanas plānā, un šos pienākumus veica daļas vadītāja.
IFC papildus jau esošajām septiņām Lursoft datu bāzēm 2002.gadā īstenots tiešsaistes pieslēgums vēl četrām: Tiesas spriedumu datu bāzei, Latvijas Centrālajam depozitārijam, ARCIS Baltās grāmatas jeb Negodīgo darījumu partneru datu bāzei un Eiropas Biznesa reģistram. Šīs datu bāzes dod iespēju Valsts kontroles darbiniekiem operatīvi iegūt nepieciešamo informāciju. Kopš 2002.gada beigām Valsts kontrolē ir tiešsaistes pieslēgums un iespēja iegūt informāciju no šādām datu bāzēm:

1) no Lursoft informatīvās sistēmas uzņēmumu datu bāzēm:

  • Uzņēmumu reģistrs;
  • Uzņēmumu maksātnespēja un bankrots;
  • Uzņēmumu finanšu analīze;
  • Uzņēmumu gada pārskatu reģistrs;
  • Komercķīlu reģistrs;
  • Komercreģistrs;
  • Reģistrētie kreditori;
  • Likvidēto uzņēmumu dati un vēsturiskā informācija;

2) no Lursoft informatīvās sistēmas Tiesiskās informācijas datu bāzēm:

  • Tiesu informatīvā sistēma;
  • Tiesu spriedumu sistēma;

 

3) no Lursoft Laikrakstu bibliotēkas;
4) no Latvijas Centrālā depozitārija;
5) no Eiropas Biznesa reģistra;
6) no ARCIS Baltās grāmatas (Negodīgo darījumu partneru datu bāze);
7) no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD);
8) no LETA.

Iepriekšējos gados Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas sektors, kur tika komplektēta, apstrādāta un koncentrēta gandrīz vai visa publiski pieejamā informācija Valsts kontrolē, tika dēvēta par bibliotēku – lasītavu. Ar katru gadu arvien vairāk un vairāk pārsvaru gūst elektroniskās informācijas koncentrēšanās šajā sektorā, tāpēc to Valsts kontrolē turpmāk loģiski būtu nosaukt par informācijas centru (IFC).
Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas Informācijas centra darbiniece Maira Cine rūpējas par informācijas fondu atjaunošanu un komplektēšanu, pārzina elektroniskos informācijas līdzekļus un izmanto tos informācijas sagādei un sniegšanai, kā arī konsultē centra apmeklētājus. Pārskata gadā IFC ir papildinājies ar revīzijas metodoloģijas, grāmatvedības, juridisko, finanšu un uzziņu literatūru, profesionālo periodiku, kā arī tiek gatavoti informatīvie materiāli.
Gada nogalē IFC sagatavoja „Valsts kontroles Informācijas ceļvedi” un ar e-pasta starpniecību darīja to zināmu visiem darbiniekiem. Tajā ir apkopota vispārīga informācija par IFC, tā izmantošanas noteikumi, informācija par centrā pieejamiem materiāliem un datu bāzēm, dažādu datu bāzu un informācijas ieguves avotu autorizēto lietotāju saraksti, Lietišķās informācijas dienesta izdevumu saraksts un to lietotāji, informācija par Valsts kontroles mājas lapu, uzziņa par lokālajā datoru tīklā esošo informāciju un soļu apraksts tās atrašanai, kā arī IFC materiālu pieprasījuma un ieteikuma forma. „Informācijas ceļvedis” ir sagatavots arī drukātā veidā un turpmāk atkarībā no papildinājumiem, kā arī objektīvām izmaiņām un grozījumiem tajā tiks aktualizēts.

Valsts kontroles izdevumu sagatavošana

Viens no svarīgākajiem Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas darba virzieniem ir visu Valsts kontroles izdevumu sagatavošana publicēšanai un to izdošanas organizēšana. Šā darba veikšanā ir iesaistīta vecākā referente Māra Legzdiņa un daļas vadītāja Ieva Sablina, bet visu izdevumu materiālu rediģēšanu veic vecākā referente Dzidra Antenišķe.

„Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis”

Pārskata gadā ir sagatavoti un publicēti Valsts kontroles informatīvā periodiskā izdevuma „Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis” seši numuri. Gada nogalē izdevuma veidotāji sakarā ar „LR VK Vēstu” izdošanas piecu gadu jubileju dalījās pārdomās par paveikto. Spraigā ikdienas darbā, pārvarot pirmo numuru sagatavošanas un izdošanas problēmas, ir izdoti 30 žurnāli. Galvenā atziņa – žurnālu publikācijas ir nepārvērtējams Valsts kontroles darbinieku paveiktā darba spogulis. Tā ir iespēja mūsu revīzijas personālam iepazīties ar darbu, ko paveikuši kolēģi citos departamentos, uzzināt par guvumu no starptautiskās sadarbības un iepazīties ar ārvalstu revīzijas pieredzi, kā arī ar metodoloģiska rakstura publikācijām. Izdevums tiek lasīts un gaidīts ne tikai Valsts kontrolē, jo par mūsu ļoti ieinteresētiem lasītājiem ir kļuvušas visu līmeņu Latvijas Republikas pašvaldības, Saeimas deputāti, ministriju darbinieki un arī citi interesenti, kuru skaits aug no gada gadā. Par mūsu izdevuma regulāriem lasītājiem kļuvuši gan daudzi juristi, gan Tiesu ekspertīžu zinātniskās pētniecības laboratorijas, gan Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta, gan Zvērinātu advokātu biroja, gan arī Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas darbinieki. „Valsts Kontroles Vēstis” ir palīgs arī studentiem, kuri pēdējā laikā arvien biežāk par savu kursa darbu vai diplomdarba tematu izvēlas Valsts kontroles darba jautājumus.
Analizējot informatīvā izdevuma 2002.gada publikāciju saturu, aprēķinājām, kāds ir publicēto materiālu apjoma tematiskais samērs procentos: no kopīgā apjoma revīzijas materiālu īpatsvars ir 48%, publikācijas sadaļā, kas aptver revīzijas metodoloģijas un citus vispārīgus jautājumus, kā arī Valsts kontroles starptautiskajai sadarbībai veltītie materiāli kopā aizņēmuši 42%, bet Valsts kontroles iekšējās dzīves notikumiem esam veltījuši aptuveni 10% „Valsts Kontroles Vēstu” apjoma.

Publicēto materiālu tematiskais sadalījums % no kopīgā apjoma

graf15

„Valsts kontroles 2001.gada pārskats”

Lai uzlabotu gada pārskata vizuālo izskatu, sadarbībā ar dizaineru tika izveidots jauns Valsts kontroles gada pārskata vāka dizains, tādā veidā panākot VK izdevumu vienotāku izskatu.
Daudz darba tika ieguldīts, veidojot gada pārskata vispārīgo daļu, kas tapa Informācijas un sabiedrisko attiecību daļā. Pēc mūsu iniciatīvas un ar Valsts budžeta revīzijas departamenta direktores Gunas Kalniņas – Priedes un Pašvaldību revīzijas departamenta direktora Agra Krūmiņa atbalstu Valsts budžeta revīzijas departamenta sektora vadītājas, vecākās revidentes Zaigas Eglītes izpildījumā pirmo reizi gada pārskatu sagatavošanas deviņu gadu laikā tapa shēma, kas uzskatāmi parāda Saimnieciskā gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem revīzijas sistēmu ar sasaisti valsts augstākajās instancēs, kā arī shēmas par Ministriju un iestāžu gada finanšu pārskatu revīziju sistēmu un Pašvaldību saimnieciskā gada pārskatu revīzijas sistēmu.
Pirmo reizi kopš 1995.gada, kad tika veidots pirmais atjaunotās Valsts kontroles darbības gada pārskats, tika sagatavots un atsevišķi izdots saīsināts gada pārskata izdevums angļu valodā „Annual Report of the State Audit Office of the Republic of Latvia, 2001”, kas ir plašāks par iepriekšējo gadu Valsts kontroles gada pārskatā iekļauto „Summary”. Ar tā saturu tika iepazīstināti mūsu sadarbības partneri ārvalstīs, un viņiem tagad ir iespēja vairāk uzzināt par mūsu revidentu veikumu un darba problēmām.

Valsts kontroles dokumentu projektu, revīzijas materiālu un izdevumu rediģēšana

Šo darbu veic vecākā referente Dz.Antenišķe. Blakus apjomīgajam revīzijas materiālu, ziņojumu, normatīvo dokumentu un VK izdevumu rediģēšanas darbam tiek apkopota informācija no publikācijām presē par latviešu valodas jautājumiem un par vietējas izcelsmes valodas kurioziem, kā, piemēram, piestādītie dokumenti, tekošie rēķini un likumprojekti, ko dotajā momentā revīzijas ietvaros vajadzētu atgriezt autoram. Šādi materiāli rosina mūsu rakstu gatavotājus padomāt arī par to, kā savu domu vai viedokli izteikt precīzi, pareizi un nepārprotami.

2002. gadā rediģēto materiālu sadalījums pēc to veida

graf16

Palielinoties VK darbinieku skaitam un revīziju darba apjomam, ir arī palielinājies gan rediģējamo revīzijas materiālu, gan metodoloģisko un analītisko materiālu apjoms.

Dalība Valsts kontroles attīstības pasākumu īstenošanā

Mūsu darbinieki – pasniedzēji

2002.gada nogalē Valsts kontrolē tika organizētas mācības darbiniekiem, kuri Valsts kontrolē strādā salīdzinoši nesen, tas ir, pieņemti darbā 2002.gadā. Lai jaunajiem darbiniekiem sniegtu daudzpusīgu un vispārīgu priekšstatu par Valsts kontroli un tās attīstības stratēģiju, par jauno VK likumu un VK nolikuma projektu, par revīzijas procesu, par finanšu un lietderības revīzijām, par raksturīgākajām kļūdām un pārkāpumiem, kas sastopamas, veicot revīzijas, par iespējām saņemt darbam nepieciešamo informāciju un par informatīvo nodrošinājumu, par lietvedību un par personāla vadības politiku, mācību darbā tika iekļauti pieredzējuši attiecīgo jomu darbinieki. Šajā mācību procesā par pasniedzējām kļuva arī Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas darbinieces M.Cine un I.Sablina. Ar lielu atbildības sajūtu mūsu darbinieces sagatavoja uzstāšanos auditorijas priekšā un veidoja vizuālās uzskates materiālus.

Latvijas Republikas Valsts kontroles un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas
Apvienotās Karalistes Valsts kontroles sadarbības līgums (Twinning)

Pārskata gadā Twinning projekta ietvaros atbilstīgi saviem pienākumiem veicām darbu, kas bija paredzēts Valsts kontroles attīstības plānā elektroniskās informācijas nodrošinājuma jomā.
Daļas vadītāja sekoja Twinning projekta īstenošanas gaitai, novērotāja statusā piedalīdamās koordinācijas darba grupas sēdēs.
Twinning projekta ietvaros sadarbībā ar Personāla daļu liels darbs tika ieguldīts, veidojot Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas darbinieku amata aprakstus. Daļas darbinieces apmeklēja mācības par kompetences modeļa izstrādi un piedalījās kompetences modeļu izstrādes darba grupās.
Sadarbības projektā Twinning Administratīvās kapacitātes uzlabošanas jomā visas daļas darbinieces piedalījās mācībās par Vienkāršās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu Valsts kontrolē.

Priekšlikumi LR Valsts kontroles un Nīderlandes Valsts kontroles
sadarbības projekta pieteikumam

Lai stiprinātu Valsts kontroles administratīvo kapacitāti un pilnveidotu vadības sistēmu, savas kompetences ietvaros daļas vadītāja izstrādāja priekšlikumus projekta sadaļai „Valsts kontroles sabiedrisko attiecību un komunikācijas politikas pilnveidošana”. Ieteikumu mērķis bija pilnveidot VK iekšējās un ārējās komunikācijas politiku, un tie ievēra gan VK iekšējās informēšanas koncepcijas izstrādi un optimālu iekšējās informēšanas veidu noteikšanu, gan VK izdevumu kā iekšējās un ārējās informēšanas veidu satura kvalitātes uzlabošanu, gan arī pamatojuma sistēmas izstrādi finansējuma saņemšanai dažāda veida informācijas sagādei.

Ieva Sablina,
Informācijas un sabiedrisko
attiecību daļas vadītāja

 

Valsts kontroles personāls un tā attīstība 2002.gadā

 

Valsts kontrolē 2002.gada 1.janvārī saskaņā ar darbinieku štatu sarakstu apstiprinātajās 215 štata vietās strādāja 171 darbinieks. 2002.gadā no darba Valsts kontrolē atbrīvots 21 darbinieks, tajā skaitā revīzijas departamentos – 12, Kancelejā – 8 darbinieki, pieņemti darbā 37 darbinieki, tajā skaitā revīzijas departamentos – 27, Kancelejā – 10 darbinieki.

Darbinieku mainība

graf17

Jāuzsver, ka mēs kļūstam nedaudz „jaunāki”: vidējais darbinieku vecums 2002.gadā bija 42,7 gadi. No Valsts kontrolē strādājošajiem 73% ir sievietes un 27% – vīrieši.

Arī 2002.gadā daudzi Valsts kontroles darbinieki turpināja papildināt zināšanas, iegūstot bakalaura grādu, maģistra grādu vai arī profesionālo kvalifikāciju. 1.septembrī, kad visi skolēni un studenti dodas uz skolu, Valsts kontrolē jau izveidojusies tradīcija, ka valsts kontrolieris sveic tos darbiniekus, kuri šajā gadā beiguši augstākās mācību iestādes. 2002.gadā diplomus saņēma 17 Valsts kontroles darbinieki: sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā ieguva Aleksandrs Svirido, Uldis Krēmers, Lelde Lāce, Ineta Mincāne, Jānis Bautris, Lilija Baukše un Renārs Dimants, ekonomikas maģistra grādu apakšprogrammā „Grāmatvedība un uzskaites teorija” ieguva Mārīte Priecuma, Aivars Mazbērziņš, Anna Štāne un Ligita Ceimere, ekonomista kvalifikāciju ieguva Ilze Lejniece un Einārs Pīrāgs, jurista kvalifikāciju ieguva Sanita Ozola, profesionālo kvalifikāciju un bakalaura grādu finanšu specializācijā ieguva Kaspars Dukaļskis, bet cilvēku resursu vadīšanas speciālista kvalifikāciju (diploms par pirmā līmeņa augstāko izglītību) ieguva Mirdza Andersone un finansista kvalifikāciju (diploms par pirmā līmeņa augstāko izglītību) ieguva Diāna Būka.

Valsts kontroles darbinieku vidējais izglītības līmenis 2002.gadā

Izglītība Valsts kontroles darbinieki (%) Revīzijas personāls (%)
Vidējā vai vidējā speciālā izglītība166
Studē1516
Bakalaura grāds, augstākā vai augstākā profesionālā izglītība5257
Maģistra grāds1620
Zinātņu doktora grāds10,7

 

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, intensīvi tika veikts darbinieku kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanas darbs un tālāka izglītošanās. Galvenie mācību virzieni:

  • Sadarbība ar Valsts administrācijas skolu. Pavisam mūsu darbinieki apmeklējuši 30 dažādus kursus, populārākie no tiem: „Vadības audita metodoloģija” – noklausījušies 48 cilvēki, „Iekšējā kontrole” – 18 cilvēki, „ES budžets”, „Korupcijas novēršana” – 16 cilvēki, „Darba tiesības” – 14 cilvēki, „ES pamatnostādnes” – 13 cilvēki, „Valsts pasūtījumi. ASV pieredze” – 12 cilvēki, „Laika menedžments” – 11 cilvēki u.c.
  • Svešvalodu apmācība sadarbībā ar Valodu mācību centru un Gētes institūtu, tajā skaitā revīziju terminoloģija angļu valodā – 37 cilvēki.
  • Mācības dažādu līmeņu vadītājiem, kuru ietvaros noorganizēti šādi kursi: „Lietišķā etiķete un valsts protokols”, „Kompetences modelis. Stratēģiskais konteksts, darbības plānošana un resursu izvietošana”, „Stratēģiskā personālvadība”, „Valsts kontroles Korporatīvais plāns”.
  • Mācības Twinning projekta ietvaros sadarbībā ar Lielbritānijas Valsts kontroles pasniedzējiem un konsultantiem: „Finanšu revīzijas”, „Lietderības revīzijas”, „Krāpšanas un korupcijas novēršana”, „Kompetences modelis” – aptuveni 80 darbinieki.
  • Mācības un pieredzes apmaiņa ārvalstīs. Nozīmīgākās no tām:
    • IDI Ilgtermiņa reģionālā mācību programma „Mācību kursu veidošana un izstrāde” Krakovā,
    • IDI Ilgtermiņa reģionālā mācību programma „Revīziju plānošana un dokumentācija” Tallinā,
    • piecu mēnešu pieredzes apmaiņas programma Eiropas Revidentu tiesā Luksemburgā,
    • „Cilvēkresursu vadība” Lielbritānijas Valsts kontrolē,
  • Mācības, kas saistītas ar aktuālākajām izmaiņām likumos un normatīvajos aktos: „Komerclikums”, „Būtiskākās izmaiņas darba likumdošanā pēc Darba likuma stāšanās spēkā”. Katrā seminārā piedalījās aptuveni 80 cilvēki.
  • Mācības jaunajiem Valsts kontroles darbiniekiem, kur pirmo reizi pasniedzēju lomā iejutās 19 pieredzējuši Valsts kontroles darbinieki.
  • Individuālās mācības un kursi.

Personāla daļas darbība 2002.gadā bija vērsta uz idejām un metodēm, kā attīstīt un palielināt darbinieku motivāciju, darba kvalitāti un attīstību (sniegumu) un koncentrējās trīs galvenajos virzienos:

  • ilgtspējīgas cilvēkresursu vadības sistēmas izstrāde un īstenošana Valsts kontrolē;
  • Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku vispārējās un profesionālās izaugsmes plānošana un īstenošana (mācības un attīstība);
  • personāla uzskaite.

Galvenās aktivitātes, kuras Personāla daļa veikusi 2002.gadā un kuras turpināsies arī 2003.gadā:

  • saņemta Personas datu apstrādes sistēmas reģistrācijas apliecība Datu valsts inspekcijā;
  • kompetences modeļa izstrāde katram amatam. Septiņās darba grupās tika iesaistīti aptuveni 50 Valsts kontroles darbinieki;
  • Valsts kontrolē uzsākta darba izpildes vērtēšanas sistēmas izstrāde;
  • amatu aprakstu aktualizācija;
  • Valsts kontroles darbinieku amatu izmaiņas saskaņotas Labklājības ministrijā un iekļautas LR Profesiju klasifikatorā;
  • pilnveidota Personāla daļas dokumentu aprites sistēma;
  • izstrādāts mācību kurss un notikušas mācības jaunajiem Valsts kontroles darbiniekiem;
  • veiktas intervijas un aptaujas un noskaidrotas darbinieku mācību un attīstības vajadzības, uzsākta mācību plānu sagatavošana;
  • sakārtota Personāla uzskaites datu bāze datorprogrammā Lotus Notes.

Lai paaugstinātu darbinieku motivāciju un apmierinātību ar darbu, kā arī veicinātu jaunu darbinieku piesaisti, Personāla daļa ir sākusi Darbinieku motivācijas sistēmas izveidi un popularizēšanu. Kā būtiskākie faktori jāmin:

  • iespējas mācīties, pilnveidoties, tajā skaitā:
    • kursi un semināri gan Valsts kontrolē, gan ārpus tās,
    • mācības Valsts administrācijas skolā,
    • svešvalodu kursi,
    • stažēšanās, mācību un pieredzes apmaiņas pasākumi ārvalstīs;
  • veselības apdrošināšana;
  • papildatvaļinājums;
  • atvaļinājuma pabalsts;
  • mācību maksas kompensācija 50% apjomā augstākajās mācību iestādēs;
  • pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā;
  • kopīgi pasākumi;
  • atzinība par labu darbu.

Evija Zommerovska,
Personāla daļas vadītāja

 

Iekšējo normatīvo dokumentu izstrāde 2002.gadā

 

Lai tiktu ievēroti un nostiprināti 2002.gada 9.maija Valsts kontroles likumā noteiktie amatpersonu un darbinieku pienākumi un tiesības, Valsts kontrolē ir izstrādāti vairāki iekšējie normatīvie dokumenti:

  • pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 11.panta 12.punktu, ir izstrādāti un Valsts kontroles Padomes 2002.gada 20.maija sēdē apstiprināti noteikumi „Par darba samaksas sistēmu Valsts kontrolē”. Noteikumi nosaka darba samaksas sistēmu Valsts kontrolē intelektuālā darba veicējiem: mēnešalgu un piemaksas, prēmijas, pabalstus un kompensācijas un to apjomus, kā arī algu grupas;
  • pamatojoties uz „Valsts kontroles likumu” un „Darba likumu” izstrādāti un Valsts kontroles Padomes 2002.gada 10.jūnija sēdē apstiprināti noteikumi „Par mācību maksas segšanu”. Noteikumi paredz kārtību, kādā amatpersonai vai darbiniekam sedz mācību maksu, kā arī noteikti mācību maksas segšanas apjomi;
  • 2002.gada 8.jūlijā pārstrādāti un pilnveidoti Valsts kontroles darbinieku darba braucienu un komandējumu noformēšanas noteikumi.

Kristīne Rjabko,
Juridiskās daļas vecākā referente

 

Informācijas tehnoloģiju attīstība

 

Lokālā tīkla modernizācija
Pārskata gadā turpinājās lokālā datortīkla modernizācija. Palielinoties datorizēto darba vietu skaitam, bija jāizveido jaunas lokālā tīkla pieslēguma vietas, kā arī tika veikti papildu pasākumi lokālā tīkla aizsardzībai no nesankcionētas piekļuves, tika nodrošināta iespēja kontrolētā veidā izmantot Internet tīkla pakalpojumus un e-pasta sūtījumus saskaņā ar e-pasta drošības noteikumiem.

Tehnikas un programmatūras iegāde
EK PHARE 2000.gada Nacionālās programmas projekta LEOO.01 „Valsts izdevumu vadība” ietvaros jūlijā tika izsludināts atklāts konkurss par datortehnikas, programmatūras un biroja aprīkojuma iepirkumu. Iepirkuma konkurss beidzās novembrī, un Valsts kontrole iegādājās aptuveni 80 jaunus datorus ar biroja programmatūru. Jaunās tehnikas iegāde ļāva daļēji nomainīt vecos, morāli novecojošos datorus, kā arī izveidot jaunas datorizētas darba vietas.

Jauno darbinieku apmācība
2002.gada novembrī Valsts kontrolē pirmo reizi tika organizēts mācību kurss jaunajiem Valsts kontroles darbiniekiem. Arī Informātikas daļa piedalījās mācību kursa veidošanā un iepazīstināja jaunos darbiniekus ar informācijas tehnoloģijām Valsts kontrolē. Sniedzām informāciju par Valsts kontroles datortīkla infrastruktūru, serveriem un informācijas tehnoloģiju koplietošanas resursu izmantošanu.

Vadības informatīvā sistēma
2002.gadā turpinājās vadības informatīvās sistēmas apakšsistēmas „Uzziņu bāze par revidējamiem objektiem” projekta izstrāde. Projekts tika aktualizēts un papildināts, ir definētas prasības un noteikti nepieciešamie ievaddati un izvadāmā informācija.

Jānis Gustiņš,
Informācijas tehnoloģiju daļas vadītājs

 

Valsts kontroles finanšu vadība

 

Valsts kontroles pamatbudžets 2002.gadam

Saskaņā ar 2001.gada 29.novembrī pieņemto likumu „Par valsts budžetu 2002.gadam” Valsts kontroles budžets bija paredzēts Ls 1 562 239 (tajā skaitā ārvalstu finanšu palīdzība PHARE 2000 projekta „Valsts izdevumu vadība” ietvaros Ls 185 250 – Latvijas Republikas Valsts kontroles sadarbība ar Lielbritānijas Valsts kontroli, kā arī informācijas tehnoloģiju un biroja tehnikas iegāde).
2002.gada 31.oktobrī pieņemtajos „Grozījumos likumā „Par valsts budžetu 2002.gadam”” tika atbalstīts Valsts kontroles papildu līdzekļu pieprasījums jaunā Darba likuma normu nodrošināšanai un papildus tika piešķirtas 5 štata vietas Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļiem. Papildus piešķirtie finanšu līdzekļi – Ls 38 363.
Ar grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2002.gadam” Valsts kontroles budžetā iekļauti PHARE 2000 projektā „Valsts izdevumu vadība” paredzētie finanšu līdzekļi Ls 280 250. Šos līdzekļus nebija iespējams izmantot sakarā ar līguma parakstīšanas procedūras aizkavēšanos Briselē. Līgums tika parakstīts 2001.gada 26.oktobrī.

Valsts kontroles izdevumu segšanai  Ls 1 880 852
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem  Ls 1 414 472
Maksas pakalpojumi (telpu īre 13,8 m2)  Ls 800
Ārvalstu finanšu palīdzība  Ls 465 500
Izdevumi – kopā  Ls 1 880 852
Uzturēšanas izdevumi  Ls 1 747 352
Kārtējie izdevumi  Ls 1 746 852
tajā skaitā atalgojumi  Ls 908 808
Iemaksas starptautiskajās organizācijās  Ls 500
Izdevumi kapitālieguldījumiem  Ls 133 500
Kapitālie izdevumi Ls 133 500

Valsts kontroles budžeta pieprasījumā 2002.gadam tika daļēji atbalstīts:

  • Likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 30.panta trešā daļa – Valsts kontroles atzinumi par budžeta finansēto institūciju un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas pareizību. Šī likuma norma ir saskaņota ar Eiropas Savienības prasībām.
  • Ārvalstu finanšu līdzekļu revīzijas metodoloģijas izstrādāšana.
  • Minimālās algas paaugstināšana.

Pilnībā neatbalstītie pasākumi:

  • Informācijas tehnoloģiju attīstība un modernizācija.
  • Mācības – Valsts kontroles revīzijas personāla kvalifikācijas celšana.
  • Valsts kontroles administratīvās ēkas renovācijas projekts (1.posms).

Dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem

graf18

Darba samaksa

graf19

Kārtējie izdevumi

graf20

Izdevumi kapitālieguldījumiem

graf21

Aina Zvanītāja,
valsts kontroliera padomniece

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLES BILANCE

img2002_15

img2002_16

img2002_17

img2002_18

 

 

Vizītes, piedalīšanās semināros, konferencēs un kongresos 2002.gadā

 

  • SIGMA Revīzijas rokasgrāmatu sagatavošanas darba grupas seminārs Viļņā (Lietuvā) no 25. līdz 27.martam.
  • Stažēšanās programma Eiropas Revidentu tiesā Luksemburgā no 1.marta līdz 31.jūlijam.
  • Dalība seminārā „Mācību kursu pasniegšanas paņēmieni” Krakovā (Polijā) no 8. līdz 26.aprīlim INTOSAI finansētās reģionālās mācību programmas „Lektoru mācības” ietvaros.
  • Lietuvas Valsts kontroles delegācijas vizīte Rīgā 8. un 9.aprīlī.
  • EUROSAI Vides revīziju darba grupas sanāksme Parīzē (Francijā) no 10. līdz 14.aprīlim.
  • Valsts kontroliera R.Černaja vizīte Dānijas Karalistes Valsts kontrolē Kopenhāgenā no 15. līdz 17.aprīlim.
  • Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu, Kipras, Maltas, Turcijas un ERT starptautiskās darba grupas sanāksme Maltā no 25. līdz 26. aprīlim.
  • ERT rīkotais seminārs ES kandidātvalstu augstākām kontrolējošām institūcijām Luksemburgā no 16. līdz 17.maijam.
  • Ukrainas Valsts kontroles delegācijas vizīte Rīgā no 16. līdz 17.maijam.
  • Pieredzes apmaiņas brauciens uz Lielbritānijas VK no 15. līdz 17.maijam sadarbības projekta (Twinning) ietvaros, lai iepazītos ar personāla attīstības jautājumu risināšanu un mācību organizāciju.
  • EUROSAI 5.kongress Maskavā (Krievijā) no 27. līdz 31.maijam.
  • Latvijas un ES Asociācijas komitejas sēde Briselē (Beļģijā) 12.jūnijā, kurā Latvija sniedza informāciju par VK attīstības progresu.
  • SIGMA Revīzijas rokasgrāmatu izstrādes darba grupas seminārs Sofijā (Bulgārijā) no 24. līdz 26.jūnijam par tematu „Revīzijas politika un standarti”.
  • Pieredzes apmaiņas brauciens uz Lielbritāniju no 14. līdz 26.augustam Latvijas – Apvienotās Karalistes kopprojekta „Bibliotēku sistēma Apvienotajā Karalistē” ietvaros.
  • Gadskārtējā Baltijas un Ziemeļvalstu AKI konference Rīgā (Latvijā) no 2. līdz 5.septembrim.
  • SIGMA Revīzijas rokasgrāmatu sagatavošanas darba grupas seminārs Bratislavā (Slovākijā) no 23. līdz 25.septembrim par vadlīnijām, auditējot iekšējās finanšu kontroles sistēmas valsts sektorā.
  • Otrais Eiropas Vides revīziju seminārs Golavicē (Polijā) no 2. līdz 3.oktobrim.
  • Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu, Kipras, Maltas, Turcijas un ERT starptautnieku (Liaison Officers) sanāksme Luksemburgā no 3. līdz 4.oktobrim.
  • SIGMA Rokasgrāmatu sagatavošanas darba grupas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu AKI un ERT seminārs „Revīziju kvalitātes nodrošinājums” no 21. līdz 24.oktobrim Gdaņskā (Polijā).
  • Valsts kontroliera R.Černaja vizīte Ķīnas Tautas Republikas Valsts kontrolē Pekinā (Ķīnas Tautas Republikā), kā arī reģionālajās dienvidu provinču AKI struktūrās no 22. līdz 28.oktobrim.
  • Seminārs „Valsts kontrole un finanšu kontrole cīņā pret korupciju” Viļņā (Lietuvā) 5. un 6.novembrī.
  • Valsts kontroliera R.Černaja vizīte OLAF mītnē Briselē (Beļģijā) 13.un 14.novembrī.
  • Konference “Integritāte, caurspīdīgums un atbildība valsts sektorā” Tallinā (Igaunijā) no 20. līdz 22.novembrim. Konferencē piedalījās trīs Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu pārstāvji.
  • ES augstāko kontrolējošo institūciju kontaktu komitejas sēde un Eiropas Revidentu tiesas 25 gadu darbības gadadienas sanāksme Luksemburgā no 26. līdz 29.novembrim.
  • Centrālās un Austrumeiropas augstāko kontrolējošo institūciju vadītāju gadskārtējā sanāksme no 11. līdz 16.decembrim Bukarestē (Rumānijā).

 

 

Latvijas Republikas Valsts kontroles struktūra

 

sh2002_8