Sākumlapa » Jaunumi » Valsts kontroliere : Jautā par āboliem, atbild par bumbieriem…

Valsts kontroliere : Jautā par āboliem, atbild par bumbieriem…

11/05/2015 Drukāt šo rakstu

Vai tāpēc, ka par āboliem nav ko teikt, vai vienkārši par tiem negribas runāt?
-Šāds jautājums neviļus rodas, iepazīstoties ar publiskajā telpā izskanējušo LIAA vadītāja Andra Ozola un Ekonomikas ministrijas ierēdņa Raimonda Aleksejenko reakciju uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par ES fondu apguvi.

Ministrijas ierēdņa un LIAA vadītāja ieskatā vainīgi ir visi citi.

Pirmkārt jau Valsts kontrole, kura problēmas ir izgaismojusi un kuras dēļ ministrijas ierēdnim būšot sarežģīti Briselē “izkārtot” turpmākas investīcijas. Otrkārt, uzņēmēji, kuri likuši “gandrīz visas olas vienā grozā” un kuru vidū ir ļaunprāši. Treškārt, tiesas, kuras ļaunprāšiem piespriež pārāk mazus sodus. Ceturtkārt, ekonomiskā krīze, kuru ne ministrijas ierēdņi, ne LIAA nav paredzējuši un kuras priekšā ir vienkārši jānolaiž rokas. Lai gan revīzijas ziņojumā tiek pamatā runāts tieši par krīzes periodā iesniegtajiem projektiem, tas ir – brīdi, kad atbalsta programmas varēja gan pielāgot, gan aktualizēt atbilstoši situācijai.

Un droši vien vēl daudzi citi vainīgie, kuru dēļ iestāde nav pienācīgi spējusi veikt tās nolikumā noteikto uzdevumu – veicināt uzņēmējdarbības attīstību.

Pēc revīzijā redzētā Valsts kontrolei minētajam viedoklim ir grūti piekrist. Arī lielākās daļas uzņēmēju rīcība, īpaši “nesatraucoties” par to, vai saņemtais struktūrfondu atbalsts noved pie kāda rezultāta, ir tikai valsts institūciju attieksmes sekas. Sekas atbildīgās ministrijas un administrējošās iestādes noteiktajiem “spēles” noteikumiem, kas neparedz ne projekta iesniegšanas brīdī apsolīto rezultātu sasniegšanu, ne arī īpašu piepūli no administrējošās aģentūras, lai saprastu, kas tad ar projektu notiek pēc tam, kad nauda ir izmaksāta jeb iestāžu izpratnē “apgūta”.

Tas ir jautājums par to, vai interese ir struktūrfondu naudu vienkārši “apgūt”, vai tomēr panākt, ka šie miljardi pozitīvi ietekmē arī valsts attīstību, tas ir – atbalstu saņēmušie uzņēmumi attīstās, sniedzot labumu arī visiem pārējiem nodokļu maksātājiem.

To nodrošināt būtu tieši atbildīgās ministrijas un tās pakļautībā esošās LIAA pienākums. Vispirms jau tiesiski atbilstošā veidā noteikt, kāds rezultāts ar ES fondu naudu ir panākams, un uzlikt par pienākumu naudas saņēmējiem solītos rezultātus sasniegt. Tāpat uzlikt par pienākumu un informēt uzņēmējus, ka atbalsta finansējums nav domāts “apgūšanai”, bet rezultāta sasniegšanai. Nākamais iestāžu uzdevums būtu projektu atlases brīdī “atsijāt” nesamērīgi optimistiskus rezultātus norādījušus pieteicējus, kā arī tos, par kuru finanšu stabilitāti jau atlases brīdī ir šaubas. Un visbeidzot – savlaicīgi painteresēties, kas notiek ar visu atbalstīto projektu rezultātiem pēc pēdējā maksājuma veikšanas.

Kad atbildīgā ministrija un aģentūra būs spērušas šos soļus, tad arī tām būs pilnas tiesības prasīt lielāku atbildību no uzņēmējiem.

Revīzijas ieteikumus Valsts kontrole ir adresējusi Ekonomikas ministrijai un LIAA. Tāpat Valsts kontrole ir vērsusies arī pie premjerministres un Finanšu ministrijas kā struktūrfondu vadošās iestādes ar aicinājumu pievērst uzmanību revīzijas rezultātiem un sekmēt ieteikumu ieviešanu.

Valsts kontrole atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas jau izteikto viedokli par nepieciešamību nodrošināt Eiropas Savienības struktūrfondu efektīvu un ilgtspējīgu izlietojumu 2014.-2020.g. periodā, un aicina uz rīcību gadījumā, ja Ekonomikas ministrija un LIAA turpinās meklēt citus vainīgos tā vietā, lai pilnveidotu savu darbu.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *