Sākumlapa » Aktuālā informācija » Revīzijā atklāti trūkumi sabiedrisko mediju uzrauga un sabiedrisko mediju darbībā

Revīzijā atklāti trūkumi sabiedrisko mediju uzrauga un sabiedrisko mediju darbībā

23/10/2018 Drukāt šo rakstu

Nepietiekams finanšu ieguldījums ilgtermiņa vajadzībās, paļaušanās uz politiķu labvēlību, ka neatliekamos gadījumos varēs saņemt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, stagnējoša sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība, skaidra nozares attīstības redzējuma vidējam termiņam neesamība.

Šie ir Valsts kontroles konstatētie fakti, kas atklājušies lietderības revīzijā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP),  Latvijas Televīzijā (LTV) un Latvijas Radio. Minētie fakti arī liecina par to, ka sabiedriskie mediji zināmos apstākļos var kļūt tieši atkarīgi no politiķu lēmumiem un viņu labvēlības budžeta līdzekļu piešķiršanā.

NEPLP sadarbībā ar sabiedrisko mediju valdēm jāveido un jāstiprina mūsdienīgām prasībām atbilstoši, neatkarīgi sabiedriskie mediji, kas sniedz sabiedrībai daudzveidīgu informāciju un nav atkarīgi no politiķu lēmumiem par darbības nepārtrauktībai nepieciešamo līdzekļu iepriekš neparedzētas piešķiršanas.

Revīzijā konstatētais liecina, ka NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu LTV un Latvijas Radio pārvaldību, kā arī pārdomātu, ilgtspējīgu šo kapitālsabiedrību attīstību, jo ne Latvijas Radio, ne LTV vadība nav plānojusi un ieguldījusi finanšu resursus ilgtermiņa attīstībā, ik gadu paļaujoties uz papildu līdzekļu pieprasīšanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Lai gan LTV finansējums katru gadu turpina pieaugt, 2017. gadā sasniedzot 19,2 milj. eiro, ieguldījums ilgtermiņa aktīvos no kopējiem ieņēmumiem 2017. gadā bija tikai 8%, nesasniedzot pat ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma zemāko likmi – 10%. Arī šogad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem LTV piešķirti vairāk nekā 414 tūkstoši eiro, lai novērstu Ziņu dienesta režijas kompleksa darbības apdraudējumu, kas apturēja ētera sistēmu. Valsts kontroles ieskatā tie ir iepriekš paredzami un plānojami izdevumi, kas būtu sedzami no kapitālsabiedrības attīstībai uzkrātiem līdzekļiem.

Arī Latvijas Radio 2017. gadā pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegādei izlietoti tikai nedaudz vairāk par 181 tūkstoti eiro, kas veido tikai 2% no kopējiem ieņēmumiem, nesasniedzot ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma zemāko likmi. Latvijas Radio 2018. gadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirts 175 tūkstošu eiro finansējums, lai veiktu aparātu centrāles nomaiņu, kas arī ir iepriekš paredzami un plānojami izdevumi. Valsts kontrole uzskata, ka, piekopjot šādu saimniekošanas taktiku, LTV un Latvijas Radio darbība var tikt apdraudēta jebkurā brīdī, ja Ministru kabinets atteiktos piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Revīzijas laikā LTV un Latvijas Radio ir norādījuši, ka to finansējums ir viens no mazākajiem Baltijas valstīs.

Revīzijas secinājumos Valsts kontrole atzīst, ka nozares attīstības plānošanas sistēma nenodrošina ilgtspējīgu un stabilu nozares attīstību un finanšu resursu efektīvu izmantošanu. NEPLP izstrādātājā nozares stratēģijā 2012.–2018. gadam nav sniegts skaidrs un pamatots nozares attīstības redzējums vidējam termiņam, t.sk., nosakot sabiedrisko mediju attīstības prioritāros virzienus, uzdevumus un rezultatīvos rādītājus, kā arī pašai NEPLP nav savas institūcijas darbības stratēģijas. NEPLP kā visu elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulators uzrauga pati sevi – sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju. Šīs savstarpēji pretrunīgās funkcijas izriet no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma. Tas savukārt rada noteiktas interešu pretrunas, jo  NEPLP jāapvieno gan sabiedrisko mediju uzraudzības, gan attīstības uzdevums. Valsts kontrole uzskata, ka šādai pieejai ir virkne darbības risku un tā nav balstīta labas pārvaldības principos. Lai tās novērstu, Valsts kontrole rosina attiecīgās funkcijas nodalīt. NEPLP nav veikusi nekādas darbības, lai sekmētu līgumattiecību sakārtošanu starp LTV un AKKA/LAA, kuras ilgstoši nespēj vienoties par tiesībām raidīt autoru muzikālos darbus. Nevienojoties par atlīdzību apmēru,  LTV veic ikmēneša maksājumus AKKA/LAA 15 tūkstošu eiro apmērā. Šīm neatrisinātajām domstarpībām nākotnē var būt negatīva ietekme uz valsts budžetu.

LTV un Latvijas Radio atlīdzību sistēmas nenodrošina vienlīdzīgu, taisnīgu un pamatotu darba samaksu. Revīzijā konstatēts, ka Latvijas Radio darbiniekiem par virsstundām un par darbu svētku dienās, pēc revidentu aplēsēm, nav aprēķinātas un izmaksātas piemaksas 2016. gadā gandrīz 20 tūkstošu eiro apmērā, bet 2017. gada pirmajos astoņos mēnešos – gandrīz 18 tūkstošu eiro apmērā. Latvijas Radio nav noteikti skaidri kritēriji, kas pamatotu piemaksas piešķiršanu un tās apmēra noteikšanu. Savukārt LTV daļa no aprēķinātajām atlīdzības mainīgajām daļām ir piešķirta, nenorādot pamatojumu. 2016. gadā tie bijuši 28% no visas atlīdzības mainīgās daļas jeb nepilni 90 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā – 19% jeb gandrīz 96 tūkstoši eiro.

Abām sabiedriskajām raidorganizācijām ir dažāda izpratne par raidlaika tirdzniecības izmaksām reklāmai. Ne LTV, ne Latvijas Radio nav skaidri noteikts un pamatots reklāmas cenu un sponsorēšanas cenu aprēķins un principi, kā arī tiek piemērota neskaidra reklāmas cenu atlaižu politika.

Valsts kontrolei arī neradās pārliecība, ka LTV ieņēmumus par tehnikas nomu gūst tādā apmērā, lai segtu ar šo saimniecisko darbību saistītās izmaksas, jo maksas pakalpojumu cenrādis nav aktualizēts kopš 2013. gada.

 

Vai sabiedriskā pasūtījuma plānošana un īstenošana ir organizēta mērķtiecīgi?

Vai sabiedriskā pasūtījuma īstenošana LTV ir organizēta mērķtiecīgi?

Vai sabiedriskā pasūtījuma īstenošana Radio ir organizēta mērķtiecīgi?

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *