Sākumlapa » Aktuālā informācija » Jaunumi » Pašvaldību darbības izaicinājumi – iekšējā kontrole un likumība

Pašvaldību darbības izaicinājumi – iekšējā kontrole un likumība

16/10/2017 Drukāt šo rakstu

Valsts kontrole sadarbībā ar zvērinātiem revidentiem un, veicot papildu revīzijas procedūras, Saimnieciskā gada pārskata revīzijā vērtē arī Pašvaldību gada pārskatu daļu. Pašvaldībās ir konstatētas fundamentālas kļūdas grāmatvedības uzskaitē. Gada pārskatu daļas vērtība, uz ko 2016. gadā zvērinātie revidenti ir vērsuši uzmanību vai pret ko iebilduši, ir 642, 4 milj. EUR.

“Labam saimniekam katrs graudiņš uzskaitīts, sliktam – peles pa klēti danco. Kā ir pašvaldībās? Diemžēl tās vēl joprojām nav pilnībā apzinājušas, kas tām pieder, līdz ar to radot riskus gan likumīgai, gan lietderīgai līdzekļu izmantošanai”, būtiskāko problēmu izceļ Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole ir secinājusi, ka vājas vai pat neesošas iekšējās kontroles dēļ, pašvaldības pieļauj kļūdas grāmatvedības uzskaitē. Tā rezultātā Valsts kontrole nevar sniegt viedokli par pašvaldību rīcībā esošajiem aktīviem – zemi, ēkām, tiltiem, mežaudzēm, karjeriem un citiem īpašumiem – 418,3 milj. EUR apmērā. Piemēram, Valsts kontrole nevarēja sniegt vērtējumu par Rēzeknes novada pašvaldības zemi, ēkām un būvēm vairāk nekā 61 milj. EUR vērtībā un Jūrmalas pilsētas transporta būvēm vairāk nekā 44 milj. EUR vērtībā.

Pašvaldību uzskaites nepilnības daļēji ir saistītas ar trūkumiem valsts reģistros. Pērn Valsts kontrole konstatēja nepilnības Kadastra informācijas sistēmā. Šogad – arī Meža valsts reģistrā, kas nenodrošina konsekventu mežaudžu platību uzskaiti, un Ģeoloģiskās informācijas sistēmas datubāzēs, kur pieejamie dati par pazemes aktīviem nav aktuāli un pilnīgi. Tāpēc pašvaldības nevar pilnvērtīgi veikt savu pazemes aktīvu uzskaites datu salīdzināšanu ar valsts rīcībā esošajiem datiem.

Pārbaudot pašvaldību 2016. gada pārskatu sagatavošanas pareizību, Valsts kontrolei ir jāvērtē arī pašvaldību ieņēmumu pilnīgums. Tāpēc Kuldīgas novadā tika veikta zemes nomas līgumu izpildes kontrole, kā rezultātā analizēta arī ogļūdeņražu izpēte, ieguve un šo jomu regulējošie normatīvie akti. Valsts kontrole secināja, ka, kaut arī formāli tiek veikta izpēte un naftas ieguve nav licencēta, laika posmā no 2010. gada līdz 2016. gadam zemes nomnieks ir guvis ieņēmumus no naftas pārdošanas. Līdz ar to ne pašvaldība, ne valsts nav guvusi ienākumus no ilgstoši veiktās naftas ieguves pašvaldības īpašumā. Jāatzīmē, ka 2009. gadā – gadu pirms komersants sāka gūt ieņēmumus no naftas pārdošanas – tika atcelta valsts nodeva par ogļūdeņražu ieguvi pašvaldību un privātajos īpašumos. Valsts kontrole sagaida, ka šie secinājumi iniciēs normatīvā regulējuma pilnveidošanu, lai nodrošinātu zemes dzīļu racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, noteiks taisnīgus maksājumus valsts vai pašvaldību budžetā par iegūtajiem valsts nozīmes derīgajiem izrakteņiem un pilnveidos valsts atbildīgo iestāžu sadarbību uzraudzībā pār ogļūdeņražu ieguvi.

Savukārt pārbaudot Tukuma novada pašvaldības ieņēmumu un izdevumu plūsmu, Valsts kontrole atklāja likumam neatbilstošu ziedojumu pieņemšanu un veikšanu. Revīzijā secināts, ka pašvaldība darbojas kā starpnieks starp uzņēmējiem un biedrībām, saņemot un no saviem kontiem nekavējoties pārskaitot tālāk ziedojumus. Tādējādi ziedojumu veicējiem – uzņēmējiem – tiek radīta iespēja saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumu 85% apmērā. Uzņēmēji, tieši ziedojot izvēlētajām biedrībām, šādu atvieglojumu nesaņemtu, jo ne visām ziedojumus saņēmušajām biedrībām ir sabiedriskā labuma organizācijas statusa. Jāņem vērā, ka šāda ziedojumu plūsma ir nelikumīga, jo pašvaldība var saņemt ziedojumus, taču nedrīkst pati ziedot. Secināts, ka atsevišķos gadījumos ziedojumus ir veikuši komersanti, ar kuriem pašvaldība slēgusi līgumus par sadarbību. Likums nepieļauj ziedojumu saņemšanu no darījumu partneriem. Valsts kontrole bažījas, ka šāda “ziedojumu shēma” varētu būt bieži izplatīta prakse, un par to ir informējusi KNAB.

Tā kā priekšstatu par visu 119 Latvijas pašvaldību rīcību ar nodokļu maksātāju naudu Valsts kontrolei palīdz gūt zvērināti revidenti, būtiski pieminēt šo sadarbību. Valsts kontrole vērš uzmanību uz to, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad dažos gadījumos tika konstatētas būtiskas neatbilstības izlasē iekļautajās pašvaldībās, par kuru 2015. gada pārskatiem zvērināts revidents bija sniedzis atzinumu bez iebildēm. Tas liecina, ka pārbaudot pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas atbilstību spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, zvērināts revidents nav veicis pietiekamu darbu. Tāpēc Valsts kontrole par 2016.gada pārskatu veica papildus revīzijas procedūras Kuldīgas novada pašvaldībā un papildus finanšu revīziju Rēzeknes novada pašvaldībā, par kuru sagatavots atsevišķs ziņojums un sniegti 9 ieteikumi. Lai uzlabotu zvērinātu revidentu darbu pašvaldībās, Valsts kontrole stiprinās sadarbību ar zvērinātiem revidentiem un Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju.

Valsts kontroles konstatējumi par pašvaldību 2016. gada pārskatu sagatavošanas pareizību ir iekļauti publicētajā revīzijas ziņojumā http://www.lrvk.gov.lv/uploads//reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-38_2016/SGP/reviizijas-zinojums-publiskoshanai-sgp-2016.pdf , kā arī apkopotā veidā pieejami kopsavilkumā: http://www.lrvk.gov.lv/uploads//reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-38_2016/vk-pashvaldiibu-budzheti-2016.pdf .

Sagatavots un publicēts atsevišķs ziņojums par Rēzeknes novada pašvaldības gada pārskatu http://www.lrvk.gov.lv/uploads//reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-38_2016/revizijas-zinojums_16082017.pdf  .

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *