Struktūra
Valsts kontrolieris
Vada un pārrauga Valsts kontroles darbu, lai sasniegtu iestādes darbības mērķi – izvērtēt rīcības ar publiskajiem finanšu resursiem un mantu tiesiskumu, ekonomiskumu un efektivitāti un sniegt ieteikumus publiskā sektora darbības pilnveidošanai atbilstoši sabiedrības interesēm. Valsts kontrolieri uz četriem gadiem amatā ievēl Saeima. Viena un tā pati persona nedrīkst vadīt Valsts kontroli vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Valsts kontrolieris pilda Valsts kontroles padomes priekšsēdētāja pienākumus.
|
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins
|
 |
|
Edgars: "Vēlme atklāt arvien jaunus profesionālus apvāršņus un sniegt iespējami lielāku pienesumu valsts pārvaldes darba uzlabošanai kalpoja kā motivācija pievienoties Valsts kontroles kolektīvam." |
|
Valsts kontroles padome
Apstiprina Valsts kontroles darbības stratēģiju un ikgadējos darba plānus, lemj par revīziju jomu sadali starp revīzijas departamentiem, apstiprina Valsts kontroles struktūru, darbinieku štatu sarakstu, amatu kvalifikācijas prasības, Valsts kontroles budžeta pieprasījumu, kā arī izskata citus jautājumus atbilstoši Valsts kontroles likumā noteiktajam.
Padomes sastāvā ir valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi. Padomes locekļa kandidatūru apstiprināšanai Saeimā iesaka valsts kontrolieris. Padomes locekļus ievēl uz četriem gadiem, tos var apstiprināt amatā atkārtoti,bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Padomes locekļi pilda revīzijas departamenta direktora pienākumus.
Revīzijas departamenti
Veic finanšu, atbilstības, lietderības un apvienotās (atbilstības/lietderības) revīzijas saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada plānu, sagatavo revīzijas ziņojumus un atzinumus, pamatojoties uz revīzijā pārbaudītiem dokumentiem un iegūtiem pierādījumiem, sniedz ieteikumus revidējamām iestādēm atklāto trūkumu novēršanai.
Katra revīzijas departamenta sastāvā ietilpst revīzijas departamenta direktors un revīzijas sektori, kuru vadītājus ieceļ valsts kontrolieris. Katra revīzijas departamenta sektora sastāvā ietilpst sektoru vadītāji, vecākie valsts revidenti, vecākie valsts revidenti – juristi, valsts revidenti, valsts revidenti – juristi un valsts revidentu palīgi.
Finanšu revīzijas departaments
Revidējamā joma – publiskās finanses.
Veic revīzijas procedūras revidējamajās vienībās saskaņā ar revīzijā noteikto darbu sadalījumu un sagatavo revīzijas ziņojumu par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu.
|
|
Departamenta direktore Ilze Bādere
|
|
Ilze: “Es ticu publiskajam sektoram, ticu, ka cilvēki, kas tajā strādā, dara savu darbu godprātīgi, atbildīgi un sabiedrības labā. Tomēr publiskā sektora darba ikdienā ir daudz pārbaudījumu un izaicinājumu, tāpēc ar savu darbu gribu palīdzēt vienmēr redzēt mērķi, neapmaldīties uzdevumu labirintos, nepadoties pie neveiksmēm un iedzīvināt pārliecību, ka uzlabojumi un pilnveidojumi ir ikdienas darba kārtības jautājums.” |
Pirmais revīzijas departaments
Revidējamās jomas – ekonomika, enerģētika, transports un sakari.
 |
Departamenta direktors Mārtiņš Āboliņš
|
|
Mārtiņš: “Darbs Valsts kontrolē ļaus apvienot manu līdzšinējo pieredzi valsts pārvaldē un finanšu nozarē. Vienlaikus izpratne par ekonomiskajiem procesiem sniegs iespēju revīzijās plašāk vērtēt tieši ekonomiskos jautājumus.” |
|
Otrais revīzijas departaments
Revidējamās jomas – aizsardzība, iekšlietas, tieslietas, korupcijas novēršana un apkarošana.
 |
Departamenta direktors Gatis Litvins
|
|
|
|
Gatis: “Valsts kontroles padomes locekļa amats ļaus apvienot un izmantot manas profesionālās un akadēmiskās zināšanas un prasmes sabiedrības kopējam labumam. Darīšu visu nepieciešamo, lai Valsts kontrole ar revīziju palīdzību turpinātu uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vairotu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei.” |
|
Trešais revīzijas departaments
Revidējamās jomas – labklājība, veselība, izglītība, zinātnē, kultūra un sports.
 |
Departamenta direktore Maija Āboliņa
|
|
Maija: “Man ir svarīgi, lai Latvijas cilvēki lepotos ar to, ka viņi dzīvo Latvijā, un savu nākotni saistītu ar Latviju. Valsts kontroles konstitucionālais mandāts ir mana iespēja dot savu profesionālo ieguldījumu, lai tas tā būtu.” |
|
Ceturtais revīzijas departaments
Revidējamās jomas – valsts pārvaldes darba horizontālie jautājumi, e-pārvalde, ārlietas, finanses.
 |
Departamenta direktore Inga Vilka
|
|
Inga: “Pieteikties darbam Valsts kontrolē mani motivēja ne tikai tās darbības mērķis un vērtības, bet arī Valsts kontroles attīstība un augstais prasīgums pašai pret sevi. Uzskatu, ka publiskajam sektoram Latvijā jākļūst atbildīgākam, godprātīgākam, sabiedrībai saprotamākam, tā darbībai efektīvākai un arī taisnīgākai. Esmu pārliecināta, ka Valsts kontroles darbība liek publiskajam sektoram turēties šajā virzienā un arī attīstīties.” |
|
Piektais revīzijas departaments
Revidējamās jomas – reģionu attīstības, lauku vide, vides aizsardzība un klimats.
 |
Departamenta direktors Oskars Erdmanis
|
|
|
|
Oskars: “Demokrātijā pastāv risks, ka publiskā vara un resursi var tikt izmantoti nepareizi. Tāpēc neatkarīga augstākā revīzijas iestāde ir būtiska atbildības sistēmas daļa. Strādājot Valsts kontrolē, varu palīdzēt nodrošināt jēgpilnas un starptautiskajiem standartiem atbilstošas revīzijas. Tās rada pamatu pārmaiņām, kas uzlabo Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti." |
|
Atbalsta struktūrvienības
Nodrošina ikdienas administratīvos procesus un sniedz atbalstu revīziju darbā. Valsts kontroliera tiešā pakļautībā ir:
- Valsts kontroliera birojs
- Stratēģijas un starptautiskās sadarbības daļa
- Personāla daļa
- Juridiskā daļa
- Komunikācijas daļa
- Administrācija