Sākumlapa » Aktuālā informācija » Jaunumi » VK: iestādēm ar informāciju jāapmainās pašām, nevis atkārtoti tā jāpieprasa no iedzīvotājiem

VK: iestādēm ar informāciju jāapmainās pašām, nevis atkārtoti tā jāpieprasa no iedzīvotājiem

05/07/2017 Drukāt šo rakstu

Valsts kontrole analizējusi, kā valsts pārvalde rīkojas ar uzkrāto informāciju. Secināts, ka par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un e-pārvaldes jomu atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ilgstoši ir apzinājusies problēmas datu apritē, taču nav paredzējusi konkrētus risinājumus. Tikmēr 75 iestādes uztur 178 valsts informācijas sistēmas. Lai sniegtu iedzīvotājiem pakalpojumus, iestādēm būtu savā starpā jāapmainās ar informāciju, taču šādas apmaiņas nodrošināšana praksē ir smagnējs un resursietilpīgs process. Atsevišķos gadījumos cilvēkiem pat nākas pildīt kurjera funkciju, no vienas iestādes citai piegādājot informāciju, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā.

Nav pieļaujams, ka iedzīvotājiem tiek atkārtoti pieprasīta informācija, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā. Iestādēm tā jāiegūst pašām, sadarbojoties savā starpā primāri elektroniskā veidā. Informācijas apmaiņa starp valsts iestādēm netiek mērķtiecīgi koordinēta. VARAM vairāk kā desmit gadus ir zināmas problēmas šajā jomā. Tomēr ministrijas fokuss bijis uz ERAF projektu administrēšanu IKT jomā, kur katru gadu tiek investēti vidēji 16 milj. euro ERAF līdzekļu, nepietiekami pievēršoties kopējai valsts pārvaldes IKT attīstībai, tai skaitā datu apmaiņai, lai gan arī no budžeta līdzekļiem IKT jomai ik gadu tiek atvēlēti būtiski līdzekļi, t.i., 28 milj. euro IKT pilnveidei un 41 milj. euro IKT uzturēšanai. Līdz ar to šie līdzekļi nekalpo par pietiekamu atspērienu birokrātisko procesu mazināšanai valsts iestāžu darbībā, bet gan liek cilvēkiem būt kurjeriem.

Lai gan revīzijā ir konstatēti arī pozitīvi iestāžu sadarbības gadījumi, kopumā datu apmaiņas izveide starp tām ir smagnēja – iestādēm nav pietiekamas informācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem sadarbspējā, jo nav vienkopus apzināti ne 178 valsts informācijas sistēmās uzkrātie dati, ne šo datu aprite starp iestādēm. Latvijā ir izstrādāts centralizēts risinājums informācijas apritei starp valsts, pašvaldību un privātām informācijas sistēmām – Valsts informācijas sistēmu savietotājs jeb VISS. Ilgtermiņā tas ir efektīvākais ceļš datu apmaiņai valsts pārvaldē. Tomēr šobrīd VISS izmanto tikai 11 iestādes un citas pievienojas kūtri, jo VARAM trūkst stratēģijas pārejai uz obligātu tā lietošanu. Patlaban VISS sistēmā ļoti aktīvi notiek Valsts ieņēmumu dienesta, Lauku atbalsta dienesta (LAD) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzkrātās informācijas apmaiņa par dažāda veida ieņēmumiem, pabalstiem un maksājumiem. Uzņēmumu reģistrs revīzijā uzsvēra, ka datu izplatīšanu attīstīs tikai VISS, netērējot resursus citiem informācijas apmaiņas veidiem.

Revīzijā konstatēts, ka lielākā daļa iestāžu joprojām datu apmaiņai izmanto divpusējus datu apmaiņas kanālus, kuros nepieciešams būtisks manuālā darba ieguldījums, kā arī divpusējus sadarbības līgumus, kuru slēgšana mēdz aizņemt pat gadu un kuru uzturēšana prasa ievērojamus resursus. Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vien ir noslēgusi 686 sadarbības līgumus par datu apmaiņu. Turklāt valstī trūkst vienotas kārtības, kā iestādēm visefektīvāk vienoties par šādu divpusēju informācijas apmaiņu, t.sk. par fizisko personu datu aizsardzību.

Revīzijā konstatēti arī gadījumi, kad iestādes pieprasa iedzīvotājiem iesniegt informāciju, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā. Iemesli tam ir dažādi – nav aktualizēti normatīvie akti, iestādēm nav pieejas citu iestāžu datiem vai arī par to saņemšanu jāmaksā. Piemēram, portālā www.latvija.lv aptuveni 18 % valsts iestāžu un 51 % pašvaldību pakalpojumu aprakstos tiek norādīta nepieciešamība iedzīvotājam iesniegt datus, kuri jau ir pieejami valsts pārvaldē. Kā pozitīvs piemērs jāmin LAD, kurš jau revīzijas laikā pārskatīja procesus un ES līdzfinansējuma saņemšanai lauku atbalstam vairs nav jāiesniedz izdruka no Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapas. Tāpat Uzņēmumu reģistrā laulību līgumu reģistrācijai vairs nav jāuzrāda laulības apliecība.

Pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, VARAM ir sniegti deviņi ieteikumi kopējās valsts savstarpējās datu apmaiņas plānošanas un pārvaldības uzlabošanai līdz 2021. gadam, bet Ekonomikas ministrijai, kas atbild par būvniecības jomu, sniegti četri specifiski ieteikumi Būvniecības informācijas sistēmas sekmīgākai ieviešanai un tālākai attīstībai. Ieteikumu mērķis ir veicināt gan efektīvāku valsts pārvaldē jau uzkrāto datu izmantošanu, gan vienkāršāku pakalpojumu saņemšanu iedzīvotājiem.

Lai gan valsts pārvaldē vēl nav panākta visaptveroša datu apmaiņa starp iestādēm, nākamais izaicinājums ir datu atvēršana, padarot publiskos reģistros uzkrāto informāciju pieejamu ikvienam, piemēram, pētniecības vajadzībām vai tirgū izstrādājot jaunus pakalpojumus. Par šajā jomā secināto Valsts kontrole informēs nākamajā nedēļā.

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *