Struktūra
Valsts kontrolieris vada un pārrauga Valsts kontroles darbu, lai sasniegtu iestādes darbības mērķi – izvērtēt rīcības ar publiskajiem finanšu resursiem un mantu tiesiskumu, ekonomiskumu un efektivitāti un sniegt ieteikumus publiskā sektora darbības pilnveidošanai atbilstoši sabiedrības interesēm. Valsts kontrolieri uz četriem gadiem amatā ievēl Saeima. Viena un tā pati persona nedrīkst vadīt Valsts kontroli vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Valsts kontrolieris pilda Valsts kontroles padomes priekšsēdētāja pienākumus.
Valsts kontrolieris Rolands Irklis
Valsts kontroliera amatā no 2021.gada.
Latvijas Universitātē ieguvis jurista kvalifikāciju un Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolā – maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā. Pirms darba Valsts kontrolē bijis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs un padomes loceklis, zvērināts advokāts un strādājis par juristu Latvijas Bankā un privātajā sektorā.
Rolands: “Mani motivē darbs sabiedrības labā. Valsts kontrole ir organizācija, kas spēj dot ļoti nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības interešu nodrošināšanā, sekmējot labāku pārvaldību un efektīvāku publisko resursu izlietojumu. Mans uzdevums ir nodrošināt, ka Valsts kontroles darbs sasniedz nospraustos mērķus un dod pēc iespējas lielāku atdevi sabiedrībai svarīgās jomās.”
Valsts kontroles padome apstiprina Valsts kontroles darbības stratēģiju un ikgadējos darba plānus, lemj par revīziju jomu sadali starp revīzijas departamentiem, apstiprina Valsts kontroles struktūru, darbinieku štatu sarakstu, amatu kvalifikācijas prasības, Valsts kontroles budžeta pieprasījumu, kā arī izskata citus jautājumus atbilstoši Valsts kontroles likumā noteiktajam.
Valsts kontroles padomes sastāvā ir valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi. Padomes locekļa kandidatūru apstiprināšanai Saeimā iesaka valsts kontrolieris. Padomes locekļus ievēl uz četriem gadiem, tos var apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Padomes locekļi pilda revīzijas departamenta direktora pienākumus.
Revīzijas departamenti veic finanšu, atbilstības, lietderības un apvienotās (atbilstības/lietderības) revīzijas saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada plānu, sagatavo revīzijas ziņojumus un atzinumus, pamatojoties uz revīzijā pārbaudītiem dokumentiem un iegūtiem pierādījumiem, sniedz ieteikumus revidējamām iestādēm atklāto trūkumu novēršanai.
Katra revīzijas departamenta sastāvā ietilpst revīzijas departamenta direktors un revīzijas sektori, kuru vadītājus ieceļ valsts kontrolieris. Katra revīzijas departamenta sektora sastāvā ietilpst sektoru vadītāji, vecākie valsts revidenti, vecākie valsts revidenti – juristi, valsts revidenti, valsts revidenti – juristi un valsts revidentu palīgi.
Revīzijas un metodoloģijas departaments
Departaments izstrādā revīziju metodoloģiju, koordinē tās ieviešanu Valsts kontrolē, sniedz atbalstu revīzijas personālam metodoloģijas piemērošanā, nodrošina revidentu apmācības. Revidējamās jomas: Latvijas Republikas gada pārskats par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem, valsts budžeta ieņēmumi, Latvijas Banka, Centrālā vēlēšanu komisija, informācijas sistēmu audits jebkurā no revīziju nozarēm.
Departamenta direktore: Ilze Bādere
Valsts kontroles padomes locekles amatā no 2021. gada 20. maija.
Valsts kontroles korporatīvās pārvaldības virziens – Revīziju darba attīstība.
Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds vadībzinātnē, bakalaura grāds tiesību zinātnē un profesionālā izglītība grāmatvedībā. Pirms darba Valsts kontrolē – Valsts ieņēmumu dienesta Budžeta administrēšanas nodaļas vadītāja.
Ilze: “Es ticu publiskajam sektoram, ticu, ka cilvēki, kas tajā strādā, dara savu darbu godprātīgi, atbildīgi un sabiedrības labā. Tomēr publiskā sektora darba ikdienā ir daudz pārbaudījumu un izaicinājumu, tāpēc ar savu darbu gribu palīdzēt vienmēr redzēt mērķi, neapmaldīties uzdevumu labirintos, nepadoties pie neveiksmēm un iedzīvināt pārliecību, ka uzlabojumi un pilnveidojumi ir ikdienas darba kārtības jautājums.”
Pirmais revīzijas departaments
Revidējamās jomas: ārlietas, izglītība un zinātne, ekonomika, satiksme, sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, sabiedrisko pakalpojumu regulēšana.
Departamenta direktore: Inese Kalvāne
Valsts kontroles padomes locekles amatā no 2016. gada 8. septembra.
Valsts kontroles korporatīvās pārvaldības virziens – IT attīstība un inovācijas.
Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds ekonomikā un maģistra grāds sabiedrības vadībā. Pirms darba Valsts kontrolē – Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, pieredze vadošos amatos arī citās valsts pārvaldes institūcijās.
Inese: “Man patīk iespēja mainīt lietas un procesus, mācīties un līdz ar to mainīties arī pašai. Esmu pateicīga kolēģiem un revīzijās satiktajiem ekspertiem par vērtīgām sarunām, domu apmaiņu un idejām. Šeit es turpinu likt lietā savas zināšanas un pieredzi valsts pārvaldes uzlabošanai un attīstībai.”
Otrais revīzijas departaments
Revidējamās jomas: aizsardzība, iekšlietas, tiesu vara, valsts drošība, korupcijas novēršana un apkarošana.
Departamenta direktore: Kristīne Jaunzeme
Valsts kontroles padomes locekles amatā no 2020. gada 18. maija.
Valsts kontroles korporatīvās pārvaldības virziens – Cilvēkkapitāla attīstība, iekšējā komunikācija un sadarbība.
Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds tiesību zinātnē un bakalaura grāds psiholoģijā, un Sirakūzu Universitātes Maxwell skolā (ASV) iegūts maģistra grāds sabiedrības vadībā. Pirms darba Valsts kontrolē – Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece, strādājusi Saeimas Juridiskajā birojā un ilgstoša pieredze darbā valsts pārvaldē.
Kristīne: “Darbā man vienmēr ir bijusi svarīga misijas apziņa. Strādājot Valsts kontrolē, es varu dot savu pienesumu, lai Latvija būtu labāk un taisnīgāk pārvaldīta un mēs kopumā dzīvotu pārticīgāk.”
Trešais revīzijas departaments
Revidējamās jomas: labklājība, veselība.
Departamenta direktore: Maija Āboliņa
Valsts kontroles padomes locekles amatā no 2021. gada 7. maija.
Valsts kontroles korporatīvās pārvaldības virziens – Ieteikumu ieviešanas pārvaldība.
Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds tiesību zinātnē. Vada revīzijas departamentu, kas atbild par labklājības un veselības jomu revīzijām, kā arī Valsts kontroles vadības līmenī atbild par revīziju ieteikumu ieviešanas uzraudzību.
Maija: “Man ir svarīgi, lai Latvijas cilvēki lepotos ar to, ka viņi dzīvo Latvijā, un savu nākotni saistītu ar Latviju. Valsts kontroles konstitucionālais mandāts ir mana iespēja dot savu profesionālo ieguldījumu, lai tas tā būtu.”
Ceturtais revīzijas departaments
Revidējamās jomas: zemkopība un mežsaimniecība, vides aizsardzība, reģionālā attīstība, kultūra, zemes īpašumu regulēšana, valsts pārvaldes administrēšana.
Departamenta direktore: Inga Vilka
Valsts kontroles padomes locekles amatā no 2019. gada 21. marta.
Valsts kontroles korporatīvās pārvaldības virziens – Iekšējās kontroles sistēmas, kvalitātes vadības sistēmas un Valsts kontroles snieguma uzraudzība.
Latvijas Universitātē iegūts ekonomikas doktores grāds sabiedrības vadībā. Valsts kontrolē no 2017. gada, kad sāka darba gaitas kā sektora vadītāja. Pirms darba Valsts kontrolē – akadēmiskā pieredze Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē no lektores līdz asociētajai profesorei. Eksperte pašvaldību jautājumos.
Inga: “Pieteikties darbam Valsts kontrolē mani motivēja ne tikai tās darbības mērķis un vērtības, bet arī Valsts kontroles attīstība un augstais prasīgums pašai pret sevi. Uzskatu, ka publiskajam sektoram Latvijā jākļūst atbildīgākam, godprātīgākam, sabiedrībai saprotamākam, tā darbībai efektīvākai un arī taisnīgākai. Esmu pārliecināta, ka Valsts kontroles darbība liek publiskajam sektoram turēties šajā virzienā un arī attīstīties.”
Piektais revīzijas departaments
Revidējamās jomas: pašvaldības, sabiedrības integrācija un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana.
Departamenta direktors: Edgars Korčagins
Valsts kontroles padomes locekļa amatā no 2015. gada 21. decembra.
Valsts kontroles korporatīvās pārvaldības virziens – Darba vide, t.sk. telpu optimizācija, elastīgais darba laiks un labbūtība, ilgtspēja, zaļināšana un Valsts kontrolei 100.
Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds tiesību zinātnēs. Pirms darba Valsts kontrolē – ilgstoša pieredze valsts pārvaldē dažādu politiku veidošanā un normatīvo aktu izstrādē. Sešu gadu pieredze Latvijas Darba devēju konfederācijā, pildot ģenerāldirektora vietnieka pienākumus.
Edgars: "Vēlme atklāt arvien jaunus profesionālus apvāršņus un sniegt iespējami lielāku pienesumu valsts pārvaldes darba uzlabošanai kalpoja kā motivācija pievienoties Valsts kontroles kolektīvam."
Atbalsta struktūrvienības
Nodrošina ikdienas administratīvos procesus un sniedz atbalstu revīziju darbā. Valsts kontroliera tiešā pakļautībā ir Valsts kontroliera birojs, Stratēģijas un attīstības daļa, Personāla daļa, Juridiskā daļa, Pārkāpumu izvērtēšanas daļa, Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļa un Kanceleja. Stratēģijas un attīstības daļā ietilpst Attīstības, plānošanas un uzraudzības nodaļa, Starptautiskās sadarbības un projektu nodaļa, Politiku un procesu analīzes nodaļa. Kancelejā ietilpst Finanšu vadības un uzskaites daļa, Informācijas tehnoloģiju daļa, Lietvedības daļa un Saimniecības daļa. Valsts kontrolierim tieši pakļautais darbinieks: kvalitātes vadības sistēmu speciālists.