Gada pārskats – 2003

 

SATURS

 

Valsts kontrolieris vērtē 2003.gada veikumu

2003.gads Valsts kontroles (VK) dzīvē ir bijis ļoti nozīmīgs un arī īpašs, jo VK ir sekmīgi nostrādājusi desmit gadus, un man ir bijis tas gods, laime, tiesības un pienākums šo iestādi vadīt. Grūti, protams, ir vērtēt pašam sevi, bet, vērtējot savu kolēģu veikumu šajos gados, par padarīto varu teikt tikai atzinīgus vārdus. Par Valsts kontroles veikumu desmit gados, kopš tā atsāka savu darbību pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā, runājām arī VK jubilejas reizē, un šeit vēlos tikai pieminēt jubilejas gadskārtu.

Jāteic, ka pārskata gads ir bijis bagāts gan ar ikdienas darbiem, gan arī ar tādiem notikumiem un pasākumiem, kas ir vienreizēji. Pirmkārt, vēlētos sākt ar notikumiem, kas saistīti ar VK virzību uz sadarbību ar Eiropas Savienību, tas ir, gatavošanās Eiropas Savienības līdzekļu izlietošanas uzraudzībai.

2003.gadā sekmīgi īstenojām Lielbritānijas Valsts kontroles un Latvijas Republikas Valsts kontroles divpusējās sadarbības (Twinning) projektu „Valsts izdevumu vadības uzlabošana”. Tas ir piemērs, kā Eiropas Savienības dalībvalsts – Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste – palīdz postsociālisma grupas valstij sakārtot valsts finanšu uzraudzības jomu. Īstenojot projektu, ir veikti pasākumi un izstrādāti dokumenti, kas uzlabos VK administratīvās spējas un revīzijas darba metodoloģiju. Projekta gaitā ir izstrādāta Finanšu revīzijas rokasgrāmata un Lietderības revīzijas rokasgrāmata. Es minu tikai virsrakstus, lai gan patiesībā katrs no šiem darbiem ir vesela apraksta vērts.
2003.gadā pirmo reizi tika pieņemts un īstenots VK korporatīvais plāns. Tas ir dokuments, kas nosaka VK darbības prioritātes, plānoto darbu apjomu, laika un pieejamo finanšu resursu sadali. Informācija, ko iegūst, analizējot korporatīvā plāna izpildi, ir argumentēts pamats VK padomes lēmumu pieņemšanai par turpmākajiem darba plāniem, par darbu racionālu sadali starp departamentiem un par plānotajiem uzdevumiem atbilstīga finansējuma nodrošināšanai. VK padome uzraudzīja šā plāna īstenošanu, un tā izpildes gaitā padomei tika organizēti vairāki semināri un nodarbības, kuros tika apgūti labākie veidi, kā to izdarīt.

Pārskata gadā ir bijuši notikumi, kas nostiprinājuši Latvijas Valsts kontroles un vienlaikus arī Latvijas valsts nozīmību starptautisko procesu norisē – mūsu iestāde no palīdzības ņēmējas ir kļuvusi par palīdzības devēju, un VK ir jau tādi speciālisti, kā, piemēram, Ina Balceviča un Dace Grīnberga, kuras ir starptautiski sertificēti mācību spēki un kā pasniedzējas piedalījušās IDI (INTOSAI Development Initiative – iniciatīvas grupa INTOSAI attīstībai) organizētajos revīziju semināros. Mūsu mācību spēki piedalījušies arī VK revīziju personāla mācību procesā, vadot mācības par finanšu un lietderības revīziju veikšanu. Tas liecina par VK izaugsmi relatīvi īsā laikā – desmit gados. Es ļoti labi atceros pirmos gadus, kad pie mums brauca starptautiskie eksperti un stāstīja lietas, kuras nezinājām, bet kurās tagad revīzijas personāls brīvi orientējas, jau sākot no revidenta palīgiem. Tas ir viens no VK izaugsmes rādītājiem. VK iekšējo izaugsmi ir veicinājusi arī iekšējā audita struktūras sekmīga darbība, kas veiksmīgi sadarbojas ar citām iekšējā audita vienībām valsts iestādēs. Jāatceras, ka pavisam nesenā pagātnē, tas bija 1996.gadā, VK bija iniciatore iekšējā audita sistēmas veidošanai mūsu valstī, un tagad var redzēt, ka šis darbs virzās uz priekšu, jo iekšējā audita sistēma Latvijā ir izveidota un attīstās sekmīgi. Finanšu sistēmas sakārtošanu un nostiprināšanos mūsu valstī veicina arī VK revidenti, kuri darbojas kā šīs sistēmas neatņemama sastāvdaļa. VK ir pārstāvēta arī ar Ministru kabineta rīkojumu izveidotajā Iekšējā audita padomē – padomes priekšsēdētāja vietniece ir Guna Kalniņa – Priede.

Pēc četru gadu sadarbības – pārliecināšanas, propagandas un starptautiskās pieredzes izplatīšanas – 2003.gadā sākās jauns sadarbības posms starp Latvijas Republikas Saeimu un Valsts kontroli. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nodrošina VK atgriezenisko saiti ar parlamentu, izskatot VK ziņojumus un atzinumus par likumprojektiem. 2004.gada sākumā LR Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija viesojās Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Parlamentā pie līdzīgas komisijas. Citās valstīs ir dažādi ieteikumi un prakse par šādu komisiju sadarbību ar augstākajām revīzijas iestādēm, bet tikai dažās tāda sadarbība pastāv praksē. Tas attiecināms ne tikai uz jaunizveidotajām valstīm, bet arī uz valstīm, kur ir stabilas demokrātijas tradīcijas. Pēc informācijas, kas iegūta starptautiskajās konferencēs, apmainoties domām par sadarbības pieredzi ar valsts likumdevējiem, jāteic, ka sadarbību bieži vien traucē vecās, bremzējošās tradīcijas, kuras lauzt ir grūtāk nekā iedibināt jaunus, progresīvus sadarbības veidus.

Mūsu valsts augstākajai revīzijas iestādei ir iespēja gan pārņemt to informāciju, kas gadsimtos veidojusies citās valstīs, gan radoši izmantot pieredzi, kas gūta, piemērojoties jaunajiem Eiropas Savienības apstākļiem un iniciatīvām finanšu resursu racionālas izmantošanas jomā.

Pasaules Banka, kas pasaulē ir viens no lielākajiem finanšu turētājiem, iestājas par cīņu pret negodīgu rīcību, krāpšanos un korupciju, jo tā ir pasaules mēroga sērga, ar kuru ir kopīgi jācīnās gan Latvijā, gan citās valstīs.

Jau vairākus gadus notiek VK sadarbība ar ārvalstu partneriem revīziju jomā. Revīzijas veicam saskaņā ar Starptautisko revīzijas standartu nosacījumiem, praksi un pieredzi. Viena no tām ir bijusi revīzija, kurā pēc vienotas programmas Baltijas jūras reģiona valstis veica revīziju par Helsinku konvencijas ievērošanu un noslēgumā gatavoja kopīgu ziņojumu. Tika risināti arī jautājumi, kas saistīti ar pirmsiestāšanās ES finanšu resursu izmantošanas likumību. Šajā gadījumā, kooperējoties ar Eiropas Revīzijas palātu, VK veica revīzijas par SAPARD līdzekļu apgūšanu paredzētajā termiņā un apjomā, kā arī revīzijas par ISPA līdzekļu apgūšanu. Nākotnē VK pārbaudīs ES strukturālo fondu vai citu ES palīdzības līdzekļu izlietošanu, kas būs pieejami Latvijā.

Jauns izaicinājums, pie kura jāstrādā VK, ir jautājums par to, vai Latvija godprātīgi, likumīgi un pareizi kārto savas finanšu saistības ar Eiropas Savienību, tas ir, Latvijas Republikas maksājumi ES budžetā.

Pēc sekmīga divpusējā sadarbības projekta īstenošanas ar Lielbritānijas Valsts kontroli 2003.gadā tika uzsākts sadarbības projekts ar Nīderlandes Karalistes Valsts kontroli, ko atbalsta Nīderlandes valdība. Šā projekta ietvaros VK strādā, lai īstenotu iestādes tālāku administratīvās kapacitātes pilnveidošanos, un Nīderlandes kolēģi sniedz metodisko palīdzību arī vairākos revīziju jautājumos.

Dalība sadarbības projektos revidentiem un citiem VK darbiniekiem ir, no vienas puses, papildu slodze, bet, no otras puses, nepieciešamība attīstīties un pilnveidoties tālāk. Paradoksāls VK revīzijas personāla kvalifikācijas rādītājs ir tas, ka pēdējā laikā VK pamet arvien vairāk jaunu darbinieku. Darbs VK viņiem ir devis plašas zināšanas par Eiropas finanšu resursu izlietošanu un zināšanas par Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Šo darbinieku kvalifikācija ir tik augsta, ka viņi spēj atrast daudz labāk apmaksātu darbu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Diemžēl VK darba samaksas sistēma nav spējīga konkurēt ar šiem piedāvājumiem. Lielbritānijas galvenais valsts kontrolieris sers Džons Borns mierināja, ka Latvijā pagaidām ir situācija, ka darbaspēks no valsts iestādēm aizplūst uz privāto sektoru, bet Anglijā jau norit pretējais process – darbinieki, kuri aizgājuši no publiskā sektora un uzkrājuši pieredzi privātajā sektorā, atkal atgriežas Valsts kontrolē. Mūsu valstī tā pagaidām ir neierasta situācija, bet pasaules prakse un pieredze liecina, ka notiek abpusēja darbaspēka migrācija starp publisko un privāto sektoru. Es domāju, ka Latvijā tas būs nākamās desmitgades jautājums un mēs sagaidīsim darbaspēka plūsmu no privātā sektora uz publisko.

Attiecībā uz revīzijām pārskata gadā gribētu pieminēt to, ka aktīvāka kļuvusi VK sadarbība ar valsts un pašvaldību sektoru. VK ir veikusi vairākas svarīgas revīzijas, ko ierosināja MK, un ir piedalījusies valsts budžeta sastādīšanā. Budžeta analīzes procesā piedalījās VK darbinieki Maija Prāma, Aelita Jaunroze un Zaiga Eglīte.

Kā nozīmīgāko darbu pagājušajā gadā gribētu pieminēt Pašvaldību revīzijas departamenta finanšu pārskatu atestācijas revīzijas. Jāteic, ka kopš tiek veiktas šīs revīzijas, būtiski ir palielinājušies kopējie pašvaldību bilances aktīvi un kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumu un izdevumu rādītāji. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts finanšu reitings varētu būt daudz augstāks, nekā tas tiek novērtēts patlaban.

Par pašvaldību revīziju jautājumiem ir ieinteresējušies mūsu ārvalstu kolēģi, jo LR Valsts kontrole ir viena no retajām augstākās revīzijas iestādēm, kas revidē pašvaldības. Citās valstīs vēl notiek politiskas diskusijas, vai to drīkst darīt vai nē. Latvijā šis politiskais lēmums tika pieņemts pirms septiņiem gadiem un acīmredzami dod panākumus. Lai sasniegtu vēl labākus revīzijas darba rezultātus šajā revīzijas jomā, jāpilnveido revīzijas metodoloģija un jāuzlabo sadarbība ar privātā sektora revidentiem – zvērinātajiem revidentiem.

Arī Valsts budžeta revīzijas departamentā tiek veiktas ministriju un citu valsts iestāžu finanšu pārskatu atestācijas revīzijas. Nopietns darbs departamentos paveikts ministriju un citu valsts iestāžu likumības un lietderības revīziju jomā – gan Valsts budžeta revīzijas departaments, gan Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments analizējuši līdzekļu izmantošanas likumību un lietderību veselības aprūpes jomā. Tas ir svarīgs valsts finanšu bloks, kur tiek tērēti ļoti lieli līdzekļi, bet galarezultāti tomēr nav apmierinoši. Domāju, ka šis darbs ir jāturpina, lai sasniegtu veselības aprūpes uzlabošanos valstī, nevis vienkārši sniegtu pārskatus par finanšu līdzekļu izlietojumu.

Privatizācijas process valstī praktiski jau tuvojas nobeigumam, un VK ir veikusi nopietnu darbu privatizācijas procesa revīzijas jomā. Te var minēt iepriekšējo gadu revīzijas, piemēram, revīziju „Latvijas Kuģniecībā”, kurā VK atklāja desmitiem miljonu nelietderīgus tēriņus, pērkot kuģus, valsts uzņēmumu dažāda veida ziedojumus ar vairāku fondu palīdzību, kas netika izmantoti noteiktajiem mērķiem, bet nelikumīgi sadalīti vairākām personām. Pamatojoties uz VK revīziju galarezultātā iegūtajiem atklājumiem, ir ierosinātas krimināllietas un izmeklēšana šajās lietās vēl turpinās.

Pārskata gadā Privatizācijas procesa revīzijas departaments daudz uzmanības veltīja dzīvojamo māju privatizācijas un valsts nekustamo īpašumu izmantošanas jautājumiem. Valsts kontroles veikums liecina, ka šajās jomās valda liela nesakārtotība, un gan VK, gan tiesībsargājošajām institūcijām vēl ilgi būs jāstrādā, lai izvērtētu pārkāpumus un vainīgās personas sauktu pie atbildības.

2003.gadā tika uzsākta gatavošanās Viduseiropas un Austrumeiropas valstu, Kipras, Maltas un Turcijas augstāko kontrolējošo institūciju sanāksmei, jo iepriekšējā sanāksmē Bukarestē (Rumānija) LR Valsts kontrolei tika uzticēts gods šo pasākumu organizēt Rīgā.
Sanāksme notika 2004.gada pirmajā ceturksnī un, palūkojoties atpakaļ, varu teikt, ka jautājumu loks, par ko spriedām šādā sanāksmē pirms astoņiem gadiem Luksemburgā un tagad, liecina par ES kandidātvalstu finanšu kontroles ievērojamu izaugsmi. Rezolūcijas, ko 2004.gada sanāksmes dalībnieki pieņēma šajā seminārā, bija par revīzijas kvalitātes jautājumiem, par augstāko revīzijas iestāžu neatkarības kritēriju nostiprināšanu, kā arī par atsevišķa veida revīzijas metodisko dokumentu ieviešanu, un tas liecina par revīziju teorētiskās bāzes un praktiskās darbības kvalitātes būtisku uzlabojumu.

Protams, ka ir vēl daudz jautājumu, kuri VK būs jārisina nākotnē un kuru risināšanai VK gatavojas. Nākotnes uzdevumi ir metodiskās bāzes radīšana revīzijām par valsts un pašvaldību iepirkumiem, revīzijas par Eiropas Savienības finanšu resursu izlietošanas likumību, lietderību un pareizību, pārbaudot to izlietojumu līdz pat galalietotājam. Nākotnē nopietns revīziju darbs paredzams iestādēs, kas rūpējas par valsts drošību, un Latvijas kā NATO dalībvalsts funkciju veikšanai paredzētā finansējuma izlietošanas uzraudzībā.

Raits Černajs,
valsts kontrolieris

 

Īsi par Valsts kontroli

 

Juridiskais statuss un revīzijas tiesiskais nodrošinājums
Latvijas Republikas Satversmes 87.pants noteic, ka Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde.
Valsts kontroles darbību reglamentē:

  • Valsts kontroles likums (pieņemts Saeimā 2002.gada 9.maijā);
  • Valsts kontroles nolikums (apstiprināts 05.05.2003. Valsts kontroles padomes administratīvajā sēdē; grozījumi: 26.01.2004. Valsts kontroles padomes protokollēmums).

Valsts kontroles vieta un loma Latvijas Republikā
Valsts kontrole ir viena no sešām konstitucionālajām valsts varas iestādēm Latvijā.
Valsts kontrole pakļauta vienīgi likumam.
VK vieta un loma Latvijas valstī dod tai iespēju labvēlīgi ietekmēt valsts pārvaldes uzlabošanās procesu un atbildības paaugstināšanos kontrolē pār sabiedriskajiem norēķiniem.
Valsts kontrole pārbauda:

  • valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus;
  • Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanu, kas iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos;
  • rīcību ar valsts un pašvaldību mantu.

Valsts kontrole revīzijas veic atbilstīgi Latvijas Republikā atzītajiem Starptautiskajiem revīzijas standartiem.
Valsts kontrole veic likumības un lietderības revīzijas.
VK darbība nav attiecināma uz Saeimu.
VK var brīvi izlemt jautājumus attiecībā uz revīzijas pieeju un revīzijas metodēm. Šajos jautājumos VK neierobežo ne valdība, ne valsts institūcijas, kurās veikt revīziju ir tās pienākums. Vienīgais ierobežojums ir tas, ka VK nav nodrošināta finansiāla neatkarība, jo par tās budžetu lemj Ministru kabinets, tas ir, institūcija, kur VK veic revīzijas. Vienīgi likumā iekļauta norma, ka VK budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.
Valsts kontrole:

  • katru gadu sniedz Saeimai atzinumu par finanšu ministra iesniegto saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli). VK šo atzinumu iesniedz arī Finanšu ministrijai līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 15.septembrim;
  • sniedz atzinumus par ministriju, citu centrālo valsts iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas pareizību;
  • iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam ziņojumus par īpaši svarīgiem un nozīmīgiem konstatējumiem;
  • ziņo valsts iestādēm par konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbību;
  • savas kompetences ietvaros sadarbojas ar Eiropas Savienības institūcijām un citām starptautiskām organizācijām vai institūcijām.

Mērķis
Noskaidrot, vai rīcība ar Valsts kontroles pārbaudēm pakļautajiem līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva.

Nākotnes uzdevums
Radīt valstī efektīvu sabiedrisko līdzekļu izlietošanas kontroles sistēmu un nodrošināt tās darbību atbilstīgi INTOSAI (International Organization of the Supreme Audit Institutions) Revīzijas standartiem un Eiropas Savienības vadlīnijām.

Sadarbība ar Saeimu
2002.gada 24.oktobrī Latvijas Republikas 7.Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, izveidojot arī Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kuras pienākumos ir izskatīt VK ikgadējo ziņojumu Saeimai par finanšu ministra iesniegto saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem, kā arī citus VK sagatavotos ziņojumus un VK sniegtos atzinumus par likumprojektiem. Ar 2003.gadu sācies jauns sadarbības posms starp Valsts kontroli un Saeimu, un sadarbības partneris ir minētā komisija.

Valsts kontroles darbs sekmē:

  • finanšu kontroles sistēmas izveidi un nostiprināšanos valstī;
  • likumu ievērošanu rīcībā ar valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem un mantu;
  • iekšējā audita attīstību un iekšējo revīzijas dienestu atbildības palielināšanos;
  • likumu un citu normatīvo dokumentu pilnveidošanu, pamatojoties uz revīzijās izdarītajiem secinājumiem;
  • rada pārliecību Eiropas Komisijai, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek tērēti likumīgi un lietderīgi.

Veikums
Līdz 2003.gada 30.decembrim veiktas 242 revīzijas, tajā skaitā 220 – likumības revīzijas un 22 – lietderības revīzijas.
Veiktas finanšu gada pārskatu revīzijas 567 pašvaldībās un 24 centrālajās valsts pārvaldes iestādēs.
Personāla resursi
2003.gada 31.decembrī Valsts kontrolē strādāja 178 štata darbinieki.
Finansiālie resursi
Valsts kontroles 2003.gada budžets – Ls 2 070 014 (kopā ar PHARE 2000 finansējumu).

Informācija:
Latvijas Republikas Valsts kontrole
Kr.Valdemāra ielā 26
Rīgā, LV-1010, Latvija

Darba laiks: 8:30 – 17:15
Tālrunis 2 371 7017500
Fakss  2 371 7017673
E-pasts  lrvk@lrvk.gov.lv
Mājas lapa http://www.lrvk.gov.lv

 

 

Svarīgākais Valsts kontrolē 2003.gadā

 

1. Izstrādāts un apstiprināts Valsts kontroles nolikums.
2. Valsts kontrole apstiprinājusi savu finanšu revīzijas politiku, tajā skaitā apstiprinājusi finanšu revīzijas standartus, kas atbilst starptautiski atzītajiem revīzijas standartiem.
3. Izstrādāta Finanšu revīzijas rokasgrāmata.
4. Izstrādāta Lietderības revīzijas rokasgrāmata.
5. Īstenota rezultatīva sadarbība ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju.
6. Pieņemts pirmais Valsts kontroles korporatīvais plāns.
7. Īstenots LR Valsts kontroles divpusējās sadarbības projekts ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Valsts kontroli.
8. Pirmo reizi Valsts kontrolē izstrādāta Personāla vadības stratēģija.
9. Izstrādāta un ieviesta Darba izpildes vērtēšanas sistēma.
10. Ieviesta Vienotā darba laika uzskaites sistēma.
11. Uzsākts sadarbības projekts ar Nīderlandes Karalistes Valsts kontroli.
12. Atbilstīgi apstiprinātajam iekšējā audita ilgtermiņa attīstības plānam ir izveidota patstāvīga struktūrvienība – Iekšējā audita daļa.
13. Atzīmēta Valsts kontroles dibināšanas 80.gadadiena un darbības atjaunošanas 10.gadadiena.
14. Apritēja 10 gadi (03.12.2003.), kopš Valsts kontroles darbu vada valsts kontrolieris Raits Černajs.
15. Pirmoreiz veikta lietderības revīzija par SAPARD līdzekļu apgūšanu paredzētajā termiņā un pilnā apjomā.
16. Pirmoreiz vispusīgi izanalizēta situācija veselības aprūpē – Pasaules Bankas līdzekļu un Latvijas valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumība un lietderība.
17. Izskatot sūdzības par Valsts kontroles revīziju galarezultātiem LR Augstākās tiesas Senātā, atkārtoti pierādījies, ka revīzijas veiktas kvalitatīvi un VK secinājumi ir pamatoti.
18. Pašvaldību revīzijas departamenta darbība veicinājusi pašvaldību gada pārskatu kvalitātes uzlabošanu.
19. Kopš Pašvaldību revīzijas departaments veic gada pārskatu atestācijas revīzijas, būtiski palielinājušies kopējie pašvaldību bilances aktīvi un kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumu un izdevumu rādītāji.
20. Turpinās sadarbība ar EUROSAI Vides revīziju darba grupu un Helsinku konvencijas ieviešanas darba grupu par revīzijām vides aizsardzības jautājumos.
21. Pirmoreiz veiktas vairākas lietderības pilotrevīzijas gan valsts aizsardzības, gan veselības aprūpes jomā.
22. Pirmoreiz kā pasniedzēja IDI organizētajos mācību kursos, kas februārī notika Kiprā, piedalījās Valsts kontroles speciāliste – Ina Balceviča.
23. Septembrī VK delegācija piedalījās gadskārtējā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu augstāko kontroles institūciju seminārā Puhajarvē (Igaunija).
24. Maijā Valsts kontrolē viesojās Lielbritānijas valsts kontrolieris sers Džons Borns (John Bourn).
25. Izstrādāts jauns Valsts kontroles logo un atjaunots valsts kontroliera standarts (karogs).
26. Sākusies Valsts kontroles ēkas renovācijas pirmā posma īstenošana – rekonstrukcijas projekta izstrāde.

 

 

Sadarbība ar Saeimu

 

2002.gada 24.oktobrī Latvijas Republikas 7.Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, izveidojot arī Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kuras pienākumos ir izskatīt VK ikgadējo ziņojumu Saeimai par finanšu ministra iesniegto saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem, kā arī citus VK sagatavotos ziņojumus un VK sniegtos atzinumus par likumprojektiem. Valsts kontrole šo grozījumu pieņemšanu uzskata par lielu panākumu, jo priekšlikums par pastāvīgas komisijas izveidošanu Saeimā Valsts kontroles ziņojumu izskatīšanai likumdevējam tika izteikts vairākkārt un katra sasaukuma Saeimai, tomēr atsaucību neguva.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas nolikumā paredzēta tās atbildība attiecībā uz Valsts kontroles likumā paredzētajiem ziņojumiem. Panākts, ka Valsts kontrole komisijai iesniedz arī savus priekšlikumus par grozījumiem likumos. Šogad Valsts kontrole ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem likumā „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, likumā „Par budžetu un finanšu vadību”, Zemesgrāmatu likumā un likumā „Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu, Ministru prezidenta karogu un aizsardzības ministra karogu”, kā arī saskaņā ar Valsts kontroles likuma 11.panta 8.punktu Valsts kontroles padomes apstiprinātus ziņojumus:

  • „Valsts un pašvaldību pasūtījums. 1997. – 2001.gads. Revīziju rezultāti un analīze. Publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums”;
  • „Par veselības aprūpes sistēmu”;
  • „Par valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību veiktajiem ziedojumiem”;
  • „Ziņojums pēc Valsts kontroles veiktās revīzijas Rīgas brīvostā”;
  • „Par likumības revīzijas rezultātiem, pārbaudot valsts dzīvojamo māju privatizāciju”,
  • „Par Eiropas Komisijas PHARE 2000.gada ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas projektu ieviešanas posma no 2002.gada marta līdz 2002.gada beigām īstenošanu un finansējuma izlietojumu”;
  • „Par ārstniecības nozares valsts nozīmes reģistru uzturēšanai 2001., 2002. un 2003.gadā piešķirto līdzekļu izlietojuma likumību un lietderību”;
  • „Par speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecībai un lauku attīstībai (SAPARD) finanšu līdzekļu savlaicīgu un pilnīgu apguvi”.

Minētie ziņojumi nosūtīti arī Ministru kabinetam.

Tāpat kā iepriekšējos gados saskaņā ar Valsts kontroles likuma 3.panta 1.punktu Saeimai iesniegts atzinums par finanšu ministra iesniegto saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem un Ziņojums par Latvijas Republikas 2002.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Sadarbība ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju un citām komisijām
22.janvārī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopīgā sēdē tika apspriests Valsts kontroles atzinums „Par Latvijas Republikas valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem 2001.gadā” un Ziņojums „Par Latvijas Republikas valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem 2001.gadā”.
29.janvārī Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Valsts kontroles priekšlikumus grozījumiem likumā „Grozījumi „Zemesgrāmatu likumā””.
6.februārī Publisko izdevumu un revīzijas komisija izskatīja un pieņēma tālākai virzīšanai Valsts kontroles priekšlikumus grozījumiem likumā „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.
5.martā Valsts kontroles administratīvās kapacitātes stiprināšanas un vadības sistēmas pilnveidošanas sadarbības projekta ar Nīderlandes Karalistes Valsts kontroli ietvaros Saeimā notika Nīderlandes pārstāvju un Valsts kontroles pārstāvju tikšanās ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju. Saeimas deputāti ieguva informāciju par Nīderlandes valsts augstākās finanšu kontroles iestādes sadarbību ar parlamentu.
5.martā valsts kontrolieris R.Černajs saskaņā ar Valsts kontroles likuma 60.pantu iesniedza Saeimā Valsts kontroles padomes apstiprināto revīziju 2003.gada plānu.
13.martā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē tika pārrunāti VK piedāvātie priekšlikumi grozījumiem likumā „Par budžetu un finanšu vadību”, kā arī citi ieteikumi, kas ietverti Publisko izdevumu un revīzijas komisijai iepriekš iesniegtajā Valsts kontroles ziņojumā. Ziņojums sākas ar norādi, ka joprojām nav veikti pasākumi dažu Valsts kontroles „Ziņojumā Saeimai par Latvijas Republikas valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem 2000.gadā” izteikto secinājumu un priekšlikumu īstenošanai. Minētais ziņojums Saeimā tika iesniegts 2001.gadā. Komisija konceptuāli pieņēma Valsts kontroles šā gada 5.martā iesniegtajā ziņojumā izteiktos priekšlikumus par nepieciešamiem grozījumiem likumā „Par budžetu un finanšu vadību”.
18.martā VK iesniedza Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai „Ziņojumu par veselības aprūpes sistēmu”. Ziņojumā iekļauti priekšlikumi turpmākai rīcībai, veidojot veselības aprūpes politiku.
24.martā Valsts kontrole nosūtīja Saeimai un Ministru kabinetam ziņojumu „Valsts un pašvaldību pasūtījums 1997. – 2001.gads. Revīziju rezultāti un analīze. Publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums”.
26.martā VK pārstāvji piedalījās Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē un sniedza informāciju par Valsts kontroles veiktās revīzijas „Par valsts Austrumu robežas objektu izbūves līgumiem, kuru izpilde turpināsies vai tiks uzsākta 2003.gadā” rezultātiem.
9.aprīlī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē tika izskatīts un pieņemts zināšanai Valsts kontroles Ziņojums Saeimai un Ministru kabinetam par veselības aprūpes sistēmu. Sēdē piedalījās arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti un Sociālo un darba lietu komisijas deputāti.
5.maijā Valsts kontrole organizēja Publisko izdevumu un revīzijas komisijas tikšanos ar SIGMA audita un finanšu kontroles ekspertu Jopu Froliku (Joop Vrolijk).
27.maijā Valsts kontroles sadarbības projekta ar Lielbritānijas Valsts kontroli (Twinning) valsts sektora izdevumu vadības uzlabošanai ietvaros Lielbritānijas galvenais auditors sers Džons Borns (John Born) tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, lai informētu par savas valsts augstākās finanšu kontroles iestādes sadarbību ar parlamentu.
29.oktobrī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika apspriests Valsts kontroles ziņojums par Latvijas Republikas 2002.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.
25.novembrī Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas sēdē tika apspriests Valsts kontroles ziņojumā par Latvijas Republikas 2002.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem minētais ieteikums likumam „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”.
3.decembrī valsts kontrolieris R.Černajs piedalījās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Darba kārtībā: Valsts kontroles 2003.gada revīziju gada plāna izpilde un Valsts kontroles un komisijas pirmā sadarbības gada pieredze.

* * *

Valsts kontroles likuma 45.panta pirmajā daļā paredzēts, ka Valsts kontroles gada finanšu pārskata revīziju veic zvērināts revidents (zvērinātu revidentu komercsabiedrība), kuru konkursa kārtībā izraugās Saeima. Publisko izdevumu un revīzijas komisija rīkoja cenu aptauju par tiesībām veikt šo revīziju. Atbilstīgi veiktajai cenu aptaujas procedūrai Publisko izdevumu un revīzijas komisija ierosināja Saeimai apstiprināt Valsts kontroles 2002.gada finanšu pārskata revīzijai zvērinātu revidentu komercsabiedrību „Sandra Dzerele un partneri”. 8.maijā Saeima apstiprināja lēmuma projektu „Par 2002.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”.

Indira Ozola,
valsts kontroliera padomniece

 

Atzinības raksta laureāti 2003.gadā

 

Valsts kontroles Atzinības raksts 2003.gadā ar Valsts kontroles Padomes lēmumu par apzinīgu un pašaizliedzīgu darbu piešķirts:

Aleksandram Svirido–        Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģijas loceklim, sektora vadītājam;
Marijai Bertiņai–Bērziņai–        Valsts budžeta revīzijas departamenta direktora palīdzei.

Valsts kontroles 80.gadskārtas, kopš pieņemts pirmais Valsts kontroles darbību reglamentējošais likums, un 10.gadskārtas, kopš Valsts kontrole atsākusi savu darbību pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā, jubilejas svinīgajā sarīkojumā 2003.gada 22.augustā 21 iestādes darbinieks par apzinīgu un pašaizliedzīgu darbu saņēma Valsts kontroles Atzinības rakstu. Atzinības raksts ar Valsts kontroles Padomes lēmumu piešķirts:

Dzidrai Antenišķei–      Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas vecākajai referentei;
Ilvijai Atvarei–     Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas loceklei, sektora vadītājai;
Jānim Āboliņam–        Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģijas loceklim, sektora vadītājam;
Annai Ārmanovai–        Valsts budžeta revīzijas departamenta vecākajai valsts revidentei;
Mairai Bartaševičai–        Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta valsts revidentei;
Mirdzai Burkovskai–        apkopējai;
Birutai Caunei–        Pašvaldību revīzijas departamenta vecākajai valsts revidentei;
Aijai Feldmanei–        Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta vecākajai valsts revidentei;
Vijai Frišmanei–        Valsts budžeta revīzijas departamenta vecākajai valsts revidentei;
Verai Germovai–        Pašvaldību revīzijas departamenta vecākajai valsts revidentei;
Aivai Kenklei–        Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas loceklei, sektora vadītājai;
Līgai Kleinhofai–        Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta vecākajai valsts revidentei;
Imantam Klēģerim–       Privatizācijas procesa revīzijas departamenta vecākajam valsts revidentam;
Mārai Legzdiņai–       Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas vecākajai referentei;
Marijai Lusai–       Finanšu daļas referentei;
Jānim Ošiņam–       Pašvaldību revīzijas departamenta vecākajam valsts revidentam;
Maijai Prāmai–       Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas loceklei, sektora vadītājai;
Anitai Smiltniecei–       Privatizācijas procesa revīzijas departamenta valsts revidentei;
Indulim Šķibelim–       Valsts kontroles padomes loceklim, Privatizācijas procesa revīzijas departamenta direktoram;
Jurim Tenbergam–       Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta vecākajam valsts revidentam;
Ainai Zvanītājai–        valsts kontroliera padomniecei.

 

Valsts kontroles Korporatīvais plāns 2003.gadam

 

Valsts kontroles struktūra

 

Revīzijas darbs Valsts kontrolē

 

2003.gadā Valsts kontrolē revīzijas darbu veica četri departamenti: Valsts budžeta revīzijas departaments, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments, Pašvaldību revīzijas departaments un Privatizācijas procesa revīzijas departaments. Pārskata gadā ir pabeigtas 242 revīzijas lietas, par 18 no tām revidentu ziņojums sagatavots 2002.gadā.

Valsts budžeta revīzijas departamentā pārskata gadā ir pabeigtas 71 revīzijas lietas (no tām 10 bija 2002.gadā uzsāktās revīzijas), Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā attiecīgi – 48 (9), Pašvaldību revīzijas departamentā – 91 un Privatizācijas procesa revīzijas departamentā – 32 (12) revīzijas lietas.

Veikta Valsts kontroles likuma un likuma „Par budžetu un finanšu vadību” noteiktā kārtībā finanšu ministra iesniegtā „Latvijas Republikas 2002.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” revīzija. Pārbaude veikta, izmantojot Starptautiskos revīzijas standartus.
Pārskats atbilst likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 31.pantā noteiktajām prasībām un ietver visu finanšu rādītāju informāciju salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Saskaņā ar likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 30.panta 3.daļas nostādnēm pārskata gadā VK ir izvērtējusi 2002.gada finanšu gada pārskatu sagatavošanas pareizību 591 revidējamās vienībās. Valsts budžeta revīzijas departaments ir sniedzis atzinumus par 24 ministriju un centrālo valsts budžeta iestāžu un Pašvaldību revīzijas departaments – par 567 pašvaldību 2002.gada finanšu pārskatu sagatavošanas pareizību.

Atzinums bez piezīmes sniegts par 10 ministriju, 12 centrālo valsts iestāžu un 438 pašvaldību gada pārskatiem.
Atzinums ar piezīmi sniegts par 2 ministriju un 122 pašvaldību gada pārskatiem.
Negatīvs atzinums sniegts par 3 pašvaldību gada pārskatiem, bet 4 pašvaldībām atteikts sniegt atzinumu par gada pārskatu.

Likuma “Par pašvaldībām” 71.pants noteic, ka finanšu revīziju veikšanai, revīzijas pārskatu sagatavošanai un atzinuma sniegšanai par saimnieciskā gada pārskatu vietējās pašvaldības dome (padome) ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmas vai zvērinātus revidentus, par kuru darbu maksā no attiecīgās pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem. 2002.gadā visas 567 Latvijas pašvaldības iesniedza Valsts kontrolē 2001.gada finanšu pārskatus kopā ar neatkarīgu revidentu atzinumiem.

Raksturīgākās kļūdas 2003.gada pašvaldību gada pārskatos:

  • bilancēs nav uzrādīts viss pašvaldības īpašums;
  • nav veikta debitoru parādu salīdzināšana ar pašu debitoru uzskaites datiem;
  • debitoru sastāvā ir šaubīgie un bezcerīgie debitoru parādi;
  • pašvaldības nav ievērojušas LR Ministru kabineta noteikumus Nr.96 „Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem” – netiek rēķināts nolietojums;
  • pašvaldības uzņēmumu pamatkapitālā iekļautas privatizācijai nodotās dzīvojamās ēkas;
  • finanšu pārskatos nav uzrādīti ilgtermiņa finanšu ieguldījumi uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, sabiedriskajās organizācijās u.c.;
  • grāmatvedības uzskaitē nelieto uzkrājumu principu.

Valsts kontroliera ziņojumi
Pamatojoties uz revīziju galarezultātiem, sagatavoti astoņi ziņojumi.

Iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi
Pārskata gadā Valsts kontroles revīzijas departamenti ir sagatavojuši 70 atbildes uz saņemtajiem iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem.

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai iesniegtie materiāli
2003.gadā Valsts kontroles revīzijas departamenti Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai nosūtīja dokumentus par 14 pārskata periodā pabeigtajām revīziju lietām.

 

Valsts budžeta revīzijas departaments

 

Valsts budžeta revīzijas departamenta direktore 2003.gadā bija Valsts kontroles padomes locekle Guna Kalniņa–Priede. Darbs departamentā tika organizēts piecos sektoros, un bez sektoru vadītājiem un direktores departamentā strādāja direktora palīgs, 9 vecākie valsts revidenti, 14 valsts revidenti un 3 valsts revidenta palīgi.
Gada beigās no departamentā paredzētajām 38 štata vietām bija nokomplektētas 33 vietas.
Sadarbības projekta ar Lielbritānijas Valsts kontroli (Twinning) ietvaros departamenta darbinieki piedalījušies likumības un lietderības revīziju mācību kursos un revīzijās.
2003.gada otrajā pusē departaments aktīvi iesaistījās sadarbības projekta ar Nīderlandes Valsts kontroli aktivitātēs.
Valsts budžeta revīzijas departamenta revidējamie objekti 2003.gadā bija Latvijas Republikas 12 ministrijas, to padotībā un pārraudzībā esošās iestādes, kā arī 12 centrālās valsts budžeta iestādes. Revīzijas darbs departamentā 2003.gadā bija sadalīts piecos sektoros.

Līdz 2003.gada 31.decembrim bija pabeigtas 59 lietas.

Departamenta revīziju plānā galvenokārt tiek ietvertas revīzijas ministrijās un citās centrālajās iestādēs, kas tiek finansētas no valsts budžeta.
Valsts budžeta revīzijas departaments 2003.gadā darbojies šādos virzienos:
1. Sniegti atzinumi par ministriju un centrālo valsts budžeta iestāžu 2002.gada finanšu pārskatiem.
2. Veiktas vairākas likumības revīzijas (par valsts austrumu robežas objektu izbūves līgumiem, kuru izpilde turpinājās vai tika uzsākta 2003.gadā; par valsts iestādēs noslēgtajiem vadības līgumiem; par līdzekļu izlietojumu neparedzētajiem gadījumiem).
3. Twinning projekta ietvaros papildinātas zināšanas likumības (sevišķi finanšu pārskatu atestācijas revīziju jomā), kā arī lietderības revīzijās.
4. Veiktas ārpuskārtas finanšu revīzijas.
5. Veiktas tematiskās pārbaudes.
6. Sagatavots iesniegšanai Saeimā un Ministru kabinetā ziņojums un atzinums par 2002.gada valsts budžeta izpildes pārskatu.
7. Izskatīti iedzīvotāju un amatpersonu iesniegumi un sniegtas atbildes uz tiem.
8. Papildināta departamenta darba organizācijas normatīvā bāze.
Atzinumi par ministriju un centrālo valsts budžeta iestāžu 2002.gada finanšu pārskatiem
Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 3.panta 2.daļu departaments sniedzis atzinumus par 12 ministriju un 12 centrālo valsts iestāžu 2002.gada pārskatu sagatavošanas pareizību.
Par Saeimas un Valsts kontroles 2002.gada budžeta izpildes pārskatiem atbilstīgi normatīvo aktu nosacījumiem Valsts kontroles atzinums nav sniegts.
Atzinumi bez piezīmes sniegti par 10 ministriju un 12 centrālo valsts iestāžu pārskatiem.
Atzinumi ar piezīmi sniegti par 2 ministriju (Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas) pārskatiem:

  • Izglītības un zinātnes ministrijas konsolidētajā bilancē nav uzrādīts valsts īpašuma ieguldījums Ls 1 519 967 apjomā valsts zinātniskās un zinātniski informatīvās iestādes „Latvijas Akadēmiskā bibliotēka” statūtkapitālā. Pārskata bilances dati perioda sākumā aktīvā un pasīvā par Ls 2 975 703 atšķiras no bilances datiem 2001.gada beigās.
    Sagatavojot 2003.gada pārskatu, nav ņemti vērā norādītie trūkumi, un vēl joprojām IZM pārskatā nav uzskaitīti šie ilgtermiņa ieguldījumi;
  • Ekonomikas ministrijā nav gūta pārliecība, ka Konkurences padomes 2002.gada finanšu pārskatā uzrādītā informācija patiesi raksturo iestādes faktisko finanšu darbību un ir pilnīga visos aspektos. Savukārt, revidējot 2003.gada pārskatu, tika konstatēts, ka pieļautas analogas kļūdas, kādas fiksētas jau 2002.gadā.
    Pārējām ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, ņemot vērā noteikto kļūdu būtiskuma līmeni, atzinumi tika sniegti bez piezīmes, lai gan pārbaudēs konstatēti dažādi pārkāpumi grāmatvedības uzskaitē:
  • atbilstīgi Finanšu ministrijas 2002.gada 25.jūnija instrukcijai Nr.3 „Valsts (pašvaldības) budžeta iestāžu, pašvaldību budžetu grāmatvedības uzskaites instrukcija” nebija precizētas grāmatvedības uzskaites programmas un attiecīgie grāmatvedības uzskaites kontu plāni Kultūras, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Aizsardzības ministrijas iestādēs un Valsts kancelejā;
  • Ministru kabinetā, Radio un televīzijas padomē, Kultūras, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Finanšu un Aizsardzības ministrijas iestādēs konstatētas kļūdas budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodu izmantošanā;
  • Prokuratūrā, Augstākajā tiesā, Valsts cilvēktiesību birojā, Latvijas Mākslas akadēmijā, Patentu tehniskajā bibliotēkā, Patentu valdē, Valsts valodas centrā, Pārtikas un veterinārajā dienestā, Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrā, Latvijas Universitātē, Valsts ieņēmumu dienestā un Zemessardzes štābā nebija aktualizēti iestādes grāmatvedības uzskaiti reglamentējošie normatīvie akti.

Atzinums par 2002.gada valsts budžeta izpildi

Valsts budžeta revīzijas departaments (turpmāk – departaments) veicis Valsts kontroles likumā un likumā “Par budžetu un finanšu vadību” noteiktajā kārtībā finanšu ministra iesniegtā “Latvijas Republikas 2002. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” atestācijas revīziju.
Konstatēts, ka iesniegtais pārskats atbilst likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 31.panta 2.daļā noteiktajām prasībām un sagatavots atbilstīgi likumā “Par valsts budžetu 2002. gadam” apstiprinātajai struktūrai.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes sniegtās informācijas IKP uz vienu iedzīvotāju (faktiskajās cenās) Latvijā 2001.gadā bija EUR 3 630 un 2002.gadā sasniedza EUR 3 810, Lietuvā tas attiecīgi bija EUR 3 811 un EUR 4 223, Igaunijā – EUR 4 525 un EUR 5 010. IKP pieaugums 2002.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijā bija 6,1%, Lietuvā – 6,7%, Igaunijā – 5,0%.
Latvijā lielākie 2002.gada konsolidētā kopbudžeta izdevumi (ieskaitot tīros aizdevumus) procentos no IKP bija:

  • sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai – 12,45%;
  • izglītībai – 7,12%;
  • veselībai – 3,61%;
  • vispārējiem valdības dienestiem – 2,99%.

1.Valsts budžeta izpilde
1.1. Valsts budžeta ieņēmumi
Saskaņā ar 2002.gada pārskatu par valsts konsolidētā budžeta izpildi kopējie valsts budžeta ieņēmumi bija Ls 1 538 657 722 jeb 100% no plānotā, kopējie valsts budžeta izdevumi – Ls 1 643 154 180 jeb 96,9%, kopējo valsts budžeta tīro aizdevumu atmaksa – Ls 5 746 941. Valsts budžeta fiskālais deficīts bija Ls 98 749 517 jeb 63,2% no plānotā.
2002.gadā ieņēmumi no pamatbudžetā iemaksājamām valsts nodevām un citiem maksājumiem par valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un veiktajām darbībām apstiprināti Ls 16 190,3 tūkst. apjomā jeb par Ls 840,2 tūkst. vairāk nekā 2001.gadā. Kaut gan vairākas institūcijas nav nodrošinājušas ieņēmumu izpildi plānotajā daudzumā, faktiski valsts budžetā ieskaitīti Ls 20 291,7 tūkst. un plāns pārsniegts par 25,3% jeb par Ls 4 101,4 tūkst. 2002.gadā (tāpat kā 2001.gadā) plānu daļēji izpildījusi:

  • Izglītības un zinātnes ministrija – 56,3%;
  • Kultūras ministrija   – 66,1%;
  • Zemkopības ministrija  – 36,6%.

Savukārt Ārlietu ministrija gan 2001., gan 2002.gadā plānotos ieņēmumus pārsniegusi trīs reizes. Finanšu ministrija ieņēmumu plānu izpildījusi par 148,9 procentiem. Vienlaikus jāuzsver, ka pēdējo gadu laikā iemaksas no pārbaudēs atklātajām slēpto un samazināto ienākumu summām (Valsts ieņēmumu dienesta veikto pārbaužu, revīziju, kontroles un piedziņas darba galarezultātā papildus budžetā iekasētajiem maksājumiem) ir plānotas nemainīgas, neņemot vērā iepriekšējo gadu faktisko izpildi.

1.2. Nodokļu maksājumu parādi
Saskaņā ar Valsts kontroles revīzijās konstatēto nodokļu maksājumu parādi budžetam 2003.gada 1.janvārī bija Ls 387 696,2 tūkst., kas salīdzinājumā ar 2002.gada 1.janvāri ir samazinājušies par Ls 21 240,8 tūkst.

1.3. Rezultatīvo rādītāju izpilde
Saskaņā ar likuma „Par valsts budžetu 2002.gadam” 9.panta nosacījumiem Ministru kabinets izdod noteikumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem, kas paredz kārtību, kādā nosaka un groza rezultatīvos rādītājus un sniedz pārskatus par tiem.
2002.gada valsts budžetā apstiprināto programmu un apakšprogrammu rezultatīvie rādītāji ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināti tikai 2002.gada 23.decembrī.
Likumā „Par valsts budžetu 2002.gadam” ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm apstiprināts finansējums 532 programmām un apakšprogrammām. Savukārt rezultatīvie rādītāji apstiprināti 335 programmām un apakšprogrammām jeb 63,0% no kopējā programmu un apakšprogrammu skaita.
Revīzijās tika konstatēts, ka vēl joprojām rezultatīvo rādītāju izstrāde un to izpildes analīze notiek formāli, netiek nodrošināts budžetā apstiprināto programmu un apakšprogrammu finansējuma un līdzekļu izlietojuma mērķtiecīguma un sasniegtā rezultāta izvērtējums. Lai gan, izstrādājot valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu, Finanšu ministrija prasa izstrādāt arī sasniedzamo rezultatīvo rādītāju projektu, faktiski nav noteikta atbildība par apstiprināto rezultatīvo rādītāju neizpildi, un tā nav saistīta ar attiecīgās programmas un apakšprogrammas finansējuma samazinājumu vai pārdali. Jāuzsver, ka Ministru kabinets 2003.gada 11.marta sēdē akceptēja Finanšu ministrijas izstrādātās „Pamatnostādnes par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu”.

1.4. Valsts parāds un izsniegtie galvojumi
Likumā „Par valsts budžetu 2002.gadam” maksimālais valsts parāds gada beigās noteikts Ls 860 500,0 tūkst., faktiski 2002.gada 31.decembrī valsts parāds bija Ls 756 089,2 tūkst. un veidoja 14,6% no IKP, tajā skaitā iekšējais parāds – Ls 291 556,6 tūkst. jeb 5,6% un ārējais parāds – Ls 464 532,6 tūkst. jeb 8,9%. Valdības izsniegtie galvojumi 2002.gada beigās bija Ls 102 396,7 tūkst. apjomā.

Kopējo valsts parādu veidoja:

  • valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes (valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu līdz vienam gadam) – Ls 37 910,1 tūkst. jeb 5,0%;
  • iekšējā aizņēmuma parādzīmes (valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu no viena līdz pieciem gadiem) – Ls 253 646,5 tūkst. jeb 33,5%;
  • emitētās valsts eiroobligācijas – Ls 255 283,5 tūkst. jeb 33,8%;
  • valsts aizņēmumi no ārvalstu finanšu institūcijām – Ls 209 249,1 tūkst. jeb 27,7%.

Salīdzinājumā ar 2001.gadu kopējais valsts parāds ir palielinājies par Ls 43 149,6 tūkst., bet valsts izsniegto galvojumu apjoms gada beigās palielinājies par Ls 15 938,7 tūkst.
Tomēr, ja atbilstīgi statistiskajai informācijai salīdzina kopējo valsts parāda apjomu (gada beigās) uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs, redzams, ka 2002.gadā Latvijā tas ir samazinājies no EUR 542 uz EUR 532, bet pārējās valstīs tas ir palielinājies: Lietuvā – no EUR 1 052 uz EUR 1 101, bet Igaunijā – attiecīgi no EUR 208 uz EUR 290 uz vienu iedzīvotāju.

Latvijas valsts budžeta pārskatos saskaņā ar likumu „Par budžetu un finanšu vadību” valsts parāda definīcija ietver tikai valsts budžeta saistības, bet atbilstīgi starptautiskajai praksei šajā kategorijā ir iekļaujamas arī visu pašvaldību parādsaistības. Tāpēc iepriekš minētie aprēķini būtu precizējami, ņemot vērā Rīgas domes un pārējo pašvaldību pārskatos uzrādītās parādsaistības.

Valsts kontrole, izskatot finanšu ministra iesniegto „Latvijas Republikas 2002.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”, secināja:
1. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2002.gadā bija plānoti Ls 833,3 milj., faktiskā izpilde bija Ls 818,5 milj. jeb 98,2%. Plāns nav izpildīts par Ls 14,8 milj. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi plānoti Ls 788,8 milj., faktiskā izpilde bija Ls 803,6 milj. jeb 101,9%. Plāns pārpildīts par Ls 14,8 milj.
2. Nodokļu maksājumu parādi budžetam 2003.gada 1.janvārī bija Ls 387,7 milj., kas salīdzinājumā ar 2002.gada 1.janvāri ir samazinājušies par Ls 21,2 milj.
3. Valsts parāds 2002.gada beigās bija Ls 756,1 milj., kas salīdzinājumā ar 2001.gadu palielinājies par Ls 43,1 milj. Valsts izsniegtie galvojumi gada beigās bija Ls 102,4 milj., kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājušies par Ls 15,9 milj.
4. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nav nodrošinājušas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu precīzu plānošanu un to izlietošanu laikus atbilstīgi likumā apstiprinātajai apropriācijai un piešķirtajiem budžeta asignējumiem. 2002.gadā pamatbudžetā resursi izdevumu segšanai no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem bija apstiprināti Ls 30,0 milj., atlikums gada sākumā bija Ls 2,6 milj., bet neizlietoto līdzekļu atlikums gada beigās bija Ls 16,9 milj.
5. Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm noteikto rezultatīvo rādītāju izstrāde un to izpildes analīze notiek formāli, netiek nodrošināts budžetā apstiprināto programmu un apakšprogrammu finansējuma un līdzekļu izlietojuma mērķtiecīguma un sasniegtā rezultāta izvērtējums. Nav noteikta atbildība par apstiprināto rezultatīvo rādītāju neizpildi, un šī neizpilde nav saistīta ar attiecīgās programmas un apakšprogrammas finansējuma samazinājumu vai pārdali. 2002.gada valsts budžetā apstiprināto programmu un apakšprogrammu rezultatīvie rādītāji ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināti tikai 2002.gada 23.decembrī.
6. Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu dienestā izveidotā nodokļu datorizētā uzskaites sistēma nenodrošina nodokļu un nodokļu parādu fiksētu stāvokli attiecīgajā pārskata datumā, līdz ar to netiek nodrošināta likuma „Par grāmatvedību” 11.panta prasību izpilde un nav pārliecības, ka nodokļu parādi, ko uzņēmējsabiedrības uzrāda savos gada pārskatos, atbilst Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu uzskaitei.
7. Normatīvie akti, kas nosaka kārtību, kādā kārtojama budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaite un sagatavojami pārskati par budžeta izpildi, ir vairākas reizes mainījušies, tādā veidā apgrūtinot uzskaites darbinieku darba kvalitāti un efektivitāti.
8. Finanšu ministrija, piešķirot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, ne vienmēr izvērtē līdzekļu piešķiršanas steidzamības pakāpi un pieprasīto līdzekļu atbilstību īpaši nozīmīgiem nacionāliem pasākumiem vai katastrofu un dabas stihiju nodarīto zaudējumu kompensēšanai.
9. Noteiktajā vadības līgumu slēgšanas un pārskatu sniegšanas kārtībā nav iespējams izvērtēt, kā līgumu izpilde ir veicinājusi valsts resursu efektīvu izmantošanu budžeta programmu un apakšprogrammu noteikto mērķu sasniegšanai, kas ir galvenais nosacījums vadības līgumu slēgšanai. Ja vadības līgumos noteiktā atlīdzība nodrošina amatpersonu materiālo ieinteresētību līgumu uzdevumu izpildē, tad līgumos nav noteikti efektivitātes kritēriji darbu galarezultātu novērtēšanai. Neveicot vadības līgumu efektivitātes novērtēšanu, atlīdzība par vadības līgumu izpildi ir tikai algas paaugstinājums.

 

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments

 

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments, ko vadīja departamenta direktore VK padomes locekle Dzidra Ceihnere, 2003.gadā darbu organizēja atbilstīgi Valsts kontroles korporatīvā plāna pamatnostādnēm. Tā darbība bija vērsta uz to stratēģisko mērķu sasniegšanu, kas definēti iestādes Stratēģiskās attīstības plāna III posma īstenošanai, vienlaikus nostiprinot I un II posma rezultātus un apgūstot jauno.
Pamatuzdevums – panākt, lai visas revīzijas tiktu veiktas atbilstīgi INTOSAI revīzijas standartu prasībām un labākajai Eiropas Savienības revīziju praksei.
Departamenta mērķis aizvadītajā gadā atbilstīgi departamenta stratēģijai bija sniegt kvalitatīvu informāciju un pārliecību par finanšu kontroli pār valsts līdzekļu likumīgu un lietderīgu izlietošanu ministriju padotībā esošajās uzņēmējsabiedrībās, valsts aģentūrās, kā arī pār valsts uzņēmumu darbību, likumīgu un lietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu iepirkumiem valsts un republikas pilsētu pašvaldību vajadzībām. Īpaša vērība veltīta Eiropas Savienības un Pasaules Bankas finanšu līdzekļu tēriņiem.
2004.gada 1.janvārī departamentā darbs bija organizēts piecos sektoros un tajā strādāja 5 vecākie valsts revidenti, 15 valsts revidenti un departamenta direktora palīdze.

Aizvadītajā gadā departamentā bija liela kadru mainība. Uzvarot konkursos iekšējā audita sistēmā, citās valsts pārvaldes institūcijās tagad strādā 6 departamenta revidenti.

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā 2003.gadā faktiski pabeigtas 38 revīzijas (neskaitot plānoto revīziju tematu 7 atsevišķus revīziju uzdevumus dažādās valsts institūcijās), attiecīgi 2002.gadā uzsāktās – 9 (6 un 3), 2003.gadā uzsāktās – 29 (23 un 6) revīzijas. 2003.gadā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments ir sagatavojis 4 atbildes uz saņemtajiem iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem, kas nav saistīti ar revīziju veikšanas tiešo darbu.

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta darbs 2003.gadā aptvēra šādas revīziju jomas:
1. Finanšu līdzekļu izlietojums veselības aprūpei, tajā skaitā:
1.1. veselības aprūpei novirzītā valsts pamatbudžeta un valsts speciālā veselības aprūpes budžeta līdzekļu izlietojums slimokasēs un pie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem;
1.2. Pasaules Bankas projekta „Veselības aprūpes reforma” līdzekļu izlietojums.
2. Likumības un lietderības revīzijas par iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām.
3. ES un citu starptautisko organizāciju finanšu līdzekļu izlietojums.
4. Latvijas Bankas gada pārskata revīzija (veikta kopīgi ar auditorfirmu „Ernst&Young”).
5. Ziņojuma sagatavošana par ministriju, centrālo valsts iestāžu pārziņā esošo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību finanšu rādītājiem 2002.gadā.
6. Darbs revīzijas metodoloģijas jomā.

Atbilstīgi revīziju jomu sadalei tika veiktas likumības revīzijas par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu 2001., 2002., 2003.gadā veselības aprūpei – tika izvērtēta rīcība ar šiem līdzekļiem trīs slimokasēs, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Rīgas nodaļā, trīs slimnīcās un pie citiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

Ņemot vērā veselības aprūpi kā īpaši jutīgu jomu, par revīziju svarīgākajiem konstatējumiem sagatavoti divi ziņojumi Saeimai un Ministru kabinetam ar konkrētiem priekšlikumiem veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanai un jautājuma sakārtošanai ar ārstniecības nozares valsts nozīmes reģistriem.

Izvērtējot augstos riskus valsts resursu izlietojumā, īstenota otra departamenta stratēģijas prioritāte – veiktas 17 likumības un lietderības revīzijas par iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām. Darbs paveikts, aktīvi sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Pēc ekonomikas ministra lūguma pārbaudīta arī iepirkumu likumība VAS „Latvenergo” par renovācijas projekta īstenošanu un projektēšanas un renovācijas būvdarbu veikšanu.

Konstruktīvs darbs veikts vairākkārtēju grozījumu sagatavošanā likumam ”Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos. Šie pasākumi veikti sadarbībā ar Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisiju un Publisko izdevumu un revīzijas komisiju un bijuši saistīti arī ar likumdošanas harmonizācijas procesu, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES).

Sagatavots un Saeimā iesniegts ziņojums par veikto darbu valsts pasūtījuma revīzijās, dots darba un problēmu izvērtējums, spēkā stājoties likumam „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.

2002.gadā Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā par Latvijas gatavību iestājai ES norādīts, ka mūsu valstī jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu pirmsiestāšanās finanšu palīdzības līdzekļu atbilstīgu finanšu vadību un kontroli. Jāuzlabo spēja strādāt ar šiem finanšu instrumentiem un nākotnē ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu.
Pārskata gadā, lai īstenotu šīs nostādnes, divu revīzijas sektoru darbs atbilstīgi stratēģijai bija saistīts ar ES un citu starptautisko organizāciju finanšu līdzekļu izlietojumu. Šis finansējums aptver plašu valsts sektora revidējamo institūciju skaitu – ministrija vai pašvaldība un tās padotības iestādes, aģentūras, valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrības kā galasaņēmējas –, iekļaujot arī līdzfinansējuma pārbaudes galvenokārt no Valsts investīciju programmas.
Šajā jomā veiktas trīs revīzijas par PHARE līdzekļu izlietošanu, viena revīzijas priekšizpēte par ISPA finansēto institūciju projektu bīstamo atkritumu apsaimniekošanā un lietderības revīzija par SAPARD finansējuma izlietojumu.
Sadarbībā ar Norvēģijas Valsts kontroles revidentiem veikta revīzija „Par līdzekļu izlietojuma vadības un kontroles sistēmu darbību un efektivitāti autoceļu nozarē”.
Sekmīgi turpinājās revīziju darbs par Pasaules Bankas projekta „Veselības aprūpes reforma” līdzekļu izlietojumu un veikta revīzijas priekšizpēte par Pasaules Bankas Izglītības attīstības projektu. Pabeigtas revīzijas šajā jomā.
Ņemot vērā būtiskos konstatējumus revīzijās par PHARE un SAPARD līdzekļu izlietojumu, sagatavoti divi ziņojumi Saeimai, Ministru kabinetam un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) ar ieteikumiem un priekšlikumiem šo jomu sakārtošanai. Par abiem ziņojumiem no ERP 2003.gada novembrī un decembrī saņemtas vēstules ar augstu darba novērtējumu un vēlmi nākotnē sadarboties šo revīziju jomā.
Īpaša prioritāte bijusi revīzijām, kas sadarbībā ar ERP veiktas pēc šīs palātas metodoloģijas, kā arī „mācību” revīzijas sadarbībā ar Lielbritānijas Valsts kontroli. Divpusējās sadarbības projekta ietvaros ar Nīderlandes Karalistes Valsts kontroles kolēģiem departamenta revidenti Aijas Feldmanes vadībā veikuši revīzijas priekšizpēti lietderības un likumības revīzijai par Latvijas institūciju gatavību ES struktūrfondu līdzekļu apsaimniekošanai. Revīziju paredzēts pabeigt līdz 2004.gada jūnijam.
Departamenta darbinieki sevišķu vērību veltījuši jaunu revīzijas metožu un paņēmienu aprobēšanai un lietošanai. Gandrīz vai trešdaļu no kopējā laika budžeta departaments veltī revīzijas metodoloģijas izstrādei valsts un pašvaldību iepirkumu jomā un ES palīdzības līdzekļu revīzijās. Departamenta speciālisti izstrādājuši ES palīdzības līdzekļu revīzijas vadlīnijas, kuras akceptējusi Valsts kontroles padome, un apstiprināšanai padomē sagatavojuši ES palīdzības līdzekļu revīzijas stratēģiju 2004. – 2006.gadam, šajā jomā paredzēdami arī ilgtermiņa pasākumus. Finanšu revīzijas metodoloģijas un lietderības revīzijas metodoloģijas izstrādes darba grupas vada departamenta kolēģijas locekles I.Balceviča un D.Grīnberga. Šajā darbā aktīvi iesaistījušies arī citi departamenta revidenti: A.Feldmane, S.Siksna un kolēģijas locekle I.Atvare. Šīs speciālistes, kā arī kolēģijas locekles D.Timšāne un L.Ceimere lielu darbu ieguldījušas jauno darbinieku apmācībā. I.Balceviča un D.Grīnberga kā starptautiski sertificēti mācībspēki šo darbu veica arī citās ES kandidātvalstīs.
Atbilstīgi Valsts kontroles likuma prasībām būtisks darbs veikts, sagatavojot atzinumus par ministriju un citu institūciju sagatavotajiem Ministru kabineta noteikumu un rīkojumu projektiem – gada laikā departamentā sagatavoti aptuveni 80 atzinumi.
Saskaņā ar Stratēģiskās attīstības plānu ar savām revīzijām departaments izvirzījis mērķi radīt „pievienoto vērtību” Saeimai, Ministru kabinetam, revidējamajām vienībām un sabiedrībai.
Sadarbībā ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju un Ministru kabinetu, kam 2003.gadā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments sagatavojis un nosūtījis piecus ziņojumus ar analīzi par īpaši svarīgiem un nozīmīgiem konstatējumiem valsts budžeta, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju finanšu līdzekļu izlietojumā un ar priekšlikumiem, kā panākama finanšu vadības pilnveidošana. Visi ziņojumi ir izskatīti, apstiprinātas rīcības programmas. Pamatojoties uz revīziju konstatējumiem, iepriekšējo revīziju pieredzi, prasmju un spēju paaugstināšanu, palielinās lietderība valsts resursu izlietošanā.
Revidentu darba izpildes novērtējums ļauj noteikt jomas, kur viņiem nepieciešama papildizglītība, prasmju paaugstināšana un mācības.
Departamenta speciālistu veiktās likumības un lietderības revīzijas ļauj uzlabot vadības kontroles sistēmas ministrijās, to padotībā esošajās uzņēmējsabiedrībās, valsts aģentūrās, pašvaldībās un to iestādēs, paaugstinās tiesību aktu, procedūru un iekšējās kontroles vides efektivitāte.
Administratīvās kapacitātes uzlabošanai 2003.gadā Valsts kontrolē tika ieviesta Vienkāršā darba laika uzskaites sistēma. Departamentā ir analizēts revīzijā ieguldītā darba apjoms viena sektora ietvaros un izdarīti secinājumi par faktoriem, kas ietekmē revīzijas veikšanas gaitu un tajā patērēto laiku.

Nozīmīgākās revīzijas
Revīzijas veselības aprūpes jomā
Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta 1.revīziju sektorā, ko vadīja kolēģijas locekle L.Ceimere, 2003.gadā veiktas likumības revīzijas par veselības aprūpei novirzītā valsts pamatbudžeta un valsts speciālā veselības aprūpes budžeta līdzekļu izlietojumu slimokasēs un pie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.
Revīzijas veiktas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un atbilstīgi Starptautiskajiem revīzijas standartiem.
Pārskata laika posmā pabeigtas 11 revīzijas (četras no tām uzsāktas 2002.gadā), no tām divu revīziju materiāli tika izskatīti kolēģijas sēdē 2004.gada janvārī. Četras revīzijas uzsāktas un tiks pabeigtas 2004.gadā.
Veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai no valsts budžeta 2001.gadā novirzīti Ls 144 milj., 2002.gadā – Ls 176,7 milj. un 2003.gadā – Ls 192 milj.
Revīzijās aptverti Ls 141,8 milj. (par 2001.gadu – Ls 20,7 milj., par 2002.gadu – Ls 83,9 milj. un par 2003.gadu – Ls 37,2 milj.).
Revīzijās par veselības aprūpei novirzīto līdzekļu izlietojumu aptverti gan līdzekļu administrētāji, gan to izlietotāji, tajā skaitā:

  • trīs pašvaldību uzņēmējsabiedrības – slimokases (Daugavas, Pierīgas un Viduslatvijas);
  • Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Rīgas nodaļa, kas pilda slimokases funkcijas;
  • trīs slimnīcas (BO VSIA ,,Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”, BO VAS ,,Dzelzceļa slimnīca ,,Biķernieki”” un BO VSIA ,,Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”);
  • citi veselības aprūpes pakalpojumu un organizatoriskā nodrošinājuma sniedzēji (BO VAS ,,Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra”, BO VSIA ,,Sporta medicīnas centrs”, Valsts asinsdonoru centrs, Medicīnas aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija).

Revīziju temati plānoti tā, lai gūtu priekšstatu par veselības aprūpes nodrošināšanai novirzīto finanšu līdzekļu plūsmas un izlietojuma likumību, kā arī lietderību.
Par revīzijās konstatēto sagatavota ziņojuma daļa, kas iekļauta kopējā VK atzinumā par finanšu ministra iesniegto 2002.saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.
Saistībā ar revīzijām slimnīcās ir sagatavota un Finanšu ministrijai un Veselības ministrijai nosūtīta vēstule par problēmām, slimnīcās organizējot iepirkuma procedūras. Tajā minēti vairāki aspekti, kas ietekmē preču iepirkumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, tajā skaitā:

  • pacientu individualitātes (piemēram, nepanesības) dēļ nav iespējams katrā konkrētā iepirkuma pozīcijā izvēlēties tikai vienu piedāvājumu, tāpēc nepieciešams veikt dalītu iepirkumu;
  • medicīnas precēm, instrumentiem un iekārtām jābūt savietojamām ar pārējām iekārtām, kuras lieto slimnīcā.

To nav iespējams efektīvi nodrošināt, ievērojot spēkā esošo likumu ,,Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. Tāpēc, konsultējoties ar Veselības ministriju, Finanšu ministrijai izteikts priekšlikums apsvērt jautājumu par speciāla normatīvā dokumenta izstrādi iepirkumiem veselības aprūpes jomā. Uz šo vēstuli saņemta atbilde, ka Veselības ministrija apzinās situāciju, lai lemtu par problēmas risinājumu. Risinājuma gaitai ir paredzēts sekot 2004.gadā.
Sagatavoti un Saeimai un Ministru kabinetam nosūtīti divi ziņojumi saistībā ar veselības aprūpes organizēšanu:

  • ziņojums par veselības aprūpes sistēmu;
  • ziņojums par ārstniecības nozares valsts nozīmes reģistru uzturēšanai 2001., 2002. un 2003.gadā piešķirto līdzekļu izlietojuma likumību un lietderību. Saistībā ar šo ziņojumu saņemta Valsts kancelejas vēstule par to, ka Ministru prezidents ir iepazinies ar ziņojumu un uzdevis veselības ministrei un labklājības ministrei izvērtēt to, kā arī veikt nepieciešamās darbības trūkumu novēršanai. Savukārt no Veselības ministrijas saņemta vēstule, kurā noteikti konkrēti termiņi konstatēto trūkumu novēršanai. Turpmākajā darbā tiks sekots konstatēto trūkumu novēršanas gaitai.

Veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana ir sabiedriski jutīgs jautājums. Patlaban esošā veselības aprūpes organizācijas sistēma izveidota ar Pasaules Bankas konsultantu atbalstu, un tās izveidošanai izlietoti būtiski valsts budžeta un Pasaules Bankas kredīta līdzekļi (kopā ar paredzamajiem kredīta procentiem – Ls 12 milj.). Vērojams, ka veselības aprūpes politikas veidotāji neizprot izveidoto sistēmu. Tāpēc pastāv risks, ka to nevis pilnveidos un uzlabos, bet gan kardināli mainīs.
Tāpēc turpmākajos gados revīzijas šajā jomā tiks plānotas un veiktas tā, lai varētu konstatēt, vai veselības aprūpes sistēma tiek attīstīta, padarīta caurspīdīgāka un efektīvāka.
Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta 4.sektorā, ko vadīja kolēģijas locekle I.Atvare, turpinājās PB projekta „Veselības aprūpes reforma” līdzekļu izlietojuma pārbaude (kopējā projekta summa – Ls 5,9 milj.):
1) 2002.gadā tika pabeigta revīzija par A3 komponentu. 2003.gadā notika kolēģijas sēde un pabeigta revīzijas lieta par A3 komponentu (patērēto stundu skaits – 83, komponenta summa – Ls 3,1 milj.);
2) 2002.gadā tika pabeigta priekšizpēte par B2 komponentu. 2003.gadā uzsākta un pabeigta lietderības revīzija par B2 komponentu (revīzijai patērēto stundu skaits – 380, komponenta summa – Ls 1,6 milj.);
3) uzsākta priekšizpēte un pabeigta revīzija par B3 komponentu (priekšizpētei un revīzijai patērēto stundu skaits – 640, komponenta summa – Ls 0,8 milj.);
4) uzsākta priekšizpēte un pabeigta revīzija par C komponentu (priekšizpētei un revīzijai patērēto stundu skaits – 600, komponenta summa – Ls 0,4 milj.).
Divas pēdējās revīzijas (B3 un C komponents) tika uz laiku pārtrauktas (marts – augusts), jo tika reorganizēta revidējamā vienība – Labklājības ministrija; tika likvidēta Projekta koordinācijas vienība, darbinieki tika atlaisti un dokumenti nodoti arhīvā. Iepriekš minētais apgrūtināja revidentu darbu un aizkavēja revīziju.
Sektors sagatavoja ziņojumu par Veselības aprūpes reformu, izmantojot revīzijās par A komponentu iegūto informāciju. Šis ziņojums daļēji tika izmantots, Saeimai sagatavojot plašāku ziņojumu par veselības aprūpi, kā arī VK ikgadējā ziņojumā par budžeta izpildi.
Revīzijas par iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām
2003.gadā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta 3.sektors, ko vadīja kolēģijas locekle D.Timšāne, veica 17 likumības revīzijas par iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām. Revīzijas veiktas, pamatojoties uz 1996.gada 24.oktobra likuma „Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” un 2001.gada 5.jūlija likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasībām. Revīziju mērķis – gūt pietiekamu pārliecību par valsts vai pašvaldību līdzekļu izlietojuma likumību.
1. Pārskata gadā veiktās revīzijas
2003.gadā iesāktas un pabeigtas septiņas likumības revīzijas par iepirkumiem valsts vajadzībām:

  • Iekšlietu ministrijā par Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes administratīvā kompleksa būvniecību. Līguma summa par projekta izstrādi – Ls 127 tūkst., bet līguma summa par būvdarbu veikšanu – Ls 5 milj.;
  • Iekšlietu ministrijā par Ventspils pilsētas un policijas pārvaldes ēkas būvniecību. Līguma summa par projekta izstrādi – Ls 112 tūkst.;
  • Aizsardzības ministrijā par datortīklu paplašināšanu, datortīklu iekārtu programmu nodrošinājumu. Iepirkuma līgumsumma – Ls 2 milj.;
  • saskaņā ar likumu „Par dabas resursu nodokli” un tam pakārtotiem normatīvajiem aktiem Latvijas Vides aizsardzības fondā par dabas resursu nodokļa daļēju atmaksu subsīdiju veidā uzņēmumiem, kas veic nolietotu riepu pārstrādi vai utilizāciju. Faktiski piešķirtā subsīdiju summa – Ls 735 tūkst.;
  • VAS „Latvenergo” par administratīvās ēkas Pulkveža Brieža ielā 12, Rīgā projektēšanas un renovācijas būvdarbu veikšanu. Līguma kopsumma – Ls 7,7 milj.;
  • VAS „Latvenergo” par veiktajām procedūrām saistībā ar Rīgas TEC-1 renovācijas projekta īstenošanu;
  • Valsts ieņēmumu dienestā par tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļu, tualetes papīra, roku dvieļu un citu mājsaimniecības preču iegādi. 2003.un 2004.gadā kopā paredzēti Ls 120 tūkst.

Četras no iepriekš minētajām revīzijām veiktas, pamatojoties uz citu institūciju amatpersonu iesniegumiem, bet tikai revīzija Latvijas Vides aizsardzības fondā ir veikta atbilstīgi Valsts kontroles 2003.gada revīziju plānam. Revīzijas VAS „Latvenergo” un Valsts ieņēmumu dienestā ir neplānotas revīzijas.

2003.gadā iesāktas, bet nav pabeigtas trīs likumības revīzijas par iepirkumiem pašvaldību vajadzībām:

  • Rīgas domē par sabiedrisko attiecību konsultantu izvēli projekta „Rīgas domes e pilsētas projekts” ietvaros. Līgumsumma – Ls 389 tūkst.;
  • Rīgas domē par projekta „e-Rīga” mārketinga komunikāciju izstrādāšanu un īstenošanu. Līgumsumma – Ls 2,6 milj.;
  • Rīgas domē par e-pilsētas projekta izstrādi. Līgumsumma – Ls 1,8 milj.

Revīziju rezultāti kolēģijas sēdē tiks izskatīti 2004.gada sākumā.
2002.gada beigās uzsāktas un 2003.gadā pabeigtas trīs likumības revīzijas Aizsardzības ministrijā:

  • par optisko līdzekļu iegādi. Līgumsumma – Ls 35,6 tūkst.;
  • par sporta tērpu iegādi. Līgumsumma – Ls 31,3 tūkst.;
  • par automašīnas iegādi. Līgumsumma – Ls 10,0 tūkst.;

2002.gada beigās uzsākta priekšizpēte un 2003.gadā veiktas četras likumības revīzijas par BO VSIA „Tehnisko palīglīdzekļu centrs” darbības likumību iedzīvotāju apgādē ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un valsts pasūtījumu piešķiršanas norisi 2001. un 2002.gadā.
Pamatojoties uz tehnisko palīglīdzekļu ražotāju un piegādātāju pretenzijām par TPC rīkoto izsoļu norises gaitu un rezultātiem, kā arī par Latvijas – Dānijas projekta gaitā ieviestās tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu sistēmas darbību, Valsts kontrole 2001.gadā veica detalizētas revīzijas par BO VSIA „Tehnisko palīglīdzekļu centrs” valsts pasūtījuma piešķiršanai rīkoto izsoļu norišu atbilstību 24.10.1996. likuma „Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasībām un izvērtēja TPC darbības likumību, lietderību un pareizību iedzīvotāju apgādē ar tehniskajiem palīglīdzekļiem. Par revīzijās konstatēto tika sagatavots ziņojums, kurā tika norādīts uz būtiskākajiem pārkāpumiem, kas pieļauti valsts pasūtījuma piešķiršanai rīkotajās izsolēs, un trūkumiem BO VSIA „Tehnisko palīglīdzekļu centrs” darbībā, ieviešot Latvijas – Dānijas projekta gaitā izstrādāto tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu sistēmu. Tā kā Valsts kontroles revīzijas laikā tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu sistēma atradās tikai ieviešanas stadijā, izvērtēt tās darbības efektivitāti vēl nebija iespējams.
Tāpēc 2002.gadā tika uzsākta priekšizpēte likumības revīzijai par BO VSIA „Tehnisko palīglīdzekļu centrs” darbību 2001. un 2002.gadā iedzīvotāju apgādē ar tehniskajiem palīglīdzekļiem. Veicot priekšizpēti, tika konstatēts, ka 2001.gada valsts pasūtījuma piešķiršanas procedūrās joprojām ir vērojami būtiski pārkāpumi, kas ir pretrunā ar BO VSIA „Tehnisko palīglīdzekļu centrs” izstrādāto darbības stratēģiju. Pamatojoties uz veiktās priekšizpētes galarezultātiem, tika veikta likumības revīzija par BO VSIA “Tehnisko palīglīdzekļu centrs” darbību 2001. un 2002.gadā iedzīvotāju apgādē ar tehniskajiem palīglīdzekļiem, kā arī trīs revīzijas par valsts pasūtījuma piešķiršanai rīkoto izsoļu procedūru atbilstību normatīvo aktu prasībām.
2. Darbi, kas saistīti ar iepriekšējā pārskata gadā veiktajām revīzijām
2003.gada sākumā izskatīti 2002.gadā veikto revīziju galarezultāti:

  • revīzija par Rīgas domes Vides departamenta pašvaldības pasūtījuma piešķiršanu un izpildi Rīgas pilsētas kanāla un kanālmalas apstādījumu rekonstrukcijai;
  • priekšizpēte lietderības revīzijai (pilotrevīzija) par VAS „Latvijas Dzelzceļš” elektrovilcienu un dīzeļvilcienu rekonstrukciju un modernizāciju 2002.gadā.

2003.gadā Valsts kontroles padomē tika izskatīta Valsts ieņēmumu dienesta atkārtota prasība pārskatīt kolēģijas lēmumu un ar to apstiprināto revīzijas atzinumu par 2002.gadā Valsts ieņēmumu dienestā veikto revīziju par racionālu līdzekļu izmantošanu, i/u „Baltijas Banknote” piešķirot valsts pasūtījumu Nr. FM VID 2000/96 „Stingrās uzskaites preču pavadzīmju – rēķinu veidlapu iegāde”.
Valsts ieņēmumu dienests Valsts kontroles padomes lēmumu pārsūdzēja Augstākās tiesas Senātā. Valsts kontroles intereses Augstākās tiesas Senātā pārstāvēja kolēģijas locekle, sektora vadītāja D.Timšāne un vecākā valsts revidente L.Kleinhofa. Diemžēl Augstākās tiesas Senāts nosprieda VID sūdzību apmierināt.
Revīzijas par ES un citu starptautisko organizāciju finanšu līdzekļu izlietojumu
Galvenais darbības virziens 2003.gadā departamenta 2.sektorā, ko vadīja kolēģijas locekle D.Grīnberga, bija Eiropas Savienības divu finanšu instrumentu PHARE un ISPA ietvaros piešķirto un saņemto līdzekļu, kas iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, izlietošanas pārbaudes, noskaidrojot, vai rīcība ar šiem līdzekļiem ir bijusi tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva.
Šis uzdevums īstenojams, veicot gan likumības, gan lietderības revīzijas, un 2003.gadā sektora darbs koncentrējās uz lietderības revīziju veikšanas iemaņu attīstīšanu. Savukārt tas saistīts ar konkrētu sadarbību un informācijas apmaiņu ar vairāku valstu augstākajām kontroles institūcijām Twinning I un sadarbības projektu ar Nīderlandes Karalistes Valsts kontroli ietvaros, kā arī ar Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Komisijas delegāciju Latvijā. ERP un Eiropas Komisijas delegācijai Latvijā nosūtīts ziņojums par 2003.gadā veikto revīziju par Eiropas Komisijas PHARE 2000.gada ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas projektu ieviešanas posma no 2002.gada marta līdz 2002.gada beigām īstenošanu un finansējuma izlietojumu. 2003.gada 5.novembrī saņemta atbildes vēstule no ERP ar atzinīgu iepriekš sagatavoto ziņojumu novērtējumu un vēlmi sadarbību turpināt.
Sektorā revīzijas tiek veiktas, pamatojoties uz Starptautiskajiem revīzijas standartiem un INTOSAI revīziju veikšanas standartu 41.vadlīniju par lietderības revīzijām, LR normatīvajiem dokumentiem un Latvijas Republikas saistībām ar Eiropas Savienību. Revīziju darbu veica sektora personāls – vidēji četri darbinieki. Jāuzsver, ka sektors nav nokomplektēts pilnībā, jo revīziju joma un diapazons ir sarežģīts, revīzijas vienlaikus aptver dažādas šajā procesā iesaistītās institūcijas (valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmējsabiedrības), nepieciešamas specifiskas zināšanas, tajā skaitā svešvalodu zināšanas.
Pabeigta revīzija par Eiropas Komisijas PHARE 2000.gada ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas projektu ieviešanas posma no 2002.gada marta līdz 2002.gada beigām īstenošanu un finansējuma izlietojumu. Programmu ietvaros noslēgto līgumu kopsumma 2002.gadā bija EUR 11 601 210, tajā skaitā Latvijas līdzfinansējums EUR 2 297 915.
Tā kā PHARE Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas projektu ieviešanai ir būtiska loma Latvijas institūciju administratīvās kapacitātes paaugstināšanā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma apsaimniekošanu, tad par procesu īstenošanas gaitu un finansējuma izlietojuma novērtējumu pārskata gadā ir sagatavots „Ziņojums par Eiropas Komisijas PHARE 2000. gada ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas projektu ieviešanas posma no 2002.gada marta līdz 2002.gada beigām īstenošanu un finansējuma izlietojumu”, kas 2003.gada 17.septembrī nosūtīts Saeimai, tās Publisko izdevumu un revīzijas komisijai un Ministru kabinetam. Saeimas komisija ziņojumu izskatīja 2004.gada 4.februārī.
Kā jau iepriekš minēts, šāds ziņojums nosūtīts arī Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Komisijas delegācijai Latvijā.
Satiksmes ministrijā, bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Autoceļu direkcija” un Finanšu ministrijā pabeigta revīzija „Par līdzekļu izlietojuma vadības un kontroles sistēmu darbību un efektivitāti autoceļu nozarē”, kas tika uzsākta sadarbībā ar norvēģu kolēģiem. Kopā no Valsts autoceļu fonda un Eiropas Komisijas līdzekļiem Latvijas ceļu infrastruktūras attīstībai 2000.gadā izlietoti Ls 63,2 milj., 2001.gadā – Ls 64,3 milj. un 2002.gada 9 mēnešos – Ls 51,1 milj.
Par revīzijā konstatētajiem trūkumiem un ieteikumiem to novēršanai ziņots Finanšu ministrijai, Satiksmes ministrijai un BO VAS „Latvijas Autoceļu direkcija”.
Finanšu ministrija iesniedza prasību Valsts kontroles padomei pārskatīt Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu šajā revīzijas lietā, bet Valsts kontroles padome nolēma kolēģijas lēmumu atstāt negrozītu.
Izpildot kolēģijas lēmumā noteiktos uzdevumus, Finanšu ministrija informēja, ka Saeimā pieņemtajā 2004.gada valsts budžeta likumā speciālā budžeta statuss saglabāts tikai valsts sociālās apdrošināšanas budžetam, bet pārējie speciālie budžeti iekļauti valsts pamatbudžetā, tajā skaitā arī Valsts autoceļu fonds.
Satiksmes ministrija, iesniedzot budžeta pieprasījumu 2004.gadam, no pamatbudžeta programmas „Valsts autoceļu fonds” fondam atdalīja neraksturīgus maksājumus, izveidojot trīs atsevišķas programmas: „Valsts autoceļu fonds”, „Dotācijas pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem” un „Šķērssubsīdiju likvidēšana maksājumos par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pasažieru pārvadājumos”, tāpēc turpmāk vairs netiek paredzētas par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu iemaksas no akcīzes nodokļa naftas produktiem dzelzceļā infrastruktūras fondā.
Saņemot atbalstu no Lielbritānijas Valsts kontroles konsultantiem B.Bērneta (Bill Burnett) un P.Kārlila (Peter Carlill), veikta lietderības revīzija un sagatavots revidentu ziņojums par Eiropas Komisijas finansētās PHARE programmas CA98 LE9812.02 „Korupcijas novēršanas apmācība, likumdošana un informācijas programma” īstenošanu, novērtējot šīs programmas vadības efektivitāti, tās galarezultātu atbilstību izvirzītajiem mērķiem un programmas ilgtermiņa ietekmi. Šajā revīzijā pirmo reizi tika izmantotas jaunas revīzijas pierādījumu ieguves un apstrādes metodes, tajā skaitā veikti kvalitatīvie pētījumi.
Veiktas priekšizpētes par Tieslietu ministrijas valsts pamatbudžeta programmas 26.00.00 „Korupcijas novēršanas padomes sekretariāts” PHARE 1999.gada programmas CA 99LE9911.04 “Sadarbības veicināšana korupcijas novēršanai valsts struktūrās” realizācijas likumību un Tieslietu ministrijas valsts pamatbudžeta programmas 01.00.00 „Centrālais aparāts” PHARE 1999.gada programmas CA 99LE9911.03 „Korupcijas novēršana tiesu sistēmā” īstenošanas likumību. Izvērtējot priekšizpētes galarezultātus, departamenta kolēģija pieņēma lēmumu, ka nav lietderīgi šīs revīzijas turpināt.
2003.gadā tika uzsāktas vēl divas priekšizpētes, kas turpinās 2004.gadā:

  • par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas 14.02.00 „Eiropas Savienības finansētie institūciju projekti” ISPA 2000/LV/16/P/PA/003 „Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēma – atkritumu apglabāšanas poligona izveide” līdzekļu izlietojumu;
  • par Iekšlietu ministrijas valsts budžeta programmas 10.00.00 „Robežsardze” un apakšprogrammas 06.01.00 „Valsts policijas pārvalde” PHARE P2000 LE00.10.02 „Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģijas pilnveidošana un ieviešana saskaņā ar Eiropas Savienības EUR 1 000 000.00” līdzekļu izlietojumu.

Sadarbības projekta „Vadības sistēmas pilnveidošana un administratīvās kapacitātes nostiprināšana Latvijas Republikas Valsts kontrolē” ar Nīderlandes Valsts kontroli ietvaros sektora revidenti piedalās departamenta pilotrevīzijas „LR institucionālā kapacitāte, apsaimniekojot ES fondu līdzekļus: kritēriji, novērtēšana” priekšizpētē.
Departamenta 4.sektora (vadītāja – I.Atvare) vecākā valsts revidente A.Feldmane aktīvi piedalās sadarbības projektā ar Nīderlandi, veikdama priekšizpēti par sagatavošanos ES fondu apguvei Latvijā un revīzijā vadīdama revidentu darba grupu.
Twinning projekta ietvaros tika veikta liela apjoma lietderības pilotrevīzija „Par SAPARD programmas finanšu līdzekļu savlaicīgu un pilnīgu apguvi” (ES pirmsiestāšanās fonds SAPARD – Speciālā iestāšanās programma lauksaimniecībai un lauku attīstībai). Revīzijā tika izmantota jauna pierādījumu iegūšanas metode – aptauja. Pēc SAPARD revīzijas pabeigšanas tika sagatavoti ziņojumi Saeimai, Ministru kabinetam un Eiropas Revīzijas palātai. 2004.gada 4.februārī Valsts kontroles ziņojums par revīzijas galarezultātiem tika izskatīts Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. 2004.gada 10.februārī tika saņemta atbilde no ERP, kurā tika izteikta pateicība par saņemto ziņojumu un norādīts, ka arī ERP tuvākajā laikā plāno pabeigt revīziju par SAPARD programmu citās kandidātvalstīs un ka ERP ziņojuma kopija tiks nosūtīta Valsts kontrolei.
Twinning projekta ietvaros sadarbībā ar Lielbritānijas ekspertiem tika veikta lietderības pilotrevīzija par SAPARD līdzekļu apguvi (kopējā summa – Ls 54 milj.). Pilotrevīzijas laikā pirmo reizi tika veikta aptauja un revīzijā izmantoti aptaujas dati. Priekšizpētei un revīzijai kopā patērētas 1800 stundas. No tām aptuveni 400 stundas jeb 10 viena revidenta darba nedēļas tika veltītas aptaujas veikšanai un datu apstrādei. Par SAPARD revīzijas galarezultātiem sagatavoti ziņojumi Saeimai, Ministru kabinetam un ERP. Revīzijā iegūtā pieredze par jauno metodiku tika izmantota arī referāta sagatavošanai starpvalstu konferencei, kas 2003.gada septembrī notika Igaunijā.
Latvijas Bankas gada pārskata revīzija
Kopīgi ar auditfirmu „Ernst&Young” veikta Latvijas Bankas 2002.gada pārskata revīzija (bilances kopsumma – Ls 1 040,9 milj., procentu ieņēmumi – Ls 36,3 milj.)

Ziņojuma sagatavošana par ministriju, centrālo valsts iestāžu pārziņā
esošo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību finanšu rādītājiem 2002.gadā
Ziņojumā, ko 2003.gada III ceturksnī sagatavoja I.Balcevičas vadītais sektors, tika analizēti 12 ministriju un Nacionālās radio un televīzijas padomes kopumā iesniegtie 188 finanšu pārskati. Kopējie ieņēmumi ministriju un centrālo valsts iestāžu pārziņā esošajos uzņēmumos 2002.gadā ir bijuši Ls 627 milj., kopējie izdevumi – Ls 86 milj., kopējie pašu rīcībā esošie līdzekļi – Ls 41 milj.
Pēc analīzes ir konstatētas nepilnības atbilstīgajos normatīvajos aktos, kas varētu vājināt kontroli pār šiem finanšu līdzekļiem:
1) likums „Par budžetu un finanšu vadību” neparedz, ka Valsts kontrolē ir jāiesniedz to uzņēmējsabiedrību pārskati, kuru kapitāldaļu turētāja ir ministrija vai centrālā valsts iestāde. Saskaņā ar ministriju nolikumiem, kas stājušies spēkā laika posmā pēc 2003.gada 1.janvāra, ministrijas ir valsts kapitāldaļu turētājas pavisam 100 uzņēmumos jeb 53% no iesniegtajiem 2002.gada finanšu pārskatiem. Tātad likums pieļauj iespēju, ka Valsts kontrolei par 2003.gadu netiktu iesniegti aptuveni 53% to uzņēmumu pārskatu, kuros ministrijas ir valsts kapitāldaļu turētājas;
2) Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumos Nr.111 „Noteikumi par ministriju un centrālo valsts iestāžu pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) finanšu pārskatiem un finanšu informāciju” nav noteikts termiņš finanšu pārskatu iesniegšanai Valsts kontrolē. Lai gan praksē ministrijas un centrālās valsts iestādes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) finanšu pārskatus Valsts kasē un Valsts kontrolē iesniedz vienlaikus, tomēr ir gadījumi, ka Valsts kontrole tos saņem tikai pēc atgādinājuma par likuma „Par budžetu un finanšu vadību” prasībām.
Pamatojoties uz ziņojuma secinājumiem, tika sagatavoti priekšlikumi grozījumiem attiecīgajos normatīvajos aktos. Grozījumi pieņemti Saeimā 2004.gada sākumā.
Darbs revīzijas metodoloģijas jomā
Revīzijas departamenta darbinieki sevišķu vērību veltīja revīzijas metodoloģijas izstrādei valsts un pašvaldību iepirkumu jomā un ES palīdzības līdzekļu revīzijās.
2003.gadā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta 5.sektors (vadītāja – kolēģijas locekle I.Balceviča), kas tika izveidots 2003.gada 1.aprīlī, galvenokārt veica revīzijas metodoloģijas izstrādi:

  • sadarbībā ar Lielbritānijas Valsts kontroles pirmsiestāšanās konsultantu tika izstrādāta finanšu revīzijas rokasgrāmata un vadīta darba grupa, kas bija atbildīga par tās izskatīšanu, papildināšanu un precizēšanu. 2003.gada 20.oktobrī Valsts kontroles padomes sēdē rokasgrāmata tika apstiprināta un tika nolemts uzsākt to lietot praksē, priekšlikumu iesniegšanai nosakot termiņu līdz 2004.gada 30.aprīlim;
  • piedalījās vairākās darba grupās – gan ES palīdzības līdzekļu revīzijas vadlīniju izstrādē, gan pārskata par valsts un pašvaldību budžetu izpildi sagatavošanas metodoloģijas izstrādē , gan Lietvedības instrukcijas aktualizācijā;
  • piedalījās jauno darbinieku apmācībā, organizēja un vadīja finanšu revīzijas semināru Valsts budžeta revīzijas departamenta darbiniekiem, kā arī finanšu revīzijas rokasgrāmatas prezentācijas semināru.

D.Grīnbergas vadītā sektora darbinieki aktīvi piedalījās metodoloģijas izstrādes darbā, divpusējās sadarbības projektos, vairākās VK izveidotajās darba grupās, izstrādājot Eiropas Savienības palīdzības līdzekļu revīzijas vadlīnijas un lietderības revīziju rokasgrāmatu.
D.Timšānes vadītā sektora darbinieki turpināja revīzijas metodikas izstrādi atbilstīgi likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasībām. Tiek izstrādātas jaunas programmas, kas ir laikietilpīgs process, jo likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” divu gadu darbības laikā tajā vairākas reizes ir veikti būtiski grozījumi.
I.Atvares vadītā sektora darbinieki gada laikā iesaistījās gan Twinning projekta aktivitātēs, gan metodoloģisko materiālu izstrādē:
1) I.Atvare bija departamenta pārstāve Twinning projektā un piedalījās Twinning darba grupas sēdēs;
2) I.Atvare strādāja lietderības revīziju rokasgrāmatas darba grupā;
3) I.Atvare un A.Feldmane aktīvi darbojās ES fondu revīziju vadlīniju darba grupā un sagatavoja nodaļu par SAPARD.

 

Pašvaldību revīzijas departaments

 

Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departamenta direktors 2003.gadā bija VK padomes loceklis Agris Krūmiņš. Darbs departamentā tika organizēts sešos sektoros.
Pašvaldību revīzijas departamenta revīzijām ir pakļautas šādas revidējamās vienības:

  • pašvaldības: septiņas republikas pilsētu pašvaldības, 26 rajonu pašvaldības un visas vietējās pašvaldības – pilsētās, novados un pagastos;
  • pašvaldību izveidotās iestādes, pašvaldības uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ar pašvaldības ieguldījumu;
  • citi uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, ja to rīcībā vai glabāšanā ir pašvaldības līdzekļi vai tās tiek finansētas no pašvaldības budžeta, vai arī pašvaldības garantētiem līdzekļiem, vai tās pilda pašvaldības iepirkumu.

2003.gadā no 45 departamentā paredzētajiem strādāja 43 darbinieki. Bez sektoru vadītājiem departamentā vēl strādāja direktora palīgs, 11 vecākie valsts revidenti, 19 valsts revidenti un 5 valsts revidenta palīgi.

No visiem darbiniekiem 34 ir ar augstāko izglītību, no tiem 9 – ar maģistra grādu. 2003.gadā maģistra grādu ieguva viens darbinieks, bet pieci darbinieki beidza augstākās mācību iestādes. Patlaban maģistrantūrā mācās četri, bet izglītību augstākajās mācību iestādēs turpina 11 departamenta darbinieki.
Twinning projekta ietvaros departamenta darbinieki piedalījušies likumības un lietderības revīziju mācību kursos un semināros par Plānošanas memoranda ieviešanu praktiskajā finanšu revīziju darbā. 38 departamenta darbinieki piedalījās trīs dienu mācībās par tematu „Starptautiskie publiskā sektora grāmatvedības standarti”. Revidenti zināšanas papildinājuši arī citos kursos un semināros gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Departamenta revīziju plānā galvenokārt tiek ietvertas pašvaldības ar lielāko iedzīvotāju skaitu un lielāko līdzekļu apgrozījumu, taču izvēles veidā pārbaudes tiek veiktas arī mazākās pašvaldībās. Domājams, ka, turpinoties reģionālajai reformai, būs iespējams aptvert lielāku daļu pašvaldību.
Pašvaldību revīzijas departaments 2003.gadā darbojies šādos virzienos:
1) sniegti atzinumi par pašvaldību 2002.gada finanšu pārskatiem;
2) veiktas likumības revīzijas;
3) veiktas ārpuskārtas finanšu revīzijas;
4) veiktas tematiskās revīzijas;
5) sagatavoti ziņojumi:
a) par pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kvalitāti,
b) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai – ziņojums par pašvaldību gada pārskatu audita kvalitāti,
c) Valsts budžeta izpildes pārskata par 2002.gadu pašvaldību sadaļas atzinuma un ziņojuma projekts Saeimai;
6) izskatīti iedzīvotāju, kā arī amatpersonu iesniegumi un sniegtas atbildes uz tiem;
7) Twinning projekta ietvaros padziļināti apgūta Lielbritānijas pieredze likumības revīziju jomā (sevišķi finanšu pārskatu revīzijās);
8) strādāts pie Valsts kontroles darba organizācijas normatīvās bāzes sagatavošanas.

Atzinumu sniegšana par pašvaldību 2002. un 2003.gada pārskatiem
Likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 30.pants noteic, ka pašvaldības līdz 1.maijam iesniedz Valsts kasē gada pārskatu, kam pievienots Valsts kontroles atzinums par gada pārskata sagatavošanas pareizību.
Izpildot minētā likuma prasības, Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija 2002.gada 25.novembrī pieņēma lēmumu „Par Valsts kontroles atzinumu sniegšanas kārtību pašvaldību 2002.gada pārskatiem”, kas noteica pašvaldību gada pārskatu iesniegšanas termiņus Valsts kontrolē no 2003.gada 3.marta līdz 22.aprīlim. Grafikā noteiktajos termiņos pašvaldībām Valsts kontrolē bija jānodod pārbaudei Valsts kasē iesniedzamais gada pārskata eksemplārs kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu.
Valsts kontroles noteiktajos termiņos gada pārskatus neiesniedza Aizkraukles rajona Pļaviņu pilsēta, Alūksnes rajona Alsviķu un Gaujienas pagasta padome, Balvu rajona Balvu, Susāju un Vectilžas pagasta padome, Cēsu rajona Vecpiebalgas pagasta padome, Dobeles rajona Zebrenes pagasta padome, Jelgavas rajona Cenu pagasta padome, Krāslavas rajona Andrupenes un Bērziņu pagasta padome, Kuldīgas rajona padome, Alsungas un Kurmāles pagasta padome, Liepājas rajona Kalvenes un Nīcas pagasta padome, Ludzas rajona Blontu, Rundēnu, Zaļesjas un Zvirgzdenes pagasta padome, Madonas rajona Jumurdas, Mētrienas, Murmastienes un Varakļānu pagasta padome, Rēzeknes rajona Gaigalavas, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu un Sokolku pagasta padome, Viļānu pilsētas dome, Saldus rajona Ezeres un Vadakstes pagasta padome, Talsu rajona Īves un Strazdes pagasta padome, Valkas rajona Palsmanes pagasta padome, Ventspils rajona Jūrkalnes un Tārgales pagasta padome un Piltenes pilsētas ar lauku teritoriju dome.
Gada pārskatu izskatīšana Valsts kontrolē ieilga līdz 9.maijam.
Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departamenta revidenti pārbaudīja un departamenta kolēģija izskatīja visus 567 pašvaldību iesniegtos 2002.gada pārskatus. Tajos uzrādītā aktīvu kopsumma 2002.gada 31.decembrī – Ls 1,487 mljrd., kas ir par Ls 43 milj. vairāk nekā iepriekšējā gadā, budžeta ieņēmumi – Ls 695 milj., kas ir par Ls 183 milj. vairāk nekā iepriekšējā gadā, budžeta izdevumi – Ls 629 milj., kas ir par Ls 133 milj. vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Departamenta revidenti pārbaudīja 562 pašvaldību 2003.gada pārskatus. No iesniegtajiem pašvaldību gada pārskatiem 2003.gadā uzrādītā aktīvu kopsumma ir Ls 1,675 mljrd., kas ir par Ls 187 milj. vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2003.gada budžeta ieņēmumi ir Ls 826 milj., kas ir par Ls 131 milj. vairāk nekā iepriekšējā gadā un budžeta izdevumi – Ls 774 milj., kas ir par Ls 145 milj. vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Veicot atkārtotas revīzijas pašvaldībās, kolēģija konstatēja, ka liela daļa no aktīvu ikgadējā pieauguma ir saistīta ar iepriekšējās revīzijās konstatēto trūkumu novēršanu.

Gada pārskatos revidenti konstatēja:

  • aktīvos nav uzrādīts viss pašvaldību īpašums;
  • pamatlīdzekļiem netiek rēķināts nolietojums;
  • nepilnīgi veikta debitoru un kreditoru parādu salīdzināšana un novērtēšana;
  • aktīvi ir nepamatoti palielināti par privatizēto dzīvokļu vērtību;
  • pārskatu veidlapās ir savstarpēja datu nesakritība;
  • pašvaldības nav sakārtojušas nekustamo īpašumu uzskaiti.

Izskatot pašvaldību 2002.gada pārskatus un ņemot vērā zvērinātu revidentu sniegtos atzinumus, Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija nolēma:
1. Atteikties sniegt atzinumu 4 pašvaldībām:

  • Madonas rajona Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domei;
  • Ventspils rajona Tārgales pagasta padomei;
  • Jelgavas rajona Cenu pagasta padomei;
  • Krāslavas novada domei.

2. Sniegt negatīvu atzinumu 3 pašvaldībām:

  • Kuldīgas pilsētas domei;
  • Alsungas pagasta padomei;
  • Kurmāles pagasta padomei.

3. Sniegt atzinumu ar piezīmi 122 pašvaldībām, kas ir 21,6% no izskatītajiem gada pārskatiem.
4. Sniegt atzinumu bez piezīmes 438 pašvaldībām, kas ir 77,5% no izskatītajiem gada pārskatiem.

Raksturīgākās kļūdas 2002.gada pašvaldību gada pārskatos:
• bilancēs nav uzrādīts viss pašvaldības īpašums (Alūksnes rajona Gaujienas un Jaunalūksnes pagasta padome, Balvu rajona Susāju un Vecumu pagasta padome, Cēsu rajona Drustu, Kaives, Mārsnēnu un Mores pagasta padome, Gulbenes rajona Beļavas, Daukstu, Druvienas, Līgo, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagasta padome, Daugavpils rajona Dvietes pagasta padome, Jēkabpils rajona Aknīstes un Jēkabpils pilsētas dome, Jelgavas pilsētas dome, Krāslavas rajona Andrupenes, Asūnes, Izvaltas, Šķeltovas, Ūdrīšu, Robežnieku un Skaistas pagasta padome, Kuldīgas rajona Ēdoles un Laidu pagasta padome, Liepājas rajona Virgas un Rucavas pagasta padome, Limbažu rajona Brīvzemnieku pagasta padome un Ainažu pilsētas dome, Madonas rajona Liezeres, Murmastienes, Praulienas un Varakļānu pagasta padome, Preiļu rajona Vārkavas novada dome, Rīgas rajona Daugmales, Salas, Siguldas un Mārupes pagasta padome, Rēzeknes rajona Verēmu pagasta padome, Jūrmalas pilsētas dome, Saldus rajona Ezeres un Nīgrandes pagasta padome, Talsu rajona Kolkas pagasta padome, Sabiles novada dome un Valdemārpils pilsētas dome, Tukuma pilsētas dome, Valkas rajona Brantu, Ēveles, Palsmanes, Smiltenes un Zvārtavas pagasta padome, Sedas un Smiltenes pilsētas dome, Valkas pilsētas dome, Valmieras rajona Ķoņu, Sēļu un Vilpulkas pagasta padome un Rūjienas pilsētas dome, Ventspils rajona Jūrkalnes pagasta padome un Piltenes pilsētas ar lauku teritoriju dome);
• nav veikta debitoru parādu salīdzināšana ar pašu debitoru uzskaites datiem (Aizkraukles rajona Vietalvas pagasta padome, Gulbenes rajona Druvienas pagasta padome, Krāslavas rajona Andrupenes pagasta padome, Rīgas rajona Salas un Olaines pagasta padome);
• debitoru sastāvā ir šaubīgie un bezcerīgie debitoru parādi (Aizkraukles rajona Kurmenes, Mazzalves, Seces un Sērenes pagasta padome, Cēsu rajona Drustu, Mārsnēnu un Mores pagasta padome, Daugavpils rajona Dvietes pagasta padome, Gulbenes rajona Stradu un Tirzas pagasta padome, Jēkabpils pilsētas dome, Krāslavas rajona Andrupenes, Asūnes, Izvaltas, Šķeltovas, Robežnieku un Skaistas pagasta padome, Kuldīgas rajona Laidu pagasta padome, Liepājas rajona Lažas un Durbes pagasta padome, Limbažu rajona Brīvzemnieku un Viļķenes pagasta padome un Ainažu pilsētas dome, Madonas rajona Jumurdas un Praulienas pagasta padome, Preiļu rajona Līvānu un Vārkavas novada dome, Rēzeknes rajona Verēmu pagasta padome, Rīgas rajona Inčukalna, Siguldas un Ķekavas pagasta padome, Valkas rajona Ēveles un Smiltenes pagasta padome, Valmieras rajona Bērzaines, Kauguru un Sēļu pagasta padome);
• pašvaldības nav ievērojušas LR Ministru kabineta noteikumus Nr.96 „Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem” – netiek rēķināts nolietojums (Alūksnes rajona Gaujienas pagasta padome, Gulbenes rajona Beļavas, Līgo, Rankas un Stāmerienas pagasta padome, Valkas rajona Brantu un Zvārtavas pagasta padome, Sedas un Smiltenes pilsētas dome, Valmieras rajona Vilpulkas pagasta padome);
• pašvaldības uzņēmumu pamatkapitālā iekļautas privatizācijai nodotās dzīvojamās ēkas (Alūksnes rajona Jaunalūksnes pagasta padome, Limbažu rajona Limbažu pagasta padome, Madonas rajona Varakļānu pilsētas dome, Ogres rajona Ogresgala pagasta padome, Rīgas rajona Olaines un Ķekavas pagasta padome un Olaines pilsētas dome, Valkas pilsētas dome, Valmieras rajona Ķoņu pagasta padome);
• finanšu pārskatos nav uzrādīti ilgtermiņa finanšu ieguldījumi uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, sabiedriskajās organizācijās u.c. (Ludzas rajona Rundēnu pagasta padome, Valmieras rajona Kauguru pagasta padome, Ventspils rajona Puzes pagasta padome);
• grāmatvedības uzskaitē nelieto uzkrājumu principu (Ventspils rajona Puzes pagasta padome).
Pārskata gadā veiktās revīzijas
Valsts kontroles revīziju plānā tiek iekļautas tās revīzijas, kas uzsāktas iepriekšējā gadā, bet vēl nav pabeigtas – pārejošās revīzijas, pārskata gadā plānotās revīzijas, kā arī atstāta rezerve neplānoto revīziju veikšanai, ko nosaka pēc saņemtajiem iesniegumiem vai īpaši – kādai aktualitātei.
2003.gadā plānā bija ietvertas 94 (faktiski veiktas 92) revīzijas, no kurām 14 bija pārejošās, bet pārējas – plānotās revīzijas (gan finanšu, gan tematiskās revīzijas). No tām departamenta kolēģija izskatījusi 79 revīziju galarezultātus. Uzsāktas arī 13 neplānotas revīzijas, no kurām 11 pabeigtas jau pārskata gada laikā. 2003.gadā tika uzsāktas, bet netika pabeigtas 12 revīzijas. 2003.gadā kopējais revīziju laika budžets ir 50 389 stundas.
2003.gadā pabeigtas 2002.gadā uzsāktās 14 revīzijas un par tām pieņemti kolēģijas lēmumi.

Būtiskākie konstatējumi 2003.gadā veiktajās revīzijās:
• Tārgales pagasta pašvaldībā veikta revīzija par speciālā budžeta līdzekļu izlietojumu 1999. – 2002.gadā un konstatēti būtiski likuma „Par pašvaldībām”, „Par grāmatvedību”, „Par budžeta un finanšu vadību”, „Darba likuma” un citi pārkāpumi. Kolēģija par iespējamu nelikumīgu rīcību ar pašvaldību finanšu līdzekļiem nolēma paziņot Ģenerālprokuratūrai, bet par dabas resursu nodokļa līdzekļu nepareizu izlietojumu Ls 26 184,15 apjomā – Finanšu ministrijai;
• Daugavpils pilsētas pašvaldībā 2002.gada budžeta dokuments nav izstrādāts atbilstīgi likuma „Par pašvaldību budžetiem” un likuma „Par budžetu un finanšu vadību” prasībām; aizdevuma līgums par Ls 200 000 ar a/s „Parekss banka” noslēgts bez domes lēmuma, kā arī konstatēti citi finanšu disciplīnas pārkāpumi. Kolēģija nolēma par Daugavpils pilsētas domes amatpersonu rīcību ar pašvaldības mantu paziņot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;
• Likumības revīzijā Rīgas domē par 2002.gadu konstatēts:
a) Vides departaments 2002.gada pamatbudžeta faktiskajos ieņēmumos nepareizi iekļāvis 2001.gadā investīciju objektos ieguldītos Ls 1 525 387, bilancē nav uzrādīta dārzu un parku vērtība;
b) Satiksmes departamentā infrastruktūras objekti, kur veikti kapitālieguldījumi, nepareizi atspoguļoti bilancē Ls 30 900 288 vērtībā. Tiem netiek rēķināts nolietojums; debitori kopsavilkuma bilancē atspoguļoti bruto summā, bilancē iekļauti neatgūstamie nodokļu parādi Ls 1 094 489;
c) Rīgas dome aizņēmumu jomā nav ievērojusi likuma „Par pašvaldību budžetiem” 22. un 23.panta prasības;
d) Finanšu departaments nelikumīgi bez domes lēmumiem 2002.gadā noguldījis Ls 900 000 termiņa noguldījumos a/s „Latvijas Unibanka” kontā;
e) Rīgas dome, izveidojot Norēķinu kasi, nav ievērojusi likuma “Par uzņēmējdarbību” un Kredītiestāžu likuma prasības, jo Norēķinu kases darbība, apkalpojot pašvaldību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību kontus, atbilst darbībai, kuru likumdevējs pilnvarojis Latvijā veikt tikai kredītiestādēs.
Par kolēģijas lēmumu paziņots Rīgas domes vadībai un par Norēķinu kases darbības neatbilstību likuma prasībām – Finanšu ministrijai un reģionālās attīstības lietu ministram.
Par Rīgas brīvostas pārvaldes nenoteikto statusu kolēģijas lēmums nosūtīts Latvijas Ostu padomei, Rīgas domei, Satiksmes ministrijai, kā arī nosūtīts ziņojums LR Saeimai un LR Ministru kabinetam.
28 pašvaldībās veikta tematiska revīzija „Par Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķiršanu un izlietojumu 2002.gadā”. Pārbaudes laikā trūkumi konstatēti četrās pašvaldībās:

  • Daugavpils rajona Višķu pagasta padome Ls 9000 neatbilstīgi izlietojusi ūdensvada trases atjaunošanai;
  • Gulbenes rajona Lizuma pagasta padome Ls 5518 neatbilstīgi izlietojusi ceļa remontdarbiem;
  • Tukuma pilsētas dome par Ls 144 113 nav rīkojusi izsoli vai konkursu, kā to noteic likums „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”, kā arī tāmē nepamatoti iekļāvusi jumta seguma izmaksas Ls 711,36 vērtībā;
  • Ludzas pilsētas domei Finanšu ministrija Ls 29 000 nepamatoti piešķīrusi ūdensvada tīkla remontdarbiem, kas bija jāparedz pamatbudžetā vai piesaistītajos līdzekļos.

Pārsūdzības Valsts kontroles padomē
Kuldīgas pilsētas dome – par departamenta 2001.gada 17.decembra lēmumu revīzijas lietā „Par 2001.gada pārskatu sastādīšanas pareizību Kuldīgas pilsētas domē”. Kuldīgas pilsētas dome bija iesniegusi sūdzību Valsts kontroles padomei, kas uzdeva Pašvaldību revīzijas departamentam likumības revīzijas ietvaros, veicot revīziju par 2002.gada pārskata sagatavošanas pareizību, skatīt Kuldīgas domes rīcību saistībā ar nekustamā īpašuma ieguldījumu SIA „Kuldīgas rajona slimnīca” pamatkapitālā.
Krāslavas novada dome – izskatīts domes 16.10.2003. vēstules Nr.702 „Iebildumi par 6.oktobra kolēģijas lēmumu revīzijas lietā Nr.5.1-2-160/2003”. Valsts kontroles padome atcēla Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģijas 06.10.2003. lēmumu minētajā revīzijas lietā „Par likumības revīziju Krāslavas novada domē” daļā par pārbaudes atzinuma par iesniegto minēto faktu pārbaudi revīzijas lietā Nr.5.1-2-160/2003 apstiprināšanu un uzdeva veikt revīziju SIA „Krāslavas nami”.
Iesniegumi un sūdzības
Līdztekus revīziju veikšanai departamentā 2003.gadā ir saņemtas 68 sūdzības un iesniegumi. Departamenta darbinieki tās ir izskatījuši un snieguši atbildes. Iesniegumos galvenās pretenzijas ir par pašvaldību darbību un namīpašumu apsaimniekošanas tarifiem.

 

Privarizācijas procesa revīzijas departaments

 

Privatizācijas procesa revīzijas departaments, ko vadīja departamenta direktors, Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Indulis Šķibelis, 2003.gadā darbu organizēja atbilstīgi VK korporatīvā plāna pamatnostādnēm, un tas noteica arī departamenta pamatuzdevumus – bez privatizācijas procesa kontroles tika pārbaudītas darbības ar nekustamā īpašuma izmantošanu un apsaimniekošanu. Šajā jomā darbs paredzēts vairākiem gadiem: pārbaudīt visas centrālās budžeta iestādes, kuru valdījumā ir nodots valsts nekustamais īpašums, un noskaidrot, cik lietderīgi, pareizi un likumīgi šo īpašumu izmanto.

2003.gadā Privatizācijas procesa revīzijas departamenta darbs bija organizēts četros sektoros, kas nebija īpaši specializēti atsevišķiem darbiem. Piemēram, tematisko revīziju par mākslinieku darbnīcām veica visi sektori, jo darbs bija ļoti apjomīgs. Šajās revīzijās strādāja viss departaments, darbs, ieskaitot pārsūdzības VK padomē un Augstākās tiesas Senātā, prasīja pusotru gadu.

Personālu nosacīti var dalīt divās daļās: viena – aptuveni divas trešdaļas darbinieku, kuru darba stāžs VK ir pieci un vairāk gadu, un otra – deviņi darbinieki, kuri darbu uzsākuši 2003.gadā. Viņu pārbaudes laiks ir beidzies, viņiem ir atbilstīga izglītība un viņi ir perspektīvi darbinieki. Protams, jāpaiet zināmam laikam, lai viņi iegūtu pieredzi.

Revīziju darbs tika plānots un veikts atbilstīgi VK likuma nostādnēm un VK nolikuma nosacījumiem, VK revīzijas standartiem un finanšu plānošanas memorandam, praksē pielietojot teorētiskās zināšanas, kas iegūtas revidentu mācību programmās Latvijā un ārvalstīs.

Pārskata gadā Privatizācijas procesa revīzijas departamentā galvenie revīziju darba temati bija šādi:
1. Valsts dzīvojamo māju privatizācijas likumība.
2. „Privatizācijas aģentūras” darbības likumība un pareizība, veicot privatizācijas procesu.
3. Valsts iestāžu un uzņēmējsabiedrību darbības likumība, lietderība, pareizība un atbilstība normatīvo aktu prasībām, nodalot, nododot un apsaimniekojot valsts īpašumu.

2003.gadā sagatavots un iesniegts Saeimā un Ministru kabinetā „Ziņojums par likumības revīzijas rezultātiem valsts dzīvojamo māju privatizācijā”, kā arī „Ziņojums par valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību veiktajiem ziedojumiem”.

Privatizācijas procesa revīzijas departamentā pārskata periodā ir sagatavoti revidentu ziņojumi par 11 revīziju lietām, ieskaitot 4 revīziju lietas, kas uzsāktas 2002.gadā, un pie 16 revīziju lietām darbs turpinās 2004.gadā.

Uzsākot revīzijas par valsts nekustamo īpašumu izmantošanu, konstatēts, ka lielākā daļa valsts īpašumu apsaimniekotāju to izmanto attiecīgās institūcijas darbības nodrošināšanai, bet viena daļa šo īpašumu tiek pārdota. Tāpat secināts, ka centrālajās budžeta iestādēs, kur veiktas vismaz priekšrevīzijas, viena daļa nekustamo īpašumu vispār netiek izmantota. Pirmkārt, tam pamatā ir naudas trūkums un, otrkārt, valsts budžeta iestāžu darbības nodrošinājumam nav nepieciešams tik daudz nekustamā īpašuma. Nevajadzīgais īpašums bieži tiek iznomāts, un Valsts kontrole pārbaudēs konstatēja, ka, to iznomājot, ne vienmēr tiek ievērotas valsts intereses. Slēdzot nomas līgumus, ne vienmēr tiek nodrošināti valstij izdevīgākie nosacījumi, jo nomas maksas par valsts īpašuma izmantošanu bieži ir simboliskas un līgumi tiek slēgti uz ļoti ilgu laiku bez tiesībām pārskatīt nomas maksu. Šāda prakse nav izplatīta ne mūsu valstī, ne arī ārvalstīs, jo parasti līgumos paredz, ka atkarībā no situācijas pēc trīs vai pieciem gadiem nomas maksa tiek pārskatīta.

Valsts kontrole bez nekustamo īpašumu revīzijām joprojām turpināja privatizācijas procesa kontroli. 2002.gadā departaments pievērsās dzīvojamo māju privatizācijas jomai – revīzijām privatizācijas nozarē, kura līdz tam bija mazāk kontrolēta. 2003.gadā Valsts kontrole turpināja un pabeidza 10 revīzijas šo tematu ietvaros. Secinājumi, kas pamatojās uz revīzijās atklātajiem trūkumiem, norādīja uz Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) nelikumīgu rīcību, un līdz 2003.gada beigām turpinājās darbs ar Valsts kontrolē pieņemto lēmumu pārsūdzībām. Darbs šā temata ietvaros noslēdzās ar pārsūdzībām Augstākās tiesas Senātā, un Senāts atbalstīja Valsts kontroles viedokli, ka CDzMPK nolīgtajiem apsaimniekotājiem nav tiesību izīrēt koplietošanas telpas, bet vēlāk tās nodot privatizācijai.

Privatizācijas procesa kontrole procentuāli bija mazākā daļa no departamenta darba pārskata gadā, jo praktiski nenotika lielo objektu privatizācija, izņemot Latvijas Krājbanku.
Privatizācijas aģentūra (PA) 2003.gadā galvenokārt nodarbojās ar kontroles darbu, jo lielākā daļa objektu jau ir nodoti privatizācijai. Iepriekš privatizēto objektu uzraudzību PA parasti veic trīs gadus, kontrolējot maksājumus, uzraugot investīciju piesaisti, darbības profila un strādājošo skaita saglabāšanu.

Privatizācijas process, kas vēl turpinās, ir zemes privatizācija, jo iepriekšējos gados privatizācijas process bija sadalīts divās daļās: vispirms tika privatizēti objekti, kas atradās uz zemes, bet zeme palika valsts īpašumā. Tagad sācies otrais posms, jo jaunie īpašnieki objektu privatizāciju ir pabeiguši un tagad notiek zemes privatizācija. Personām, kam pieder objekts uz valsts zemes, ir šīs zemes pirmpirkuma tiesības. Šā procesa norisē iespējamie riski ir mazi, jo likumā ir paredzētas gan īpašnieku pirmpirkuma tiesības uz zemi, gan arī atvieglojumi un citas normas, kas noteic, ka nav jārīko konkursi un izsoles.
2003.gadā VK Korporatīvajā plānā Privatizācijas procesa revīzijas departamentam 30% revīziju darba bija paredzēts neplānotajām jeb ārpuskārtas revīzijām.

2003.gadā Privatizācijas procesa revīzijas departamentā lielākā, nopietnākā neplānotā revīzija, kas ir pabeigta, bija „Lattelekom” pārbaude pēc Ministru kabineta lūguma. Revīzijas darbu sarežģīja tas, ka notika starptautiskā tiesvedība starp „Lattelekom” īpašniekiem un ka visai informācijai bija noteikts slepenības statuss.

Privatizācijas procesa revīzijas departamentā pārskata gadā ir veikts liels darbs ar sūdzībām. Dažas no tām ir bijušas par iemeslu uzsākt neplānotas revīzijas. Lielākā daļa sūdzību ir par dzīvojamo māju privatizāciju.

Tam par iemeslu var uzskatīt Valsts kontroles veikto revīzijas darbu dzīvojamo māju privatizācijas procesa izvērtēšanā, jo par nelikumībām mākslinieku darbnīcu un nedzīvojamo telpu privatizācijā, par pārsūdzībām AT Senātā un par AT Senāta atbalstu Valsts kontroles juridiskajām nostādnēm prese plaši informēja sabiedrību.

2003.gada nogalē tematiskās revīzijas par koplietošanas telpu – bēniņu, pagrabu iznomāšanu un tālāku nodošanu privatizācijai noslēgumā un pēc Augstākās tiesas Senāta sprieduma pasludināšanas departaments veica statistisku analīzi par mākslinieku darbnīcu privatizēšanu gan Centrālajā dzīvojamo māju privatizācijas komisijā (CDzMPK), gan arī Rīgas pilsētas DzMPK. Darba mērķis bija iegūt kopainu par 729 tā saukto mākslinieku darbnīcu privatizāciju Rīgā.

Apkopojumu Valsts kontrole veica:
1) par privatizētāju darbību – no abām dzīvojamo māju privatizācijas komisijām tika apkopots, cik katrs privatizējis – atsevišķi nodalītas tās personas, kas privatizējušas vairākas mākslinieku darbnīcas;
2) par objektiem, kuros bija visvairāk privatizēto mākslinieku darbnīcu (rekords – vairāk par 1500 kvadrātmetriem Rīgā, Miesnieku ielā 14).
No 5000 CDzMPK nodotajām ēkām Valsts kontrole veica pārbaudi 100 ēkās, kas bija nodotas apsaimniekošanā firmām.

Revīzijām tika izvēlētas firmas, kurām apsaimniekošanā bija nodotas 5 – 7 Rīgas centra tuvumā esošas ēkas. Pēc nekustamo īpašumu speciālistu datiem neizbūvētu bēniņu 1 kvadrātmetra cena Rīgas centra tuvumā esošās ēkās ir USD 200 – 300, bet Vecrīgā pat USD 400 – 500 par kvadrātmetru.
Analīzē iegūtie dati liecina, ka „profesionālie” privatizētāji Rīgā iekārotos objektus privatizējuši gan ar Rīgas DzMPK, gan ar Centrālās DzMPK palīdzību.

Statistiskās analīzes galarezultātā iegūtā informācija apkopota, materiāli izskatīti Valsts kontroles padomē un nosūtīti Ģenerālprokuratūrai, kā arī sagatavots ziņojums Saeimai.
Veikts nopietns metodiskais darbs, jo tāda veida tematiskās revīzijas, kas bija jāveic pārskata gadā, departaments līdz šim nebija veicis. Tas attiecas gan uz revīzijām dzīvojamo māju privatizācijas jomā, gan uz lietderības revīzijām par nekustamiem īpašumiem, kas ir centrālo budžeta iestāžu pakļautībā. Darbā lietojamie revīzijas metodiskie paņēmieni bija jānoslīpē un jāsagatavo metodes, lai pat jaunie revidenti un revidentu palīgi, kuri Valsts kontrolē strādā trīs četrus mēnešus, piesaistot vienu pieredzējušu revidentu, kurš veic tikai uzraudzības funkcijas, neliela apjoma revīziju varētu veikt kā kvalifikācijas darbu.

2003.gadā departamenta darbinieki sadarbības projekta ar Nīderlandes Valsts kontroli ietvaros piedalījās semināros un strādāja darba grupā, kur guva pieredzi un metodisku ievirzi revīzijām par valsts budžeta iestādēm piekritīgo nekustamo īpašumu izmantošanas lietderību. Tika aplūkoti jautājumi par revīzijas pieeju lietderības revīzijās attiecībā uz nekustamā īpašuma izmantošanas lietderību.

ZIŅOJUMS SAEIMAI
Par mākslinieku darbnīcu privatizācijas procesa likumības un lietderības izvērtējumu
Saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem un Valsts kontroles likumu tika veikta revīzija par Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK), Rīgas pilsētas valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (RDzMPK), valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” (VNĪA), Rīgas domes priekšpilsētu izpilddirekciju, Valsts zemes dienesta (VZD) darbībām, veicot mākslinieku darbnīcu privatizāciju.

Revīzijas mērķis – noskaidrot situāciju par mākslinieku darbnīcu privatizācijas procesa norises atbilstību privatizāciju regulējošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem.

1. Mākslinieku darbnīcu iznomāšanas un privatizācijas procesa izvērtējums
Pēc Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas Nekustamā īpašuma vērtēšanas un inventarizācijas daļas sniegtajiem datiem Kadastra reģistrā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai līdz 2004.gada 1.janvārim bija reģistrētas 729 mākslinieku darbnīcas. Iespējams, ka faktiskais privatizēto mākslinieku darbnīcu skaits varētu būt lielāks.

Tikai neliela daļa no privatizētajām telpām līdz privatizācijas brīdim patiešām ir bijušas izbūvētas un ierīkotas kā mākslinieku darbnīcas. Šo mākslinieku darbnīcu nomnieku lielākā daļa ir Latvijā plaši pazīstami mākslinieki ar ilglaicīgiem nomas līgumiem.
Lielākā daļa telpu, kas privatizētas kā mākslinieku darbnīcas, ir nedzīvojamas telpas (bēniņi, pagrabi), kas iznomātas, lai ierīkotu mākslinieku darbnīcu. Saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” bēniņi un pagraba telpas, kā arī citas nedzīvojamās telpas ir kopīpašuma telpas, kuras tiesīgi privatizēt mājas iedzīvotāji.

Bēniņi, pagrabi, kas privatizēti kā mākslinieku darbnīcas, lielākoties ir izvietoti rajonos, kas īpaši pieprasīti nekustamā īpašuma tirgū (Vecrīga, Rīgas centrs).
Revīzijā tika konstatēts, ka CDzMPK ir vispārēja prakse, ka pēc valsts dzīvojamo māju pārņemšanas savā valdījumā privatizācijas procesa veikšanai CDzMPK to nodod apsaimniekošanai privātai firmai, kas nekavējoties veic bēniņu, pagrabu un citu nedzīvojamo telpu iznomāšanu ar mērķi ierīkot mākslinieku darbnīcu. Tad VZD mājas inventarizācijas lietās šīs telpas iezīmē kā mākslinieku darbnīcas, lai gan nekāda mākslinieku darbnīcas izbūve nav veikta un dabā tās joprojām ir tās pašas bēniņu vai pagrabu telpas. Pēc šo telpu statusa maiņas CDzMPK pieņem lēmumus par privatizāciju. Analogi ir rīkojušies Rīgas dome un tās struktūrvienības (RDzMPK un izpilddirekcijas).

Revīzijā tika konstatēti gadījumi, ka valsts un pašvaldību institūcijas dzīvokļiem ir noņēmušas dzīvojamo telpu statusu un tos iznomājušas kā mākslinieku darbnīcas, kas nekavējoties tika privatizētas. Jānorāda, ka likumdevējs noteicis kārtību, kādā ir piešķiramas dzīvokļu īres tiesības valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās, bet nav reglamentēta kārtība, kādā izvēlas nomnieku nedzīvojamām telpām, tajā skaitā mākslinieku darbnīcām.

Fiksēti gadījumi, ka dzīvojamo telpu statuss tika noņemts visai mājai, kā, piemēram, Dzirnavu ielā 23, Rīgā – divstāvu ēka, kopējā lietderīgā platība 582,82 m2. Ēkā sākotnēji bija četri dzīvokļi un trīs nedzīvojamās telpas (saskaņā ar 2000.gada 25.jūlija inventarizācijas lietu). Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas darbību galarezultātā visiem četriem mājā esošajiem dzīvokļiem noņemts dzīvokļu statuss, trīs no šiem dzīvokļiem bija neizīrēti (tukši) un viena dzīvokļa īrniekam 2000.gada 30.augustā nolemts piešķirt citu dzīvojamo platību. Visa māja kā trīs mākslinieku darbnīcas iznomāta Madarai Gulbei un Kristapam Gulbjim, kuri tās privatizējuši un pēc tam pārdevuši.

Neiznomāto nedzīvojamo telpu patvaļīga iznomāšana un pārdēvēšana par mākslinieku darbnīcām radījusi apstākļus, ka neatbilstīgi tiesību aktu normām ar izdevīgiem noteikumiem par pazeminātu maksu telpas ir ieguvušas vairākas personas un tikusi liegta iespēja plašākam pretendentu lokam piedalīties valsts un pašvaldību mantas privatizācijā, kā arī neatbilstīgi tiesību aktu normām ir samazināta privatizācijas subjektiem (dzīvojamo māju iemītniekiem) piekrītošā kopīpašuma mājas daļa, tā aizskarot viņu ar likumu aizsargātās tiesības un intereses.

2. Darījumi, kurus veic tā sauktie profesionālie privatizētāji
Analizējot iesniegtos dokumentus, tika konstatēts, ka dažas fiziskās personas ir privatizējušas vairākas mākslinieku darbnīcas:

  • pa 8 darbnīcām privatizējušas 2 personas,
  • 7 darbnīcas privatizējusi 1persona,
  • 6 darbnīcas privatizējusi 1 persona,
  • pa 5 darbnīcām privatizējušas 6 personas,
  • pa 4 darbnīcām privatizējušas 7 personas,
  • pa 3 darbnīcām Rīgā privatizējušas 29 personas,
  • pa 2 darbnīcām privatizējušas 57 personas.

Analizējot darījumus, kas veikti ar privatizētajām mākslinieku darbnīcām, redzams, ka praktiski visi tā sauktie profesionālie privatizētāji uzreiz pēc privatizācijas mākslinieku darbnīcas atsavina – pārdod vai dāvina. Jāsecina, ka profesionālie privatizētāji mākslinieku darbnīcas privatizē nevis tādēļ, lai privatizētajās telpās ierīkotu mākslinieka radošo darbnīcu, bet gan lai ar tām spekulētu peļņas gūšanai.
Piemēri darbnīcu tūlītējai pārpārdošanai.

Maija Brašmane, 8 darbnīcas:

MD-pagr., R. Vāgnera 21privatizēta 12.01.1999.,pārdota 01.02.1999.(pēc 20 dienām)
MD-I, R. Vāgnera 21privatizēta 12.01.1999.,pārdota 17.02.1999.(pēc 36 dienām)
MD-V, R. Vāgnera 21privatizēta 27.07.1999.,pārdota 24.08.1999.(pēc 28 dienām)
MD-VI, Rīdzenes 4privatizēta 22.02.2000.,atdāvināta 10.03.2000.(pēc 17 dienām)
MD, Teātra 12,privatizēta 11.04.2000.,pārdota             04.12.2000.(pēc 8 mēnešiem)
MD-II, E.Birznieka-Upīša 15privatizēta 04.12.2001.,pārdota 21.12.2001.(pēc 17 dienām)
Nr. I, Aldaru 9privatizēta 06.09.2000.,atdāvināta 29.12.2000.(pēc 4 mēnešiem)
Nr. I, Brīvības 160privatizēta 19.08.1998.,pārdota 01.10.1998.(pēc 43 dienām)

Zoja Geraskina, 7 darbnīcas privatizētas, 5 pēc privatizācijas pārdotas:

MD-I, Bruņinieku 8aprivatizēta 25.04.2000.,pārdota 17.05.2000.(pēc 22 dienām)
MD-III, Skolas 4privatizēta 14.11.2000.,pārdota 21.12.2000.(pēc 37 dienām)
Nr. II, M. Nometņu 8privatizēta 09.03.2000.,pārdota 19.04.2000.(pēc 41 dienām)
Nr. II, Stabu 18privatizēta 13.10.1999.,pārdota 22.10.1999.(pēc 9 dienām)
Nr. II, Toma 2privatizēta 13.10.1999.,pārdota 22.10.1999.(pēc 9 dienām)

Analizējot personu, kuras privatizējušas vairākas mākslinieku darbnīcas, veiktos darījumus ar mākslinieku darbnīcām pēc to privatizācijas, jākonstatē, ka profesionālie privatizētāji gan mākslinieku darbnīcas privatizāciju, gan turpmākos atsavināšanas darījumus veikuši ar pilnvarotu personu starpniecību. Vienai un tai pašai personai (piemēram, Normundu Uļjanski pilnvarojusi Maija Brašmane, Ingemāra Treija, Ainārs Sils) vairāki profesionālie privatizētāji izsnieguši ģenerālpilnvaras vai speciālpilnvaras privatizēt darbnīcas un vēlāk tās brīvi atsavināt jebkurai personai, tajā skaitā arī sev.

Raksturīga iezīme profesionālo privatizētāju veiktajiem privatizācijas darījumiem ir ļoti straujš darbību norišu temps. Piemēram, Ingemāras Treijas (5 privatizētas darbnīcas) darījumu hronoloģija:
Rīgā, Miesnieku ielā 14, VII, platība – 211,01m2
26.02.2001. – SIA „Apsaimniekošanas grupa”, pamatojoties uz nomas līgumu Nr.20, Ingemārai Treijai iznomājusi pagraba telpas ar kopējo platību 211,01 m2. Rīgā, Miesnieku ielā Nr.14 mākslinieka darbnīcas ierīkošanai.
26.02.2001. – Telpu grupas tehniskās inventarizācijas lieta. Pasūtījums tika pieņemts 26.02.2001. un izpildīts arī 26.02.2001., bet izpildes termiņš tika noteikts 5 darba dienas, lai veiktu telpu grupas pilnu pirmreizējo tehnisko inventarizāciju.
26.02.2001. – Ingemāra Treija uzrakstījusi iesniegumu par mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz valsts dzīvojamās mājas privatizācijai.
27.02.2001. – Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija ir pieņēmusi lēmumu Nr. 4-md/p par mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Mākslinieka darbnīcas kopējā platība ir 211,01m2.
20.03.2001. – Ingemāra Treija pārdevusi mākslinieka darbnīcu Rīgā, Miesnieku ielā 14 ar 211,01 m2 platību Nataļjai Podgorbinskihai par Ls 11 816,00 (pēc 22 dienām).
Vienā dienā, 26.02.2001., ir noslēgts nomas līgums, izgatavota tehniskās inventarizācijas lieta un CDzMPK iesniegts iesniegums par mākslinieka darbnīcas privatizāciju. Nākamajā dienā, 27.02.2001., CDzMPK jau ir pieņēmusi lēmumu Nr. 4-md/p par mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā. 20.03.2001. – pēc 22 dienām – Ingemāra Treija darbnīcu jau bija pārdevusi.
Salīdzinājumā ar vispārējo vidējo privatizācijas procesa darbību norišu tempu jākonstatē, ka darījumos, kuros ir iesaistīti profesionālie privatizētāji, valsts un pašvaldību institūcijas (CDzMPK, RDzMPK, Valsts zemes dienests un citas iesaistītās institūcijas) lēmumus pieņem un citas darbības veic ārkārtīgi operatīvi.

Darbības ar privatizētajām mākslinieku darbnīcām
Telpas valsts un pašvaldību dzīvojamo māju bēniņos un pagrabos privatizētas ar mērķi ierīkot tajās mākslinieku darbnīcas. Darījumi ar pagrabu un bēniņu telpām (mākslinieku darbnīcas netika ierīkotas, līdz ar to neatbilda likumā definētajam mākslinieku darbnīcu statusam), kas notikuši pēc privatizācijas, liecina, ka daudzu privatizēto darbnīcu tirgus vērtība ir augsta, privatizētās darbnīcas to īpašniekiem nesušas lielu peļņu un tiek izmantotas nevis mākslinieku darbnīcu ierīkošanai, bet gan peļņas gūšanai. Par mākslinieku darbnīcu reālo (tirgus) vērtību var spriest pēc veiktajiem darījumiem:

Raiņa bulvārī 31, Nr. 002 (97,57 m2)
20.09.2000. Oļegs Bausevs privatizēja darbnīcu par 195,14 sertifikātiem.
23.10.2000. darbnīca tika pārdota SIA „Info Media” par Ls 5463,- (pēc 33 dienām).
29.10.2002. darbnīca tika ieķīlāta a/s „Multibanka” aizdevuma USD 70 000,- nodrošināšanai.
Ķīlas līgumā norādīts, ka ķīla (telpas 100 m2) iznomāta SIA „Encinado” no 01.04.2001. līdz 01.04.2006. ar nomas maksu 21 USD/m2 mēnesī.

Rīdzenes ielā 4, MD-VI (58,7 m2)
22.02.2000. Maija Brašmane privatizēja darbnīcu par 117,4 sertifikātiem.
10.03.2000. Maija Brašmane darbnīcu uzdāvināja Normundam Uļjanskim (pēc 17 dienām).
13.06.2001. darbnīcu nopirka SIA „Tampere Investment” par USD 55 822,56 (Ls 32 544,55).

Andrejsalas ielā 1, MD (342,4 m2)
22.02.2000. Ruta Sirmā privatizēja darbnīcu par 684,8 sertifikātiem.
14.03.2000. darbnīca tika pārdota Arnim Luhsem par USD 138 000,- (Ls 82 110,-) (pēc 21 dienas).
31.07.2001. darbnīca tika pārdota Gatim Putenim par USD 90 000,- (Ls 57 150).
31.08.2001. darbnīca tika ieķīlāta AS „Latvijas Krājbanka” aizdevuma SIA „Krāces RA” Ls 120 000,- nodrošināšanai.

Antonijas iela 18, MD II (178,10 m2)
17.06.1998. Ivars Andris Vijups privatizēja darbnīcu par 356,20 sertifikātiem.
29.10.1998. darbnīca tika pārdota AS „Parekss banka” par Ls 20 000,-.
18.10.1999. darbnīca tika pārdota Svenam Vijupam par Ls 20 000,-.
28.10.1999. darbnīca tika pārdota Pēterim Šmidrem par USD 115 000,- (Ls 66 240,-).

Dzirnavu ielā 62, MD-I un MD-II (113,13 m2 un 125,53 m2)
15.09.1999. Ivars Andris Vijups privatizēja darbnīcu MD-I par 226,26 sertifikātiem, Mare Vijupe privatizēja darbnīcu MD-II par 251,06 sertifikātiem.
04.07.2000. darbnīcas tika uzdāvinātas Mihailam Ščerbakovam.
14.11.2000. darbnīca MD-II un 10863/11313 domājamās daļas no MD-I tika uzdāvinātas Igoram Kuzminam.
20.11.2000. darbnīcas tika pārdotas a/s „Parekss banka” par EUR 84 000,- (Ls 45 000,-).

Martas ielā 9, MD-III (350,93 m2)
13.04.2000. Dainis Babiļuks privatizēja darbnīcu par 701,86 sertifikātiem.
26.05.2000. darbnīca tika pārdota Maijai Baltbārzdei par Ls 1500,- (pēc 43 dienām).
29.06.2000. darbnīca tika pārdota AS „Tempus Investment” par Ls 57 500,-.
05.07.2001. darbnīca tika pārdota Arnim Luhsem par Ls 22 000,-.
03.12.2002. darbnīca tika pārdota Liānai Kočetkovai par USD 65 000,- (Ls 39 260,-).

Analizējot darījumu būtība, ir jāsecina, ka profesionālie privatizētāji ir nodarbojušies ar tādu uzņēmējdarbības veidu kā nekustamā īpašuma tirdzniecība. Valsts ieņēmumu dienestam ir jāveic pārbaude par to, vai šīs personas ir izpildījušas likumā noteiktās normas nodokļu nomaksā.

SECINĀJUMI
1. CDzMPK valdījumā pārņemto dzīvojamo māju neiznomāto neapdzīvojamo telpu patvaļīga iznomāšana, neizīrēto dzīvokļu statusa mainīšana uz mākslinieku darbnīcas statusu un šo telpu iznomāšana, dzīvokļa īres līgumā neiekļautu neapdzīvojamo telpu kā dzīvoklim funkcionāli piederīgu palīgtelpu privatizācija, kā arī bēniņos un pagrabos neizbūvētu un ekspluatācijā nepieņemtu jaunu telpu grupu kā mākslinieku darbnīcu iznomāšana radījusi apstākļus, ka neatbilstīgi tiesību aktu normām ir samazināts dzīvojamais fonds, ka nomas un īres tiesības ieguvušās personas ar izdevīgiem noteikumiem ieguvušas īpašumā telpas par sākotnējo cenu un tika liegtas iespējas plašākam pretendentu lokam piedalīties valsts mantas privatizācijā, kā arī neatbilstīgi tiesību aktu normām ir samazināta mājas privatizācijas subjektiem piekrītošā kopīpašuma daļa, tā aizskarot ar likumu noteiktās iedzīvotāju tiesības un intereses, kas attiecas arī uz pašvaldību institūcijām, kas veikušas analogas darbības, tādā veidā ierobežojot iedzīvotāju tiesības privatizēt koplietojuma telpas, kā to paredz likums.
2. VZD darbinieki, neievērojot tiesību aktu normās noteikto, tehniskās inventarizācijas lietās bēniņu un pagrabu telpās patvaļīgi iezīmējuši mākslinieku darbnīcas, kaut gan viņu rīcībā nebija ne būvprojektu, ne aktu par mākslinieku darbnīcu pieņemšanu ekspluatācijā, ne arī attiecīgās pašvaldības izziņas par telpu grupu izmantošanas veida maiņu. Šāda VZD darbinieku rīcība ir veicinājusi dzīvojamo māju kopīpašumā piekrītošo bēniņu un pagrabu telpu likumam neatbilstīgu privatizāciju.
3. CDzMPK un Rīgas domes darbību galarezultātā dažas personas ir iznomājušas un privatizējušas vairākas mākslinieku darbnīcas, kas ļoti drīz pārdotas nekustamā īpašuma tirgū par daudz lielāku vērtību. Šādas darbības ir pretrunā ar likumu, kas paredz māksliniekiem īpašas tiesības privatizēt mākslinieku darbnīcas, lai nodrošinātu speciālus apstākļus radošai darbībai.
Praksē šī likuma norma ir piemērota, lai, apejot atklātu privatizācijas procesu, iznomātu un privatizētu neapdzīvojamās un koplietojuma telpas (pagrabi, bēniņi, dažos gadījumos dzīvokļiem ir noņemts dzīvojamo telpu statuss) voluntāri izvēlētam pretendentam ar maksimāli izdevīgiem noteikumiem, ignorējot valsts, pašvaldību un iedzīvotāju intereses.
Ir pamats uzskatīt, ka šo shēmu īstenošanā bija nepieciešams iesaistīt gan pašvaldības institūciju, gan CDzMPK, gan Valsts zemes dienesta darbiniekus, tāpēc minēto amatpersonu darbību izvērtēšana ir tiesībsargājošo iestāžu kompetencē. Īpaši ņemot vērā apstākļus, ka LR Ģenerālprokuratūra jau nodarbojas ar analogu gadījumu izvērtēšanu par darbībām ar mākslinieku darbnīcām Rīgā, Blaumaņa 21, Kalnciema 34-2, Ausekļa 3, Baznīcas 35 un ir ierosinājusi krimināllietas par konkrētu amatpersonu rīcību.

PRIEKŠLIKUMI
Likumdevējam izvērtēt iespējas novērst nepilnības likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, lai ierobežotu iespējas veikt darbības, kas neatbilst likuma nosacījumiem, un palielinātu iedzīvotāju interešu aizsardzību, jo privatizācijas komisijas (CDzMPK un RDzMPK) uzskata, ka to veiktās darbības atbilst likuma normām, pamatojoties uz to, ka likumā nav noteikts ierobežojums, cik mākslinieka darbnīcas var privatizēt viena persona.

 

Valsts kontroles stratēģiskā attīstība

 

Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta darbs
Valsts kontroles Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamentā (RMAAD) 2003.gadā strādāja četri departamenta darbinieki un direktores pienākumus līdz 2003.gada 7.jūlijam veica valsts kontroliera konsultante Gaļina Kaņējeva. Pārskata gada otrajā pusē departamenta darbu vadīja Valsts kontroles padomes loceklis Uldis Greiškalns un gada nogalē departamentā strādāja trīs darbinieki.
Departamenta darbības mērķis – nodrošināt Valsts kontroles revīzijas metodoloģijas ieviešanu, darbības analīzi un stratēģiskās attīstības koordināciju.

Departamenta darbības jomas un uzdevumi 2003.gadā tika apstiprināti Valsts kontroles Korporatīvajā plānā.

Departamenta darbības jomas ir šādas:
1) revīzijas un vadības metodoloģijas izstrāde un vadība;
2) Valsts kontroles darbības un revīzijas darba analīze un plānošana;
3)  Valsts kontroles attīstības pasākumu un sadarbības projektu vadība un koordinācija.
RMAAD darbinieki un valsts kontroliera konsultante G.Kaņējeva piedalījās VK Nolikuma izstrādē. Departamenta speciālistiem sadarbojoties ar Lielbritānijas sadarbības projekta konsultantu, tika formulēta un VK Nolikumā ir iekļauta obligāta prasība kvalitātes novērtējuma procedūras ievērošanai revīzijas atzinumu un ziņojumu sagatavošanā.

2003.gadā tika izstrādāts, apspriests un VK padomē apstiprināts Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta nolikums, departamenta darbinieku amatu apraksti un panākta vienošanās par darbības jomām un sasniedzamajiem rezultātiem. RMAAD speciālisti izstrādāja savus kompetenču modeļus, valsts kontroliera konsultante G.Kaņējeva piedalījās VK Kompetenču modeļa izstrādes darba grupas darbā, personāla vadības sistēmas izstrādē un lietvedības instrukcijas izstrādē, sniedzot komentārus un ieteikumus.

Tika sagatavoti un publicēti kopumā astoņi raksti „Valsts Kontroles Vēstīm”, tajā skaitā par paveikto – VK desmit gadu jubilejas izdevumam.

Pārskata gadā sagatavoti Progresa ziņojumi Ārlietu ministrijai un Finanšu ministrijai iesniegšanai ES Komisijai par identificēto trūkumu novēršanu, nodrošinot Latvijas integrāciju ES. Katru ceturksni notika Ārlietu un Finanšu ministrijas pieprasīto tehnisko uzraudzības formu aktualizēšana. Departamenta darbinieki gatavoja starptautisku izdevumu “VK pasaulē”; darbs turpinās.

Atbilstīgi VK 2003.gada mācību plānam un pēc nepieciešamības abu ārvalstu sadarbības projektu ietvaros RMAAD pārraudzībā notika mācības finanšu, lietderības, ES fondu revīziju veikšanā, darba laika uzskaites sistēmas ieviešanā, korporatīvajā plānošanā un vadības prasmju apgūšanā.

Atbilstīgi vadošo institūciju uzaicinājumam RMAAD speciālisti piedalījās starpministriju darba grupās un VK viedokļa projektu sagatavošanā. Visa gada garumā RMAAD speciālisti piedalījās Nacionālā attīstības plāna izstrādes darba grupas, Reģionālās attīstības plāna izstrādes darba grupas un Sadarbības attīstības koncepcijas un programmas izstrādes darba grupas darbā, kā arī citos pasākumos.

G.Kaņējeva,
valsts kontroliera konsultante

Metodiskais darbs Valsts kontrolē

Metodisko darbu Valsts kontrolē vadīja un pārraudzīja Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta speciālisti. Sadarbībā ar starptautisko sadarbības projektu konsultantiem (no Lielbritānijas un Nīderlandes) Valsts kontroles revīzijas darba speciālisti izstrādāja Finanšu un Lietderības revīzijas rokasgrāmatas un Eiropas Savienības palīdzības līdzekļu revīzijas vadlīnijas, kā arī piedalījās jauno revīzijas metožu ieviešanā, veicot pilotrevīzijas.

Latvijas Republikas Valsts kontroles un Lielbritānijas Valsts kontroles divpusējās sadarbības (Twinning) projekta īstenošana

2003.gadā noslēdzās PHARE finansētais Latvijas Republikas Valsts kontroles un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Valsts kontroles sadarbības projekts „Valsts budžeta un finanšu vadība”, kas tika uzsākts 2001.gada nogalē. Galarezultātā šis projekts paredzēja valsts budžeta procesa uzlabojumu, valsts pasūtījuma standartu un procedūru nostiprināšanu, iekšējās kontroles sistēmas attīstību un ārējās revīzijas sistēmas nostiprināšanu, kā arī valsts administratīvo struktūru reformu.
Projekta mērķis – uzlabot valsts sektora izdevumu vadību Latvijā.

Projekta „Valsts budžeta un finanšu vadība” Valsts kontroles komponentā „Ārējā revīzija” darbs tika veikts šādu sadaļu ietvaros:
• Likumi un noteikumi
• Starptautiskie revīzijas standarti
• Personāla attīstība
• VK administratīvo spēju stiprināšana
• Informācijas tehnoloģiju attīstība

Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments vadīja un koordinēja paredzēto pasākumu īstenošanu, bet sadarbības projekta ietvaros paredzētos uzdevumus veica Valsts kontroles revidenti un administratīvā sektora darbinieki.
Sniedzam īsu ieskatu projekta komponenta „Ārējā revīzija” veikumā (izmantots Twinning projekta īstenošanas galaziņojuma kopsavilkums).

Sadarbības projekta komponenti

Plānotie rezultāti

Faktiskie rezultāti

Ieteikumi

Likumi un noteikumiIekšējie normatīvie do-kumenti – nolikums, rokasgrāmatas, vadlīni-jas – atbilstīgi Valsts kontroles likumam.Plānotais ir sasniegts. Noli-kums tika izstrādāts 2003.gada maijā. Izstrādāta Finanšu revī-zijas rokasgrāmata, Lietderības revīzijas rokasgrāmata un vad-līnijas ES pirms un pēc iestā-šanās fondu revīzijām. Visi izstrādātie dokumenti atbilst VK likumam.Atkārtoti iesniegt izskatīšanai jautājumu par VK finansiālo neatkarību un budžeta izska-tīšanas procedūru.Bez atbilstīgiem resursiem VK vienmēr būs problēmas nodar-bināt, paturēt un motivēt kvalitatīvu personālu.
Starptautiskie revīzijas standarti40 darbinieki apmācīti finanšu revīziju veikšanā (plānošana, veikšana un ziņošana), 25 darbinieki apmācīti Lietderības re-vīziju veikšanā (temata izvēle / izstrāde, analīzes tehnikas un ziņošana) un noteiktiem darbiniekiemPlānotais ir sasniegts. Abu fi-nanšu revīzijas veicošo depar-tamentu darbinieki apmācīti fi-nanšu revīziju veikšanā (aptu-veni 80 revidenti); 25 darbi-nieki apguvuši vispārējo lietde-rības revīziju kursu; 20 darbi-nieki apmeklējuši semināru par ES fondu revīzijām; trīsBūtiski palielināt ministriju un ieņēmumu revīzijām atvēlētos resursus.VK nodrošināt ilgstošai metodoloģijas pārskatīšanai un uzlabošanai nepieciešamos resursus.
mācības par ES fondu, iepirkuma un privatizā-cijas procesa revīzijām.revidenti piedalījušies mācībās par iepirkumu, kas notika 2.komponenta ietvaros.
10 finanšu, 4 lietderības un viena ES fondu pilotrevīzija.Plānotais ir sasniegts. Visas Pašvaldību revīzijas departa-menta revīzijas tiek veiktas saskaņā ar izstrādāto metodo-loģiju. Finanšu pilotrevīzija tika veikta arī Valsts budžeta revīzijas departamentā. Kopu-mā tika veiktas sešas lietde-rības pilotrevīzijas, no kurām divas aptvēra arī ES fondus.
Revīzijas rokasgrāmata aktualizēta, tajā iekļaujot sadaļas par finanšu revīzijām, lietderības revīzijām un ES fondu revīzijām.Plānotais ir sasniegts. Jau iz-strādātas atsevišķas rokasgrā-matas finanšu un lietderības revīzijām. Izstrādātas vadlīni-jas ES pirms un pēc iestāšanās fondu revīzijām.
Pilnībā darboties spējīga finanšu revīziju kvali-tātes kontroles sistēma.Plānotais nav pilnībā sasniegts. Kvalitātes kontroles procedū-ras ir izstrādātas un tiek lieto-tas pašvaldību 2003.gada revī-zijās, bet ministriju revīzijās kvalitātes kontrolei pagaidām vēl nav piešķirta būtiska nozīme.
Personāla attīstībaIeviesta darbinieku vēr-tēšanas sistēma un veik-ta analīze, cik vajadzīgas ir mācības.Plānotais ir sasniegts. Darbi-nieku vērtēšanas sistēma ir izstrādāta un ieviesta attiecībā uz visiem darbiniekiem. Izstrā-dātas procedūras individuālo mācību vajadzību noteikšanai, kas sniegs informāciju VK mācību startēģijas sagatavo-šanai.Ieteikumu nav, jo sasniegti labi rezultāti.
Darbā pieņemšanas stra-tēģija, kas pamatojas uz nepieciešamo kompe-tenču vērtējumu.Plānotais ir sasniegts. Kompe-tenču modelis ir izstrādāts visām amatu (gan revīziju, gan nerevīziju) kategorijām. Tas norāda uz katrai amata kategorijai nepieciešamajām zināšanām un radīs pamatu jauno darbinieku pieņemšanai nākotnē.
Ieviesta ilgtspējīga mācī-bu programma.Plānotais ir sasniegts. VK mā-cību programma ir izstrādāta un VK pasniedzēji veic tehnisko finanšu un lietderības revīziju apmācību.
Administratīvā kapacitāteTālāk attīstīti VK stra-tēģiskās plānošanas pro-cesi, nodrošinot, ka VK sistēmas spēj nodrošināt vadībai nepieciešamo informāciju.Plānotais ir sasniegts. Laika un resursu uzskaites sistēma ir izstrādāta. VK 2003.gada plānā visiem revīziju un nerevīziju darbiem ieplānotas izmaksas. Laika uzskaite uzsākta 2003.gada 1.janvārī.Padomei tika organizēts semi-nārs, lai aktualizētu Stratēģisko attīstības plānu.Vajadzētu nodrošināt, ka Padome un revīziju vadītāji izmanto šā projekta ietvaros ieviestās sistēmas (tas ir, darbinieku vērtēšanas un resur-su vadības sistēmas), lai uzrau-dzītu VK resursu izlietojumu un aktīvi vadītu un attīstītu personālu.VK padomes līmenī attīstīt spēju aktīvi un ilgstoši pārvēr-tēt stratēģiskās attīstības vaja-dzības, pārvērtēšanu deleģējot, piemēram, īpaši šim mērķim izveidotai Stratēģijas daļai.
Izstrādāta VK iekšējā audita funkcija.Plānotais ir sasniegts. Vienīgā noteiktā attīstības nepiecieša-mība bija praktiskā palīdzība IT auditos. Izstrādātas vad-līnijas un formāls ziņojums IT drošības auditam. Dokumentu, kas ietver arī visus drošības jautājumus, kuri tika atklāti IT stratēģijas darba ietvaros, iek-šējais auditors var izmantot kā kontrollapu, izskatot darbības, kas tika veiktas, lai novērstu IT drošības vājās vietas.
Informācijas tehnoloģiju (IT) attīstībaIT sistēmas un prog – rammatūra iegādāta un tiek lietota revīzijas procesā.Plānotais ir sasniegts. IT iegā-de (72 galda datori un 8 klēpj-datori) notikusi un instalācija pabeigta 2003.gada februārī.Nekavējoties īstenot IT stratē-ģijas pirmo posmu (serveru nomaiņu).
Izstrādāta IT stratēģija.Plānotais ir sasniegts. IT stratēģija ir izstrādāta.
Pieci VK darbinieki apmācīti darbam ar datorizētiem revīzijas paņēmieniem (Computer – Assisted Audit Techniques – CAAT) un šī tehnika tiek praktiski izmantota divās revīzi-jās.Plānotais nav pilnībā sasniegts. CAAT apmācībās piedalījušies četri revidenti. Tā kā revidē-jamās vienībās dati nebija atbilstīgā formātā, paņēmienu pielietošanas iespējas bija diezgan ierobežotas. Saglabā-joties šādai situācijai, diez vai VK izšķirsies par ieguldījumu CAAT programmatūrā.

 

Latvijas Republikas Valsts kontroles sadarbības projekts ar Nīderlandes Karalistes Valsts kontroli

Kopš 2003.gada sākuma Latvijas Republikas Valsts kontrole sadarbībā ar Nīderlandes Karalistes Valsts kontroli (NVK) īsteno sadarbības projektu „Augstākās vadības sistēmas pilnveidošana un administratīvās kapacitātes nostiprināšana Latvijas Republikas Valsts kontrolē”.
Projekta mērķis ir Valsts kontroles spējas nostiprināšana, lai uzlabotu ārējās revīzijas sistēmu un finanšu kontroli Latvijā.

Projektam ir vairāki uzdevumi:

  • pastiprināt iestādes vadības lomu un spēju / kapacitāti;
  • uzlabot VK spēju veikt finanšu, lietderības un Eiropas Savienības palīdzības līdzekļu revīzijas;
  • uzlabot iestādes komunikācijas politiku;
  • definēt VK lomu cīņā pret korupciju un krāpšanu.

2003.gadā darbs noritēja četrās rezultātu jomās:
1. rezultātu jomā  „Nostiprināta vadība un Valsts kontroles darbība”.
2. rezultātu jomā  „Pilnveidota sabiedrisko attiecību un komunikāciju politika”.
4. rezultātu jomā  „Pilnveidota VK spēja veikt ES līdzekļu revīzijas”.
6. rezultātu jomā  „Pilnveidota VK spēja veikt finanšu revīzijas”.
2003.gadā darbs netika uzsākts 3.rezultātu jomā „Definēta VK loma cīņā pret korupciju un krāpšanas novēršanā” un 5.rezultātu jomā „Pilnveidota VK spēja veikt lietderības revīzijas”.

 

Starptautiskā sadarbība

 

Starptautiskās sadarbības nodrošinājuma darba plāna izpilde ir atspoguļota Valsts kontroles Korporatīvā plāna pārskatā par 2003.gadu (3.pielikumā). LR VK „Gada pārskata” izdevumā iepazīstināsim lasītājus ar Valsts kontroles starptautiskās sadarbības svarīgākajiem notikumiem 2003.gadā.

Patlaban Latvijas Republikas Valsts kontrole (turpmāk – VK) ir vienlīdzīga starptautiskās sadarbības locekle, jo, Latvijai kļūstot par NATO dalībvalsti, ārpolitiski ir iegūta globāla daudzu virzienu dimensija. Līdzdalība augstāko kontrolējošo organizāciju starptautisko institūciju INTOSAI un EUROSAI struktūrās un aktivitātēs raksturo mūsu darbību.

Augstāko kontrolējošo institūciju (AKI) lokā mums neapšaubāmi ir jāīsteno nacionālās intereses Eiropas Savienībā (ES ) un jāpilnveido neatkarīga, stipra un efektīvi kontrolējoša institūcija.

Eiropas Savienības Revīzijas palāta (ERP), ar kuru VK ir izveidojusies daudzveidīga sadarbība, ir viena no ES institūcijām, kuras galvenie uzdevumi ir finanšu kontrole un revīzija. ERP kontrolei ir pakļauts viss ES budžets. Revīzijas palāta revidē ES ieņēmumu un izdevumu likumību un regularitāti, kā arī pārliecinās par budžeta izlietošanas pamatotību.

Laika gaitā sadarbības veidi no informācijas apmaiņas un prakses studijām un definīcijas par labāko praksi revīzijas uzdevumu izpildes jomā kontroles institūcijās, tajā skaitā VK ir transformējušās. Sadarbība ir nepieciešama konkrētās revīzijas jomās: gan finanšu revīzijās, gan īpašās lietderības revīzijās, piemēram, apkārtējās vides nozarē.

Kā jau minēts iepriekš, Eiropas Revīzijas palātas uzdevums ir izsekot ES budžeta izlietojumam, tajā skaitā kandidātvalstīs, un šo fondu sastāvā ir iekļauti finanšu līdzekļi, kurus ES izlieto kandidātvalstīs, un to apjoms katru gadu ir 3 miljardi eiro. Tā kā šo fondu līdzekļus nacionālās administrācijas izlieto decentralizēti, ERP revidē šo sistēmu darbību konkrētās valstīs, pie tam ES finanšu līdzekļu izlietojuma revīzija ir arī VK uzdevums. Tāpēc gluži dabiska ir nepieciešamība mūsu institūcijai sadarboties ar ERP.

Attīstoties VK, arī ERP ir aktivizējusi sadarbību ar mūsu institūciju. Tas nozīmē, ka VK ne tikai strādā kopā ar ERP revidentiem kā novērotāja un sniedz loģistikas atbalstu, bet arī piedalās revīziju plānošanas procesā. 2003.gadā ir notikušas revīziju plānošanas darba grupas sanāksmes. Ciešā sadarbība ar ERP nodrošina efektīvāku revīziju darbu un Eiropas pilsoņiem dod pārliecību, ka Eiropas finanšu līdzekļi tiek izlietoti lietderīgi.

Pirmie speciālie ERP ziņojumi, kuru sagatavošanā ir bijuši iesaistīti mūsu AKI revidenti, ir 2003.gada speciālais ziņojums Nr.5 par PHARE un ISPA fondu izlietojumu vides projektos, kā arī ziņojumi par sociālo un ekonomisko kohēziju un par SAPARD finanšu līdzekļu savlaicīgu un pilnīgu apguvi.

Īpaši svarīga ir sadarbība ar ES AKI vadītāju struktūru, ko sauc par Kontaktu komiteju. Ir sākušās regulāras topošo ES dalībvalstu AKI vadītāju un Kontaktu komitejas tikšanās, piemēram, 2003.gada decembrī šāda tikšanās notika Prāgā un to organizēja Čehijas AKI. Sanāksmes darba kārtībā bija gan ES finanšu interešu aizsardzības jautājumi, gan strukturālo fondu revīziju temats, gan arī jautājumi par Eiropas Konstitūcijas projektu un ERP vietu un lomu ES institūciju vidū.

Kā viena no pēdējām un nozīmīgākām tikšanās reizēm bija Krakovas sanāksme, kuras laikā tikās 10 topošo ES dalībvalstu AKI vadītāji un ERP vadība.

Sanāksmes laikā tika risināti jautājumi par revīzijas metodoloģiju jaunos apstākļos un par personāla resursu sagatavotību. Latvijas Republikas valsts kontrolieris nolasīja referātu par AKI lomu nacionālo un ES finanšu interešu aizsardzībā. AKI vadītāji pieņēma Komunikē.

Tagad mums jāsāk pierast pie domas, ka notiks pārvērtības un no saņēmējas AKI kļūsim par AKI – devēju: revīziju zināšanu, pieredzes un labākās prakses devēju citu ES kandidātvalstu AKI. Kā piemēru var minēt sadarbības līguma ar Bulgārijas augstākās kontroles institūciju sagatavošana 2003.gada nogalē. Līgumu plānots noslēgt un parakstīt 2004.gadā. To īstenojot, sadarbībā ar bulgāru kolēģiem ir paredzēta mūsu iegūto zināšanu izmantošana tālākiem mērķiem.

Cieši sadarbojoties ar sabiedrotajiem citās ES dalībvalstīs, kā arī kopā ar citām valstīm NATO ietvaros, Latvijas Republikas Valsts kontrole savas kompetences ietvaros var veicināt nacionālās drošības stiprumu, veicot pārliecinošas revīzijas atbilstīgās jomās.
2003.gadā mūsu revidentiem bija dota iespēja piedalīties NATO finanšu gada pārskata analīzes procesā NATO mītnē Briselē.

Savu nozīmi pērnā gada laikā nav zaudējusi reģionālā un divpusējā sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu AKI starpā. Ikgadējā sanāksme notika Puhajarvē (Igaunijā). Tās laikā, strādājot darba grupās, tika iegūtas un papildinātas teorētiskas un praktiskas zināšanas par ieņēmumu revīziju jomu, par lietderības revīziju plānošanas jautājumiem, kā arī tika diskutēts par labas revīzijas piemēriem. Šajā seminārā no VK piedalījās 12 delegāti.

VK un Lielbritānijas partnerības līguma ietvaros pēc valsts kontroliera ielūguma Latvijā viesojās britu AKI vadītājs sers Džons Borns (John Bourn). Vizītes laikā bija tikšanās ar Valsts kontroles padomi, revidentiem, kā arī tikšanās ar Latvijas Parlamenta priekšsēdētāju. Jaundibinātās Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļiem sers Džons Borns nolasīja lekciju.

Sadarbojoties ar INTOSAI, VK oficiālā vizītē apmeklēja Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) Nacionālā revīzijas biroja (NRB) delegācija, kas tuvāk iepazinās ar Latvijas VK, tikās ar valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomi un iepazinās ar pašvaldību revīzijas principiem Latvijā.

Ārvalstu komandējumos zināšanas un darbam nepieciešamo pieredzi ir ieguvuši 34 Valsts kontroles darbinieki, galvenokārt revidenti.
Publikācijas
R.Černajs „The role of the State Audit Office in Protecting the National and European Union Financial Interest.”
Krakow, 21 – 23 May 2003, pp. 27 – 39. Programme and Documents from Meeting of SAI Heads of the EU Acceding Countries „Challenges and Problems Facing the SAI’s on the: Eve of the EU Membership”.

Velta Krūmiņa,
Starptautisko sakaru daļas vadītāja

 

Valsts kontroles personāls un tā attīstība

 

Valsts kontrolē 2003.gada 1.janvārī saskaņā ar darbinieku štatu sarakstu apstiprinātajās 220 štata vietās strādāja 186 darbinieki.2003.gadā no darba Valsts kontrolē atbrīvoti 29 darbinieki, tajā skaitā revīzijas departamentos – 22, Kancelejā – 7 darbinieki, pieņemti darbā 23 darbinieki, tajā skaitā revīzijas departamentos – 16, Kancelejā – 7 darbinieki. 2003.gada 31.decembrī Valsts kontrolē strādāja 178 darbinieki.

Valsts kontroles darbinieku vidējais vecums salīdzinājumā ar 2002.gadu ir nedaudz palielinājies, sasniedzot 43,02 gadus. No Valsts kontrolē strādājošajiem 75% ir sievietes un 25% – vīrieši.

Arī 2003.gadā daudzi Valsts kontroles darbinieki turpināja papildināt zināšanas, iegūdami bakalaura, maģistra grādu vai arī profesionālo kvalifikāciju. Jau tradicionāli 1.septembrī, kad visi skolēni un studenti dodas uz skolu, valsts kontrolieris sveic tos darbiniekus, kuri šajā gadā beiguši augstākās mācību iestādes. 2003.gadā diplomus saņēma 18 Valsts kontroles darbinieki, no tiem: viens darbinieks ieguvis 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību, 13 darbinieki ieguvuši bakalaura grādu vai augstāko profesionālo izglītību, bet četri darbinieki ieguvuši maģistra grādu. Visvairāk mūsu kolēģi ir studējuši ekonomiku, vadības zinības un tiesību zinātnes.

Valsts kontroles darbinieku vidējais izglītības līmenis 2003.gadā

Izglītība

Valsts kontroles darbinieki (%)

Revīzijas personāls (%)

Vidējā vai vidējā speciālā izglītība

13

6

Studē

10

10

Bakalaura grāds, augstākā vai augstākā profesionālā izglītība

60

66

Maģistra grāds

16

17

Zinātņu doktori

1

1

2003.gadā valsts kontrolē pirmo reizi tika izstrādāta Personāla vadības stratēģija, kas ir daļa no LR Valsts kontroles stratēģijas un kas tika izstrādāta, pamatojoties uz Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plānu 2000. – 2004., LR Valsts kontroles korporatīvo plānu 2003.gadam un atbilstīgi Twinning sadarbības līgumā ar Lielbritānijas Valsts kontroli paredzētajām aktivitātēm. Valsts kontroles Personāla vadības stratēģijas mērķis ir tādas cilvēkresursu pārvaldes sistēmas izveide un nostiprināšana, kas nodrošinātu efektīvu personāla potenciāla izmantošanu, veicinātu attīstību un nodrošinātu Valsts kontroles kopējo stratēģisko mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi.

Saskaņā ar Personāla vadības stratēģiju tika izstrādāta Valsts kontroles darbinieku mācību un attīstības stratēģija un mācību plāns 2003.gadam, lai celtu darbinieku profesionalitāti, uzlabotu darba kvalitāti un nodrošinātu kompetences attīstību atbilstīgi Starptautiskajiem revīzijas standartiem, pārmaiņām valstī un valsts kontroles Stratēģiskajā plānā izvirzītajiem mērķiem.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados saskaņā ar mācību plānu intensīvi notika darbinieku kvalifikācijas līmeņa paaugstināšana un tālāka izglītošana. Galvenie mācību virzieni:

  • mācības Valsts administrācijas skolā. Pavisam 93 mūsu darbinieki apmeklējuši 36 dažādus kursus, populārākie no tiem: „Projektu vadīšana”, „Valsts pārvaldes iekārtas likums”, „ES pamatnostādnes” un „Politikas ietekmes novēršana”;
  • profesionālās mācības. 2003.gadā tika turpināta veiksmīgā sadarbība ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju. Tās ietvaros revidenti apguva „Starptautiskos publiskā sektora grāmatvedības standartus” un noklausījās kursu „Aktuāli revīzijas jautājumi”;
  • mācības, kas saistītas ar aktuālākajām izmaiņām normatīvajos aktos: „Administratīvā procesa likums saistībā ar valsts pārvaldes iekārtas likumu” u.c.;
  • mācības vadītājiem. Noorganizēti šādi kursi: „Kā tapt redzamākam. Mediju un PR spēles”, „LR Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plāna 2005. – 2010.gada projekta pamatnostādnes”, „Nostiprināta vadība un Valsts kontroles darbība”;
  • mācības Twinning projekta ietvaros sadarbībā ar Lielbritānijas Valsts kontroles pasniedzējiem un konsultantiem. Projekta gaitā 40 darbinieki apmācīti finanšu revīziju veikšanā (plānošana, veikšana, ziņošana), 25 darbinieki apmācīti lietderības revīziju veikšanā (temata izvēle, izstrāde, pētījumu analīzes tehnikas un ziņošana), 20 darbinieki apmeklējuši semināru par ES fondu revīzijām, 3 revidenti piedalījušies mācībās par iepirkumu, 5 revidenti apmācīti CAAT (izmantot datorizētos revīzijas paņēmienus);
  • 2003.gadā tika uzsākts divpusējās sadarbības projekts ar Nīderlandes Karalistes Valsts kontroli. Projekta ietvaros notika seminārs Kvalitātes vadības grupai. Savukārt no 30.novembra līdz 7.decembrim 5 Valsts budžeta revīzijas departamenta revidenti devās mācību braucienā uz Nīderlandes Karalistes Valsts kontroli, lai gūtu pieredzi finanšu revīzijā;
  • mācības un pieredzes apmaiņa ārvalstīs. 2003.gadā VK darbinieki papildinājuši zināšanas un pieredzi apguvuši Polijā, Nīderlandē, Slovēnijā, Lietuvā, Luksemburgā, Beļģijā, Turcijā, Vācijā, Dānijā, Igaunijā, Čehijā, Albānijā, ASV un Kiprā;
  • svešvalodu apguve sadarbībā ar Valodu mācību centru;
  • datormācības sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēkiem „Informācijas tehnoloģiju pilnvērtīga izmantošana. Interneta lietošana. E   pārvalde”;
  • mācības jaunajiem Valsts kontroles darbiniekiem. Mācību mērķis ir sniegt informāciju par Valsts kontroles darbību, uzdevumiem un iekšējās kārtības nosacījumiem. Šajās mācībās pasniedzēju lomā iejutās 19 pieredzējuši Valsts kontroles darbinieki;
  • individuālās mācības un kursi.

Vēl 2003.gadā Personāla daļa Twinning projekta ietvaros sadarbībā ar Apvienotās Karalistes Valsts kontroles pasniedzējiem un konsultantiem izstrādāja darba izpildes vērtēšanas sistēmu un šā gada septembrī notika pilotprojekts, kurā piedalījās un tika novērtēti 64% Valsts kontroles darbinieku. Pēc pilotprojekta tika apkopoti ieteikumi un priekšlikumi sistēmas uzlabošanai un pilnveidošanai, lai tā veiksmīgi darbotos turpmāk.

Evija Zommerovska,
Personāla daļas vadītāja

 

Iekšējo normatīvo dokumentu izstrāde

 

2003.gadā Valsts kontrolē ir pieņemti (apstiprināti) šādi iekšējie normatīvie akti:

  • Valsts kontroles darba kārtības noteikumi (13.01.2003.);
  • Kārtība, kādā sedz medicīniski optisko redzes līdzekļu (briļļu) iegādei nepieciešamos izdevumus (03.02.2003.);
  • Valsts kontroles ētikas kodekss (31.03.2003.);
  • Noteikumi par Valsts kontroles darba samaksas sistēmu (28.04.2003.);
  • Valsts kontroles nolikums (05.05.2003.);
  • Informācijas sniegšanas kārtība Valsts kontrolē (24.11.2003.)

Juridiskā daļa

 

Informatīvais nodrošinājums un Valsts kontroles izdevumu sagatavošana

 

2003.gadā Informācijas un sabiedrisko attiecību daļā darbs notika šādos virzienos:

1. Valsts kontroles informatīvais nodrošinājums un informatīvo plūsmu administrēšana.
2. Valsts kontroles dažādu izdevumu gatavošana un to publicēšanas organizēšana.
3. Valsts kontroles dokumentu projektu, revīzijas materiālu un izdevumu rediģēšana, kā arī konsultāciju sniegšana valodas pareizrakstības jautājumos.
4. Uzdevumi, kas saistīti ar Valsts kontroles institūcijas attīstības un administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem.
5. Uzdevumi, kas saistīti ar Valsts kontroles dibināšanas 80 gadu un darbības atjaunošanas 10 gadu jubilejas pasākumu sarīkošanu.

Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas darbības virzieni un to saturs

Valsts kontroles informatīvais nodrošinājums un informatīvo plūsmu administrēšana
  • 1. Informācijas centra darbs
  • 2. Informācijas nodrošinājums Valsts kontroles mājas lapā
  • 3. Informācijas nodrošinājums Valsts kontroles lokālajā tīklā
  • 4. Elektroniskās informācijas pakalpojumu nodrošināšana
Valsts kontroles izdevumu gatavo-šana un to izdošanas organizācija
  • 1. „Latvijas Republikas Valsts Kontroles Vēstis”
  • 2. „Latvijas Republikas Valsts kontroles gada pārskats”
Valsts kontroles dokumentu projektu, revīzijas materiālu un izdevumu rediģēšana
Dalība Valsts kontroles attīstības pasākumu īstenošanāMācību kursa vadīšana jaunajiem darbiniekiem
LR Valsts kontroles un Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes Valsts kontroles sadarbības līgums (Twinning)
LR Valsts kontroles un Nīderlandes Karalistes Valsts kontroles sadarbības līgums
Valsts kontroles dibināšanas 80 gadu un darbības atjaunošanas 10 gadu jubilejai veltīto pasākumu īstenošana

Informatīvais nodrošinājums un informatīvo plūsmu administrēšana

Tāpat kā iepriekšējos gados Informācijas un sabiedrisko attiecību daļa veica darbu, lai pilnveidotu un uzlabotu pieejamību informācijai, kā arī paplašinātu informācijas saņēmēju loku.
Informācijas centra vajadzībām izstrādāta informatīva sistēma, ar kuras palīdzību tiek veikta visu datu par Informācijas centra materiāliem uzskaite, glabāšana, pievienošana un rediģēšana, kā arī materiālu izsniegšanas un saņemšanas no lietotājiem uzskaite. Sistēma ļauj lietotājiem materiālu sarakstu kārtot atbilstīgi viņu interesēm, filtrēšanu veikt pēc loģiskiem nosacījumiem, aplūkot lietotājam izsniegto informācijas materiālu sarakstu, kā arī to izdrukāt.

Izstrādāta arī jauna VK lokālā tīkla lapa, kas vizuāli labākā veidā ļauj lietotājiem aplūkot lokālajā tīklā pieejamos materiālus.

2003.gadā papildus jau esošajiem tiešsaistes pieslēgumiem Valsts kontrolē radīta piekļuve vēl sešu citu iestāžu datu bāzēm: oficiālajam laikrakstam „Latvijas Vēstnesis”, Letonikai, Statistikas pārvaldei, Latvijas vides aģentūrai, Valsts vienotajai datorizētajai zemesgrāmatai un Personu datu pārlūkam.

Valsts kontroles izdevumu sagatavošana

Viens no svarīgākajiem Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas darba virzieniem ir visu Valsts kontroles izdevumu sagatavošana publicēšanai un to izdošanas organizēšana.

Informācijas un sabiedrisko attiecību daļa Latvijas Republikas pašvaldībās un valsts iestādēs veica aptauju par VK periodisko izdevumu „Valsts Kontroles Vēstis”, lai uzzinātu, kas informāciju izmanto, vai informācija, ko izdevums sniedz, ir izmantojama ikdienas darbā un kādi būtu ierosinājumi, veidojot izdevumu turpmāk. Uz aptaujas jautājumiem atbildēja galvenokārt pašvaldības, un izdevumā publicēto informāciju visvairāk izmanto pašvaldību vadītāji 91%, grāmatveži – 88% un citi darbinieki – 34 procenti.

Par vērtīgākajām tiek uzskatītas publikācijas par revīziju materiāliem (91%), revīziju metodoloģiskos materiālus par vērtīgiem uzskata 67%, vispārīgus rakstus par VK darbību – 26%, bet materiālus par VK starptautisko sadarbību – tikai 10% no atbildējušo skaita.

Lielākā daļa aptaujas respondentu uzskata, ka izdevumā publicētā informācija palīdz novērst trūkumus un nepieļaut kļūdas.

Turpmākajās VK publikācijās būtu vēlama pašvaldību finansiālajā darbībā pieļauto kļūdu analīze un pieredzējušu Valsts kontroles revidentu ieteikumi to novēršanai. Ļoti vēlama metodiska informācija un vairāk metodisku apkopojumu par valsts iestāžu kļūdām finanšu izlietojumā. Vairāk publikāciju vēlams par iekšējo auditu.

Valsts kontroles dokumentu projektu, revīzijas materiālu un izdevumu rediģēšana

Tāpat kā iepriekšējos gados daļas uzdevumos ietilpst arī Valsts kontrolē tapušo materiālu – revīzijas materiālu, ziņojumu, iekšējo normatīvo dokumentu un VK izdevumu – rediģēšanas darbs. Gadu no gada arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta VK sagatavoto dokumentu kvalitātei, tajā skaitā VK ziņojumiem Saeimai.

Līdzdalība Valsts kontroles dibināšanas 80 gadu un darbības atjaunošanas 10 gadu jubilejas pasākumu īstenošanā

Viens no svarīgākajiem pasākumiem 2003.gadā bija Valsts kontroles dibināšanas 80 gadu un darbības atjaunošanas 10 gadu jubileja. Lai rastu kopības sajūtu un parādītu uzmanību katram VK darbiniekam, VK tika veikti daudzi pasākumi. Lielā daļā no tiem iesaistījās arī visi Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas darbinieki.

Ieva Sablina,
Informācijas un sabiedrisko
 attiecību daļas vadītāja

 

Iekšējā audita darbs

 

2003.gads iekšējā audita darbībā ir saistīts ar statusa maiņu. 2003.gada 1.aprīlī, pamatojoties uz Valsts kontroles padomes 2003.gada 24.marta sēdes lēmumu, tika izveidota Iekšējā audita daļa ar divām štata vietām. 2003.gada 25.novembrī iekšējā audita darba veikšanai pieņemts otrs darbinieks vecākā referenta amatā.
2003.gada janvārī Valsts kontroles iekšējā audita darbību vērtēja PHARE programmas projekta eksperts Džeks Stefenss (Jack Stephens) un sniedza galaziņojumu par VK iekšējā audita darbību, norādīdams, ka pārbaudes laikā nav radusies nepieciešamība sniegt ieteikumus turpmākajam darbam.

Iekšējā audita plānu izpilde

Atbilstīgi 2003.gadā aktualizētajam iekšējā audita stratēģiskajam plānam ir izstrādāts iekšējā audita gada plāns un auditoru mācību plāns.
Iekšējā audita gada plānā bija paredzēts veikt četrus auditus. No plānotā pabeigti divi auditi – „VK juridiskais nodrošinājums” un informāciju tehnoloģiju sistēmas „Personu datu apstrāde” audits, kā arī veikts viens gada plānā neparedzēts audits „Metodikas piemērošana darba laika uzskaitē un informācijas sniegšanā” un pabeigts 2002.gada 9.decembrī iesāktais audits „Materiālo vērtību un pamatlīdzekļu gada inventarizācijas novērošana”.
Audita gada plānā paredzēto divu auditu neizpilde ir saistīta ar iekļaušanos neplānotu uzdevumu izpildē. 2003.gadā Iekšējā audita daļas vadītāja piedalījās darba grupā, kas izstrādāja iekšējā audita normatīvos dokumentus, Finanšu ministrijas un Valsts administrācijas skolas kopējā projektā par iekšējo auditoru apmācību un iekšējo auditoru sertifikācijas komisijas darbā. Bez tam Valsts kontrolē tika organizēts valsts pārvaldes iekšējā audita vadītāju forums.

Viedoklis par iekšējās kontroles sistēmu

2003.gadā iekšējās kontroles sistēmas tika vērtētas, veicot iepriekš minētos auditus, un tās tika analizētas kopā ar sistēmu vadītājiem, veicot riska novērtējumu stratēģiskā plāna aktualizēšanai. Par veikto auditu galarezultātiem valsts kontrolierim ir iesniegti četri audita ziņojumi ar ieteikumiem kontroles sistēmas pilnveidošanai. Audita ziņojumos sniegtie ieteikumi un to īstenošanas termiņi ir apstiprināti, un notiek to ieviešana.
Iekšējās kontroles sistēma kopumā ir izveidota un darbojas labi. Nepieciešama dažu kontroles procedūru un mehānismu pilnveidošana atbilstīgi izmaiņām Valsts kontroles darbībā un kontroles vidē.

Būtiskākie auditā konstatētie fakti un ieteikumi

2003.gadā veikto auditu ziņojumos kopā sniegti 15 ieteikumi. Pamatojoties uz audita laikā konstatētajiem faktiem, ieteikumi, kuri ir būtiski auditējamo sistēmu mērķu sasniegšanai un kuriem noteikta augsta prioritāte, ir šādi:

  • izstrādāt vienotu iekšējo normatīvo dokumentu izstrādes, aktualizācijas, aprites un izpildes kontroles kārtību;
  • izstrādāt grāmatvedības organizācijas dokumentus, kas nosaka inventarizācijas sagatavošanas, veikšanas un dokumentēšanas termiņus un kārtību;
  • nodrošināt finanšu līdzekļu uzskaites sistēmas elektronisko datu kopiju veidošanu;
    izstrādāt iekšējos informācijas sistēmas drošības noteikumus.

Kopsavilkums par iekšējā audita ieteikumiem 2003.gadā

Ieteikumu prioritāteKopā pārskata gadā sniegtie ieteikumiPārskata gadā sniegtie ieteikumi, kuru ieviešanas termiņš ir pārskata gadsPārskata gadā sniegtie ietikumi, kuru ieviešanas termiņš ir nākamais gadsIepriekšējā gadā sniegtie ieteikumi, kuru ieviešanas termiņš ir pārskata gads
skaitsieviestiskaitsieviestiskaitsieviestiskaitsieviesti
Augsta 4121233
Vidēja11464511
Zema
Kopā:15585744

Par termiņā neieviesto, bet uzsākto ieteikumu izpildi pēcpārbaudes laikā ir vienošanās ar sistēmas vadītāju, ka termiņš tiks pagarināts; tas saskaņots pēcpārbaudes ziņojumā.

Noslēguma jautājumi

2004.gadā Iekšējā audita daļa vērtēs iekšējo kontroli augsta riska sistēmās, pievēršot uzmanību lietderīgai resursu izmantošanai. Lai uzlabotu iekšējā audita darbības kvalitāti, tika izstrādāts un veikts Iekšējā audita daļas darba pašnovērtējums.

Inta Fiļipova
Iekšējā audita daļas vadītāja

 

Valsts kontroles finanšu vadība

 

Valsts kontroles pamatbudžets 2003.gadam
01000 budžeta programma „Valsts kontrole”

Darbības galvenie mērķi: sniegt Saeimai, valdībai, Latvijas sabiedrībai un – kad tas būs nepieciešams – arī Eiropas Savienībai kvalitatīvu informāciju un pārliecību par finanšu kontroli pār valsts resursiem un valsts administrācijas darbu.
Veicamie uzdevumi: pamatuzdevums – revīziju veikšana.
Mērķis: pārliecība par valsts budžeta līdzekļu tiesisku, pareizu un ekonomisku izlietojumu.
Saskaņā ar 2003.gada 28.februārī pieņemto likumu „Par valsts budžetu 2003.gadam” un saskaņā ar likuma „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2003.gadam”” programmai „Valsts kontrole” noteiktais pamatbudžets 2003.gadam: dotācijā no vispārējiem ieņēmumiem – Ls 1784 tūkst., ārvalstu finanšu palīdzība – kārtējo izdevumu sadaļā Ls 197 tūkst.
2003.gadā pabeigta PHARE 2000 Nacionālās programmas projekta „Valsts izdevumu vadība” ieviešana. Mērķis – uzlabota Valsts kontroles revīziju veikšanas kapacitāte atbilstīgi Starptautiskajiem revīzijas standartiem, uzlabotas administratīvās procedūras, izstrādāta personāla vērtēšanas sistēma, izstrādāta informācijas tehnoloģiju stratēģija.
Likumā „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2003.gadam”” atbalstīts Valsts kontroles finanšu līdzekļu pieprasījums Valsts kontroles administratīvās ēkas Kr.Valdemāra ielā Nr.26 renovācijas projekta izstrādāšanai Ls 180 tūkst. apjomā.
2003.gadā budžeta programmā „Valsts kontrole” finanšu līdzekļu palielinājums prioritārajiem pasākumiem saskaņā ar Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto Atbildīga un efektīva valsts pārvalde ir šāds:

  • Ls 98 tūkst. – Valsts kontroles gatavība veikt revīzijas par ES pirmsstrukturālo fondu līdzekļu izlietojumu atbilstīgi Starptautiskajiem revīzijas standartiem – noteiktas izdienas piemaksas augsti kvalificētiem revidentiem, kā arī VK Kancelejas vadītājiem un struktūrvienību vadītājiem. Pamatojums: Valsts kontroles Darba samaksas sistēma, kas izstrādāta saskaņā ar Valsts kontroles likuma 11.panta 12.punktu;
  • Ls 50 tūkst. – revīzijas metodoloģijas attīstībai – izstrādāti papildu bloki Revīzijas rokasgrāmatai, veikta revidentu apmācība;
  • Ls 19 tūkst. – līdzfinansējums PHARE 2000 projektam „Valsts izdevumu vadība”. Sadarbības pasākumu īstenošana „Twinning” projekta ietvaros (komandējumi, mācības, mācību materiālu iegāde);
  • Ls 9 tūkst. – izveidots Valsts kontroles mācību sektors;
  • Ls 1 tūkst. – sadarbība ar ES finanšu interešu aizsardzības institūcijām, it īpaši ar „OLAF”; finanšu līdzekļi izmantoti komandējumiem un sadarbības semināriem;
  • Ls 54 tūkst. – saskaņā ar Valsts kontroles likumu koleģiālu lēmumu pieņemšanai papildu finansējums piecu kolēģijas locekļu darbības nodrošinājumam;
  • Ls 7 tūkst. – darbinieku apdrošināšana 10% apjomā no mēneša algu fonda (Valsts kontroles likuma norma – amatpersonu un darbinieku garantijas un tiesiskā aizsardzība);
  • Ls 6 tūkst. – saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām dienas naudas normām komandējumiem.
  • Palielinājums kopā – Ls 244 tūkst.

2003.gadā budžeta programmas „Valsts kontrole” finanšu līdzekļu samazinājums:

  • Ls 18 tūkst. – samazinājums, ņemot vērā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšanu par 2 procentpunktiem 2003.gadā saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”;
  • Ls 24 tūkst. – izdevumu samazinājums par 2002.gadā piešķirtajiem līdzekļiem saistībā ar Darba likumu – personāla izmaksām sakarā ar svētku dienu apmaksu un atvaļinājuma naudas izmaksu nodrošinājumu. Minētās normas atceltas ar 2003.gada 1.janvāri – grozījumi Darba likumā;
  • Ls 15 tūkst. – komandējumiem trim mēnešiem papildus paredzētās dienas naudas un vienam mēnesim – papildus piešķirtie finanšu līdzekļi piecu kolēģijas locekļu darbības nodrošinājumam atbilstīgi „Grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2002.gadam””.
    Samazinājums kopā – Ls 57 tūkst.

Valsts kontroles budžets

Dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem (tūkst. Ls)

gp2003_gr18

Darba samaksa (tūkst. Ls)

gp2003_gr19

Kārtējie izdevumi (tūkst. Ls)

gp2003_gr20

Izdevumi kapitālieguldījumiem (tūkst. Ls)

gp2003_gr21

Aina Zvanītāja,
Budžeta plānošanas daļas vadītāja

gp2003_sh14

gp2003_sh15

gp2003_sh16

gp2003_sh17

 

Vizītes, piedalīšanās semināros, konferencēs un kongresos 2003.gadā

 

  • Nīderlandes Karalistes Valsts kontroles pārstāvju vizīte Rīgā no 3. līdz 7.februārim.
    Otrās vizītes (3. līdz 7.martā) beigās tika panākta vienošanās par projekta „Augstākā līmeņa vadības uzlabošana un administratīvās kapacitātes nostiprināšana Latvijas Republikas Valsts kontrolē” prioritārajām jomām.
  • 7.februārī vizītē Valsts kontrolē bija LR VK un Lielbritānijas VK divpusējā sadarbības projekta vadītājs Ričards Mags (Richard Maggs), lai apspriestu un pārrunātu projekta gaitu. Vizītes ietvaros notika seminārs, kura laikā tika apspriestas VK stratēģijas pamatnostādnes 2005. – 2010.gadam.
  • Otrais IDI/EUROSAI reģionālais revīziju seminārs Nikosijā (Kiprā) no 3. līdz 14.februārim.
  • VK pārstāve piedalījās mācību kursā „Strukturālo un kohēzijas fondu politika” Dublinā (Īrijā) no 9. līdz 16.februārim un Briselē (Beļģijā) no 16. līdz 19.februārim.
  • Valsts kontroles pārstāvji 25.martā pēc Iepirkumu uzraudzības biroja lūguma tikās ar Eiropas Kopienas uzdevumā Latvijā esošas delegācijas pārstāvjiem Pederu Blombergu (Peder Blomberg), Marianu Lemki (Marian Lemke) un Lindu Dālstromu (Linda Dahlstrom).
  • 17. Starptautiskā valsts sektora finanšu vadības konference (sertificētas mācības “Reducēt trūkumus un korupciju: no integrētas pieejas līdz labai vadīšanai”) Maiami, Floridā (ASV) no 31.marta līdz 4.aprīlim.
  • Konference “Cīņa pret korupciju” Viļņā (Lietuvā) no 8. līdz 9.aprīlim.
  • Valsts kontrolieris Raits Černajs 6.maijā tikās ar SIGMA audita un finanšu kontroles ekspertu Jopu Froliku (Joop Vrolijk).
  • VK pārstāvis Budapeštā (Ungārijā) no 6. līdz 10.maijam piedalījās seminārā par aizsardzības spēku revīzijām.
  • R.Černajs Krakovā (Polijā) 22. un 23.maijā piedalījās Eiropas Savienības kandidātvalstu augstāko kontrolējošo institūciju (AKI) vadītāju sanāksmē.
  • Rīgā no 26. līdz 28.maijam viesojās Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valsts kontrolieris sers Džons Borns (John Bourn) un Twinning projekta vadītājs Ričards Mags.
  • EUROSAI III mācību seminārs par iekšējās kontroles sistēmu novērtēšanu Prāgā (Čehijā) no 25. līdz 29.maijam.
  • VK pārstāvji piedalījās II EUROSAI – EURORAI konferences „Veselības aprūpe” darbā Kopenhāgenā (Dānijā) no 4. līdz 8.jūnijam.
  • INTOSAI Privatizācijas revīziju darba grupas 10.sanāksme Prāgā (Čehijā) no 9. līdz 11.jūnijam.
  • Piedalīšanās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu, Kipras, Maltas un Turcijas augstāko kontroles institūciju (AKI), Eiropas Revīzijas palātas (ERP) un SIGMA Revīziju rokasgrāmatas izstrādes darba grupu seminārā Tirānā (Albānijā) no 11. līdz 13.jūnijam.
  • VK pārstāvji Tallinā (Igaunijā) 12. un 13.jūnijā piedalījās Igaunijas Valsts kontroles un Nīderlandes Karalistes Valsts kontroles un sabiedrības „MDF Training & Consultancy” sadarbības projekta noslēguma konferencē.
  • INTOSAI Apkārtējās vides darba grupas 8.sanāksme Varšavā (Polijā) no 23. līdz 29.jūnijam.
  • Pieredzes apmaiņa starp Lietuvas un Latvijas Valsts kontroles Personāla daļas darbiniekiem divpusējā sadarbības projekta starp Latvijas Republikas Valsts kontroli un Lielbritānijas Valsts kontroli (Twinning) ietvaros Viļņā (Lietuvā) 9. un 10.jūlijā.
  • Gadskārtējā Baltijas un Ziemeļvalstu augstāko kontroles institūciju vadītāju sanāksme Puhajarvē (Igaunijā) no 3. līdz 6.septembrim.
  • Valsts kontroliera Raita Černaja vizīte Bulgārijā no 8. līdz 14.septembrim.
  • Dalība „Riska novērtēšanas un revīziju plānošanas seminārā” Antālijā (Turcijā) no 23. līdz 28.septembrim.
  • Sanāksme par Baltijas jūras vides aizsardzības konvencijas (Helsinku konvencijas) 2.starptautisko revīziju Dānijas Nacionālajā kontrolē Kopenhāgenā no 25. līdz 28.septembrim.
  • Eiropas Savienības dalībvalstu AKI izveidotās patstāvīgi darbojošās Pievienotās vērtības nodokļa un muitas nodokļa revīzijas darba grupas kārtējā sanāksme Bonnā (Vācijā) no 28. līdz 30.septembrim.
  • Dalība ES kandidātvalstu augstāko kontroles institūciju (AKI) un Eiropas Revīzijas palātas (ERP) sakaru virsnieku sanāksmē Luksemburgā no 5. līdz 9.oktobrim.
  • Dalība NATO Starptautiskās Revidentu padomes 2002.gada Ziņojuma apspriešanā Briselē (Beļģijā) no 8. līdz 10.oktobrim.
  • Dalība OECD seminārā „Ētika valsts sektorā” Viļņā (Lietuvā) no 13. līdz 14.oktobrim.
  • Ķīnas Tautas Republikas Nacionālā revīzijas biroja delegācijas oficiālā vizīte Latvijā no 15. līdz 17.oktobrim.
  • Valsts kontrolieris Raits Černajs 23.oktobrī uzņēma Eiropas Revīzijas palātas direktoru Krisu Koku (Chris Kok) un Ārējo sakaru daļas vadītāju Dīteru Bokemu (Dieter Boeckem), lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar 2004.gadā marta beigās paredzēto Centrāleiropas un Austrumeiropas, Kipras, Maltas un Turcijas augstāko kontrolējošo institūciju un Eiropas Revīzijas palātas sanāksmi Rīgā.
  • Valsts kontroles un Nīderlandes Valsts kontroles sadarbības un palīdzības projekta „Vadības sistēmas pilnveidošana un administratīvās kapacitātes nostiprināšana Latvijas Republikas Valsts kontrolē” uzraudzības padomes sanāksme 27.oktobrī.
  • Seminārs Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu augstāko revīzijas iestāžu revidentiem Eiropas Revīzijas palātā Luksemburgā no 27. līdz 28.oktobrim.
  • Nīderlandes Valsts kontroles ekspertu Eiropas Savienības fondu revīzijās Pepina Kobo (Pepin Cabo) un Kīsa Jana Stīnhouka (Kees Jan Steenhoek) vizīte Valsts kontrolē no 10. līdz 13.novembrim, lai kopā ar LR Valsts kontroles darbiniekiem strādātu pie Eiropas Savienības fondu revīzijas stratēģijas.
  • Dalība IDI instruktoru sanāksmē Oslo (Norvēģijā) no 15. līdz 20.novembrim.
  • Dalība Revīziju rokasgrāmatas darba grupas seminārā par izlases veidošanu revīzijām Ļubļanā (Slovēnijā) no 16. līdz 21.novembrim.
  • Mongolijas Finanšu un ekonomikas ministrijas atbildīgo amatpersonu valsts iepirkuma jomā tikšanās Rīgā ar Valsts kontroles pārstāvjiem 20.novembrī.
  • Lielbritānijas Valsts kontroles pārstāvju Pītera Kārlila (Peter Karlill) un Frenka Grogana (Frank Grogan) darba vizīte Valsts kontrolē no 26. līdz 27.novembrim, lai risinātu jautājumus par abu valstu augstāko finanšu kontroles institūciju sadarbību otrā Twinning sadarbības projekta ietvaros, kas sāksies 2004.gadā.
  • Nīderlandes Valsts kontroles un Nīderlandes valdības aģentūras speciālistu īstenotā projekta „Augstākā līmeņa vadības uzlabošana un administratīvās kapacitātes nostiprināšana Latvijas Republikas Valsts kontrolē” ietvaros no 30.novembra līdz 8.decembrim Nīderlandes Valsts kontrolē Valsts budžeta revīzijas departamenta darbinieki apguva pieredzi, kā finanšu revīzijas tiek veiktas NVK.
  • Eiropas Savienības dalībvalstu augstāko kontrolējošo institūciju vadītāju un Eiropas Savienības kandidātvalstu AKI vadītāju sanāksme Prāgā (Čehijā) 9. un 10.decembrī.
    Dalība EUROSAI Vides revīziju darba grupas seminārā Hāgā (Nīderlandē) no 9. līdz 12.decembrim.