Sākumlapa » Jaunumi » Pašvaldību gada pārskatos sniegtā informācija – nepilnīga un neprecīza

Pašvaldību gada pārskatos sniegtā informācija – nepilnīga un neprecīza

18/10/2018 Drukāt šo rakstu

Pašvaldību gada pārskatos iekļautā informācija ir nepilnīga un nesniedz precīzas ziņas par pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumiem (tai skaitā to valdījumā nodoto zemi zem publiskiem ūdeņiem), pašvaldību saistībām (tai skaitā aizņēmumiem, speciālo budžetu un pamatbudžetu), ieņēmumiem no ziedojumiem un  pašvaldību deputātu mēnešalgām.

To ir secinājusi Valsts kontrole, veicot revīziju par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šajā revīzijā vairākos gadījumos konstatētas būtiskas neatbilstības revīzijas izlasē iekļautajās 30 pašvaldībās. Ņemot vērā iepriekšējo gadu revīziju secinājumus, šogad īpaša uzmanība pievērsta pašvaldību īpašumu uzskaitei, ziedojumu un dāvinājumu pieņemšanas likumībai un pašvaldību deputātu atlīdzības jautājumiem.

Kas īsti pieder pašvaldībām?

Lai arī jau vairākus gadus Valsts kontrole vērš uzmanību uz pašvaldību ilgtermiņu ieguldījumu uzskaiti, joprojām tajā konstatētas būtiskas neatbilstības un neprecizitātes. Turklāt šajā revīzijā Valsts kontrole secinājusi, ka valstī nav vienotas kārtības, kā tiek uzskaitīta zeme zem publiskajiem ūdeņiem, kas nodoti pašvaldību valdījumā un kuru kopējā kadastrālā vērtība ir vairāk nekā 107 miljoni eiro. Pašvaldību pieeja atšķiras, informācija nereti ir nepilnīga un grūti salīdzināma. Tā rezultātā pašvaldību gada pārskatos un līdz ar to arī valsts saimnieciskā gada pārskatā nav uzrādīta patiesa, salīdzināma un lietotājam saprotama informācija par katrai pašvaldībai valdījumā nodotajām un valstij kopumā piederošajām zemēm zem publiskajiem ūdeņiem.

Atšķirīgā pieeja Valsts kontroles ieskatā rada risku, ka pašvaldības grāmatvedības uzskaitē nepamatoti palielina savu aktīvu vērtību un finanšu darbības rezultātus. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa skaidro: “Nesakārtotā uzskaites sistēma ietekmē arī kopējo pārskatu par to, kas valstij īsti pieder, cik bagātas ir pašvaldības. Tas rada risku kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai, piemēram, kā plānot pašvaldības budžetu vai cik naudas pašvaldība var atļauties aizņemties, lai finansētu kādu iedzīvotājiem būtiskas jomas sakārtošanu. Finanšu ministrijai esam rekomendējuši izveidot skaidru uzskaites metodiku, lai šādas kļūdas novērstu.”

Pamatbudžets un speciālais budžets jāapvieno

Arī pastāvošā pašvaldību budžetu sistēma – dalījums pamatbudžetā un speciālajā budžetā un atšķirīga pašvaldību pieeja šī dalījuma izmantošanā – nenodrošina skaidru priekšstatu par pašvaldību finansiālo darbību, vājina objektīvas analīzes, salīdzināšanas iespējas gan pašvaldības, gan nacionālā līmenī un līdz ar to kavē arī kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Valsts kontrole uzskata, ka pašvaldību budžeta dalījuma pamatbudžetā un speciālajā budžetā jēga ir zudusi un atteikšanās no tā mazinātu arī administratīvo slogu gan pašvaldībām, gan informācijas apkopotājiem. Tāpēc Valsts kontroles skatījumā Finanšu ministrijai ir jāsakārto normatīvais regulējums par pašvaldības budžetu dalījumu, lai tas būtu sabiedrībai skaidrs un saprotams, atbilstu pašvaldību ikdienas vajadzībām un lēmumu pieņemšanai.

Pārkāpumi ziedojumu saņemšanā – neievērots likums un trīsstūra shēmas

Vērtējot ziedojumu un dāvinājumu pašvaldībām tiesiskumu, Valsts kontrole secinājusi, ka pašvaldību gada pārskatu skaidrojumos un ziedojumu budžetā sniegtā informācija nav pilnīga un patiesa. Netiek uzrādīti visi ziedojumi, tie netiek pareizi uzskaitīti, ziedojumu budžetā uzrādīti ieņēmumi, ko pati pašvaldība par ziedojumiem neatzīst. Konstatēts arī, ka daļa pašvaldību ir pieņēmušas ziedojumus, neievērojot likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Ventspils

Ventspils pilsētas pašvaldība 2017. gada pārskatā uzrādījusi 2,5 miljonu eiro ziedojumu no SIA “”Ventspils nafta” termināls”, kas likuma izpratnē nav neiesaistīta persona. Pašvaldība pati šos ieņēmumus par ziedojumu neuzskata, tomēr uzskaita kā ziedojumu. Valsts kontroles ieskatā šī pretrunīgā informācija norāda uz to, ka finanšu līdzekļi saņemti, neievērojot valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumu, vai  ka, neatbilstoši klasificējot ieņēmumus, tiek ietekmēts pašvaldību budžetu kopsavilkums, kas ir daļa no valsts saimnieciskā gada pārskata.

Par šo situāciju Valsts kontrole ir informējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, bet Finanšu ministrijai lūgts skaidrot, vai šādi ieņēmumi ir pieļaujami, kā tie uzrādāmi budžetā un vai nepieciešams pilnveidot ieņēmumu klasifikāciju.

Jelgava un Liepāja

Revīzijā konstatēts, ka Jelgavas un Liepājas pašvaldības, pārkāpjot normatīvos aktus, darbojas kā starpnieki starp privātiem uzņēmumiem un biedrībām ziedojumu un dāvinājumu saņemšanā. Saskaņā ar noslēgtajiem ziedojumu līgumiem Jelgavas pašvaldība no dažādām juridiskajām personām 2016. un 2017. gadā kopā ziedojumos saņēmusi 249 tūkstošus eiro, bet Liepāja – 64 tūkstošus eiro trešo personu vajadzībām vai mērķiem. Neilgi pēc ziedojumu saņemšanas pašvaldības tos pārskaitījušas tālāk ziedojumu līgumos norādītajām biedrībām vai sporta klubiem. Liepājas pašvaldības gadījumā ziedotājs ir arī ziedojumu saņēmušās biedrības un tās sporta komandas sponsors.  Ziedojumu veicējiem – uzņēmējiem – ar šīs shēmas palīdzību radīta iespēja saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 85 % apmērā no ziedojuma summas, ko viņi nesaņemtu, ja ziedotu biedrībām, kam nav sabiedriskā labuma organizācijas statusa. Savukārt, ja biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, šādi caur pašvaldību saņemti ziedojumi tiek klasificēti kā dotācija, kam atskaitīšanās un ierobežojumi nav tik stingri kā ziedojumu gadījumā.

Aprakstīto trīsstūra shēmu Valsts kontrole pirms gada konstatēja Tukuma pašvaldībā, tāpēc šajā revīzijā jautājumam par pašvaldību ziedojumiem biedrībām tika pievērsta pastiprināta uzmanība.

Valsts kontrole revīzijas laikā par saviem secinājumiem informēja Valsts ieņēmumu dienestu, un sešiem komersantiem jau ir papildus aprēķināti gandrīz 13 tūkstoši eiro uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumi valsts budžetā.

Vairākās pašvaldībās Valsts kontrole konstatējusi arī dotāciju piešķiršanu biedrībām un nodibinājumiem bez pašvaldības funkcijām atbilstoša pamatojuma, bez pietiekamas uzraudzības pār piešķirtās dotācijas izlietojumu un nenodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret citiem potenciālajiem dotāciju saņēmējiem. Piemēram, Jūrmalas pašvaldība apmaksājusi zolītes čempionāta dalībnieku ēdināšanas pakalpojumus restorānā, bet maratona līdzfinansējumu biedrībai apmaksājusi, balstoties uz nepilnīgi sniegtu informāciju un uz maksājuma dokumentiem no ar biedrību saistītiem komersantiem.

Šajā revīzijā Valsts kontrole nevērtēja Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirtās dotācijas biedrībām un nodibinājumiem, jo par Rīgas pilsētas piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem likumību, lietderību un efektivitāti jau ir uzsākta atsevišķa revīzija.

Par Latvijas Republikas 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem

Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (kopsavilkums)

Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem Pašvaldību budžetu daļa

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāru secība: dilstoši

  1. Budžeta izlietojums Garkalnes novadā says:

    Laipni lūgti Garkalnes novadā. Plašāk pieejama informācija FB grupā Garkalnes un Ādažu novada iedzīvotāji.