Sākumlapa » Aktuālā informācija » Jaunumi » Zemes uzmērīšana: nepietiekama nozares uzraudzība vairo kļūdas Kadastra datos

Zemes uzmērīšana: nepietiekama nozares uzraudzība vairo kļūdas Kadastra datos

20/02/2018 Drukāt šo rakstu

Iedzīvotāji nevar būt pārliecināti par saņemto mērniecības pakalpojumu kvalitāti, bet valsts kopumā – par Nekustamā īpašuma valsts kadastra datu pareizību. Uz to norādījusi Valsts kontrole, veicot revīziju par zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanas uzraudzību. Formāla uzraudzība mērnieku profesionālajai darbībai, vienas galvenās atbildīgās institūcijas trūkums, neskaidra pārkāpumu un kļūdu novēršanas sistēma ir būtiskākie trūkumi, kas novēršami, lai valsts rīcībā būtu kvalitatīva informācija un tiktu nodrošinātas zemes īpašnieku tiesības.

Laikā no 2013. gada līdz 2016.gadam 2,2 reizes pieaudzis Kadastra datos konstatēto robežu neatbilstību daudzums, sasniedzot 2966 gadījumus, turklāt nekonstatēto neatbilstību skaits var būt daudz lielāks. Savukārt Valsts zemes dienests mērnieku pieļauto nepilnību dēļ 2016. gadā atteicis reģistrēt 431 jeb 4,5% no visām iesniegtajām kadastrālās uzmērīšanas lietām. Tas liecina, ka šobrīd īstenotā mērnieku uzraudzība tikai daļēji novērš pārkāpumus, turklāt būtiskāko pārkāpumu novēršana paliek pašu mērnieku atbildībā. Nekustamā īpašuma īpašnieks, ja mērnieks viņam nepaziņo, var nemaz neuzzināt par neatbilstībām un līdz ar to nevar pieprasīt mērniekam tās labot vai atlīdzināt zaudējumus.

 “Īpašuma tiesības ir vienas no iedzīvotāju pamattiesībām. Lai tās nostiprinātu, ir nepieciešami mērnieka pakalpojumi. Ikviens zemes īpašnieks, kurš maksā par mērniecības pakalpojumiem, ir tiesīgs prasīt, lai valsts garantē pakalpojuma kvalitāti; zemes īpašniekam nebūtu jāmaksā par sertificēta mērnieka kļūdām,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Tieslietu ministrijai, kas atbild par politikas izstrādi Kadastra uzturēšanā, un Valsts zemes dienestam, kura pienākumos ir kadastrālās uzmērīšanas metodiskā vadība, sniegti vairāki ieteikumi, lai jomu sakārtotu un uzlabotu mērniecības datu pakalpojumu kvalitāti.

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Tieslietu ministrija sadarbībā ar citām iesaistītajām ministrijām izvērtēs esošo situāciju un izstrādās priekšlikumus zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā pastāvošo problēmu risināšanai, tajā skaitā par atbildīgās iestādes noteikšanu pilnvērtīgākai nozares uzraudzībai.

Ir jāstiprina mērnieku profesionālās darbības uzraudzība, lai iedzīvotāji varētu paļauties uz mērnieka darba kvalitāti: jānosaka rūpīgākas pārbaudes galvenokārt tiem mērniekiem, kuru darbībā jau iepriekš konstatētas nepilnības vai saņemtas sūdzības. Jānosaka arī obligāta tālākizglītība mērnieku kvalifikācijas celšanai. Augstākas prasības, biežākas pārbaudes, ieskaitot pārbaudes apvidū, uzlabos zemes uzmērīšanas pakalpojumu kvalitāti, norādījuši revidenti.

Tieslietu ministrija pēc Valsts kontroles ieteikuma jau apņēmusies ieviest izmaiņas pārkāpumu uzraudzības un novēršanas kārtībā, lai mazinātu nesodāmības sajūtu negodprātīgo mērnieku vidū, kā arī uzlabotu Kadastra datu kvalitāti. Ar izmaiņām jāpanāk, lai pārbaudēs konstatēto mērnieku pieļauto kļūdu un nepilnību labošanu veiktu un apmaksātu paši mērnieki, nevis zemes īpašnieki. Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests galvenos ieteikumus apņēmušies ieviest aptuveni pusotra gada laikā, tas ir,  līdz 2019. gada novembrim.

Revīzijā analizēti nozares tiesību akti, mērnieku sertificēšanas un uzraudzības dokumenti, iestāžu sniegtā informācija un statistika. Tās veikšanai būtisku informāciju sniedza arī mērnieku sertificēšanas institūcijas un profesionālās organizācijas.

Lietderības revīzija “Vai valstī tiek īstenota efektīva uzraudzība pār zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanu” veikta par laiku no 2010. gada janvāra līdz 2017. gada decembrim.

Fakti no revīzijas

  • Pieaudzis Kadastra informācijas sistēmā konstatēto robežu neatbilstību skaits: 2013. gadā – 1349 gadījumi, 2016. gadā – 2966 gadījumi. Nav zināms vēl nekonstatēto robežu neatbilstību skaits.
  • gadā Valsts zemes dienests mērnieku pieļauto nepilnību dēļ atteicis reģistrēt 431 kadastrālo uzmērīšanas lietu.
  • Pieaudzis nenovērsto neatbilstību skaits Kadastra informācijas sistēmā – no 249 zemes vienībām 2012. gadā līdz 1735 zemes vienībām 2017. gadā.
  • Robežu neatbilstības biežāk nekā katrā 10. gadījumā izraisījusi kļūda vai pārkāpums sertificēta mērnieka darbā.
  • Neatbilstības tiek konstatētas vidēji pēc 14,5 gadiem. Par to novēršanu jāmaksā zemes īpašniekam, jo pieprasīt labot mērnieka kļūdu par viņa līdzekļiem iespējams 10 gadu laikā pēc mērniecības pakalpojuma saņemšanas.
  • Mērnieku sertifikāciju un uzraudzību kopš 2011. gada veic divas sertificēšanas institūcijas. Spēkā esoši sertifikāti – 288 personām (2017).
  • No 2010. gada līdz 2016. gadam sertificēšanas institūcijas ir pārbaudījušas 1,2 % no kopumā Valsts zemes dienestā iesniegtajām lietām.
  • Pārbaudot mērnieku profesionālo darbību, tiek piemērotas minimālās prasības. Piemēram, neatkarīgi no mērnieka veikto uzmērīšanas darbu skaita pārbaudē tiek iekļauti trīs veiktie darbi piecu gadu laikā un pārbaudīta to dokumentācija, neveicot pārbaudes dabā (apvidū).

Revīzijas ziņojums “Vai valstī tiek īstenota efektīva uzraudzība pār zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanu”

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāru secība: dilstoši

  1. Ruta says:

    Ja neatbilstības tiek konstatētas vidēji pēc 14.5 gadiem, tas nozīmē, ka tas varētu būt 2003. gads, kad vēl nebija sertificētu mērnieku (bija licences mērniecības firmām). Nepieciešams konstatēt, cik neatbilstības ir mērnieku darbos no 2011. gada, kad tika ieviesta mērnieku setifikācija.
    Pamatā neatbilstības ir ierādītajās zemes vienībās.
    Nenovērsto neatbilstību skaits nav atkarīgs tikai no mērnieka darba, ja īpašnieki un pierobežnieki nevar vienoties vai nesniedz pieteikumu tiesā, mērnieks vienpersoniski neko atrisināt nevar.

    • Laura Homka, Valsts kontroles sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja says:

      Diemžēl kļūdas tiek konstatētas arī sertificētu mērnieku darbā. Revīzijas rezultāti parāda, ka katrs desmitais no iesniegtajiem darbiem ir kļūdains. To apstiprina arī Valsts zemes dienests.
      Laikā no 2013. gada līdz 2016. gadam Kadastra informācijas sistēmā konstatēto robežu neatbilstību skaits pieaudzis no 1349 līdz 2966 gadījumiem. No tiem 12,5 % gadījumu kļūda vai pārkāpums konstatēts sertificēta mērnieka darbā.
      Tāpat nemazinās arī atteikumu skaits mērnieku sagatavoto dokumentu reģistrācijai Kadastra sistēmā. 2016. gadā Valsts zemes dienests kļūdu vai nepilnību dēļ atteicis reģistrēt 431 lietu jeb 4,5 % no visām mērnieku sagatavotajām un iesniegtajām lietām.

  2. Oskars Kļava says:

    Gadu un trīs mēnešus nostrādāju mērniecības uzņēmumā SIA “Latvijasmernieks.lv” Liepājas birojā par Mērnieka palīgu. Pamatā biju piesaistīts Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem.
    1. Uzmērot robežas un situāciju dabā ļoti bieži uzmērīto datu precizitāte neatbilda noteikumos noteiktajai, nepieciešamajai precizitātei. Cik saprotu, tādā gadījumā attiecīgie mērījumi būtu jāpārmēra. Bet tā vietā mērījumu datos manuāli tika veikti labojumi precizitātes rādītājos.
    2. Mērījumu datos tika arī manuāli dzēsti mērījumi, kuri bija “lieki” un, dažreiz, arī radīti mērījumi (pierakstīti), kuri dabā nemaz nav veikti.
    3. Dažos gadījumos netika uzmērītas uz zemes vienības esošās būves (biežāk tie bija veci pamati vai gruveši), ja tām bija grūti piekļūt – piemēram mežā – vai arī vienkārši kolēģim šķita, ka nevajag uzmērīt. Dažreiz būves netika uzmērītas, lai zemes īpašniekam uz zemes vienības Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā neparādītos būves, kurām nav noskaidrotas īpašuma tiesības. Nemāku izskaidrot, kādēļ šāda pretīmnākšana. Vienreiz, kad mērījām Pašvaldībai piederošus īpašumus, pašvaldības zemes lietu speciāliste teica, lai neuzmēram kādas būves, jo viņai būs grūti tās “legalizēt”. Tad arī nemērījām. Vienreiz pašvaldības zemes lietu speciālists teica, lai ēkai norādām citu lietošanas veidu, nekā tas ir realitātē. Tā arī izdarījām. Neesmu mērniecības normatīvo aktu speciālists, bet, cik saprotu, tas nav pareizi.
    4. Lai robežas konfigurācija atbilstu normatīvajiem aktiem, vai arī situācijā, kad dabā tika konstatēti kaut kādi robežpunkti, kuri radītu robežu neatbilstības situāciju – robežzīmes tika pārvietotas, aizvietotas ar jaunām robežzīmēm vai arī radītas jaunas robežzīmes. Un mērniecības dokumentos tas viss tika atrakstīts it kā dabā ir konstatētas līdz šim nezināmas robežzīmes, vai arī, ka robežzīmes dabā nav saglabājušās. Cik saprotu kaut kas no šīm darbībām ir pieļaujams un kaut kas arī nav.
    5. Rasējot Situācijas plānos Zemes vienības lietošanas veidus, lietošanas veidu kontūras tika pielāgotas tam, lai plāns izskatītos pārskatāms, nevis maksimāli atbilstu mērniecības datiem. Piemēram krūmu platības kontūras tika pavilktas garākas vai mazākas, lai plānā neveidotos pārāk liela sadrumstalotība ar zemes lietošanas veidu kontūrām. Mērniecības dati attiecīgi tika pielāgoti vai radīti ne no kā, lai izskatītos it kā dabā tā arī ir. Vienā gadījumā uz klienta zemes vienības atradās lapu koku mežs, bet klients teica, ka nākotnē vēlas to izcirst un, lai nerastos problēmas, to meža kontūru plānā norādīja kā “Krūmi”.
    6.Cik saprotu, tad mērniekam, kuram ir sertifikāts, obligāti jāierodas uz robežu saskaņošanu dabā Zemes kadastrālās uzmērīšanas procesa ietvaros. Tā tas notika ļoti reti. Ikdienas prakse bija tāda, ka uz robežu saskaņošanu devās mērnieka palīgi, kuri nav sertificētas personas. Un rezultātā mērnieks parakstīja dokumentus par robežām, kuras viņš dabā nemaz nav redzējis.
    Un pēc tam, visi šie mērniecības dati un dokumenti tiek iesniegti Valsts zemes dienestā izvērtēšanai un reģistrēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Bet ko viņi var izvērtēt, ja kaut kas ir pierakstīts, kaut kas ir radīts ne no kā? Kā arī daudzi mērniecībā strādājoši cilvēki agrāk paši ir strādājuši Valsts zemes dienestā un otrādi. Cik gan objektīvi var kaut ko kontrolēt, ja izvērtējamo dokumentu iesniedzējs ir gluži kā tavs labākais draugs? Katrā ziņā, cik man radās iespaids par šo nozari, tad Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma nav tas resurs uz kura vajadzētu balstīt jebkādu politiku vai plānošanu saistībā ar nekustamo īpašumu.
    Paralēli tam visam mērnieki un mērnieku palīgi mēdz sniegt robežu ierādīšanas pakalpojumus klientiem, nesastādot pakalpojumu līgumus, bez rēķiniem un čekiem – samaksu par padarīto darbu saņemot skaidrā naudā “uz rokas”. Šādus gadījumus viņi dēvēja par “haltūrām”. Kad es prasīju vai tā drīkst darīt, atbilde bija, ka “vajag kaut kā kruķīties”.
    Tad vēl bija situācija ar degvielu. Nobrauktais attālums ar dienesta auto tika fiksēts speciālā veidlapā, kurā arī aprēķinājā patērēto degvielas daudzumu. Bet manipulējot ar skaitļiem panāca to, ka “uz papīra” degvielas bāka ir tukša, kaut gan realitātē bāka pa pusei bija pilna. Nākošajā degvielas uzpildes reizē “uz papīra” uzraksta, ka pielej pilnu bāku, kaut kaut gan pielej tikai pusi, jo puse jau ir iekšā. Otru pusi ielej kanniņā un iepilda savā personīgajā auto. Un par degvielu, protams, maksā uzņēmums. Tā, laikam, ir tā “kruķīšanās”.
    Un protams, darba drošībai netika pievērsta ne mazākā uzmanība. Piemēram, mērot ceļa malā, būtu uz ceļa, noteiktā attālumā, jāizliek brīdinoši konusi, kas netika darīts. Saprotams, ka darba drošības instrukcija, stājoties darba tiesiskajās attiecībās, arī netika sniegta. Arī darba apģērbs netika izsniegts.
    Kopumā radās iespaids, ka šī nozare ir pilnīgi nekontrolēta un atstāta novārtā. Man radās iespaids, ka mērnieks ir kaut kas līdzīgs brīvmāksliniekam, kuram kaut kā jālavierē starp normatīvo aktu prasībām, klienta vēlmēm un vajadzībai nopelnīt – pēc iespējas ātrāk un vairāk (Jo maksāja tikai par padarīto. Nebija “cietās algas”. Līdz ar to, ienākot nozarē “no malas” ļoti grūti nopelnīt, jo grūti saprast kā strādāt. Vidēji mēnesī sanāca kādi 320 EUR “uz rokas”). Un sadarbība ar Valsts zemes dienestu ir kā tāds teātris, jo es tiešām nesaprotu, ko tur var izvērtēt sēžot pie galda birojā un skatoties dokumentus, kuros tā pat daudz kas ir radīts pie galda birojā!?