Sākumlapa » Jaunumi

Ēku drošums – vai darām pietiekami?

15/01/2020

Kā radusies situācija, ka tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo veselībai un pat dzīvībai bīstamos pašvaldību apsaimniekotos namos? Kā to risināt un ko darīt dzīvokļu īpašniekiem? Saruna ar Valsts kontroles padomes locekli Edgaru Korčaginu un revīzijas “smadzenēm” Aleksandru Bērziņu

Valsts kontrole: lai glābtu dzīvokļu namus jāmaina gan valsts, gan īpašnieku attieksme

14/01/2020

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami. Valsts kontrole secinājusi, ka kopš denacionalizācijas efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī faktiski neeksistē. Liela daļa Latvijas dzīvojamā fonda degradējas pat līdz grausta stāvoklim.

Video tiešraide: preses konference par pašvaldību dzīvojamā fonda atbilstību ēku drošuma prasībām

13/01/2020

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami. Rīt, 14.janvārī Valsts kontrole publiskos likumības un lietderības revīzijas ziņojumu “Vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ekspluatācijā pieņemtu ēku atbilstībai drošuma prasībām?”. Par to, kā kopš denacionalizācijas darbojusies mājokļu politika un kas […]

Valsts kontrole uzsāk podkāsta sarunas #AIZ KADRA

08/01/2020

Pirmā saruna par valsts robežas joslas ierīkošanu un uzturēšanu Valsts kontrole uzsāk jaunu komunikācijas žanru – podkāstu. Lielākoties tās būs pārdomas pēc revīzijām jeb sarunas aiz kadra par revīzijās konstatēto plašākā kontekstā, pievēršoties cēloņsakarībām un analizējot iemeslus, kādēļ valsts nauda un manta nereti tiek izlietota neatbilstoši mērķiem vai pat pretlikumīgi. Bet ne tikai, jo runāsim […]

Latvijas – Krievijas robežas būvdarbos Valsts kontrole atklāj visaptverošus pārkāpumus

Ierīkojot Latvijas un Krievijas valsts robežas joslu, vismaz 7,14 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas nonākusi Valsts kontrole, atklājot normatīvo aktu pārkāpumus, tostarp nelikumīgi veiktas apjomīgas novirzes no apstiprinātā būvprojekta.

Iekšējās robežas sakārtošanā maksāts par nepadarītiem un neizdarāmiem darbiem

Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas robežas joslas uzturēšanā vismaz miljons eiro budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski. Pie šāda secinājuma nonākusi Valsts kontrole, paralēli valsts ārējās robežas joslas būvdarbu revīzijai vērtējot arī Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas robežas joslas uzturēšanas izmaksas.

Rail Baltica projekta īstenošana ir jāuzlabo, lai novērstu projekta izmaksu un laika grafika pārsniegšanas risku

07/01/2020

TALLINA – RĪGA – VIĻŅA, 2020. gada 7. janvārī – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes ir pabeigušas apvienoto revīziju, kurā tika secināts, ka ir noteikti pienākumi un atbildība, kā arī izstrādātas procedūras Rail Baltica projekta vadībai. Tomēr nepilnības projekta vadībā rada risku, ka projekts pārsniegs apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku.

Valsts kontrole un iekšējie auditori kopīgā forumā pārrunā sadarbības attīstību

13/12/2019

Noslēdzot Valsts kontroles pilotprojektu, kas balstās uz sadarbību ar valsts pārvaldes iekšējiem auditoriem tiešās palīdzības režīmā,  12.decembrī notika ikgadējais Valsts kontroles un iekšējo auditoru forums. Pasākumā tika sniegts atskats uz 2018. gada Saimnieciskā gada pārskata revīziju gaitu un rezultātiem, kā arī pārrunāta turpmākā sadarbība 2019. gada Saimnieciskā pārskata revīzijā un citas sadarbības aktualitātes.

Saimnieks nezina, kas tam pieder, un valstij piederošo kūdru atdod par sviestmaizi

Zemkopības ministrija nav izrādījusi interesi par tai uzticētajiem valstij piederošajiem derīgajiem izrakteņiem – to uzskaites vērtība nav ticama un valstij piederošās kūdras ieguves apjomiem netiek sekots līdzi. Rezultātā valsts iegūst un līdz pat 2030. gadam turpinās iegūt vien daļu no tai piekrītošajiem ieņēmumiem par kūdras ieguvi un pārdošanu. 

Nacionālais attīstības plāns: formalitāte vai objektīva nepieciešamība valsts attīstībai?

05/12/2019

Valērijs Stūris  Valsts kontroles politikas plānošanas projektu un analīzes procesu vadītājs “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis, kura viedoklī allaž ieklausās ne tikai ekonomikas lietpratēji, savā nesen publiski paustajā replikā[1] Nacionālo attīstības plānu (turpmāk – NAP) novērtējis kā tehnisku dokumentu, kas Latvijai kā atvērtai un mazai ekonomikai esot vien higiēnas uzturētājs Eiropas Savienības noteikto izaicinājumu kontekstā.