Sākumlapa » Revīzijas » Kas ir revīzija » Revīziju tēmas

Revīziju tēmas

Valsts kontrolei ir piešķirtas tiesības pašai noteikt revidējamo vienību, revīzijas laiku, veidu un uzdevumu.

Valsts kontrole ik gadu veic finanšu revīzijas par visu ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību un finanšu revīziju par Latvijas Republikas gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Likumības un lietderības revīzijas tiek veiktas atbilstoši Valsts kontroles padomes apstiprinātam revīziju gada plānam. Šādu revīziju tēmas ierosina revīziju departamenti, balstoties uz ikgadēju revidējamo jomu stratēģisko novērtējumu, identificētajiem riskiem, kā arī citiem faktoriem, piemēram, attiecīgā jautājuma aktualitāti, sadarbības partneru – iedzīvotāju un iestāžu sniegto informāciju, informāciju medijos. Valsts kontroles padome lemj par attiecīgās revīzijas iekļaušanu Valsts kontroles darba plānā, izvērtējot Valsts kontroles prioritātes un pieejamos resursus, nosakot:

  • konkrētas revīzijas tēmas;
  • revīzijai plānoto kalendāro laiku;
  • plānotās cilvēkstundas;
  • revīzijai nepieciešamo budžetu.

Tēmu izvēle pašvaldību revīzijās

Informācijas iegūšana un apkopošana

Valsts kontrole, lai plānotu turpmākās revīzijas pašvaldībās, veic pašvaldību sektora (nozares) analīzi, lai tās rezultātā noskaidrotu nozares un jomas, kurās pastāv augstākie riski pašvaldību darbībā, vienlaikus noskaidrojot izvērtējamo jomu svarīgumu un aktualitāti sabiedrībai.

1.attēls. Pašvaldību sektora analīzes informācijas avoti*

Pašvaldību sektora analīzes veikšanas ietvaros Valsts kontrole apkopo tās rīcībā esošo un publiski pieejamo informāciju par pašvaldību darbu, kā arī lūdz citām iestādēm iesniegt informāciju par aktuālajiem problēmjautājumiem pašvaldību darbībā.

Valsts kontrole lūdz arī pašas pašvaldības izvērtēt to darbību un sniegt informāciju, tai skaitā piedaloties aptaujā, par to ieskatā esošām problēmām. Šī novērtējuma rezultātā Valsts kontrole gūst ieskatu jomās, kuras pašām pašvaldībām ir aktuālas un kuras revīzijas rezultātā ir iespējams uzlabot, piemēram, precīzi identificējot problēmu cēloņus un izvērtējot un atspoguļojot labās prakses piemērus problēmu novēršanai.

Informācijas analīze

Iegūtā informācija tiek analizēta, to sadalot pašvaldību budžeta izdevumu funkcionālajās kategorijās.

2.attēls. Informācijas analīze, izmantojot kritērijus

Valsts kontrolē ir noteikts plānošanas process, kura ietvaros ir izstrādātas vadlīnijas nozares (vai sektora) analīzei un risku kritēriji katrai funkcionālajai kategorijai. Piemēram, tiek vērtēts, vai pašvaldība ir izstrādājusi plānošanas dokumentus konkrētajā kategorijā, vai atbilstoši šiem dokumentiem tiek plānots budžets, vai funkciju un plānu izpildei ir noteiktas atbildīgās iestādes, kā tiek īstenota cilvēkresursu vadība, IT pārvaldība, iekšējais audits u.tml.

Katrai kategorijai ir noteikti kritēriji, kuros riskus novērtē kā zemus, vidējus vai augstus, gala rezultātā nosakot vidējo riska apjomu kategorijai.

3.attēls. Nozares analīzes izmantoto risku novērtējumu vienkāršots piemērs

Pēc funkcionālo kategoriju novērtēšanas kategorijās, kurās ir visaugstākie riski, tiek izvērtēti jautājumi, kuri šobrīd ir sabiedrībai svarīgi un/vai būtiski pašvaldību darbībā. Balstoties uz iegūto izvērtējumu, tiek sagatavoti priekšlikumi iespējamajām revīziju tēmām, sniedzot tēmu aktualitātes un  nozīmības pamatojumu.

*Noformējumā izmantoti attēli no tīmekļa vietnes Depositphotos (autori: ArturVerkhovetskiy, mmaxer, scanrail, aa-w, scanrail, nezezon)