Gada pārskats – 2007

 

Valsts kontrolieres priekšvārds

 

Godātie lasītāji!

2007.gadā paveiktais un tā rezultāti liecina, ka Valsts kontrole kā konstitucionāla institūcija, kuru veido profesionāla un atbildīga darbinieku komanda, ir strādājusi efektīvi, atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un misijai, saglabājot un vairojot sabiedrības uzticību.

Valsts kontrolei ir augsti labas pārvaldības, neatkarīguma un atklātības standarti, kuri tiek nepārtraukti uzlaboti, un tā vienmēr tiecas strādāt kā profesionāla un sakārtota paraugorganizācija citām valsts institūcijām.

Kopumā ikvienas revīzijas rezultāti 2007.gadā ir ietekmējuši politisko, sabiedrības un mediju dienas kārtību, Valsts kontroles konstatējumus izvirzot par svarīgākajām aktualitātēm. Valsts kontrolei ir izdevies veikt revīzijas plašā tēmu lokā, kas valstī ir raisījušas diskusijas par nepieciešamajām pārmaiņām, lai uzlabotu situāciju attiecīgajās valsts atbildības sfērās. Pieaugošie revīziju apjomi ļauj cerēt, ka nākamajā gadā Valsts kontrole spēs aptvert vēl plašāku revidējamo vienību loku un sniegt vēl efektīvāku ieguldījumu publisko līdzekļu kontroles nodrošināšanā, spējot paaugstināt kapacitāti valsts resursu izlietošanas uzraudzībā.

Šajā gada pārskatā, kā arī mūsu interneta mājaslapā ikviens var detalizēti iepazīties ar visām 2007. gadā veiktajām revīzijām, taču es vēlos izcelt divas, kas, manuprāt, bijušas īpaši nozīmīgas.

Pirmkārt, tā ir vispārējās izglītības sistēmas revīzija, kur Valsts kontrole konstatēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija nespēj nodrošināt vienu no savām pamatfunkcijām – vispārējās izglītības iegūšanas atbilstību normatīvajiem aktiem un izvirzītajiem mērķiem, nenodrošinot arī kvalitatīvu izglītības politikas īstenošanu. Valsts kontrole identificēja daudz sistēmisku nesakārtotību
un aktualizēja valstiski nozīmīgu problēmjautājumu, aicinot uzsākt diskusiju par nepieciešamajām izmaiņām, kas jāveic pēc iespējas ātrāk.

Otrkārt, vēlos izcelt revīziju, kuru Valsts kontrole veica sadarbībā ar Krievijas Revīzijas palātu, pārbaudot robežkontroles institūciju darbības likumību, kas atbild par kravu pārvadājumiem uz Latvijas–Krievijas robežas, kur abas revīzijas iestādes kopīgi secināja, ka atbildīgās robežkontroles institūcijas nestrādā saskaņoti, tāpēc darbība uz robežas netiek organizēta atbilstoši normatīvajiem aktiem un tā, lai veicinātu Latvijas ekonomisko interešu ievērošanu, kas ir valstiski svarīgs uzdevums.

Līdztekus finanšu revīzijām Valsts kontrole arvien vairāk uzmanības velta finanšu līdzekļu lietderīgai izmantošanai. Sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka tās maksātā nodokļu nauda tiek tērēta gan likumīgi, gan efektīvi, tā, lai nodrošinātu valstī visas nepieciešamās vajadzības.

2007.gads parādīja, ka pēc Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem sekojošās aktīvās diskusijas, kurās iesaistījās gan amatpersonas, gan plašs sabiedrības pārstāvju loks, palīdzēja būtiski uzlabot situāciju valsts un pašvaldības mantas un finanšu līdzekļu apsaimniekošanā.
Tas ir īpaši svarīgi situācijā, kad valdība ir deklarējusi darbu taupības režīmā, kas nozīmē nelietderīgu tēriņu izskaušanu. Šajā procesā Valsts kontrolei ir īpaši svarīga loma, un mēs savu darbu turpinām neatlaidīgi, profesionāli un atbildīgi.

Latvijas Republikas valsts kontroliere
Inguna Sudraba

 

Institūcijas raksturojums

 

Valsts kontroles misija, vīzija, vērtības un uzdevumi

Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde, būtiska finanšu sistēmas sastāvdaļa, kas darbojas sabiedrības interesēs, nodrošinot uzraudzību valsts un pašvaldību līdzekļu lietderīgai un efektīvai izmantošanai.

Valsts kontrole ir viena no sešām konstitucionālajām valsts varas iestādēm Latvijā un ir pakļauta vienīgi likumam.

Misija
Sekmēt:
* efektīvu un likumīgu sabiedrisko līdzekļu (nodokļu maksātāju naudas) izlietojumu;
* finanšu pārvaldības attīstību un atbildību par izlietotajiem līdzekļiem;
* godīgu un caurskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu publiskajā sektorā.

Vīzija
Palīdzēt valstij gudri pārvaldīt un izlietot resursus.

Valsts kontroles vērtības
Atbildība, atklātība un attīstība.

Uzdevumi
Valsts kontrole ar savu rīcību:
* sekmē finanšu kontroles sistēmas attīstību valstī;
* sekmē likumu ievērošanu;
* mazina kļūdu un pārkāpumu risku;
* sekmē iekšējā audita attīstību un iekšējo revīzijas dienestu atbildības palielināšanos;
* sekmē iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu;
* veicina likumu un citu normatīvo dokumentu pilnveidošanu, pamatojoties uz revīzijās izdarītajiem secinājumiem.

Lai nodrošinātu noteikto uzdevumu izpildi, Valsts kontrole atbilstoši Valsts kontroles likumam:
* katru gadu sniedz Saeimai atzinumu par finanšu ministra iesniegto saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli);
* katru gadu sniedz atzinumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu gada pārskatu sastādīšanas pareizību;
* iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam ziņojumu par finanšu revīzijām tajās revidējamās vienībās, kurām sniegti Valsts kontroles atzinumi ar piezīmēm, negatīvi atzinumi vai atteikts sniegt atzinumu; par visām Valsts kontroles veiktajām lietderības revīzijām; par īpaši svarīgiem un nozīmīgiem konstatējumiem;
* ziņo valsts iestādēm par konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbību, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem;
* sadarbojas savas kompetences ietvaros ar Eiropas Savienības institūcijām un citām starptautiskām organizācijām vai institūcijām.

 

Valsts kontroles tiesiskais regulējums un struktūra

Valsts kontroles tiesiskais statuss

Latvijas Republikas Satversmes 87.pants nosaka, ka Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde, savukārt 88.pants paredz, ka Valsts kontroles iekārtu un kompetences nosaka sevišķs likums.

Valsts kontroles darbību reglamentē:
* Valsts kontroles likums (pieņemts Saeimā 2002.gada 9.maijā, grozījumi: 2004.gada 9.decembrī un 2005.gada 22.jūnijā);
* Valsts kontroles nolikums (apstiprināts Valsts kontroles padomes sēdē 2005.gada 3.oktobrī, grozījumi: 2005.gada 19.decembrī, 2007.gada 12.februārī un 2007.gada 29.oktobrī).
Atbilstoši Valsts kontroles likumam Valsts kontrole pati nosaka revidējamo vienību, revīzijas laiku, veidu un uzdevumu.

Valsts kontroles tiesības

Atbilstoši Valsts kontroles likumam Valsts kontrolei ir tiesības saņemt Saeimā un Ministru kabinetā izskatāmo normatīvo aktu projektus un sniegt par tiem atzinumus, ja normatīvie akti var ietekmēt valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus vai paredzēt rīcību ar valsts mantu, kā arī Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirtajiem līdzekļiem.

Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, revīzijas departamenta sektora vadītājs un valsts kontroliera pilnvaroti darbinieki, ja tas ir nepieciešams Valsts kontroles uzdevuma veikšanai, var netraucēti apmeklēt iestādes un uzņēmumus (komercsabiedrības) neatkarīgi no to pakļautības un īpašuma piederības un pieprasīt visu nepieciešamo informāciju.

Pēc Valsts kontroles pieprasījuma, ja tas ir nepieciešams revīzijas veikšanai, bankām un citām kredītiestādēm ir pienākums Kredītiestāžu likumā noteiktajā apmērā un kārtībā sniegt Valsts kontrolei tās pieprasītās ziņas par revidējamo vienību kontiem un veiktajiem darījumiem.

Valsts kontroles struktūra

Valsts kontroles sastāvā ir valsts kontrolieris, Valsts kontroles padome, revīzijas departamenti un atbalsta struktūrvienības.

Valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem, savukārt Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem.

Valsts kontrolieris ir Valsts kontroles padomes priekšsēdētājs. Valsts kontrolieris ieceļ amatā Valsts kontroles revīzijas departamentu direktorus, revīzijas departamentu sektoru vadītājus, nosaka Valsts kontrolē lietojamos revīziju standartus atbilstoši Latvijas Republikā atzītajiem starptautiskajiem standartiem, revīziju metodoloģiju un prasības revīziju kvalitātes kontrolei, kā arī atbild par iekšējās kontroles un iekšējā audita sistēmas izveidošanu.

Valsts kontroles padome apstiprina nolikumu un citus Valsts kontroles iekšējo darbību reglamentējošos normatīvos aktus, revīziju gada plānu un stratēģiskās attīstības plānu, lemj par revīziju jomu sadali starp departamentiem, kā arī par revīziju ziņojumiem, par kuriem nav pieņemts revīzijas departamenta lēmums.

Revīzijas departamentu direktori pārbauda un apstiprina revīziju rezultātus, revīziju ziņojumus un atzinumus.

Atbalsta struktūrvienību vadītāji nodrošina iestādes pamatfunkciju efektīvu veikšanu.

Valsts kontroles revidenti ir Valsts kontroles darbinieki, kas veic revīzijas un sagatavo revīzijas ziņojumus un atzinumus, sniedz ieteikumus, kas izriet no revīzijā konstatētā un secinātā, un nodrošina revīzijas ieteikumu ieviešanas uzraudzību.

1.attēls. Valsts kontroles struktūra

2007.gadā Valsts kontroles struktūra nav mainījusies. Valsts kontrole pastiprinātu uzmanību velta revīzijas departamentu attīstībai un kapacitātes paaugstināšanai, tāpēc revīzijas departamentu sastāvā šajā gadā ir izveidotas valsts revidentu – juristu štata vietas. Tas ļauj revīzijas procesa laikā revidentiem regulāri saņemt juridiska rakstura konsultācijas.

Pārskata gadā darba pienākumus pildīt uzsāka trīs jauni Valsts kontroles padomes locekļi.

 

Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plāna īstenošana

 

Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plāna 2006.-2009.gadam galvenie virzieni

Valsts kontroles attīstības virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus nosaka 2006.gadā apstiprinātais Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plāns 2006.-2009.gadam (turpmāk – Stratēģiskās attīstības plāns). Stratēģiskās attīstības plāna mērķu un rezultātu sasniegšanai detalizētus izpildāmos uzdevumus, atbildīgos par uzdevumu izpildi un izpildes termiņus nosaka Stratēģiskās attīstības plāna ieviešanas pasākumu plāns.

Stratēģiskās attīstības plānā tika noteikti trīs galvenie stratēģiskās attīstības virzieni:
* Valsts kontroles kā ārējā revidenta lomas stiprināšana;
* Valsts kontroles attīstības ilgtspējas nodrošināšana;
* Valsts kontroles resursu plānošana un vadība.

Katram attīstības virzienam ir noteikti apakšvirzieni un atbilstoši mērķi, savukārt mērķa īstenošanai – sasniedzamie rezultāti.

Katru ceturksni Valsts kontrole sagatavo pārskatu par Stratēģiskās attīstības plāna rezultātu sasniegšanas pakāpi. 2007.gada oktobrī tika veikts Stratēģiskās attīstības plāna izpildes novērtējums par visu pagājušā pusotra gada posmu.

Valsts kontrole pusotra gada laikā ir strauji attīstījusies un lielākā daļa Stratēģiskās attīstības plānā iekļauto mērķu un rezultātu ir sasniegti. Kopš Stratēģiskās attīstības plāna izstrādes Valsts kontrolē ir notikušas būtiskas pārmaiņas – ir pilnveidoti un izstrādāti jauni procesu apraksti un izstrādāta revīzijas metodoloģija, kas precīzi nosaka darbības procedūras un atbildīgos, daudzi Stratēģiskās attīstības plāna izstrādes laikā svarīgi attīstības uzdevumi ir kļuvuši par Valsts kontroles ikdienas darbiem. 2007. gadā Stratēģiskās attīstības plāns tika aktualizēts, tika izvirzīti jauni mērķi un sasniedzamie rezultāti, kas vērsti uz valsts augstākās kontrolējošās institūcijas attīstību un darba kvalitātes pilnveidošanu.

Valsts kontroles Stratēģiskās attīstības plāna 2006.-2009.gadam izpildes gaita

Valsts kontrole kā augstvērtīgs ārējais revidents

Ilgtermiņa stratēģiskie mērķi

Valsts kontroles kā ārējā revidenta lomas stiprināšanai ir noteikti vairāki ilgtermiņa stratēģiskie mērķi: Valsts kontroles revīzijas darbs tiek veikts atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem; Valsts kontrolē ir ieviesta kvalitātes vadības sistēma; sabiedrība, politiķi un revidējamās vienības atzīst, ka Valsts kontroles darbība ir profesionāla, objektīva un taisnīga; Valsts kontroles revīziju ieteikumi ir vērsti uz valsts pārvaldes iestāžu darbības būtisku efektivitātes uzlabošanu
un budžeta līdzekļu caurskatāmību; Valsts kontrole veic pastāvīgu un efektīvu sadarbību ar revidējamām vienībām.

2007.gadā paveiktais

* revīziju metodoloģija
2007.gadā Valsts kontrole turpināja attīstīt, pilnveidot un papildināt iepriekšējos gados izstrādāto un apstiprināto revīziju metodoloģiju.

Ņemot vērā Latvijas Republikā atzītos Starptautiskos revīzijas standartus un praktiskajā revīziju darbā iegūto pieredzi, 2007.gadā ir izstrādāta Likumības revīzijas rokasgrāmata, veidojot vienotu pieeju revīziju veikšanā. Pārskata gadā tika aktualizēta arī Finanšu revīzijas rokasgrāmata un precizētas likumības un finanšu revīzijas veikšanas kārtības, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu revīzijas metodikas uzlabošanu un tās atbilstību jaunākajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.

* kvalitātes vadības sistēma

2007.gadā Valsts kontrolē ir veikta esošās kvalitātes vadības situācijas analīze, noteikti nepieciešamie uzlabojumi un uzsākta kvalitātes vadības sistēmas rokasgrāmatas sagatavošana.

Revīzijas procesa kvalitātes vadība ir papildu stimuls tam, lai Valsts kontroles revidenti revīzijas veiktu atbilstoši revīzijas standartiem un ētikas normām. Revīzijas procesa kvalitātes vadību Valsts kontrole veic atbilstoši starptautisko revīzijas standartu Nr.1 „Kvalitātes kontroles standarts” un Nr.220 „Revīzijas darba kvalitātes kontrole” prasībām.

Revīzijas procesa kvalitātes vadība ietver kvalitātes veicināšanas pasākumus revīzijas procesa laikā, revīzijas darba kvalitātes kontroles pasākumus, ko visos revīzijas posmos regulāri veic sektoru vadītāji un departamentu direktori, kā arī slēgtu revīziju kvalitātes kontroli.

Kvalitātes veicināšanas pasākumu laikā revīzijas grupai ir iespēja saņemt konsultācijas un pilnveidot darbu revīzijas veikšanas laikā, bet pabeigtu revīziju darba dokumentu izvērtēšana ļauj novērtēt revīzijas darba organizāciju, konstatēt nepieciešamos uzlabojumus metodikā un identificēt labāko praksi.

Slēgtu revīziju kvalitātes kontrolē ir iesaistīti gan par revīzijas metodoloģiju atbildīgie darbinieki, gan revīzijas departamentu darbinieki, kā rezultātā tiek veicināta pieredzes apmaiņa starp revīzijas departamentiem.

2007.gada oktobrī tika organizēti pieredzes apmaiņas semināri atbilstoši kvalitātes veicināšanas pasākumu un kvalitātes kontroles laikā izdarītajiem secinājumiem par labākās prakses piemēriem un konstatētajiem riskiem. Semināri tika organizēti pirms revīziju plānošanas posma ar mērķi veicināt efektīvu resursu izmantošanu un nepieciešamo metodikas uzlabojumu ieviešanu nākamo revīziju plānošanā.

* nozaru analīzes

Atbilstoši revidējamo nozaru analīzē konstatētajām problēmām un riskiem revidenti ir sagatavojuši priekšlikumus nākamā – 2008.gada – revīziju prioritātēm. Nozaru analīžu izstrāde nodrošina to, ka veiktās revīzijas ir ar augstu pievienoto vērtību, jo revīziju tēmu izvēle pamatojas uz jau iepriekš nozarēs konstatētajām problēmām un iespējamiem riskiem.

2007.gadā Valsts kontroles darbinieki turpināja veikt nozaru analīzes, kuru izstrādes laikā tika iegūta detalizēta informācija par nozares tiesisko regulējumu, administratīvo vadību, darbības un finanšu rādītājiem un tika identificēti iespējamie riski. Pārskata posmā tika izstrādāta Valsts aizsardzības, Veselības nozares un Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu analīze.

* sadarbība ar sabiedrību, nozaru speciālistiem un revidējamām vienībām

Veicot sarežģītas revīzijas, kuru laikā rodas specifiski, ar konkrētajām nozarēm saistīti jautājumi, Valsts kontrole pieaicina nozaru speciālistus, sadarbojoties ar profesionālajām asociācijām, sabiedriskajām un nevalstiskajām organizācijām, kā arī dažādu profesiju pārstāvjiem, kas dod ievērojamu pienesumu Valsts kontroles augstu darba rezultātu sasniegšanai. Tā, piemēram, veicot revīziju par vispārējās izglītības sistēmas realizāciju, tika pieaicināti izglītības sistēmas darbinieki un ar izglītības sistēmu saistīti speciālisti, vairākās skolās tika veikta hospitācija un
skolēnu anketēšana.

Revīzijas par preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas – Krievijas robežkontroles punktos laikā tika organizēta veiksmīga sadarbība ar Krievijas Revīzijas palātu, uzklausīti nozares speciālisti un dažādu asociāciju pārstāvji, kas ļāva revidentiem labāk izprast konkrētās jomas problēmas un iespējamos risinājumus to novēršanai.

Valsts kontroles centienus novērst neefektīvu valsts pārvaldi un nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu lielā mērā ietekmē sadarbība ar revidējamām vienībām. Sabiedrības un revidējamo vienību atbalsts un atsaucība ļauj Valsts kontrolei aktīvāk atklāt pārkāpumus un konsekventāk strādāt valsts pārvaldes efektivitātes veicināšanas virzienā.

Valsts kontrole pārskata gadā lielu uzmanību pievērsa informācijas apmaiņai ar revidējamām vienībām, īpaši pēc revīzijas noslēguma – revīzijas ieteikumu ieviešanas uzraudzības laikā. Tika sekots līdzi tam, kā revidējamās vienībās atbilstoši noteiktajam laika grafikam ievieš revīzijas ieteikumus. Revīzijas departamentu vadība nodrošināja un veicināja informācijas apmaiņu ar revidējamām vienībām arī citos revīzijas posmos, kā arī informēja par Valsts kontroles revīziju
prioritātēm. Revidējamās vienības arvien vairāk uztver Valsts kontroles revīziju darbu kā atbalstu institūciju darbības pilnveidošanai.

Valsts kontroles attīstības ilgtspējas nodrošināšana

Ilgtermiņa stratēģiskie mērķi

Valsts kontroles attīstības nodrošināšanai ir izvirzīti šādi ilgtermiņa stratēģiskie mērķi: regulāra Valsts kontroles stratēģisko attīstības mērķu aktualizēšana; Valsts kontroles kvalitatīvo un kvantitatīvo rezultatīvo rādītāju noteikšana, kas ļautu novērtēt sasniegtos rezultātus un salīdzināt tos ar citu valstu augstāko revīzijas iestāžu darbības rezultātiem; pilnveidot Valsts kontroles iekšējo komunikāciju, veicinot darbinieku dalību un stimulējot ieguldījumu struktūrvienību darba uzlabošanā un revīziju darba pilnveidošanā.

2007.gadā paveiktais

* Valsts kontroles stratēģiskās attīstības mērķi

2007.gada decembrī tika aktualizēts Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plāns 2006.-2009.gadam. Plānā tika precizēti noteiktie attīstības virzieni un izvirzīti jauni mērķi un sasniedzamie rezultāti. Aktualizētais Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plāns ir vērsts uz institūcijas darba kvalitātes pilnveidošanu un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu. Pastiprināta uzmanība tika veltīta revīziju darba pilnveidošanai, nosakot, ka revīzijas ieteikumiem jābūt tādiem, kas pilnveido finanšu pārvaldību un budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti, konstatētajiem pārkāpumiem, kur tas iespējams, jābūt novērtētiem finansiālā izteiksmē. Aktualizētajā Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plānā paredzēts turpināt cilvēkresursu vadības pilnveidošanu, lai sekmētu darbinieku profesionalitāti un motivāciju un nodrošinātu efektīvu jauno darbinieku atlasi, kā arī plānots pilnveidot informācijas tehnoloģiju pārvaldību, lai revīzijas darbs tiktu nodrošināts ar moderniem informācijas tehnoloģiju rīkiem.

* uzraudzīta rezultatīvo rādītāju izpilde

Valsts kontroles rezultatīvie rādītāji ir iekļauti Stratēģiskās attīstības plānā, tā ļaujot novērtēt izvirzīto mērķu un rezultātu sasniegšanas pakāpi. Rezultatīvo rādītāju uzdevums ir veicināt Valsts kontroles darbības orientāciju uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, un tiem ir gan kvantitatīvs, gan kvalitatīvs raksturs.

Valsts kontroles rezultatīvie rādītāji pēc to mērķauditorijas ir iedalāmi divās grupās. Rezultatīvie rādītāji iekšējai lietošanai – revidentu darba laika patēriņa īpatsvars, revīziju darbam izlietoto resursu īpatsvars, revīziju pabeigšanas plānotajos termiņos īpatsvars, atbilstoši novērtētu kvalificētu darbinieku īpatsvars – šie rādītāji ļauj Valsts kontroles vadībai iegūt papildu informāciju par iestādes darbību un veicina savlaicīgu lēmumu pieņemšanu. Rezultatīvie rādītāji ārējai lietošanai sniedz informāciju par Valsts kontroles darbības rezultātiem – valsts budžetā ietaupīto finanšu līdzekļu apjomu, papildu ieguldījumu valsts pārvaldes un finanšu sistēmā, revidējamās vienībās ieviesto ieteikumu īpatsvaru, Saeimas vērtējumu par Valsts kontroles darbu, sagatavoto revīzijas atzinumu un ziņojumu skaitu. Sešu rādītāju izpilde tika vērtēta 2007.gadā, pārējie rādītāji tiks vērtēti 2008. un 2009.gadā, kad būs uzkrāts pietiekams analīzei nepieciešamo datu apjoms.

* veikti pasākumi iekšējās komunikācijas pilnveidošanai

Lai akcentētu stratēģisko mērķu nozīmi, Valsts kontroles darbinieku individuālie mērķi ir saistīti ar Valsts kontroles stratēģiskajiem mērķiem, tā nodrošinot katra darbinieka atbildību par kopējo mērķu sasniegšanu. Lai sekmētu revīzijas darba pilnveidošanu, īpaša nozīme ir veltīta revidentu labākās prakses pārņemšanai, organizējot pieredzes apmaiņas seminārus, kā arī iesaistot revidentus revīziju kvalitātes kontroles pasākumos.

Valsts kontroles resursu plānošana un vadīšana

Ilgtermiņa stratēģiskie mērķi

Lai nodrošinātu Valsts kontroles resursu plānošanu un vadību, Valsts kontrole ir izvirzījusi šādus ilgtermiņa stratēģiskās attīstības mērķus: Valsts kontroles cilvēkresursi tiek efektīvi izmantoti; Valsts kontrole spēj piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus; Valsts kontrolē ir nodrošināta augsta darba produktivitāte; Valsts kontrole ir nodrošināta ar nepieciešamām informācijas sistēmām, tehnoloģijām un metodiskajiem materiāliem.

2007.gadā paveiktais

* veikti pasākumi darbinieku profesionālai izaugsmei un attīstībai

Svarīgākais priekšnoteikums Valsts kontroles mērķu sasniegšanai ir izglītoti, profesionāli darbinieki.
Valsts kontrole sekmē savu darbinieku izglītības līmeņa paaugstināšanos un profesionalitātes pilnveidošanos.

91% no Valsts kontrolē strādājošiem 2007.gada 30.decembrī bija augstākā izglītība. Studijas augstākajās mācību iestādēs pārskata gadā turpināja vai uzsāka 46 darbinieki, kas ir par 31 darbinieku vairāk nekā iepriekšējā gadā un liecina, ka darbinieki ir motivēti paaugstināt savu kvalifikāciju.

2.attēls. Valsts kontroles darbinieku izglītības līmenis


Lai, organizējot revīziju darbu, visracionālāk izmantotu mācību iestādēs un praksē iegūtās revidentu zināšanas un prasmes, pārskata gadā Valsts kontrole izveidoja darbinieku uzkrātās darba pieredzes datu bāzi. Datu bāze nodrošina informāciju par darbinieku zināšanām, prasmēm un iemaņām, ar kurām darbinieki var savstarpēji dalīties, lai paaugstinātu Valsts kontroles darba efektivitāti un sekmētu revīziju grupu optimālu veidošanu.

Valsts kontrolē liela apjoma revīziju veikšanai tika veidotas starpdepartamentu revīzijas grupas, tā veicinot darbinieku pieredzes apmaiņu un komandas darba stiprināšanu.

Mācību vajadzības katram Valsts kontroles darbiniekam tiek apzinātas individuāli, tās apkopojot, Personāla daļa sagatavo mācību plānu nākamajam gadam.

Valsts kontrolē 2007.gadā notika mācības par 45 dažādām tēmām 9936 stundu apjomā. Mācības tika organizētas, lai celtu darbinieku kompetenci – revīzijas, grāmatvedības un vadības jomā, kā arī par informācijas tehnoloģiju, juridiskiem un komunikācijas jautājumiem. Daļa mācību bija ārējie pakalpojumi, bet daļu nodrošināja Valsts kontroles iekšējie mācību spēki.

Ārējie mācību spēki tika piesaistīti, lai organizētu mācības par starptautiskajiem revīzijas standartiem, grāmatvedības uzskaiti publiskajā sektorā un dažādiem juridiskiem jautājumiem, kopumā 27 mācību grupas (kopējais stundu skaits – 5521).

Iekšējie mācībspēki nodrošināja 18 dažādus mācību kursus (kopējais stundu skaits 4415), gan nodrošinot mācības jaunajam revīzijas personālam, gan organizējot pieredzes apmaiņas seminārus par dažādiem revīzijas, informācijas tehnoloģiju un komunikācijas jautājumiem.

Sadarbībā ar pārejas programmas finansēto projektu ekspertiem pārskata gadā Valsts kontroles darbiniekiem tika organizēts seminārs iemaņu pilnveidošanai iekšējiem mācībspēkiem. Seminārā tika sniegtas zināšanas par to, kā jāorganizē un jāvada mācību kursi, tā paplašinot Valsts kontroles iespējas organizēt dažāda veida darbinieku mācības un ietaupīt finanšu līdzekļus.

Valsts kontroles darbinieki kopumā mācībās 2007.gadā ir pavadījuši 11 296 stundas, viens darbinieks vidēji mācījies 62,7 stundas gadā. Darbinieku dalība mācībās Valsts kontrolei ir izmaksājusi Ls 163 tūkst., vidēji uz vienu darbinieku – Ls 909. Mācību organizācijai un mācību apmaksai, tai skaitā ārējām, iekšējām un pārejas programmas finansēto projektu ietvaros, izlietoti Ls 54 441 vai vidēji Ls 302 uz vienu darbinieku.

Lai novērtētu darbiniekiem iepriekš noteikto individuālo uzdevumu izpildes rezultātus, darbinieku darbs tiek vērtēts noteiktā laika posmā. Pārskata posmā darba izpildes noslēguma vērtēšanas procesā piedalījās 146 darbinieki. No kopējā darbinieku skaita, kuri piedalījās noslēguma darba izpildes vērtēšanā, 77% saņēma A vai B vērtējumu (3.attēls).

Valsts kontroles darba vērtēšanā izmantotajām kategorijām tika izvirzītas šādas prasības: vērtējums A – darbinieks pārsniedz amatam izvirzītās prasības, vērtējums B – darbinieks atbilst izvirzītajām prasībām, vērtējums C – darbinieks daļēji atbilst izvirzītajām prasībām un vērtējums D – darbinieks neatbilst amatam izvirzītajām prasībām.

3.attēls. Valsts kontroles darbinieku darba izpildes vērtējuma rezultāti

* pilnveidotas informācijas tehnoloģijas un informācijas tehnoloģiju pakalpojumi

Informācijas tehnoloģiju darbības pilnveidošanai 2007.gadā tika veikta būtiskāko informācijas sistēmu risku analīze un pabeigta informācijas sistēmu atjaunošanas procedūru izstrāde. Tāpat tika turpināta sniegto informācijas tehnoloģiju pakalpojumu kvalitātes un pakalpojumu pārvaldības procesa uzlabošana.

Darba procesa optimizācijas gaitā tika uzsākta e-padomes informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana. E-padomes informācijas sistēma paredzēta Valsts kontroles padomes sēžu darba kārtības sagatavošanai, izskatāmo jautājumu un dokumentu projektu uzglabāšanai, kā arī informācijas apritei par izskatāmajiem jautājumiem un projektiem.

Pārskata gadā uzsākta revīzijas procesa atbalsta informācijas sistēmas TeamMate ieviešana, kuras mērķis ir ieviest elektronisku revīzijas procesa dokumentēšanu. Pārskata gadā Valsts kontroles vajadzībām tika pielāgoti trīs TeamMate moduļi, tika uzsākta to izmantošana revīziju darbā – sešas revidentu grupas veica pilota revīzijas TeamMate vidē. TeamMate programmatūra aizvietos pašreizējās Valsts kontroles sistēmas Excel vidē – darba laika uzskaiti, revīziju plānošanu un revīziju ieteikumu uzraudzību, kā arī uzlabos revīzijas dokumentu vadības sistēmu.

Revīziju darba pilnveidošanai pārskata gadā Valsts kontrole ir iegādājusies liela apjoma datu analizēšanas programmatūru IDEA. Tās ieviešanas mērķis ir uzlabot revīzijas darba kvalitāti, veicot revīzijai nepieciešamo datu atlases, veidojot izlases, kā arī apstrādājot datus tā, lai identificētu kļūdas, specifiskas iezīmes un tendences, vienlaikus samazinot datu apstrādei nepieciešamos laika un cilvēku resursus. Pārskata gadā, izmantojot IDEA programmatūru revīzijā par Labklājības ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību invalīdu un personu ar funkcionālajiem traucējumiem nodrošināšanā ar tehniskiem palīglīdzekļiem, Valsts kontroles revidenti konstatēja, ka tehniskie palīglīdzekļi ir izsniegti mirušām personām.
Savukārt revīzijā par valsts institūciju darbību, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas – Krievijas robežkontroles punktos, IDEA programmatūra ļāva revidentiem konstatēt neatbilstību pārvieto kravu skaitā.

 

Valsts kontroles revīzijas darba rezultāti

 

Kopumā Valsts kontroles revidenti 2007.gadā pabeidza 71 revīziju, tai skaitā 36 finanšu revīzijas un 35 likumības revīzijas, savukārt sagatavoto revīzijas ziņojumu skaits ir ievērojami lielāks – 106, tai skaitā 36 ziņojumi par finanšu revīzijām un 70 – par likumības revīzijām, jo Valsts kontrole veica atsevišķas liela apjoma revīzijas, kuru laikā tika sagatavoti ziņojumi vairākām revidējamām vienībām.

Finanšu revīzijās revidenti veic nepieciešamās pārbaudes, lai iegūtu pietiekamus revīzijas pierādījumus un izvērtētu, vai finanšu pārskatos nav būtisku kļūdu vai neatbilstību, izvērtē, vai finanšu pārskats sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un vispāratzītām grāmatvedības prasībām.

Likumības revīzijās revidenti veic pārbaudes par revidējamo vienību darījumu un darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un plānotajiem rezultātiem, kā arī šajās revīzijās pārbauda revidējamo vienību darbības ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti.

4.attēls. Valsts kontroles 2007.gadā veikto revīziju un sagatavoto revīzijas ziņojumu skaits

 Finanšu revīzijas Likumības revīzijas Kopā
 Revīziju skaits 36 35 71
 Ziņojumu skaits 36 70 106

 

Likumības revīzijas

2007.gadā Valsts kontroles revidenti pabeidza 35 likumības revīzijas, kuru laikā atbilstoši Valsts kontroles noteiktajām prioritātēm tika pārbaudīta valsts un pašvaldību institūciju sniegto pakalpojumu pieejamība un kvalitāte; valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, aģentūru un citu institūciju uzraudzības efektivitāte un rīcība ar valsts mantu; ieņēmumu administrēšana; Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju līdzekļu efektīva izlietošana un ar iepirkuma procedūru ievērošanu saistīti jautājumi.

Valsts kontroles revidenti revīzijās vērtēja gan konkrētu izveidotu un funkcionējošu sistēmu darbību kopumā, gan pārbaudīja sabiedrībai nozīmīgus jautājumus noteiktu jomu ietvaros, gan izvērtēja kādas atsevišķas institūcijas darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām vai konkrētas budžeta programmas līdzekļu izlietojuma efektivitāti.

Dažas Valsts kontroles pārskata gadā veiktās revīzijas radīja ļoti lielu sabiedrības interesi, jo revīziju tēma un konstatētie trūkumi skāra plašu iedzīvotāju loku vai kādas noteiktas iedzīvotāju grupas intereses.

Nozīmīgākās Valsts kontroles pārskata gadā veiktās revīzijas, kurās tika atklāti būtiski trūkumi gan normatīvo aktu ievērošanā, gan izveidotās sistēmas caurskatāmībā un efektīva pakalpojuma nodrošināšanā, bija šādas:

* revīzija par vispārējās izglītības sistēmas realizāciju atbilstoši izvirzītajiem mērķiem;
* revīzija par atalgojuma sistēmu valsts pārvaldes institūcijās;
* revīzija par preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas – Krievijas robežkontroles punktos;
* revīzijas par Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu darbību sociālās integrācijas veicināšanā, nodrošinot invalīdus un personas ar funkcionālajiem traucējumiem ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.

Revīzija „Vispārējās izglītības sistēmas realizācija atbilstīgi izvirzītajiem mērķiem”

Revīzijas mērķis – iegūt pārliecību, ka vispārējās izglītības sistēma tiek organizēta un realizēta atbilstīgi normatīvajos aktos izvirzītajiem mērķiem.

Revīzijā tika aptvertas šādas tēmas: vispārējās izglītības sistēmas organizācija un vadība; vispārējās izglītības sistēmas finansējums; pedagoģiskā personāla plānošana, kvalifikācija un darba samaksas sistēma; vispārējās izglītības saturs un kvalitāte. Revīzijas laikā tika apmeklētas deviņas rajonu pašvaldības, 31 pilsētu (pagastu, novadu) pašvaldība, 17 izglītības pārvaldes un 35 vispārējās izglītības iestādes, aptverot visus Latvijas reģionus.

Lai nodrošinātu pēc iespējas neatkarīgāku vispārējās izglītības satura izvērtējumu, revīzijā tika piesaistīti nozaru (literatūras, latviešu valodas, pedagoģijas, matemātikas, fizikas, ķīmijas, bērnu psiholoģijas) eksperti, kā arī veikta 329 pedagogu un 828 skolēnu anketēšana.

Revīzijā konstatēts, ka Izglītības un zinātnes ministrija nespēj nodrošināt vispārējās izglītības iegūšanas atbilstību normatīvajiem aktiem un izvirzītajiem mērķiem.

Revīzijā konstatētie trūkumi liecina, ka Izglītības un zinātnes ministrija neredz izglītību kā vienotu sistēmu, bet uztver to kā atsevišķu detaļu apkopojumu, tāpēc valstī netiek nodrošināta kvalitatīva izglītības politikas veidošana un netiek veikts plānveidīgs darbs.

Nav iespējams iegūt vienotu informāciju par vispārējās izglītības finansējumu, jo valsts finansējums iekļauts dažādās ministrijas programmās, bet informāciju par pašvaldību izdevumiem vispārējai izglītībai ministrija neapkopo.

Pēc pašvaldību un skolu sniegtās informācijas izglītības izmaksas uz vienu skolēnu dažādās pašvaldībās ir ļoti plašā amplitūdā – 2005.gadā no Ls 42 līdz Ls 1765 (42 reizes), 2006.gadā no Ls 69 līdz Ls 2127 (31 reize), kas liecina, ka izglītības iestāžu finansēšanā netiek piemēroti vienoti principi.

Izglītības un zinātnes ministrija nav organizējusi pedagogu profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu, lai gan to paredz Izglītības likums, tāpat nepilnīga ir pedagogu atalgojuma sistēma, jo Pedagogu darba samaksas noteikumos nav skaidri noteikta darba laika uzskaites kārtība, tā radot risku, ka netiek saņemts atalgojums par virsstundu darbu. Ministrijas izglītības informatizācijas
sistēmas ietvaros ir izveidots Pedagogu reģistrs un obligātās izglītības vecuma bērnu uzskaites reģistrs, taču tika konstatēts, ka tie nesniedz ticamu informāciju. Revīzijā konstatēts, ka pedagoga stāžs var būt pat 230 gadi, savukārt viens skolēns var tikt reģistrēts 2 – 5 reizes.

Revīzijā konstatēts, ka joprojām izglītības standarti, programmu paraugi, mācību literatūra nav pietiekami vērsti uz skolēna interesēm, lai nodrošinātu skolēniem maksimāli labvēlīgus apstākļus skolas vidē, lai veicinātu viņu izaugsmi.

Revīzija „Atalgojumu sistēmas izvērtējums valsts pārvaldes iestādēs”

Revīzijas mērķis – iegūt pārliecību, ka normatīvie akti nosaka valsts pārvaldē nodarbināto darba samaksas politiku un nodrošina darba samaksas caurskatāmību, kā arī gūt pārliecību, ka darba samaksa un veselības apdrošināšana ir piešķirta atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ir caurskatāma.

Revīzija tika veikta 29 revidējamās vienībās, aptverot visas ministrijas un īpašu uzdevumu ministru sekretariātus, kā arī atsevišķas ministriju padotības institūcijas.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā nav nodrošināta caurskatāma darba samaksas sistēma un sabiedrība negūst patiesu priekšstatu par valsts pārvaldē nodarbināto kopējo mēneša atalgojumu.

Tika konstatēts, ka vidējā ierēdņu un darbinieku mēnešalga veido no 45% līdz 91% no kopējā atalgojuma mēnesī, bet pārējo atalgojuma daļu veido piemaksas, prēmijas un atlīdzība par vadības līgumu izpildi.

Prēmijas piešķirtas no 8% līdz 312% apmērā no mēnešalgas, bet par vadības līgumu izpildi noteikta atlīdzība no 3% līdz 380% no nodarbinātā mēnešalgas. 2006.gada 1.janvārī stājās spēkā normatīvais akts, kas nosaka vienotu darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs, taču revīzijā tika konstatēts, ka jaunā darba samaksas sistēma praksē nedarbojas, jo pastāv lielas
atšķirības starp ministriju darbinieku vidējo atalgojumu, piemēram, valsts sekretāru un departamentu direktoru vidējais atalgojums dažādās ministrijās atšķiras 2,6 reizes.

Revīzijā tika noskaidrots, ka normatīvajos aktos nav noteikti kritēriji piemaksu, prēmiju piešķiršanai un vadības līgumu slēgšanai, tāpat nav nodrošināta vienota pieeja nodarbināto veselības apdrošināšanai – pārbaudītajās iestādēs konstatēta apdrošināšanas polišu vērtība no Ls 60 līdz Ls 312.

Līdzīgi kā revīzijā, kuras laikā tika pārbaudīta valsts pārvaldē nodarbināto darba samaksas politika un darba samaksas caurskatāmība, Valsts kontroles revidenti veica arī revīzijas pašvaldībās un secināja, ka konstatētās problēmas valsts un pašvaldību institūcijās ir līdzīgas un kopumā darba samaksas sistēma nav caurskatāma, un sabiedrība negūst patiesu priekšstatu par nodarbināto kopējo mēneša atalgojumu.

Revīzija „Valsts institūciju darbība, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas – Krievijas robežkontroles punktos”

Revīzija tika veikta paralēli ar Krievijas Federācijas Revīzijas palātas kolēģiem saskaņā ar savstarpējās sadarbības memorandu starp Latvijas Republikas Valsts kontroli un Krievijas Federācijas Revīzijas palātu.

Revīzijas mērķis – iegūt pietiekamu pārliecību, ka valsts institūciju darbība, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas – Krievijas robežkontroles punktos, ir organizēta tā, lai veicinātu valsts ekonomisko interešu ievērošanu, mazinātu kravas automašīnu rindas pirms robežas šķērsošanas un nodrošinātu atbilstošus apstākļus kravu pārvadātājiem.

Revīzijas laikā Valsts kontrole veica revīzijas procedūras Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajā muitas pārvaldē un Muitas kriminālpārvaldē, Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzē un Zemkopības ministrijas Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārajā robežinspekcijā un to attiecīgajās Latgales reģiona struktūrvienībās un kontrolpunktos uz Latvijas – Krievijas
robežas. Tika pieprasīta informācija arī no Satiksmes, Ekonomikas un Ārlietu ministrijām, lai izvērtētu valsts politiku attiecībā uz ārējās robežas attīstību un modernizācijas plānus.

Revīzijā tika konstatēti būtiski trūkumi, kas liecina, ka Valsts robežsardzes, Valsts ieņēmumu dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas darbība nenodrošina pilnīgu atbilstību normatīvo aktu prasībām un netiek organizēta tā, lai veicinātu valsts ekonomisko interešu ievērošanu.

Tika konstatēts, ka nav izveidota pastāvīga informācijas apmaiņas sistēma starp Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas atbildīgajām institūcijām par robežšķērsošanā izvirzītajām prasībām. Atbildīgās amatpersonas nevar nodrošināt ar pietiekamu informāciju kravu pārvadātājus un tādā veidā veicināt efektīvāku robežšķērsošanu.

Robežkontroles punktu modernizēšanā un rekonstrukcijā paredzētā jauda Terehovas muitas kontroles punktam Latvijas pusē ir plānota par 33 % mazāka nekā Krievijas Federācijas pusē, kas liecina par to, ka, pieaugot kravu apjomam, Latvija nespēs nodrošināt pietiekamu Terehovas muitas kontroles punkta caurlaidību un būs nepieciešama atkārtota rekonstrukcija.

Abu valstu revidenti konstatēja, ka saskaņotu darbību trūkums, plānojot robežkontroles punktu modernizāciju, neveicinās situācijas uz robežas uzlabošanos un kravu autotransporta rindu samazināšanos, kā arī var radīt neefektīvu un nelietderīgu budžeta līdzekļu izlietojumu. Kopējās prognozētās izmaksas infrastruktūras projektiem, kas saistīti ar Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas problēmu risināšanu Latvijā 2007.-2010.gadā, ir Ls 307,6 miljoni.

Revīzijā tika arī konstatēts, ka atsevišķas Terehovas muitas kontroles punkta iekārtas ilgstoši nedarbojas, tāpēc muitas kontroles laikā nav iespējams atklāt transportlīdzekļa un kravas faktiskās masas neatbilstību.

Revīzija „Labklājības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbība invalīdu un personu ar funkcionālajiem traucējumiem sociālās integrācijas veicināšanā, nodrošinot no valsts budžeta līdzekļiem finansēto tehnisko palīglīdzekļu pieejamību un atbilstību”

Revīzijas mērķis – iegūt pārliecību, ka Labklājības ministrijas un tās padotībā esošās iestādes – valsts aģentūras „Tehnisko palīglīdzekļu centrs” – darbība nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem finansēto tehnisko palīglīdzekļu pieejamību un atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un izveidotā kontroles sistēma ir pietiekama, lai nodrošinātu no valsts budžeta līdzekļiem
finansēto tehnisko palīglīdzekļu iegādes un aprites procesa caurskatāmību.

Revīzijas laikā konstatētas normatīvo aktu neatbilstības, kā arī būtiski pārkāpumi un prettiesiska rīcība Labklājības ministrijas padotības iestādē – valsts aģentūrā „Tehnisko palīglīdzekļu centrs”, kā rezultātā secināms, ka ministrija nenodrošina kvalitatīvu nozares politikas īstenošanu un aģentūras funkciju izpildes pārraudzību personu nodrošināšanā ar tehniskajiem palīglīdzekļiem.
Aģentūras vadība nav izveidojusi tādas iekšējās kontroles procedūras, kas novērš kļūdu un krāpniecības riska iestāšanos.

Valsts kontroles revidenti konstatēja, ka 13 gadījumos tehniskie palīglīdzekļi Ls 1195 apmērā izsniegti mirušām personām. Tika identificēti seši gadījumi, kuros rindā reģistrētas mirušas personas, un konstatēti astoņi gadījumi, kuros patapinājuma līguma termiņš pagarināts pēc tam, kad persona jau mirusi.

Revīzijā konstatēts, ka aģentūra nav izstrādājusi vienotu kārtību un kritērijus dokumentu izskatīšanai, piešķiramā tehniskā pamatlīdzekļa veida un modeļa noteikšanai un tehnisko palīglīdzekļu rindu uzraudzībai, tāpēc nav nodrošināta tehnisko pamatlīdzekļu izsniegšanas procesa caurskatāmība.

Revīzijā konstatēts, ka aģentūra, organizējot iepirkumu, nav ievērojusi ārējos normatīvos aktus, kā arī nav nodrošinājusi visu valsts finansēto tehnisko palīglīdzekļu iepirkumu.

Revīzija „Labklājības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbība invalīdu un personu ar funkcionālajiem traucējumiem sociālās integrācijas veicināšanā, nodrošinot profesionālās rehabilitācijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību un atbilstību”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt, kā tiek veicināta invalīdu un personu ar funkcionālajiem traucējumiem sociālā integrācija, nodrošinot sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršanu, sniegšanu un administrēšanu no valsts budžeta līdzekļiem finansētajās sociālās un profesionālās rehabilitācijas iestādēs, kā arī iegūt pārliecību par pakalpojuma piešķiršanas atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Revīzijā tika konstatēti būtiski pārkāpumi Sociālo pakalpojumu pārvaldes un valsts aģentūras „Sociālās integrācijas centrs” darbībā, nodrošinot no valsts budžeta līdzekļiem finansētos sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, kas liecina, ka Labklājības ministrija nenodrošina pietiekamu padotības iestāžu funkciju izpildes pārraudzību.

Revīzijā tika konstatēti seši gadījumi, kad SIA „Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs” saņēma samaksu Ls 1431 apmērā par pakalpojumiem, kas saskaņā ar atskaitēs uzrādīto informāciju sniegta mirušām vai neeksistējošām personām.

Sociālo pakalpojumu pārvalde 2006.gadā veikusi grozījumus līgumos, kas noslēgti ar SIA „Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs” un Latvijas Nedzirdīgo savienību, palielinot kopējo līgumu summu, lai gan pakalpojumu sniedzējs nav sniedzis pamatojumu pakalpojumu izmaksu pieaugumam, tādā veidā izmaksājot bez pamatojuma Ls 19 042.

Sociālās integrācijas centrs sniedzis publiskos maksas pakalpojumus, neievērojot Ministru kabineta noteikto cenrādi, un laika posmā no 2006.gada 1.jūnija līdz 2007.gada 1.maijam no sociālās rehabilitācijas maksas pakalpojumu saņēmējiem nelikumīgi iekasēti Ls 14 000, bet laika posmā no 2006.gada 1.septembra līdz 2007.gada 1.maijam no profesionālās rehabilitācijas
maksas pakalpojumu saņēmējiem – Ls 4000.

Revīzijā konstatēts, ka personas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus var saņemt ar ievērojamu laika nobīdi – pēc gaidīšanas pakalpojumu saņēmēju rindā aptuveni gadu. Rindā uz sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu gaida vairāk nekā 3000 personu, un personai, gaidot rindā daudzus mēnešus, var būtiski paaugstināties vai pazemināties funkcionālo traucējumu pakāpe.

Valstī nav izveidota vienota invalīdu uzskaites sistēma. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija apkopo informāciju tikai par personām, kurām veikta pirmreizējā vai atkārtotā invaliditātes ekspertīze, neizslēdzot no uzskaites mirušās personas, tāpēc nav iespējams noteikt faktisko personu ar invaliditāti skaitu valstī.

Revīzija „Sociālās aprūpes pakalpojuma piešķiršana, sniegšana un administrēšana no valsts budžeta līdzekļiem finansētajās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un dienas centros personām ar garīga rakstura traucējumiem”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt, kā atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tiek nodrošināta sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršana, sniegšana un administrēšana no valsts budžeta līdzekļiem finansētajās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kā arī dienas centros personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Revīzijas ietvaros pārbaudes tika veiktas Labklājības ministrijā, Sociālo pakalpojumu pārvaldē, vienā sociālo pakalpojumu sniedzējinstitūcijā un trīs dienas aprūpes centros, kā arī tika analizēta no 12 pašvaldību sociālajiem dienestiem un 26 sociālās aprūpes centriem saņemtā informācija.

Revīzijā tika konstatēti nopietni pārkāpumi garīgi slimo personu aprūpē.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz, ka specializētā aprūpe ilgstošas aprūpes institūcijās nepilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem tiek finansēta no valsts budžeta. Valsts kontrole konstatēja, ka klienti par uzturēšanos sociālās aprūpes centros maksā 85% no pensijas vai sociālā nodrošinājuma pabalsta. Laika posmā no 2003.gada 1.jūnija
līdz 2006.gada 1.maijam no sociālās aprūpes centru klientiem iekasēti 3,5 miljoni latu.

Valsts kontroles revidenti konstatēja, ka sociālās aprūpes centros uzturējās 259 personas jeb apmēram 7 % no kopējā centru klientu skaita, kuras vairs neatbilst no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo pakalpojumu saņēmēju lokam. Minētajām personām sociālie pakalpojumi tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, lai gan šie pakalpojumi būtu jāsniedz dzīvesvietā,
izdevumus sedzot no pašvaldības budžeta līdzekļiem vai arī personai, vai tās apgādniekam.

Normatīvie akti nenosaka pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināmā ilgstošas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saturu un apjomu, tāpēc dažādos sociālās aprūpes centros atkarībā no centra iespējām un centra darbinieku profesionālās pieredzes no valsts budžeta līdzekļiem klientiem ar vienādām vajadzībām tiek nodrošināts un sniegts dažāda apjoma, satura un kvalitātes sociālais pakalpojums, kas ne vienmēr nodrošina sociālā statusa atgūšanu un integrāciju sabiedrībā.

Bez atbilstoša pilnvarojuma ārējos normatīvajos aktos 2006.gadā ir izveidots rezerves fonds Ls 132 171 apmērā. No rezerves fondā pārējiem kārtējiem izdevumiem apstiprinātajiem līdzekļiem kapitālieguldījumu veikšanai novirzīti Ls 59 158. Lēmumus par rezerves fonda līdzekļu piešķiršanu un sadali sociālās aprūpes centriem bez atbilstoša pilnvarojuma pieņēmusi Sociālo pakalpojumu pārvaldes Konsultatīvā padome.

Revīzija „Valsts budžeta programmas „Ieslodzījuma vietas” administrēšanas nodrošināšana Ieslodzījuma vietu pārvaldē un ieslodzījuma vietās”

Revīzijas mērķis – gūt pārliecību, ka valsts budžeta programmas „Ieslodzījuma vietas” administrēšana Ieslodzījuma vietu pārvaldē un ieslodzījuma vietās tiek nodrošināta atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Valsts kontrole ieslodzījuma vietu sistēmā atklāja būtiskus trūkumus, kas apdraud sabiedrības drošību un veicina atkārtotus likumpārkāpumus.

Revīzijā tika konstatēts, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde pilnībā nenodrošina Latvijas Sodu izpildes kodeksa izpildi, kurš paredz, ka sabiedriski derīgs darbs un vispārizglītojošā un profesionālā sagatavošana ir viens no galvenajiem notiesāto labošanas un pāraudzināšanas līdzekļiem. No visiem ieslodzītajiem nodarbināti ir tikai 26,4% notiesāto un galvenokārt – ieslodzījuma vietu saimnieciskajos darbos.

2005.gada 31.decembrī ieslodzījuma vietās atradās 6965 ieslodzītie, no kuriem 56,6% sodu izcieta atkārtoti. Tas liecina, ka ieslodzītajiem pēc soda izciešanas ir grūtības iekļauties sabiedrībā un atrast darbu, jo nav izglītības un nepieciešamo profesionālo iemaņu.

Piešķirtā finansējuma ietvaros netiek nodrošināta nepieciešamo apsardzes līdzekļu iegāde, rekonstrukcija un apkope. Ieslodzījuma vietu teritorijas nožogojums, tā aprīkojums un tehniskie apsardzes līdzekļi ir novecojuši, atsevišķās vietās pat kritiskā stāvoklī. Ieslodzījuma vietu darbinieki pilnā apmērā nesaņem formas tērpus un dienesta pienākumu izpildei nepieciešamos piederumus.

Revīzija „Mantiskā ieguldījuma veikšanas lietderība un likumība valsts akciju sabiedrībā „Latvijas Pasts” un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” amatpersonu rīcības ar kapitālsabiedrības mantu likumība”

Revīzijas mērķis – izvērtēt mantiskā ieguldījuma veikšanas lietderību un likumību valsts akciju sabiedrībā „Latvijas Pasts” un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” amatpersonu rīcības ar kapitālsabiedrības mantu likumību.

Valsts kontrole konstatēja, ka VAS „Latvijas Pasts” ar ieguldīto valsts nekustamo īpašumu ir rīkojusies nesaimnieciski.

Revīzijā tika konstatēts, ka, ieguldot VAS „Latvijas Pasts” pamatkapitālā valsts nekustamo īpašumu ar kopējo vērtību Ls 5,2 milj., Satiksmes ministrija nav pietiekami izvērtējusi un pamatojusi šī lēmuma nepieciešamību, kā rezultātā īpašumi ieguldīti nelietderīgi. Daļa no ieguldītajiem nekustamajiem īpašumiem, tajā skaitā zemes īpašums Rīgā, Stacijas laukumā 1 ar ieguldīšanas vērtību Ls 4,2 milj., nebija nepieciešami VAS ,,Latvijas Pasts” pamatdarbības veikšanai.

Revīzijā secināts, ka laika posmā no 2005.gada decembra līdz 2006.gada maijam VAS ,,Latvijas Pasts” sasteigti un nekvalitatīvi organizējusi nekustamā īpašuma Rīgā, Stacijas laukumā 1 izmantošanas „priekšlikumu konkursu”, kas tika izbeigts bez rezultāta, nelietderīgi izmantojot VAS ,,Latvijas Pasts” finanšu līdzekļus Ls 21 696 apmērā. Savukārt laika posmā no 2006.gada jūlija līdz decembrim organizētajā slēgtajā „iznomāšanas konkursā” par nekustamā īpašuma Rīgā, Stacijas laukumā 1 iznomāšanu VAS ,,Latvijas Pasts” nepamatoti ierobežoja pretendentu skaitu, tādējādi liedzot gūt iespējami lielākus ieņēmumus atbilstoši likuma prasībām par mantas nodošanu lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.

Slēgtā „iznomāšanas konkursa” galarezultātā tika noslēgts līgums ar SIA „Attīstības aģentūra” par nekustamā īpašuma iznomāšanu uz 49 gadiem ar praktiski garantētu iespēju pagarināt līgumu vēl uz tādu pašu termiņu.

Valsts kontroles revidenti secināja, ka šis „iznomāšanas konkursa” rezultātā noslēgtais līgums ar SIA „Attīstības aģentūra” ir finansiāli neizdevīgāks par tās iepriekšējā „priekšlikumu konkursā” iesniegto piedāvājumu, lai gan abi SIA „Attīstības aģentūra” piedāvājumi tika iesniegti tikai ar 5 mēnešu intervālu. Ja sākotnēji VAS „Latvijas Pasts” ieņēmumi būtu aptuveni Ls 7 milj., tad noslēgtais līgums paredz saņemt nepilnus Ls 5 milj., tādejādi neiegūti apmēram Ls 2 miljoni.

VAS ,,Latvijas Pasts” nav izstrādājusi nekustamā īpašuma iznomāšanas un nomāšanas kārtību, lai atbilstoši likuma prasībām nodrošinātu mantas nodošanu lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.

Revīzija „Satiksmes ministrijas autoceļu nozares kapitālsabiedrību izveidošanas un likvidācijas atbilstība normatīvo aktu prasībām”

Revīzijas mērķis – izvērtēt, vai Satiksmes ministrijas autoceļu nozares kapitālsabiedrību izveidošana un likvidācija atbilst normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā konstatēts, ka valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi” galvenokārt pilda tikai Satiksmes ministrijas deleģētās funkcijas, tai skaitā valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, finansējuma administrēšanu un grāmatvedības kārtošanu, valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu programmu vadību un izpildes kontroli, iepirkuma organizēšanu valsts vajadzībām u.c., tāpēc
tā vairāk atbilst valsts aģentūras, nevis komersanta statusam.

Uzsākot VAS „Centrālā reģiona ceļi”, „Vidzemes ceļi”, „Kurzemes ceļi” un „Latgales ceļi” reorganizāciju 2006.gadā, reorganizācijas procesa dokumentos nav skaidri noteikts finansiāli ekonomiskais ieguvums no reorganizācijas, kā arī nav veikti aprēķini, kas pamatotu, vai reorganizācijas rezultātā valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi tiks veikti sabiedrības interesēs
ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasībām.

Veicot reorganizāciju, Satiksmes ministrijas grāmatvedības reģistros samazināts ilgtermiņa finanšu ieguldījums trijās no Komercreģistra izslēgtajās kapitālsabiedrībās, bet nav uzrādīts ieguldījums iegūstošajā kapitālsabiedrībā VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” Ls 12,8 milj. apjomā.

Pēc reorganizācijas veiktā aktīvu nodošana bezatlīdzības lietošanā iegūstošajai kapitālsabiedrībai uzskatāma par nelikumīgu atbalstu komercdarbībai Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē, kā arī nav ievērots likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” noteiktais aizliegums nodot valsts mantu bezatlīdzības lietošanā.

Izveidojot kapitālsabiedrību, kas tagad kā vienīgā veic valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, tiek apdraudēta brīva, godīga un vienlīdzīga konkurence sabiedrības interesēs.

Revīzija „Satiksmes ministrijas dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību izveidošanas un likvidācijas atbilstība normatīvo aktu prasībām”

Revīzijas mērķis – izvērtēt, vai Satiksmes ministrijas dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību izveidošana un likvidācija notikusi atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Valsts kontrole atklāja būtiskus pārkāpumus valsts akciju sabiedrības „Latvijas dzelzceļš” restrukturizācijā.

Valsts kontrole konstatēja, ka sasteigti un nekvalitatīvi ir izstrādāts Satiksmes ministrijas 2005. gada maijā Ministru kabinetā iesniegtais ziņojums par VAS „Latvijas dzelzceļš” restrukturizācijas pabeigšanu, tajā nav skaidri noteikti restrukturizācijas mērķi un ieguvumi.

Uzsākot VAS „Latvijas dzelzceļš” tālāku restrukturizāciju, Satiksmes ministrija izvēlējusies visneizdevīgāko reorganizācijas veidu, pieņemot pāragru lēmumu un vispirms nodibinot trīs iegūstošās kapitālsabiedrības – SIA „LDZ Infrastruktūra”, SIA „LDZ ritošā sastāva serviss” un SIA „LDZ Cargo”, bet tikai pēc tam risinot jautājumu par to, ar ko tās nodarbosies. 2005.gada decembrī
nodibinātās kapitālsabiedrības jau vairāk nekā gadu nodarbojās tikai ar organizatoriskiem pasākumiem, bet nebija uzsākušas saimniecisko darbību.

Valsts kontrole konstatējusi, ka ministrijas amatpersonas jau ilgu laiku neuzrauga VAS „Latvijas dzelzceļš” restrukturizācijas gaitu.

Revīzija „Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” veiktās darbības izvērtējums sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai”

Revīzijas mērķis – gūt pārliecību, ka SIA „Rīgas satiksme” veiktā darbība Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai atbilst normatīvo aktu prasībām un pašvaldības funkciju deleģēšanas līguma „Par sabiedriskā transporta, autotransporta un maksas stāvvietu pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētā” nosacījumiem.

Revīzijā konstatēts, ka braukšanas tarifi SIA „Rīgas satiksme” nav aprēķināti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Revīzijas rezultāti liecina, ka no plānotajiem pasažieru pārvadājumu reisiem 2006.gadā nav veikti 35 199 reisi. Būtiskākais reisu neizpildes iemesls (78% gadījumu) ir transporta līdzekļu vadītāju un konduktoru trūkums. Pasažieru transporta līdzekļu vadītāji regulāri strādā virsstundas, kas pārsniedz likumā noteikto virsstundu maksimālo apjomu, un tiek pieļauti gadījumi, ka autobusu vadītāji nostrādā
315 darba stundas mēnesī, kas norāda uz būtisku normatīvo aktu prasību neievērošanu.

Valsts kontrole konstatēja, ka Rīgas pilsētas pašvaldība SIA „Rīgas satiksme” nav piemērojusi sankcijas par reisu neizpildi, kas noteiktas normatīvajos aktos.

SIA „Rīgas satiksme” grāmatvedības uzskaite nav iekārtota atbilstoši sabiedrisko pakalpojumu veidiem un nav pilnībā nodalīta no pārējās komercdarbības, kas liecina par normatīvo aktu prasību neievērošanu.

Sabiedriskā transporta pakalpojumiem Rīgas pilsētā un Rīgas rajona robežās ir noteikti divi tarifi, ko nosaka divi regulatori, bet atsevišķa grāmatvedības uzskaite par katru tarifa veidu netiek veikta, tātad vieni un tie paši izdevumi var tikt iekļauti gan Rīgas pilsētas, gan Rīgas rajona pasažieru pārvadājumu tarifā, sagatavojot to aprēķinus un prognozējot izmaksas.

Revīzija „Materiāli tehnisko līdzekļu centralizētās iegādes sistēmas darbība Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecībā”

Revīzijas mērķis – gūt pārliecību par materiāli tehnisko līdzekļu centralizētās iegādes sistēmas darbību un tās atbilstību normatīvo aktu prasībām Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecībā.

Revīzijā konstatēts, ka Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecība nav nodrošinājusi pietiekamu uzraudzību un kontroli pār materiāli tehnisko līdzekļu un pakalpojumu centralizēto iegāžu procesiem, tāpēc iespējama valsts budžeta līdzekļu izsaimniekošana.

Valsts kontroles revidenti konstatēja, ka pēc būtības vienādi materiāli tehniskie līdzekļi un pakalpojumi nav apvienoti vienā iepirkumā un vairākos gadījumos, kad ir veikti iepirkumi, kuru vērtība bija Ls 1000 vai vairāk latu, nav slēgts rakstveida līgums, kas norāda uz to, ka Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecība apzināti izvairās no likumā „Par valsts un pašvaldību
vajadzībām” noteikto iepirkumu metožu piemērošanas. Piemēram, iegādāti 115 uzvalki par Ls 11 500, īstenojot deviņus atsevišķus iepirkumus, lai gan visu uzvalku cena bija vienāda.
Konstatēts, ka centralizēto iepirkumu procesa dokumentos dažādi definēti pēc būtības vienādi centralizēti iegādājamie materiāli tehniskie līdzekļi.

Iekšējos normatīvajos aktos nav noteikta materiāli tehnisko līdzekļu iznīcināšanas, pārstrādes vai utilizācijas kārtība, tāpēc Nodrošinājuma pavēlniecībā noliktavās ir uzkrāts liels daudzums nederīgo un nolietoto materiāli tehnisko līdzekļu, kas apgrūtina noliktavu darbību un rada risku budžeta līdzekļu izšķērdēšanai.

Revīzija „Centralizēto iegāžu sistēmas darbības likumība Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrā”

Revīzijas mērķis – iegūt pārliecību, ka Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrā ir izveidota un darbojas centralizēto iegāžu sistēma, kas nodrošina Publisko iepirkumu likuma prasībām atbilstošu iepirkuma procedūru veikšanu, savlaicīgu iepirkumu plānošanu un centralizētu preču un pakalpojumu iegādi.

Revīzijā konstatēts, ka Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra vairākkārt pārkāpusi Publisko iepirkumu likumu un nav ievērojusi brīvas konkurences un valsts līdzekļu efektīvas izmantošanas pamatprincipus.

Iekšlietu ministra apstiprinātajā 2007.gada centralizēto iepirkumu plānā iekļauti centralizētie iepirkumi pārcelšanās izdevumu un telpu aprīkojuma izdevumu segšanai Rīgā, Gaujas ielā 15, kas par Ls 1,2 milj. pārsniedz Ministru kabineta rīkojumā šim mērķim paredzēto summu.

Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrā nav izveidota iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošinātu, ka iepirkumu līgumi tiek slēgti atbilstoši centralizēto iepirkumu komisiju pieņemtajiem lēmumiem. Revīzijā konstatēti trīs gadījumi, kuros noslēgti līgumi, kas pārsniedz iepirkumu komisijas lēmumos noteikto apjomu par Ls 117 000, savukārt divos gadījumos līgumi par kopējo summu Ls 195 000 par degvielas piegādi noslēgti ar piegādātājiem, kas attiecīgajā iepirkumā nav atzīti par uzvarētājiem.

Sagatavojot pretrunīgu konkursa „Par degvielas iegādi vairumtirdzniecības bāzē Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm 2007.-2010.gadā” iepirkuma dokumentāciju, konkursa komisija, iespējams, ir maldinājusi potenciālos pretendentus un samazinājusi to loku.

Revīzija „Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esošo aģentūru darbības likumība, nodrošinot pārvaldes līgumos deleģēto funkciju izpildi”

Revīzijas mērķis – iegūt pārliecību, ka Aizsardzības ministrijā tiek veikta tās padotībā esošo aģentūru darbības pārraudzība, kas nodrošina aģentūru darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, un aģentūru darbība atbilst normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā konstatēts, ka Aizsardzības ministrija nenodrošina pietiekamu tās padotībā esošo valsts aģentūru darbības pārraudzību un ir pieļauti Publisko aģentūru likuma normu pārkāpumi.

Ministrija nav izstrādājusi tās valdījumā esošo nekustamo īpašumu ilgtermiņa attīstības plānu.

Nesakārtotās bijušo PSRS armijas objektu dokumentācijas dēļ 2006.gadā Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra zemesgrāmatā reģistrējusi tikai 50% no ministrijas valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kas bija jāreģistrē 2006.gadā.

Revīzijā tika atklāts, ka Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrā nav izveidota Aizsardzības ministrijas valdījumā esošo un valsts aizsardzības vajadzībām nomāto nekustamo īpašumu datu bāze, tāpēc ir iespējams, ka ministrijas padotības iestādēs netiek atklāti prettiesiskas rīcības gadījumi ar tās valdījumā un lietošanā esošajiem nekustamā īpašuma objektiem.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā nav nodrošināta Ministru kabineta noteikumos minētā Valsts informācijas sistēmu vispārējās drošības prasību izpilde, tāpēc iespējams, ka ģeodēziskā un kartogrāfiskā informācija var tikt nesankcionēti izmantota vai zaudēta.

Konstatēts arī, ka regulējuma trūkuma dēļ par valsts budžeta līdzekļiem iegūtie kartogrāfiskie dati un izveidotie kartogrāfiskās informācijas avoti patlaban netiek novērtēti un uzskaitīti.

Latvijas kara muzejā nav noteikts apmeklētājiem un pētniekiem darbam izsniedzamo priekšmetu apjoms, to uzskaites un pārbaudes kārtība, tātad muzejā nav nodrošināta pietiekama Nacionālā krājuma izmantošanas drošība.

Revīzija „Aizsardzības ministrijas militārpersonu pensiju fonda līdzekļu izlietojuma atbilstība normatīvo aktu prasībām”

Revīzijas mērķis – iegūt pārliecību par valsts budžeta programmas „Militārpersonu pensiju fonds” līdzekļu izlietojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā tika izvērtēta Aizsardzības ministrijas veikto atvaļināto militārpersonu izdienas pensiju, pabalstu nacionālās pretošanās kustības un Latvijas 1918.-1920.gada atbrīvošanas cīņu dalībniekiem, kā arī speciālo piemaksu pie valsts pensijas Latvijas armijā līdz 1940.gadam dienējušām personām izmaksu atbilstība normatīvo aktu prasībām.

Valsts kontrole revīzijā konstatēja daudz nepilnību Aizsardzības ministrijas militārpersonu pensiju fonda līdzekļu izlietojumā.

Revīzijā tika konstatēts, ka ministrijas iekšējās kontroles procedūras nav pietiekamas, lai izdienas pensiju aprēķinos nodrošinātu savlaicīgu kļūdu atklāšanu un novēršanu, lai laikus konstatētu nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa izmaiņas vai nāvi, tā pieļaujot izmaksas mirušām personām.

Informācijas apmaiņas procedūra ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru nav pietiekami efektīva, tāpēc Aizsardzības ministrija laikus neiegūst informāciju par vecuma pensiju apmēra izmaiņām un izdienas pensiju aprēķinos tiek pieļautas kļūdas.

Informācijas apritē ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi pieļauti trūkumi, tāpēc Aizsardzības ministrija laikus neiegūst informāciju par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusa izmaiņām.

Revīzijā konstatēts, ka Aizsardzības ministrija nav veikusi pietiekamus pasākumus, lai nodrošinātu atvaļināto militārpersonu tiesības uz savu personas datu aizsardzību saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām, kā arī tiek pieļauti gadījumi, ka izdienas pensijas atvaļinātajām militārpersonām tiek piešķirtas novēloti.

Revīzija „Dotācijas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem – ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju programmas ieviešanas nodrošināšanai – izlietojuma atbilstība normatīvo aktu prasībām un noteiktajiem mērķiem”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt, vai dotācijas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem – Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju programmas (turpmāk tekstā – Struktūrplāns) ieviešanas nodrošināšanai – tiek plānotas, sadalītas un izlietotas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un noteiktajiem mērķiem.

Revīzijas laikā pārbaudes veiktas Veselības ministrijā un Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrā, kā arī apmeklēti deviņi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji.

Valsts kontrole revīzijā konstatēja būtiskus pārkāpumus veselības aprūpei piešķiramo dotāciju plānošanā, sadalē un izlietojumā.

Revīzijā konstatēts, ka 2005. un 2006.gadā Struktūrplāna ieviešanai piešķirti Ls 12,2 milj. pirms Struktūrplāna Ieviešanas plāna apstiprināšanas.

Konstatēts, ka Veselības ministrija nav izstrādājusi Struktūrplāna Ieviešanas plānu atbilstoši Ministru kabineta prasībām, jo plānā nav detalizēti norādīts, kādi konkrēti pasākumi katru gadu ir jāveic noteiktam veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Gan 2005.gadā, gan 2006.gadā valsts budžeta likumā vispirms ir apstiprināti veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un finansējuma apmērs un tikai pēc tam veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji ir iesnieguši projektu pieteikumus Struktūrplāna ieviešanai. Valsts kontroles revidenti neguva informāciju, pēc kādiem kritērijiem izvēlēti veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēji, kuriem piešķirts finansējums, tāpat tika secināts, ka projektu vērtēšanas process nav caurskatāms.

Revīzija „Ambulatorajai veselības aprūpei novirzīto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma atbilstība normatīvo dokumentu prasībām un pakalpojuma pieejamības nodrošināšana”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt un novērtēt, vai Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra administrē ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus atbilstoši normatīvo aktu prasībām; nodrošina ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību valstī; uzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu saskaņā ar noslēgtajiem
līgumiem; nodrošina Vadības informācijas sistēmas datu drošību un pilnīgumu.

Revīzijā pārbaudīta SIA „Rīgas 1.slimnīca”, medicīnas SIA „Aura – R”, J.Ezeriņa ģimenes ārsta

prakses un N.Rogozas ģimenes ārsta prakses veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Revīzijas gaitā izlases veidā pārbaudes veiktas Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā un tās teritoriālajās struktūrvienībās – Rīgas un Vidzemes nodaļā.

Revīzijā konstatēts, ka Veselības ministrija, kas ir atbildīga par veselības politikas izstrādāšanu, organizēšanu un koordinēšanu, nebija radījusi precīzu normatīvo aktu regulējumu, kas noteiktu skaidru un caurskatāmu ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu organizācijas un finansēšanas kārtību.

Revīzijā arī konstatēts, ka normatīvā akta neprecīzie regulējumi radījuši pamatu tiesvedības procesa uzsākšanai, ir ietekmējuši finansējuma sadali veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai un norēķināšanos ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

Valsts kontroles revidenti konstatēja, ka Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra nebija noteikusi ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai piešķirto līdzekļu plānošanas un izlietojuma kontroles kārtību.

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra ir pieļāvusi vairākus normatīvo aktu nosacījumu pārkāpumus, kuru dēļ ir palielināti valsts budžeta izdevumi primārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai aptuveni Ls 800 tūkst. apmērā. Daļa ģimenes ārstu kapitācijas naudu saņēmuši palielinātā apmērā, bet daļa – samazinātā apmērā, jo to aprēķins veikts, izmantojot
normatīvajā aktā nenoteiktu rādītāju.

Būtiskas problēmas ir konstatētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā – pacientu rindas pie dažu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ir pat līdz 14 mēnešiem.

Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanai, uzskaitei, apmaksai, kontrolei un analīzei izveidota Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Vadības informācijas sistēma, kurā ievadīti aptuveni 10 miljoni ambulatorās veselības aprūpes uzskaites dokumentu. Revidējamajā laika posmā šīs sistēmas darbībā tika konstatēti trūkumi, kas saistīti ar sistēmas darbības drošību.

Revīzija „Veselības aprūpes Rezerves fondam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma atbilstība normatīvo aktu prasībām”

Revīzijas mērķis – pārbaudīt veselības aprūpes Rezerves fonda veidošanas un izmantošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā konstatēts, ka vairums veselības aprūpes Rezerves fonda līdzekļu nav piešķirti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

96% no Rezerves fonda līdzekļiem ir piešķirti, vai nu nepamatojot to piešķiršanu atbilstoši normatīvajā aktā noteiktajiem Rezerves fonda izmantošanas virzieniem, vai arī tie ir piešķirti iepriekš prognozējamu un plānojamu pasākumu finansēšanai, kuriem finansējumu bija iespējams laikus plānot attiecīgajās valsts budžeta apakšprogrammās saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.

No Rezerves fonda līdzekļiem piešķirti līdzekļi stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pārstrādes daļējai apmaksai un ambulatoro un stacionāro rindu mazināšanai Ls 2,2 milj.; veselības aprūpes darbinieku sporta spēļu rīkošanai Ls 7560; Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai Baltijas Ģimenes ārstu 5.konferences rīkošanai Ls 6000; Veselības ministrijas krīzes komunikācijas plāna izstrādei – Ls 9440; Veselības ministrijas konkursa „Sakoptākais pagasts” rīkošanai Ls 9 440; Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras sabiedrības informēšanas kampaņai par būtiskiem veselības aprūpes nodrošināšanas jautājumiem – Ls 100 000 apmērā.

Revīzijā konstatēts, ka normatīvo aktu nepilnību dēļ revidējamā laika posmā priekšlikumus Rezerves fonda līdzekļu izmantošanai ir iesniegušas un Rezerves fonda līdzekļus ir saņēmušas arī privāto tiesību personas, kuras nav saistītas ar veselības aprūpes nodrošināšanu, piemēram, biedrība „Latvijas Pensionāru federācija” un „Latvijas ārstu biedrība”. Rezerves fonda līdzekļi ir
piešķirami tikai institūcijai, kura ir saistīta ar veselības aprūpes nodrošināšanu.

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra nav ievērojusi normatīvajā aktā noteikto prasību vienmēr slēgt rakstisku līgumu ar Rezerves fonda līdzekļu saņēmēju, tajā nosakot līdzekļu saņemšanas, izlietošanas un pārskatu sniegšanas kārtību.

Revīzija „Par uzņēmējsabiedrību, kam būtu uzsākams likvidācijas process, nodokļu parādu novērtēšanas un administrēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām”

Revīzijas mērķis – iegūt pārliecību par Uzņēmumu reģistra darbību ar uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas netika pieteikti ierakstīšanai Komercreģistrā, un ar parādu piedziņu saistīto nodokļu administrācijas darbību atbilstību spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, kā arī iegūt pārliecību par Uzņēmumu reģistra darbību ar visiem saņemtajiem nodokļu administrācijas
pieteikumiem vienkāršotās likvidācijas procesa veikšanai laika posmā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 19.maijam atbilstību spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā konstatēts, ka Uzņēmumu reģistrs, kas ir atbildīgs par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas nepārreģistrējās Komercreģistrā, likvidāciju saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu, nenodrošina, ka no Uzņēmumu reģistra saprātīgā laikā tiek izslēgti visi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas nepārreģistrējās Komercreģistrā, tāpēc pastāv uzņēmumi
(uzņēmējsabiedrības), kas nav tiesīgi nodarboties ar komercdarbību, tā palielinot krāpniecības riskus un apdraudot nodokļu iekasēšanas pilnīgumu.

Uzņēmumu reģistram, nespējot izslēgt no reģistra visus Komercreģistrā neiekļautos uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), Valsts ieņēmumu dienesta pārskatos sniegtā informācija par nodokļu parādiem netiek uzrādīta patiesajā vērtībā, jo Valsts ieņēmumu dienests turpina parādu pieauguma aprēķināšanu uzņēmumiem, kuri nav laikus likvidēti un izslēgti no Uzņēmumu reģistra. Nepiedzenamo nodokļu parādu summa, kas veido 88% no kopējās parādu summas, katru gadu pieaug par 18,25 %.

Tiesiskā regulējuma trūkums, kas nosaka atbildību par nodokļu likumu pārkāpumiem, pieļauj, ka uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) tiek dibināti vai izmantoti negodprātīgiem mērķiem, līdz ar to tiek apdraudēta nodokļu iekasēšana pilnā apmērā, netiek likvidēti faktiski neeksistējoši komersanti un Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija par nodokļu parādiem nav patiesa.

Revīzijā konstatēts, ka pastāv trūkumi Valsts ieņēmumu dienesta iekšējās kontroles sistēmā, tāpēc Valsts ieņēmumu dienests laikus un pietiekami neanalizējot uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nodokļu parādus, nepieņemot lēmumus un laikus neveicot nodokļu parādu piedziņas darbības uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), nav ievērojis likumā „Par nodokļiem un nodevām” noteikto.

Revīzija „Eiropas Sociālā fonda līdzekļu apsaimniekošana Labklājības ministrijā un Nodarbinātības valsts aģentūrā”

Revīzijas mērķis – gūt pārliecību par Eiropas Sociālā fonda līdzekļu apsaimniekošanas atbilstību Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu, kas regulē Eiropas Sociālā fonda ieviešanu, uzraudzību un kontroli, prasībām Labklājības ministrijā kā pirmā līmeņa starpniekinstitūcijā un Nodarbinātības valsts aģentūrā kā otrā līmeņa starpniekinstitūcijā.

Revīzijā konstatēts, ka Labklājības ministrijā pastāv nepilnības projektu pieteikumu vērtēšanas ekspertu darba novērtējumā; lēmuma pieņemšana par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu lielākajā daļā gadījumu veikta sešu vai pat deviņu mēnešu laikā; pēc veiktās pārbaudes projektu īstenošanas vietās Nodarbinātības valsts aģentūrā netiek sagatavots pārbaudes akts, kurā norādīts slēdziens par projekta īstenošanas gaitu; nav noteikta procedūra, kā notiek paziņošana Eiropas Sociālā fonda finansējuma saņēmējam par pārbaudēs
konstatētajām nepilnībām, un procedūra, kā notiek pārbaužu rezultātā radušos ieteikumu ieviešanas uzraudzība.

Revīzija „Par meža zemes, mežaudzes novērtēšanas un uzņemšanas uzskaitē atbilstību normatīvo aktu prasībām”

Revīzijas mērķis – gūt pietiekamu pārliecību, ka Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā un lietojumā esošās, kā arī apsaimniekošanā nodotās meža zemes un mežaudzes ir apzinātas un novērtētas, tiek uzskaitītas un kontrolētas atbilstīgi normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā konstatēts, ka Zemkopības ministrija nav pietiekami uzraudzījusi un kontrolējusi meža zemju un mežaudžu ierakstīšanu zemesgrāmatā. Zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā reģistrēti tikai 10,24% no visām ministrijas valdījumā esošajām valsts meža zemēm.

Zemkopības ministrijas grāmatvedībā netiek laikus reģistrēti darījumi ar meža zemēm un mežaudzēm, jo ministrijai nav savlaicīgas informācijas par izmaiņām meža zemju un mežaudžu stāvoklī un grāmatvedības sniegtie uzskaites dati nav pilnīgi.

Revīzija „Rīgas pašvaldībai piederīgās meža fonda zemes ārpus tās administratīvās teritorijas pārvaldība un apsaimniekošana”

Revīzijas mērķis – gūt pārliecību, ka Rīgas pašvaldībai piederīgā meža fonda zeme ārpus pilsētas administratīvās teritorijas ir apzināta un ņemta Rīgas pašvaldības aģentūras ,,Rīgas meža aģentūra” grāmatvedības uzskaitē, un tās pārvaldība un apsaimniekošana atbilst normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā konstatēts, ka Rīgas pašvaldības intereses tai piederošo meža fonda zemju ārpus pilsētas administratīvās teritorijas izmantošanā netiek pilnībā nodrošinātas.

„Rīgas meža aģentūra”, kas tika izveidota, lai pārvaldītu un apsaimniekotu Rīgas pašvaldībai piederošās un piekrītošās meža fonda zemes ārpus pilsētas administratīvās teritorijas, nav pilnībā apzinājusi visas Rīgas pašvaldībai piekrītošās zemes ārpus pilsētas administratīvās teritorijas. Rīgas pašvaldības iestāžu grāmatvedības uzskaitē nav ņemti 15 zemesgabali ar kopējo
platību 67 ha un kadastrālo vērtību Ls 346,8 tūkst., kas atrodas ārpus pilsētas administratīvās teritorijas un kas zemesgrāmatā ierakstīti uz pašvaldības vārda.

Savukārt ezeru un ūdenskrātuvju apsaimniekošanā aģentūra nav izpildījusi uzdevumus, kas tai uzdoti aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijā: nav noteiktas apsaimniekošanas robežas, nav apzināti un sistematizēti apsaimniekošanas pretendenti, nav izstrādāti ekspluatācijas noteikumi un izsludināti konkursi par teritoriju apsaimniekošanu.

Revīzijā tika konstatēts, ka no 22 ezeriem un sešām ūdenskrātuvēm tikai pieciem ezeriem un divām ūdenskrātuvēm, kuras tiek publiski izmantotas, ir izstrādāti un apstiprināti apsaimniekošanas plāni, aģentūra līdz šim nav noslēgusi nevienu nomas līgumu par ezera vai ūdenskrātuves nodošanu apsaimniekošanā fiziskai vai juridiskai personai, un tā nav arī izmantojusi iespēju gūt ienākumus no ezeru un ūdenskrātuvju iznomāšanas.

Revīzijā secināts, ka aģentūra nav guvusi maksimālos ienākumus, veicot meža realizācijas funkcijas. Aģentūra izsolēs ne visām cirsmām nosaka slēpto cenu, lai gan kailcirtēs un retināšanas cirtēs pārdoto koku vidējā pārdošanas cena ir ievērojami augstāka par vidējo pārdošanas cenu, ja ir noteikta slēptā cena.

Revīzija „Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības, nodrošinot studiju procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām”

Revīzijas mērķis – gūt pārliecību, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbības, organizējot un realizējot studiju procesu, atbilst normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā konstatētas nepilnības Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju procesa organizācijā un vadībā.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte nenodrošina vienotu pieeju studiju procesa organizācijai fakultātēs, tāpēc studējošo tiesības, pienākumi un atbildība ir atšķirīgi un tieši atkarīgi no fakultātes, kurā tie studē.

Studējošos pārceļot uz nākamo semestri un nākamo studiju gadu, Latvijas Lauksaimniecības universitātes fakultātēs tiek piemēroti atšķirīgi nosacījumi, līdz ar to rīkojums par pārcelšanu ir atkarīgs no fakultātes dekāna subjektīva lēmuma. Uz nākamo studiju semestri tiek pārcelti arī tādi studējošie, kuri nav apmeklējuši nodarbības vai veikuši maksājumu par studijām.

Iekšējo normatīvo aktu nepilnību dēļ universitātes fakultātēs atšķiras studiju maksas termiņi. Ir bijuši gadījumi, ka studējošiem jāmaksā studiju maksa par laika posmu, kad studijas faktiski nav uzsāktas vai turpinātas.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte nenodrošina iespēju izsekot, cik faktiski izmaksā no valsts budžeta nefinansēta studiju vieta, līdz ar to studējošajiem un sabiedrībai kopumā netiek sniegta detalizēta informācija par faktiskajām studiju vietas izmaksām attiecīgajā studiju programmā.

Latvijas Lauksaimniecības universitātē netiek nodrošināta datu saglabāšana par studiju vietu skaitu augstskolā, kas finansētas no valsts budžeta, tāpēc netika gūta pārliecība, ka no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits atbilst noteiktajam un augstskolai piešķirtie valsts budžeta finanšu līdzekļi tiek izlietoti paredzētajiem mērķiem.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes atalgojuma sistēma kopumā nav caurskatāma un trešajām personām izsekojama, jo piemērota komplicēta materiālās stimulēšanas piemaksu sistēma, nenosakot piemaksu kritērijus un piemaksu aprēķināšanas metodiku. Personāla mēnešalga veido 53,9% no kopējā atalgojuma, pārējo atalgojuma daļu veido dažādas piemaksas,
vienreizējā atlīdzība un samaksa saskaņā ar līgumiem par noteikta darba izpildi.

Revīzija „Valsts zemes dienesta reorganizācija un tās atbilstība normatīvo aktu prasībām” 

Revīzijas mērķis – gūt pārliecību par Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) reorganizācijas gaitu un tās atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā konstatēts, ka VZD, veicot reorganizāciju, nav nodrošinājis tās pilnīgu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

2006.gadā, izmantojot Valsts zemes dienesta nodoto kustamo mantu, tika palielināts valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību ”Latvijas Valsts mērnieks” (turpmāk – LVM) pamatkapitāls, taču lielākā daļa mantas nebija izmantojama saimnieciskā darbībā, tāpēc LVM 57% no pārbaudītajām mantiskā ieguldījuma vienībām īsā laikā likvidēja kā saimnieciskā darbībā neizmantojamas.

2006.gadā, pārdalot saistības par telpu nomu starp VZD, LVM un VA ”Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra” (turpmāk – LĢIA), tika noslēgts 21 telpu nomas līgums, taču VZD nebija noteicis kārtību nomas aprēķiniem un rēķinu izrakstīšanai, kā arī atbildīgās amatpersonas neveica šī procesa uzraudzību un kontroli.

VZD ir maksājis par SIA ”Lattelecom” un SIA ”Latvijas Mobilais Telefons” sniegtajiem telekomunikāciju un mobilo sakaru pakalpojumiem LVM un LĢIA. Maksājot par konkrētajiem pakalpojumiem LVM, VZD nav ievērojis likuma ”Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasības, kas nosaka, ka valsts iestādēm aizliegts valsts mantu nodot citām personām bezatlīdzības lietošanā.

Nepilnības likumā ”Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” ir veicinājušas to, ka līdz 2007.gada 1.augustam VZD neizmantoja Pievienotās vērtības nodokļa likuma noteiktās priekšrocības, kas būtu ļāvušas tā apmaksai izlietotos līdzekļus Ls 18 tūkst. apmērā izmantot zemes uzmērīšanas darbiem.

Normatīvo aktu nepilnības ir veicinājušas to, ka līdz 2007.gada 1.oktobrim VZD no plānotajiem Ls 165 tūkst. par kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu LVM bija pārskaitījis tikai Ls 4491 jeb 2,7%.

Revīzija „„Natura 2000” programmas īstenošanas atbilstība Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām”

Revīzija tika veikta Eiropas valstu augstāko revīzijas iestāžu Vides revīziju darba grupas (EUROSAI WGEA) paralēlās revīzijas ietvaros.

Revīzijas mērķis – pārliecināties par „Natura 2000” programmas pārvaldības un tās ietvaros piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanas atbilstību Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā tika konstatēts daudz pieļautu nepilnību.

Vērtējot „Natura 2000” teritoriju attīstībai piešķirtā finansējuma izlietošanas efektivitāti, Valsts kontrole konstatēja, ka piešķirtie finanšu līdzekļi īpaši aizsargājamo dabas teritoriju attīstībai ir izlietoti, projektu atlasi veicot formāli un nenodrošinot izmaksu ziņā ekonomiskāko projektu izvēli.

Projektu konkursu vadlīnijās un projektu sākotnējā atlasē netika izmantoti tādi atlases kritēriji, kas nodrošinātu iespējama dubulta finansējuma piesaistes vienu un to pašu projektu uzdevumu īstenošanai novēršanu.

Valsts kontrole konstatēja gadījumus, ka projektiem paredzētais finansējums tiek novirzīts valsts iestāžu pamatdarbības nodrošināšanai, kā arī konstatēja, ka vides saglabāšanas un attīstības projektu finansēšanu nodrošina vairākas projektu administrēšanas iestādes, kas piemēro atšķirīgus projektu uzraudzības un finansēšanas mehānismus.

Revīzijas ietvaros Valsts kontrole atklāja arī nepilnības saistībā ar valsts budžeta līdzekļiem vienreizējo kompensāciju izmaksai meža zemju īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Vērtējot maksājamo kompensāciju aprēķina atbilstību, konstatēts, ka kompensāciju apmērs ir atkarīgs tikai no viena un kompensācijas saņēmējiem, iespējams, zināma eksperta slēdziena.

Revīzija „Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošo valsts aģentūru sniegto pakalpojumu pieejamības, kvalitātes un efektivitātes izvērtēšana”

Revīzijas mērķis – izvērtēt Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošās valsts aģentūras „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” un Tūrisma attīstības valsts aģentūras darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sniegto pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un efektivitāti.

Revīzijā konstatēts, ka Ekonomikas ministrija nav noteikusi kritērijus aģentūru ikdienas darba kvalitātes izvērtēšanai. Vienīgais aģentūru pārvaldes līgumos reglamentētais un praksē lietotais pakalpojumu kvalitātes novērtēšanas veids ir klientu aptauja par plānoto pakalpojumu norisi, tāpat ministrija nav noteikusi izmaksu efektivitātes rādītājus aģentūru darbības novērtēšanai.

Aģentūru pārstāvniecību darbība Latvijā un ārvalstīs pilnībā nenodrošina pakalpojumu pieejamību. Tūrisma attīstības valsts aģentūras biroji Latvijā ir slēgti apmeklētājiem apmēram 50%, bet ārvalstīs – aptuveni 37% no noteiktā darba laika.

Revīzija „Rīgas pilsētas pašvaldības sociālās aprūpes pakalpojumu, kurus sniedz bez apgādes ar apmešanās vietu, pieejamība un atbilstība spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem”

Revīzijas mērķis – gūt pārliecību, ka Rīgas pilsētas pašvaldības iedzīvotājiem sociālās aprūpes   pakalpojumi, kuri tiek sniegti bez apgādes ar apmešanās vietu, tiek piešķirti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšana organizēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nodrošinot vienlīdzīgu sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamību personām, kuras vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nevar nodrošināt saviem spēkiem dzīves kvalitātes nepazemināšanos.

Revīzijā konstatēts, ka Rīgas iedzīvotājiem nav nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus, kā arī netiek sniegta pietiekama publiski pieejama informācija par iespējamo palīdzību.

Publiski pieejamos informācijas avotos – bukletos un interneta mājaslapā – nav nodrošināta pilnas informācijas sniegšana par pieejamajiem sociālajiem pakalpojumiem aprūpei mājās, ko pašvaldības sniedz personām ar vecuma vai funkcionāliem traucējumiem viņu dzīvesvietā. Tāpat Rīgas pilsētas pašvaldība 64 gadījumos jeb 72% no visiem revīzijā pārbaudītajiem lēmumiem nav rakstiski informējusi par pieņemto lēmumu un nav nosūtījusi atbildes personām, kuras pieprasījušas sociālos pakalpojumus.

Rīgas iedzīvotājiem nav nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt materiālo palīdzību sociālā pakalpojuma aprūpe mājās nodrošināšanai, jo pašvaldībā nav vienotas sistēmas materiālā atbalsta piešķiršanai un sociālie dienesti materiālo atbalstu piešķir pēc atšķirīgiem kritērijiem. Revīzijā konstatēts, ka netiek nodrošināta pietiekama kontrole pār materiālās palīdzības piešķiršanu sociālajam pakalpojumam aprūpe mājās, tādējādi tiek radīta iespēja, ka materiālais  atbalsts naudā, kas izmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem, netiek izlietots paredzētajiem mērķiem gadījumos, kad personai, kura saņem pakalpojumu aprūpe mājās, nav ģimenes locekļu vai tuvinieku, kas nodrošinātu nepieciešamo aprūpi, bet sociālo dienestu lēmumos nav norādīta konkrēta persona, kura veiks klienta aprūpi.

2007.gadā tika veiktas divas revīzijas par pašvaldību sniegto sociālo palīdzību iedzīvotājiem: revīzija „Par pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības iedzīvotājiem atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem” un revīzija „Rīgas pilsētas pašvaldības maznodrošinātajiem iedzīvotājiem izsniegto pabalstu efektivitāte un atbilstība spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem”.

Abu revīziju mērķis – gūt pārliecību, ka pašvaldībās sociālās palīdzības sniegšana ir organizēta un darbojas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā; tā ir pieejama pašvaldības iedzīvotājiem un ir caurskatāma, kā arī sociālās palīdzības pabalsti tiek piešķirti, izmaksāti un uzskaitīti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Revīziju ietvaros pārbaudes veiktas Rīgas domē un tās pakļautībā esošajos sociālajos dienestos, Limbažu rajona Limbažu, Braslavas un Lēdurgas pagastu pašvaldībās un Valkas rajona Valkas un Plāņu pagastu un Sedas pilsētas pašvaldībā un tika sagatavoti un iesniegti atsevišķi ziņojumi minētajām pašvaldībām.

Revīzijās tika konstatēts, ka pašvaldību sociālās palīdzības sistēma nenodrošina pietiekamu pamatvajadzību apmierināšanu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm.

Rīgas pašvaldībā izmaksāti pabalsti, kas nav reglamentēti pašvaldības saistošajos noteikumos, Ls 546 381 apmērā jeb 7% no visiem sociālās palīdzības pabalstos izmaksātajiem līdzekļiem, tātad pieņemti lēmumi par sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu bez tiesiska pamatojuma. Pabalsti Ls 63 865 apmērā garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai piešķirti uz termiņu, kas pārsniedz likumā noteiktos deviņus mēnešus, bet Ls 200 470 piešķirti vienreizējiem pabalstiem ārkārtas situācijās tādās sociālās situācijās, kas nav atzīstamas par stihisku nelaimi vai neparedzamiem apstākļiem.

Rīgas pašvaldība 2005.gadā izlietojusi maznodrošināto iedzīvotāju sociālajiem pabalstiem Ls 7,8 milj., no kuriem tikai 20% izlietoti garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanas pabalsta izmaksai. Līdzīga situācija ir arī mazajās lauku pašvaldībās, kur garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanas pabalsta izmaksām izlietoti 1,7% līdz 28% no sociālajos pabalstos izlietotās summas.

Revīzijās atklāts, ka visās pašvaldībās tiek noteikti un piešķirti atsevišķi sociālās palīdzības pabalstu veidi, neveicot pabalsta pieprasītāja materiālās situācijas izvērtēšanu.

Valsts kontrole secināja, ka garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanas pabalsts nespēj nodrošināt nabadzības samazināšanos un nav pietiekams pamatvajadzību apmierināšanai nedz Rīgā, nedz mazajās lauku pašvaldībās. Līdz ar to iedzīvotāji atkārtoti lūdz sociālo palīdzību, saņemot citus pabalstus, kurus noteikusi pašvaldība.

2007.gadā tika veiktas divas revīzijas par atalgojumiem piešķirto līdzekļu izlietojumu pašvaldībās: revīzija „Atalgojumu sistēma Rīgas pašvaldībā” un revīzija „Par darbinieku atalgojumiem piešķirto līdzekļu izlietojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām Daugavpils, Liepājas, Ventspils un Rēzeknes pašvaldību iestādēs (izņemot mērķdotācijas pedagogu atalgojumam)”

Revīziju mērķis – iegūt pārliecību, ka darbinieku atalgojumiem piešķirto līdzekļu izlietojums pašvaldību iestādēs atbilst normatīvo aktu prasībām.

Revīzijās tika pārbaudīti piecu pilsētu pašvaldību un to padotības institūciju dažādu amatu darbinieku atalgojumi un sociālās garantijas.

Revīzijās tika konstatēts, ka pārbaudītajās pilsētu pašvaldībās nav vienotas pieejas piemaksu, pabalstu un prēmiju noteikšanai un lielu atalgojuma daļu veido piemaksas, prēmijas, pabalsti, līgumdarbi, darba samaksa par darbu komisijās un darba grupās.

Revīzijā Rīgas domē konstatēts, ka tā pašvaldības iestādēm nav noteikusi vienotus prēmiju piešķiršanas kritērijus. Pašvaldības iestādēs mēnešalgas īpatsvars no kopējās atalgojuma summas ir vidēji no 56,2% līdz 77,2% un noteiktais atalgojuma apmērs ir būtiski palielināts, piešķirot piemaksas, prēmijas un cita veida sociālās garantijas.

Revīzijā Daugavpils, Liepājas, Ventspils un Rēzeknes pašvaldībā tika konstatēts, ka nav vienotas pieejas piemaksu, pabalstu un prēmiju noteikšanai un lielu atalgojuma daļu veido piemaksas, prēmijas, pabalsti, līgumdarbi, darba samaksa par darbu komisijās un darba grupās.

Daugavpils pilsētas pašvaldībā un tās iestādēs amatalga veido vidēji 66% līdz 72% no kopējā atalgojuma, Liepājas pilsētas pašvaldībā un tās iestādēs – 76% līdz 84%, bet Rēzeknes pilsētas pašvaldībā – 54% līdz 100% no kopējā atalgojuma, pārējo atalgojuma daļu veido piemaksas, prēmijas, pabalsti, līgumdarbi un samaksa par darbu komisijās un darba grupās. Šajās pašvaldībās nav vienotas pieejas amatalgas, piemaksu, pabalstu, prēmiju un sociālo garantiju noteikšanai.

Ventspils pilsētas pašvaldības iekšējos normatīvajos aktos paredzēta pastāvīga piemaksa, kas veido no 46% līdz 778% no darbinieku amatalgas, bet prēmijas veido no 23% līdz pat 2023% no darbinieku amatalgas. Ventspils pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs vienpersoniski noteicis iestāžu vadītājiem darba algas apmēru, lai gan tā ir domes kompetence.

Revīzija „Par reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām Jelgavas pilsētā”

Revīzijas mērķis – iegūt pārliecību, ka reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošana Jelgavas pilsētā atbilst normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā tika konstatēts, ka Jelgavas pašvaldība, neievērojot normatīvo aktu, kas nosaka pašvaldības nodevas objektus un likmes, kā arī nepareizi nosakot reklāmas objektu skaitu un reklāmas laukumu, revīzijā identificētajos gadījumos nav pareizi aprēķinājusi un nav iekasējusi pašvaldības nodevu par reklāmas un afišu izvietošanu Ls 377,50 apmērā.

Pašvaldības aģentūra „Kultūra”, nosakot maksu par kultūras pasākumu laikā sniegtajiem reklāmas pakalpojumiem, ir pārkāpusi likuma „Par pašvaldībām” nosacījumus, ka maksu par pakalpojumiem var noteikt tikai dome, savukārt, sniedzot pakalpojumus reklāmas jomā, tā ir pārkāpusi Publisko aģentūru likumu.

Revīzija „Rīgas pašvaldībai piederīgo un piekritīgo ēku pārvaldība”

Revīzijas mērķis – gūt pārliecību par Rīgas pašvaldības ēku apzināšanas, uzskaites un lietošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā konstatēts, ka Rīgas pašvaldība nenodrošina tai piederīgo un piekritīgo ēku pārvaldību atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Rīgas pašvaldība revidējamajā laika posmā nav ieguvusi aptuveni Ls 1 milj. ienākumu, nododot daļu no pašvaldībai piederošām ēkām bezatlīdzības lietošanā pašvaldības izveidotai kapitālsabiedrībai SIA „Rīgas nami”, tādējādi neievērojot normatīvo aktu prasības, kas aizliedz pašvaldību mantu nodot citām personām bezatlīdzības lietošanā. Pašvaldība nodevusi bezatlīdzības lietošanā 64 tai piederošās ēkas, daļa no tām ar kopējo platību 60 888 m² jeb 30% no kopējās lietošanā nodoto ēku platības izmantota komercdarbības veikšanai.

Rīgas pašvaldība nav nodrošinājusi savas intereses SIA „Rīgas nami” valdījumā nodoto pašvaldības ēku izmantošanā, jo nebija noslēgusi līgumus ar SIA „Rīgas nami”, kuros būtu paredzētas pušu tiesības un pienākumi pašvaldības ēku izmantošanā.

Revīzijā tika konstatēts, ka Rīgas teritorijā nav noskaidrota juridiskā piederība 28 522 ēkām (būvēm), jo Rīgas domes Īpašuma departaments neapzina visus pašvaldībai piederīgos un piekritīgos nekustamos īpašumus Rīgas administratīvās teritorijas robežās. Īpašuma departaments kā ēku valdītājs nav noslēdzis līgumus par ēku lietošanas nosacījumiem ar 327 izglītības un sporta iestādēm, 11 kultūras iestādēm un piecām sociālās aprūpes iestādēm.

Revīzijā atklāts, ka Īpašuma departamenta grāmatvedības uzskaitē uzrādītas 1885 nedzīvojamās ēkas bez vērtības, lai gan Ministru kabineta noteikumi paredz, ka bez atlīdzības saņemtos ilgtermiņa ieguldījumus vai esošus, bet līdz šim neuzskaitītus, iekļauj bilancē, pamatojoties uz iestādes vadītāja apstiprinātās komisijas novērtējumu.

Revīzija „Dotāciju izlietojums Rīgas domes departamentos vai atsevišķās programmās un to atbilstība normatīvo aktu prasībām”

Revīzijas mērķis – gūt pārliecību par valsts mērķdotāciju, kā arī Rīgas pašvaldības dotāciju izlietojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā tika konstatētas vairākas neatbilstības normatīvo aktu prasībām.

Finanšu departaments programmai „Valsts un pašvaldību institūcijām jauno klasifikāciju, pārskatu un grāmatvedības noteikumu ieviešanai” 2006.gadā bez apropriācijas izlietoja Ls 196 259, tādējādi pārkāpjot Likuma par budžetu un finanšu vadību prasības. Savukārt Satiksmes departamenta vadība no piešķirtās dotācijas „Pilsētas maģistrālo un rajona nozīmes ielu uzturēšana” izmaksājusi saviem darbiniekiem prēmijas Ls 24 150 apjomā.

Neefektīvas plānošanas un darbības dēļ vairāku Rīgas domes departamentu administrētajām programmām 2006.gadam apstiprinātās dotācijas nav izlietotas pilnā apjomā.

Revīzija „Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta sagatavošanas un kontroles process”

Revīzijas mērķis – gūt pārliecību par Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta sagatavošanas procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā tika konstatēts, ka, uzsākot 2006.gada budžeta sagatavošanas procesu, Rīgas domes Budžeta komisija nebija definējusi budžeta prioritātes nākamajam gadam, līdz ar to budžeta veidošana nepamatojas uz ilgtermiņa attīstības stratēģijā noteikto prioritāro mērķu īstenošanu.

Investīciju programmām plānotie budžeta līdzekļi netiek pilnībā apgūti – 2005.gadā no kopējās investīciju summas apgūti 69%, bet uz 2006.gada 28.augustu apgūti tikai 19,5%, kas liecina, ka vairāki investīciju projekti ir iekļauti budžetā, pietiekami neizvērtējot to nepieciešamību un to apgūšanas iespējas.

Rīgas domei neparedzētu izdevumu finansēšanai ir izveidots Rezerves fonds, bet nav izstrādāta kārtība un kritēriji Rezerves fonda līdzekļu izlietošanai.

 

Finanšu revīzijas

Valsts kontroles revidenti finanšu revīzijās izlases veidā veica pārbaudes par valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem Ls 3326,0 milj. un izdevumiem Ls 3424,0 milj. apjomā, kā arī valsts konsolidētās grāmatvedības bilances aktīviem Ls 6150,3 milj. apjomā.

Revīzija par Latvijas Republikas 2006.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem

Revīzijas mērķis – pārbaudīt, vai Latvijas Republikas 2006.gada pārskats par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli) sniedz skaidru un patiesu priekšstatu atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību un likumam „Par valsts budžetu 2006.gadam” un visos būtiskajos aspektos atbilst finanšu pārskatiem, no kuriem tas ir atvasināts.

Valsts kontroles atzinums par Latvijas Republikas 2006.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli) ir ar iebildēm, jo revīzijā konstatēts:

* ministrijas un pašvaldības turpina veikt tām piederošās zemes, meža audžu un ceļu infrastruktūru objektu novērtēšanu, līdz ar to zemes, meža audžu un ceļu infrastruktūru objektu uzskaites vērtība 2006.gada 31.decembrī un turpmākajos periodos tiks koriģēta;
* normatīvo aktu nepilnību dēļ pašvaldības var uzņemties ilgtermiņa saistības bez saskaņošanas ar finanšu ministru, kā rezultātā Valsts kontrole neguva pārliecību, ka ilgtermiņa saistības ir uzrādītas pilnā apjomā – Rīgas domes noslēgtie līgumi ar A/S „Deutsche Bank AG” Londonas filiāli un A/S „Dienvidu tilts” ļauj ilgtermiņa aizņēmumus gada pārskatā uzrādīt nevis kā „Ilgtermiņa
aizņēmumus no kredītiestādēm”, bet kā „Norēķinus ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem”;
* 2006.gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem ir konsolidēts Tieslietu ministrijas 2006.gada finanšu pārskats. Valsts kontrole ir atteikusies sniegt atzinumu par Tieslietu ministrijas konsolidēto gada pārskatu, jo tās padotības iestādes Tiesu administrācijas gada pārskata sagatavošanā pieļautās kļūdas būtiski ietekmē sniegto informāciju par Tiesu administrācijas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un darbības rezultātiem un tas lietotājiem liedz iespēju gūt patiesu un skaidru priekšstatu par Tieslietu ministrijas finansiālo stāvokli.

Ziņojumā ”Par Latvijas Republikas 2006.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” ir norādīts arī uz citām pieļautām neatbilstībām un nepieciešamiem uzlabojumiem:

* jāveic grozījumi normatīvajos aktos, paredzot kontroles procedūras, kas novērstu valsts kapitāldaļu turētājiem iespēju pieņemt lēmumu bez saskaņošanas ar Ministru kabinetu;
* jāizstrādā un jāievieš vienotas grāmatvedības uzskaites metodes, lai nodrošinātu, ka pārskatā par valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi darījumi tiktu uzrādīti pēc vienotiem uzskaites principiem;
* jāizvērtē iespēja Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikt nodevu administrēšanas rezultātu, tajā skaitā par piemērotajiem atvieglojumiem, atbrīvojumiem un pārmaksāto summu atmaksām un uzskaiti, uzrādīšanu pārskatos, kā arī šīs informācijas norādīšanu kārtējā saimnieciskā gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem;
* jāpilnveido darba samaksas sistēma, nosakot vienotu materiālās stimulēšanas kārtību ministrijām un centrālajām valsts iestādēm;
* jāpilnveido iekšējās kontroles procedūras, lai samazinātu Valsts kases darbības riskus Saimnieciskā gada pārskata sagatavošanā.

Revīzijas par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu 2006.gada finanšu pārskatiem

2007.gadā Valsts kontrole veica 27 revīzijas par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu 2006. gada finanšu pārskatu sagatavošanas pareizību.

Šo revīziju mērķis – pārbaudīt, vai 2006. gada finanšu pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu priekšstatu par iestādes finansiālo stāvokli uz 2006.gada 31.decembri (darbības rezultātiem un naudas plūsmām) un ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

5.attēls. Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm sniegtie atzinumi par 2006.gada finanšu pārskatiem

 Atzinumi bez iebildēm

 Atzinumi ar iebildēm

 Atteikums sniegt atzinumu

 Atzinumi kopā

 18

 8

 1

 27

Valsts kontrole kopumā izteica atzinumus par 27 ministriju un citu centrālo valsts iestāžu gada pārskatiem, tai skaitā par 18 ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm – atzinumus bez iebildēm, par astoņām – atzinumus ar iebildēm, bet vienā gadījumā atteicās sniegt atzinumu.

Pēc 2006.gada finanšu pārskatu revīzijām Valsts kontrole ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm sniedza 416 ieteikumus, no kuriem 83 ir ar augstu prioritāti, 272 ar vidēju un 61 ar zemu prioritāti. Augstas prioritātes ieteikumu gadījumā revidējamā vienība īsā laikā novērš atklātos trūkumus, bet vidējas prioritātes ieteikumu gadījumā jautājumi jāatrisina, pirms tiks
sagatavots nākamais finanšu pārskats. Ieteikumi sniegti galvenokārt par grāmatvedības organizācijas un uzskaites sakārtošanu, interešu konflikta novēršanu, kā arī prēmiju un piemaksu jautājumu sakārtošanu.

Atteikums sniegt atzinumu

Tieslietu ministrijai Valsts kontrole atteicās sniegt atzinumu, jo revīzijā atkārtoti netika gūta pietiekama pārliecība, ka Tieslietu ministrijas pakļautības iestādes – Tiesu administrācijas – 2006.
gada finanšu pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par finansiālo stāvokli uz 2006. gada 31.decembri. Nepilnīgi sagatavotie grāmatvedības organizāciju un iekšējo kontroli reglamentējošie dokumenti ir veicinājuši situāciju, ka Tiesu administrācijas grāmatvedības uzskaitē ir pieļautas būtiskas kļūdas: pārskatā izdevumu atalgojumiem izpilde ir uzrādīta par Ls 7,9 milj. mazāka nekā virsgrāmatā, izdevumu valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām izpilde – par Ls 10,3 milj. latu vairāk nekā virsgrāmatā.

Atzinumi ar iebildēm

Atzinumi ar iebildēm sniegti par sešu ministriju – Aizsardzības, Izglītības un zinātnes, Zemkopības ministrijas, Satiksmes, Vides un Veselības ministrijas – un divu centrālo valsts iestāžu – Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta un Valsts cilvēktiesību biroja – 2006.gada finanšu pārskatiem.

Aizsardzības ministrijā veiktajā revīzijā konstatēts, ka pārskata gadā nav nodrošināta normatīvajos aktos noteikto normu ievērošana, kas būtiski ietekmē gada pārskata pareizību. Ministrijas finanšu pārskatā uzrādītie pamatlīdzekļi Ls 120 milj., kas veido 50% no ministrijas bilances aktīvu kopsummas, nav pareizi novērtēti, tāpat netika gūta pārliecība, ka pārskatā uzrādītie krājumi Ls 84 milj., kas veido 39% no ministrijas bilances aktīvu kopsummas, ir pareizi novērtēti.

Izglītības un zinātnes ministrijā veiktajā revīzijā konstatēti grāmatvedības politikas piemērošanas un uzskaites pārkāpumi. Valsts kontrole neguva pārliecību par finanšu pārskata izdevumu daļas posteni „Maksa par zinātniski pētniecisko darbu izpildi”, konstatēti atsevišķi tiesību normu pārkāpumi, kas saistīti ar prēmiju piešķiršanu.

Zemkopības ministrijā veiktajā revīzijā konstatēta nepilnīga nekustamo īpašumu uzskaite, kas būtiski ietekmē 2006.gada finanšu pārskata pareizību – nav ņemti uzskaitē meža infrastruktūras objekti, savukārt Lauku atbalsta dienesta reģionālo pārvalžu bilancēs pamatlīdzekļu sastāvā atrodas meliorācijas sistēmas objekti Ls 63,7 milj. vērtībā, kas nav to īpašums, bet saskaņā ar
Lauku atbalsta dienesta likumu jānodod zemes īpašnieku īpašumā.

Satiksmes ministrijā veiktajā revīzijā konstatēta nepilnīga nekustamo īpašumu un debitoru uzskaite – nav uzrādīti ilgtermiņa finanšu ieguldījumi valsts akciju sabiedrībā „Latvijas autoceļu uzturētājs” Ls 12,8 milj. apmērā, finanšu pārskatā zemes īpašumi, kā arī ēkas un būves nav uzrādītas to patiesajā vērtībā. Pārskatā valsts autoceļi uzrādīti vērtībā, kas pēc ministrijas aplēsēm ir par Ls 4,5 mljrd. mazāka nekā to patiesā vērtība. Satiksmes ministrija, neizmantojot normatīvajā aktā paredzētās kapitāla daļu turētāja tiesības, pārskata gadā pieļāvusi, ka valsts akciju sabiedrībai „Biķernieku kompleksā sporta bāze” nelikumīgi piesaistīts privātais kapitāls un tā pārveidota par privātu akciju sabiedrību, kurā ministrijai palika tikai 47,5% no akcijām.

Vides ministrijā veiktajā revīzijā konstatēts, ka netiek konsekventi piemēroti pamatlīdzekļu un darījumu uzskaites principi, kas būtiski ietekmē 2006.gada finanšu pārskata pareizību.

Veselības ministrijā veiktajā revīzijā konstatēta nepareiza investīciju klasifikācija pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu pārskatā un bilances postenī „Ilgtermiņa ieguldījumi”, kā arī viena padotības iestāde nav ievērojusi Publisko iepirkumu likuma procedūras.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā veiktajā revīzijā konstatēts, ka nav konsekventi ievēroti krājumu uzskaites principi un netika gūta pārliecība par piešķirto un izlietoto dotāciju nevalstiskajām organizācijām pamatotību, vairākos gadījumos netika nodrošināta iepirkuma veikšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Valsts cilvēktiesību birojā veiktajā revīzijā tika konstatēts, ka netiek konsekventi piemēroti inventāra uzskaites principi, kas rada risku, ka inventārs, kas veido būtisku daļu no biroja aktīvu kopsummas, nav novērtēts pareizi.

Atzinumi bez iebildēm

Atzinumi bez iebildēm ir sniegti par 18 ministriju un citu centrālo valsts iestāžu 2006.gada finanšu pārskatu pareizību. Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm revīzijās konstatēti vairāki tiesību normu pārkāpumi, no kuriem nozīmīgākie akcentēti atzinumā.

Nacionālajā radio un televīzijas padomē veiktajā revīzijā konstatēts, ka vadība, parakstot rīkojumu par prēmiju izmaksu sev, nav ievērojusi likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasības.

Kultūras ministrijā veiktajā revīzijā konstatēta likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasību neievērošana, iestāžu vadītājiem piešķirot sev prēmijas un naudas balvas, konstatēts, ka arī Satversmes tiesa nav ievērojusi šī likuma prasības.

Labklājības ministrijā veiktajā revīzijā vairākos gadījumos konstatēti Darba likuma pārkāpumi.

Ārlietu ministrijā veiktajā revīzijā konstatēti Likuma par budžetu un finanšu vadību pārkāpumi, atverot kontus un veicot norēķinus ar komercbanku starpniecību.

Iekšlietu ministrijā veiktajā revīzijā konstatēti likuma „Par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” neievērošanas gadījumi, kā arī konstatēts, ka ministrijas padotības iestādēs nav vienotas pieejas uzturdevas kompensācijas aprēķināšanai un izmaksai.

 

Revīziju ieteikumi

Valsts kontroles revidentu revīzijas noslēgumā sagatavotie revīzijas ieteikumi ir saskaņoti ar revidējamām vienībām, un revīzijas ieteikumu ieviešana notiek atbilstoši to ieviešanas laika grafikam.

Pārskata gadā revidējamām vienībām bija jāievieš 989 revīzijas ieteikumi, no kuriem ieviesti 611 jeb 62%, bet ieviešanas stadijā – 183 jeb 19%.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi tiek sniegti par šādām jomām:

* likumdošana – ieteikumi ir vērsti uz normatīvajos aktos noteikto prasību sakārtošanu, radot likuma normu nepārprotamu skaidrojumu;
* grāmatvedības politika – ieteikumi vērsti uz grāmatvedības politikas izstrādi vai tās pilnveidošanu atbilstoši Ministra kabineta „Noteikumu par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” un noteikumu „Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtība” prasībām;
* iekšējās kontroles sistēma – ieteikumi vērsti uz iekšējās kontroles sistēmas sakārtošanu vai pilnveidošanu institūcijā atbilstoši Ministru kabineta „Noteikumu par iekšējās sistēmas izveidošanu pamatprasībām” prasībām;
* publisko pakalpojumu kvalitāte – ieteikumi vērsti uz revidējamās iestādēs sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu;
* informācijas tehnoloģiju sakārtošana – ieteikumi vērsti uz informācijas tehnoloģiju un sistēmu sakārtošanu revidējamā nozarē.

2007.gadā ieviestie ieteikumi vērsti uz tālāku valsts pārvaldes un finanšu vadības pilnveidošanu valstī, atsevišķu institūciju darbības uzlabošanu, sniegtā pakalpojuma pieejamības un kvalitātes veicināšanu.

Revidējamās vienībās pārskata gadā ieviestie ieteikumi, kas pilnveido finanšu vadību kopumā:

* pēc finanšu revīzijas „Par Latvijas Republikas 2005.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” Valsts kontrole sniedza ieteikumus, kā rezultātā veikti grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, nosakot vienotus kritērijus lēmumu pieņemšanai par nodokļu samaksas termiņu pagarināšanu, kā arī paredzot juridisko personu bankas kontu reģistra izveidi Valsts ieņēmumu dienestā; pieņemtie grozījumi Kredītiestāžu likumā nosaka kredītiestāžu pienākumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par kredītiestādēs atvērtajiem nodokļu parādnieku kontiem;
* pēc finanšu revīzijas „Par Latvijas Republikas 2006.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” Valsts kontrole sniedza ieteikumus, kā rezultātā veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti”, nosakot vienotus atzīšanas kritērijus un uzskaites metodes, lai nodrošinātu, ka pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem darījumi tiktu uzrādīti pēc vienotiem uzskaites un atzīšanas principiem, kā arī noteikta vienota ilgtermiņa finanšu ieguldījumu uzskaites metode.

Revidējamās vienībās pārskata gadā ieviestie ieteikumi, kas nodrošina tālāku institūciju darbības pilnveidošanos:

* Aizsardzības ministrija, lai padarītu iepirkumu procesu caurskatāmāku, ir precizējusi noteikumus, kas paredz vienotu kārtību centralizēti iegādājamo materiāli tehnisko līdzekļu un visu veidu pakalpojumu iepirkumiem. Lai nodrošinātu vienotu apgādes sistēmu Nacionālajos bruņotajos spēkos, pārskata gadā ir apstiprināti ministrijas „Noteikumi par karavīru mantiskās apgādes normām”, kas paredz vienotu pieeju karavīru nodrošināšanai ar materiālajām vērtībām;
* Ministru kabinets ir izdevis noteikumus par Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kā arī apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm, kas paredz piespiedu piedziņu gadījumos, ja persona labprātīgi nesedz šos izdevumus;
* Veselības ministrija atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem izstrādāja grozījumus Ministru kabineta noteikumos „Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” un „Noteikumos par ārstniecības iestāžu reģistru”, kā rezultātā novērstas pretrunas par Ārstniecības iestāžu reģistrā iekļaujamo informāciju un pastiprināta ārstniecības personu atbildība par normatīvajos aktos noteiktās informācijas savlaicīgu nesniegšanu;
* Labklājības ministrija izstrādāja un Saeima pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, precizējot valsts pienākumus un finanšu shēmu attiecībā uz valsts un pašvaldību atbildību, nodrošinot sociālos pakalpojumus, kā arī šajā likumā precizētas Labklājības ministrijas un Sociālo pakalpojumu pārvaldes funkcijas sociālo pakalpojumu jomā;
* Labklājības ministrija izstrādāja un Ministru kabinets apstiprināja Ministru kabineta noteikumus „Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi”, kas nosaka kārtību, kādā personas saņem tehniskos palīglīdzekļus, no valsts budžeta finansējamo tehnisko palīglīdzekļu sarakstu un kārtību, kādā pakalpojuma saņēmējs izdara vienreizēju iemaksu, saņemot tehniskos palīglīdzekļus
par valsts budžeta līdzekļiem;
* Ekonomikas ministrijā atbilstoši Valsts kontroles sniegtajiem ieteikumiem tika pilnveidota iekšējās kontroles sistēma, nosakot iekšējā normatīvajā aktā padotības institūciju informēšanu par budžeta procesu, nodrošinot vienotu grāmatvedības uzskaites principu ievērošanu;
* Satiksmes ministrija ir palielinājusi valsts akciju sabiedrības ,,Latvijas autoceļu uzturētājs” pamatkapitālu par Ls 9,6 milj. (pievienoto kapitālsabiedrību – valsts akciju sabiedrība ,,Kurzemes ceļi”, valsts akciju sabiedrība ,,Latgales ceļi” un valsts akciju sabiedrība ,,Vidzemes ceļi” – pamatkapitālu vērtība);
* galvenais valsts notārs ir atcēlis Uzņēmumu reģistra lēmumu par Biķernieku kompleksās sporta bāzes firmas maiņu no valsts akciju sabiedrības ,,Biķernieku kompleksā sporta bāze” uz akciju sabiedrību ,,Biķernieku kompleksā sporta bāze”;
* Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi” apstiprināja Rokasgrāmatu autoceļu un būvju vērtības uzskaitei, saskaņā ar kuru tiks veikta ceļu un būvju inventarizācija, lietojot vienotus kritērijus;
* Valsts ieņēmumu dienests regulāri veic uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) parādu dzēšanu, kuriem bija iestājies noilgums, un 2007.gadā ir dzēsti nodokļu parādi 1228 bankrotējošām uzņēmējsabiedrībām par kopējo summu Ls 200 milj.;
* Centrālcietuma un Matīsa cietuma nožogojuma rekonstrukcijai un apsardzes inženiertehnisko līdzekļu iegādei 2007.gadā no privatizācijas procesā gūtajiem ieņēmumiem piešķirti Ls 750 tūkst., kā arī ieslodzījuma vietās izstrādāti jauni Uzraudzības plāni, kas satur detalizētu informāciju par cietuma uzraudzības shēmu, maiņas posteņiem, uzraudzības maršrutiem, amatpersonu pienākumiem;
* pašvaldībās, kurās veikta revīzija par derīgo izrakteņu apsaimniekošanas efektivitāti, tiek novērtēti un ņemti uzskaitē tām piederošie pazemes aktīvi, kā arī pašvaldības pārskata līgumu attiecības ar zemes nomniekiem un maksu par derīgo izrakteņu ieguvi. Tādā veidā tiek nodrošināta pašvaldību īpašumu uzrādīšana grāmatvedības uzskaitē to patiesajā vērtībā un pašvaldību pašu ieņēmumu palielināšanās;
* Rīgas dome izdevusi noteikumus, kas nosaka vienotus kritērijus veselības aprūpes pabalsta saņemšanai.

Pēc 2007.gadā veiktajām finanšu un likumības revīzijām Valsts kontrole ir sniegusi šādus būtiskus revīzijas ieteikumus, kuru izpildes termiņš ir 2008.gads, dažos gadījumos 2009.gads:

* Finanšu ministrijai izskatīt iespēju pilnveidot valsts pārvaldē nodarbināto darba samaksas sistēmu, nosakot prēmiju maksimālos apmērus, un noteikt prasību, ka valsts pārvaldes iestādes vadītājs nosaka konkrētus prēmiju par darba ieguldījumu piešķiršanas kritērijus, kā arī izskatīt iespēju pārskatīt vadības līgumu mērķus, būtību, apjomus un lietderību;
* Finanšu ministrijai nodrošināt caurskatāmu pieeju nodarbināto veselības un dzīvības apdrošināšanai visās valsts pārvaldes iestādēs;
* Finanšu ministrijai izvērtēt iespēju normatīvajos aktos noteikt nodevu administrēšanas rezultātu, tai skaitā par piemērotajiem atvieglojumiem, atbrīvojumiem un pārmaksāto summu atmaksām, uzskaiti un uzrādīšanu pārskatos;
* Izglītības un zinātnes ministrijai noteikt vienotus, uz izglītības kopējo mērķu sasniegšanu virzītus, rezultatīvos rādītājus vispārējai izglītībai kopumā un izstrādāt to sasniegšanas un uzraudzības mehānismu, lai nodrošinātu vispārējās izglītības īstenošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem;
* Izglītības un zinātnes ministrijai izvērtēt iespēju veicināt pašvaldības izstrādāt vienotus principus, pēc kādiem tās finansē izglītības iestādes un kontrolē tām piešķirto līdzekļu racionālu izmantošanu, kā arī veicināt noteikt vienotus principus izglītības iestāžu pašu ieņēmumu gūšanas jomā un izlietošanā izglītības iestāžu attīstībai;
* Izglītības un zinātnes ministrijai, sadarbojoties ar pašvaldībām, izvērtēt un veikt analīzi par pašvaldību izglītības programmu īstenošanas izmaksām uz vienu skolēnu (gadā) un vienoties par pietiekamu pašvaldību ieguldījumu mācību procesa nodrošināšanā;
* Izglītības un zinātnes ministrijai pilnveidot esošo pedagogu darba samaksas sistēmu, nodrošinot pedagogu virsstundu darba laika uzskaiti un apmaksu, nosakot vienotu kārtību pedagogu darba laika uzskaites veikšanai, un izvērtēt nepieciešamību pārskatīt pedagoga darba slodzē iekļaujamos pienākumus un to veikšanai paredzamo stundu skaitu;
* Izglītības un zinātnes ministrijai izvērtēt nepieciešamību pilnveidot normatīvos aktus vispārējās izglītības standartu un vispārējās izglītības satura izstrādes jomā, paredzot izmaiņas normatīvajos aktos veikt, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem, kā arī izmantojot diskusijas ar praktiķiem;
* Izglītības un zinātnes ministrijai izvērtēt nepieciešamību pilnveidot normatīvos aktus, paredzot skolēnu mērķgrupas, kurām nepieciešama izglītošana atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām; paredzot noteikt katrā klasē apgūstamās zināšanas un prasmes, norādot apgūstamo zināšanu un prasmju apguves robežas; nosakot mācību priekšmetu standartu   īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus;
* Valsts robežsardzei izvērtēt iespēju nodrošināt informācijas apmaiņu starp Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežsardzi par normatīvo aktu prasībām un izmaiņām tajos, lai veicinātu robežšķērsošanas jautājumu risināšanu;
* Valsts robežsardzei izvērtēt iespēju izstrādāt robežsargu rotācijas sistēmu, lai mazinātu korupcijas risku un veicinātu pieredzes apmaiņu;
* Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam saskaņot ar Krievijas atbildīgajām institūcijām veicamās darbības robežkontroles celtniecības un modernizācijas projektēšanas jomā, lai nodrošinātu vienādu jaudu abu pušu muitas kontroles punktos;
* Veselības ministrijai sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, lai precizētu primārās veselības aprūpes pakalpojumu, kuru apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, sastāvu;
* Labklājības ministrijai precizēt Ministru kabineta noteikumus „Valsts aģentūras „Sociālās integrācijas centrs” nolikums”, nosakot, kāda veida rehabilitācija – sociālā vai medicīniskā – jānodrošina personām ar funkcionāliem traucējumiem;
* Zemkopības ministrijai nodrošināt, lai grāmatvedības uzskaitē patiesajā vērtībā tiktu uzrādīti visi ministrijai piederošie nekustamie īpašumi.

Valsts kontroles revidenti uzrauga revidējamām vienībām sniegto revīzijas ieteikumu izpildes gaitu, par īpaši nozīmīgiem ieteikumiem tiek veiktas pēcpārbaudes, lai pārliecinātos par ieteikuma izpildi pēc būtības.

 

Tiesībaizsardzības iestādēm nosūtītie ziņojumi un lietu tālākā virzība

Kopumā 2007.gadā Ģenerālprokuratūrai ir nosūtīti 20 revīziju ziņojumi, tai skaitā 6 likumības revīziju ziņojumi un 14 finanšu revīziju ziņojumi.

Ģenerālprokuratūrai nosūtīta informācija par 30 likumpārkāpumiem, tajā skaitā 10 pārkāpumi ir par interešu konflikta situācijām valsts amatpersonu darbībā, pieci – par publisko iepirkumu regulējuma neievērošanu; četri – par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu, seši – finanšu, grāmatvedības un nodokļu disciplīnu pārkāpumi, kā arī citi pārkāpumi.

Saistībā ar 2007.gada revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem ir uzsākti septiņi kriminālprocesi, kā arī četras pārbaudes Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Izvērtējot Valsts kontroles 2007.gadā konstatētos tiesību normu pārkāpumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir saucis pie atbildības sešas valsts amatpersonas.

Valsts kontrole seko revīzijas materiālu virzībai, un Ģenerālprokuratūra un kompetentās iestādes informē Valsts kontroli par iesniegto revīzijas materiālu izskatīšanas procesu un pieņemtajiem lēmumiem.

Par 2006.gada revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem 2007.gadā ir uzsākti deviņi kriminālprocesi.

 

Ārējā komunikācija un sadarbība

 

Sabiedrības informēšana

2007.gadā, sniedzot sabiedrībai informāciju par Valsts kontroles aktivitātēm, tika organizētas vairākas preses konferences:

* 2007.gada 11.aprīlī tika organizēta preses konference par valsts iestāžu darbinieku atalgojumu sistēmā atklātajām nepilnībām;

* 2007.gada 23.maijā tika organizēta preses konference par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2006.gada finanšu pārskatu revīziju rezultātiem;

* 2007.gada 28.novembrī valsts kontroliere Inguna Sudraba un Krievijas Federācijas Revīzijas palātas priekšsēdētājs Sergejs Stepašins preses konferencē informēja par kopīgi veiktās revīzijas rezultātiem, kurā tika pārbaudīta Latvijas un Krievijas valstu robežkontroles institūciju darbība, koordinējot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas–Krievijas robežkontroles punktos;

* 2007.gada 10.decembrī tika organizēta preses konference par vispārējās izglītības sistēmas revīzijas rezultātiem. 2007.gadā par Valsts kontroles revīziju rezultātiem ir bijis vairāk nekā 120 publikāciju centrālajā un reģionālajā presē. Svarīgākās intervijas presē 2007.gadā:

*„Pēc būtības, nevis uz papīra”. Intervija ar I.Sudrabu „Latvijas Avīzē”, 2007.gada 10.janvāris;

* „Jo ātrāk būs zināmas prasības, jo labāk”. Valsts kontrolieres viedoklis par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības jauno likumu „Dienas Biznesā”, 2007.gada 9.februāris;

*„Valsts kontrole: valsts hierarhijā nav vērtību sistēmas”. Valsts kontrolieres I.Sudrabas intervija par ministriju 2006.gada pārskatu revīzijām žurnālā „Nedēļa”, 2007.gada 4.jūnijs;

*„I.Sudraba: haosā daži sajūtas daudz komfortablāk”. Valsts kontrolieres intervija par valsts un pašvaldību nekustamajiem īpašumiem, atalgojuma sistēmu, prēmēšanu „Dienas Biznesā”, 2007.gada 5.jūlijs;

*„Klusā privatizācija”. I.Sudrabas intervija par valsts īpašumiem, par atalgojuma sistēmu valstī laikrakstā „Telegraf”, 2007.gada 3.augusts;

* Intervija ar valsts kontrolieri par Rīgas domes īpašumiem un par citām revīzijām Rīgas domē laikrakstā „Vestji Segodņa”, 2007.gada 29.augusts;

*„Tilts, robeža, slimnīcas un ceļi – Valsts kontroles redzeslokā”. I.Sudrabas intervija par valsts pasūtījumu lielo objektu būvniecībā, par ceļu būvniecību, veselības aprūpi laikrakstā „Vestji Segodņa”, 2007.gada 11.septembris;

* „Zaudēti 2 miljoni”. Ekspresintervija ar valsts kontrolieri par revīziju „Latvijas Pastā” laikrakstā „Dienas Bizness”, 2007.gada 9.oktobris;

* „Viņi taču tērē mūsu naudu”. I.Sudrabas intervija laikrakstā „Vestji Segodņa”, 2007.gada 16.oktobris;

* „Valsts kontroli pārvērtuši par terora ieroci”. Intervija ar valsts kontrolieri par KNAB vadītāja A.Loskutova atbrīvošanas no amata mēģinājumiem laikrakstā „Bizness & Baltija”, 2007.gada 23.oktobris;

* „Vai ir iespējams izkontrolēt valsti?” Intervija ar valsts kontrolieri par Valsts kontroles ikdienas darbu, revīziju tēmām, tai skaitā neuzskaitīto valsts īpašumu problēma laikrakstā „Telegraf”, 2007.gada 7.novembris.

Valsts kontroliere I.Sudraba 2007. gadā ir piedalījusies vairākos radio un TV ziņu raidījumos („900 sekundes”, LNT ziņas”, LTV 1, LTV 7 un TV3 ziņu raidījumos), kā arī analītiskajos TV radījumos: „Kas notiek Latvijā?”, „Valsts pirmās personas” u.c. Galvenās tēmas šajās pārraidēs bija saistītas ar Valsts kontroles noslēgto un publiskoto revīziju rezultātiem.

Valsts kontrolieres piedalīšanās konferencēs, diskusijās:
* 2007.gada 15.janvāris. Valsts kontroliere I.Sudraba piedalījās ikgadējā arodbiedrības Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) konferencē;
* 2007.gada 9.februāris. Valsts kontroliere I.Sudraba piedalījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīkotajā publiskajā diskusijā par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanu;
* 2007.gada 28.septembris. Valsts kontroliere I.Sudraba piedalījās Ernst & Young Baltic piecu gadu jubilejas konferencē Lietuvā;
* 2007.gada 9.oktobris. Valsts kontroliere I.Sudraba piedalījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīkotajā konferencē „Korupcijas novēršana un apkarošana – tendences un nākotnes izaicinājumi”;
* 2007.gada 10.decembris. Valsts kontroliere I.Sudraba piedalījās Tiesībsarga biroja organizētā konferencē par cilvēktiesībām un labu pārvaldību Latvijā, piedaloties diskusijā par valsts aģentūru kā pārvaldes formu.

Valsts kontrolieres svarīgākās tikšanās ar Latvijas Republikas valsts amatpersonām: 2007.gada laikā valsts kontroliere I.Sudraba ir tikusies ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, ar tieslietu, finanšu, labklājības, izglītības un zinātnes, kā arī ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriem un vairāku ministriju valsts sekretāriem. Valsts kontroliere 2007.gadā ir tikusies arī ar pašvaldību pārstāvjiem un vadītājiem. Tikšanās notikušas saistībā ar aktuāliem Valsts kontroles revīzijās iztirzātiem jautājumiem: dažādiem pārkāpumiem, nesaimniecisku un nelikumīgu valsts iestāžu vai valsts amatpersonu rīcību, grāmatvedības uzskaites nepilnībām valsts iestādēs un pašvaldībās.

 

Sadarbība ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju un Ministru kabinetu

Valsts kontrole par svarīgāko revīziju ziņojumiem un revīziju laikā atklātajiem pārkāpumiem informē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju un Ministru kabinetu.

2007.gadā valsts kontroliere un citi atbildīgie Valsts kontroles darbinieki ir piedalījušies Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs, kurās izskatīja vairāk nekā 20 pārskata gadā veikto revīziju ziņojumus un pārrunāja konstatētos pārkāpumus, kā arī izskatīja Valsts kontroles sniegto ieteikumu revidējamām vienībām ieviešanas gaitu.

Valsts kontrole informēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju par Latvijas Republikas 2006.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem; par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2006.gada finanšu pārskatu revīziju rezultātiem; par revīzijas rezultātiem Ieslodzījuma vietu pārvaldē; par materiāli tehnisko līdzekļu centralizētās iegādes sistēmas darbību Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecībā; par mantiskā ieguldījuma veikšanu valsts akciju sabiedrībā „Latvijas Pasts” un amatpersonu rīcību ar kapitālsabiedrības mantu: par valsts institūciju darbību, nodrošinot kravas pārvietošanu Latvijas – Krievijas robežkontroles punktos; par Labklājības ministrijas darbību, nodrošinot invalīdus un personas ar funkcionāliem traucējumiem ar rehabilitācijas pakalpojumiem; par Labklājības ministrijas darbību, nodrošinot tehnisko palīglīdzekļu pieejamību; par pašvaldību sniegto sociālo palīdzību iedzīvotājiem; par Veselības aprūpes Rezerves fondu; par atalgojuma sistēmas izvērtējumu valsts pārvaldes iestādēs.

Revīzijas ziņojumu izskatīšana Saeimā veicina Valsts kontroles ieteikumu ātrāku un efektīvāku ieviešanu, kā arī ieteikumu ieviešanas uzraudzību.

Katru gadu Valsts kontrole iepazīstina Saeimu un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju ar nākamā gada revīziju virzieniem un aktualitātēm revīziju darbā.

Par būtiskākajiem revīziju ziņojumiem Valsts kontrole informē arī Ministru kabinetu. Pārskata gadā Ministru kabinets informēts par 13 Valsts kontroles revīzijas ziņojumiem.

 

Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām un citu valstu augstākajām revīzijas institūcijām

Starptautiskās sadarbības mērķis ir paaugstināt Valsts kontroles spējas veikt publiskā sektora revīzijas un pilnveidot darbinieku profesionālo kompetenci. Lai to sasniegtu, Valsts kontrole aktīvi darbojas augstāko revīzijas iestāžu starptautiskajās organizācijās INTOSAI un EUROSAI, piedalās starptautiskās konferencēs un semināros, veic paralēlās revīzijas, kā arī veicina divpusēju un daudzpusēju pieredzes apmaiņu ar citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm.

Sadarbība ar INTOSAI

INTOSAI ir neatkarīga augstāko revīzijas iestāžu starptautiska organizācija – ārējā audita institūciju augstākais sadarbības līmenis –, un tās mērķis ir veicināt pieredzes apmaiņu starp dažādu valstu augstākajām revīzijas iestādēm. Organizācijai ir īpašs konsultatīvs statuss Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomisko un sociālo lietu padomē.

Jau kopš 1953.gada INTOSAI kalpo kā forums publiskā sektora revīzijas jomas stiprināšanai, augstāko revīzijas iestāžu profesionālai attīstībai, kā arī zināšanu un labākās prakses savstarpējai apmaiņai. INTOSAI apvieno 188 pasaules valstu augstākās revīzijas iestādes, un Valsts kontrole ir tās aktīva dalībniece kopš 1994.gada.

Lai nodrošinātu INTOSAI mērķu sasniegšanu, ir izveidotas reģionālās augstāko revīzijas iestāžu organizācijas, reizi trijos gados tiek organizēts kongress, notiek regulāras pastāvīgo komiteju un darba grupu sanāksmes un citi informatīvi pasākumi.

2007.gada novembrī Meksikas galvaspilsētā Mehiko notika XIX INTOSAI kongress, kurā Latviju pārstāvēja valsts kontroliere Inguna Sudraba. Kongresa darba kārtībā bija organizācijas reģionālo grupu un darba grupu ziņojumu izskatīšana un vairāku vadlīniju apstiprināšana revīzijas darbam. Tomēr lielākā uzmanība tika pievērsta divām kongresa darba kārtības tēmām – valsts parāda revīzija un nacionālie darbības rādītāji. Dalībvalstis pēc kongresa diskusijām vienojās par vairākiem ieteikumiem attiecībā uz augstāko revīzijas iestāžu lomu un uzdevumiem šo tēmu revīzijās.

Gada laikā Valsts kontrole turpināja aktīvu darbību INTOSAI Profesionālo standartu komitejas Finanšu revīziju vadlīniju apakškomitejas revīzijas ekspertu – speciālistu grupas darbā, izvērtējot standartu projektus. Tādējādi arī Valsts kontroles speciālisti, piedaloties INTOSAI ietvaros izveidotajās ekspertu grupās, piedalās standartu izstrādē un pilnveidošanā.

Sadarbība ar EUROSAI

EUROSAI ir INTOSAI reģionālā organizācija, kas izveidota 1990.gadā un pašlaik apvieno 47 Eiropas valstu augstākās revīzijas iestādes un Eiropas Revīzijas palātu. Organizācijas galvenie mērķi ir veicināt profesionālo sadarbību starp Eiropas augstākajām revīzijas iestādēm, atbalstīt informācijas un dokumentācijas apmaiņu, veicināt publiskā sektora revīzijas izpēti, stimulēt akadēmisko amatu izveidi šajā jomā un panākt revīzijas terminoloģijas vienādošanu.

Līdzīgi kā INTOSAI arī EUROSAI reizi trijos gados organizē kongresu, kā arī organizē darba grupu sanāksmes, mācības un seminārus. EUROSAI VII kongress paredzēts 2008.gadā, tāpēc 2007.gadā Valsts kontrole aktīvi iesaistījās darba materiālu sagatavošanā kongresā pārrunājamām tēmām, kas saistītas ar kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu augstākajās revīzijas iestādēs un sociālo programmu revīzijām.

2007.gadā Valsts kontroles pārstāvji aktīvi piedalījās EUROSAI darba grupā par nodokļu subsīdijām, kuras ietvaros Valsts kontrole veica divas paralēlās revīzijas – par uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu administrēšanu un par pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmju (atvieglojumu) administrēšanu. Viena no 2007.gada darba grupas sanāksmēm tika rīkota Rīgā, un darba grupas locekļi diskutēja par revīzijas apjomu un laika grafiku, savukārt gada otrajā pusē notikušajā sanāksmē revidenti iepazīstināja darba grupas locekļus ar revīzijas rezultātiem katrā dalībvalstī un vienojās par kopējā revīzijas ziņojuma, kas 2008.gadā tiks prezentēts EUROSAI kongresā, struktūru un saturu.

Valsts kontroles pārstāvji piedalījās arī EUROSAI IT darba grupas organizētajā seminārā, kurā darba grupas dalībnieki dalījās pieredzē par informācijas tehnoloģiju pašnovērtējumu augstākajās revīzijas iestādēs – stratēģisko plānošanu IT jomā, informācijas sistēmu standartizēšanu, iekšējās komunikācijas uzlabošanu starp lietotājiem, projektu pārvaldības uzlabošanu un attālinātu pieeju datiem.

2007.gadā Valsts kontroles pārstāvji iesaistījās arī EUROSAI Vides revīzijas darba grupā, piedaloties seminārā par starptautisko saistību īstenošanu vides auditu jomā. Valsts kontrole 2007. gadā veica revīziju par „Natura 2000” programmas īstenošanas atbilstību Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, un seminārā bija iespēja dalīties pieredzē ar citām valstīm, kuras veikušas līdzīgu revīziju, par tādu jautājumu pārbaudi, kas saistīti ar programmas pārraudzības efektivitāti, līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu. Tika arī pārrunātas iespējamās tēmas paralēlām revīzijām nākotnē.

Sadarbība ar Eiropas Revīzijas palātu

Eiropas Revīzijas palāta (turpmāk – Palāta) ir Eiropas Savienības augstākā revīzijas institūcija. Palātas darba mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības līdzekļu finanšu pārvaldību, lai nodrošinātu Eiropas Savienības līdzekļu optimālu izmantošanu iedzīvotāju interesēs.

Palāta, revidējot Eiropas Savienības līdzekļu iekasēšanu un izlietošanu, vērtē, kā Eiropas Savienības iestādes veic minētās funkcijas. Palāta pārbauda, vai finanšu darbības ir pienācīgi reģistrētas, likumīgi un pareizi izpildītas un pārvaldītas tā, lai nodrošinātu ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti. Palāta sava darba rezultātus dara zināmus, laikus publicējot pārskatus,
ziņojumus un atzinumus.

Palāta 2007.gadā atzīmēja savas darbības 30.gadskārtu. Valsts kontroliere oktobrī piedalījās šim notikumam par godu rīkotajā seminārā Luksemburgā, kur piedalījās diskusijā par izaicinājumiem Eiropas Savienības līdzekļu revīzijā, kā arī par publisko līdzekļu efektīvu izlietojumu un  revīzijām nākotnē.

2007.gadā Valsts kontroles revidenti piedalījās Eiropas Revīzijas palātas tematiskā audita vizītē Latvijā – lietderības revīzijā par pirmspievienošanās struktūrpolitikas programmas ISPA finansējuma izmantošanu. Revīzijas laikā tika pārbaudīta Eiropas Kopienu un nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta savstarpējā atbilstība, projektu atlases process, vides un satiksmes nozares
projektu fiziskā un finansiālā ieviešana, kā arī projektu ieguldījums attiecīgi vides standartu ieviešanā un Transeiropas transporta tīkla izveidošanā. Pēc vizītes saņemti Palātas sākotnējie konstatējumi un Valsts kontrole nodrošinājusi vizītē piedalījušos Latvijas institūciju komentāru un atbilžu sniegšanu Palātai, kura turpina darbu pie galaziņojumu sagatavošanas.

Sadarbība ar NATO Starptautisko auditoru padomi

NATO Starptautiskā auditoru padome (turpmāk – Padome) ir neatkarīga institūcija, kuras kompetencē ir NATO struktūrvienību pārskatu revīzija, šo struktūrvienību darbības finansiālo aspektu lietderības un efektivitātes pārbaude, kā arī NATO Drošības investīciju programmas izdevumu revīzija.

Padomes pamatuzdevums ir sniegt pārliecību Ziemeļatlantijas padomei un dalībvalstu valdībām par to, ka NATO kopējie līdzekļi, kurus veido dalībvalstu iemaksas, ir pareizi izlietoti.

2007.gada maijā Valsts kontroles pārstāvji piedalījās ikgadējā sanāksmē, kuras laikā tika prezentēts Padomes sagatavotais pārskats par NATO struktūrvienību darbību ar finanšu līdzekļiem 2006.gadā. Šī sanāksme ir iespēja dalībvalstīm izteikt savu viedokli un komentārus par Padomes sagatavoto pārskatu, pirms tas tiek iesniegts Ziemeļatlantijas Padomē.

Sadarbība ar Eiropas Savienības dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm

Sadarbība ar Eiropas Savienības dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm galvenokārt norisinās Eiropas Savienības Kontaktu komitejas un tās izveidoto darba grupu ietvaros. Kontaktu komiteja ir Eiropas Savienības dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu vadītāju un Eiropas Revīzijas palātas vadītāja autonoma un neatkarīga apvienība, kuras darbības mērķis ir stiprināt Eiropas
Savienības finanšu vadību un labu pārvaldību.

Eiropas Savienības Kontaktu komitejas sanāksmes notiek reizi gadā. Sanāksmē izskatāmo jautājumu sagatavošanu veic sakaru koordinatori, kuru tikšanās notiek divas reizes gadā. 2007.gada decembrī Eiropas Savienības Kontaktu komitejas ikgadējā sanāksme norisinājās Helsinkos, Somijā. Sanāksmē tika diskutēts par Eiropas Savienības fondu izmantošanas risku vadību un pieņemamo riska līmeni, kā arī integrētu iekšējās kontroles sistēmu Eiropas Savienības fondu izmantošanā.

2007.gadā Valsts kontroles pārstāvji turpināja darboties četrās no astoņām Eiropas Savienības Kontaktu komitejas izveidotajām darba grupām.
* Eiropas Savienības struktūrfondu III darba grupas ietvaros Valsts kontrole veica paralēlo revīziju „Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto vides projektu plānošanas, uzraudzības un izmaksu efektivitātes nodrošināšanas atbilstība ES fondu plānošanas dokumentu un normatīvo aktu prasībām”. Darba grupas sanāksmēs dalībvalstis saskaņoja revīzijas plānu
un revīzijas apjomu un diskutēja par revīzijas gaitā gūtajiem pierādījumiem.                                                                                 * Valsts kontrole piedalījās darba grupas par Nacionālo ziņojumu par Eiropas Savienības līdzekļu finanšu vadības sistēmu sagatavošanu sanāksmē, lai apgūtu citu valstu pieredzi nacionālo ziņojumu izstrādē. Vienlaikus Valsts kontroles pārstāvji piedalījās citu valstu gatavoto ziņojumu analīzē, izvērtējot to mērķus, apjomu un sagatavošanas metodes. Gūtā pieredze

tiek izmantota, veidojot Valsts kontroles revīzijas pieeju Eiropas Savienības līdzekļu revīzijām.
* Valsts kontrole piedalījās pievienotās vērtības nodokļa revīziju darba grupas sanāksmēs, lai gūtu starptautisko pieredzi par pasākumiem cīņā pret pievienotās vērtības nodokļa krāpšanu un pārrunātu iespējas veikt paralēlas revīzijas. Gūtā pieredze Valsts kontrolē tiek izmantota, nosakot iespējamās revīziju tēmas un veicot valsts budžeta ieņēmumu revīzijas.
* Valsts kontrole piedalījās darba grupas par vienotiem revīzijas standartiem sanāksmēs, lai diskutētu par sadarbību starp Eiropas Revīzijas palātu un augstākajām revīzijas iestādēm, revidējot Eiropas Savienības līdzekļus, par revīzijas pieeju, kuras ietvaros Eiropas Revīzijas palāta paļautos uz augstāko revīzijas iestāžu veikto darbu finanšu revīzijās, un lai izstrādātu
standartus Eiropas Savienības līdzekļu revīzijai.

Baltijas un Ziemeļvalstu augstāko revīzijas iestāžu sadarbība

Baltijas valstu augstāko revīzijas institūciju sadarbība 2007.gadā norisinājās dažādos veidos. 2007.gada maijā Valsts kontrole rīkoja tikšanos ar Lietuvas un Igaunijas augstākajām revīzijas iestādēm, lai apmainītos ar pieredzi IT rīku izmantošanā revīzijās.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu augstāko revīzijas institūciju pārstāvju ikgadējā tikšanās, kuras galvenais mērķis bija informācijas apmaiņa par aktualitātēm un attīstības tendencēm augstākajās revīzijas institūcijās, 2007.gada 6. un 7.septembrī notika Tallinā, un tajā piedalījās pārstāvji no astoņām valstīm: Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas un Zviedrijas.

Tikšanās laikā tika prezentētas veiksmīgi veiktas revīzijas 2006. un 2007.gadā, notika diskusijas par cilvēkresursu attīstību augstākajās revīzijas iestādēs un izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras, izmantojot revīzijās IT rīkus un ieviešot audita programmatūru. Tikšanās reizē pārstāvji pārrunāja arī nozīmīgākās izmaiņas katras institūcijas darbā kopš iepriekšējās tikšanās, kas norisinājās 2006.gadā Rīgā.

2007.gada oktobrī Valsts kontrole organizēja Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu, parlamentāro revīzijas komisiju un Finanšu ministriju pārstāvju sanāksmi, kas iepriekšējā gadā pirmo reizi notika Lietuvā. Sanāksmē piedalījās arī Dānijas Valsts kontroles un parlamentārās revīzijas komisijas pārstāvji. Sanāksmes dalībnieki pārrunāja katras valsts pieredzi konsolidētā valsts budžeta pārskata revīzijas ieteikumu ieviešanā un citu nozīmīgu revīziju ieteikumu ieviešanas uzraudzībā. Tikšanās mērķis bija dalīties savā pieredzē un labākajā praksē šo institūciju sadarbībā, lai nodrošinātu efektīvāku atskaitīšanās procesu par valsts resursu
izlietojumu.

Sadarbība ar citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm

2007.gadā Valsts kontroles divpusējā sadarbība ar citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm ieguva jaunu sadarbības veidu. Līdztekus citu valstu kolēģu uzņemšanai Valsts kontrolē tika veikta arī paralēlā revīzija.

Valsts kontrole, sadarbojoties ar Krievijas Federācijas Revīzijas palātu, veica likumības revīziju par valsts institūciju darbību, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas – Krievijas robežkontroles punktos. Revīzijas noslēgumā 2007.gada novembrī Valsts kontrolē ieradās Krievijas Federācijas Revīzijas palātas priekšsēdētāja vadīta delegācija, lai pārrunātu revīzijas rezultātus un informētu par tiem sabiedrību.

Divpusējās sadarbības ietvaros notika arī Dienvidkorejas un Moldovas Republikas augstāko revīzijas iestāžu vizītes Valsts kontrolē:

* 2007.gada maijā Valsts kontrolē viesojās Dienvidkorejas augstākās revīzijas iestādes pārstāvji, lai iepazītos ar Valsts kontroles darbības tiesisko bāzi, revīzijas procesu, revīzijas metodoloģiju un revīzijas ieteikumu ieviešanas uzraudzību, kā arī ar Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plānu ieviešanu. Vienlaikus tika pārrunātas iespējas abu valstu sadarbības stiprināšanai INTOSAI ietvaros;

* 2007.gada novembrī Valsts kontrolē viesojās Moldovas Republikas Revīzijas palātas pārstāvji, lai iepazītu Valsts kontroles darba organizāciju un darbības stratēģisko plānošanu, finanšu, likumības un lietderības revīziju procesu un metodoloģiju, revīzijas ieteikumu uzraudzību un revīziju kvalitātes kontroli.

Sadarbība ar citām ārvalstu institūcijām

Par Valsts kontroles svarīgo lomu publiskā sektora finanšu pārvaldības stiprināšanā liecina tas, ka par Valsts kontroles darbu interesējas ne vien citu valstu ārējie revidenti, bet arī citas ārvalstu publiskā sektora institūcijas:
• 2007.gada jūnijā Valsts kontrolē ieradās Kirgizstānas Republikas Finanšu ministrijas pārstāvji, kuru vizītes mērķis bija pieredzes apmaiņa par ārējo un iekšējo auditoru darbu;
• 2007.gada jūlijā Valsts kontrolē ieradās Vācijas federālās zemes Šlēsvigas-Holšteinas finanšu ministrs un Landtāga Finanšu komisijas pārstāvji. Tikšanās laikā delegācija tika iepazīstināta ar Valsts kontroles darbības mērķi un uzdevumiem, veicamajām revīzijām, Eiropas Savienības finanšu līdzekļu kontroli, sadarbību ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju
un sadarbību ar Baltijas jūras reģiona valstīm.

 

Starptautisko projektu ieviešana Valsts kontrolē

2007.gadā Valsts kontrolē sadarbībā ar Lielbritānijas Valsts kontroli tika uzsākta divu pārejas programmas finansēto projektu īstenošana – neliela apjoma mērķsadarbības projekts „IT rīku izmantošana revīzijās” tika ieviests pilnībā, savukārt 18 mēnešus ilgais mērķsadarbības projekts „Eiropas Savienības un valsts budžeta līdzekļu aizsardzība” tiks turpināts arī 2008.gadā.

Projekta „IT rīku izmantošana revīzijās” mērķis bija revīziju darba efektivitātes uzlabošana, izmantojot informāciju tehnoloģijas revīziju jomā. Projekta ietvaros attīstītas Valsts kontroles spējas datorizēti veikt revīzijas:
• revīzijas personāls ir apmācīts veidot statistiskās izlases, pārveidot datu bāzes, izmantojot IDEA programmatūru. Iegūtās zināšanas projekta ietvaros izmantotas sešās pilotrevīzijās, kā arī vairāki darbinieki ieguvuši tādas zināšanas, lai varētu apmācīt citus Valsts kontroles darbiniekus;
• revīzijas administrēšanas programmatūra TeamMate tika pielāgota Valsts kontroles vajadzībām. Valsts kontroles revīzijas metodoloģija ir pārveidota un pielāgota atbilstoši TeamMate standartelementiem. Lielbritānijas eksperti sniedza konsultācijas TeamMate ieviešanas grupai apmācību programmas izstrādei par TeamMate programmatūru, kā arī palīdzēja sagatavot
praktiskus mācību materiālus.

Projekta „Eiropas Savienības un valsts budžeta līdzekļu aizsardzība” ietvaros lielākā uzmanība tika pievērsta divām prioritātēm: kvalitātes vadības sistēmas ieviešana Valsts kontrolē un specifisko revīzijas iemaņu pilnveidošana.

 

Prioritārie darbības virzieni nākamajā gadā

2008.gadā Valsts kontrole plāno aktivizēt starptautisko sadarbību, gan piedaloties kopīgās revīzijās, gan starptautiskajās darba grupās.

2008.gadā tiks pabeigtas kopīgi ar citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm uzsāktās paralēlās revīzijās – kopā ar Ungāriju, Vāciju, Krieviju, Slovēniju revīzijā par uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu administrēšanu; kopā ar Vāciju, Lietuvu, Krieviju, Šveici un Kipru revīzijā par pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmju (atvieglojumu) administrēšanu. Valsts
kontrole plāno 2008.gadā uzsākt paralēlo revīziju ar Dāniju, Igauniju, Somiju, Vāciju, Lietuvu, Poliju, Krieviju un Zviedriju, pārbaudot zivsaimniecības nozares vadības un uzraudzības atbilstību Eiropas Savienības normatīvo aktu un starptautisko līgumu prasībām.

2008.gadā Valsts kontrole turpinās 2007.gadā uzsākto izglītības sistēmas izvērtējumu, veicot profesionālās izglītības sistēmas, augstākās izglītības un pirmskolas izglītības īstenošanas pašvaldībās revīzijas, tā sniedzot sabiedrībai informāciju par visiem Latvijas izglītības sistēmas līmeņiem.

Valsts kontrolē 2008.gadā plānotas divas apjomīgas revīzijas, kurās tiks iesaistīti vairāki Valsts kontroles revīzijas departamenti – revīzija par Rīgā topošā Dienvidu tilta būvniecību un revīzija par valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanu valsts pārvaldes institūcijās.

2008.gadā Valsts kontrole turpina uzsākto Stratēģiskās attīstības plāna īstenošanu. Atbilstoši aktualizētajam Stratēģiskās attīstības plānam svarīgākie uzdevumi ir vērsti uz tālāku revīzijas darba pilnveidošanu – revīziju kvalitāti un revīziju uzraudzību, nozaru analīžu izstrādi un iespējamo revīziju identificēšanu sabiedrībai svarīgās jomās, komunikācijas ar revidējamām
vienībām sekmēšanu, revīzijas personāla profesionālās izaugsmes veicināšanu un darbinieku nodrošināšanu ar nepieciešamo programmatūru un datortehniku.

Revīzijas darba efektivitāti būtiski uzlabos revīzijas atbalsta programmatūras TeamMate ieviešana, kas ir svarīgākais Valsts kontroles darba pilnveidošanas uzdevums 2008.gadā. Gada sākumā to testēs pilotgrupas, bet gada nogalē revīzijas darba dokumentēšana visām revīzijas grupām būs nodrošināta TeamMate vidē.

Otrs svarīgs Valsts kontroles uzdevums, kas veicinās tās darbības pilnveidošanu un attīstību, ir Kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana, kurš nodrošinās regulāru visu iestādes darba procesu pārskatīšanu un struktūrvienību veiktā darba pilnveidošanu.

Lai pilnveidotu komunikāciju un sadarbību ar valsts institūcijām publiskā sektora finanšu pārvaldības jautājumos, 2008.gadā plānots veikt aptauju, lai iegūtu revidējamo vienību viedokli par Valsts kontroles darba novērtējumu.

Valsts kontrole plāno arī turpmāk sadarboties un uzklausīt dažādu profesionālo asociāciju, sabiedrisko organizāciju, tai skaitā pašvaldību, sabiedriskās domas pētījumu centru, kā arī iedzīvotāju viedokli par problēmām un risinājumiem to novēršanai. Tikai uzklausot plašu sabiedrības viedokli, Valsts kontroles darbs kļūst efektīvāks, ļauj koncentrēties uz sabiedrībai būtiskām jomām un tā sekmēt normatīvo aktu sakārtotību valstī un efektīvu naudas līdzekļu izlietojumu valsts pārvaldē.

Par uzticēšanos Valsts kontroles darbam liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktie pētījumi – vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju Valsts kontroli uzskata par godīgu un salīdzinājumā ar 2005.gadu visvairāk sabiedrības uzticība ir pieaugusi tieši Valsts kontrolei – par 12,3 procentiem.

 

 Pielikumi

 

1.pielikums. Valsts kontroles budžets

1.pielikums. Valsts kontroles budzets

 

 2.pielikums. Valsts kontrolē 2007.gadā veiktie auditi

2.pielikums. Valsts kontrole 2007.gada veiktie auditi