Gada pārskats – 2006

 

Valsts kontrolieres priekšvārds

 

Godātie lasītāji!

Valsts kontrole kā konstitucionāla iestāde veic publiskās sfēras uzraudzību un ir apliecinājusi sevi kā nozīmīgu un efektīvu instrumentu, lai atklātu nelikumīgu, nelietderīgu un negodīgu nodokļu maksātāju finanšu līdzekļu izmantošanu un novērstu šādas rīcības iespējamos riskus, ko pierāda 2006. gada revīziju rezultāti.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un darbotos sabiedrības labā, viens no mūsu atslēgas vārdiem ir komanda. Mēs esam noteikuši mērķi, lai Valsts kontrolē strādātu darbinieki ar augstu darba kultūru, ētiskajiem standartiem un motivāciju, kuri spēj darbu veikt augstā profesionālā līmenī.

Mūsu vērtības un stūrakmens ir neatkarība, atklātība un sabiedrības uzticība – gan tās darbam kopumā, gan rezultātiem. To pierāda Valsts kontroles pozicionējums plašsaziņas līdzekļos, kas to ataino kā tautas līdzekļu uzraudzītāju un profesionālu, kompetentu institūciju.

Pagājušajā gadā pirmoreiz bija vērojama izaugsme arī valsts pārvaldes izpratnē par labu pārvaldību un atklātību, kas ir viens no mūsu mērķiem – veicināt izpratni par veidiem, kā nodrošināt caurskatāmu grāmatvedību un līdz ar to novērst riska faktorus neefektīvas finanšu resursu izmantošanas iespējamībai, piemēram, nezināšanas dēļ.

Valsts kontrole veiksmīgi strādā arī kā sadarbības partneris, norādot uz neprecizitātēm, kļūdām un iespējamajiem faktoriem, kas var radīt zaudējumus valstij. Mūsu kompetenci pierāda revīziju rezultātu un ieteikumu respektēšana un konstatēto problēmu novēršana.

Valsts kontrole ir nostiprinājusi savu autoritāti arī ārvalstu institūciju un sadarbības partneru acīs, pieaudzis to gadījumu skaits, ka no mums mācās un aizgūst pieredzi.

Mēs, iestājoties par atklātību, arī turpmāk strādāsim kā paraugs citām valsts iestādēm, demonstrējot sevi kā profesionālu un sakārtotu organizāciju, kas sasniedz izvirzītos mērķus.

Latvijas Republikas valsts kontroliere
Inguna Sudraba

 

Institūcijas raksturojums

 

Valsts kontroles misija, vīzija, vērtības un uzdevumi

Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde, būtiska finanšu sistēmas sastāvdaļa, kas darbojas sabiedrības interesēs, nodrošinot uzraudzību valsts un pašvaldību līdzekļu lietderīgai un efektīvai izmantošanai.

Valsts kontrole ir viena no sešām konstitucionālajām valsts varas iestādēm Latvijā un ir pakļauta vienīgi likumam.

Misija

Sekmēt:

  • efektīvu un likumīgu sabiedrisko līdzekļu (nodokļu maksātāju naudas) izlietojumu;
  • finanšu pārvaldības attīstību un atbildību par izlietotajiem līdzekļiem;
  • godīgu un caurskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu publiskajā sektorā.

Vīzija

Palīdzēt valstij gudri pārvaldīt un izlietot resursus.

Valsts kontroles vērtības

Atbildība, atklātība un attīstība.

Uzdevumi

Valsts kontrole ar savu rīcību:

  • sekmē finanšu kontroles sistēmas attīstību valstī;
  • sekmē likumu ievērošanu;
  • mazina kļūdu un pārkāpumu risku;
  • sekmē iekšējā audita attīstību un iekšējo revīzijas dienestu atbildības palielināšanos;
  • sekmē iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu;
  • veicina likumu un citu normatīvo dokumentu pilnveidošanu, pamatojoties uz revīzijās izdarītajiem secinājumiem.

Lai nodrošinātu noteikto uzdevumu izpildi, Valsts kontrole atbilstoši Valsts kontroles likumam:

  • katru gadu sniedz Saeimai atzinumu par finanšu ministra iesniegto saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli);
  • katru gadu sniedz atzinumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu gada pārskatu sastādīšanas pareizību;
  • iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam ziņojumu par finanšu revīzijām tajās revidējamās vienībās, kurām sniegti Valsts kontroles atzinumi ar piezīmēm, negatīvi atzinumi vai atteikts sniegt atzinumu; par visām Valsts kontroles veiktajām lietderības revīzijām; par īpaši svarīgiem un nozīmīgiem konstatējumiem;
  • ziņo valsts iestādēm par konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbību, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijās           konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem;
  • sadarbojas savas kompetences ietvaros ar Eiropas Savienības institūcijām un citām starptautiskām organizācijām vai institūcijām.

 

Valsts kontroles tiesiskais nodrošinājums, tiesības un Valsts kontroles struktūra un personāls 

Valsts kontroles tiesiskais nodrošinājums

Latvijas Republikas Satversmes 87.pants nosaka, ka Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde, savukārt 88.pants
paredz, ka Valsts kontroles iekārtu un kompetences nosaka sevišķs likums.

Valsts kontroles darbību reglamentē:

  • Valsts kontroles likums (pieņemts Saeimā 2002. gada 9. maijā, grozījumi: 2004. gada 9. decembrī un 2005. gada 22. jūnijā);
  • Valsts kontroles nolikums (apstiprināts 2005. gada 3. oktobrī, grozījumi: 2005. gada 19. decembrī un 2007. gada 12. februārī).

Atbilstoši Valsts kontroles likumam Valsts kontrole pati nosaka revidējamo vienību, revīzijas laiku, veidu un uzdevumu.

Valsts kontroles tiesības

Atbilstoši Valsts kontroles likumam Valsts kontrolei ir tiesības saņemt Saeimā un Ministru kabinetā izskatāmo  normatīvo aktu projektus un sniegt par tiem atzinumus, ja normatīvie akti var ietekmēt valsts un pašvaldību ieņēmumus  un izdevumus vai paredzēt rīcību ar valsts mantu, kā arī Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai  institūciju piešķirtajiem līdzekļiem.

Valsts kontroles pilnvarotās personas ir tiesīgas ar padomdevēja tiesībām piedalīties valsts institūciju, organizāciju un  pašvaldību institūciju sēdēs.

Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, revīzijas departamenta sektora vadītājs un valsts kontroliera pilnvaroti darbinieki, ja tas ir nepieciešams Valsts kontroles uzdevuma veikšanai, var netraucēti apmeklēt iestādes un uzņēmumus (komercsabiedrības) neatkarīgi no to pakļautības un īpašuma piederības un pieprasīt visu nepieciešamo informāciju.

Pēc Valsts kontroles pieprasījuma, ja tas ir nepieciešams revīzijas veikšanai, bankām un citām kredītiestādēm ir pienākums Kredītiestāžu likumā noteiktajā apmērā un kārtībā sniegt Valsts kontrolei tās pieprasītās ziņas par revidējamo vienību kontiem un veiktajiem darījumiem.

Valsts kontroles struktūra

Valsts kontroles sastāvā ietilpst valsts kontrolieris, Valsts kontroles padome, revīzijas departamenti un atbalsta struktūrvienības.

Valsts kontrolieris ir Valsts kontroles padomes priekšsēdētājs. Valsts kontrolieris ieceļ amatā Valsts kontroles revīzijas departamentu direktorus, revīzijas departamentu sektoru vadītājus, nosaka Valsts kontrolē lietojamos revīziju standartus atbilstoši Latvijas Republikā atzītajiem starptautiskajiem standartiem, revīziju metodoloģiju un prasības revīziju kvalitātes kontrolei, kā arī atbild par iekšējās kontroles un iekšējā audita sistēmas izveidošanu.

Valsts kontroles padome apstiprina nolikumu un citus Valsts kontroles iekšējo darbību reglamentējošos normatīvos aktus, revīziju gada plānu un stratēģiskās attīstības plānu, lemj par revīziju jomu sadali starp departamentiem, kā arī par revīziju ziņojumiem, par kuriem nav pieņemts revīzijas departamenta lēmums.

Revīzijas departamentu direktori pārbauda un apstiprina revīziju rezultātus, revīziju ziņojumus un atzinumus.

Atbalsta struktūrvienību vadītāji nodrošina iestādes pamatfunkciju efektīvu veikšanu.

Valsts kontroles revidenti ir Valsts kontroles darbinieki, kas veic revīzijas un sagatavo revīzijas ziņojumus un atzinumus, sniedz ar revīzijas konstatējumiem un secinājumiem pamatotus ieteikumus un nodrošina revīzijas ieteikumu ieviešanas uzraudzību.

2006. gadā Valsts kontroles struktūra nav mainījusies un ir saglabātas iepriekšējā gada reorganizācijā veiktās izmaiņas – revīzijas departamentu revidējamo jomu sadalījums pēc nozaru principa un Revīzijas, metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta paplašinātās funkcijas.

Valsts kontroles personāls

Valsts kontrolē 2006. gada 30. decembrī bija 226 štata vietas.

2006. gadā vērojama liela darbinieku mainība, kas izskaidrojama ar augsto prasību izvirzīšanu darbinieku  kompetencēm un darba izpildes vērtēšanas procesa īstenošanu.

2006. gadā tika veiktas vairākas darbinieku atlases, pēc kurām darba tiesiskās attiecības Valsts kontrolē uzsāka 67 darbinieki. Valsts kontrolei izdevās piesaistīt darbiniekus no privātā sektora ar revīzijas pieredzi, kas kopumā paaugstina iestādes darba kapacitāti un uzlabo darba rezultātus.

Darbinieku vidējais vecums Valsts kontrolē salīdzinājumā ar 2005. gadu ir mainījies no 44,8 gadiem uz 39,1 gadu. Sieviešu īpatsvars no kopējā Valsts kontrolē strādājošo skaita 2006. gadā bija 75%, vīriešu – 25%, kas liecina, ka vīriešu skaits 2006. gadā ir pieaudzis (iepriekšējā gadā vīriešu īpatsvars – 23 procenti).

Studijas augstākajās mācību iestādēs 2006. gadā turpināja 19 darbinieki, tai skaitā 14 revīzijas personāla darbinieki.

 

Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plāna īstenošana

 

Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plāna 2006. – 2009. gadam galvenie virzieni 

Lai skaidri noteiktu Valsts kontroles attīstības virzienus, mērķus un vidējā termiņā sasniedzamos rezultātus, 2006. gada janvārī tika apstiprināts Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plāns 2006.–2009. gadam (turpmāk – Stratēģiskās attīstības plāns) un nedaudz vēlāk – februārī – šā plāna īstenošanas pasākumu plāns. Pasākumu plāns detalizēti nosaka izpildāmos uzdevumus, atbildīgos par uzdevumu izpildi un izpildes termiņus.

Stratēģiskās attīstības plānā tika noteikti trīs galvenie stratēģiskās attīstības virzieni:

  • Valsts kontroles kā ārējā revidenta lomas stiprināšana;
  • Valsts kontroles attīstības ilgtspējas nodrošināšana;
  • Valsts kontroles resursu plānošana un vadība.

Katram attīstības virzienam ir noteikti apakšvirzieni un atbilstoši mērķi, savukārt mērķa īstenošanai – sasniedzamie rezultāti. Rezultātu izpildi nodrošina pasākumu plānā apstiprinātie pasākumi.

 

Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plāna 2006. – 2009. gadam izpildes gaita 

Valsts kontroles kā ārējā revidenta lomas stiprināšana

Ilgtermiņa stratēģiskie mērķi

Valsts kontroles kā ārējā revidenta lomas stiprināšanai ir noteikti šādi ilgtermiņa stratēģiskie mērķi: Valsts kontrolē ir ieviesta kvalitātes vadības sistēma; sabiedrība, politiķi un revidējamās vienības ir atzinušas, ka Valsts kontroles darbība ir profesionāla, objektīva un taisnīga un ir sniegta pilna informācija par Valsts kontroles darbību; Valsts kontroles revīziju ieteikumi ir vērsti uz valsts pārvaldes iestāžu darbības būtisku efektivitātes uzlabošanos un budžeta līdzekļu caurskatāmību; ir izveidota efektīva sadarbība ar revidējamām vienībām un revidentu darbībā ir pilnībā ievērotas
profesionālās ētikas prasības.

2006. gadā plānotie pasākumi

2006. gadā plānojām veikt šādus pasākumus:
•   pilnveidot revīzijas metodoloģiju;
•   pilnveidot revīziju kvalitātes kontroli;
•   izstrādāt metodoloģiju nozaru analīžu veikšanai un risku identificēšanai;
•   uzlabot komunikāciju ar revidējamām vienībām;
•   nodrošināt ētikas normu ievērošanu.

2006. gadā paveiktais

Pārskata gadā tika veikti šādi pasākumi:
•   pilnveidota revīzijas metodoloģija

2006. gadā Valsts kontrole turpināja attīstīt un pilnveidot iepriekšējā gadā izstrādāto un apstiprināto revīziju metodoloģiju. Tā tika pilnveidota, pamatojoties uz praktiskajā revīziju darbā iegūto pieredzi un kvalitātes veicināšanas
pasākumu laikā gūtajām atziņām.

Lai nodrošinātu vienotu pieeju finanšu revīzijas veikšanai, tika izstrādātas finanšu revīzijas programmas, kas nosaka minimālās prasības, kādas jāizpilda, lai gūtu pārliecību, vai ministriju un centrālo valsts budžeta iestāžu gada pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu.

Revīziju metodoloģija tika papildināta ar jautājumiem, kas skar informācijas tehnoloģiju izmantošanu revidējamo vienību
darbā. Tika izstrādāta metodoloģija izpratnes iegūšanai par informācijas tehnoloģiju sistēmu sarežģītības līmeni un datorizācijas pakāpi, kā arī par informācijas tehnoloģiju vispārējām kontrolēm un lietojumkontrolēm.

Sākot ar 2006. gadu, revīziju darbam tiek piesaistīti informācijas sistēmu auditori. Informācijas sistēmu auditori sniedz atbalstu revīzijās, ja revidējamā vienībā konstatēts augsts informācijas tehnoloģiju vides sarežģītības līmenis un datorizācijas pakāpe. Tāpat informācijas sistēmas auditori sniedz revīzijas personālam nepieciešamās konsultācijas
informācijas tehnoloģiju jomā.

 •   pilnveidota revīziju kvalitātes kontrole

Lai pilnveidotu revīziju kvalitāti, tika izveidota revīzijas kvalitātes kontroles sistēma, kas nodrošina pastāvīgu revīziju veikšanas kvalitātes uzraudzību un kontroli.

2006. gadā tika izstrādāta Revīziju kvalitātes nodrošināšanas, veicināšanas un kontroles kārtība, kuras mērķis ir noteikt standartizētu pieeju revīziju kvalitātes kontroles veikšanai un kvalitātes veicināšanas pasākumu īstenošanai, kā arī šo darbību dokumentēšanai.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu revīzijas ziņojumu sagatavošanu, ir ieviesta kvalitātes kontrole, kas nodrošina jau pabeigtu revīziju darba dokumentu izvērtēšanu atbilstoši noteiktajiem kritērijiem – starptautiskajiem revīziju standartiem, kā arī kvalitātes veicināšanas pasākumus, kuru galarezultātā revīzijas grupu darbinieki tiek konsultēti par iespējamiem
problēmu risinājumiem un darba pilnveidošanu revīzijas veikšanas laikā.

2006. gadā Valsts kontrolē tika veikta finanšu revīziju pierādījumu iegūšanas posma un noslēguma posma kvalitātes kontrole. Pierādījumu iegūšanas posmā izlases veidā tika izvērtētas revīziju programmas, lai noskaidrotu šajā revīzijas posmā veiktā darba kvalitāti, savukārt noslēguma posmā tika pārbaudīta finanšu revīziju ziņojumu un atzinumu projektu kvalitāte.

Pēc veiktās kvalitātes kontroles tika identificēti revīzijas departamentu labākās prakses piemēri, konstatēti nepieciešamie uzlabojumi revīzijas metodoloģijā un noteiktas mācību vajadzības revidentiem.

Lai veicinātu informācijas apmaiņu starp revīzijas departamentiem un dalītos gūtajā pieredzē, 2006. gada jūnijā Valsts kontrolē tika organizēti pieredzes apmaiņas semināri, kuros dažādu revīzijas grupu pārstāvji prezentēja finanšu revīzijās identificētos labās prakses piemērus.

Revīzijas personālam nepieciešamo mācību plānošanu un organizēšanu atbilstoši konstatētajām vajadzībām veica Personāla daļa. Arī 2007. gadā tiks turpināta mācību programmu veidošana, un šajā procesā tiks piesaistīti eksperti no Lielbritānijas Valsts kontroles.

 •   izstrādāta Nozaru analīzes un risku noteikšanas kārtība

Lai revīzijas tiktu veiktas sabiedrībai svarīgās jomās, pārskata gadā tika izstrādāta Nozaru analīzes un risku noteikšanas kārtība.

Jaunā kārtība paredz, ka Valsts kontroles darbinieki veic svarīgāko nozaru analīzes, kurās detalizēti izvērtē konkrēto nozari, tās tiesisko regulējumu, administratīvo vadību, finanšu un darbības rezultātus, identificē nozarē esošās problēmas un riskus, un galarezultātā nosaka iespējamās revīziju jomas turpmākajiem gadiem. 2006. gadā ir izstrādātas vides aizsardzības nozares, valsts budžeta ieņēmumu un Rīgas pilsētas pašvaldības nozaru analīzes.

Turpmāk katru gadu nozaru analīzes tiks aktualizētas, lai tajās ietvertu gada laikā finanšu un citās revīzijās atklātās problēmas un riskus, kā arī pilnveidotu atbilstoši nozarē veiktajām un sagaidāmajām izmaiņām un aktualitātēm.

 •   veikti pasākumi komunikācijas uzlabošanai ar revidējamām vienībām

Pārskata gadā turpinājām ieviest 2005. gadā apstiprināto Valsts kontroles komunikācijas stratēģiju 2005.– 2008. gadam. Stratēģija paredz pasākumus gan iekšējās, gan ārējās komunikācijas pilnveidošanai. Kā viens no ārējās
komunikācijas virzieniem ir komunikācijas veicināšana ar revidējamām vienībām, lai būtu regulāra informācijas aprite un
mēs saņemtu novērtējumu Valsts kontroles darbam.

Valsts kontrole ir apzinājusi nepieciešamos pasākumus komunikācijas ar revidējamām vienībām pilnveidošanai un noteikusi, ka revidējamās vienības tiek informētas par revīziju prioritātēm, revidējamās vienības vadība tiek informēta par revīzijas mērķiem un revīzijas gaitu, visos revīzijas posmos notiek pārrunas par identificētajām problēmām, kā arī tiek nodrošināta informācijas apmaiņa pēc revīzijas noslēguma – revīzijas ieteikumu ieviešanas uzraudzības laikā.

 •   veikti pasākumi ētikas normu ievērošanai

Valsts kontrolē ir aktualizēts Ētikas kodekss, kas nosaka profesionālās ētikas pamatprincipus un sekmē darbinieku likumīgu un godprātīgu darbu sabiedrības interesēs.

Pārskata gadā visiem darbiniekiem ir sniegtas mācības, izskaidrojot Ētikas kodeksa būtiskākās normas. Lai nostiprinātu profesionālās ētikas normas atbilstoši Valsts kontroles mērķiem un uzdevumiem, ir izstrādāts Ētikas komisijas nolikums. Ētikas komisijas uzdevums ir izskatīt sūdzības par Valsts kontroles darbinieku rīcību un sniegt atzinumu valsts kontrolierim.

 

Valsts kontroles attīstības ilgtspējas nodrošināšana

Ilgtermiņa stratēģiskie mērķi

Valsts kontroles attīstības ilgtspējas nodrošināšanai ir izvirzīti šādi ilgtermiņa stratēģiskie mērķi: panākta katra darbinieka izpratne par stratēģiskajiem mērķiem un atbalsts Valsts kontroles stratēģisko mērķu sasniegšanai; darbinieki aktīvi iesaistās revīzijas procesa uzlabošanā; noteikti jauni kvalitatīvie un kvantitatīvie rezultatīvie rādītāji, kas ļautu novērtēt sasniegtos rezultātus un salīdzināt ar citu valstu augstāko revīzijas iestāžu darbības rezultātiem; Valsts kontrolē izveidota tāda iekšējā komunikācija, kas ļautu darbiniekiem piedalīties un sniegt savu ieguldījumu struktūrvienību darba uzlabošanā un revīziju darba pilnveidošanā.

2006. gadā plānotie pasākumi

2006. gadā plānojām veikt šādus pasākumus:
•   izstrādāt Valsts kontroles rezultatīvos rādītājus;
•   nodrošināt Valsts kontroles stratēģisko mērķu sasaisti ar darbinieku individuālajiem uzdevumiem;
•   nodrošināt Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plāna ieviešanu.

2006. gadā paveiktais

Pārskata gadā tika veikti šādi pasākumi:
•   izstrādāti Valsts kontroles rezultatīvie rādītāji

2006. gadā sadarbībā ar Lielbritānijas Valsts kontroles ekspertiem Phare programmas finansētā mērķsadarbības(Twinning) projekta „Publisko līdzekļu ārējā revīzija” ietvaros tika izstrādāti Valsts kontroles rezultatīvie rādītāji.

Rezultatīvo rādītāju uzdevums ir veicināt Valsts kontroles darbības orientāciju uz konkrētu rezultātu sasniegšanu un tie ir iekļauti Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plānā, ļaujot novērtēt tajā izvirzīto mērķu sasniegšanas pakāpi.

Stratēģiskās attīstības plānā tika iekļauti 10 galvenie Valsts kontroles darbību raksturojošie rezultatīvie rādītāji. Izstrādātajiem rezultatīvajiem rādītājiem ir gan kvantitatīvs (skaits, apjoms), gan kvalitatīvs (īpatsvars, novērtējums) raksturs.

Valsts kontroles rezultatīvie rādītāji iedalās divās grupās pēc to mērķauditorijas: rezultatīvie rādītāji iekšējai lietošanai, kas ļauj Valsts kontroles vadībai iegūt analītisku informāciju par iestādes attīstības tendencēm un laikus pieņemt lēmumu, un rezultatīvie rādītāji ārējai lietošanai, kas sniegs informāciju sabiedrībai un citām valsts institūcijām par Valsts kontroles darbības rezultātiem.

Sešus no desmit izvēlētajiem rezultatīvajiem rādītājiem plānots sākt vērtēt jau 2007. gadā, pārējos – 2008. un 2009. gadā, kad būs uzkrāts pietiekams analīzei nepieciešamo datu apjoms.

• aktualizēti struktūrvienību darba uzdevumi un darbinieku individuālie uzdevumi atbilstoši Valsts kontroles stratēģiskajiem mērķiem

2006. gada janvārī apstiprinātais Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plāns paredzēja jaunus, Valsts kontrolei aktuālus veicamos uzdevumus, ar kuriem tika iepazīstināti visi darbinieki. Lai nodrošinātu Stratēģiskās attīstības plāna sasaisti ar struktūrvienību uzdevumiem, struktūrvienības atbilstoši pasākumu plānā noteiktajiem uzdevumiem papildināja darba uzdevumus un darbinieki attiecīgi precizēja savus individuālos uzdevumus.

•   uzsākta Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plāna ieviešana un izpildes uzraudzība

Saskaņā ar Valsts kontroles apstiprināto Kārtību, kādā izstrādā, aktualizē un ievieš Stratēģiskās attīstības plānu katru ceturksni tā ieviešanā iesaistītās struktūrvienības sagatavo pārskatus par pasākumu plāna izpildi un reizi pusgadā Valsts kontroles vadībai tiek sagatavots ziņojums un kopīgais pārskats par Valsts kontrolē paveikto.

 

Valsts kontroles resursu plānošana un vadīšana

Ilgtermiņa stratēģiskie mērķi

Lai nodrošinātu Valsts kontroles resursu plānošanu un vadību, Valsts kontrole ir izvirzījusi šādus ilgtermiņa  stratēģiskās attīstības mērķus: Valsts kontroles cilvēkresursi tiek efektīvi izmantoti; Valsts kontrolē strādā augsti  kvalificēti darbinieki; darbinieki strādā vienotā komandā un ar lielu atbildību; Valsts kontrole ir nodrošināta ar  nepieciešamām informācijas sistēmām, tehnoloģijām un metodiskajiem materiāliem.

2006. gadā plānotie pasākumi

2006. gadā plānojām veikt šādus pasākumus:
•   izstrādāt Valsts kontroles Cilvēkresursu attīstības stratēģisko plānu 2006.–2009. gadam;
•   pilnveidot informācijas tehnoloģiju izmantošanu.

2006. gadā paveiktais

Pārskata gadā veikti šādi pasākumi:
•   izstrādāts un apstiprināts Valsts kontroles Cilvēkresursu attīstības stratēģiskais plāns 2006.–2009. gadam

Valsts kontrole ir apzinājusi, ka vissvarīgākais priekšnoteikums Valsts kontroles uzdevumu kvalitatīvai izpildei ir cilvēkresursu attīstība. Pārskata gadā tika apstiprināts Valsts kontroles Cilvēkresursu attīstības stratēģiskais plāns 2006.–2009. gadam, kas nosaka divus stratēģiskos virzienus: cilvēkresursu plānošana un vadība un darbinieku profesionālās izaugsmes un attīstības veicināšana.

Cilvēkresursu plānošana un vadība

Valsts kontroles darbinieku atlases process

2006. gadā tika izstrādāta jauna Valsts kontroles darbinieku atlases kārtība, kas nosaka galvenos darbinieku atlases principus un šā procesa organizāciju Valsts kontrolē. Šīs kārtības mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, objektīvu un kvalitatīvu Valsts kontroles vajadzībām un mērķiem atbilstošu darbinieku atlasi, un tai atbilstoši pārskata gadā tika nodrošināta darbinieku atlase.

Personāla daļa pastāvīgi sekoja līdzi darbinieku skaita izmaiņām un veica vakanto amatu analīzi, tas ir, izvērtēja, vai amats ir nepieciešams vai ir iespējams paplašināt cita amata kompetenci, precizēja amata pienākumus, ja nepieciešams, un noteica amatam nepieciešamās kompetenču prasības.

Darbinieku atlases procesā Valsts kontrolē bez tradicionālajām pretendentu piesaistīšanas metodēm un sludinājumu ievietošanas Valsts kontroles mājaslapā, iekštīklā un plašsaziņas līdzekļos tika izmantoti arī Valsts kontroles darbinieku ieteikumi par potenciālajiem jaunajiem darbiniekiem.

Atbilstoši noteiktajai kārtībai visi amata kandidāti aizpildīja pretendenta anketas, kuras izskatīja konkursa komisija un atlasītos pretendentus aicināja uz intervijām. Uz dažiem amatiem konkursa komisija noteica pretendentu zināšanu pārbaudes. Nepieciešamības gadījumā Personāla daļa veica pretendentu atsauksmju pārbaudi no iepriekšējām darba vietām, lai noskaidrotu pretendenta darba vēsturi. Šādi iegūtā informācija parasti ir patiesa un objektīva, jo darba devēji nav ieinteresēti sniegt nepatiesu informāciju, kas varētu kaitēt institūcijas reputācijai.

Darbinieku pārbaudes laika organizācija

Lai nodrošinātu jauno darbinieku efektīvu pārbaudes laika izmantošanu un darbinieku ātrāku iekļaušanos darba vidē un
kolektīvā, tika izstrādāta darbinieku pārbaudes laika organizācijas kārtība.

Pārskata gadā tika pilnveidota darbinieka darba izpildes uzraudzība un izvērtēšana pārbaudes laikā. Tiešie darba vadītāji vairāk apzinās pārbaudes laikā jauniem darbiniekiem izvirzīto uzdevumu svarīgumu un nepieciešamību laikus un objektīvi izvērtēt darbinieka darba sniegumu.

2006. gadā ir veiktas izmaiņas par mentora (darbaudzinātāja) noteikšanu jaunajiem darbiniekiem. Līdzšinējā viena gada vietā darbiniekam ir jānostrādā seši mēneši, lai varētu kļūt par mentoru jaunajiem darbiniekiem.
Tādā veidā tiek dota iespēja lielākam darbinieku skaitam izrādīt iniciatīvu un veicināt jauno darbinieku sekmīgu iekļaušanos darba vidē un kolektīvā.

Individuālo uzdevumu noteikšana

Lai Valsts kontrole veiksmīgi pildītu savu misiju un sasniegtu vienu no būtiskākajiem mērķiem – kļūt par modernu augstākās revīzijas iestādi, kas ar savu kvalitatīvo un efektīvo darbu pelnījusi gan sabiedrības, gan revidējamo vienību, gan starptautisko organizāciju uzticību –, katrs revīzijas departaments un atbalsta struktūrvienība, kā arī katrs Valsts kontroles darbinieks izvirza savus uzdevumus un mērķus.

Uzdevumi dod skaidrību departamentiem, atbalsta struktūrvienībām un darbiniekiem, ļaujot viņiem un vadībai vienoties,
kas katram būtu jādara un kādas normas jāizpilda. Pašu darbinieku izvirzītie uzdevumi un to izpilde ir viens no būtiskākajiem kritērijiem ikgadējā darbinieku novērtēšanā. Uzdevumi jau iepriekš ļauj vienoties par objektīvas vērtēšanas kritērijiem.

2006. gadā katra darbinieka individuālie uzdevumi tika sagatavoti, ņemot vērā viņa individuālās kompetences un struktūrvienībai izvirzītos mērķus, kā arī pamatojoties uz darba izpildes vērtēšanas rezultātiem.

Pārskata gadā tika veicināta tiešo darba vadītāju izpratne par individuālo uzdevumu nozīmi darbinieka motivācijas paaugstināšanā un darba izpildes novērtēšanā, tā mazinot formālo pieeju individuālo uzdevumu noteikšanai.

Darbinieku darba izpildes vērtējums

Darbinieku vērtēšana ir process, ar kura palīdzību, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem darbinieku individuālajiem uzdevumiem, to izpildes rezultātiem un amatam noteiktajām kompetencēm, tiek vērtēts darbinieka darbs noteiktā laika posmā un tiek noteiktas nepieciešamās mācību vajadzības.

Darba izpildes vērtēšanai ir izveidota sistēma, kas nosaka vienotus principus un vienotu standartu izmantošanu šajā procesā. Vērtēšanas process sastāv no divām daļām – vērtēšanas gada laikā un noslēguma vērtēšanas.

Vērtēšanā izmantotie vērtēšanas kritēriji ietver šādas galvenās kompetences:
•   izglītība;
•   profesionālā pieredze;
•   profesionālā kompetence un intelektuālā piepūle;
•   komunikācijas prasmes;
•   darba plānošana un organizācija;
•   personības īpašības;
•   radoša pieeja un stratēģiska domāšana;
•   darbinieku vadīšana.

2006. gadā vadītājiem tika noteikta jauna kompetence – darbinieku vadīšana un izstrādāti attiecīgi vērtēšanas kritēriji, kas dod iespēju savstarpēji salīdzināt vadītāju darba izpildes sniegumu, kā arī noteikt konkrētus un mērāmus uzdevumus, lai veicinātu vadītāju turpmāko profesionālo attīstību.

Lai vērtēšanas process būtu objektīvs un tiktu nodrošināta tā caurskatāmība, noslēguma vērtēšanā pārskata gadā tika piesaistīti neatkarīgi vērtētāji, kas veica strukturētu interviju ar katru darbinieku. Atkarībā no saņemtā gada noslēguma vērtējuma valsts kontroliere lēma par darbinieka paaugstināšanu amatā, atalgojuma palielināšanu un papildu atvaļinājuma piešķiršanu. 2006. gadā pēc darba izpildes novērtēšanas amatos tika paaugstināti 17% darbinieku.

Darbinieku profesionālās izaugsmes un attīstības veicināšana

Mācību apzināšana un organizēšana

2006. gadā Valsts kontrole izstrādāja Kārtību, kādā Valsts kontrolē tiek organizēts mācību process.

Mācību mērķis ir paaugstināt Valsts kontroles darba kvalitāti, efektivitāti, personāla profesionalitāti un darbinieku motivāciju.

Galvenie mācību organizēšanas principi ir šādi:
•   plānveidība;
•   aktualitāte;
•   pamatotība;
•   mērķtiecīgums;
•   pieejamība;
•   individuāla pieeja;
•   jauno darbinieku izglītošana;
•   tiešā darba vadītāja aktīvs atbalsts;
•   darbinieku atbalsts un sadarbība;
•   atgriezeniskās saites nodrošināšana.

Mācību vajadzības katram darbiniekam tiek apzinātas atbilstoši struktūrvienību uzdevumiem un darbinieku izvirzītajiem individuālajiem uzdevumiem.

Lai nodrošinātu vienotu pieeju Valsts kontroles darbinieku kvalifikācijas celšanai un mācību organizēšanai, ir izstrādātas mācību programmas, kurās definēti galvenie mācību temati un vēlamo stundu skaits gadā, ko darbinieks izmanto mācībām. Personāla daļa mācību programmas aktualizē pēc darba izpildes noslēguma vērtēšanas.

Pamatojoties uz apkopotajām mācību vajadzībām, Personāla daļa izstrādā darbinieku mācību plānu ākamajam gadam.

Pēc mācību plāna izpildes Personāla daļa veic mācību plāna izpildes novērtējumu saskaņā ar izvirzītiem kritērijiem, tādiem kā mācību kvalitāte; mācību pakalpojumu sniedzēja atbilstība noteiktajām vispārējām un specifiskajām prasībām; izmaiņas darbinieku kvalifikācijā; darba izpildes vērtēšanas rezultāti; darbinieku aktivitāte, iesaistoties mācībās; izmaksu efektivitāte; informācijas un pieredzes apmaiņas sistēma.

Valsts kontroles mācības 2006. gadā

Mācību vajadzības tiek noteiktas, ņemot vērā izvirzītos mērķus un prioritātes, struktūrvienību gada darba plānus un katra darbinieka individuālo kompetenču rezultātus.

2006. gadā iekšējās mācībās un mācībās starptautisko sadarbības projektu ietvaros galvenokārt tika pilnveidotas revidentu profesionālās kompetences (teorētiskās un praktiskās) – mācībās izskatīti dažādi finanšu, likumības un lietderības revīziju jautājumi, sniegtas revīzijas veikšanas pamatzināšanas jaunajiem darbiniekiem, kā arī apmācīti darbinieki informācijas tehnoloģiju izmantošanas jomā.

Pārskata gadā būtiska uzmanība tika pievērsta vadītāju kompetenču paaugstināšanai – rīkotas mācības un praktiski semināri par darbinieku vadīšanu, motivāciju un novērtēšanu, kā arī pilnveidotas komunikācijas prasmes (gan
rakstiskās, gan prezentācijas prasmes).

Ārējie mācību spēki tika piesaistīti, lai organizētu mācības par starptautiskajiem revīzijas standartiem, grāmatvedības uzskaiti, publisko iepirkumu, dažādiem juridiskiem un personāla jautājumiem.

2006. gadā katrs Valsts kontroles revīzijas personāla darbinieks mācībām veltīja vidēji 110 stundas, savukārt katrs atbalsta personāla darbinieks – vidēji 46 stundas.

2006. gadā darbinieku mācībām Valsts kontrole izlietoja 84 500 latu vai aptuveni 450 latu uz vienu darbinieku.

 •   apstiprināta aktualizēta Valsts kontroles Informācijas tehnoloģiju stratēģija 2006.–2009. gadam

Valsts kontroles apstiprinātajai Informācijas tehnoloģiju stratēģijai 2006.–2009. gadam ir divi komponenti:
•   prasības Valsts kontroles darbības nodrošināšanai un nepieciešamās tehnoloģijas, informācijas sistēmu, aparatūras, programmatūras un elektroniskās komunikācijas infrastruktūras noteikšana;
•   informācijas tehnoloģiju pārvaldība un informācijas drošība – uz klientu orientētu informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanas un informācijas aizsardzības prasību noteikšana.

Lai turpinātu pilnveidot izveidoto revīzijas metodoloģiju un tās vienotu izmantošanu revīziju darbā, 2006. gadā tika uzsākta revīzijas atbalsta programmatūras TeamMate piedāvāto iespēju izpēte. TeamMate ieviešana revīzijas darbā nodrošinās pāreju uz vienotu elektroniski sagatavoto revīzijas darba dokumentu sistematizēšanu un centralizētu uzglabāšanu.

Revidentu darba efektivitāti būtiski uzlabo 2006. gadā veiktā galda datoru nomaiņa pret klēpjdatoriem.

Informācijas tehnoloģiju pakalpojumu un informācijas drošības pārvaldības pilnveidošanai Valsts kontrole ir izstrādājusi vairākus iekšējos normatīvos aktus, kas nosaka informācijas sistēmu tehnisko lietošanu un informācijas resursu lietošanu, kā arī ieviestas uzlabotas drošības sistēmas.

 

Valsts kontroles revīzijas darba rezultāti    

 

Revīziju plānošana Valsts kontrolē 

Līdz nozaru analīžu izstrādei Valsts kontroles revidenti papildu izpratni par revidējamo vienību guva no dažādiem informācijas avotiem, tai skaitā no masu saziņas līdzekļiem, pārrunām ar revidējamo vienību darbiniekiem, revidējamo vienību mājaslapām, tādā veidā uzzinot par problēmām un iespējamiem riskiem konkrētajā nozarē.

Pārskata gadā uzsāktā nozaru analīžu izstrāde būtiski pilnveido izpratnes par revidējamo nozari veidošanos, jo to sagatavošanas laikā revidenti iegūst detalizētu informāciju gan par nozares tiesisko regulējumu un administratīvo vadību, gan par darbības rezultātiem un finanšu rādītājiem, gan par problēmām un iespējamiem riskiem.

Atbilstoši revidējamo nozaru analīzē konstatētajām problēmām un riskiem revidenti sagatavo priekšlikumus revīziju prioritātēm nākamajam gadam. 2006. gadam Valsts kontrole apstiprināja šādas revīziju prioritātes:

  • valsts kopbudžeta ieņēmumu administrēšana;
  • valsts un pašvaldību institūciju atalgojuma sistēmu izvērtēšana un atalgojumiem piešķirto līdzekļu tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva izlietošana;
  • Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju piešķirto līdzekļu izlietojums;
  • valsts un pašvaldību institūciju sniegto pakalpojumu pieejamība, kvalitāte un pakalpojumu izmaksas un efektivitāte;
  • valsts un pašvaldību aģentūru un kapitālsabiedrību izveidošana un likvidācija.

Revidenti atbilstoši Valsts kontroles noteiktajām prioritātēm izstrādā detalizētus revīziju priekšlikumus.
Valsts kontroles padome tos izskata, un tie tiek iekļauti Valsts kontroles revīziju gada plānā.

Valsts kontroles revīziju gada plānā ir noteiktas konkrētas revīziju tēmas, revīzijai plānotais kalendārais laiks, plānotās cilvēkstundas un revīzijai nepieciešamais budžets.

 

Pārskata gadā pabeigtās revīzijas

Atbilstoši Valsts kontroles likumam Valsts kontrole veic finanšu, likumības un lietderības revīzijas.

Finanšu revīzijās revidenti veic nepieciešamās pārbaudes, lai iegūtu pietiekamus revīzijas pierādījumus un izvērtētu, vai finanšu pārskatos nav būtisku kļūdu vai neatbilstību, izvērtē, vai finanšu pārskats sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un grāmatvedības standartiem.

Likumības revīzijās revidenti veic pārbaudes par revidējamo vienību darījumu un darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un plānotajiem rezultātiem.

Lietderības revīzijās revidenti veic pārbaudes par revidējamo vienību darbības ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti.

Kopumā Valsts kontroles revidenti 2006. gadā pabeidza 58 revīzijas, tai skaitā 28 finanšu revīzijas, 28 likumības  revīzijas un divas lietderības revīzijas, savukārt sagatavoto revīzijas ziņojumu skaits ir ievērojami lielāks – 118, tai skaitā  35 ziņojumi par finanšu revīzijām, 56 – par likumības revīzijām un 27 ziņojumi par lietderības revīzijām.

Atkarībā no revīzijas mērķa un sasniedzamā rezultāta Valsts kontrole:

  • pārbauda kādu noteiktu jomu vai jautājumu vienlaikus vairākās nozarēs

Tā ir jauna pieeja Valsts kontroles revīziju veikšanai. Pārbaudot kādu noteiktu jomu vairākās nozarēs, tiek panākta lielāka revidējamā apjoma izvērtēšana, jo šo revīziju laikā vienlaikus veic pārbaudes vairākās institūcijās un, detalizēti analizējot konkrētu darbības jomu, ir iespējams konstatēt trūkumus un tajā pastāvošos riskus.

Par veiktajām pārbaudēm ir sagatavoti atsevišķi revīzijas ziņojumi revidējamām vienībām un viens kopīgais ziņojums par  būtiskākajiem konstatējumiem un secinājumiem visās revidējamās vienībās. Tātad revīzijas ziņojumu skaits Valsts  kontrolē ir ievērojami lielāks nekā revīziju skaits.

Šāda revīzijas pieeja jo īpaši tika izmantota, veicot pašvaldību revīzijas. Valsts kontroles revidenti veica vairākas apjomīgas likumības un lietderības revīzijas pašvaldībās, kurās pārbaudīja un izanalizēja konkrētus sabiedrību interesējošus jautājumus vienlaikus vairākās pašvaldībās.

Šajās revīzijās, piemēram, revīzijā „Par Baltijas jūras piekrastes pašvaldību rīcību ar nekustamajiem īpašumiem”, kas aptvēra 10 pašvaldības, revīzijā „Par koģenerācijas staciju izmantošanu Latvijas pašvaldībās”, kas tika veikta sešās pašvaldībās, un revīzijā „Par pašvaldību derīgo izrakteņu apsaimniekošanas efektivitāti”, kuras laikā pārbaudīja 26 pašvaldības, tika analizēta revidējamo pašvaldību rīcība, izpildot likumā „Par pašvaldībām” noteiktās funkcijas – privatizējot un apsaimniekojot nekustamo īpašumu, organizējot iedzīvotājiem siltumapgādi, nodrošinot zemju, kurās atrodas derīgie izrakteņi, efektīvāko apsaimniekošanas veidu. Valsts kontroles revidenti katrā revidējamā jomā sagatavoja atsevišķu revīzijas ziņojumu katrai pašvaldībai un vienu kopīgu ziņojumu par svarīgākajiem konstatējumiem un secinājumiem visās revidētajās pašvaldībās.

Pārskata gadā tika veiktas vairākas revīzijas, izvērtējot kādas konkrētas jomas darbību valsts budžeta institūcijās. Likumības revīzija „Eiropas Savienības struktūrfondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds un Zivsaimniecības vadības finansēšanas fonds) projektu vērtēšanas un apstiprināšanas sistēmas vērtējums” ļāva revidentiem pārliecināties par Latvijā izveidotās projektu vērtēšanas un apstiprināšanas sistēmas darbību kopumā un konstatēt kopīgās problēmas un iespējamos riskus. Šīs revīzijas ietvaros tika pārbaudītas 10 institūcijas un tika sagatavoti septiņi atsevišķi un viens kopīgais ziņojums.

2006. gadā tika uzsākta revīzija „Atalgojumu sistēmas izvērtējums valsts pārvaldes iestādēs”, kas aptvēra 29 revidējamās vienības un kuras laikā tika analizēta valsts pārvaldē nodarbināto darba samaksas politika un atbilstība normatīvo aktu prasībām.

  • pārbauda kādu noteiktu jomu vai jautājumu vienas nozares ietvaros

Šajās revīzijās tika detalizēti pārbaudīta kāda joma vai jautājumi vienas nozares ietvaros, vienlaikus veicot revīzijas vairākās institūcijās.

Revīzijas „Kompensējamo medikamentu apmaksai novirzīto valsts budžeta līdzekļu izlietojama atbilstība normatīvajiem aktiem” laikā tika izvērtēta kompensējamo medikamentu sistēma kopumā un revidenti veica pārbaudes, kuru laikā sagatavoja atsevišķus ziņojumus četrām institūcijām.

Savukārt revīzijas „Centralizētai medikamentu iegādei novirzīto valsts budžeta līdzekļu administrēšanas atbilstība normatīvo dokumentu prasībām un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai” ietvaros tika pārbaudīta Veselības ministrijas, valsts aģentūras „Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra” un valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūra” darbība, nodrošinot centralizēti iepirkto medikamentu plānošanu, iepirkšanas organizēšanu un kontroli.

  • izvērtē atsevišķu institūciju darbību, budžeta programmas vai jautājumus

Šajās revīzijās revidenti pārliecinājās par kādas institūcijas darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām vai budžeta programmai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Tā ir tradicionālā Valsts kontroles revīzijas pieeja, kas tika plaši izmantota iepriekšējos gados. Pārskata gadā Valsts kontrole pārbaudīja vairākas valsts budžeta programmas: Satiksmes ministrijas programmu „Sabiedriskais transports”, Izglītības un zinātnes ministrijas programmu „Zinātne” un Zemkopības ministrijas programmu „Drošas, nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas aprite”.

Tika izskatīti arī konkrēti jautājumi budžeta programmas vai institūcijas ietvaros, piemēram, ieņēmumu iekasēšanas atbilstība spēkā esošo normatīvo aktu prasībām budžeta programmā „Valsts policijas darbība” un Rīgas Stradiņa universitātes darbība, nodrošinot zobārstniecības studiju procesu.

Par pabeigtajām revīzijām Valsts kontrole ir informējusi attiecīgās nozaru ministrijas un Finanšu ministriju, par īpaši svarīgām revīzijām ir sagatavoti un iesniegti ziņojumi Saeimai. Ar revidējamām vienībām ir saskaņoti ziņošanas laika grafiki par Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu.

Valsts kontrole 2006. gadā 20 revīzijās konstatēja tiesību normu pārkāpumus. Par tiem Ģenerālprokuratūrai nosūtīti 32 revīzijas ziņojumi, tai skaitā 12 finanšu revīzijas ziņojumi un 20 likumības revīzijas ziņojumi. Ziņojumos ir sniegta informācija par 44 konstatētajiem tiesību normu pārkāpumu gadījumiem, no tiem 15 ir finanšu un grāmatvedības disciplīnas pārkāpumi, divi – interešu konflikta gadījumi, astoņi – valsts un pašvaldību mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas gadījumi, četri – publisko iepirkumu pārkāpumi un 15 – citi pārkāpumi.

Ģenerālprokuratūrai nosūtītie Valsts kontroles revīziju materiāli tiek pārsūtīti kompetentām iestādēm kriminālprocesu uzsākšanai, pārbaužu un izmeklēšanas organizēšanai.

Saistībā ar Valsts kontroles 2006. gadā Ģenerālprokuratūrai nosūtītajiem revīziju ziņojumiem viena krimināllieta nosūtīta uz tiesu un 12 gadījumos noris kriminālprocess, kā arī tiek veiktas dažādas pārbaudes Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts ieņēmumu dienestā.

Valsts kontrole seko revīzijas materiālu virzībai, un Ģenerālprokuratūra un kompetentās iestādes informē Valsts kontroli par iesniegto revīzijas materiālu izskatīšanas procesu un pieņemtajiem lēmumiem.

 

Finanšu revīzijas

Lai sagatavotu atzinumu par Latvijas Republikas 2005. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību  budžetiem, kas ietver gan valsts, gan pašvaldību budžetu izdevumus un ieņēmumus, Valsts kontrole veica finanšu revīzijas par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu 2005. gada finanšu pārskatu sagatavošanas pareizību; revīziju par Latvijas Republikas 2005. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem ieņēmumu daļu, kā arī, paļaujoties uz zvērinātu revidentu darbu, izvērtēja atzinumu par pašvaldību finanšu pārskatu ietekmi uz kopīgo 2005. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Valsts kontroles revidenti finanšu revīzijās izlases veidā pārbaudīja valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumus Ls 199,8 milj. un izdevumus Ls 3 297,8 milj. apjomā, kā arī valsts konsolidētās grāmatvedības bilances aktīvus Ls 5 082,8 milj. apjomā.

Revīzija par Latvijas Republikas 2005. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem un Revīzija par 2005. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem ieņēmumu daļu

2006. gadā Valsts kontrole pirmo reizi Atzinumā par Latvijas Republikas 2005. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli) sniedza novērtējumu par budžeta ieņēmumu daļu. Valsts kontrole veica divas atsevišķas revīzijas – par pārskata izdevumu daļu un par ieņēmumu daļu.

Revīziju mērķis – pārbaudīt, vai Latvijas Republikas 2005. gada pārskats par valsts budžeta izpildi un pašvaldību  budžetiem (to finansiālo stāvokli) sniedz skaidru un patiesu priekšstatu atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību un likumam „Par valsts budžetu 2005. gadam” un visos būtiskajos aspektos saskan ar finanšu pārskatiem, no kuriem tas ir atvasināts.

Par veiktajām revīzijām Valsts kontrole sagatavoja Ziņojumu ”Par Latvijas Republikas 2005. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” (turpmāk – Ziņojums), Ziņojumu „Par 2005. gada pārskata par valsts
budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem ieņēmumu daļā”, kā arī divus starpziņojumus Valsts kases vadībai – „Par finanšu revīziju par valsts budžeta finanšu bilanci” un „Par informācijas sistēmas vispārīgo kontroļu novērtējumu”.

Valsts kontroles Atzinums par Latvijas Republikas 2005. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību  budžetiem (to finansiālo stāvokli) ir ar iebildēm, jo revīzijā konstatēts, ka uz 2005. gada 31. decembri nav novērtēta un uzskaitīta visa valstij un pašvaldībām piederošā zeme, mežaudzes un ceļu infrastruktūras objekti to novērtēšanas vērtībā un to vērtība tiks koriģēta. Savukārt, Valsts kontrolei veicot revīziju Tieslietu ministrijā, netika iegūti pietiekami revīzijas pierādījumi attiecībā uz konsolidācijā iekļauto Tieslietu ministrijas aktīvu un izmaksu pēc uzkrāšanas principa pareizību.

Valsts kontroles Ziņojumā par izdevumu daļas revīziju norādīts arī uz citām pieļautajām neatbilstībām.

Revīzijā konstatēts, ka nav ievērota Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktā prasība – visām valsts budžeta programmām noteikt atbildīgos izpildītājus. Tie nav noteikti valsts budžeta programmai „Mērķdotācijas investīcijām”, „Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” un „Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam”.

Likumā „Par valsts budžetu 2005. gadam” nav uzrādīti visi valsts izsniegtie galvojumi. Pārskatā „Valsts izsniegto galvojumu 2005. gada pārskats” papildus likumā atļautajam ir iekļauti divi Ziemeļvalstu Investīciju bankai sniegtie galvojuma līgumi.

Ārlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija nav ievērojušas Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto, ka tikai finanšu ministrs valsts vārdā var ņemt aizņēmumus gadskārtējā valsts budžeta likumā atļautajos apmēros. Minētās ministrijas ir noslēgušas aizņēmumu līgumus par Ls 7,3 milj.

Savukārt pārskata ieņēmumu daļas revīzijā konstatēts, ka Latvijas Republikas 2005. gada pārskats par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem ieņēmumu daļā sniedz nepilnīgu informāciju, jo Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktā pārskata struktūra neparedz uzrādīt pārskatā informāciju par valsts un pašvaldību nodokļu un nodevu aprēķinātajiem ieņēmumiem, nodokļu parādiem, kā arī nesaņemtajām nodokļu summām, kas izveidojušās nodokļu maksātājiem likumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā.

Būtiskākie ieņēmumu daļas revīzijā konstatētie pārkāpumi ir saistīti ar nepamatotiem nodokļu un nodokļu parādu samaksas termiņu pagarinājumiem. Normatīvajos aktos nav noteikti kritēriji, kurus nodokļu maksātājam ievērojot, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pagarināt kārtējo nodokļu samaksas termiņus, tā palielinot krāpšanās un korupcijas risku komisijā, kas izvērtē iespējamo nodokļa samaksas termiņa pagarinājumu uz laiku līdz trīs mēnešiem.
Normatīvajos aktos nav noteikti kritēriji, kurus nodokļu maksātājam ievērojot, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pēc nodokļu administrācijas veiktās kontroles pagarināt aprēķināto nodokļu maksājumu un soda naudas samaksas termiņu.

Likums „Par nodokļiem un nodevām” nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests inkasācijas uzdevumā noraksta naudas līdzekļus no nodokļu maksātāja konta kredītiestādē. Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībās nav vienotas kārtības, kas noteiktu, kā inkasācijas uzdevumā norādāma piedzenamā summa un ar piedziņas darbībām saistīto procedūru uzsākšanas termiņi.

Revīzijas par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu 2005. gada finanšu pārskatiem

2006. gadā Valsts kontrole veica 26 revīzijas par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu 2005. gada finanšu pārskatu sagatavošanas pareizību.

Šo revīziju mērķis – pārbaudīt, vai 2005. gada finanšu pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu priekšstatu par iestādes finansiālo stāvokli uz 2005. gada 31. decembri (darbības rezultātiem un naudas plūsmām) un ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Valsts kontrole kopumā izteica atzinumus par 25 ministriju un citu centrālo valsts iestāžu gada pārskatiem, tai kaitā  par 16 ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm – atzinumus bez iebildēm, par septiņām – atzinumus ar iebildēm, ar divām – negatīvus atzinumus, bet vienā gadījumā atteicās sniegt atzinumu.

Pēc 2005. gada finanšu pārskatu revīzijām Valsts kontrole ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm sniedza 356 ieteikumus, no kuriem 215 ir ar augstu prioritāti, 87 ar vidēju un 54 ar zemu prioritāti. Tas nozīmē, ka galvenokārt konstatētas būtiskas kļūdas un neatbilstības un Valsts kontrole sagaida to ātru risināšanu – pusgada laikā.

Atzinumi bez iebildēm

Atzinumi bez iebildēm ir sniegti par 16 ministriju un citu centrālo valsts iestāžu 2005. gada finanšu pārskatu pareizību, tai skaitā četros gadījumos – Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Labklājības ministrijai un Ekonomikas ministrijai – norādīti apstākļu akcentējumi.

Aizsardzības ministrijai sniegtajā atzinumā par 2005. gada finanšu pārskatu vērsta uzmanība uz to, ka nav ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts iepirkumu procedūru ievērošanā, un konstatēti pārkāpumi grāmatvedības uzskaitē, Iekšlietu ministrijai sniegtajā atzinumā par 2005. gada finanšu pārskatu norādīti pieļautie pārkāpumi darba samaksas normatīvo aktu un iepirkumu procedūru neievērošanā, Labklājības ministrijai un Ekonomikas ministrijai sniegtajā atzinumā norādīts uz nepilnībām grāmatvedības uzskaitē.

Atzinumi ar iebildēm

Atzinumi ar iebildēm sniegti par piecu ministriju – Satiksmes, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Bērnu un ģimenes lietu un Zemkopības ministrijas – un divu centrālo valsts iestāžu – Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta un Ministru kabineta – 2005. gada finanšu pārskatiem.

Satiksmes ministrijas finanšu pārskatā autoceļi un zemes īpašumi, kā arī ēkas un būves nav uzrādītas to patiesajā vērtībā, bez tam Satiksmes ministrija nav uzrādījusi parādu akciju sabiedrībai „Air Baltic Corporation” Ls 3,9 milj. apjomā.

Izglītības un zinātnes ministrija ir pārkāpusi normatīvo aktu prasības par grāmatvedības kārtošanu un izdevumos bez attaisnojošiem dokumentiem iekļāvusi Ls 4,6 milj. apmaksai par zinātniski pētniecisko darbu izpildi.

Kultūras ministrijas bilancē ir iekļauti neinventarizēti pamatlīdzekļi, bet Bērnu un ģimenes lietu ministrija pieļāvusi līdzekļu izlietojumu Ls 28 tūkst. apjomā neatbilstoši likuma „Par valsts budžetu 2005. gadam” mērķiem.

Zemkopības ministrija nav veikusi zemes un mežaudzes inventarizāciju, tā pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto par grāmatvedības kārtošanu.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietā sekretariāta finanšu pārskatā pieļauti pārkāpumi grāmatvedības uzskaitē – Phare programmas ietvaros citu iestāžu un organizāciju īstenoto projektu izdevumi Ls 1,6 milj. apjomā iekļauti Sabiedrības integrācijas fonda kārtējos izdevumos, lai gan atbilstoši normatīvajiem aktiem šie izdevumi ir uzskatāmi par dotācijām iestādēm un organizācijām.

Arī Ministru kabineta finanšu pārskatā pieļauti pārkāpumi grāmatvedības uzskaitē – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav ievērojis uzkrāšanas principu un 2005. gada pārskatā norakstījis visus biroja darbinieku veselības un nelaimes gadījumu, kā arī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas izdevumus, lai gan daļa izdevumu ir attiecināmi uz 2006. gadu.

Negatīvs atzinums

Negatīvs atzinums sniegts par Vides ministrijas un Nacionālās radio un televīzijas padomes 2005. gada finanšu pārskatu pareizību.

Vides ministrijas konsolidētajā gada pārskatā nav uzrādīta visa valsts zeme, mežaudzes, jūras akvatorija, tādā veidā būtiski samazinot bilances aktīvu summu.

Nacionālās radio un televīzijas padomes gada pārskatā valsts kapitāla daļas SIA bezpeļņas organizācijā „Latvijas Radio” un SIA bezpeļņas organizācijā „Latvijas Televīzija” novērtētas, lietojot tikai izmaksu metodi, bet nav novērtētas pēc pašu kapitāla metodes, tāpēc ieguldījumu summa ir par Ls 1,9 milj. mazāka, nekā faktiski ir iekļauts bilancē.

Atteikums sniegt atzinumu

Tieslietu ministrijai Valsts kontrole atteicās sniegt atzinumu, jo revīzijā netika gūta pietiekama pārliecība, ka Tieslietu ministrijas pakļautības iestādes – Tiesu administrācijas – 2005. gada finanšu pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par finansiālo stāvokli uz 2005. gada 31. decembri. Tiesu administrācijas budžeta izdevumi veido būtisku daļu – 23% no Tieslietu ministrijas kopējiem izdevumiem, bet aktīvi veido 13% no Tieslietu ministrijas kopējiem aktīviem.

Revīzijas par pašvaldību 2005. gada finanšu pārskatiem

Pārliecību par 556 pašvaldību gada pārskatiem Valsts kontrole guva, pamatojoties uz zvērinātu revidentu veiktajām revīzijām un sniegtajiem atzinumiem par pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas pareizību.

Atzinumi bez iebildēm sniegti par 495 pašvaldību finanšu pārskatiem, atzinumi ar iebildēm sniegti 59 pašvaldībām, negatīvi atzinumi sniegti divām pašvaldībām.

Pārbaudot pašvaldības, galvenokārt tika konstatēts, ka pašvaldības nav veikušas ceļu, ielu un tiltu novērtēšanu un visu nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, līdz ar to nekustamie īpašumi gada pārskatā nav uzrādīti to patiesajā vērtībā. Vairākās pašvaldībās konstatēti arī pārkāpumi grāmatvedības uzskaitē. 2005. gadā nebija vienotu norādījumu par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju pašvaldībās, jo tikai ar 2006. gada 1. janvāri stājās spēkā Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumi Nr.867 „Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti”.

Negatīvus atzinumus zvērināti revidenti ir snieguši divām pašvaldībām – Rēzeknes rajona Ilzeskalna un Rikavas pagasta pašvaldībai. Šo pašvaldību finanšu pārskati nesniedza patiesu priekšstatu par to finansiālo stāvokli, jo to ieņēmumu un izdevumu uzskaitē nav ievērots uzkrāšanas princips.

Pašvaldību, kurām sniegti atzinumi ar iebildēm vai negatīvi atzinumi, aktīvi uz 2005. gada 31. decembri bija 907 miljoni latu jeb gandrīz 40% no visu pašvaldību kopējiem aktīviem.

 

Likumības un lietderības revīzijas

2006. gadā Valsts kontroles revidenti pabeidza 28 likumības revīzijas un divas lietderības revīzijas.

Likumības un lietderības revīzijas tika veiktas šādās galvenajās jomās:
•   Par Eiropas Savienības finansējuma administrēšanu;
•   Kultūras, izglītības un zinātnes nozarē;
•   Sabiedriskās kārtības un drošības nozarē;
•   Sociālās un veselības aizsardzības nozarē;
•   Satiksmes nozarē;
•   Zemkopības nozarē;
•   Pašvaldībās;
•   Par valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumiem.

Pēc 2006. gadā veiktajām likumības un lietderības revīzijām Valsts kontrole ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm sniedza 404 ieteikumus, kuru izpildei tiek sekots atbilstoši laika grafikam par Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu.

Eiropas Savienības finansējuma saņemšana

Pārskata gadā šajā Valsts kontrolei prioritārajā jomā revidenti veica četras likumības revīzijas, tai skaitā vienu apvienoto revīziju.

Apvienotā revīzija „Eiropas Savienības struktūrfondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds un Zivsaimniecības vadības finansēšanas fonds) projektu vērtēšanas un apstiprināšanas sistēmas vērtējums”

Revīzijas mērķis – novērtēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (turpmāk – ELVGF) un Zivsaimniecības vadības finansēšanas fonda (turpmāk – ZVFI) projektu vērtēšanas un apstiprināšanas sistēmu.

Revīzija ir veikta 10 Eiropas Savienības struktūrfondu administrēšanā iesaistītajās institūcijās, un ir sagatavoti septiņi revīzijas ziņojumi.

Revīzijā konstatēts, ka Eiropas Savienības struktūrfondu projektu vērtēšanas sistēmas darbību negatīvi ietekmē Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas dokumentu tulkojumu nepieejamība latviešu valodā; nepilnības vienotās informācijas sistēmas darbībā un informācijas apkopošanā; neskaidri projekta vērtēšanas kritēriji, kā arī necaurskatāms projekta vērtēšanas process un lēns lēmumu pieņemšanas process.

Finanšu ministrija nav ievērojusi valsts valodas prasības un nav nodrošinājusi Programmas papildinājuma tulkojumu latviešu valodā, savukārt Latvijas Attīstības plāns bija pieejams tikai kā tulkojuma projekts, kas ierobežoja ieinteresēto personu tiesības iepazīties ar plānošanas dokumentiem. Tika konstatēts, ka Finanšu ministrija plāno izstrādāt normatīvos aktus nākamajam programmēšanas posmam 2007.–2013. gadam līdz ar tā sākšanos, tāpēc visas ieinteresētās puses nespēs laikus iepazīties ar izvirzītajām prasībām un laikus tām sagatavoties.

Līdz 2006. gada martam Finanšu ministrija nebija izpildījusi Padomes Regulas prasības par tādas informācijas sistēmas izveidošanu, kas apkopo uzticamu finanšu un statistikas informāciju par saņemtās palīdzības īstenošanu, jo Vienotā informācijas sistēma spēja nodrošināt tikai 47% no nepieciešamajām atskaitēm.

Grantu shēmas projektu pieteikumu vērtēšanai un atsevišķām atklātā konkursa aktivitātēm netika nodrošināts projektu konkurss, jo izšķirošais faktors nepietiekamu līdzekļu gadījumā ir projektu pieteikumu reģistrācijas secība. Galarezultātā projekti, kas nodrošinātu visefektīvāko Latvijas Attīstības plāna mērķu sasniegšanu, var nesaņemt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.

ERAF Vadības komiteja nav ievērojusi Ministru kabineta noteikumu prasības, ka struktūrfondu nacionālajās programmās iekļauj projektus, ņemot vērā Uzraudzības komitejā apstiprinātos projektu kvalitātes un specifiskos vērtēšanas kritērijus. Vairākās nacionālo programmu aktivitātēs iekļauti arī projekti pirms specifisko vērtēšanas kritēriju apstiprināšanas Uzraudzības komitejā, tāpēc pastāv iespēja, ka projekti Vadības komitejā izskatīti formāli un, vērtēšanas kritērijiem atšķiroties no Uzraudzības komitejā apstiprinātajiem, iespējama atkārtota projektu atlase.

Revīzijā konstatēts, ka atklātu konkursu projektu vērtēšana un lēmuma par projekta apstiprināšanu pieņemšana ir ilgusi pat astoņus mēnešus. Pastāv risks, ka ilgās projektu vērtēšanas un apstiprināšanas dēļ projekti zaudē savu aktualitāti un to izmaksas sadārdzinās.

Revīzija „Eiropas Sociālā fonda līdzekļu apsaimniekošana Izglītības un zinātnes ministrijā un Profesionālās izglītības attīstības aģentūrā”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt, vai Izglītības un zinātnes ministrijas un Profesionālās izglītības attīstības aģentūras darbība atbilst Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvo aktu, kas regulē Eiropas Sociālā fonda ieviešanu, uzraudzību un kontroli, prasībām, kā arī, vai Izglītības un zinātnes ministrijas un Profesionālās izglītības attīstības aģentūras izveidotās iekšējās kontroles sistēmas nodrošina Eiropas Sociālā fonda administrēšanu.

Revīzijā konstatēts, ka Izglītības un zinātnes ministrijā atklāto konkursu projektu pieteikumu vērtēšanas kritēriju izvērtēšanas un lēmuma par projekta pieteikuma atbilstību kritērijiem pieņemšanas process aizņem sešus līdz deviņus mēnešus, kas ir viens no galvenajiem kavējošiem faktoriem savlaicīgai līgumu noslēgšanai ar atklāto konkursu projektu pieteicējiem, tāpēc pastāv risks, ka noteiktajos termiņos netiks pilnībā apgūti visi pieejamie Eiropas Sociālā fonda finanšu līdzekļi.

Izglītības un zinātnes ministrija nav laikus veikusi projektu ieviešanas gaitas analīzi, nav informējusi Uzraudzības komiteju un Finanšu ministriju par nepieciešamo finanšu līdzekļu pārdali starp aktivitātēm, līdz ar to ir kavēts Eiropas Sociālā fonda apguves process un pastāv risks, ka noteiktajos termiņos netiks apgūti visi pieejamie Eiropas Savienības finanšu līdzekļi.

Revīzija „Par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu administratīvās, tehniskās un finanšu vadības atbilstību normatīvo aktu prasībām 2005. gadā Vides ministrijā”

Revīzijas mērķis – gūt pārliecību, ka Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu administratīvā, tehniskā un finanšu vadība Vides ministrijā atbilst normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā konstatēts, ka Ministru kabinetā nav apstiprināts Kohēzijas fonda plānošanas dokuments, tāpēc Latvijā nav normatīvo aktu, kas detalizēti regulētu no Kohēzijas fonda finansējamo projektu mērķus, to sasniegšanas veidus un projektu atlases kritērijus, tāpēc pastāv risks, ka var apstiprināt Eiropas Savienības noteikumiem neatbilstošus projektus. Projektu vadības vadlīnijās un Projekta ieviešanas rokasgrāmatā nav paredzēta kārtība, kādā pēc projektu pabeigšanas, kas finansēti no Kohēzijas fonda, tiks izvērtēta ieguldīto resursu izmantošana, efektivitāte un lietderība.

Par projektu sagatavošanu un īstenošanu Vides ministrijā atbild valsts sekretāra vietnieks – Investīciju departamenta direktors, bet nav atbildīgā projekta vadītāja, kurš sekotu visai projekta gaitai, sākot no projekta pieteikuma sagatavošanas līdz pilnīgai līguma saistību izpildei.

Vides ministrijā nav izveidota elektroniskā datu bāze, kas nodrošinātu atbildīgās iestādes un amatpersonas ar vienotu informāciju par projekta īstenošanu visos tā posmos, tai skaitā par aktivitātēm pēc projekta pabeigšanas.

Revīzija „Uzraudzības nodrošināšana pār Šengenas konvencijas finanšu programmu izpildi”

Revīzijas mērķis – gūt pārliecību, ka Šengenas konvencijas finanšu programmas vadošā iestāde veic atbilstošu uzraudzību un finansējuma saņēmēji ievēro spēkā esošos normatīvos aktus.

Revīzijā konstatēts, ka laika posmam no 2005. līdz 2007. gadam Šengenas konvencijas finanšu programmai paredzētie līdzekļi līdz 2006. gada 1. jūlijam bija apgūti tikai 11,1% apjomā.

Atklāti būtiski pārkāpumi Šengenas konvencijas finanšu programmas Vadības komitejas darbā, jo Vadības komiteja pieņēmusi lēmumus bez balsojuma un dokumentāra pamatojuma, kas apliecinātu līdzekļu pārdales nepieciešamību indikatīvā plāna prioritāšu finansējumam, tā nenodrošinot Vadības komitejas lēmumu pieņemšanas likumību.

Revīzijā konstatēts, ka projektu aprakstos, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu projektu ieviešanas uzsākšanu, bieži ir veiktas izmaiņas, kas liecina, ka sākotnēji tie nav bijuši izstrādāti kvalitatīvi un projektu plānotie budžeti neatbilst faktiski nepieciešamajam līdzekļu apjomam. Tāpat finansējuma saņēmēji nav ievērojuši projekta progresa pārskatu iesniegšanas termiņus.

Kultūra, izglītība un zinātne

Izglītības nozarē pārskata gadā pabeigtas četras likumības revīzijas.

Revīzija „Par Valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Radio” 2005. gada saimnieciskās darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt Valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Radio” (turpmāk – Radio) 2005. gada saimnieciskās darbības darījumu un darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, veicot saimnieciskās darbības ieņēmumu no reklāmas pakalpojumu pārdošanas un darba samaksas sistēmas uzskaites likumības revīziju.

Revīzijā konstatēts, ka nav izveidota normatīvo aktu bāze, kas reglamentētu iepirkuma procedūru piemērošanas kārtību, tajā skaitā attiecībā uz maiņas darījumiem; 2005. gadā veikti iepirkumi maiņas darījumiem, neievērojot likumā „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” noteikto iepirkumu veikšanas kārtību, kā arī cenu un atlaižu politika netiek piemērota atbilstoši izstrādātajai kārtībai un tiek noslēgti maiņas līgumi, piešķirot būtiskas atlaides.

Revīzijas laikā tika konstatēts, ka Radio tiek plānota un pārraidīta reklāma, neievērojot Radio un televīzijas likuma prasības, kas nosaka, ka nacionālā pasūtījuma ietvaros veidotajās programmās un raidījumos reklāmai atvēlētais laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 10%, kas ir sešas minūtes stundā.

Revīzijā tika konstatēts, ka Radio pastāv komplicēta un necaurskatāma materiālās stimulēšanas piemaksu uzskaites sistēma un ģenerāldirektoram izmaksātās materiālās stimulēšanas prēmijas ir pretrunā ar Radio Statūtiem un normatīvajos aktos paredzēto.

Revīzija „Par Valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Televīzija” 2005. gada saimnieciskās darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt Valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Televīzija” (turpmāk – Televīzija) 2005. gada saimnieciskās darbības darījumu un darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, veicot darba samaksas sistēmas uzskaites, saimniecisko darījumu, kuros norēķinu kārtība un izpilde tiek veikta atbilstoši preču vai pakalpojumu apmaiņas darījumiem, un ar tiem saistīto debitoru parādu uzskaites likumības revīziju.

Revīzijā konstatēts, ka Televīzijā nav pievērsta pietiekama uzmanība maiņas darījumu slēgšanai, uzraudzībai un izpildei un reglamentējošo normatīvo aktu aktualizācijai, tāpēc pastāv iespēja, ka izveidotās iekšējās kontroles procedūras neatklās krāpšanās risku; 2005. gadā veikti iepirkumi maiņas darījumiem, neievērojot likumā „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” noteikto iepirkumu veikšanas kārtību, turklāt, noslēdzot maiņas līgumus un piešķirot 60% atlaides, Televīzija ir rīkojusies pretrunā ar likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasībām, kas nosaka, ka manta nododama par iespējami augstāku cenu.

Revīzijā tika konstatēts, ka noslēgtajos darba līgumos ietvertie noteikumi nedod iespēju iegūt skaidru priekšstatu par noteiktajām darba attiecībām starp līgumslēdzējpusēm, noslēgtie autorlīgumi pēc būtības ir papildu vienošanās pie esošajiem darba līgumiem un izmaksātās summas ir noteiktajā kārtībā apliekamas ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu.

Revīzija „Par pētījumu projektu, kas finansēti no Izglītības un zinātnes ministrijas 2004. un 2005. gada valsts budžeta programmas „Zinātne” līdzekļiem, izvērtēšanas un finansēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām”

Revīzijas mērķis – iegūt pārliecību par pētījumu projektu, kas finansēti no Izglītības un zinātnes ministrijas 2004. un 2005. gada valsts budžeta programmas „Zinātne” līdzekļiem, izvērtēšanas un finansēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā konstatētas vairākas būtiskas nepilnības. Izglītības un zinātnes ministrija nav nodrošinājusi Zinātniskās darbības likumā noteikto normatīvo aktu, kas saistīti ar fundamentālo, lietišķo pētījumu un tirgus orientēto pētījumu projektu izvērtēšanu un finansēšanu, izdošanu likumā noteiktajā termiņā.

Izglītības un zinātnes ministrija ir pieļāvusi astoņu projektu finansēšanu no tirgus orientētajiem pētījumiem paredzētajiem līdzekļiem, lai gan tie nav tirgus orientēto pētījumu projekti, bet gan darbi valsts vajadzībām, tāpēc finansējami no attiecīgās valsts budžeta programmas. Līdz ar to ir pārkāpts Likums par budžetu un finanšu vadību, kā arī nav ievērota likumā „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” noteiktā kārtība.

Latvijas Zinātnes padome un Izglītības un zinātnes ministrija nav uzskaitījusi un apkopojusi pētījumu projektu paredzamos rezultātus līgumu par pētījumu veikšanu noslēgšanas stadijā un attiecīgo pētījumu faktiskos rezultātus pēc to pabeigšanas, Izglītības un zinātnes ministrija nav nodrošinājusi kvalitatīvu tirgus orientēto pētījumu projektu izvērtēšanu un finansēšanu, nav veikusi tirgus orientēto projektu finansēšanas kontroli, kā arī nav nodrošinājusi normatīvajiem dokumentiem atbilstīgu projektu analīzi.

Izglītības un zinātnes ministrija nav arī nodrošinājusi, ka līgumā par projekta īstenošanu tiktu noteiktas par valsts budžeta līdzekļiem radīto un iegādāto materiālo un nemateriālo vērtību īpašuma tiesības – nereti projekta izpildes galarezultātā radītā un iegādātā materiālā un nemateriālā vērtība paliek pie projektu veicējiem, līdz ar to valsts zaudē tai piekrītošo īpašumu. Pastāv risks, ka budžeta līdzekļi netiek izlietoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

Revīzija „Rīgas Stradiņa universitātes darbības, nodrošinot studiju procesu, atbilstība normatīvo dokumentu prasībām”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt un gūt pārliecību, vai Rīgas Stradiņa universitātes (turpmāk tekstā – RSU) darbība, nodrošinot zobārstniecības studiju procesu, atbilst normatīvo dokumentu prasībām.

Revīzijā konstatēts, ka RSU nav ievērojusi Izglītības un zinātnes ministrijas noteikto no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu skaitu – 2005. gada faktiskais vidējais par valsts budžeta līdzekļiem studējošo skaits ir lielāks par ministrijas noteikto, kā arī RSU nenodrošina no valsts budžeta finansēto Stomatoloģijas fakultātē studējošo klīnisko mācību procesu ar mācību līdzekļiem.

RSU nav nodrošinājusi grāmatvedības izdevumu analītisko uzskaiti, un revīzijas gaitā nebija iespējams iegūt pārliecību par zobārstniecības studiju procesa nodrošināšanai piešķirtās valsts budžeta dotācijas izlietojumu atbilstoši tās piešķiršanas mērķim.

Sabiedriskā kārtība un drošība

Šajā jomā Valsts kontrole veikusi vienu likumības revīziju.

Revīzija „Pašu ieņēmumu iekasēšanas likumība un pilnīgums budžeta programmā „Valsts policijas darbība””

Revīzijas mērķis – gūt pārliecību, ka budžeta programmā „Valsts policijas darbība” ieņēmumu iekasēšana atbilst spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un Valsts policijā darbojas uzraudzība un kontrole, kas nodrošina pašu ieņēmumu iekasēšanas pilnīgumu.

Revīzijā konstatēts, ka Valsts policijas struktūrvienības – apvienības „Apsardze” – darbība neatbilst likumu normām un esošā kontroles sistēma nenodrošina ieņēmumu par maksas pakalpojumu veikšanu iekasēšanas pilnīgumu plānotajā apjomā.

Apvienības „Apsardze” Rīgas un teritoriālo nodaļu pārvalde darbojas privāto tiesību jomā, veicot komercdarbību, nevis sniedzot publiskos pakalpojumus, tāpēc tās darbība neatbilst Valsts pārvaldes likumam. Tā neatbilst arī Komerclikumam, jo saskaņā ar Komerclikumā noteikto komercdarbību var veikt komersants, kas reģistrēts Komercreģistrā.

Valsts policijā maksas pakalpojumi tiek sniegti bez Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā apstiprinātiem cenrāžiem, izņemot divus ieņēmumu veidus – transporta līdzekļu vadītāju pārbaudi ar alkohola kontroles aparātu un lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadājumu pavadīšanu.

Valsts policijā netiek ievērotas normatīvajos aktos norādītās prasības, jo nav apstiprināts pakalpojumu sniegšanas procesa apraksts par transportlīdzekļu izmantošanu lielgabarīta un smagsvara transportlīdzekļu pavadīšanai un netiek veikta uzskaite par izmantotā autotransporta faktiski nobrauktajiem kilometriem un izlietoto degvielu.

Valsts policija, neņemot vērā, ka 2005. gada 10. maijā stājās spēkā izmaiņas likumā „Par policiju”, kas paredzēja pašu ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā, nepamatoti ieskaitījusi savos ieņēmumos 2708 latus.

Sociālā un veselības aizsardzība

Sociālās un veselības aizsardzības jomā Valsts kontrole 2006. gadā veica četras likumības revīzijas.

Revīzijas „Centralizētai medikamentu iegādei novirzīto valsts budžeta līdzekļu administrēšanas atbilstība normatīvo dokumentu prasībām un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt centralizētajai medikamentu iegādei novirzīto valsts budžeta līdzekļu administrēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām un veselības pakalpojumu pieejamībai. Ņemot vērā, ka 2005./2006. gada sezonā tika rīkota no valsts budžeta apmaksāta pretgripas vakcinācijas kampaņa, revīzijā tika pārbaudīta arī veselības aizsardzības atbildīgo institūciju darbība vakcīnu un finansējuma plānošanā, kā arī piešķirto līdzekļu administrēšanā.

Revīzijas laikā tika pārbaudīta Veselības ministrijas, valsts aģentūras „Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra” (turpmāk – VOAVA) un valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūra” (turpmāk – SVA) darbība.

Revīzijā konstatēts, ka nepilnības normatīvajos aktos kavē efektīvu centralizēti iepirkto medikamentu plānošanu, iepirkšanas organizēšanu un kontroli, jo ne visām medikamentu grupām ir noteikta kārtība, kādā iestādēm plānot ārstniecības līdzekļu daudzumu.

Normatīvie akti nenosaka un VOAVA nav izstrādājusi kārtību, kādā plānot nepieciešamo ārstniecības līdzekļu daudzumu visās medikamentu grupās atbilstoši tehniskajām specifikācijām, tāpat nav izstrādāta vienota iepirkuma pieprasījuma veidlapa. VOAVA nav nodrošinājusi arī veselības aprūpes datu informācijas sistēmas darbību, kurā tiktu ievadīti dati par finanšu līdzekļu izlietojumu, kas saistīti ar veikto iepirkumu.

Plānojot nepieciešamo vakcīnu daudzumu, SVA nav izvērtējusi vakcīnu krājumus noliktavā, radot risku, ka iepirkumam var tikt izlietots nepamatoti daudz budžeta līdzekļu. Iegādājoties vakcīnas, kuras fasētas pa 10–15 devām vienā flakonā, liela daļa iestāžu tās nevar pilnībā izlietot ierobežotā lietošanas termiņa dēļ. Šā iemesla dēļ 2005. gadā norakstītas daļēji izlietotas vakcīnas gandrīz Ls 70 tūkst. vērtībā, kas ir vairāk nekā 4% no budžetā piešķirtā finansējuma vakcīnu iegādei.

Attiecībā uz valsts apmaksāto vakcināciju pret gripu 2005.–2006. gada sezonā Veselības ministrijas un VOAVA darbībā konstatēti šādi trūkumi: nav izstrādāts normatīvais akts, kas nosaka kritērijus epidemioloģiskās situācijas izvērtēšanai; pretgripas vakcīnu skaita plānošanas posmā tika palielināts vakcinējamo personu loks; plānotais finansējums par vakcinācijas pakalpojuma izcenojumu neatbilda tiesību aktos noteiktajiem tarifiem; budžeta līdzekļu pieprasījums pretgripas vakcinācijas nodrošināšanai nepamatoti palielināts par Ls 298 900.

Revīzija „Ārstniecības nozares reģistru atbilstība to izveidošanas mērķim”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt ārstniecības reģistru atbilstību izveidošanas mērķiem un normatīvo dokumentu prasībām.

Revīzijā konstatēts, ka ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu vienots reģistrs nav izveidots un tā vietā pastāv 12 ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistri, kurus uztur dažādas iestādes, un to dati nav precīzi un pilnīgi. Piemēram, cukura diabēta pacientu reģistrā dati tiek aktualizēti, izmantojot ārstniecības personu sniegto informāciju, bet revīzijā konstatēts, ka 2004. gadā ārsti nav snieguši ziņas par 28,9% pacientu. 2005. gadā dati nebija aktualizēti par 25% pacientu no revīzijas izlases kopas. Savukārt psihisko traucējumu un psihisko slimību reģistrs apkopo 44 ārstniecības iestāžu (no pastāvošajām 92 iestādēm) sniegtās informācijas datus.

Revīzijā konstatētas arī vairākas neatbilstības Ārstniecības iestāžu reģistra un Ārstniecības personu reģistra uzturēšanā: netiek nodrošināta publiski pieejamās informācijas pieejamība; daļa reģistrā iekļautās informācijas ir neprecīza un nepilnīga; pastāv pretrunas normatīvajos aktos. Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra nav noteikusi šo reģistru uzturēšanas kārtību, tā pārkāpjot iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas pamatprasības.

Revīzija „Kompensējamo medikamentu apmaksai novirzīto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma atbilstība normatīvajiem aktiem”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt un novērtēt, vai zāļu iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas darbība un tās nodrošināšanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošana 2005. gadā ir bijusi organizēta un notikusi saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Revīzijas laikā tika sagatavoti atsevišķi revīzijas ziņojumi Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai, Zāļu cenu valsts aģentūrai, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Dziedniecība” un Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas Austrumu slimnīca”.

Revīzijā tika konstatēts, ka ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas darbības nodrošināšanā un normatīvajā regulējumā pastāv būtiskas nepilnības, turklāt spēkā esošie normatīvie akti nenosaka kompensējamo zāļu apmaksai paredzētā finansējuma administrēšanai izmantojamo rādītāju aprēķināšanas (ieguves) kārtību, valsts budžeta līdzekļu sadales shēmu, kritērijus jaunu diagnožu iekļaušanai zāļu iegādes kompensācijas sistēmā; nav veikta sistēmas izveides sākumposmā (1998. gadā) iekļauto diagnožu izvērtēšana, lai gan ir attīstījušās medicīnas tehnoloģijas un dažos gadījumos, iespējams, mainījies speciālistu viedoklis attiecībā uz dažādu ārstēšanas veidu izmaksu efektivitāti ilgtermiņā.

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra nav arī noteikusi kompensējamo zāļu apmaksai piešķirto valsts budžeta līdzekļu plānošanas un sadales kārtību, tāpēc pacientiem nav nodrošināta vienāda un taisnīga kompensējamo medikamentu pieejamība visos valsts reģionos un visām diagnožu grupām.

Attiecībā uz Zāļu cenu valsts aģentūras darbību tika konstatēts, ka normatīvie akti skaidri nenosaka kritērijus jaunu zāļu nosaukuma iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā, nav arī normatīvā akta, kas regulētu zāļu reģistrācijas apliecību turētāju piedāvāto zāļu cenu apmēra izvērtēšanu un apstiprināšanu.

Revīzija „No Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu summu un likumisko procentu piedziņa no parādnieka un no iesniedzēja, kurš nepamatoti pieprasīja un saņēma uzturlīdzekļus”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt, vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas darbība, piedzenot no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu summas un likumiskos procentus, ir tiesiska un efektīva.

Revīzijā konstatēts, ka no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu summu un likumisko procentu piedziņas process valstī ir vērtējams kā neapmierinošs. 2005. gada deviņos mēnešos no plānotajiem regresa kārtībā atgūstamajiem līdzekļiem atgūti tikai 10 procenti.

Zvērināti tiesu izpildītāji uzturlīdzekļu piedziņas procesā parādnieku mantas un ienākumu pārbaudes veic neregulāri vai nepilnīgi, un tagadējais zvērinātu tiesu izpildītāju darbības uzraudzības mehānisms ir neefektīvs.

Arī uzturlīdzekļu piedziņas procesu regulējošajos normatīvajos aktos ir neprecizitātes un nepilnības attiecībā uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas un zvērinātu tiesu izpildītāju savstarpējo sadarbību un pienākumiem. Arī tiesiskais regulējums attiecībā uz parādnieku mantas un ienākumu pārbaudēm uzturlīdzekļu piedziņas procesā ir nepilnīgs, jo nenodrošina savlaicīgu un pilnīgu informācijas apriti starp uzturlīdzekļu piedziņas procesa dalībniekiem.

Satiksme

Pārskata gadā Valsts kontrole ir veikusi četras likumības un vienu lietderības revīziju, kuras laikā tika izvērtēta valsts iestāžu darbība ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanā.

Revīzija „Satiksmes ministrijas nekustamā īpašuma uzskaites un novērtēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām, to apsaimniekošanas efektivitāte”

Revīzijas mērķis – izvērtēt Satiksmes ministrijas nekustamā īpašuma uzskaites un novērtēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām un to apsaimniekošanas efektivitāti.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā Satiksmes ministrijā valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un pārvaldīšanas mehānisms nav efektīvs, jo nepastāv vienota pieeja īpašumu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.

Satiksmes ministrija nav ievērojusi normatīvajos aktos noteikto aizliegumu nodot valsts mantu bezatlīdzības lietošanā un ir nodevusi valsts akciju sabiedrībām „Centrālā reģiona ceļi”, „Kurzemes ceļi”, „Vidzemes ceļi”, „Latgales ceļi” un „Valsts informācijas tīkla aģentūra” nekustamo īpašumu bezatlīdzības lietošanā. Nav ievērota arī normatīvo aktu prasība iznomāt nekustamo īpašumu par iespējami augstāku cenu.

Revīzija „Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām) līdzekļu administrēšanas un izlietošanas atbilstība normatīvo aktu prasībām”

Revīzijas mērķis – noskaidrot, vai rīcība ar valsts mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām) līdzekļiem ir tiesiska un efektīva, pārbaudot Satiksmes ministrijas un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” darbību mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām) administrēšanā un kontrolē un pašvaldību rīcību šīs mērķdotācijas izlietošanā.

Revīzijā konstatēts, ka vairākas pašvaldības nav ievērojušas normatīvajos aktos noteikto un izlietojušas mērķdotācijas bez pašvaldības apstiprinātas autoceļu fonda izlietojuma programmas.

Revīzija „Par valsts iestāžu darba efektivitāti ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanā”

Revīzijas mērķis – noskaidrot, vai valsts institūciju darbība satiksmes drošības jomā veicina satiksmes negadījumu skaita samazināšanos un ceļu satiksmes dalībnieku drošības līmeņa paaugstināšanos.

Šīs revīzijas ietvaros tika pārbaudītas Ceļu satiksmes drošības padomes, Satiksmes ministrijas, Iekšlietu ministrijas un to institūciju un Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās aktivitātes ceļu satiksmes drošības veicināšanā, kā arī izvērtēta ceļu rekonstrukcijas un celtniecības projektu efektivitāte ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanā “melnajos punktos”, ceļu drošības auditu loma, kā arī izvērtēta pieejamo policijas resursu izmantošana satiksmes uzraudzības nodrošināšanā.

Vērtējot Ceļu satiksmes drošības padomes darbu, konstatēts, ka, lai gan 2005. gadā panākta būtiska ceļu satiksmes drošības statistisko rādītāju uzlabošanās, līdz 2006. gada beigām par Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas izpildi atbildīgās institūcijas nespēs sasniegt galveno mērķi – samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu līdz 300; Izglītības un zinātnes ministrija nav nodrošinājusi satiksmes drošības apmācības sistēmas izveidi izglītības iestādēs; atbildīgās institūcijas nav nodrošinājušas detalizētu ceļu satiksmes negadījumu iemeslu analīzi pēc ceļu rekonstrukcijas projektu īstenošanas.

Revīzija „Par valsts autoceļu fonda līdzekļu valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai izlietošanu atbilstīgi normatīvo aktu prasībām”

Revīzijas mērķis – noskaidrot, vai rīcība ar valsts autoceļu fonda līdzekļiem ir tiesiska un efektīva.

Revīzijā konstatēts, ka Satiksmes ministrija valsts budžeta programmas „Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana” ietvaros ir izveidojusi rezervi pašvaldību programmu līdzfinansēšanai gandrīz miljons latu apmērā. Tas neatbilst budžeta programmas mērķim, bez tam pašvaldību ceļiem (ielām) ir paredzēti valsts budžeta līdzekļi budžeta apakšprogrammā „Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām)”. Satiksmes ministrija rezerves līdzekļu piešķiršanai nav izstrādājusi noteikumus, līdzekļus piešķir dažādām vajadzībām tikai uz satiksmes ministra rīkojumu pamata.

Satiksmes ministrijas bilancē valsts ceļi ir uzrādīti nepareizā vērtībā – par aptuveni Ls 4,6 mljrd. mazāk, nekā ir to patiesā vērtība.

Valsts iepirkuma konkurss par darbiem valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai veikts formāli, iestrādājot nosacījumus par labu esošajiem ceļu uzturētājiem – valsts akciju sabiedrībām, neatstājot iespējas piedalīties privātā sektora uzņēmumiem; nepilnības konstatētas arī konkursu uzvarētāju noteikšanas kārtībā.

Revīzija „Budžeta programma „Sabiedriskais transports””

Revīzijas mērķis – noskaidrot, vai budžeta līdzekļi, kas paredzēti budžeta programmai „Sabiedriskais transports”, izlietoti, ievērojot normatīvo aktu prasības.

Revīzijā konstatēts, ka Satiksmes ministrija pietiekamā mērā nav veikusi auto dotācijas līdzekļu izmantošanas likumības, lietderības un pareizības kontroli, un vairākās pārbaudītajās pašvaldībās konstatēti dažāda veida pārkāpumi dotāciju piešķiršanas un sadales procesā, arī akcīzes nodokļa daļas kompensāciju un dotāciju aprēķinos, ko veic Satiksmes ministrijā, pieļautas neprecizitātes.

Satiksmes ministrija dzelzceļa pasažieru pārvadājumu valsts pasūtījumu līgumā ar pārvadātāju uzņēmumu a/s „Pasažieru vilciens” ir noteikusi, ka uzņēmumam pēc iespējas jāsamazina valsts pasūtījuma izpildes izdevumi, bet ieekonomētie līdzekļi jānovirza ritošā sastāva remontam un modernizācijai, bet nav izstrādāta kārtība, kādā uzņēmums atskaitās par ieekonomēto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Zemkopība

Pārskata gadā šajā jomā Valsts kontrole ir veikusi vienu likumības revīziju.

Revīzija „Par Pārtikas un veterinārā dienesta darbības atbilstību normatīvo dokumentu prasībām, realizējot Zemkopības ministrijas programmu „Drošas, nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas aprite””

Revīzijas mērķis – gūt pietiekamu pārliecību par Pārtikas un veterinārā dienesta darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, pildot Zemkopības ministrijas programmu „Drošas, nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas aprite”.

Revīzijā konstatēts, ka Pārtikas un veterinārā dienesta iekšējā audita struktūrvienības darbība neatbilst Iekšējā audita likumā noteiktajām prasībām, kā arī atsevišķu Pārtikas un veterinārā dienesta veikto iepirkumu rīkošana neatbilst likuma „Par iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasībām.

Pašvaldības

Valsts kontrole ir veikusi astoņas revīzijas pašvaldībās, revīzijās iekļaujot vairākas pašvaldības.

Revīzija „Par pašvaldību derīgo izrakteņu apsaimniekošanas efektivitāti”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt, vai pašvaldību rīcība ar zemi, kuras dzīlēs atrodas bieži sastopamie derīgie izrakteņi, atbilst normatīvo aktu prasībām un vai pašvaldības gūst labumu, apsaimniekojot tām piederošos derīgos izrakteņus.

Kopumā sagatavoti un iesniegti revīzijas ziņojumi 26 pašvaldībām.

Pašvaldības apsaimnieko 232 atradnes, no kurām 127 atradnes izmanto pašas, bet 105 atradnes iznomā juridiskām un fiziskām personām. Valsts kontrole izlases veidā pārbaudīja 34 no iznomātajām atradnēm.

Revīzijā konstatēts, ka pašvaldību rīcība ar iznomāto zemi, kuras dzīlēs atrodas derīgie izrakteņi, kopumā neatbilst normatīvo aktu prasībām un pārbaudīto pašvaldību negūtais labums no derīgo izrakteņu apsaimniekošanas 2004. un 2005. gadā ir aptuveni Ls 255 tūkst. Normatīvajos aktos noteiktās prasības nav ievērojušas 18 pašvaldības un par iznomāto īpašumu nav noteikušas iespējami augstāku nomas maksu; zemes nomas līgumos nav paredzēta nomas nosacījumu pārskatīšana atkarībā no tirgus situācijas izmaiņām; 12 pašvaldības ir izsniegušas derīgo izrakteņu ieguves atļaujas bez maksas, kā arī pašvaldību vadītāji paši ir noteikuši maksu par nekustamā īpašuma iznomāšanu, tā pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto, ka tikai pagasta padome var apstiprināt maksu par nekustamā īpašuma lietošanu.

Vienlaikus konstatēts, ka pašvaldības nav veikušas arī paredzēto nomas maksājumu saņemšanas kontroli un nav saņēmušas ienākumus atbilstoši līgumos noteiktajam Ls 30 tūkst. apjomā.

Revīzija „Par Baltijas jūras piekrastes pašvaldību rīcību ar nekustamajiem īpašumiem”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt, vai pašvaldības rīcība ar nekustamo īpašumu tā iegādes, atsavināšanas un privatizācijas procesā ir bijusi likumīga un atbilstoša normatīvo aktu prasībām.

Revīzijas laikā veiktas pārbaudes un iesniegti revīzijas ziņojumi desmit pašvaldībām.

Revīzijā konstatēts, ka nekustamā īpašuma uzskaite, iznomāšana vai atsavināšana neatbilst normatīvo aktu prasībām, septiņās pašvaldībās nav veikta mežaudžu inventarizācija un to vērtība nav iekļauta attiecīgo pašvaldību bilancēs.

Nekustamo īpašumu iznomāšanā nav ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības – nav ievērots, ka nekustamais īpašums jāiznomā par iespējami augstāku cenu un aizliegts to nodot bezatlīdzības lietošanā, kā arī nav ievērots normatīvajos aktos noteiktais, ka tikai pašvaldības padome var noteikt maksu par pašvaldības nekustamā īpašuma iznomāšanu.

Divās pašvaldībās nekustamā īpašuma privatizēšana ir veikta, neievērojot likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” prasības, ka par privatizācijas procesu Ekonomikas ministrijā jāiesniedz dokumentu kopums, kurš apliecina pašvaldības darbības likumību objekta privatizācijā, un informācija par to, kam un ar kādiem nosacījumiem privatizēts objekts.

Revīzija „Par koģenerācijas staciju izmantošanu Latvijas pašvaldībās”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt, vai pašvaldību un pašvaldību kapitālsabiedrību lēmumi un rīcība, kas attiecināma uz koģenerācijas stacijas iegādi, būvniecību un izmantošanu, atbilst normatīvo aktu prasībām un ir ekonomiski pamatota.

Revīzija veikta sešās pašvaldībās, kurām iesniegti attiecīgi revīzijas ziņojumi.

Revīzijā konstatēts, ka vairākas pašvaldības nav pietiekami izvērtējušas koģenerācijas stacijas izbūves finansēšanas avotus, koģenerācijas staciju uzstādīšanas nepieciešamību, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nav nodrošinājusi normatīvajos aktos noteikto koģenerācijas staciju darbības uzraudzību, kas ļāva pašvaldībām noteikt pazeminātu siltumenerģijas tarifu patērētājiem.

Revīzija „Rīgas pašvaldības īpašumā esošo graustu pārvaldība un apsaimniekošana”

Revīzijas mērķis – gūt pārliecību, ka Rīgas pašvaldības īpašumā esošo graustu pārvaldība un apsaimniekošana atbilst normatīvajos aktos noteiktajam.

Revīzijā konstatēts, ka Rīgas pilsētas teritorijā esošo graustu pārvaldību un apsaimniekošanu regulējošie normatīvie akti ir nepilnīgi. Rīgas pašvaldība nav ievērojusi Ministru kabineta noteikumus, kas paredz savā īpašumā esošo graustu inventarizāciju dabā un savlaicīgu nojaukto graustu izslēgšanu no grāmatvedības uzskaites. Tā kā Īpašuma departaments nav veicis inventarizāciju, laikus netika konstatētas ēkas, kuras ir nelietojamas, un netika pieņemti atbilstīgi lēmumi tālākai rīcībai. Īpašuma departaments kā Rīgas pašvaldības īpašumā esošo graustu valdītājs nav arī turējis būves tādā stāvoklī, lai nodrošinātu sabiedrisko drošību, kā to nosaka Civillikums.

Spēkā esošie normatīvie akti un tajos noteiktā kārtība neveicina Rīgas pašvaldības īpašumā esošo graustu operatīvu nojaukšanu, atjaunošanu un Rīgas pilsētas teritorijas sakārtošanu, jo tie neparedz veicamo darbību izpildes termiņus.

Revīzija „Rīgas pilsētas pašvaldības pakalpojumu apmaksas sistēma un pašvaldības pasūtījumu piešķiršana”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt un novērtēt, vai Rīgas pilsētas pašvaldības iepirkumi un pašvaldības pasūtījumu piešķiršana veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī, vai pašvaldības saņemto pakalpojumu apmaksas sistēma ir bijusi organizēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā konstatēts, ka Rīgas pilsētas pašvaldībā nav ieviesta vienota iepirkuma sistēma, kā arī pieļautas nepilnības iekšējās kontroles sistēmā – konstatēti trūkumi iepirkuma procedūru piemērošanā.

Konstatēts, ka, noslēdzot līgumus un veicot samaksu par pakalpojumu saņemšanu, priekšapmaksa pārsniedz 20% no kopējās līgumcenas, tā pārkāpjot likuma „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” prasības.

Vairākos gadījumos, kad iepirkumu komisijas funkcijas uzdots pildīt pilnvarotai personai, pašvaldības pasūtījumi pakalpojumu saņemšanai ir piešķirti vienīgajam pretendentam, nepiemērojot likumā „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” noteikto cenu aptaujas procedūru. Revīzijā konstatētie pārkāpumi saistās arī ar neatbilstošas iepirkumu metodes izvēli.

Nepilnības konstatētas arī iepirkumu komisijas darbības dokumentēšanā, jo vairāku pašvaldības iestāžu iepirkumos individuāli aizpildāmo dokumentu noformējums un saturs neatbilst Ministru kabineta noteikumu prasībām.

Revīzija „Par Rīgas pašvaldības nekustamā īpašuma uzskaites atbilstību normatīvajiem aktiem”

Revīzijas mērķis – gūt pārliecību, ka Rīgas pašvaldības nekustamais īpašums ir apzināts un tā uzskaite atbilst normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā konstatēts, ka zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda ir ierakstīti tikai 47,5% no Rīgas pašvaldībai piederīgajiem un piekritīgajiem zemes īpašumiem. Rīgas pašvaldības īpašumā esošie 63 zemes īpašumi ar kopējo platību 692 ha nav ņemti grāmatvedības uzskaitē un nav nodoti Rīgas meža aģentūras pārvaldījumā, kas pieļauj korupcijas risku, nav arī izveidota uzskaite par zemi, kurai nav noskaidrota piederība, kā arī Rīgas pašvaldības grāmatvedības uzskaitē nav uzrādītas pašvaldībai piederošās 565 ēkas, par kuru piederību Valsts zemes dienestā ir apliecinoši dokumenti.

Valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumi

Valsts un pašvaldību ieņēmumu jomā pārskata gadā veiktas trīs revīzijas.

Revīzija „Par ziedojumu, kas ziedotājiem dod tiesības samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus valsts budžetā, izlietojuma likumību laika posmā no 2002. līdz 2005. gadam nevalstiskajā organizācijā „Latvijas Kultūras fonds””

Revīzijas mērķis – pārbaudīt Latvijas Kultūras fonda saņemto ziedojumu, kas ziedotājiem dod tiesības samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus valsts budžetā, izlietojuma likumību un atbilstību Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā konstatēti būtiski pārkāpumi.

Latvijas Kultūras fonda grāmatvedības uzskaite neatbilst likuma „Par grāmatvedību” prasībām. Netiek ievēroti ziedojumu līgumos paredzētie termiņi atskaišu iesniegšanai, kā arī mainīti ziedojumu līgumos paredzētie izlietojuma mērķi. Izsekot lielākajai daļai ziedojumu darījumu no to sākuma līdz beigām grāmatvedības jautājumos kompetentai trešajai personai ir sarežģīti vai pat neiespējami.

Tika konstatēti gadījumi, ka, ziedojot Latvijas Kultūras fondam, faktiskais ziedojuma saņēmējs ir kāda cita fiziska vai juridiska persona un Latvijas Kultūras fonds savas darbības nodrošināšanai ietur procentus no ziedojumu summas. Revīzijas laikā nevarēja gūt pārliecību, ka ziedojumi tiek izlietoti atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, jo ziedojumu izlietojuma atskaites ir formālas un tām nav pievienoti attaisnojoši dokumenti.

Atsevišķi ziedotāji ar Latvijas Kultūras fonda starpniecību ir ziedojuši valsts budžeta iestādēm. Ziedotāji atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesīgi samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli par 85% no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm. Ziedojot ar Latvijas Kultūras fonda starpniecību, veidojas daudzpakāpju sistēma, kas ir grūti pārredzama. Pastāv risks, ka valsts budžeta iestādes šos ziedojumus var nesaņemt.

Veicot Latvijas Kultūras fonda naudas plūsmas analīzi, konstatēti gadījumi, ka ziedotājs un ziedojuma saņēmējs ir saistītas personas vai pat ziedotājs un ziedojuma saņēmējs ir viena un tā pati persona.

Latvijas Kultūras fonda valde ir pārkāpusi Sabiedriskā labuma organizāciju likumu un Latvijas Kultūras fondam ziedotos finanšu līdzekļus ir izmantojusi bezprocentu aizdevumu izsniegšanai saviem darbiniekiem, kā arī veikusi citas savtīgas darbības, kuras Valsts kontrolei liedz izpaust Fizisko personu datu neaizskaramības likums.

Revīzija „Valsts budžeta apakšprogrammas „Akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksāšana zemniekiem” izpildes likumība un pareizība”

Revīzijas mērķis – pārliecināties, ka akcīzes nodoklis par lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei izlietoto dīzeļdegvielu zemniekiem tiek atmaksāts atbilstoši likumā „Par akcīzes nodokli” noteiktajam apjomam un Ministru kabineta 2004. gada 6.aprīļa noteikumos Nr. 247 „Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu (gāzeļļu)” paredzētajā kārtībā.

Revīzijā konstatēts, ka normatīvo aktu vienveidīga piemērošana Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās ir nepilnīga, jo revīzijas laikā tika identificēti dažādi zemniekiem atmaksājamo akcīzes nodokļa summu aprēķināšanas algoritmi. Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās nav izstrādāta vienota datorprogramma zemniekiem atmaksājamā akcīzes nodokļa par izlietoto dīzeļdegvielu uzskaitei un kontrolei un notiek tikai manuālā uzskaite.

Valsts ieņēmumu dienestā nav nodrošināta likuma „Par grāmatvedību” izpilde, jo budžeta apakšprogrammas izdevumu uzskaitē netiek ievērots uzkrāšanas princips – Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās iestādes uzskaita izdevumus pēc naudas plūsmas un izdevumi tiek attiecināti uz laiku, kad notikusi atmaksa, nevis uz laiku, kad dīzeļdegviela iegādāta.

Revīzija „Par Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes nekustamā īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanas, kā arī citu nodokļu un nenodokļu ieņēmumu pamatotību un atbilstību normatīvajiem aktiem”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt un izvērtēt, vai nodokļu un nenodokļu ieņēmumu administrēšana Rīgas pašvaldībā 2005. gadā atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, novērtēt nodokļu un nenodokļu administrēšanas procedūras un kontroles sistēmu Rīgas pašvaldībā.

Revīzijā konstatēts, ka nav ievērotas likuma „Par nodokļiem un nodevām” prasības – iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādu summas tiek norakstītas bez Rīgas domes lēmuma; nav ievērotas likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” prasības – ne visos gadījumos nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam tiek nosūtīts maksāšanas paziņojums līdz taksācijas gada 15. februārim, kā arī pārkāptas likuma „Par grāmatvedību” prasības – kārtējā gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda summas netiek iekļautas pārskata gada bilancē.

 

Ārējā komunikācija un sadarbība 

 

Sabiedrības informēšana

Valsts kontroles Komunikācijas stratēģijas 2005.–2008. gadam mērķis ārējās komunikācijas jomā ir sabiedrības uzticības veicināšana, nodrošinot vispusīgu un skaidri saprotamu informāciju par Valsts kontroles uzdevumiem un darbību kopumā. Tātad Valsts kontroles darbinieki par galveno savas darbības vērtētāju uzskata sabiedrību.

Valsts kontroles mājaslapā ir pieejama pilna informācija par Valsts kontroles revīzijās atklātajiem pārkāpumiem – tajā ir ievietoti visi revidējamām vienībām sniegtie revīzijas ziņojumi un atzinumi, kā arī ziņojumi Saeimai un Ministru kabinetam.

2006. gadā liels darbs ir ieguldīts sadarbības veidošanā ar plašsaziņas līdzekļiem.

2006. gadā Valsts kontrolē tika organizētas septiņas preses konferences, no kurām vienā valsts kontroliere iepazīstināja ar 2005. gadā paveikto – kā pilnveidots Valsts kontroles darbs gada laikā un ar šajā laikā paveiktajām svarīgākajām revīzijām. Pārējās preses konferencēs valsts kontroliere iepazīstināja preses pārstāvjus ar būtiskākajiem atklātajiem pārkāpumiem, veicot revīzijas Uzturlīdzekļu garantiju fondā, Valsts bezpeļņas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Latvijas Televīzija” un Valsts bezpeļņas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību bezpeļņas organizācijā „Latvijas Radio”, Latvijas Kultūras fondā, kā arī pārbaudot Eiropas Struktūrfondu projektu vērtēšanas un apstiprināšanas sistēmu un kompensējamo medikamentu sistēmu. Valsts kontroliere informēja preses pārstāvjus par Valsts kontroles ziņojumu saistībā ar 2005. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Par svarīgiem Valsts kontroles konstatējumiem un secinājumiem pārskata gadā bija daudz publikāciju masu saziņas līdzekļos, kas izraisīja plašu sabiedrības interesi un veicināja aktuālu problēmu apspriešanu gan sabiedrībā kopumā, gan valsts un pašvaldību institūcijās.

Valsts kontroles mājaslapas sadaļā „Aktuālā informācija” tiek publicēta informācija par svarīgām pabeigtām revīzijām, par valsts kontrolieres vizītēm ārvalstīs un cita aktuāla informācija.

Kopumā 2006. gadā izdoti divi informatīvie materiāli: Valsts kontroles informatīvais buklets latviešu un angļu valodā un Valsts kontroles 2005. gada darbības pārskats latviešu un angļu valodā.

 

Sadarbība ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju

2006. gadā Valsts kontrole turpināja uzsākto veiksmīgo sadarbību ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju. Gada laikā valsts kontroliere un citi atbildīgie Valsts kontroles darbinieki ir piedalījušies 15 Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs. Šajās sēdēs ir izskatīti 13 svarīgāko revīziju ziņojumi un to laikā tika pārrunāti konstatētie pārkāpumi un Valsts kontroles sniegtie ieteikumi atklāto trūkumu novēršanai.

Piedaloties arī revidējamo vienību pārstāvjiem, sēdēs tika izskatīta arī revidējamo vienību rīcība Valsts kontroles ieteikumu ieviešanā.

Revīzijas ziņojumu izskatīšana Saeimā veicina Valsts kontroles ieteikumu ātrāku un efektīvāku ieviešanu, kā arī ieteikumu ieviešanas uzraudzību. Sēdēs tiek izskatīta arī iespēja novērst nepilnības normatīvajos aktos.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē tika izskatīts arī zvērināta revidenta atzinums par Valsts kontroles 2005. gada finanšu pārskatu. Katru gadu Valsts kontrole iepazīstina Saeimu un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju ar nākamā gada revīziju virzieniem un aktualitātēm revīziju darbā.

 

Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām un citu valstu augstākajām revīzijas institūcijām

Starptautiskās sadarbības mērķis ir pilnveidot Valsts kontroles spējas veikt revīzijas atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem un labākajai starptautiskajai praksei, apmainoties ar informāciju ar citām augstākajām revīzijas iestādēm gan divpusējās vizītēs, gan starptautiskos semināros un konferencēs, kā arī aktīvi darbojoties augstāko revīzijas iestāžu starptautiskajās organizācijās INTOSAI un EUROSAI.

Sadarbība ar INTOSAI

Valsts kontrole jau kopš 1994. gada ir augstāko revīzijas iestāžu starptautiskās organizācijas INTOSAI locekle un aktīvi darbojas tās statūtu ietvaros. INTOSAI ir profesionāla organizācija, kas apvieno to valstu augstākās revīzijas iestādes, kuras ir ANO vai tās specializēto aģentūru dalībvalstis.

INTOSAI darbojas kā forums publiskā sektora revidentiem no visas pasaules, un šī organizācija seko līdzi revīzijas jomas un citu piemērojamo profesionālo standartu un labākās prakses attīstībai. Organizējot kongresu reizi trijos gados, komiteju sanāksmes un citus regulārus informatīvus pasākumus, INTOSAI pievērš uzmanību galvenajiem jautājumiem, ar ko saskaras augstākās revīzijas iestādes, un palīdz tās biedriem izstrādāt novatoriskus risinājumus kopējiem uzdevumiem.

2006. gadā Valsts kontroles pārstāvji aktīvi iesaistījās INTOSAI Profesionālo standartu komitejas Finanšu revīziju vadlīniju apakškomitejas revīzijas ekspertu – speciālistu grupas darbā, kura apvieno vairāk nekā simts ekspertus no 65 revīzijas iestādēm. Valsts kontroles mērķis, darbojoties šajā darba grupā, ir piedalīties Starptautiskās Grāmatvežu federācijas revīzijas standartu pilnveidošanā, sniedzot komentārus par tiem un vēršot uzmanību uz valsts pārvaldes jautājumiem, kā arī sniedzot ieteikumus vadlīnijām par publiskā sektora revidentiembūtiskiem jautājumiem.

Sadarbība ar EUROSAI

EUROSAI ir INTOSAI reģionālā organizācija, kas pašlaik apvieno 47 Eiropas valstu augstākās revīzijas iestādes. Organizācijas galvenie mērķi ir veicināt profesionālo sadarbību starp Eiropas augstākajām revīzijas iestādēm, atbalstīt informācijas un dokumentācijas apmaiņu, veicināt publiskā sektora revīzijas izpēti, stimulēt akadēmisko amatu izveidi šajā jomā un panākt revīzijas terminoloģijas vienādošanu.

Līdzīgi kā INTOSAI arī EUROSAI reizi trijos gados organizē kongresu, kā arī rīko darba grupu sanāksmes, mācības un seminārus.

2006. gadā Valsts kontroles pārstāvji piedalījās EUROSAI darba grupas par nodokļu subsīdijām sanāksmēs, jo 2007. gadā Valsts kontrole plāno veikt revīziju par uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu administrēšanu un revīziju par pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmju (atvieglojumu) administrēšanu. Dalība darba grupā ļauj papildināt revidentu zināšanas un izmantot starptautisko pieredzi, izstrādājot revīzijas pieeju un pilnveidojot revīzijas metodes.

Valsts kontroles pārstāvji piedalījās arī informācijas tehnoloģiju darba grupas organizētajā sanāksmē un dalījās pieredzē par informācijas tehnoloģiju vides novērtējumu augstākajās revīzijas iestādēs un revidējamās vienībās, kā arī par informācijas tehnoloģiju auditoru lomu revīzijas darbā.

Sadarbība ar Eiropas Revīzijas palātu

Eiropas Revīzijas palāta (turpmāk – Palāta) ir Eiropas Savienības augstākā revīzijas institūcija. Palātas misija ir neatkarīgi revidēt Eiropas Savienības līdzekļu iekasēšanu un izlietošanu un vērtēt, kā Eiropas iestādes veic minētās funkcijas. Palāta pārbauda, vai finanšu darbības ir kārtīgi reģistrētas, likumīgi un pareizi izpildītas un pārvaldītas tā, lai nodrošinātu ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti. Palāta sava darba rezultātus dara zināmus, regulāri publicējot objektīvus pārskatus un ziņojumus.

Palātas darba mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības finanšu pārvaldību visos līmeņos tā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības iedzīvotāju nodokļos samaksāto līdzekļu optimālu izmantošanu.

Valsts kontroles sadarbība ar Palātu galvenokārt norisinās, Valsts kontroles revidentiem novērotāja statusā piedaloties Eiropas Revīzijas palātas audita vizītēs Latvijā. Palāta veic gan tematiskās audita vizītes atbilstoši darba plānā ietvertajām jomām, gan pārbaudes saistībā ar nepieciešamību sniegt atzinumu par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi.

2006. gadā Valsts kontroles revidenti piedalījās piecās Eiropas Revīzijas palātas audita vizītēs Latvijā:

  • revīzijā par Kopienas tranzīta sistēmu, kuras laikā tika pārbaudīta muitas jaunās datorizētās tranzīta sistēmas vispārīgā pārvaldība, atļauju izsniegšana vienkāršotu tranzīta procedūru veikšanai, izziņasprocedūra un līdzekļu piedziņa pēc nepabeigtām tranzīta procedūrām;
  • revīzijā par Kohēzijas fonda projektu „TEN autoceļu tīkla uzlabojumi Latvijā, 1.projekts”, kuras laikā tika pārbaudīta minētā projekta īstenošanas atbilstība Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, veikta projekta dokumentu pārbaude projekta būvdarbu vietā valsts autoceļa A1 posmā Skulte–Svētciems;
  • revīzijā par vienoto platībatkarīgo maksājumu sistēmu, kuras gaitā tika pārbaudīta maksājumu sistēma Lauku atbalsta dienestā un veikta nejauši atlasītu individuālu maksājumu pārbaude līdz gala saņēmējam;
  • sistēmas revīzijā par SAPARD programmu, kuras laikā auditori pārbaudīja piecu projektu dokumentus un veica pārbaudes to īstenošanas vietās;
  • sistēmas revīzijā par lauku attīstības pārejas instrumentu, kuras gaitā tika pārbaudīta izveidotā kontroles sistēma. Revīzija attiecās uz 2004.–2006. gada lauku attīstības plānu, un tās ietvaros tika pārbaudīti maksājumi finansiāli svarīgākajos pasākumos Dienvidlatgales reģionā, kā arī apmeklētas trīs saimniecības.

Pēc visām vizītēm saņemti Palātas sākotnējie konstatējumi un Valsts kontrole nodrošinājusi vizītē piedalījušos Latvijas institūciju komentāru un atbilžu sniegšanu Palātai, kura turpina gatavot galaziņojumus.

Dalība Palātas audita vizītēs, iepazīšanās ar sākotnējiem revīzijas konstatējumiem un informācijas apmaiņas koordinēšana starp Palātu un Latvijas institūcijām ļauj uzkrāt revīzijas pieredzi un iegūt papildu informāciju Valsts kontroles revīziju plānošanai.

Sadarbība ar Eiropas Savienības dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm

Sadarbība ar Eiropas Savienības dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm galvenokārt norisinās Eiropas Savienības Kontaktu komitejas ietvaros. Kontaktu komiteja ir Eiropas Savienības dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu vadītāju un Eiropas Revīzijas palātas vadītāja autonoma un neatkarīga apvienība.

Eiropas Savienības Kontaktu komiteja izveidota, lai sniegtu ieguldījumu Eiropas Savienības finanšu vadības un labas pārvaldības pilnveidošanā, un tās sanāksmes notiek reizi gadā. Sanāksmē izskatāmo jautājumu sagatavošanu veic sakaru koordinatori, kuru tikšanās notiek divas reizes gadā.

Eiropas Savienības Kontaktu komiteja ir izveidojusi un apstiprinājusi septiņas darba grupas, divās no tām 2006. gadā darbojās arī Valsts kontroles pārstāvji:

  • pievienotās vērtības nodokļa revīziju darba grupas sanāksmēs, jo 2007. gadā Valsts kontrole plāno veikt revīziju ar pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmju (atvieglojumu) administrēšanu. Dalība darba grupā ļauj izvērtēt citu valstu labāko praksi pasākumos, kas vērsti pret pievienotās vērtības nodokļa krāpšanu
  • darba grupas par Nacionālo ziņojumu par Eiropas Savienības līdzekļu finanšu vadības sistēmu sagatavošanu sanāksmē, lai apgūtu citu valstu pieredzi Eiropas Savienības līdzekļu kontroles mehānisma novērtēšanā, ziņojuma sagatavošanā un diskutētu par Eiropas Savienības institūciju sadarbību ar valstu augstākajām revīzijas iestādēm. 2006. gadā darba grupa izstrādāja anketu par Kopējās lauksaimniecības politikas sistēmu un Valsts kontrole sadarbībā ar Zemkopības ministriju sagatavoja informāciju par Kopējās lauksaimniecības politikas administrēšanu Latvijā.

2006. gadā Eiropas Savienības Kontaktu komitejas ikgadējā sanāksme norisinājās Varšavā, Polijā, un viens no būtiskākajiem darba kārtības jautājumiem bija Eiropas Savienības fondu izmantošanas kontroles mehānisma uzlabošana. Tika diskutēts par sadarbību starp dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm un Eiropas Revīzijas palātu, kā Eiropas Revīzijas palāta izmanto dalībvalstu revidentu darbu, lai novērstu revidentu darba dublēšanos. Sanāksmē tika ierosināts izveidot darba grupu, kas izstrādātu revīzijas standartus, metodoloģiju un revīzijas kritērijus Eiropas Savienības fondu revīzijām.

Baltijas un Ziemeļvalstu augstāko revīzijas iestāžu sadarbība

Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem 2006. gadā starptautiskās sadarbības ietvaros Valsts kontrolei bija ikgadējās Baltijas valstu un Ziemeļvalstu augstāko revīzijas institūciju pārstāvju tikšanās organizēšana. Šo tikšanos galvenais mērķis – informācijas apmaiņa par aktualitātēm un attīstības tendencēm augstākajās revīzijas institūcijās, kā arī sadarbības veicināšana starp Baltijas valstu un Ziemeļvalstu augstākajām revīzijas institūcijām.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu augstāko revīzijas institūciju pārstāvju tikšanās 2006. gada 7. un 8. septembrī notika Jūrmalā, un tajā piedalījās pārstāvji no astoņām valstīm: Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas un Zviedrijas.

Šajā tikšanās reizē prezentācijas un diskusijas tika veltītas četrām tēmām:

  • pašvaldību finanšu pārskatu revīzijas;
  • revīziju kvalitātes kontroles sistēmas;
  • konsolidētā finanšu pārskata revīzijas;
  • augstāko revīzijas institūciju rezultatīvie rādītāji.

Tikšanās laikā valstu pārstāvji pārrunāja arī būtiskākās izmaiņas katras institūcijas darbā kopš iepriekšējās tikšanās, kas 2005. gadā norisinājās Gdaņskā, Polijā.

Pagājušajā gadā sadarbība ar tuvākajām kaimiņvalstīm tika izvērsta divpusēju projektu īstenošanas veidā un organizējot tikšanās. 2006. gadā Baltijas valstu sadarbības ietvaros Valsts kontroles pārstāvji devās divās vizītēs uz Lietuvas Valsts kontroli:

  • 2006. gada aprīlī notika Valsts kontroles divpusēja tikšanās ar Lietuvas Valsts kontroles kolēģiem, un tās mērķis bija dalīties pieredzē tādās jomās kā revīziju kvalitātes kontroles sistēma, augstāko revīzijas iestāžu rezultatīvo rādītāju sistēma un revīzijas personāla attīstības jautājumi;
  • 2006. gada oktobrī Valsts kontroles pārstāvji piedalījās Lietuvas Valsts kontroles organizētajā Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu, parlamentāro revīzijas komisiju un Finanšu ministriju pārstāvju apspriedē. Tikšanās mērķis bija dalīties savā pieredzē un labākajā praksē šo institūciju lomas stiprināšanā un sadarbības veicināšanā, lai nodrošinātu efektīvāku atskaitīšanās procesu par valsts resursu izlietojumu. 

Savukārt sadarbības ar Ziemeļvalstīm ietvaros 2006. gada maijā Valsts kontrolē viesojās Zviedrijas Valsts kontroles pārstāvji, lai pārrunātu jautājumus, kas skar darba organizāciju, personālvadību un revīzijas procesu Valsts kontrolē.

Sadarbība ar citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm

Valsts kontrole veido aktīvu starptautisko sadarbību, stiprinot un pilnveidojot pastāvīgu divpusēju sadarbību arī ar citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm – 2006. gadā notika vairākas vizītes ārvalstīs un citu valstu kolēģi tika uzņemti Valsts kontrolē:

  • 2006. gada janvārī Valsts kontrolē viesojās Azerbaidžānas Revīzijas palātas pārstāvji, lai iepazītos ar Valsts kontroles darbu, revīzijas procesu, revīzijas metodoloģiju, kā arī ar Valsts kontroles iekšējās darbības nodrošināšanas procesiem;
  • 2006. gada maijā Valsts kontrolē viesojās Eiropas Savienības fondu administrēšanā iesaistīto institūciju pārstāvji no Bulgārijas, lai iepazītos ar ārējā revidenta lomu Eiropas Savienības struktūrfondu revīzijās;
  • 2006. gada augustā valsts kontroliere devās vizītē uz Krievijas Federācijas Revīzijas palātu. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistās ar budžeta revīziju organizēšanas un veikšanas problēmām, informācijas tehnoloģiju izmantošanu revīzijas darbā, kā arī iestādes darba vadīšanu, personāla vadības politiku, sabiedrības informēšanu un sadarbību ar citām valsts institūcijām. Vizītes laikā tika parakstīts arī saprašanās memorands par Krievijas Federācijas Revīzijas palātas un Latvijas Republikas Valsts kontroles sadarbību, kura galvenais mērķis ir abu augstāko revīzijas iestāžu sadarbības efektivitātes paaugstināšana. Tika panākta arī vienošanās par kopīgas revīzijas veikšanu 2007. gadā par Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas un muitas punktu darbību, lai novērtētu darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, robežpunktu caurlaidību, kā arī resursu izmantošanas efektivitāti;
  • 2006. gada oktobrī Krievijas Federācijas Revīzijas palātas pārstāvji viesojās Valsts kontrolē, lai iepazītos ar Valsts kontroles pieredzi personāla vadības un attīstības jautājumos;
  • 2006. gada oktobrī valsts kontroliere devās vizītē uz Moldovas Republikas Revīzijas palātu. Vizītes laikā tika apspriesti jautājumi, kas saistās ar valsts budžeta veidošanas un izpildes kontroli, informācijas tehnoloģiju izmantošanu revīzijas darbā, sadarbību ar parlamentu un citām valsts institūcijām, kā arī citi jautājumi saistībā ar augstāko kontrolējošo institūciju darba organizāciju. Kišiņevā tika parakstīta vienošanās par Moldovas Republikas Revīzijas palātas un Latvijas Republikas Valsts kontroles sadarbību, kuras galvenais mērķis ir abu augstāko revīzijas iestāžu sadarbības veicināšana.

Sadarbība ar NATO Starptautisko Auditoru padomi

NATO Starptautiskā Auditoru padome (turpmāk – Padome) ir neatkarīga institūcija, kuras kompetencē ir dažādu NATO struktūrvienību pārskatu revīzija, kā arī šo struktūrvienību darbības finansiālo aspektu lietderības un efektivitātes pārbaude. Vienlaikus Padome veic arī NATO Drošības investīciju programmas izdevumu revīziju. Padomes pamatuzdevums ir sniegt pārliecību Ziemeļatlantijas padomei un dalībvalstu valdībām par to, ka NATO kopējie līdzekļi, kurus veido dalībvalstu iemaksas, ir pareizi izlietoti.

2006. gada jūnijā Padomes pārstāvji viesojās Latvijā un iepazīstināja Valsts kontroles darbiniekus ar savu darbu. Vizītes laikā tika pārrunāta Valsts kontroles loma un darbības principi, kā arī revīziju pieeja, veicot revīzijas Aizsardzības ministrijā.

Dalība starptautiskās konferencēs un semināros

Pagājušā gada laikā Valsts kontroles darbinieki piedalījās vairākās konferencēs un semināros, ne tikai lai iepazītos ar citu valstu pieredzi, bet arī, lai sniegtu prezentācijas un dalītos pieredzē ar Valsts kontroles paveikto finanšu vadības sistēmas stiprināšanā:

  • 2006. gada janvārī valsts kontroliere kopā ar Valsts kancelejas pārstāvjiem piedalījās starptautiskā konferencē “Valsts pārvaldes attīstība – pieredze, izaicinājumi un riski?” Rumānijā, kurā Latvijas pārstāvji dalībniekus iepazīstināja ar labo praksi valsts pārvaldes stiprināšanā un attīstīšanā. Valsts kontroliere konferencē informēja par Latvijas pieredzi, veicot budžeta reformas un ieviešot efektīvu, uz programmām pamatotu valsts budžeta veidošanu;
  • 2006. gada aprīlī valsts kontroliere piedalījās starptautiskā konferencē “Augstāko finanšu kontroles iestāžu loma valsts finanšu resursu vadības caurskatāmības un efektivitātes nodrošināšanā”, kas notika Astanā, Kazahstānā. Konferencē valsts kontroliere uzstājās ar runu par augstāko kontrolējošo institūciju izaicinājumiem un attīstību pasaules sabiedrībā;
  • 2006. gada septembrī valsts kontroliere apmeklēja Ukrainu, lai piedalītos starptautiskā konferencē par korupcijas un krāpšanas novēršanu, kā arī augstākās revīzijas iestādes lomu korupcijas novēršanā un apkarošanā. Valsts kontroliere uzstājās ar runu par Latvijas Valsts kontroles pieredzi un izmantojamiem līdzekļiem korupcijas un krāpšanas novēršanā, uzsverot sadarbības nepieciešamību starp Valsts kontroli, revidējamām vienībām, parlamentu un masu saziņas līdzekļiem;
  • 2006. gada novembrī valsts kontroliere Budapeštā, Ungārijā, piedalījās seminārā un iesaistījās diskusijā par fiskālo ietvaru un budžeta sistēmām.

 

 

Starptautisko projektu ieviešana Valsts kontrolē

2006. gadā beidzās divu projektu īstenošana, kuros Valsts kontroles partneri bija Lielbritānijas Valsts kontrole un Nīderlandes Valsts kontrole.

Divpusējais projekts ar Nīderlandes Valsts kontroli

2006. gada martā tika pabeigts Valsts kontroles divpusējais projekts ieņēmumu revīzijas jomā kopā ar Nīderlandes Valsts kontroli, kas aizsākās 2005. gada jūnijā. Projekts ir uzlabojis Valsts kontroles revidentu spēju veikt ieņēmumu finanšu un likumības revīzijas Latvijā, kā arī tika pilnveidota ieņēmumu revīzijas metodoloģija un revīzijas pieeja. Projekta ietvaros tika saņemta arī praktiska palīdzība pirmajā nodokļu ieņēmumu pilotrevīzijā.

Phare programmas finansētais mērķsadarbības projekts

2006. gada septembrī tika pabeigts Valsts kontroles Phare programmas finansētais mērķsadarbības projekts „Publisko līdzekļu ārējā revīzija”, kurā bija iesaistīta Valsts kontrole, Lielbritānijas Valsts kontrole un Nīderlandes Valsts kontrole.

Projekta gaitā, kurš aizsākās 2005. gadā, lielākā uzmanība tika pievērsta divām prioritātēm: Valsts kontroles struktūras reorganizācijai un darba samaksas un amata kategoriju sistēmas pārskatīšanai. Projekta izpildes galarezultātā ir pilnveidota individuālo uzdevumu noteikšana, darba izpildes vērtēšanas sistēma, cilvēkresursu stratēģija un darbinieku atlases sistēma.

Ir sasniegti arī izvirzītie mērķi revīzijas personāla zināšanu pilnveidošanai šādās jomās: revīzijas metodoloģija, Eiropas Savienības fondu revīzija un informācijas tehnoloģiju izmantošana revīzijas darbā. Darbinieki ir papildinājuši zināšanas par lietderības revīzijas ziņojumu sagatavošanu, par krāpšanas un korupcijas ierobežošanu, par stratēģisko revīziju tēmu izvēli un plānošanu, kā arī par Valsts kontroles rezultatīvo rādītāju izstrādi un revīziju kvalitātes kontroles sistēmas izstrādi. 2006. gadā notika vairākas ekspertu vizītes, kurās tika sniegtas konsultācijas arī sešu likumības revīziju veikšanā un revīzijas ziņojuma sagatavošanā.

Projekta gaitā tika pilnveidota Valsts kontroles sadarbība ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, uzlabojot ziņošanas par revīzijas ieteikumu ieviešanu sistēmu.

Vienlaikus, lai neapstātos pie sasniegtā un turpinātu uzsākto progresu, ir sākta divu jaunu projektu ieviešanas sagatavošana Valsts kontrolē.

2006. gada decembrī tika parakstīts neliela apjoma mērķsadarbības projekta līgums ar Lielbritānijas Valsts kontroli. Projekta mērķis ir revīzijas darba efektivitātes uzlabošana, izmantojot informācijas tehnoloģijas revīziju jomā.

2006. gada nogalē tika izvēlēts projekta izpildītājs arī otram mērķsadarbības projektam „Eiropas Savienības un valsts budžeta finanšu aizsardzība,” un tā ir Lielbritānijas Valsts kontrole. Projekta galvenie mērķi ir izstrādāt un ieviest kvalitātes vadības sistēmu Valsts kontrolē, kā arī pilnveidot Valsts kontroles darbinieku zināšanas specializētu finanšu un lietderības revīziju veikšanā.

 

Prioritārie darbības virzieni nākamajā gadā

 

2007. gadā Valsts kontrole turpina uzsākto Stratēģiskās attīstības plāna īstenošanu. Svarīgākais uzdevums ir tālāk pilnveidot revīzijas darbu. Tā īstenošanai tiks uzsākta kvalitātes vadības sistēmas ieviešana Valsts kontrolē; tiks turpināta nozaru analīžu izstrāde sabiedrībai svarīgās jomās – valsts aizsardzībā, izglītībā un sportā, veselības aprūpē, ārlietās, finansēs, lauksaimniecībā, transportā, reģionālajā attīstībā, kā arī pašvaldībās; tiks veicināta komunikācijas uzlabošana ar revidējamām vienībām, kā arī tiks turpināta revīziju kvalitātes kontrole.

2007. gadā Valsts kontrole plāno piedalīties kopā ar citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm paralēlās revīzijās – kopā ar Ungāriju, Vāciju, Krieviju, Slovēniju revīzijā par uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu administrēšanu; kopā ar Vāciju, Lietuvu, Krieviju, Šveici un Kipru revīzijā par pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmju (atvieglojumu) administrēšanu, kā arī kopā ar Krieviju – revīzijā par valsts institūciju darbību, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas – Krievijas robežkontroles punktos.

Valsts kontrole 2007. gadā veiks apjomīgas revīzijas, izvērtējot tagadējo izglītības sistēmu – vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības efektivitāti, kā arī tiks pabeigta revīzija par atalgojumu sistēmas izvērtējumu valsts pārvaldes iestādēs.

Valsts kontrole turpinās uzsākto darbu personāla atlases un darbinieku profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas jomā un pilnveidos darbinieku vērtēšanas sistēmu, lai tā nodrošinātu iespēju identificēt revidentus ar nepieciešamo kvalifikāciju, kas ir īpaši svarīgi, veidojot revīzijas grupu.

2007. gadā tiks uzsākta divu jaunu projektu ieviešana – Phare programmas finansētais mērķsadarbības (Twinning) projekts „Eiropas Savienības un valsts budžeta finanšu aizsardzība”, kura ietvaros izstrādās un ieviesīs kvalitātes vadības sistēmu Valsts kontrolē un pilnveidos darbinieku zināšanas finanšu un lietderības revīziju veikšanā, un Phare programmas finansētais neliela apjoma mērķsadarbības (Twinning Light) projekts „Informācijas tehnoloģiju paņēmienu izmantošana revīzijā”. Šā projekta mērķis ir uzlabot revīziju darba efektivitāti, revīziju darbā izmantojot informācijas tehnoloģijas.

2007. gada rudenī Valsts kontrole plāno pārcelties uz jaunām, darbam piemērotām telpām un jaunā Valsts kontroles adrese būs Skanstes ielā 13.

 

Pielikumi

 

1. pielikums. Valsts kontroles budžets

Valsts-kontroles-budzets_2006

 

2. pielikums. Valsts kontrolē 2006. gadā veiktie auditi

Veiktie_auditi_2006

 

3. pielikums. Zvērināta revidenta atzinums par Valsts kontroles 2006. gada finanšu pārskatu

neatkarigu_revid_zinojums_mazs_2006