Sākumlapa » Aktuālā informācija » Jaunumi » Stāsts nav tikai par šļūtenēm un medībām

Stāsts nav tikai par šļūtenēm un medībām

10/05/2018 Drukāt šo rakstu

Laikā, kad valstī notika virzība uz visu valsts nekustamo īpašumu pārvaldības centralizāciju vienviet, iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldīšana tika atstāta Iekšlietu ministrijas pārziņā, jo tikai nozare pati var nodrošināt atbilstošu tik specifisku īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kādi ir nozares īpašumi. Tika paredzēts, ka visus nozares īpašumus pārņem un centralizēti apsaimnieko Nodrošinājuma valsts aģentūra. Īpašumu nodošanas process norisinājās no 2012. līdz 2014.gadam.

Ir pagājuši gadi, centralizācijas process ir noslēdzies, bet priekšnosacījumu efektīvai iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldībai joprojām nav. Nav nodrošināta vienota īpašumu uzskaite, nav izvērtēta visu nekustamo īpašumu izmantošanas nepieciešamība, lietderīgākas un ekonomiskākas izmantošanas alternatīvas, kā arī nav vienota plāna visu nekustamo īpašumu uzlabošanai. Joprojām nav izstrādāts iekšlietu jomas nekustamo īpašumu attīstības plāns, kas noteiktu stratēģisko redzējumu par pārvaldīšanā esošajiem īpašumiem, to attīstību un turpmāko rīcību ar tiem. Tādējādi nav ieviesta vienota īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas politika, un līdz šim īstenotie pasākumi neatbilst ne Ministru kabineta noteiktajiem principiem, ne arī pašas Iekšlietu ministrijas 2007. gadā apstiprinātajā koncepcijā definētajiem mērķiem.

Stāsts par depo būvniecības plānošanu spilgti ilustrē, pie kā noved līdz galam neplānota un nekoordinēta rīcība.  Nav izprotams, pēc kādām prioritātēm, principiem vai kritērijiem nozarē vadās, plānojot depo būvniecību, atjaunošanu vai pārbūvi. Saskaņā ar valdībā 2017. gadā izskatīto informāciju kopumā no jauna būvējami, pārbūvējami vai atjaunojami tuvākajos gados ir vēl 83 VUGD depo, kam nepieciešami vairāk nekā 80 miljoni eiro.

No plānotajiem astoņiem depo, kam jau bijis piešķirts finansējums un varētu domāt, ka tādējādi šos depo uzbūvēt ir bijis prioritāri svarīgi, ja jau tie izvēlēti kā pirmie, uzbūvēti vien pieci. Uzbūvētie depo, tajā skaitā Apē, Smiltenē, Valkā, Ērgļos, ir paredzēti gandrīz divreiz lielākai ugunsdzēsēju-glābēju komandai nekā tā ir faktiski. Jelgavā tiek plānota iekšlietu nozares iestāžu administratīvo ēku kompleksa izbūve, kurā paredzēta vieta arī depo, bet vienlaikus paredz saglabāt arī jau esošo depo, lai uzlabotu VUGD reaģētspēju. Par nepieciešamību Jelgavā izveidot divus depo līdz šim nav norādīts nevienā no Ministru kabinetā skatītajiem informatīvajiem ziņojumiem, kurā sniegta informācija par problēmām VUGD nodrošināšanai ar telpām. Savukārt reģionos, kuros ir tendence iedzīvotāju skaitam pieaugt un kas vienlaikus ir arī tā sauktie “baltie plankumi” , kur lielo attālumu dēļ VUGD uz notikumu nevar ierasties laikus, depo būvniecība netiek plānota, piemēram, Ādažos (aptverot Carnikavu un Vangažus) un Salaspilī.

Kāpēc mūsuprāt depo varēja uzbūvēt ekonomiskāk?

Privātmājas būvniecību mēs plānotu atbilstoši rocībai, tas ir, projektētu tādu, kas sanāk par pieejamajiem līdzekļiem. Kādēļ šeit būtu jāatbalsta cita pieeja? VUGD ģenerāļiem ir plašs vēriens, bet kur ir saprāta robeža?

Par sadārdzinājumu, kas Valsts kontroles vērtējumā veidojas nepamatoti:

1) depo projektējot, pieņemts, ka

         – posteņa līmeņa depo būs 28 darbinieki, bet faktiski štatā ir 14, no kuriem vienlaikus dežūrē 3-4;

                 – daļas līmeņa depo būs 60 darbinieki, bet faktiski štatā ir 33, no kuriem vienlaikus dežūrē 7-10.

2) ”Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ierīkošana – vispārīgās prasības” paredz telpu platību uz vienu vienlaikus maiņā dežūrējošo, tāpēc depo telpas ir izbūvētas būtiski plašākas kā iesaka Latvijas standarts, piemēram:

Standarts nosaka uz vienu maiņā nodarbināto

Uzbūvēts faktiski
4,5 m2 individuālā atpūtas telpa

 

20,6 m2  liela individuālā atpūtas telpa (Valkas depo)

9,3 m2  liela individuālā atpūtas telpa (Smiltenes depo)

2,8 m2 ēdamtelpa11,3 m2 ēdamtelpa ar virtuvi (Smiltenes depo)

3,2 m2 ēdamtelpa (Valkas depo)

5 m2 mācību klase11,6 m2 mācību un konferenču telpa (Valkas depo)

8,1 m2 mācību un konferenču telpa (Smiltenes depo)

3) standarts paredz šļūteņu (spiedvadu) mazgāšanai, žāvēšanai un glabāšanai noteikta lieluma telpas. Piemēram tāda lieluma depo, kā Valkā standarts paredz telpu šļūteņu mazgāšanai un žāvēšanai 20 m2 un šļūteņu remontam un glabāšanai 25 m2, bet faktiski ir:

         a) telpa šļūteņu remontam un glabāšanai – 21,6 m2

         b) telpa šļūteņu un darba apģērba mazgāšanai – 88,3 m2

         c) šļūteņu žāvēšanas tornis ar kopējo platību – 169 m2  

        (kopā pārsniegums uz telpām kas saistītas ar šļūteņu apkopi un žāvēšanu 278,9-45=233,9 m2)

Par ekspertu viedokļiem un to, vai torņi ir vienīgais risinājums

Tā kā publiski ir izskanējusi informācija par nepieciešamību  Valsts kontrolei iegūt ekspertu un nozares speciālistu viedokli saistībā ar spiedvadu žāvēšanas torņiem, Valsts kontrole pauž, ka nav pamata satraukumam, jo ekspertu viedoklis ir uzklausīts.

Neapšaubāmi šļūteņu žāvēšanas torņi ir gadsimtiem sena tradīcija, tomēr arī šeit ir iespējami citi, mūsdienīgāki un ekonomiskāki risinājumi. Valsts kontrolei Lietuvas un Igaunijas augstākās revīzijas iestādes sniedza informāciju, ka pēdējos trīs gados šajās valstīs uzbūvētajos depo vairs netiek paredzēti šļūteņu žāvēšanas torņi. Arī noslēguma apspriedē par revīzijas ziņojumu Iekšlietu ministrijas un VUGD amatpersonas atzina, ka citi risinājumi ir iespējami un tādi tiks nākotnē meklēti.

Revīzijas laikā gan saklausījām arī viena VUGD brigādes priekšnieka satraukumu par to, ka šļūteņu žāvēšana uz sastatnēm ārpus torņa varētu bojāt šļūteņu kvalitāti, kas, iespējams, novestu pie nepieciešamības biežāk iegādāties jaunas šļūtenes. Arī šeit ekonomiskie aspekti būtu jāizvērtē, jo kā, liecina Valsts kontroles revidentu aplēses, pamatojoties uz dokumentos pieejamo informāciju, torņa būvniecībai, piemēram, Valkas depo, izlietoti 169 tūkstoši euro, bet torņa uzturēšanas izdevumi (komunālie maksājumi) ir 2550 euro gadā. Salīdzinājumam, vienas līdz šim iegādātās šļūtenes iegādes cena ir vidēji 100 euro.  Tātad, piemēram, par torņa gada uzturēšanas izdevumos izlietojamo summu varētu gadā iegādāties vismaz 25 šļūtenes. Jānorāda, ka Ķeipenes depo, piemēram, šļūteņu žāvēšanas torņa nav un revidenti grāmatvedības datos nenovēro, ka šīs fakts būtu palielinājis izdevumu apmēru, kāds izlietots šļūteņu iegādei Ķeipenes depo vajadzībām.

Būtiski arī pieminēt, ka visos jaunajos depo izbūvēts apsildāms šļūteņu žāvēšanas tornis, lai gan jau pieminētais standarts paredz tikai mācību torņa izbūvi, kāda uzbūvētajos depo nav. Revīzija informācija liecina, ka uzbūvētie torņi mācību vajadzībām netiek izmantoti.

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *