- Latvijas Republikas Valsts kontrole - http://www.lrvk.gov.lv -

Valsts kontrole: valsts aizsardzības spēju attīstībā jāuzlabo plānošana

Pieaugot aizsardzībai piešķirtajam finansējumam, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kāds ir sabiedrības ieguvums. Valsts kontrole secinājusi, ka Latvijas aizsardzības spēju attīstību galvenokārt kavē trūkumi plānošanā.

Aizsardzības finansējums tuvākajos gados pārsniegs 600 milj. eiro gadā, no kuriem vairāk nekā 200 milj. tiek izlietoti iegādēm Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. Aizsardzības ministrijai jāuzlabo aizsardzības plānošanas sistēma, jāpilnveido iestāžu savstarpējā sadarbība un jāapzinās, ka izdevumi nebeidzas aprīkojuma iegādes brīdī.

Militārās spējas nevar attīstīt pēkšņi – finansējumam jābūt stabilam

Kopš 2015. gada aizsardzības nozarei tiek piešķirts finansējums NATO noteiktajā – 2 % no IKP – apmērā. Tas tuvākajos gados pārsniegs 600 milj. eiro. Vairāk nekā 200 milj. tiek izlietoti iegādēm Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.

“Latvijas aizsardzības spēju attīstībai piešķirtais finansējums būtībā ir tikai skaitlis. Jā, valdība, sasniedzot NATO noteikto 2 % kritēriju, demonstrē apņemšanos stiprināt valsts aizsardzību. Taču kāds ir Latvijas sabiedrības ieguvums no aizsardzībā ieguldītajiem līdzekļiem faktiski ir novērtējams tikai kaujas apstākļos. Tāpēc aizsardzības jomā sasniegtos rezultātus var vērtēt tikai pēc tā, cik mērķtiecīgi Aizsardzības ministrija strādā, lai īstenotu valsts aizsardzības koncepciju un kritiskā mirklī mūsu bruņotie spēki patiesi būtu gatavi reaģēt uz reāliem militāriem draudiem,” skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Pieejamajiem līdzekļiem jābūt prognozējamiem, lai gadiem ilgos aizsardzības spēju attīstības projektus varētu veiksmīgi īstenot un nerastos situācija, kad apjomīgas investīcijas tiek neatgriezeniski zaudētas, jo trūkst līdzekļu projekta turpināšanai. Šādā gadījumā sabiedrības ieguvums no aizsardzībā ieguldītajiem līdzekļiem var nebūt līdzvērtīgs sagaidāmajam.

Spilgts piemērs ir Zemessardzes attīstība, kas faktiski tika apstādināta 2010. gadā, kad finansējums tika samazināts par 70 %. Līdzīgi bija arī ar pretgaisa aizsardzības spējas attīstību, jo finansējuma trūkuma dēļ nebija iespējams veikt par 4,4 milj. eiro iegādātās raķešu sistēmas apkopi un sistēma nebija lietojama. Strauji samazinoties finansējumam, attālinājās tādu vairāku svarīgu Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstības pasākumu uzsākšana un īstenošana kā kājnieku mehanizācijas spēja, kaujas inženieru spēja, artilērijas spēja, kas šobrīd tiek strauji attīstītas.

Latvijas aizsardzības spēju attīstības stūrakmens – kvalitatīva plānošana

Valsts kontrole revīzijās secinājusi, ka aizsardzības aprīkojuma iegāžu plānošanā trūkst ilgtermiņa redzējuma. Bez pilnvērtīgas ilgtermiņa un vidēja termiņa plānošanas iegādes mēdz nenotikt vai, gluži pretēji, tās ir sasteigtas. Tas rada risku, ka līdzekļi netiek izlietoti efektīvi. Piemēram, vērtējot Zemessardzes attīstībai piešķirtā finansējuma izlietojumu 2015.–2017. gadā, secināts, ka zemessargu pilnvērtīgai apmācībai trūcis individuālā ekipējuma, jo nav kvalitatīvi plānota materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde. Trūkumus plānošanas procesos ilustrē arī kavēšanās uzsākt infrastruktūras attīstību, lai gan finansējums šim mērķim pieejams jau no 2016. gada.

Aizsardzības ministrija ir apņēmusies atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem pilnveidot ilgtermiņa plānošanas sistēmu, lai uz to balstītos vidēja termiņa un kārtējā gada iepirkumu plānošana. Rezultātā sagaidāms, ka Nacionālie bruņotie spēki saņems nepieciešamo ekipējumu vajadzīgajā laikā un apjomā, kā arī laikus būs pieejama mācībām nepieciešamā infrastruktūra – poligoni, šautuves u.c. objekti.

Aizsardzības nozares vājā vieta – dzīvescikla plānošana

Revīzijās Valsts kontrole vairakkārt konstatējusi, ka pirms iekārtas iegādes netiek apzināts viss dzīvescikls – cik izmaksās uzturēšana, apkope un uzglabāšana, kādas papildu iemaņas nepieciešamas personālam, kā jaunais pirkums tiks integrēts esošajā nodrošinājumā un, beigu beigās – kā iekārta tiks utilizēta.

Līdz šim lielākais Nacionālo bruņoto spēku attīstības projekts ir kājnieku mehanizācijas spējas attīstība, kuram līdz 2024. gadam paredzēts vismaz 240 milj. eiro finansējums. Līdzās bruņutehnikai tiek iegādāti arī ieroči, munīcija, sakaru tehnika, un plānota arī uzturēšana. Taču revīzijā par Aizsardzības ministrijas 2018. gada pārskatu secināts, ka ir tikai uzsāktas diskusijas par bruņutehnikas remonta bāzes izveidi, lai gan bāzei bija jādarbojas jau kopš 2017. gada.

Tikmēr iegādātā bruņutehnika jau tiek izmantota mācībās un atbilstoša apkope ir būtiska, lai tehniku pilnvērtīgi izmantotu. Aizsardzības ministrijai jānovērš trūkumi dzīvescikla plānošanā, lai iegādātais bruņojums būtu savietojams ar esošo aprīkojumu un tas būtu uzreiz lietojams bez iepriekš neplānotas kavēšanās un papildu tēriņiem. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad tiek iegādāta lietota tehnika.

Revīzijas ziņojuma kopsavilkums – Kas ir pilnveidojams valsts aizsardzības spēju attīstībā?