Sākumlapa » Jaunumi » Valsts kontrole: lai glābtu dzīvokļu namus jāmaina gan valsts, gan īpašnieku attieksme

Valsts kontrole: lai glābtu dzīvokļu namus jāmaina gan valsts, gan īpašnieku attieksme

14/01/2020 Drukāt šo rakstu

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami. Valsts kontrole secinājusi, ka kopš denacionalizācijas efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī faktiski neeksistē. Liela daļa Latvijas dzīvojamā fonda degradējas pat līdz grausta stāvoklim.

Revīzijā revidenti pārliecinājās, ka arī gadījumos, kad atbildība par apsaimniekošanas maksu gulstas uz pašvaldībām un to dibinātajiem namu apsaimniekotājiem, apsaimniekošanas maksas nav noteiktas atbilstoši   māju uzturēšanas vajadzībām.

Nozīmīga loma ēku uzturēšanā ir arī ēku apsaimniekotājiem. Revīzijā tika izvērtēts, kā pašvaldību dibinātie ēku apsaimniekotāji apseko ēku stāvokli, plāno darbus, aprēķina ēku uzturēšanai vajadzīgos līdzekļus un veic nepieciešamos remontdarbus. Konstatēts, ka vairāk kā 50 % māju dzīvokļu īpašnieki nemaz nevar uzzināt par savas ēkas stāvokli, jo ikgadējās ēku pārbaudes nemaz nav veiktas. Turklāt apsaimniekotāji grēko ar ēku uzturēšanas darbu plānu un remontdarbu tāmju gatavošanu, un kopumā apsaimniekotāju vestās māju lietas ir nepilnīgas. Tieši tas pats ir ar nedzīvojamo ēku pārvaldīšanu, kas pieder pašvaldībām (skolas, kultūras nami un bibliotēkas), arī tur pašvaldībām ir krietni vairāk jāpievērš uzmanība apsaimniekošanas vajadzību noskaidrošanai un darbību plānošanai.

Likumdevējs pašvaldību būvvaldēm ir uzticējis pienākumu būt par uzraugu, kam ir pienākums uzraudzīt, lai to teritorijā esošās ēkas ir drošas. Būvvaldēm ir tiesības iejaukties situācijās, kad netiek veikti pienākumi ēku drošības garantēšanai.

Revīzijā secināts, ka būvvaldes pārbaudes lielākoties veic, tikai reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, nevis plānveidīgi strādājot, lai visupirms pievērstos drošības ziņā visriskantāko ēku situācijas uzlabošanai. Revīzijā atklāts, ka būvvaldes kopš 2015. gada nav izmantojušas iespēju bez maksas saņemt no kadastra informācijas sistēmas datus par ēkām. Tātad faktiski pašvaldības līdz revidentu iesaistei nemaz nezināja kopējo būvju apjomu, kas tām jāuzrauga.

Turklāt pat gadījumos, kad būvvalde konstatē nozīmīgus ēkas bojājumus, neseko saistoši lēmumi nepilnību novēršanai. Līdz ar to īpašniekiem trūkst kontrolējošās institūcijas spiediena īpašumus sakārtot. Valsts kontroles ieskatā pašvaldībām un to būvvaldēm, lai nodrošinātu ēku drošību, jākoncentrējas uz riskantāko jomu kontroli, gan laikus atklājot bojājumus, gan nosakot pienākumu īpašniekiem novērst jau radušos apdraudējumu.

Šādas attieksmes, kad ēku drošības garantēšanā iesaistīto pienākumi lielākoties eksistē tikai “uz papīra”, un zemās maksātspējas dēļ daudzdzīvokļu ēkas nav pienācīgi uzturētas. Daudzu desmitu gadu laikā tās ir nolietojušās tiktāl, ka daudzās uzturēties ir bīstami. No izlases veidā revīzijā apskatītajām 82 daudzdzīvokļu mājām 51 jeb 62 % māju, kurās ir 736 dzīvokļi un dzīvo ap 1500 personu, pastāv ar ugunsdrošības neievērošanu saistīti bojājumi. Saskaņā ar VUGD datiem 279 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās notikušo ugunsgrēku iespējamais iemesls ir bijis neatbilstoša apkures ierīču un dūmvadu ekspluatācija un izbūve, par ko atbildīgi īpašnieki, bet ko būtu varējusi novērst apsaimniekotāju un būvvalžu aktīva darbība.

Kamēr ēkas turpina degradēties, apdraudot iemītniekus, garāmgājējus un vidi, pieaug arī remontdarbiem nepieciešamās izmaksas. Valsts kontrole ir aplēsusi, ka, lai novērstu iedzīvotāju mitināšanos šajā 51 ugunsnedrošajā mājā, jauna dzīvojamā fonda veidošanas izmaksas būtu 29 milj. eiro.

62 jeb 60 % daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās konstatēti citi būtiski bojājumi: jumta seguma caurtece vai jumta seguma neatbilstošs stāvoklis, mitri pamati u.c. To sakārtošana vienas dzīvojamās mājas īpašniekiem izmaksās līdz pat 100  tūkst. eiro. Tās ir ievērojamas izmaksas, kas diemžēl daudziem nebūs “pa kabatai”. Valsts kontrole pēc revīzijas aicinās Ministru kabinetu sniegt atbalstu par mājokļu politiku atbildīgajai Ekonomikas ministrijai, lai tā kopā ar citām iesaistītajām iestādēm skaidri novērtētu esošās situācijas cēloņus un izstrādātu risinājumus to novēršanai. Tā kā ēku sakārtošanai nepieciešamie līdzekļi pārsniedz īpašnieku maksātspēju, viens no risinājumiem būtu finansiāla atbalsta mehānisma radīšana tiem ēku īpašniekiem, kas vēlas veikt ieguldījumus savas mājas drošības uzlabošanai. Vienlaikus visiem iesaistītajiem ir aktīvi jāstrādā, veidojot dzīvokļu īpašniekiem izpratni, ka dzīvoklis ir daļa no visas mājas un jārūpējas ne tikai katram par savu telpu, bet arī kopīpašumu – visu ēku.

Revīzija veikta Daugavpilī un Valmierā, kā arī Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novadā.

Vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ekspluatācijā pieņemtu ēku atbilstībai drošuma prasībām?

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāru secība: dilstoši

  1. Kārsavas novads says:

    Dzīvoju Kārsavas pašvaldības dzīvoklī. Īrēju. Paldies pašvaldībai par nomainītiem logiem, caurulēm un sakārtotu pagalmu, bet tomēr gribētos arī dzīvot sausos dzīvokļos, bet situācija ir pavisam kritiska. Dzīvoklis ir gala. Pelējums ir drausmīgs. Pa sienām tek ūdens iekštelpā un no gada uz gadu gaidām kad siena vienkārši nobruks no mitruma. Iekštelpās mēģinājām remontėt un siltināt, bet nekas neturās pie sienas klāt jo ir mitrums. Ventelācija nav tīrīta jau gadiem.

  2. Valsts kontrole says:

    Aicinām Jūs vērsties pašvaldībā ar lūgumu nodrošināt ārpuskārtas remontu, kā arī sniegt informāciju pašvaldības būvvaldei par to, ka Jūsu māja iespējams vairs nav droša un ir nepieciešams to pārbaudīt.

  3. Rīgas māju audits says:

    Labdien! Tas ir ļoti labi, ka Valsts kontrole ir veikusi daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas un drošuma izpēti attiecīgajos reģionos. Taču, ņemot vērā, ka 50% no dzīvojamo māju platības atrodas Rīgā, būtu ļoti vērtīgi veikt šādu revīziju arī Rīgas pilsētā. Vai un kad Valsts kontrole plāno veikt tādu pašu revīziju Rīgā?

  4. Valsts kontrole says:

    Revīzijas pašvaldībās ir raksturīgas ar to, ka par kādu noteiktu jautājumu pārbaudām 10 – 15 pašvaldības, sniedzot tām ieteikumus darba uzlabošanai. Savukārt visām pārējām – revīzijā neiesaistītām – pašvaldībām mēs dodam “rīkus” sava darba pilnveidošanai pat bez Valsts kontroles iesaistīšanas. Piemēram, pašvērtējuma anketas, metodikas, mācības pašvaldību speciālistiem. Tā arī šīs revīzijas rezultātā sagaidām, ka pašvaldības, kurās situācija ar daudzdzīvokļu māju drošību ir līdzīga revīzijā apskatītajām pašvaldībām, izmantos mūsu piedāvātās iespējas un veiks nepieciešamos pilnveidojumus ēku pārvaldīšanā un uzraudzībā”.