Gada pārskats – 2004

 

SATURS

 

Ievads

 

Pagājušā gada darbu vērtējot, pārliecinoši skatāmies nākotnē

Godātie lasītāji!

Tas ir zināmā mērā izaicinājums 2005.gada sākumā vērtēt Valsts kontroles 2004.gadā paveikto. Pirmkārt, tāpēc, ka mūsu valsts 2004.gadu aizvadījusi citā statusā – kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, un jaunais statuss savā ziņā ir ietekmējis gan valsts pilsoņus, gan arī publisko pārvaldi. Nenoliedzami līdzdalība ES un NATO ir ievērojams Latvijas sasniegums vienpadsmit neatkarības gados. Arī atjaunotā Valsts kontrole darbojas jau vienpadsmit gadus, tāpēc nav viegli vērtēt Latvijā augstākās finanšu revīzijas iestādes darbu, kas visus šos gadus veikts viena valsts kontroliera vadībā*. Par Valsts kontroles panākumu šai laikā uzskatāms tas, ka 1993.gadā faktiski no jauna izveidotā institūcija nu ir kļuvusi par funkcionējošu un nozarē starptautiskajā apritē zināmu organizāciju, kas veic publisko līdzekļu ārējās revīzijas.

Īpaši veltot uzmanību 2004.gadā paveiktajam, ir vairāki pieminēšanas vērti fakti, kas liecina par Valsts kontroles darba rezultātiem. 2004.gadā Valsts kontrole veica likumības (finanšu) un lietderības revīzijas. Revīziju darba mērķis bija noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, rīcība ar Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļiem, kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kā arī rīcība ar valsts un pašvaldību mantu ir bijusi tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva.
Valsts kontroles revidenti 2004.gadā strādājuši ar vairāk nekā 200 revīziju tematiem. Finanšu revīzijās izlases veidā pārbaudīti valsts un pašvaldību iestāžu izdevumi par aptuveni Ls 2 435 milj. un aktīvi par Ls 2 056 milj., kā arī valsts budžeta finanšu bilances aktīvi Ls 348 milj. apjomā. Divi būtiski secinājumi, veicot revīzijas valsts iestādēs, bija: valstī nav izveidota vienota valsts īpašumā esošo nacionālo bagātību uzskaites sistēma un to izmantošanas kārtība; nozaru ministrijas nenodrošina padotībā esošo budžeta institūciju vadītāju atbildību par finanšu disciplīnas ievērošanas kontroli. Savukārt raksturīgākie konstatējumi pašvaldībās bija uzkrājuma principa neizmantošana grāmatvedības uzskaitē, visu pašvaldības īpašumu neuzrādīšana bilancē, nolietojuma neaprēķināšana ēkām, kā arī tas, ka joprojām nav pabeigta īpašuma novērtēšana. Revīzijās konstatētas vairākas normatīvo aktu savstarpējās pretrunas, tāpēc Valsts kontroles revidenti ieteica:

1) izstrādāt kārtību, kādā budžeta un pašvaldību iestādes izdara labojumus pārskatos, un paredzēt atbildību par nepatiesas vai kļūdainas informācijas iekļaušanu finanšu pārskatos;
2) paredzēt 06.05.1997. MK instrukcijā Nr.4 „Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus” ministrijas atbildību par vienotas kontroles sistēmas izstrādi un tās uzraudzīšanu;
3) izstrādāt finanšu gada pārskatu konsolidācijas kārtību budžeta un pašvaldību iestādēm;
4) izstrādāt budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normas tā, lai pārskatos tiktu uzrādīta pamatlīdzekļu patiesā vērtība.

Lietderības revīzijās Valsts kontrole pārbaudīja, vai valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi ir izlietoti efektīvi, kā arī sniedza priekšlikumus situācijas uzlabošanai konkrētā jomā. Piemēram, revīzijā par iesaistīto institūciju gatavību Eiropas fondu līdzekļu apguvei Finanšu ministrijai ieteikts deleģēt vienotas sistēmas izveidei nepieciešamo dokumentu izstrādi iesaistītajām institūcijām, iepriekš paredzot detalizētas pamatprasības, kā arī pilnveidot darbinieku atalgojuma sistēmu, jo tika konstatēts, ka darbam ES fondu administrēšanā valsts pārvaldē trūkst kvalificētu speciālistu. Plašāku informāciju par šo revīziju, kā arī par citiem Valsts kontroles 2004.gada darba rezultātiem kopumā Jums sniegs turpmākās gada pārskata izdevuma nodaļas.

Augstākās vadības maiņa ievieš būtiskas pārmaiņas ikvienā institūcijā. Pēc vienpadsmit gadu darba Valsts kontroles vadībā 2004.gada 11.decembrī beidzās valsts kontroliera Raita Černaja pilnvaru laiks. Saņemot Saeimas uzticības balsojumu 2004.gada 22.decembrī, Valsts kontroles vadība nonāca manās rokās. Ar vēlmi veidot Valsts kontroli par mūsdienīgu, profesionālu finanšu kontroles iestādi, 2005.gada sākumā tika uzsākta vērienīga reforma. Veicamie pasākumi ietvers gan Valsts kontroles likuma grozījumus, gan institūcijas struktūras un funkciju pārskatīšanu, gan personāla kompetences novērtēšanu un atbilstīga atalgojuma noteikšanu, gan revidentu kvalifikācijas paaugstināšanu un darba apstākļu uzlabošanu, kā arī revīzijas darba paņēmienu un metožu pārskatīšanu un pilnveidošanu.

2005.gads būs lielu pārmaiņu laiks Valsts kontrolē. Pirmo reizi mēs mēģināsim vērtēt Latvijas tautsaimniecības nozares kopumā, cenšoties identificēt riska jomas, kas kavē to attīstību. Iespējams, būs jāierosina grozījumi vairākos normatīvajos aktos, lai novērstu situācijas, ka valsts un pašvaldību līmenī tiek pieņemti absolūti likumīgi, tomēr tai pašā laikā nelietderīgi un neefektīvi lēmumi.
Valsts kontroles revīziju darbs 2005.gadā būs vērsts uz to, lai spētu sniegt sabiedrībai un nodokļu maksātājiem vispusīgu informāciju un līdz ar to pārliecību par valsts un pašvaldību budžeta tēriņu likumību un lietderību. Par visām veiktajām pārbaudēm mēs informēsim sabiedrību, un neviens iesniegums ar aizdomām par nelikumīgiem vai nelietderīgiem tēriņiem valsts administrācijā netiks atstāts neizskatīts, neraugoties uz to, vai tas saņemts no kāda iedzīvotāja, valsts ierēdņa vai citas personas.

Inguna Sudraba,
valsts kontroliere

* Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas no 1992.gada augusta līdz 1993.gada decembrim Valsts kontroli vadīja galvenais valsts kontrolieris Austris Kalniņš. 1993.gada oktobrī Saeima pieņēma likumu „Par 1923.gada 2.augusta likuma „Par Valsts kontroli” atjaunošanu” un decembrī par valsts kontrolieri ievēlēja Raitu Černaju.

 

1. Valsts kontroles revīzijas departamentu direktoru pārskats par 2004.gada darbu

 

1.1. Guna Kalniņa-Priede, Valsts budžeta revīzijas departaments

 

1.1. Guna Kalniņa-Priede

1. Valsts kontroles revīzijas departamentu direktoru pārskats par 2004.gada darbu

1.1.Valsts budžeta revīzijas departaments

Departamenta darbības galvenais uzdevums 2004.gadā bija nodrošināt objektīvu, saprotamu un pieejamu informāciju, lai rastu pārliecību par valsts iestāžu budžeta līdzekļu efektīvu, racionālu un ekonomisku izlietojumu.

Noteikto uzdevumu izdevies īstenot sekmīgi, un pilnībā ir izpildīts apstiprinātais 2004.gada revīziju plāns.

Valsts budžeta revīzijas departamenta darbība aptvēra šādas jomas:

  • Ziņojuma Saeimai „Par Latvijas Republikas 2003.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi” sagatavošana un Valsts kontroles pārstāvība Saeimā;
  • Ziņojuma Saeimai „Par onkoloģisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un nodrošinājumu” sagatavošana un Valsts kontroles pārstāvība Saeimā;
  • ministriju un citu centrālo valsts iestāžu gada pārskatu atestācijas revīzijas;
  • tematisku revīziju veikšana Valsts kontroles padomes apstiprinātā revīziju plāna ietvaros.

Vērtējot departamenta darbu iepriekš minēto revīzijas jomu ietvaros, iespējams īsi raksturot gūtās atziņas un secinājumus:

1. Gatavojot atzinumu par Latvijas Republikas 2003.gada valsts budžeta izpildi, konstatēti būtiski trūkumi, jo valsts budžeta programmu un apakšprogrammu finansēšanas mērķu raksturojošo rezultatīvo rādītāju izstrāde un apstiprināšana nav veikta vienlaikus ar Likuma par valsts budžetu izstrādi un nav noteikta atbildība par apstiprināto rezultatīvo rādītāju plāna novirzēm; nav izveidota arī vienota valsts īpašumā esošo nacionālo bagātību uzskaites sistēma un nav izstrādāta ēku, būvju, zemes, mežaudžu, zemes dzīļu resursu, kultūras pieminekļu u.c. efektīva izmantošanas kārtība. Konstatēts, ka nozaru ministrijas nenodrošināja to padotībā esošo budžeta institūciju vadītāju atbildības par finanšu disciplīnas ievērošanu kontroli.

2. Izvērtējot 2003.gada valsts budžeta pārskatu, konstatētas būtiskas nepilnības normatīvajos aktos, kas reglamentē valsts budžeta izpildes un grāmatvedības uzskaites jautājumus, un uz atklāto nepilnību pamata ir sagatavots un Saeimā iesniegts likumprojekts.

3. Veicot 38 likumības revīzijas par maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, to iekasēšanu un uzskaiti Kultūras, izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas profesionālās izglītības mācību iestādēs, noskaidrots, ka šīs ministrijas nav nodrošinājušas atbilstīgu iekšējo normatīvo aktu izstrādi par pašu ieņēmumu un sniegto maksas pakalpojumu aprēķināšanu, iekasēšanu un uzskaiti, bet profesionālās izglītības mācību iestādes, neievērojot 1997.gada 6.maija Ministru kabineta instrukcijas Nr.4 „Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus” noteiktās prasības, ir sniegušas maksas pakalpojumus, kuru veidus un izcenojumus nav apstiprinājis nozares ministrs. Pamatojoties uz revīzijās konstatēto, Valsts kontrole LR Ģenerālprokuratūrai ir nosūtījusi divas revīziju lietas par iespējamo naudas piesavināšanos, iekasējot samaksu par pakalpojumiem Jelgavas mūzikas vidusskolā un Daugavpils medicīnas skolā.

4. Visplašāko rezonansi sabiedrībā izsauca lietderības revīzija, kuras mērķis bija noskaidrot situāciju valstī par onkoloģisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un nodrošinājumu. Revīzija tika veikta Veselības ministrijā, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā, Latvijas Onkoloģijas centrā, P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Liepājas onkoloģiskajā slimnīcā, Daugavpils onkoloģiskajā slimnīcā, Rīgas rajona slimnīcā, Kuldīgas rajona slimnīcā un Ventspils pilsētas slimnīcā.
Revīzijā tika konstatētas nepilnības onkoloģisko slimību agrīnās diagnostikas pasākumu organizēšanā. Par to, ka profilaktiskie pasākumi valstī šajā jomā ir nepietiekami, liecina lielais ļaundabīgo audzēju atklāšanas īpatsvars vēlīnajās stadijās. Noskaidrots arī, ka paliatīvā aprūpe galvenokārt pieejama Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotājiem, bet tikpat kā nav pieejama pārējiem valsts iedzīvotājiem. Pamatojoties uz lietderības revīzijas rezultātiem, tika formulēti ieteikumi onkoloģisko pakalpojumu pieejamības un nodrošinājuma uzlabošanai, kā arī sagatavots un iesniegts ziņojums Saeimai. Ziņojumu Saeimā izskatīja Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Sociālo un darba lietu komisija.
Par šo revīziju departamenta revidenti organizēja pieredzes apmaiņas semināru kolēģiem Valsts kontrolē, kurā iepazīstināja ar lietderības revīzijas vispārīgajiem metodoloģiskajiem aspektiem un tieši šajā revīzijā konstatēto.
Pārskata gadā departamenta darbinieku personālsastāvs bija nosacīti stabils, jo kadru mainība nebija liela. No 33 darbiniekiem (direktore, seši kolēģijas locekļi, 25 revidenti un direktora palīdze) zināšanas augstskolās turpina papildināt 8 departamenta darbinieki.

Guna Kalniņa – Priede,
Valsts budžeta revīzijas departamenta direktore

 

1.2. Agris Krūmiņš, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments

 

1.2. Agris Krūmiņš

1. Valsts kontroles revīzijas departamentu direktoru pārskats par 2004.gada darbu

1.2. Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta galvenais uzdevums 2004.gadā bija sniegt informāciju un pārliecību, ka valsts finanšu līdzekļi ministriju padotībā esošajās uzņēmējsabiedrībās, valsts aģentūrās, valsts uzņēmumos tērēti likumīgi un lietderīgi, ka iepirkumi valsts vai pašvaldību vajadzībām veikti atbilstīgi likumam un labākajai saimniekošanas praksei, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un citu starptautisko institūciju palīdzības līdzekļu izlietojums līdz pat galasaņēmējiem bijis tiesisks, pareizs, ekonomisks un efektīvs. Šo uzdevumu izdevies īstenot veiksmīgi un atbilstīgi esošajiem cilvēkresursiem, lai gan bija strauja personāla mainība.

Par svarīgāko notikumu departamentā uzskatāms darbs, kas sācies pēc Latvijas iestāšanās ES, jo Latvijai tagad ir pieejami papildu līdzekļi no dažādiem ES politikas instrumentiem, kas dod valstij iespēju palielināt valsts budžeta izdevumus tās attīstībai. Tāpēc ir pieaugusi Valsts kontroles loma pašu resursu iemaksu un saņemtā finansējuma kontrolē, lai līdzekļi tiktu izlietoti lietderīgi un efektīvi.

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta darbs atbilstīgi Korporatīvajam plānam 2004.gadā aptvēra šādas revīziju jomas:
– ES un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošana, kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos;
– likumības revīzijas par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām, arī ES palīdzības līdzekļu izlietojumā;
– finanšu revīziju veikšana uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu un valsts aģentūrās.

Nozīmīgākā revīzija, kas izraisīja interesi sabiedrībā, bija likumības un lietderības revīzija „Par iesaistīto institūciju gatavību Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu apguvē”.

Revīzijas mērķis bija novērtēt ES struktūrfondu ieviešanas sistēmas veidošanu Latvijā un iesaistīto institūciju gatavību nodrošināt ES struktūrfondu apguvi no 2004.gada 1.maija. Revīzija veikta Finanšu ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Labklājības ministrijā, Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūrā un Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Tika sagatavots ziņojums Saeimai, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai, Ministru kabinetam un Eiropas Revīzijas palātai.

Revīzijā konstatēts, ka ES struktūrfondu apguvē iesaistītajām institūcijām noteiktie uzdevumi Ministru kabineta noteiktajos termiņos netika izpildīti un ar 2004.gada 1.maiju Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda līdzekļu apguve netika uzsākta, jo ES struktūrfondu institucionālā sistēma tika izveidota vēlu, to ietekmēja kadru mainība ministrijās un problēmas, iesaistot darbā prasībām atbilstīgus speciālistus. Ziņojumā ieteikts veikt grozījumus spēkā esošajos normatīvajos aktos un precizēt atalgojuma noteikšanu ierēdņiem un pārējiem valsts iestāžu darbiniekiem, radot vienādus darba apstākļus, lai nodrošinātu kvalitatīvu un nepārtrauktu ministriju darbu, apgūstot ES struktūrfondus.

Departamenta darbību ietekmēja ļoti liela kadru mainība, kā arī problēmas piesaistīt prasībām atbilstīgus darbiniekus. Lai gan pēc iestājas ES Valsts kontroles loma un darba apjoms ir pieaudzis, tomēr tā ir izraisījusi pieredzējušu darbinieku pāriešanu uz labāk atalgotām iestādēm, pārsvarā uz tām, kas ir atbildīgas par ES līdzekļu administrēšanu. Departaments 2004.gadā ir piedzīvojis kvalificētu cilvēkresursu trūkumu. Tā 2004.gadā pēc darba uzteikuma aizgājuši seši darbinieki, seši pieņemti no jauna, un vakantas bija septiņas štata vietas. Pārskata gadā Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentu vadīja Valsts kontroles padomes locekle Dzidra Ceihnere, bet no 2004.gada 21.maija departamenta direktora pienākumus pildīja Pašvaldību revīzijas departamenta direktors, Valsts kontroles padomes loceklis Agris Krūmiņš. 2005.gada 1.janvārī departamentā darbs bija organizēts piecos revīzijas sektoros, un tajā strādāja 5 kolēģijas locekles, sektoru vadītājas, 6 vecākie valsts revidenti, 14 valsts revidenti un departamenta direktora palīdze.

Daudziem jaunajiem darbiniekiem iepriekšējās pieredzes revīziju veikšanā nebija, bet visi darbinieki ir ar atbilstīgu augstāko izglītību. Vairāki darbinieki studē maģistrantūrā vai arī apgūst otru augstāko izglītību. Kvalifikācijas paaugstināšanas nolūkā darbinieki 2004.gadā noklausījušies dažādus kursus un seminārus:
„Informatīva mācību programma jaunajiem darbiniekiem” Valsts kontrolē

  • „Projektu vadība”;
  • „Vadības grāmatvedība”;
  • pieredzes apmaiņas seminārs par lietderības revīzijām;
  • mācības jaunajiem revidentiem finanšu revīziju veikšanā;
  • kursi „Valsts un pašvaldību iepirkumi”, kā arī „Valsts iepirkuma procedūras ES” Valsts administrācijas skolā.

Departamenta darbinieki ir veikuši arī svarīgu metodoloģijas darbu: vadījuši pieredzes apmaiņas semināru par lietderības revīzijām, rīkojuši mācības jaunajiem revidentiem finanšu revīziju veikšanā, sagatavojuši Finanšu revīzijas rokasgrāmatu un Lietderības revīzijas rokasgrāmatu jaunā redakcijā, izstrādājuši Eiropas Savienības līdzekļu revīzijas vadlīnijas, kā arī Eiropas Savienības fondu revīzijas stratēģiju.

Agris Krūmiņš,
Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta
direktora pienākumu izpildītājs

 

1.3. Agris Krūmiņš, Pašvaldību revīzijas departaments

 

1.3. Agris Krūmiņš

1. Valsts kontroles revīzijas departamentu direktoru pārskats par 2004.gada darbu

1.3. Pašvaldību revīzijas departaments

Pašvaldību revīzijas departamenta galvenais uzdevums 2004.gadā bija nodrošināt objektīvu, saprotamu un pieejamu informāciju, lai rastu pārliecību par pašvaldību resursu likumīgu, efektīvu, racionālu un ekonomisku izlietojumu.

Pārskata gadā noteiktos uzdevumus izdevies īstenot sekmīgi. Kopumā ir izpildīts apstiprinātais revīziju plāns.

Departamenta galvenās darbības jomas bija šādas:

– Ziņojuma sagatavošana Saeimai par finanšu ministra iesniegtajā 2003.saimnieciskā gada pārskatā ietvertā pašvaldību budžetu izpildes kopsavilkuma pārskatu;
– 562 pašvaldību gada pārskatu atestācijas revīzijas;
– likumības revīzijas Valsts kontroles padomes apstiprinātā revīziju plāna ietvaros.

Pašvaldību revīzijas departamenta darba rezultātā ir panākta jauna normatīvā dokumenta izstrāde un sagatavoti konstruktīvi ieteikumi gada pārskatu sagatavošanai:

1. Ziņojums par finanšu ministra iesniegto 2003.saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem izskatīts Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ar Finanšu ministrijas pārstāvju piedalīšanos. Valsts kontroles secinājumu rezultātā tika izstrādāts jauns normatīvais akts – Ministru kabineta 30.11.2004. noteikumi Nr.999 „Valsts un pašvaldību budžeta iestāžu gada pārskatu sagatavošanas kārtība”. Tas jau tika izmantots 2004.gada pašvaldību pārskatu atestācijas revīzijās.

2. Lai novērstu nepilnības un pilnveidotu gada pārskatu sagatavošanas metodiku, ierosināts:
– Finanšu ministrijai novērst pretrunas grāmatvedības uzskaites jomā;
– sagatavojot gada pārskatu, lietot vienādu metodoloģiju un samazināt pārskatā uzrādāmās informācijas apjomu, padarot gada pārskatu saprotamu tā lietotājiem.

Pašvaldību gada pārskatu atestācijas revīziju rezultāti bija šādi: no pārbaudītajiem pašvaldību gada pārskatiem par 451 pārskatu jeb 80,3% sniegts atzinums, ka gada pārskats sastādīts pareizi. Par 106 pašvaldību gada pārskatiem jeb 18,7% sniegts atzinums ar piezīmi, par 4 pārskatiem sniegts negatīvs atzinums, un vienai pašvaldībai atteikts dot atzinumu par gada pārskata sastādīšanas pareizību. Nopietns darbs arī tika ieguldīts, gatavojot pašvaldību budžetu izpildes kopsavilkuma pārskatu ziņojumam Saeimai „Par 2003.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”.

Departamenta darbības prioritātes bija revīzijas lielākajās pašvaldībās, ostās, pašvaldību komercsabiedrībās un aģentūrās. Departamentā 2004.gadā pabeigtas 77 likumības revīzijas un pārbaudes.

Par departamenta svarīgāko darbu uzskatāms tas, ka, veicot revīziju Rīgas brīvostas pārvaldē, konstatēts, ka valdes locekļu atalgojumiem bez likumīga pamata laika posmā no 1998.gada līdz 2003.gada 1.jūlijam izlietoti Ls 1 453 143; bez ekonomiska pamatojuma atlaists 50% nomas parāda maksājums par labu SIA „Rīgas centrālais termināls” – Ls 1 246 787; ieilgusī VAS „Rīgas tirdzniecības osta” likvidācija radījusi nelietderīgus izdevumus – Ls 98 529 valdes un pilnvarnieku atalgošanai. Revīzijas materiāli nosūtīti Ministru kabinetam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Likumības revīzijās Kuldīgas pilsētas, Ogres novada, Siguldas novada, kā arī Rendas, Kārķu un Bērziņu pagasta pašvaldībās tika konstatēti likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” pārkāpumi. Kolēģija nosūtīja šos revīzijas materiālus LR Prokuratūrai un citām tiesībsargājošajām institūcijām.

Viens no svarīgākajiem pasākumiem departamentā 2004.gadā bija pirmo reizi Valsts kontrolē veiktās revīziju kvalitātes kontroles pārbaudes.

Valsts kontroles padome ir noteikusi finanšu revīzijas politiku attiecībā uz būtiskumu un pārliecības līmeni, kā arī revīzijas standartu kopumu, kas jāizmanto revīzijās.

Lai pārliecinātos, ka noteiktie revīzijas standarti un procedūras ir ievērotas, izlases veidā veiktas 18 revīziju kvalitātes kontroles procedūras, kurās konstatēts:
– revīzijas ir atbilstīgi plānotas;
– identificētajiem riskiem ir pievērsta atbilstīga uzmanība;
– izdarītie secinājumi ir saprātīgi, pilnībā izskaidroti un pamatoti revīzijas darba dokumentos;
– ir ievērotas finanšu revīzijas rokasgrāmatā ieteiktās procedūras, un tās ir atbilstīgi dokumentētas;
– Valsts kontroles sniegtajiem atzinumiem ir pietiekams pamats, un to formulējumi atbilst revīzijās gūtajiem pierādījumiem.

Pārbaužu laikā sniegti ieteikumi revīziju efektivitātes uzlabošanai, kā arī norādīti labas prakses piemēri. Revīziju kvalitātes pārbaude, kurā iesaistīta kompetenta trešā persona, dod ieguldījumu revīziju kvalitātes paaugstināšanā.

Pašvaldību revīzijas departamentā 2004.gadā strādāja 43 darbinieki, no kuriem 33 ir augstākā izglītība. No departamenta personāla desmit darbinieki ir paaugstinājuši savu izglītības līmeni, iegūstot maģistra grādu, 14 darbinieki turpina mācības dažādās augstskolās, no tiem 5 – maģistrantūrā.

Agris Krūmiņš,
Pašvaldību revīzijas departamenta direktors

 

1.4. Indulis Šķibelis, Privatizācijas procesa revīzijas departaments

 

1.4. Indulis Šķibelis

1. Valsts kontroles revīzijas departamentu direktoru pārskats par 2004.gada darbu

1.4. Privatizācijas procesa revīzijas departaments

Departamenta galvenais uzdevums bija nodrošināt objektīvu un saprotamu informāciju par rīcību ar valsts mantu, to iznomājot, atsavinot un privatizējot.

Īstenojot departamenta galveno uzdevumu, plānotais darbs veikts, pārbaudot rīcību ar valsts nekustamajiem īpašumiem un bēniņu privatizāciju, veiktas arī neplānotas revīzijas.

Departamenta galvenās darbības jomas 2004.gadā bija likumības un lietderības revīzijas nekustamo īpašumu sektorā un revīzijas par īpašuma nodošanu privatizācijai.

Pamatojoties uz šo darbu, sagatavots ziņojums par mākslinieku darbnīcu privatizāciju. Departamenta pārstāvji piedalījās darba grupā, kura izstrādāja valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas projektu.

Revīziju darba nozīmīgākais veikums, kas izraisīja rezonansi sabiedrībā, bija:
1) konstatētie likumu pārkāpumi valsts un pašvaldību dzīvojamo māju bēniņu, pagrabu un citu telpu privatizācijā, tās noformējot kā mākslinieku darbnīcas. Valsts kontroles konstatējumiem sekoja lietu ierosināšana tiesās (aptuveni 70 krimināllietas un vairāk nekā 20 civillietu);
2) atklātie pārkāpumi rīcībā ar Rīgas Tehniskās universitātes īpašumu Ausekļa ielā un Ezermalas ielā;
3) būtisku pārkāpumu konstatējumi pašvaldību rīcībā ar kūdras purviem.

Personāls, kas veica darbu, nokomplektēts atbilstīgi departamenta revīziju specifikai – pieredzējuši kvalificēti juristi, revidenti, speciālisti būvniecības un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jautājumos. Darbā iesaistīti arī jauni speciālisti – grāmatveži – revidenti.

2004.gadā departamentam izveidojās laba sadarbība ar KNAB, gan nosūtot veikto revīziju atzinumus, gan veicot neplānotās revīzijas pēc tā lūguma. 2003.gadā departaments uzsāka lietderības revīzijas par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu ministrijās, 2004.gadā šis darbs tika plaši izvērsts un iegūta kopaina par šīm problēmām.

Indulis Šķibelis,
Privatizācijas procesa revīzijas
 departamenta direktors

 

1.5. Uldis Greiškalns, Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments

 

1.5. Uldis Greiškalns

1. Valsts kontroles revīzijas departamentu direktoru pārskats par 2004.gada darbu

1.5. Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments

Departamenta galvenais uzdevums bija sniegt atbalstu Valsts kontroles darbības uzlabošanai un pilnveidošanai gan revīzijas, gan administratīvajā darbā, nodrošinot plānoto resursu mērķtiecīgu un efektīvu izmantošanu.

Šo uzdevumu izdevies īstenot daļēji.
Korporatīvajā darba plānā bija definētas trīs departamenta darbības jomas:
– Revīzijas metodoloģijas izstrāde un tās attīstības vadība;
– Valsts kontroles darba rezultātu analīze;
– Valsts kontroles ikgadējā budžeta pieprasījuma sagatavošana.

Departamentā darbs galvenokārt veikts, apkopojot un statistiski analizējot 2004.gada korporatīvajā plānā paredzēto revīzijas darba un atbalsta personāla darba izpildi, kā arī veicot Darba laika uzskaites sistēmas pilnveidošanu. 2003.gadā izveidotā laika uzskaites sistēma nodrošināja iespēju pārraudzīt un analizēt darbinieku darba laika un finanšu resursu izlietojumu, kas savukārt deva iespēju rast ieteikumus darba procesa plānošanai un budžeta resursu efektīvākai izmantošanai. Šā darbības virziena ietvaros sagatavots VK revīziju plāns 2005.gadam un 2005.gada Valsts kontroles korporatīvais plāns, vadīta un koordinēta Valsts kontroles stratēģiskā plāna 2005. – 2009.gadam izstrāde.

Revīzijas metodoloģijas darbu veica revīzijas darba speciālisti revīzijas departamentos, jo departamentā nebija atbilstīgu darbinieku. 2004.gadā departamentā strādāja trīs darbinieki: vecākais valsts revidents, valsts revidenta palīgs un Budžeta plānošanas daļas vadītājs, kas veica finanšu plānošanas darbu. Darba laika uzskaites sistēmu pilnveidoja viens darbinieks uz līguma pamata.

Uldis Greiškalns,
Revīzijas metodoloģijas, analīzes un
attīstības departamenta direktors

 

2. Iestādes juridiskais statuss un struktūra

 

2.1. Valsts kontroles juridiskais statuss

 

Valsts kontroles juridiskais statuss

2. Iestādes juridiskais statuss un struktūra

2.1. Valsts kontroles juridiskais statuss

Valsts kontrole (VK) ir neatkarīga koleģiāla iestāde, tas noteikts Latvijas Republikas Satversmes 87.pantā, un viena no sešām konstitucionālajām valsts varas iestādēm Latvijā.

Valsts kontroles darbību reglamentē:
– 2002.gada 9.maijā pieņemtais Valsts kontroles likums (stājās spēkā 2002.gada 12.jūnijā) ar 2004.gada 9.decembra Grozījumiem Valsts kontroles likumā (stājās spēkā 2004.gada 20.decembrī).
Valsts kontroles likuma grozījumi noteica būtiskas izmaiņas – tika samazināti valsts kontroliera, padomes locekļu un kolēģijas locekļu pilnvaru termiņi, kā arī noteikti ierobežojumi amata atkārtotai ieņemšanai. Likuma grozījumos paplašināta Valsts kontroles kompetence, juridiski nostiprinot tādas Valsts kontroles darbības, kas reāli tika īstenotas jau iepriekš – noteikts, ka valsts kontrole iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam ziņojumus, kā arī tas, ka Valsts kontrole sadarbojas ar starptautiskajām institūcijām un organizācijām. Likumā veikti arī grozījumi, lai īstenotu atklātības principu Valsts kontroles darbībā, kā arī paplašināta izpratne par Valsts kontroles revidējamām vienībām; 
– Valsts kontroles nolikums, kas apstiprināts 2003.gada 5.maijā ar grozījumiem 2004.gada 26.janvārī.
Valsts kontrole pakļauta vienīgi likumam, un tās neatkarība nozīmē darbības neatkarību revīziju veikšanas jomā.

Iestādes darbības neatkarības nosacījumi:
– Valsts kontroles darbību nosaka tikai likums;
– Valsts kontrole sniedz neatkarīgu viedokli par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izlietošanu;
– Valsts kontrolei neviens nevar uzlikt par pienākumu veikt revīziju kādā iestādē;
– Valsts kontroles revidenti nav civildienesta ierēdņi;
– Valsts kontrolei ir saprātīgas, ar likumu noteiktas tiesības piekļūt informācijai revidējamās vienībās;
– Valsts kontrole var brīvi izlemt jautājumus attiecībā uz revīzijas pieeju un revīzijas metodēm.

Vienīgais ierobežojums ir daļēja finansiālā neatkarība, jo par Valsts kontroles budžetu lemj Ministru kabinets, tas ir, institūcija, kurā Valsts kontrole veic revīzijas. Taču likumā iekļauta norma, ka Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.

 

2.2. Valsts kontroles struktūra

 

VK-karte_1802222

 

 

3. Galvenie uzdevumi un prioritātes

Valsts kontroles galvenais uzdevums pārskata gadā bija sniegt Latvijas sabiedrībai un Saeimai pārliecību par to, ka valsts budžeta līdzekļi, kā arī Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļi tiek izmantoti atbilstīgi likumam un ka rīcība ar tiem ir ekonomiska un efektīva. Valsts kontrole nodrošināja neatkarīgu valsts un pašvaldību finanšu izmantošanas kontroli valstī, kā arī sagatavoja un iesniedza vairākus ieteikumus normatīvo aktu izstrādei un nepieciešamo grozījumu veikšanai.

Valsts kontroles 2004.gada Korporatīvais plāns paredz to stratēģisko mērķu īstenošanu, kas definēti Latvijas Republikas Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plānā 2000.janvārim – 2004.gada decembrim un ietver plāna III posma īstenošanas pasākumus. Kā plānots pārskata gadā Valsts kontrole strādāja šādos virzienos:
1) revīzijas;
2) revīziju metodoloģija;
3) institūcijas administratīvā kapacitāte.

VK pamatbudžeta un revīzijas personāla resursi galvenokārt tika plānoti ar Valsts kontroles likumu noteikto revīziju veikšanai un citu likumības un lietderības revīziju veikšanai atbilstīgi revīziju plānam, bet daļa resursu tika izlietota iepriekšējā gadā iesākto plānoto revīziju pabeigšanai, neplānotajām revīzijām un citiem ar revīzijām saistītiem darbiem.

Atbilstīgi piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem VK 2004.gadā veica Valsts kontroles likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās, kā arī Valsts kontroles revīziju plānā paredzētās revīzijas:
– sagatavoja atzinumu par saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli) un Ziņojumu Saeimai;
– sagatavoja atzinumu par gada pārskatu sastādīšanas pareizību ministrijās, citās centrālajās valsts iestādēs un pašvaldībās;
– veica likumības revīzijas (finanšu revīzija, finanšu pārskatu atestācijas revīzija un finansiālās atbilstības pārbaude);
– veica lietderības revīzijas (revidējamās vienības darbības ekonomiskums, efektivitāte, lietderība un atbilstība plānotajam rezultātam).

 

4. Pārskata gada būtiskākie rezultāti

 

4.1. Revīziju rezultāti

Likumības revīzijāsizlases veidā pārbaudīti valsts un pašvaldību iestāžu izdevumi aptuveni par Ls 2 435 milj. un aktīvi par Ls 2 056 milj., kā arī valsts budžeta finanšu bilances aktīvi Ls 348 milj. apjomā. 2003.gada finanšu pārskatos valsts budžeta iestādēs ir konstatētas kļūdas aptuveni Ls 5,3 milj. un pašvaldību iestādēs neprecizitātes un kļūdas Ls 4,5 milj. apjomā.

Veicot revīzijas valsts budžeta iestādēs, konstatēti šādi būtiskākie trūkumi:

  • nav izveidota vienota valsts īpašumā esošo nacionālo bagātību – zemes, mežaudžu, zemes dzīļu resursu, kultūras pieminekļu u.c. – uzskaites sistēma un nav izstrādāta efektīva to izmantošanas kārtība;
  • nozaru ministrijas nenodrošina to padotībā esošo budžeta iestāžu vadītāju atbildību par finanšu disciplīnas ievērošanu.

Savukārt pašvaldību iestādēs raksturīgi šādi pārkāpumi: uzkrājuma principa nelietošana grāmatvedības uzskaitē, bilancē netiek uzrādīti visi pašvaldības īpašumi, ēkām netiek aprēķināts nolietojums, kā arī nav pabeigta īpašuma novērtēšana.

Pārskata gadā Valsts kontrole, veicot revīzijas valsts un pašvaldību iestādēs, ir konstatējusi vairākas normatīvo aktu savstarpējās pretrunas, kā arī sniegusi vairākus ieteikumus:
– izstrādāt kārtību, kādā budžeta un pašvaldību iestādes izdara labojumus pārskatos, un paredzēt atbildību par nepatiesas vai kļūdainas informācijas iekļaušanu finanšu pārskatos;
– paredzēt 06.05.1997. MK instrukcijā Nr.4 „Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus” ministrijas atbildību par vienotas kontroles sistēmas izstrādi un tās uzraudzīšanu;
– izstrādāt finanšu gada pārskatu konsolidācijas kārtību budžeta un pašvaldību iestādēm;
– izstrādāt budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normas tā, lai pārskatos tiktu uzrādīta pamatlīdzekļu patiesā vērtība.

Veicot lietderības revīzijas, Valsts kontrole novērtēja:
– onkoloģisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un nodrošinājumu, konstatējot nepilnības agrīnās diagnostikas pasākumos un paliatīvās aprūpes pieejamībā;
– PHARE projekta CA98 LE9812 „Korupcijas novēršanas apmācība, likumdošana un informācijas programma” vadības efektivitāti un projekta ilgtermiņa ietekmi, konstatējot nepilnības projekta tehniskajā vadībā, to, ka nav izsekojama projekta norise no mērķiem līdz rezultātiem un ilgstoši netiek aktualizēta mācību programma.

2004.gadā Valsts kontrole veica divas būtiskas apvienotās likumības un lietderības revīzijas:
– par iesaistīto institūciju gatavību Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu apguvei, iesakot: Finanšu ministrijai deleģēt sistēmas izveidei nepieciešamo dokumentu izstrādi iesaistītajām institūcijām, iepriekš sniedzot detalizētas pamatprasības; pilnveidot darbinieku atalgojuma sistēmu;
– par ministriju un to padotībā esošo iestāžu lietojumā esošo nekustamo īpašumu izmantošanu. Būtiskākie konstatējumi: nekustamo īpašumu uzskaite nenodrošina to, ka grāmatvedības sniegtā informācija ir patiesa, savlaicīga un pilnīga, kā to nosaka likums „Par grāmatvedību”. Ministriju un to padotības iestāžu valdījumā nodoto nekustamo īpašumu nomas līgumu nosacījumos noteiktas zemas nomas maksas, un tie vērtējami kā neatbilstīgi likumam „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”.

 

4.2. Revīzijas metodoloģija

 

4. Pārskata gada būtiskākie rezultāti

4.2. Revīzijas metodoloģija

Pārskata gadā būtiska Valsts kontroles darbības joma bija revīzijas metodoloģijas pilnveidošana.

1. Valsts kontrole sadarbībā ar Lielbritānijas Valsts kontroles ekspertiem ir izveidojusi savu strukturētu pieeju finanšu revīziju veikšanai, bet, lai revidentiem palīdzētu ieviest praksē noteikto standartizēto pieeju un nodrošinātu starptautiski atzīto standartu (INTOSAI un IFAC) ievērošanu revīzijas darbā Latvijā, ir sagatavota Finanšu revīzijas rokasgrāmata. 2004.gadā rokasgrāmatai ir sagatavota jauna redakcija, tādā veidā pilnveidojot revīziju veikšanas metodisko bāzi.

2. Pārskata gadā ir atjaunota un papildināta Lietderības revīzijas rokasgrāmata, kas tika izstrādāta 2003.gadā un kas veidota kā palīgs lietderības revīzijas veikšanā, lai nodrošinātu Valsts kontroles likuma un citu saistošo normatīvo dokumentu ievērošanu Valsts kontroles darbā, veicinātu labu revīzijas praksi, kā arī INTOSAI revīzijas standartu, kas attiecas uz lietderības revīzijām, ievērošanu.

3. Plānojot Eiropas Savienības līdzekļu revīziju darbu ilgtermiņā, 2004.gadā Valsts kontrolē tika izstrādāta un padomē akceptēta Eiropas Savienības līdzekļu revīzijas stratēģija 2004. – 2006.gadam. VK padome noteica, ka stratēģija ir viena no Valsts kontroles ilgtermiņa attīstības plāna sadaļām, un šajā dokumentā tika analizēti Valsts kontroles izvirzītie uzdevumi un pamatprasības, kā arī aplūkotas ES līdzekļu revīziju mērķa grupas. Stratēģijā ir noteikta revīzijas darba organizācija, definēta personāla profesionālās izaugsmes nepieciešamība un iespējamās mācību vajadzības.

4. Saistībā ar Valsts kontroles ES līdzekļu revīzijas stratēģiju tika izstrādātas Eiropas Savienības līdzekļu revīzijas vadlīnijas, kas ir pirmās metodoloģijas dokumentu paketē par ES palīdzības līdzekļu revīzijām. Vadlīniju mērķis ir sniegt informāciju ar norādēm uz padziļinātas informācijas avotiem par ES finansētajām programmām, struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, par ES piešķirto līdzekļu vadību, kontroli un normatīvajiem aktiem. Vadlīniju dokuments nemaina nostādnes revīziju veikšanas metodoloģijā.

5. Mācību jeb „pilotrevīziju” veikšana ir viens no revīzijas metodoloģijas pilnveidošanas paņēmieniem. Tās ir pamats starptautisko revīzijas standartu sekmīgai ieviešanai un vienotu revīzijas paņēmienu apgūšanai un izmantošanai. Pārskata gadā ar Nīderlandes Valsts kontroles ekspertu līdzdalību „pilotrevīzijas” tika veiktas sadarbības projekta „Augstākās vadības sistēmas pilnveidošana un administratīvās kapacitātes nostiprināšana Latvijas Republikas Valsts kontrolē” ietvaros. Projekta jomas par VK spēju veikt ES līdzekļu revīzijas ietvaros revīzijas grupas dalībnieki pilnveidoja zināšanas revīzijas atzinuma un galaziņojuma strukturēšanā un rakstīšanā, kā arī secinājumu formulēšanā. Sadarbības projekta gaitā revidentu grupas arī pilnveidoja spējas veikt lietderības revīzijas. Veicot divas lietderības „pilotrevīzijas” – „Par iesaistīto institūciju gatavību Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu apguvei” un „Par nekustamā īpašuma (ēku un zemes) izmantošanas lietderību” –, revidenti pilnveidoja praktiskās iemaņas lietderības revīziju veikšanā un strukturēšanā.

Projekta ietvaros, pilnveidojot VK spēju veikt finanšu revīzijas, revidentu grupas papildināja zināšanas un guva pieredzi gan finanšu pārskatu atestācijas revīziju plānošanā un veikšanā, gan ieņēmumu revīziju veikšanā, gan arī VK Atzinuma par pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem sagatavošanā un Ziņojuma izstrādē. Revidenti piedalījās šādos pasākumos:

1. Tieslietu ministrijas finanšu pārskata atestācijas „pilotrevīzija”.
2. Revīzija par pievienotās vērtības nodokļa atmaksas pareizību 2003.gada I pusgadā. Pieredze ieņēmumu revīziju veikšanā bija vērtīgs zināšanu papildinājums, jo jau 2005.gadā Valsts kontrole ir iekļāvusi revīziju plānā valsts ieņēmumu revīzijas.
3. Sadarbībā ar Nīderlandes Valsts kontroles ekspertiem izstrādāta un apstiprināta „Kārtība, kādā tiek sagatavots atzinums par finanšu ministra iesniegto saimnieciskā gada valsts budžeta izpildes pārskatu un Ziņojums Saeimai”, kas nosaka, kādi temati būtu jāiekļauj Atzinumā un Ziņojumā, kāds ir labākais veids Ziņojuma sagatavošanas procedūrām un tā iesniegšanai Saeimā.

Pārskata gadā revīziju veikšana pieredzējušu ekspertu vadībā bija būtisks ieguldījums gan revīziju kvalitātes uzlabošanā, gan izpratnes padziļināšanā par prasībām un priekšnoteikumiem, kas jāievēro, veicot revīzijas.

 

4.3. Administratīvās spējas stiprināšana

 

4. Pārskata gada būtiskākie rezultāti

4.3. Administratīvās spējas stiprināšana

Valsts kontroles administratīvās spējas stiprināšanas nolūkā 2004.gadā notika sadarbība ar Nīderlandes Karalistes Valsts kontroli un Lielbritānijas Valsts kontroli. Sadarbības projekta „Vadības sistēmas pilnveidošana un administratīvās kapacitātes nostiprināšana Latvijas Republikas Valsts kontrolē” ietvaros gaitā tika pilnveidota Valsts kontroles spēja veikt finanšu un lietderības revīzijas (sk. 18.lpp.), saņemtas konsultācijas krāpšanas un korupcijas novēršanas jautājumos un uzlabotas Valsts kontroles komunikācijas spējas, iepazīstoties ar Nīderlandes Valsts kontroles pieredzi un ar Eiropas Revīzijas palātas oficiālo nostāju šajos jautājumos.

Sadarbības projekts aktualizēja komunikācijas nozīmi revīzijas procesā. Revīziju darba rezultātus Valsts kontrole dara zināmus sabiedrībai, publicējot tos savos izdevumos vai informējot plašsaziņas līdzekļus tieši par revīzijās konstatēto, kā arī citos veidos. Lai sagatavotu informāciju par revīziju rezultātiem, ļoti svarīga ir informācijas apmaiņa revīzijas procesa gaitā starp revīzijas grupas dalībniekiem un pēc revīzijas atzinuma spēkā stāšanās ar tiem darbiniekiem, kuri sagatavo Valsts kontroles publikācijas un atspoguļo revīziju rezultātus. Lai attīstītu komunikācijas procesus Valsts kontrolē, 2004.gadā saskaņā ar Nīderlandes Valsts kontroles sadarbības partneru ieteikumiem darbā tika iesaistīts iekšējās komunikācijas speciālists un Valsts kontrolē tika izdots iekšējais informatīvais izdevums „Kontroles Ziņas”. Informācijas apmaiņas uzlabošanos sekmēja arī iekšējā normatīvā dokumenta „Informācijas ievietošana Valsts kontroles lokālajā tīklā” pieņemšana un lokālajā tīklā ievietojamās informācijas klāsta paplašināšana. Valsts kontroles darbinieki ieguva labi funkcionējošu sistēmu, kas nodrošina strādājošos ar darbam un iekšējai saziņai nepieciešamo informāciju. 2004.gadā izstrādāta un ieviesta Informācijas centra informatīvā sistēma. Datorizētā vidē iespējams aplūkot Informācijas centrā pieejamos materiālus, sameklēt nepieciešamo un pasūtīt to. Sistēmas ieviešana uzlaboja informācijas pieejamību Valsts kontrolē.

Pamatojoties uz stratēģiskā plāna nostādnēm, 2004.gada sākumā Valsts kontrolē tika apstiprināta „Latvijas Republikas Valsts kontroles informācijas tehnoloģiju (IT) stratēģija 2003. – 2007.gadam” un uzsākta tās īstenošana. Valsts kontroles IT stratēģijas attīstības process ir sadalīts četros posmos:

  1. posms – attīstīt infrastruktūru un paaugstināt drošību, funkcionalitāti un elastīgumu,
  2. posms – attīstīt tehnoloģiju atjaunošanu un darba staciju centralizētu pārvaldību,
  3. posms – attīstīt un ieviest revīziju programmatūru, datu bāzes un tīkla lietojumprogrammas,
  4. posms – attīstīt distancēto pieeju, veidot tiešu ārēju telekomunikāciju saikni ar Valsts kontroles revidējamām iestādēm.

Pārskata gadā tika uzsākta IT stratēģijas 1.posma īstenošana, attīstot infrastruktūru un palielinot funkcionalitāti. Tika iegādāti un uzstādīti divi jauni serveri, lai nodrošinātu centralizētu tīkla pārvaldību un centralizētu datu glabāšanu.

2004.gadā turpinājās tehnoloģiju atjaunošana, lai nodrošinātu novecojušās datortehnikas nomaiņu un programmnodrošinājuma standartizāciju. Lai uzlabotu informācijas tehnoloģiju drošību, ir izstrādāti un apstiprināti „Valsts kontroles informācijas sistēmu drošības noteikumi”, kuri nosaka Valsts kontroles informācijas sistēmu drošības tehniskās un organizatoriskās prasības, kā arī veikti fiziskie drošības uzlabojumi serveru telpai.

 

4.4. Iekšējā audita darbība

 

4. Pārskata gada būtiskākie rezultāti

4.4. Iekšējā audita darbība

2004.gadā Iekšējā audita daļas darbs tika organizēts saskaņā ar apstiprināto un aktualizēto Iekšējā audita stratēģisko plānu un audita sistēmu riska novērtējumu, kā arī iekšējā audita gada plānu un auditoru mācību plānu. Iekšējā audita daļa analizēja savu darbību, veicot pašnovērtējumu, kas pamatojās uz darbības atbilstības Iekšējā audita profesionālās prakses standartiem izvērtējumu. Pēc vērtējuma noteikti nepieciešamie uzlabojumi, kas tiks ieviesti turpmākajos gados saskaņā ar iekšējā audita ilgtermiņa plānu.

Atbilstīgi iekšējā audita gada plānam 2004. gadā veikti seši auditi, bet papildus gada plānā paredzētajam veikta pārskata gada slēguma inventarizācijas gaitas novērošana.

1.tabula

2004.gadā veiktie auditi 

2004.gadā veiktie auditi

 

Viedoklis par iekšējās kontroles sistēmu

2004.gadā iekšējās kontroles sistēmas vērtētas, veicot iepriekš minētos auditus. Par veikto auditu rezultātiem valsts kontrolierim ir iesniegti septiņi audita ziņojumi ar ieteikumiem kontroles sistēmas pilnveidošanai. Audita ziņojumos sniegtie ieteikumi, izņemot vienu, ir apstiprināti, un notiek to ieviešana.

Var uzskatīt, ka kopumā iekšējās kontroles sistēma ir izveidota un darbojas. Nepieciešama vairāku kontroles procedūru un mehānismu pilnveidošana atbilstīgi izmaiņām Valsts kontroles darbībā un kontroles vidē.

Būtiskākie auditā konstatētie fakti un ieteikumi

2004.gadā veikto auditu ziņojumos kopā sniegti 25 ieteikumi, no kuriem saskaņoti un apstiprināti 24 ieteikumi.

2. tabula

Kopsavilkums par kopējo iekšējā audita ieteikumu skaitu

Ieteikumu

prioritāte

Kopā pārskata gadā sniegtie ieteikumi

Pārskata gadā sniegtie ieteikumi, kuru ieviešanas termiņš ir

 pārskata gads

Pārskata gadā sniegtie ieteikumi, kuru ieviešanas termiņš ir nākamais gads

Iepriekšējā gadā sniegtie ieteikumi, kuru ieviešanas termiņš ir pārskata gads

skaitsieviestiskaitsieviestiskaitsieviestiskaitsieviesti
Augsta162112522
Vidēja  62  52154
Zema  2  2
Kopā244184676

 

2004.gadā neieviesto ieteikumu izpilde turpinās 2005.gadā.

Pamatojoties uz audita laikā konstatētajiem faktiem un atbilstīgi vērtēšanas kritērijiem ieteikumi, kas ir būtiski auditējamo sistēmu mērķu sasniegšanā, parādīti 3.tabulā.

3. tabula

Augstas prioritātes ieteikumi atbilstīgi vērtēšanas kritērijiem

Augstas prioritātes ieteikumi atbilstīgi vērtēšanas kritērijiem

Citi jautājumi

Atbilstīgi apstiprinātajam auditoru mācību plānam darbinieki paaugstināja kvalifikāciju Valsts administrācijas skolas kursos, piedalījās VII Starptautiskajā konferencē „Audits, nodokļi un grāmatvedība 2004”, kā arī piedalījās LR Finanšu ministrijas organizētajos iekšējā audita semināros un forumos, Latvijas Iekšējā audita institūta diskusijās, kopā mācībām un kvalifikācijas paaugstināšanai izmantojot 22 dienas.

Pārskata gadā Iekšējā audita daļa, sadarbojoties ar LR Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamentu, veicināja sadarbību starp VK un iekšējā audita struktūrvienībām ministrijās. Organizēta diskusija ar iestādes vadību par sadarbības iespējām, divi Iekšējā audita vadītāju forumi VK: par darbības prioritāšu un revīzijas pieeju skaidrošanu un rezultātu prezentēšanu, kā arī iekšējā audita finanšu sistēmu darba programmu prezentēšana revīzijas departamentu darbiniekiem.

Inta Fiļipova,
Iekšējā audita daļas vadītāja

 

4.5. Valsts kontroles finansējums un tā izlietojums

 

4. Pārskata gada būtiskākie rezultāti

4.5. Valsts kontroles finansējums un tā izlietojums

Valsts kontroles budžetu 2004.gadā veidoja viena valsts budžeta programma 01000 „Valsts kontrole” Ls 1,976 milj. apjomā, budžeta līdzekļu izlietojums parādīts 5.tabulā.

Valsts kontrolē 2004.gadā no ārvalstu finanšu palīdzības plānotajiem līdzekļiem netika apgūti Ls 374 tūkst., jo aizkavējās projekta LV2003/IB/FI 03 „Valsts līdzekļu ārējais audits” ieviešana saistībā ar PHARE finansēto projektu administrācijas sistēmas akreditāciju Latvijā.

4.tabula

Aktīvi un pasīvi – kopsavilkuma bilance

Nr.p.k.


Gada sākumā

Gada beigās (Ls)

1.Aktīvi

701689

632994

1.1Ilgtermiņa ieguldījumi

486553

554314

1.2Apgrozāmie līdzekļi

215136

78680

2.Pasīvi

701689

632994

2.1Pašu kapitāls

697450

605636

2.2Kreditori

4239

27358

2.3Kārtējā gada budžeta izpildes rezultāts

0

0

 

5.tabula

Valsts kontroles pamatbudžets
(ieņēmumi un izdevumi)

Nr.

p.k.

Faktiskā izpilde

2004.gads

Likumā apstiprināts

Faktiskā izpilde

2003.gadā

1.Ieņēmumi (kopā):

1917734

1975989

1601152

1.1.Dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem

1724381

1599328

1599328

1.2.Maksas pakalpojumi un citi ieņēmumi

1386

2266

1824

1.3.Ārvalstu finanšu palīdzība

191967

374395

0

2.Izdevumi (kopā):

1690700

1975989

1663152

2.1.Uzturēšanas izdevumi,

tai skaitā:

1632694

1882789

1595073

2.1.1.Atalgojumi

1019697

1050430

1057545

2.1.2.Komandējumi

55413

46279

2.1.3.Subsīdijas un dotācijas

500

500

500

2.2.Izdevumi kapitālieguldījumiem,

tai skaitā:

58006

93200

68079

2.2.1.Kustamā īpašuma iegāde

43573

X

50855

2.2.2.Kapitālais remonts

X

X

X

2.2.3.Investīcijas

X

X

X

 

Revidentu ziņojums (PDF)

 

4.6. Valsts kontroles personāls un tā attīstība 2004.gadā

 

4. Pārskata gada būtiskākie rezultāti

4.6. Valsts kontroles personāls un tā attīstība 2004.gadā

Mūsdienās ikvienas organizācijas lielākā bagātība ir profesionāli, kompetenti, iniciatīvas bagāti un lojāli darbinieki. Tieši darbinieki ir tie, kuri rada vērtības, uztur infrastruktūru, tiekoties ar sadarbības partneriem veido organizācijas tēlu un reputāciju, visbeidzot, nodrošina organizācijas mērķu sasniegšanu.

Tas, kāds būs darba rezultāts, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā darbinieks jūtas savā darba vietā. Šis ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, un lielākoties tas ir jautājums par darbinieka motivāciju. Jo tieši tas, vai darbinieki ir motivēti strādāt un cik lielā mērā viņi ir apmierināti, nosaka to, kādi būs iestādes panākumi.

Līdzīgi kā iepriekš, arī 2004.gadā Valsts kontrolē liela uzmanība tika pievērsta darbiniekiem, viņu izglītošanai un motivācijai.

Valsts kontroles personāls

Valsts kontrolē 2004.gada 1.janvārī 220 štata vietās strādāja 178 darbinieki

vk_darbinieki

personala_mainiba

2004.gadā darbu Valsts kontrolē atstāja 28 darbinieki, tajā skaitā revīzijas departamentos – 19, Kancelejā – 9 darbinieki.

Personāla mainība 2004.gadā Valsts kontrolē bija 16%, un tās līmenis saglabājas nemainīgs jau otro gadu.

Šāds rādītājs vērtējams kā paaugstināts un prasa meklēt risinājumu, lai personāla mainība Valsts kontrolē samazinātos. 67% no aizgājušajiem darbiniekiem bija nostrādājuši Valsts kontrolē 1 – 3 gadus. Lielākoties tie ir bijuši gados jauni cilvēki, kas pabeiguši mācības augstākajās izglītības iestādēs, ieguvuši profesionālo apmācību un darba pieredzi Valsts kontrolē. Šī ir riska grupa, kurai turpmāk jāpievērš vislielākā uzmanība, lai darbiniekus motivētu turpināt darbu Valsts kontrolē.

Lai piesaistītu jaunus darbiniekus, 2004.gadā īstenoti 17 personāla atlases projekti un pieņemti darbā 34 darbinieki, tajā skaitā revīzijas departamentos – 26, Kancelejā – 8 darbinieki.

Darbinieku vidējais vecums salīdzinājumā ar 2003.gadu ir nedaudz palielinājies un sasniedz 43,5 gadus. Kopumā Valsts kontrolē strādā 77% sieviešu un 23% vīriešu.

Lai nodrošinātu darbinieku profesionālo attīstību un palielinātu motivāciju, tiek veicināta Valsts kontroles darbinieku profesionālā un karjeras izaugsme. 2004.gadā konkursu rezultātā amatos paaugstināti 16 darbinieki, savukārt 3 darbinieki veidojuši horizontālo karjeru, apgūstot pieredzi citā revīzijas jomā.

Personāla apmācība

2004.gadā daudzi Valsts kontroles darbinieki turpināja papildināt zināšanas, iegūstot bakalaura, maģistra grādu vai arī profesionālo kvalifikāciju, 10 darbinieki ieguvuši bakalaura grādu vai augstāko profesionālo izglītību, bet 4 darbinieki ieguvuši maģistra grādu. Visvairāk darbinieku ir apguvuši ekonomiku, vadības zinības un tiesību zinātnes.

6.tabula

Valsts kontroles darbinieku izglītība 2004.gadā

 Izglītība

 Visi darbinieki, (%)

 Revīzijas personāls (%)

Vidējā vai vidējā speciālā izglītība

13

4

Studē

10

12

Bakalaura grāds, augstākā vai augstākā profesionālā izglītība

57

63

Maģistra grāds

19

20

Zinātņu doktori

1

1

Lai celtu darbinieku profesionalitāti, uzlabotu darba kvalitāti un nodrošinātu kompetences attīstību, Valsts kontroles darbiniekiem regulāri tika piedāvāts papildināt profesionālās zināšanas jomās, kas saistītas ar darba uzdevumu veikšanu. Galvenās no tām:

  • profesionālās mācības – darbinieki papildināja zināšanas gan Starptautiskajos publiskā sektora grāmatvedības standartos un to piemērošanā, gan grāmatvedībā, finanšu un lietderības revīzijās;
    mācības vadītājiem – gan vadības zinībās, gan attiecību veidošanā ar klientu;
  • aktualitātes – papildus plānotajām darbinieki apmeklēja arī tās mācības, kuras kļuva aktuālas darba procesā: par iepirkumiem, aktualitātēm grāmatvedības uzskaitē un nodokļu likumdošanā;
  • mācības jaunajiem darbiniekiem, kurās darbinieki tiek iepazīstināti ar Valsts kontroles darbu, starptautisko sadarbību, sniegts ieskats finanšu un lietderības revīziju veikšanas procesā;
  • svešvalodu apguve;
  • datorapmācība.

Būtisku atbalstu Valsts kontroles darbinieku apmācībā sniedza Valsts administrācijas skola. 2004.gadā tās sagatavotos kursus apmeklēja 90 Valsts kontroles darbinieki. Visvairāk apmeklētie šajā gadā bija kursi „Komercdarbības atbalsta kontroles sistēma”, „Valsts pārvaldes iekārtas likums”, „Valsts iepirkuma procedūras ES”, „Iekšējā kontrole” un „Ievads tiesību sistēmā”.

17 Valsts kontroles darbinieki 2004.gadā ir papildinājuši zināšanas un ieguvuši pieredzi ārvalstīs – Austrijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Krievijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Slovākijā, Spānijā un Vācijā.

Evija Zommerovska,
Personāla daļas vadītāja

 

5. Starptautiskā sadarbība

Starptautiskās sadarbības mērķis ir uzlabot Valsts kontroles spēju veikt revīzijas, pilnveidojot revīzijas metodoloģiju un pārņemot citu augstāko revīzijas iestāžu labāko revīzijas praksi, kā arī izmantot iespējas ārvalstīs paaugstināt revīzijas personāla kvalifikāciju. Būtiska loma, lai pilnveidotu spēju revīzijas veikt atbilstīgi labākajai starptautiskajai praksei un pieredzei, ir dalībai starptautiskos kongresos, sanāksmēs un semināros.

 

5.1. Eiropas Savienības kandidātvalstu, Kipras, Maltas un turcijas augstāko revīzijas iestāžu un Eiropas Revīzijas palātas sadarbība

 

5. Starptautiskā sadarbība

5.1. Eiropas Savienības kandidātvalstu, Kipras, Maltas un Turcijas augstāko revīzijas iestāžu un Eiropas Revīzijas palātas sadarbība

2004.gada 31.martā un 1.aprīlī Rīgā notikušās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu, Kipras, Maltas un Turcijas augstāko revīzijas institūciju (ARI) sanāksmes galvenās tēmas bija revīzijas procesa kvalitātes vadlīnijas, iekšējās kontroles sistēmas, kopīgās revīziju aktivitātes un nākotnes sadarbības iespējas. Sanāksmes nobeigumā tika pieņemtas attiecīgas rezolūcijas.

Revīzijas kvalitātes vadlīniju mērķis ir nodrošināt augstu ARI darba kvalitāti, tai skaitā arī darba rezultāta – ziņojuma – kvalitāti. Revīzijas kvalitāte nodrošina, ka revidējamās vienības un citas ieinteresētās puses uzticas augstākās revīzijas iestādes darbam.

Iekšējās kontroles sistēmai ir būtiska nozīme ikvienas vadības atbildīguma nodrošināšanā. Iekšējās kontroles veicināšana tiek uzskatīta par svarīgu ieguldījumu, ko ARI var īstenot savās valstīs, nodrošinot revīziju darba atbilstību Starptautiskās Augstāko revīzijas institūciju organizācijas INTOSAI un citiem saistošiem revīziju standartiem.

Sanāksmē tika diskutēts arī par kopīgām revīziju aktivitātēm, kuras īstenojot, ir sniegts praktisks atbalsts konkrētos revīziju darba jautājumos. Tādi pasākumi kā darba grupas izveide, kas organizēja sadarbību starp ES kandidātvalsts augstāko revīzijas iestādi un ES dalībvalsts ARI, kā arī „Labas sadarbības prakses rokasgrāmatas” izmantošana būtiski veicinājuši prasmju pārņemšanu un to izmantošanu „pilotrevīzijās”.

Diskusijās par nākotnes sadarbību tika uzsvērts Eiropas Revīzijas palātas, Eiropas Augstāko revīzijas institūciju organizācijas EUROSAI, INTOSAI iniciatīvas grupas IDI, SIGMA (Atbalsts publisko iestāžu un pārvaldības sistēmu uzlabošanai Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs) un ES dalībvalstu ARI ieguldījums sadarbības veicināšanā starp ES kandidātvalstīm un dalībvalstīm. Turpmākās sadarbības galvenie akcenti varētu būt aktīva iesaistīšanās darba grupās, kā arī divpusēju sadarbības līgumu veidošana ar ES dalībvalstu ARI.

Apliecinot sanāksmē lemto par nākotnes sadarbības aspektiem augstāko revīzijas iestāžu starpā, jau 2004.gada septembrī Valsts kontrole, vēloties pilnveidot un uzlabot valsts finanšu līdzekļu revīziju un tās efektivitāti abās valstīs, noslēdza līgumu ar ES kandidātvalsts Bulgārijas Valsts kontroli.

 

5.2. Sadarbība ar INTOSAI

 

5. Starptautiskā sadarbība

5.2. Sadarbība ar INTOSAI

2004.gadā turpinājās VK līdzdalība augstāko revīzijas iestāžu starptautiskajā organizācijā INTOSAI, piedaloties INTOSAI kongresa darbā un citu pasākumu īstenošanā:

  • XVIII INTOSAI kongress Budapeštā, Ungārijā. Kongresā tika pieņemti papildinājumi INTOSAI statūtiem, kas nepieciešami INTOSAI 2005. – 2010. gada stratēģiskā plāna ieviešanai, kā arī pieņemtas tā sauktās „Budapeštas vienošanās”, kurās ietverta kopīga izpratne par galvenajiem INTOSAI organizācijas darbības mērķiem turpmākajiem pieciem gadiem;
  • INTOSAI Apkārtējās vides revīziju darba grupas IX sanāksme un Starptautiskā konference par apkārtējās vides revīziju tematiem Brazilā (Brazīlija);
  • Valsts kontroles revīziju darba speciālisti ne tikai papildina zināšanas dažādos starptautiskos pieredzes apmaiņas pasākumos, bet ir jau sasnieguši tādu kvalifikāciju, ka spēj mācīt citu reģionu augstāko revīzijas iestāžu speciālistus. VK pārstāve kā INTOSAI iniciatīvas grupas IDI (INTOSAI Development Initiative) mācību spēks Maskavā vadīja nodarbības Balkānu valstu, Krievijas Eiropas reģiona, Mongolijas, Afganistānas un citu valstu augstāko finanšu kontroles institūciju pārstāvjiem, kuri savās valstīs pasniegs mācību kursu par starptautisko revīzijas standartu ieviešanu.

 

 

5.3. Sadarbība ar EUROSAI

 

5. Starptautiskā sadarbība

5.3. Sadarbība ar EUROSAI

Pārskata gadā VK pārstāvji piedalījās arī Eiropas augstāko revīzijas iestāžu organizācijas EUROSAI pasākumu īstenošanā, galvenokārt skarot revīzijas darbu vides jomā:

  • EUROSAI Vides revīziju darba grupas seminārs Sofijā (Bulgārija) par bioloģisko daudzveidību un dabas aizsardzību, kur iegūta informācija un materiāli par bioloģiskās daudzveidības revīziju veikšanu citās valstīs;
  • EUROSAI Vides revīziju darba grupa veicinājusi starptautisko sadarbību paralēlo revīziju veikšanā vides jomā. Latvijas Valsts kontroles revidenti piedalījās 2. starptautiskās revīzijas veikšanā par Baltijas jūras vides aizsardzības konvencijas (Helsinku konvencijas) prasību izpildi jūras vides aizsardzībā. Paralēlajā revīzijā piedalījās Dānijas, Igaunijas, Somijas, Krievijas, Vācijas, Lietuvas, Polijas un Latvijas Valsts kontrole, un to koordinēja Dānijas Valsts kontrole. Katras valsts ARI savā valstī revīziju veica atbilstīgi kopējam mērķim un pēc vienotiem revīzijas kritērijiem. Revīzijas laikā notika četras ekspertu sanāksmes (divas no tām 2004.gadā), kurās piedalījās arī Latvijas VK revidenti. Vairums no Helsinku konvencijas prasību ievērošanas revīzijas dalībvalstīm jau bija veikušas līdzīga veida revīzijas vides jomā un piedalīšanās sanāksmēs mūsu iestādes revidentiem deva lielisku iespēju apgūt citu valstu pieredzi.

 

5.4. Sadarbība ar Eiropas Revīzijas palātu

 

5. Starptautiskā sadarbība

5.4. Sadarbība ar Eiropas Revīzijas palātu

Viens no būtiskākajiem sadarbības partneriem Valsts kontrolei ir Eiropas Revīzijas palāta (ERP). ERP Kontaktu komitejas (KK) ietvaros veidotās darba grupas pievēršas plašam jautājumu lokam, kas ir svarīgi ARI darbības pilnveidošanai. Regulāri divas reizes gadā notiek ARI starptautiskās sadarbības koordinatoru un ERP partneru tikšanās, lai sagatavotos ikgadējai Kontaktu komitejas sanāksmei, kurā Eiropas ARI vadītāji tiek informēti par darba grupu paveikto un pieredzes apmaiņu par noteiktiem tematiem, kā arī tiek lemts par turpmāko darbības stratēģiju. ERP dod iespēju revīzijas darba speciālistiem papildināt zināšanas dažāda veida un tematu revīziju veikšanā.

5.4.1.  Pārskata gadā VK vadība piedalījās ES valstu ARI vadītāju darba sanāksmē Luksemburgā. Sanāksmes temati bija šādi:

  • Kontaktu komitejas turpmākā darbība un mērķu apzināšana. Sanāksmē pieņemta rezolūcija par KK nākotnes darba jomām;
  • Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jautājumi. Darba ziņojumā akcentēta vājā normatīvo dokumentu bāze Eiropas Kopienā saistībā ar ārējām revīzijām nodokļu krāpšanas kontroles jautājumos. ARI tika aicinātas izvērtēt nacionālo likumdošanu un, kur iespējams, to papildināt gan nacionālā, gan ES līmenī;
  • Eiropas Savienības struktūrfondu revīziju darba grupas rezultāti. Darba grupa (Dānija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Lielbritānija un Eiropas Revīzijas palāta kā novērotāja), kas strādā no 2000.gada, Luksemburgas sanāksmei bija sagatavojusi rezolūciju, kurā uzsvērts risku novērtēšanas svarīgums struktūrfondu revīzijās;
  • Valsts pasūtījuma (VP) revīzijas. Rezolūcijas saturā atspoguļota darba grupas izveide 2004.gadā, kā arī noteikti mērķi valsts pasūtījuma revīziju vadlīniju izstrādei un kontroles lapu izstrādei VP finanšu revīzijām, kas paredzētas izmantošanai ES revīziju institūcijās. Aktualizēts arī jautājums par rokasgrāmatas izstrādi iepirkuma procedūrām ES;
  • Revīzijas kvalitātes vadlīnijas. Sanāksmē pieņemtajā rezolūcijā akcentēts, ka ES ARI ir nepieciešama efektīva revīziju kvalitātes politika, prakse un procedūras, lai pārliecinātos, ka revīziju darbs ir augstā līmenī, kā arī tas, ka revīzijas kvalitātes pārbaude ir viens no prioritārajiem jautājumiem;
  • Augstāko revīzijas iestāžu nacionālie ziņojumi par ES finanšu vadību. Darbu šā temata ietvaros vada Nīderlandes ARI, un īpašs akcents ir likts uz jauno ES dalībvalstu ARI prasmju attīstību šajā jomā. Latvijas Valsts kontrole ir iesaistījusies Nacionālo ziņojumu par ES finanšu vadību sagatavošanas darba grupā;
  • Kopīgu revīziju aktivitāšu darba grupas rezultāti. Darba grupas mērķis pēc būtības ir meklēt partnerus kāda speciāla revīziju temata ietvaros, lai veiktu kopīgu revīziju līdz pat galaziņojuma sagatavošanai.

5.4.2.  Valsts kontroles pārstāvis piedalījās Eiropas Revīzijas palātas, SIGMA un Čehijas Valsts kontroles kopīgi organizētā Revīzijas rokasgrāmatu darba grupas seminārā par lietderības revīziju veikšanu.

5.4.3.  No 2004.gada oktobra piecus mēnešus divi Valsts kontroles revidenti paaugstināja kvalifikāciju Eiropas Revīzijas palātā, papildinot finanšu revīziju veikšanas prasmes un uzlabojot ieņēmumu revīzijas veikšanas iemaņas.

 

5.5. Sadarbība ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm

 

5. Starptautiskā sadarbība

5.5. Sadarbība ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ARI vadītāju un darbinieku ikgadējā sanāksme 2004.gadā notika Viļņā (Lietuva), un tajā piedalījās Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Zviedrijas augstāko revīzijas iestāžu pārstāvji. Pārskata gada sanāksmes temati bija valsts ieņēmumu revīzijas un informācijas tehnoloģiju izmantošana revīziju darbā.

 

6. Revīzijas darbs Valsts kontrolē

Revīzijas darbu 2004.gadā veica četri revīzijas departamenti – Valsts budžeta revīzijas departaments, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments, Pašvaldību revīzijas departaments un Privatizācijas procesa revīzijas departaments. Analītiskos pārskatus par Valsts kontroles revīzijas departamentu darbu sagatavoja un revīzijas metodoloģijas ieviešanu un darbības analīzi veica Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments.

2004.gadā Valsts kontroles revīzijas departamenti ir pabeiguši 219 revīzijas. Faktiski uzsākto plānoto revīziju skaits – 183 (82)* , 22 bija neplānotās, ārpuskārtas revīzijas, kas veiktas, izvērtējot Valsts kontrolei iesniegtās sūdzības, ierosinājumus un pamatotos lūgumus izskatīt iespēju veikt revīziju. Saeimā iesniegts Ziņojums par LR 2003.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

* plānoto 17 revīzijas tematu (tematiskās revīzijas) 82 revīzijas uzdevumi dažādās valsts institūcijās (revidējamās vienībās)

 

6.1. Pārskata gadā veikto revīziju galvenie temati

 

6. Revīzijas darbs Valsts kontrolē

6.1 Pārskata gadā veikto revīziju galvenie temati

2004.gadā veiktās likumības un lietderības revīzijas iedalāmas šādās galvenajās tematiskajās grupās:

1. Finanšu ministra iesniegtā „LR 2003.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” revīzija un atzinumu sniegšana par pašvaldību, kā arī ministriju un centrālo valsts iestāžu finanšu pārskatu sagatavošanas kvalitāti.
2. Likumības un lietderības revīzijas par finanšu līdzekļu izlietojumu veselības aprūpei.
3. Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietojuma, kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, pārbaudes.
4. Valsts iestāžu un uzņēmējsabiedrību darbības likumība, lietderība, pareizība un atbilstība normatīvo aktu prasībām, nodalot, nododot un apsaimniekojot valsts īpašumu.
5. Par Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas, Rīgas pilsētas valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijas, valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”, Rīgas domes priekšpilsētu izpilddirekciju, Valsts zemes dienesta darbībām, veicot mākslinieku darbnīcu privatizāciju.
6. Par maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, to iekasēšanu un uzskaiti 2003.gadā.
7. Likumības un lietderības revīzijas par iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām.
8. Par valsts speciālā budžeta līdzekļu – no Izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa ieņēmumiem – Latvijas Olimpiskās komitejas programmām novirzīto līdzekļu un valsts garantētā finansējuma izlietojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām.
9. Likumības revīzijas pašvaldībās.

1. Finanšu ministra iesniegtā „LR 2003.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” revīzija un atzinumu sniegšana par pašvaldību, kā arī ministriju un centrālo valsts iestāžu finanšu pārskatu sagatavošanas kvalitāti.

Saeimā 2004.gada 15.septembrī tika iesniegts „Ziņojums par Latvijas Republikas 2003.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”. Šī revīzijas temata ietvaros gada pārskatā plašāk aprakstītas trīs revīziju jomas.

1.1. Ziņojums Saeimai par finanšu ministra iesniegtajā 2003. saimnieciskā gada pārskatā ietvertā pašvaldību budžetu izpildes kopsavilkuma pārskatu

Galvenie konstatējumi un ieteikumi
Finanšu ministra iesniegtā pārskata „Latvijas Republikas 2003.gada pārskats par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” pielikumi sagatavoti, neizslēdzot savstarpējos darījumus. Tie nesniedz patiesu priekšstatu par visu pašvaldību finansiālo stāvokli 2003.gada 31.decembrī. Sagatavotais pārskats pēc savas formas ir ļoti apjomīgs, tajā uzrādītie dati nav savstarpēji salīdzināmi, jo pielikumi netiek sagatavoti, ievērojot vienādus nosacījumus.

Ieteikums: lietot vienādu metodoloģiju, sagatavojot pārskatu, samazināt pārskatā uzrādāmās informācijas apjomu, padarot to saprotamu lietotājiem.

Pašvaldību gada pārskati pārskatā „Latvijas Republikas 2003.gada pārskats par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” tiek iekļauti, neņemot vērā Valsts kontroles un zvērinātu revidentu atzinumos norādītās kļūdas un trūkumus.

Ieteikums: izstrādāt kārtību, kādā pašvaldības izdara labojumus savos pārskatos; noteikt atbildību par nepatiesu vai kļūdainu pārskatu sagatavošanu; novērst kļūdas pašvaldību pārskatos pirms to apkopošanas.

Pārskatam nav pievienoti tekstuālie paskaidrojumi, kur būtu norādītas būtiskākās izmaiņas pārskata posteņos, un paskaidrojumi par rādītāju nesakritību starp pielikumiem. Pievienotie paskaidrojumi nesniedz priekšstatu par bilances un budžeta posteņu palielinājumu vai samazinājumu.

Ieteikums: sagatavot pārskatam tekstuālus paskaidrojumus, kas ļautu izprast pārskatā uzrādīto rādītāju izmaiņas.

Pašvaldību pārskatos, ko iekļauj pārskatā „Latvijas Republikas 2003.gada pārskats par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”, netiek veikta konsolidācija pašvaldības līmenī. Finanšu ministrija nav izstrādājusi vienotu metodoloģiju, kā pašvaldībām, sagatavojot gada pārskatu, tajā konsolidēt budžeta iestāžu gada pārskatus.

Ieteikums: noteikt kārtību pašvaldību budžeta iestāžu gada pārskatu konsolidācijai pašvaldības gada pārskatā.

Valsts kases apstiprinātā pašvaldību kopsavilkuma bilances veidlapa nenodrošina atbilstīgas informācijas atklāšanu – kreditori netiek atklāti pēc to rašanās laika, tāpēc ilgtermiņa saistības nav nodalītas no īstermiņa saistībām.

Ieteikums: bilances veidlapā atšifrēt kreditorus pēc to rašanās laika, nodalot ilgtermiņa saistības no īstermiņa saistībām.

Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumi Nr.96 „Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem” nosaka aprēķināt pamatlīdzekļiem nolietojumu, neņemot vērā ne patieso lietderīgās lietošanas laiku, ne garantijas laiku, ne noslogojumu. Atbilstīgi noteikumu nosacījumiem ir iespējama pašvaldības aktīvu nepatiesa novērtēšana, nosakot to nolietojuma normas.

Ieteikums: Finanšu ministrijai nodrošināt budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normu izstrādi, lai pārskatos tiktu uzrādīta pamatlīdzekļu patiesā vērtība.

Pastāv vairākas pretrunas starp Finanšu ministrijas 2001.gada 25.jūnija instrukciju Nr.3 „Valsts (pašvaldības) budžeta iestāžu, pašvaldību budžetu grāmatvedības uzskaites instrukcija” un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

Normatīvie akti, kas nosaka pašvaldību grāmatvedības uzskaites un gada pārskatu sagatavošanas kārtību, nenodrošina kvalitatīvu gada pārskatu sagatavošanu, jo vairākas to normas neatbilst vispārējiem grāmatvedības principiem.

Ieteikums: novērst pretrunas starp Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

Veicot grāmatojumus atbilstīgi Finanšu ministrijas 2001.gada 25.jūnija instrukcijas Nr.3 „Valsts (pašvaldības) budžeta iestāžu, pašvaldību budžetu grāmatvedības uzskaites instrukcija” prasībām, pašvaldībām ir iespējams ekonomiski nepamatoti palielināt savus ieņēmumus un budžeta izpildes rezultātu.

Instrukcijas pielikuma Nr.6 „Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu uzskaite budžeta iestāžu – valsts un pašvaldību kapitāla daļu turētāju grāmatvedībā” 14.punktā noteikts, ka, izslēdzot ieguldījumu pārdošanas, likvidācijas vai citos gadījumos, grāmatojot bilances pasīvā tiek samazināts līdzdalības kapitāls un attiecīgi mainīts budžeta izpildes rezultāts. Pašvaldības pēc instrukcijas nosacījumiem šādu grāmatojumu lieto arī gadījumos, ja tiek likvidēti pašvaldību uzņēmumi un pašvaldība samazina savus ilgtermiņa finanšu ieguldījumus uzņēmumā, pārņemot tos savā valdījumā.

Šādi grāmatojot, pašvaldības ekonomiski nepamatoti palielina gan budžeta ieņēmumus pēc uzkrāšanas principa, gan budžeta gada izpildes rezultātu.

Ieteikums: novērst iespēju pašvaldībām ekonomiski nepamatoti palielināt savus ieņēmumus un budžeta izpildes rezultātu.

Ziņojums par finanšu ministra iesniegto 2003.saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem tika izskatīts Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ar Finanšu ministrijas pārstāvju piedalīšanos. Pašvaldību revīzijas departamenta darba un Valsts kontroles secinājumu galarezultātā panākta jauna normatīvā akta – LR Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumu Nr.999 „Valsts un pašvaldību budžeta iestāžu gada pārskatu sagatavošanas kārtība” – izstrāde un izmantošana 2004.gada pašvaldību pārskatu atestācijas revīzijās.

Ziņojumā par finanšu ministra iesniegto 2003.saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem sniegti šādi priekšlikumi:

  • veikt grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, nosakot, ka valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības dibināta un citādi īpašumā iegūta kapitālsabiedrība arī ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība;
  • pilnveidot Valsts kases 2002.gada 25.septembra instrukciju Nr. 3 „Valsts budžeta iestāžu pusgada, deviņu mēnešu, gada un pašvaldību budžeta iestāžu gada pārskatu sagatavošanas instrukcija” un noteikt vienotu metodoloģiju, kā ministrijām un pašvaldībām konsolidēt gada pārskatus;
  • Finanšu ministrijai ierosināt Ministru kabinetam atcelt 1995.gada 28.novembra noteikumus „Kārtība, kādā aprēķināma nomas maksa par nedzīvojamo telpu iznomāšanu ministriju un citu valsts institūciju valdījumā esošajās ēkās”, jo tie nenodrošina likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, kam ir augstāks juridisks spēks, ievērošanu. Šo noteikumu vietā Valsts kontrole iesaka izstrādāt diferencētu, tirgus ekonomikas principiem atbilstīgu metodiku nomas attiecību veidošanai saskaņā ar valsts interesēm.

1.2. Ministriju un centrālo valsts iestāžu 2003.gada finanšu pārskatu atestācijas revīzijas

Pamatojoties uz ministriju un centrālo valsts iestāžu gada finanšu pārskatu revīziju rezultātiem (14 revīzijas par ministriju un 13 revīzijas par centrālo valsts iestāžu 2003.gada finanšu pārskatu sastādīšanas pareizību), secināts, ka ministrijas un centrālās valsts iestādes pārskatus sagatavojušas atbilstīgi normatīvo aktu prasībām. Atzinums ar piezīmi sniegts četros gadījumos.

Izlases veidā pārbaudīti:
valsts budžeta iestāžu aktīvi – Ls 1 501 956 974vērtībā;
valsts budžeta finanšu bilances aktīvi  – Ls 348 205 773vērtībā;
valsts budžeta naudas plūsma
(ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus)  – Ls 1 923 135 657vērtībā.

2003.gada pārskatu revīzijās konstatētas kļūdas par Ls 5 262 318.

Galvenie konstatējumi:

  • valsts budžeta programmu un apakšprogrammu finansēšanas mērķu raksturojošo rezultatīvo rādītāju izstrāde un apstiprināšana nav veikta vienlaikus ar saimnieciskā gada likuma par valsts budžetu izstrādi un nav noteikta atbildība par apstiprināto rezultatīvo rādītāju plāna novirzēm;
  • nav izveidota vienota valsts īpašumā esošo nacionālo bagātību – ēku, būvju, zemes, mežaudzes, zemes dzīļu resursu, kultūras pieminekļu u.c. – uzskaites sistēma un nav izstrādāta efektīva to izmantošanas kārtība;
  • nozaru ministrijas nav nodrošinājušas to padotībā esošo budžeta institūciju vadītāju atbildības par finanšu disciplīnas ievērošanu kontroli. Pieņemot padotībā esošo institūciju sagatavotos gada pārskatus, netika veikta valsts budžeta līdzekļu izlietojuma analīze un ministrijas nenodrošināja iestāžu vadītāju izstrādāto iestāžu uzturēšanas tāmju izpildes izvērtējumu.

Revīzijās konstatētas šādas būtiskas nepilnības normatīvajos aktos, kas reglamentē valsts un pašvaldību budžetu izpildes un grāmatvedības uzskaites jautājumus:

  • likumā „Par pašvaldībām” un Likumā par budžetu un finanšu vadību nav paredzēta atbildība par nepatiesas vai kļūdainas informācijas iekļaušanu pārskatos;
  • Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumu Nr. 96 „Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem” pielikumā noteikts, ka ēku un būvju lietderīgās lietošanas laiks ir 20 gadi. Nosakot šādu lietderīgās lietošanas laiku un neņemot vērā laiku, cik ilgi plānots lietot būvi, valsts un pašvaldību budžeta iestādes gada pārskatā uzrāda ekonomiski nepamatotus izdevumus, pārskata gada budžeta izpildes rezultātus un aktīvus;
  • Ministru kabineta 1997.gada 6.maija instrukcijā Nr. 4 „Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus” nav noteikta nozares ministrijas atbildība par vienotas kontroles sistēmas izstrādi, lai uzraudzītu sniedzamo maksas pakalpojumu veidu, izcenojumu un apjomu izstrādi un apstiprināšanu.

1.3. Ziņojums par pašvaldību finanšu pārskatu sagatavošanas kvalitāti

Likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 30.pants nosaka, ka pašvaldības iesniedz Valsts kasei tās noteiktajos termiņos gada pārskatu, kam pievienots Valsts kontroles atzinums par gada pārskata sastādīšanas pareizību.

Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departamenta revidenti pārbaudīja un departamenta kolēģija izskatīja visus iesniegtos 562 pašvaldību 2003.gada pārskatus. Tajos uzrādītā aktīvu kopsumma 2003.gada 31.decembrī – Ls 1,675 mljrd., kas ir par Ls 188 milj. vairāk nekā iepriekšējā gadā, budžeta ieņēmumi – Ls 826 milj., kas ir par Ls 131 milj. vairāk nekā iepriekšējā gadā, budžeta izdevumi – Ls 774 milj., kas ir par Ls 145 milj. vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Izskatot pašvaldību 2003.gada pārskatus un ņemot vērā zvērinātu revidentu sniegtos atzinumus:

  • atteikts sniegt atzinumu 2 pašvaldībām;
  • sniegts negatīvs atzinums 4 pašvaldībām;
  • sniegts atzinums bez piezīmes 451 pašvaldībai, kas ir 80,3% no izskatītajiem gada pārskatiem;
  • sniegts atzinums ar piezīmi 105 pašvaldībām, kas ir 18,7% no izskatītajiem gada pārskatiem.

Galvenie konstatējumi par pārkāpumiem, sagatavojot gada pārskatus:

  • grāmatvedības uzskaitē neizmanto uzkrājumu principu;
  • bilancēs nav uzrādīts viss pašvaldības īpašums;
  • debitoru sastāvā ir šaubīgie un bezcerīgie debitoru parādi;
  • nav ievērotas LR Ministru kabineta noteikumu Nr.96 „Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem” prasības – ēkām netiek rēķināts nolietojums;
  • nav pabeigta nekustamā īpašuma novērtēšana.

Sākot ar 2000.gadu, kad stājās spēkā Likuma par budžeta un finanšu vadību 30.panta grozījumi un Valsts kontrole sāka sniegt atzinumus par pašvaldību gada pārskatiem, to sagatavošanas kvalitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām uzlabojusies ar katru pārskata gadu. Ja 2000.gadā pareizi sagatavoti bija 209 pārskati jeb 36% no visiem iesniegtajiem pārskatiem, tad 2004.gadā pareizi sagatavoti bija jau 483 pārskati jeb 87% no visiem. Ja 2000.gadā ar piezīmēm atzinumi bija sniegti par 334 pašvaldību pārskatiem jeb 57,9% no visiem iesniegtajiem pārskatiem, tad 2004.gadā tikai par 72 pašvaldību pārskatiem jeb 12,9% no visiem.

Izskatot informāciju par 556 pašvaldību iesniegtajiem 2004.gada pārskatiem, kas pārbaudīti 2005.gada sākumā, tajos uzrādītā aktīvu kopsumma uz 2004.gada 31.decembri – Ls 1,934 mljrd., kas ir par Ls 259 milj. vairāk nekā iepriekšējā gadā, budžeta ieņēmumi – Ls 966,4 milj., kas ir par Ls 140,4 milj. vairāk nekā iepriekšējā gadā un budžeta izdevumi – Ls 840,5 milj., kas ir par Ls 66,5 milj. vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Pamatojoties uz zvērinātu revidentu sniegtajiem atzinumiem par pašvaldību 2004.gada pārskatu sagatavošanas pareizību un Valsts kontroles revidentu veiktajām revīzijām:

  • atzinums bez piezīmes sniegts 483 pašvaldībām jeb 86,9% no pārbaudītajiem gada pārskatiem;
  • atzinums ar piezīmi sniegts 72 pašvaldībām jeb 12,9% no pārbaudītajiem gada pārskatiem;
  • negatīvs atzinums sniegts 1 pašvaldībai.

 7.tabula

Finanšu pārskatu sagatavošanas kvalitāte pašvaldībās

Valsts kontroles sniegtie atzinumi

2000.gada pašvaldību finanšu pārskati

2001.gada pašvaldību finanšu pārskati

2002.gada pašvaldību finanšu pārskati

2003.gada pašvaldību finanšu pārskati

2004.gada pašvaldību finanšu pārskati

skaits

%

skaits

%

skaits

%

skaits

%

skaits

%

Atzinums bez piezīmes

209

36,3

382

66,1

438

77,3

452

80,4

483

86,9

Atzinums ar piezīmi

334

57,9

163

28,2

122

21,5

105

18,7

72

12,9

Negatīvs atzinums

28

4,9

12

2,1

3

0,5

4

0,7

1

0,2

Atteikums sniegt atzinumu

5

0,9

21

3,6

4

0,7

1

0,2

0

0

Pavisam

576

100

578

100

567

100

562

100

556

100

Gadu no gada Valsts kontroles veikto revīziju rezultātā ir pieaugusi pašvaldību aktīvu kopsumma, jo bilancē tiek uzrādīti līdz šim neuzskaitītie aktīvi, uz kuru uzskaites nepieciešamību savās revīzijās norādījuši Valsts kontroles revidenti. Pieaugums no 2000.gada līdz 2004.gada beigām ir par Ls 633 milj. jeb 48,6%.

Kopējie pašvaldību bilances aktīvi

bilances_grafiks

2. Likumības un lietderības revīzijas par finanšu līdzekļu izlietojumu veselības aprūpei. Šā revīziju temata ietvaros plašāk aprakstīti piecu Valsts kontroles veikto revīziju rezultāti.

2.1. Lietderības revīzija „Par onkoloģisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un nodrošinājumu”

Revīzijas mērķis – noskaidrot situāciju par onkoloģisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un nodrošinājumu. Revīzijas veiktas Veselības ministrijā, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā, Latvijas Onkoloģijas centrā, P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Liepājas onkoloģiskajā slimnīcā, Daugavpils onkoloģiskajā slimnīcā, Rīgas rajona slimnīcā, Kuldīgas rajona slimnīcā un Ventspils pilsētas slimnīcā.

Lai noskaidrotu, kā uzlabot esošo situāciju onkoloģijā, veiktas pārrunas arī ar citu valsts iestāžu darbiniekiem un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Pilnīgākas izpratnes iegūšanai un revīzijas ziņojuma sagatavošanai tika izmantoti dažādu organizāciju pētījumi par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Galvenie konstatējumi:

  • 2002.gadā salīdzinājumā ar 1993.gadu saslimstība ar vēzi ir pieaugusi par 20,1%, un vidēji gadā tā pieaug par 2 procentiem;
  • primārās veselības aprūpes ārstu finansēšanas modeļos vērojamas dažas negatīvas iezīmes. Pacientiem ir ierobežota speciālistu un diagnostisko izmeklējumu pieejamība;
  • onkologs nav tiešās pieejamības speciālists, izņemot divas ārstu prakses;
  • pēc iedzīvotāju obligāto profilaktisko apskašu pārtraukšanas 1989.gadā, turpinot tās veikt brīvprātīgi, to efektivitāte un apskatīto personu skaits katru gadu samazinās. Lielais īpatsvars ļaundabīgo audzēju atklāšanā vēlīnajās stadijās liecina, ka profilaktiskie pasākumi valstī nav pietiekami.

Ieteikumi:

  1. Izstrādāt onkoloģisko slimību agrīnās diagnostikas uzlabošanas pasākumus. Ieviest sistēmu, ka onkologs ir tiešās pieejamības ārsts katrā rajonā un ka pacients var saņemt konsultāciju bez primārās veselības aprūpes ārsta nosūtījuma.
  2. Primārās veselības aprūpes ārstu kvalitātes kritērijos iekļaut onkoloģijas agrīnās diagnostikas rādītājus, jo laikus diagnosticēta onkoloģiska saslimšana ir viens no svarīgākajiem darba kvalitātes rādītājiem.
  3. Uzlabot pašreizējo ārstu apmācības sistēmu onkoloģijas jomā un izstrādāt vienotus kritērijus primārās veselības aprūpes ārstu onkoloģijas zināšanu pārbaudēm.
  4. Nodrošināt onkoloģijas slimniekiem paliatīvās aprūpes pieejamību visā valsts teritorijā.

Saeimā tika iesniegts ziņojums „Par onkoloģisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un nodrošinājumu”, kas izskatīts Publisko izdevumu un revīzijas komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā.

2.2. Par valsts speciālā veselības aprūpes budžeta programmas „01.00.00 Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa” piešķirtā finansējuma izlietojuma likumību neatliekamās medicīniskās palīdzības un stacionāro pakalpojumu nodrošināšanai Slimokases dalībniekiem 2002. gada 9 mēnešos un 2003. gadā Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā (turpmāk – Aģentūra) un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Rīgas nodaļā

Valsts budžeta līdzekļu veselības aprūpei administrēšanai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai izveidota divpakāpju sistēma: Aģentūra administrē valsts budžeta līdzekļus, sadalot tos slimokasēm; slimokases nodrošina pakalpojumu pieejamību un veic apmaksu.

Galvenie konstatējumi:

  1. Administrējot līdzekļus, Aģentūra ir ievērojusi normatīvo dokumentu prasības. Ir izstrādāta un tiek ievērota iesniegto rēķinu kontroles kārtība.
  2. Neatliekamā medicīniskā palīdzība bieži pilda primārās veselības aprūpes funkcijas, kas atzīstams par nelietderīgu budžeta līdzekļu tēriņu.
  3. Dažos gadījumos slimnīcas pārstrādi virs kvotām nepamatoti iekļauj gada pārskatos debitoru sastāvā.

Ieteikumi:

  1. Aģentūrai aktivizēt sadarbību ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, lai tie nepieļautu kvotu pārsniegumu.
  2. Veselības ministrijai – valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvim, pieņemot lēmumu par valsts uzņēmējsabiedrību – slimnīcu gada pārskatiem, nepieļaut pārstrāžu nepamatotu atspoguļošanu debitoru sastāvā.

2.3. Par veselības aprūpes pakalpojumu minimuma nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma plānošanu un piešķirtā finansējuma sadali starp slimokasēm 2003. un 2004.gadā

Revīzija veikta Veselības ministrijā un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā. Revīzijas mērķis: gūt pārliecību par veselības aprūpei piešķirtā finansējuma plānošanas un sadales starp slimokasēm likumību un atbilstību izstrādātajai veselības aprūpes politikai.

Galvenie konstatējumi:

  • 2003.gadā faktiski pieejamais valsts speciālais veselības aprūpes budžets samazināts par Ls 4,842 milj.;
  • 2004.gadā Veselības ministrija bez iepriekšējas situācijas analīzes un pamatojuma ir ieviesusi divas atšķirīgas finanšu plūsmas stacionārajā veselības aprūpē. To attīstīšana un administrēšana prasīs vairāk resursu, tāpēc šim lēmumam būs ilgtermiņa ietekme uz veselības aprūpes finansēšanas sistēmu;
  • revidējamajā laika posmā nav notikusi medikamentu kompensācijas sistēmas tālāka attīstība, nosakot citas diagnožu grupas (atbilstīgi normatīvo dokumentu prasībām ar 01.02.2002. uzsākta pakāpeniska pāreja no budžeta līdzekļu sadalījuma atbilstīgi slimokases dalībnieku skaitam uz sadalījumu atbilstīgi pacientu skaitam ar diagnosticētām slimībām, kuru ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču izdevumi tiek kompensēti MK noteiktajā kārtībā);
  • 2004.gadā pastāv risks, ka dažādu reģionu slimokases dalībniekiem nebūs nodrošināta vienlīdzīga un taisnīga stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.

Ieteikumi:

  1. Veselības ministrijai noteikt galvenos principus, kas jāievēro Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai, administrējot veselības aprūpes pakalpojumu samaksai paredzētos valsts budžeta līdzekļus.
  2. Veselības ministrijai turpināt medikamentu kompensācijas sistēmas attīstību pieejamo līdzekļu robežās.
  3. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai nodrošināt uzraudzību, lai stacionāro pakalpojumu pieejamība būtu vienlīdzīga visu reģionu slimokases dalībniekiem.

2.4. Par Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas darbību un 2003.gadā piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma atbilstību paredzētajam mērķim

Revīzijas mērķis bija gūt pārliecību par Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas (turpmāk – MADEKKI) darbības un 2003.gadā piešķirto budžeta līdzekļu izlietojuma likumību.

Galvenie konstatējumi:

  • izveidotais narkotisko vielu un tām pielīdzināto psihotropo vielu un zāļu aprites kontroles mehānisms rada šķietamību par šīs jomas uzraudzību. MADEKKI jākontrolē šī joma, bet, ievērojot spēkā esošo minēto zāļu izplatīšanas kārtību, šis darbs ir apgrūtināts un neproduktīvs, tāpēc tā efektīvu kontroli nodrošināt nespēj;
  • MADEKKI par veikto darbu ik gadu iesniedz pārskatu Veselības ministrijai, kurā ir analīze par konstatējumiem veselības aprūpes kvalitātes jomā, bet nav priekšlikumu sadarbībai ar ārstniecības personām, kas novērstu pārkāpumu rašanās iemeslus.

Ieteikumi:

  1. Veselības ministrijai pilnveidot narkotisko vielu un tām pielīdzināto psihotropo vielu un zāļu aprites kontroles mehānismu.
  2. MADEKKI paplašināt sadarbību ar ārstniecības personām, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un novērstu sūdzību rašanās iemeslus.

2.5. Par Valsts asinsdonoru centram (turpmāk – VADC) piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma atbilstību paredzētajam mērķim 2003.gadā

Revīzijas mērķis – gūt pārliecību par VADC darbības un līdzekļu izlietojuma likumību.

Galvenie konstatējumi:

  • Veselības ministrija (VM) nebija aktualizējusi normatīvos dokumentus, kas nosaka kompensācijas apjomus donoriem. Pēc revīzijas tika pieņemtas izmaiņas likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”, kas stājās spēkā ar 30.06.2004. Konkrētās izmaiņas tika ierosinātas, izskatot likuma grozījumus 3.lasījumā, to autors nebija Veselības ministrija, bet ar šiem grozījumiem VADC nav likumīga pamata izmaksāt kompensācijas asins donoriem. Tomēr kompensāciju izmaksa turpinājās. Salīdzinājumam: 2003.gadā šim mērķim izlietoti Ls 124 tūkst.;
  • normatīvajos dokumentos nav noteikta un faktiski nepastāv atgriezeniskā saite, lai ļautu gūt pārliecību, ka donori ir informēti par slimību izraisītājiem viņu asinīs;
  • valsts budžeta iestāžu gada pārskata pielikums nesniedz skaidru priekšstatu par nodarbinātību iestādē, jo veidlapā jāuzrāda faktiskais vidējais štata vienību skaits, bet nav jāuzrāda faktiskais vidējais darbinieku skaits.

Ieteikumi:

  1. Veselības ministrijai aktualizēt normatīvos dokumentus, kas nosaka kompensācijas apjomus donoriem. Ņemot vērā šā jautājuma „jutīgumu”, VM būtu nepieciešams to atrisināt tiesiski, virzot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta kārtībā.
  2. VM un VADC precizēt jautājumu par donoru informēšanu, nodrošinot atgriezenisko saiti, lai gūtu apliecinājumu, ka donori ir informēti par slimību izraisītājiem viņu asinīs.
  3. VM un Finanšu ministrijai aktualizēt jautājumu par gada pārskata pielikuma veidlapu „Pārskats par štata vienību izpildi veselības aprūpes iestādēs”, papildinot to ar datiem par faktiski nodarbināto skaitu.

3. Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietojuma, kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, pārbaudes.

Šā revīziju temata ietvaros gada pārskatā sniedzam ieskatu piecu Valsts kontroles veikto revīziju rezultātos.

3.1. Par iesaistīto institūciju gatavību Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu apguvē

Revīzijas mērķis bija novērtēt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ieviešanas sistēmas veidošanu Latvijā un iesaistīto institūciju gatavību nodrošināt Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi no 2004.gada 1.maija.

Galvenie konstatējumi:

  1. 2003.gada septembrī tika mainīts 2002.gada 19.marta pamatnostādnēs „Eiropas Savienības strukturālo instrumentu vadības, uzraudzības, novērtēšanas un kontroles sistēmai” noteiktais ES struktūrfondu ieviešanas pamatprincips – sākotnēji noteikto trīs partnerinstitūciju vietā, kurām bija jānodrošina atbilstīgā ES struktūrfonda vadība un koordinēšana, tika noteiktas 10 nozaru ministrijas.
  2. ES struktūrfondu institucionālā sistēma un funkciju sadalījums starp iesaistītajām institūcijām tika izveidota vēlu – astoņus mēnešus pirms 2004.gada 1.maija.
  3. Galvenais aizkavēšanās iemesls bija ilgā viedokļu saskaņošana ministriju starpā. Vilcināšanās lēmuma pieņemšanā par atbildības sadalīšanu starp ministrijām aktivitāšu aspektā aizkavēja arī Programmas papildinājuma izstrādi un apstiprināšanu.
  4. Vadošā iestāde vairāku uzdevumu izpildei laikus nenodrošināja koordinējošo darbu. Netika laikus un skaidri definēti vadošās iestādes norādījumi atsevišķu uzdevumu veikšanai.
  5. Veidojot jaunu sistēmu, vairākkārtīga dokumentu saskaņošana izstrādes gaitā ir darba procesa sastāvdaļa. Taču konkrētajā situācijā bija vērojams laika trūkums, ko radīja gan vēlā funkciju un atbildības sadale starp ministrijām, gan arī Eiropas Komisijas novēlotais lēmums par Vienotā programmdokumenta apstiprināšanu. Ieviešanas dokumentu izstrāde un saskaņošana tika uzsākta pārāk vēlu.
  6. Saistībā ar ES struktūrfondu apguvi 2004.gadā darbam valsts pārvaldē papildus bija jāpieņem 469 ierēdņi un darbinieki, bet izstrādātais Cilvēkresursu attīstības plāns bija nepilnīgs un nekvalitatīvs.

Ieteikumi:

  1. Nākamajā programmēšanas posmā Finanšu ministrijai kā vadošajai iestādei, deleģējot sistēmas izveidei nepieciešamo dokumentu izstrādi iesaistītajām institūcijām, iepriekš sniegt detalizētas pamatprasības šo dokumentu izstrādei, kā arī izskatīt iespēju viena veida uzdevumu izpildi deleģēt vienai institūcijai, kura veic saskaņošanu ar citām institūcijām. Nesadrumstalot viena veida uzdevumu izpildi, to deleģējot vairākām institūcijām.
  2. Jānodrošina apmācības sistēma par valsts pārvaldi un ES jautājumiem jaunajiem darbiniekiem. Valsts civildienesta pārvaldei, sadarbojoties ar Valsts kanceleju un Valsts administrācijas skolu, jānodrošina vienota apmācības sistēma par valsts pārvaldi un Eiropas Savienības jautājumiem valsts institūciju darbiniekiem un jāizstrādā darbības plāns valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstībai un nostiprināšanai.
  3. Jāievieš izstrādātā valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma sistēma, novēršot pretrunas valsts darbinieku (ierēdņu) un valsts aģentūru darbinieku atalgojuma sistēmās un necaurskatāmu ierēdņu atalgojuma paaugstināšanas metožu lietošanu.
  4. Nepieciešams sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu, lai nodrošinātu, ka darbiniekiem, kuriem uzdots veikt valsts civildienesta ierēdņu funkcijas, būtu līdzvērtīgs atalgojums.

3.2. Par PHARE P2000 projekta LE 00.10.02 „Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģijas pilnveidošana un ieviešana saskaņā ar ES ieteikumiem” (Projekts) finansējuma izlietojumu

Revidējamās vienības: Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Narkoloģijas valsts aģentūra (pirms reorganizācijas – bezpeļņas organizācija v/u „Narkoloģijas centrs”), Valsts robežsardze un Valsts policija.

Revīzijas mērķis bija Projekta finansējuma izlietojuma likumības pārbaude, gan pārbaudot, vai institūcijas savus administratīvos pienākumus saistībā ar Projektu veic atbilstīgi saistošajiem tiesību aktiem (līgumiem, normatīvajiem aktiem), gan arī pārbaudot, vai no valsts budžeta saņemtais finansējums un tā izlietojums finansējuma saņēmēju institūciju grāmatvedībā tiek uzrādīts saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Projekta mērķis saskaņā ar Latvijas un Eiropas Komisijas 28.12.2000. savstarpēji noslēgto Finanšu memorandu (turpmāk tekstā – PHARE 2000 Finanšu memorands) ir lietderīgas un efektīvas narkotiku apkarošanas valsts politikas un pasākumu attīstība, lai ierobežotu nelegālo narkotiku piegādi un narkotiku pārvadāšanu un samazinātu narkotiku pieprasījumu.

Galvenie secinājumi:

  1. Projekta īstenošana pēc būtības ir notikusi atbilstīgi tiesību aktu prasībām, tas ir, kopumā Projekta īstenošanā iesaistītās institūcijas veikušas savus administratīvos pienākumus atbilstīgi saistošajiem tiesību aktiem (līgumiem, normatīvajiem aktiem), kā arī no valsts budžeta saņemtais Projekta finansējums un tā izlietojums ir uzrādīts finansējuma saņēmēju institūciju grāmatvedībā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
  2. Attiecībā uz Projekta īstenošanu īpaša uzmanība vēršama uz šādiem secinājumiem saistībā ar revīzijas konstatējumiem:
  • institūcijās – Projekta finansējuma galasaņēmējās – ir atšķirīgs iekšējās kontroles līmenis, kā arī grāmatvedības darbinieku zināšanu līmenis gan par Projekta īstenošanas procesu attiecīgajās institūcijās, gan par saistīto grāmatojumu veikšanu;
  • nozaru ministrijas nav informētas par līdzfinansējuma Projekta atbalstam izlietojumu;
  • līdzfinansējums Twinning līgumam netiek plānots visam līguma darbības laikam;
  • netika koordinēts Projekta finansējuma izlietojums un veicamo grāmatojumu jautājumi (daļā par ārvalstu finanšu palīdzības iegrāmatošanu) starp Veselības ministriju, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru un bezpeļņas organizāciju v/u „Narkoloģijas centrs”;
  • Projekta līdzfinansējuma sadales kārtība pilnībā nenodrošina koordinētu (proporcionālu) līdzfinansējuma līdzekļu saņemšanu visām finansējuma galasaņēmējām institūcijām.

Ieteikumi:
1. Nozaru ministrijām – Iekšlietu ministrijai un Veselības ministrijai – ieteikts līdzīgos projektos pilnveidot iekšējās kontroles procedūras, kas ļautu uzraudzīt noslēgto līgumu saistību izpildi, kā arī, lai nodrošinātu līdzīgu projektu izpildes caurskatāmību:

  • veikt informatīvu darbu institūcijās – finansējuma saņēmējās, izskaidrojot institūcijām konkrēto projektu darījumu uzskaiti saistībā ar attiecīgo projektu īstenošanas procesu;
  • periodiski lūgt institūcijām – finansējuma galasaņēmējām iesniegt analītisku informāciju par līdzfinansējuma izlietojumu secīguma nodrošināšanai;
  • koordinēt līdzfinansējuma Twinning līgumam plānošanu visam līguma darbības laikam;
  • izmantot iespēju veikt iekšējos auditus sadarbībā ar padotībā esošajām institūcijām attiecībā uz projektu īstenošanas sistēmiskajiem jautājumiem.

2. Veselības ministrijai: izvērtēt, vai esošā finansēšanas sistēma ir funkcionāli sakārtota un pārskatāma, lai turpmāk nepieļautu šo projekta izpildes laikā pieļauto trūkumu atkārtošanos.

3. Valsts policijai kā projektu finansējuma galasaņēmējai: pilnveidot iekšējās kontroles procedūras, kas ļautu projektu gaitā uzraudzīt par ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem veikto darījumu uzskaiti grāmatvedībā un līdzfinansējuma izlietojumu.

4. Valsts robežsardzei kā projektu finansējuma galasaņēmējai: pilnveidot iekšējās kontroles procedūras, kas ļautu uzraudzīt projektu līdzfinansējuma izlietojumu.

5. Narkoloģijas valsts aģentūrai kā bezpeļņas organizācijas v/u „Narkoloģijas centrs” saistību pārņēmējai ieteikts veikt detalizētu pārbaudi par ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu uzskaiti, materiālo ieguldījumu uzskaiti, dokumentu izstrādi un noformēšanu, novērst trūkumus grāmatvedības uzskaitē un izveidot atbilstīgas kontroles procedūras.

3.3. Par likumības revīziju par ISPA 2000/LV/16/P/PA/001 projekta „Tehniskā palīdzība vides projektos Latvijā” (Projekta) un bīstamo atkritumu apglabāšanas poligona izveidei veikto nepieciešamo priekšdarbu finansējuma izlietojumu

Revīzijas mērķis bija Projekta finansējuma izlietojuma likumības pārbaude, noskaidrojot, vai Vides ministrija savus administratīvos projekta vadības pienākumus saistībā ar Projektu veic atbilstīgi saistošajiem tiesību aktiem (līgumiem, normatīvajiem aktiem), kā arī to, vai no valsts budžeta saņemtais finansējums un tā izlietojums Projektam un bīstamo atkritumu apglabāšanas poligona Dobeles rajona Zebrenes pagastā izveides priekšdarbiem Vides ministrijas kā finansējuma galasaņēmējas grāmatvedībā tiek uzrādīts saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Galvenie konstatējumi:
1. Vides ministrijas darbības, veicot projekta vadības administratīvos pienākumus Projekta īstenošanā, atbilst tiesību aktu prasībām.
2. Izvērtējot projekta īstenošanu, konstatēti šādi riski:

  • pārbaudi par noslēgto līgumu saistību starpizpildījumu sistēmiski veic tikai viens atbildīgais projekta koordinators, kas noteiktos apstākļos var radīt risku saistību nepilnīgai izpildei;
  • bīstamo atkritumu apglabāšanas poligona vieta neatrodas tieši klāt pie ceļa, un nav risinātas pievedceļu servitūtu nodibināšanas iespējas, lai piekļūtu pie poligona.

3. Projektam kopumā, kā arī bīstamo atkritumu apglabāšanas poligona Dobeles rajona Zebrenes pagastā izveides priekšdarbiem faktiski izlietotā finansējuma apjoms atbilst tiesību aktos noteiktajam.
4. Vides ministrijas Projekta finansējuma izlietojuma uzskaite un veiktie grāmatojumi atbilst normatīvo aktu prasībām. Par nepieciešamajiem priekšdarbiem bīstamo atkritumu apglabāšanas poligona izveidei Dobeles rajona Zebrenes pagastā ir veikti atbilstīgi grāmatojumi.

Secināts, ka atbilstīgās Vides ministrijas darbības par Projekta un bīstamo atkritumu apglabāšanas poligona izveidei veikto priekšdarbu finansējuma izlietojumu revīzijai noteiktajā laika posmā (līdz 31.04.2004.) atbilst tiesību aktu prasībām, kā arī Projekta finansējuma izlietojuma uzskaite un grāmatojumi ir veikti atbilstīgi normatīvo aktu prasībām.

Ieteikums:
Vides ministrijai pilnveidot noslēgto līgumu saistību starpizpildījumu pārbaužu nodrošināšanu un izvērtēt iespēju nodrošināt pievedceļu servitūtu nodibināšanu, lai piekļūtu pie objektiem.

3.4. Par PHARE projekta CA98 LE9812 „Korupcijas novēršanas apmācība, likumdošana un informācijas programma” (Projekts) vadības efektivitātes, rezultātu atbilstības izvirzītajiem mērķiem un projekta ilgtermiņa ietekmes novērtējumu

Revīzija veikta Finanšu ministrijā, Centrālajā finanšu un kontraktu vienībā, Valsts kancelejā un Valsts administrācijas skolā. Revīzijas mērķis bija noskaidrot, vai Projektam saņemtais PHARE finansējums izlietots efektīvi, izvērtējot projekta rezultātu atbilstību izvirzītajiem mērķiem, tā ilgtermiņa ietekmi un vadības efektivitāti.

Galvenie konstatējumi:
1. Projekta plašākais mērķis bija atbalstīt pretkorupcijas reformu valsts administrācijā, tieslietās, muitā, policijā un valsts un privātās sfēras grāmatvedības uzskaitē un auditā, panākot korupcijas līmeņa samazināšanos, par ko liecinātu izmaiņas valsts sektora vērtējumā. Projekta laikā tika sagatavotas iestrādes, kas dotu rezultātus arī turpmāk un pēc Projekta beigām izpaustos normatīvo aktu uzlabojumu un valsts ierēdņu apmācības programmas uzlabojumu veidā.
2. Projekta tūlītējie mērķi – palielināt institūciju iespējas ierēdņu pretkorupcijas apmācībā – tika sasniegti daļēji. Netika izpildītas pilnībā visas Projekta apmācības komponentā paredzētās aktivitātes. Sekmīgi tika sagatavota amatpersonu horizontālās apmācības programma. Vertikālās apmācības programmu sagatavošana policistiem veikta daļēji. Netika sagatavota vertikālās apmācības programma muitas darbiniekiem. Nav sagatavotas arī vairākas rokasgrāmatas.
3. Horizontālās apmācības programma un tās ietvaros apmācītie pasniedzēji ir būtisks, paliekošs Projekta ieguvums un kopumā dod pozitīvu ieguldījumu cīņā pret korupciju:

  • Visplašāk notiek ierēdņu mācības Valsts administrācijas skolas kursos „Korupcijas novēršana”.
  • Projekta rezultāti sekmīgi tiek izmantoti amatpersonu apmācībā Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajā muitas pārvaldē.
  • Apmācība nav aptvērusi vairākas svarīgas plānotās mērķa grupas, tajā skaitā pašvaldību darbiniekus, arī policisti apmācīti nelielā skaitā.

4. Vertikālā apmācība pēc Projekta noslēguma nav notikusi. Projektā līdz galam netika veikta TTT (Train the Trainers) apmācība. Pēc Projekta vertikālās apmācības ieteikumi netika iestrādāti reālos kursos, un netika nodrošināta ne apmācības ilgtspēja, ne multiplicējošais efekts.
5. Valsts administrācijas skolas izveidotā struktūra, mācību darba organizācija un iekšējās kontroles sistēma nav pietiekami efektīva, lai korupcijas novēršanas kursiem nodrošinātu augstu kvalitāti.
6. Projektā nebija izveidota skaidra, veicamajām funkcijām atbilstīga Projekta tehniskās vadības struktūra – atbildīgā amatpersona paralēli saviem tiešajiem pienākumiem veica vecākās nozares amatpersonas uzdevumus viena pati, bez atbalsta grupas. Projekta vadības komiteja darbojās vecākās nozares amatpersonas vadībā bez skaidri definēta darbības uzdevuma.
Vecākajai nozares amatpersonai un Valsts administrācijas skolas projektu vadītājai nebija izstrādāti pienākumu pildīšanai nepieciešamie detalizētie norādījumi, instrukcijas, procedūru apraksti, ieteikumi.
7. Vecākās nozares amatpersonas vadībā izstrādātie Projekta dokumenti – gan Projekta pieteikums, gan darba uzdevums – bija nepilnīgi sagatavoti, tajos nebija skaidri un nepārprotami izklāstīti mērķi, to sasniegšanai veicamās aktivitātes un iegūstamie rezultāti, nebija iekļauti objektīvi mērāmi indikatori, kas raksturo mērķus, rezultātus un starprezultātus. Tāpēc bija apgrūtināta Projekta tehniskā vadība, izpildītāja darba uzraudzība un iespēja darbu uzlabot.
8. Projekta pieteikumā, darba uzdevumā un izpildītāja ziņojumos nav nodrošināta izsekojamība no mērķiem līdz aktivitātēm un rezultātiem. Aktivitātes un sasniegtie rezultāti netika saistīti ar izlietotajiem resursiem. Ziņojumi nenodrošināja Projekta vadību ar atbilstīgu informāciju, lai efektīvi pieņemtu lēmumus un nodrošinātu Finanšu memorandā noteikto mērķu sasniegšanu.
9. Tā kā spēkā esošie normatīvie akti paredz veikt PHARE programmas uzraudzību līdz tās noslēgumam, kad ir paveiktas visas aktivitātes un ir iegūti rezultāti, Finanšu memorandā noteikto mērķu sasniegšanu ilgākā laika posmā Latvijā neuzrauga neviena institūcija. Nav izveidots mehānisms, kas nodrošinātu koordināciju un uzraudzību pār to, kā projektā iegūtie rezultāti tiek izmantoti institūciju ikdienas darbā un vai tiek sasniegti Finanšu memorandā ilgākam laika posmam noteiktie mērķi.

Ieteikumi:
1. Finanšu ministrijai:

  • izstrādāt detalizētus norādījumus un ieteikumus par PHARE programmu projektu īstenošanu (par projektu tehnisko vadību) vecākajai nozares amatpersonai un saņēmējiem;
  • PHARE programmu projektu sagatavošanas posmā izvērtēt projekta tehniskās vadības un saņēmēja kompetenci un nepieciešamības gadījumā nodrošināt iespēju saņemt atbilstīgu apmācību;
  • nodrošināt PHARE programmu projektu pieteikumu, darba uzdevumu un ziņojumu sagatavošanu atbilstīgi PHARE prasībām;
  • nodrošināt projekta dokumentos izsekojamību no mērķiem līdz rezultātiem, kā arī aktivitāšu un rezultātu sasaisti ar resursu izlietojumu.

2. Finanšu ministrijai, Valsts kancelejai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam:

  • padarīt pieejamu projektā sagatavoto pretkorupcijas mācību kursu izmantošanu citām mērķa grupām, tajā skaitā arī pašvaldību darbiniekiem un policistiem;
  • izveidot mehānismu, kas nodrošinātu koordināciju un uzraudzību PHARE programmu projektu rezultātu izmantošanai institūciju ikdienas darbā un finanšu memorandos noteikto ilglaicīgo mērķu sasniegšanai.

3. Valsts kancelejai kopā ar Valsts administrācijas skolu PHARE projekta CA98 LE9812.02 atdeves paaugstināšanai:

  • nodrošināt caurskatāmu un racionālu ierēdņu mācību procesu un ierēdņu apmācības kvalitāti, būtiski uzlabot iekšējās kontroles sistēmu;
  • nodrošināt mācību kursa „Korupcijas novēršana” un ar to saistīto izdales materiālu aktualizēšanu, kursu pasniedzēju atbilstīgu kvalifikāciju;
  • pilnveidot tagadējo mācību programmu, ņemot vērā kursu klausītāju ieteikumus.

3.5. Par skolu atlases pamatotību renovācijas pasākumiem, renovēto izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksu ekonomijas uzskaiti un reinvestīciju uzraudzību Pasaules Bankas kredīta Izglītības sistēmas attīstības projekta apakšprogrammai A „Izmaksu efektivitāte”

Revīziju mērķis bija noskaidrot izglītības iestāžu atlases principu un pārbaudīt reģionālo izglītības attīstības plānu izstrādi un to izmantošanu, kā arī projekta apakšprogrammas A līdzekļu sadales principu izmantošanu izglītības iestāžu renovācijai pa rajoniem un kārtām. Veicot revīziju, bija nepieciešams pārliecināties, vai ir izveidota un tiek veikta atbilstīga renovēto mācību iestāžu uzturēšanas izmaksu ekonomijas uzskaite un reinvestīciju uzraudzība.

Galvenie konstatējumi:

  1. Projekta ietvaros nav vienotas pieejas reinvestīcijām paredzēto līdzekļu plānošanai pašvaldību budžetā.
  2. Pašvaldībās ir atšķirīga pieeja Projekta ietvaros veikto renovācijas darbu un reinvestīciju uzrādīšanai pašvaldību grāmatvedības uzskaitē.
  3. PB aizdevuma atmaksāšanas shēma, samazinot līdzekļus programmai „Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām”, ierobežo finansiāli vājāko pašvaldību spēju pildīt tām noteiktās funkcijas ne tikai izglītības, bet arī citās jomās.

Ieteikumi un to izpilde:

  1. Nepieciešams izvērtēt prioritātes reģionu līmenī pamatotai reinvestīciju turpmākai ieguldīšanai.
  2. Finanšu ministrijai izskatīt iespēju nodrošināt pašvaldībām konsultācijas un metodikas izstrādi par jautājumiem, kas ir saistīti ar to uzrādīšanu grāmatvedības uzskaitē.

Valsts kase sagatavojusi projektu par grozījumiem FM 25.06.2001. instrukcijā Nr.3 „Valsts (pašvaldības) budžeta iestāžu, pašvaldību budžetu grāmatvedības uzskaites instrukcija”, papildinot dokumenta 14., 38. un 51.punktu.

4. Valsts iestāžu un uzņēmējsabiedrību darbības likumība, lietderība, pareizība un atbilstība normatīvo aktu prasībām, nodalot, nododot un apsaimniekojot valsts īpašumu

2004.gadā veiktas vairākas tematiskas lietderības revīzijas par vairāku ministriju (Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas un Vides ministrijas) valdījumā un to padotības (pārraudzības) iestāžu lietojumā (apsaimniekošanā) esošo nekustamo īpašumu izmantošanu.

Galvenie konstatējumi:

  1. Nekustamo īpašumu uzskaite nenodrošina to, ka grāmatvedības sniegtā informācija ir patiesa, salīdzināma, savlaicīga, svarīga, saprotama un pilnīga, kā to nosaka likums „Par grāmatvedību”. Pieļautās nepilnības un neprecizitātes nekustamo īpašumu grāmatvedības uzskaitē var ietekmēt ministriju vadības darba efektivitāti, izvērtējot gan resursu nepieciešamību objektu uzturēšanai, gan pašu objektu nepieciešamību ministriju funkciju nodrošināšanai.
  2. Ministriju un to padotības iestāžu valdījumā nodoto nekustamo īpašumu nomas līgumu nosacījumos noteiktas zemas nomas maksas, un tie vērtējami kā neatbilstīgi likumam „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”.

Ieteikumi:

  1. Ministrijām nodrošināt to valdījumā un padotības iestāžu lietojumā un apsaimniekošanā nodoto nekustamo īpašumu centralizētu grāmatvedības uzskaiti atbilstīgi LR likumu un normatīvo aktu prasībām.
  2. Nodrošināt pamatlīdzekļu (nekustamo īpašumu) inventarizācijas atbilstību to faktiskajam stāvoklim, sadarbībā ar Valsts zemes dienestu aktualizējot un precizējot nekustamo īpašumu piederību, sastāvu, zemes platības, ēku tehnisko stāvokli un kadastrālo vērtību.
  3. Brīvos nekustamos īpašumus, kurus ministrijas neizmanto tiešo funkciju veikšanai un saskaņā ar ministriju darbības ilgtermiņa attīstības plāniem perspektīvā neplāno izmantot, būtu lietderīgi nodot Finanšu ministrijas valdījumā.
  4. Izvērtēt visu ministriju un to padotības iestāžu noslēgtos ilgtermiņa nomas līgumus, izdarot tajos grozījumus un slēdzot papildu vienošanās par valsts nekustamo īpašumu iznomāšanu, un veikt pasākumus, kas nodrošinātu, lai līgumi būtu noslēgti atbilstīgi likumu un normatīvo aktu prasībām un valsts interesēm.
  5. Ministrijām vienotas datu bāzes izveidošanai par nomas līgumiem, brīvajām telpām, ieņēmumiem un izdevumiem no katra atsevišķa īpašuma būtu lietderīgi izveidot nekustamā īpašuma uzskaites datu bāzi, kas saistīta ar ministriju padotības iestāžu grāmatvedības sistēmām, par pamatu ņemot VAS „Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” izstrādāto un aprobēto datu bāzi par valsts nekustamā īpašuma uzskaiti, pārvaldi un apsaimniekošanu.
  6. Iznomājot telpas fiziskām un juridiskām personām, nomas maksas noteikšanā kā galveno kritēriju noteikt nomas maksas vidējo tirgus cenu vai arī izmantot licencēta vērtētāja atzinumu.
  7. Atcelt LR Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra noteikumus Nr.365 „Kārtība, kādā aprēķināma nomas maksa par nedzīvojamo telpu izmantošanu ministriju un citu valsts institūciju valdījumā esošajās ēkās”, jo tie nenodrošina likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, kam ir augstāks juridisks spēks, ievērošanu. To vietā izstrādāt jaunu kārtību, kādā veidā nosakāma nomas maksa par valsts īpašumu – nedzīvojamo telpu izmantošanu, ievērojot tirgus situāciju.
  8. Nepieciešams ierobežot mantas iznomāšanas termiņus, piemēram, no 5 līdz 10 gadiem, kā arī katru gadu pārskatīt nomas maksu, jo pretējā gadījumā tā kļūst simboliska un nesedz iznomājamā objekta apsaimniekošanas izmaksas. Revīzijās konstatēts, ka ministrijas iznomā telpas pat līdz 99 gadiem un līgumos neparedz pārskatīt nomas maksas.
  9. Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanā paredzēt potenciālo nomnieku apzināšanu, piemērojot cenu aptaujas, publicējot sludinājumus vai paziņojumus par objekta iznomāšanas iespējām, rīkojot izsoles (var izsolīt arī lietošanas tiesības).

5. Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas, Rīgas pilsētas valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijas, valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”, Rīgas domes priekšpilsētu izpilddirekciju, Valsts zemes dienesta rīcība, veicot mākslinieku darbnīcu privatizāciju

Revīzijā tika izvērtēta daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās esošo objektu – mākslinieku darbnīcu – privatizācija. Kadastra reģistrā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ir reģistrētas 729 mākslinieku darbnīcas (stāvoklis 2004.gada 1.janvārī). Tika noskaidroti „profesionālie” privatizētāji, kuriem „laimējies” privatizēt pat trīs un vairāk mākslinieku darbnīcu.

Privatizācijas procesa tiesiskā puse izvērtēta iepriekš veiktās tematiskās revīzijas par rīcības ar valstij piederošām un SIA apsaimniekošanā nodotajām dzīvojamām mājām atbilstību tiesību aktiem ietvaros, un par četrām revīzijām Valsts kontroles viedoklis veiksmīgi aizstāvēts Augstākās tiesas Senātā.

Galvenie konstatējumi:
1. Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija (CDzMPK) nav ievērojusi 1995.gada 21.jūnija likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1., 2., 15., 17., 18., 42., 58., 59., 73. 3 un 73.4 pantā noteikto mērķi, kārtību un piešķirtā pilnvarojuma robežas. Privatizācijas komisijas valdījumā pārņemto dzīvojamo māju neiznomāto neapdzīvojamo telpu patvaļīga iznomāšana, neizīrēto dzīvokļu statusa mainīšana uz mākslinieku darbnīcas statusu un šo telpu iznomāšana, dzīvokļa īres līgumā neiekļautu neapdzīvojamo telpu kā dzīvoklim funkcionāli piederīgu palīgtelpu privatizācija, kā arī bēniņos un pagrabos neizbūvētu un ekspluatācijā nepieņemtu jaunu telpu grupu kā mākslinieku darbnīcu iznomāšana radījusi apstākļus, ka:

  • neatbilstīgi tiesību aktu normām tiek samazināts dzīvojamais fonds;
  • nomas un īres tiesības ieguvušās personas ar izdevīgiem noteikumiem iegūst īpašumā telpas par sākotnējo cenu un tiek liegtas iespējas plašākam pretendentu lokam piedalīties valsts mantas privatizācijā;
  • neatbilstīgi tiesību aktu normām tiek samazināta mājas privatizācijas subjektiem piekrītošā kopīpašuma daļa, tādā veidā ierobežojot iedzīvotāju tiesības privatizēt koplietojuma telpas, kā to paredz likums.

2. Valsts zemes dienesta (VZD) darbinieki, neievērodami tiesību aktu normas, tehniskās inventarizācijas lietās bēniņu un pagrabu telpās patvaļīgi iezīmējuši mākslinieku darbnīcas, kaut gan viņu rīcībā nebija ne būvprojektu, ne aktu par mākslinieku darbnīcu pieņemšanu ekspluatācijā, ne arī attiecīgās pašvaldības izziņas par telpu grupu izmantošanas veida maiņu. Šāda VZD darbinieku rīcība ir veicinājusi dzīvojamo māju kopīpašumā piekrītošo bēniņu un pagrabu telpu likumam neatbilstīgu privatizāciju un ir pretrunā ar Būvniecības likuma normām.
3. CDzMPK un Rīgas domes (RD) darbību rezultātā dažas personas ir iznomājušas un privatizējušas vairākas mākslinieku darbnīcas, kas ļoti ātri pārdotas nekustamā īpašuma tirgū par daudz lielāku vērtību. Tas ir pretrunā ar likumu, kas paredz māksliniekiem īpašas tiesības privatizēt mākslinieku darbnīcas. Praksē šī likuma norma ir piemērota, lai, apejot atklātu privatizācijas procesu, iznomātu un privatizētu neapdzīvojamās un koplietojuma telpas (pagrabi, bēniņi, dažos gadījumos dzīvokļiem ir noņemts dzīvojamo telpu statuss) voluntāri izvēlētam pretendentam ar maksimāli izdevīgiem noteikumiem, ignorējot valsts, pašvaldību un iedzīvotāju intereses.
4. Ir pamats uzskatīt, ka šo shēmu īstenošanai bija nepieciešams iesaistīt gan pašvaldības institūciju, gan CDzMPK, gan VZD darbiniekus. Tāpēc minēto amatpersonu darbību izvērtēšana ir tiesībsargājošo iestāžu kompetencē.
5. RD ir rīkojusies pretēji likuma prasībām, nenodrošinot iedzīvotāju intereses, bet iznomājot koplietošanas telpas, kas ir pagrabu un bēniņu statusā. Likums paredz vienādas tiesības dzīvojamo māju iedzīvotājiem privatizēt dzīvojamo māju koplietojuma telpas gan valsts, gan pašvaldību mājās, tāpēc arī RD bija jānodrošina, ka koplietojuma telpas (pagrabi un bēniņi) tiek privatizētas tieši māju iedzīvotājiem, nevis citām personām.
6. Veicot dzīvojamo māju privatizāciju Rīgā, tikai CDzMPK un RD rīcībā bija pilna informācija, ka „profesionālie privatizētāji” privatizējuši vairāk nekā vienu mākslinieku darbnīcu. Minētajām institūcijām bija jāvēršas pie likumdevēja ar iniciatīvu veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai novērstu likumu nepilnību izmantošanu dzīvojamo māju privatizācijā.

Ieteikumi:

  1. VA „Mājokļu aģentūra” kā Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas tiesību un saistību pārņēmējai, Rīgas pilsētas valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijai, Rīgas domei un tās izpilddirekcijām turpmāk nepieļaut tiesību aktu normām un valsts interesēm neatbilstošas darbības ar neapdzīvojamām telpām, kā arī māju iedzīvotāju kopīpašumā esošajām bēniņu un pagrabu telpām.
  2. Valsts zemes dienestam, veicot dzīvojamo māju tehnisko inventarizāciju, ievērot tiesību aktu normas un nesekmēt dzīvojamo māju iedzīvotāju kopīpašumam piekrītošo bēniņu un pagrabu telpu patvaļīgu iezīmēšanu inventarizācijas plānos kā mākslinieku darbnīcas.

Revīzijas atzinums nosūtīts Ģenerālprokuratūrai. Ir ierosinātas 70 krimināllietas un Ģenerālprokuratūra cēlusi vairāk nekā 20 civilprasību (turklāt to skaits joprojām palielinās). Ziņojums par šo revīziju nosūtīts Saeimai.

6. Par maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, to iekasēšanu un uzskaiti 2003.gadā

2004.gadā Valsts budžeta revīzijas departaments veicis 38 revīzijas par maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, to iekasēšanu un uzskaiti Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas profesionālās izglītības mācību iestādēs.

Būtiskākie konstatējumi:

  • Kultūras, Izglītības un zinātnes un Zemkopības ministrijas nav nodrošinājušas atbilstīgu iekšējo normatīvo aktu izstrādi par profesionālās izglītības mācību iestāžu pašu ieņēmumu un sniegto maksas pakalpojumu aprēķināšanu, iekasēšanu un uzskaiti.
  • neievērojot Ministru kabineta 1997.gada 6.maija instrukcijā Nr.4 „Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus” noteiktās prasības, profesionālās izglītības mācību iestādes ir sniegušas maksas pakalpojumus, kuru veidus un izcenojumus nav apstiprinājis nozares ministrs.

Ieteikumi Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai:

  • izstrādāt iekšējos normatīvos dokumentus par profesionālās izglītības mācību iestāžu maksas pakalpojumu izcenojumu aprēķināšanas kārtību un nodrošināt maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu veidu un apjomu apstiprināšanu atbilstīgi normatīvo dokumentu prasībām;
  • ieteikt Iekšējā audita struktūrvienībām veikt skaidras naudas iekasēšanas un uzskaites pārbaudi profesionālās izglītības mācību iestādēs;
  • nodrošināt kontroli pār revīzijās konstatēto pārkāpumu novēršanu un par katrā revidētajā profesionālās izglītības mācību iestādē paveikto informēt Valsts kontroli līdz 2004.gada 9.decembrim.

7. Likumības un lietderības revīzijas par iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām

2004.gadā veiktas 11 likumības revīzijas par valsts un pašvaldību iepirkumiem, no tām 6 revīzijas attiecas uz valsts un 5 revīzijas – uz pašvaldību iepirkumiem.

Galvenie konstatējumi valsts un pašvaldību iepirkumu revīzijās:

  • iepirkuma piešķiršana neatbilst ekonomiskā izdevīguma principam;
  • nepilnības normatīvajos aktos pieļauj subjektīvu pasūtītāja attieksmi pret iepirkuma piešķiršanas procesu, kas palielina rīcības brīvību un samazina atbildību;
  • netiek veikta iepirkumu īstenošanas uzraudzība;
  • netiek veikta iepirkumu efektivitātes mērīšana.

Būtiskākie ieteikumi trūkumu novēršanai bija valsts un pašvaldību iepirkumus veikt atbilstīgi likuma „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” prasībām, īpašu uzmanību pievēršot:

  • konkursu nolikumu kvalitatīvai izstrādei;
  • vienlīdzīgai attieksmei pret pretendentiem;
  • profesionālai pretendentu piedāvājumu vērtēšanai;
  • efektīvam un ekonomiskam finanšu līdzekļu izlietojumam.

Likumā „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” nepieciešams stingri noteikt iepirkumu pretendentiem izvirzāmās prasības un konkursa komisiju atbildību par iepirkumu procesu norisi un rezultātiem.

8. Par valsts speciālā budžeta līdzekļu – no Izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa ieņēmumiem Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) programmām novirzīto līdzekļu un valsts garantētā finansējuma izlietojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām

Revīzijas mērķis bija konstatēt, vai ir ievērotas normatīvo aktu prasības, izlietojot LOK programmām novirzītos valsts speciālā budžeta līdzekļus un valsts garantētā finansējuma līdzekļus.

Revīzijā apstiprinājies, ka Valsts speciālā budžeta dotācijas līdzekļu izlietojumam LOK attaisnojošie dokumenti ir uzrādīti, pārkāpumi nav konstatēti. LOK saņemtos valsts finanšu līdzekļus pilnā apjomā novirzīja paredzētajiem LOK Ģenerālajā asamblejā apstiprinātajiem mērķiem, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Revīzijas materiāli nosūtīti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijai.

9. Likumības revīzijas pašvaldībās

2004.gadā Pašvaldību revīzijas departamentā pabeigtas 77 likumības revīzijas un pārbaudes. Revīzijas procedūrām bija pakļauti aktīvi Ls 554 438 686 un izdevumi Ls 237 411 229 apjomā.

Būtiskākie konstatējumi 2004.gadā veiktajās revīzijās:

Rīgas brīvostas pārvaldē
Rīgas domes un ministriju rīkojumos par amatpersonu iecelšanu Brīvostas valdē nav noteikts atalgojums un citi ar darba specifiku saistīti jautājumi. Ne Rīgas domes apstiprinātajā Brīvostas nolikumā, ne citos normatīvajos dokumentos nav reglamentēta Brīvostas valdes locekļu atalgojuma noteikšanas kārtība.

Brīvostas valdes locekļi, apstiprinot Brīvostas budžetu, kurā iekļauts viņu uz nenoteiktu kritēriju pamata noteiktais atalgojums, nonāk interešu konfliktā, kas definēts likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta piektajā daļā.

Brīvostas ieguldījums Ls 319 000 vērtībā privātā a/s „Rīgas jūras līnija” neatbilst „Likuma par ostām” 12. panta 2.punkta prasībām.

Brīvostas valdes locekļu atalgojumam laika posmā no 1998.gada līdz 2003.gada 1.jūlijam bez tiesiska pamatojuma izlietoti Ls 1 453 143.

Brīvostas valdes 11.03.2002. lēmums par SIA „Rīgas centrālais termināls” 50% nomas maksājumu parāda atlaišanu Ls 1 246 787 apjomā pieņemts bez ekonomiska pamatojuma par šāda lēmuma pieņemšanas nepieciešamību.

Ieilgusī VAS „Rīgas tirdzniecības osta” likvidācija radījusi nelietderīgus izdevumus: VAS „Rīgas tirdzniecības osta” valdes un pilnvarnieka atalgošanai 2001. un 2002.gadā izlietoti Ls 98 529.

Kuldīgas pilsētas domē

Pašvaldības grāmatvedības uzskaite kārtota, neievērojot likuma „Par grāmatvedību” prasības, un nenodrošina pareizu un kvalitatīvu pašvaldības gada pārskata sagatavošanu. Pašvaldības 2003.gada pārskats ir sagatavots nepareizi.
Kuldīgas pašvaldības vadība, neievērojot likuma „Par pašvaldībām” 21.panta 17.punkta prasības, ka „…tikai pašvaldības dome var lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu”, bez domes lēmuma nodevusi SIA „Kuldīgas rajona slimnīca” nekustamo īpašumu Aizputes ielā 22.
Gada pārskatā nebija uzrādīti debitoru parādi Ls 51 267 apjomā.
Par kredītiem Ls 100 000 apjomā, kas saņemti no Valsts kases, pašvaldībā nebija kredītu izlietojuma uzskaites.

Jēkabpils pilsētas domē

Pašvaldība nav ievērojusi likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 41.panta piektajā daļā un likuma „Par pašvaldību budžetiem” 26.panta pirmajā daļā noteikto.
Bez Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles pārraudzības padomes atļaujas 2002.gada 8.oktobrī a/s „Latvijas Krājbanka” sniegti divi galvojumi PU BO „Jēkabpils siltumtīkli” ņemtā kredīta Ls 100 000 apjomā nodrošinājumam. Šie galvojumi nav uzrādīti finanšu pārskata zembilances kontā un pārskatā par izsniegtajiem galvojumiem.

Ogres novada pašvaldības aģentūrā „Mālkalne”

Revīzijā tika konstatēts, ka nav ievēroti „Publisko aģentūru likuma” 28.panta pirmās daļas 1.punkta un „Likuma par budžetu un finanšu vadību” 6.panta pirmās un otrās daļas nosacījumi. Ogres novada pašvaldības aģentūras „Mālkalne” vadība 2003.gadā virs domes apstiprinātā budžeta ir izlietojusi Ls 336 709.

Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomē

2003.gadā pašvaldības grāmatvedības uzskaite neatbilst likuma „Par grāmatvedību” prasībām, un tā nenodrošina pareizu un kvalitatīvu gada pārskata sagatavošanu pašvaldībā. Pašvaldības 2003.gada pārskats nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Rendas pagasta pašvaldības finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu 2003.gadā.

Pašvaldība no Valsts kases saņemto kredītu Ls 173 000 apjomā izlietojusi pašvaldības objektu remontiem un divu autobusu iegādei, neievērojot likuma „Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasības.

SIA „Forma”, neievērojot Būvniecības likuma 13.panta pirmās un piektās daļas un 27.panta pirmās daļas prasības, kā arī Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa Vispārīgo būvnoteikumu 58.punkta prasības, pašvaldības objektos veikusi patvaļīgu būvniecību bez pieaicināta būvuzrauga, bez izstrādātiem projektiem un būvatļaujas.

2003.gada 23.decembrī noslēgts līgums starp Rendas pagasta padomi ar tās priekšsēdētāju un SIA „Renda” ar tās priekšsēdētāju (pagasta padomes deputāts un SIA „Renda” vadītājs), neievērojot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10.panta ceturtās daļas prasības, kas paredz, ka „…pašvaldību padomju deputāti nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri, kas saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus par iepirkumiem pašvaldības vajadzībām, izņemot gadījumus, kad to piešķir atklāta konkursa rezultātā”.

Ieteikumi

Visos 2004.gadā veikto revīziju revidentu ziņojumos revidējamo vienību vadībai tika sniegti ieteikumi konstatēto kļūdu un pārkāpumu novēršanai.

 

6.2. Revīziju rezultātu izmantošana

 

6. Revīzijas darbs Valsts kontrolē

6.1. Revīziju rezultātu izmantošana

Pārskata posmā VK saskaņā ar Valsts kontroles likuma 3.panta prasībām ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimā un Ministru kabinetā četrus ziņojumus:
– Ziņojums „Par onkoloģisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un nodrošinājumu”;
– Ziņojums „Par mākslinieku darbnīcu privatizācijas procesa likumības un lietderības izvērtējumu”;
– Ziņojums „Par iesaistīto institūciju gatavību Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu apguvē”;
– Ziņojums „Par Latvijas Republikas 2003.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”.

2004.gadā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs kopumā ir izskatīti 10 Valsts kontroles nosūtītie dokumenti:
– VK priekšlikums grozījumam likumā „Par budžetu un finanšu vadību”;
– Ziņojums par Speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecībai un lauku attīstībai (SAPARD) finanšu līdzekļu savlaicīgu un pilnīgu apguvi;
– Ziņojums Saeimai un Ministru kabinetam „Par Eiropas Komisijas PHARE 2000.gada ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas projektu ieviešanas posma no 2002.gada marta līdz 2002.gada beigām īstenošanu un finansējuma izlietojumu”;
– Ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros finansēto pasākumu ieviešanā iesaistīto institūciju kapacitāti;
– Valsts kontroles priekšlikums grozījumiem „Kredītiestāžu likumā”;
– Ziņojums „Par onkoloģisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un nodrošinājumu”;
– Ziņojums „Par mākslinieku darbnīcu privatizācijas procesa likumības un lietderības izvērtējumu”;
– Ziņojums „Par likumības revīzijas rezultātiem, pārbaudot valsts dzīvojamo māju privatizāciju”;
– Ziņojums „Par iesaistīto institūciju gatavību Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu apguvē”;
– Atzinums un Ziņojums par Latvijas Republikas 2003.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

2004.gadā Valsts kontroles revīzijas departamenti ir nosūtījuši Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai dokumentus par 19 pārskata laika posmā pabeigtajām revīziju lietām.

2004.gadā Valsts kontrole ir nosūtījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) dokumentus par revīziju rezultātiem – konstatētajiem iespējamiem likuma pārkāpumiem 20 revīziju lietās, kā arī ir nosūtījusi informāciju par:
– varbūtēju mantas piesavināšanos lielos apmēros;
– darbību, kas saistīta ar amatpersonu iespējamu nepelnīta labuma gūšanu;
– Konkurences padomes vēstuli ar lūgumu izvērtēt Krāslavas novada domes darbību (Valsts kontrole saskata iespējamu interešu konfliktu Krāslavas novada domes amatpersonu rīcībā);
– iespējamiem pārkāpumiem Rīgas Stradiņa universitātē;
– Valsts kontroles pārbaudes rezultātiem par Rīgas domes darījumiem, izvērtējot Rīgas domes uzņēmumu ieguldījumus un kreditoru īstermiņa aizdevumus (informācija sagatavota pēc KNAB lūguma);
– dubulto darba attiecību pamatotību valsts aģentūrā „Mājokļu aģentūra” (konstatētas interešu konflikta pazīmes).

Valsts kontrole 2004.gadā ir izteikusi priekšlikumus šādiem KNAB izstrādātajiem projektiem :
– likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbā”” (11 likumprojekta pantu punktu precizējumi un papildinājumi);
– noteikumu projekts „Kārtība, kādā pieņemamas, reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kuras valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt” (3 noteikumu projekta punktu precizējumi);
– programmas projekts „Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programma 2004. – 2008. gadam”; divi priekšlikumi.